Defendant found guilty of illegal drug possession and sentenced to community service with state-funded legal fees.

Kriminālprocess Nr.11903015118

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpilī 2022.gada 18.oktobrī

Daugavpils tiesa,

tiesnese N.Saratova,

piedaloties prokuroram E.Jurgelānam,

aizstāvei R.Jurevičai,

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā paredzēta

noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. B/ neatļauti iegādājās un glabāja psihotropās vielas bez nolūka tās realizēt, šādos apstākļos:

2018.gada 31.augustā /pers. B/, izpildot citas personas lūgumu iegādāties psihotropās vielas viņa personīgai lietošanai, no pirmstiesas

kriminālprocesā nenoskaidrotas personas, ar kuru cita persona iepriekš personīgi vienojās par psihotropo vielu iegādi, aizbrauca uz Daugavpili, Judovkas

mikrorajonu, kur no pirmstiesas kriminālprocesā nenoskaidrotas personas par citas personas naudas līdzekļiem 50 euro, neatļauti, bez realizācijas

nolūka, iegādājās 4,8914 gramus metamfetamīnu saturošās vielas, kas satur 38% jeb 1,8587 gramus metamfetamīna, kuras bez realizācijas nolūka, no

neatļautās iegādes brīža glabāja pie sevis krūšturī līdz 2018.gada 31.augusta plkst.7.40, kad /adrese/, /pers. B/aizturēja un minēto metamfetamīna

daudzumu Valsts policijas darbinieki no viņas izņēma.

Tādējādi /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

[2] Iztiesāšanas laikā apsūdzētā savu vainu izvirzītajā un tiesas sēdē uzturētajā apsūdzībā Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina pilnībā un izdarīto nožēloja. Lūdza neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, norādot, ka viņai pilnībā saprotama

pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas.

[2.1] Tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu nolēma lietā neveikt pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētā pilnībā atzina savu vainu

izvirzītajā apsūdzībā un piekrita neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzētās

vainīgumu un noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju.

Tiesas sēdē apsūdzētajai izskaidrota pierādījumu pārbaudes neveikšanas procesuālā būtība un sekas.

[2.2] Tiesa atzīst, ka apsūdzētās darbības ir kvalificētas pareizi un viņas vainīgums ir pierādīts pilnībā, līdz ar to apsūdzētā atzīstama par vainīgu un

sodāma Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījumu izdarīšanā.

[2.3] Tā kā tiesas sēdē pierādījumu pārbaude netika veikta, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešās daļas nosacījumiem, pierādījumu

analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.

[3] Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajai, tiesa ņem vērā vispārīgos soda noteikšanas principus, kas paredzēti Krimināllikuma 35. un

46.pantā, t.i., ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētās personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus,

kā arī pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanai.

Tiesa, nosakot sodu, ņem vērā Augstākās Tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un

Augstākās Tiesas Krimināllietu tiesu palātas 2008.gada 1. jūlija kopsapulcē apstiprināto Sodu piemērošanas prakses apkopojumu, kurā norādīts,

ka lai novērstu noziedzīgu nodarījumu recidīvu, kriminālsodam ir jābūt tādam, kas orientēts uz likumpārkāpēja sociālo adoptāciju un

resocializāciju. Piemērojot sodu, svarīgi motivēt personu iegūt izglītību, profesiju, sagatavoties dzīvei sabiedrībā, jāpalīdz likumpārkāpējam saprast

savas problēmas, parādīt viņam, ka viņš ir spējīgs pats tikt galā ar tām, nenodarīdams kaitējumu citām personām. Soda bardzība bieži vien nav

pietiekama, lai persona atteiktos no jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas. Krimināltiesiskajai represijai ir jābūt individualizētai.

[3.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešās daļas noteikumiem apsūdzētā ir izdarījusi mazāk smagu noziegumu.

Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums vērsts pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību.

No apsūdzības faktisko apstākļu izklāsta izriet, ka apsūdzētā noziedzīgo nodarījumu izdarīja, izpildot citas personas – līdzapsūdzētā attiecībā pret

kuru kriminālprocess izbeigts pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 5.punktu - lūgumu iegadāties psihotropās vielas minētās - citas

personas personīgai lietošanai.

[3.2] Pārbaudot apsūdzētās lietā esošos personību raksturojošos datus, noskaidrots: dzimusi /datums/– Daugavpilī; deklarētā dzīvesvieta /adrese/;

apgādībā nepilngadīgs bērns; ieguvusi 11 klašu izglītību; invaliditāte nav noteikta; strādā par sētnieci /darba vietas nosaukums/ un par apkopēju /darba

vietas nosaukums/; no darba vietām raksturojas pozitīvi; agrāk četras reizes krimināli sodīta, vienu reizi krimināli sodīta Igaunijā par zādzības izdarīšanu.

No lietas materiālos esoša Viru apriņķa tiesas 2020.gada 12.februāra lēmuma izriet, ka apsūdzētā iecelta par nepilngadīga mazbērna /pers. F/

aizbildni līdz viņa pilngadības sasniegšanai.

[4] Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajai soda mēru, ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos

apstākļus.

[4.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētās atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst savas vainas atzīšanu un izdarītā

nožēlošanu.

[4.2] Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par apsūdzētās atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgais

nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

[4.3] Tāpat, nosakot apsūdzētajai sodu, tiesa ņem vērā, ka /pers. B/, pabeidzot pirmstiesas kriminālprocesu, prokuroram norādīja, ka piekrīt

iespējai krimināllietu izskatīt bez pierādījumu pārbaudes, tādējādi ir izmantojusi Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību ar

kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto personu, kas izpaudusies vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku krimināltiesisko

attiecību taisnīgu noregulējumu, taču tas nav atzīstams par patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 47.panta izpratnē, bet tiek ņemts vērā

pie soda noteikšanas.

[5] Soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais pildītu

likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta ceturtās daļas noteikumiem – brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu

piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

[5.1] Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties

un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst cietušā, sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm. Visu iesaistīto pušu interešu

ievērošana ir svarīgs priekšnosacījums efektīvai kriminālsodu politikai. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet tiesiskais

instruments, kas var mazināt ar noziedzīgo nodarījumu radītās sāpes un ciešanas, kā arī atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas (A. Judins.

Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr. 11 (762), 2013. gada 19. marts).

[5.2] Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu, apsūdzētās personību un attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī ņemot vērā sodu

individualizācijas principu, tiesa atzīst, ka apsūdzētajai piemērojams sabiedrībā izciešams sods sabiedrisko darbu veidā, ar mērķi – veicināt apsūdzētās

atbildību resocializācijas pasākumu īstenošanā un soda efektivitātes kritēriju sasniegšanā.

Tāpat kā citi kriminālsodi arī sabiedriskais darbs pauž negatīvu valsts vērtējumu par izdarīto likumpārkāpumu, ierobežo personas tiesību apjomu un

nosaka pienākumus. Tomēr valsts iejaukšanās pakāpe pārkāpēja dzīvē salīdzinājumā ar brīvības atņemšanu ir daudz mazāka. Sabiedriskā darba izpildes

laikā apsūdzētajai tiks dota iespēja pārvērtēt savu rīcību, vērtības un, iespējams, arī savu dzīvesveidu.

Konkrētajā gadījumā tiesas ieskatā nevis apsūdzētās izolācija, bet ar brīvības atņemšanu nesaistīta soda izciešana sekmēs socializāciju, iekļaušanos

sabiedrībā un tās vērtību pieņemšanu, vienlaikus ļaujot apsūdzētajai apzināties, ka viņa ir spējīga radīt kaut ko labu un sabiedrībai derīgu. Šis soda veids

demonstrēs sabiedrībai, ka apsūdzētā spēj veikt sabiedrībai derīgus darbus, tādējādi kompensējot radīto kaitējumu.

[5.3] Tiesa uzskata ka, atbilstoši izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam un kaitīgumam, ar soda sabiedriskā darba veidā piemērošanu tiks

sasniegts Krimināllikuma 35. pantā noteiktais soda mērķis – aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgās personas par izdarītajiem

noziedzīgiem nodarījumiem, resocializēt sodītās personas un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas.

Kriminālsods sabiedrisko darbu veidā palīdzēs apsūdzētai veidot sociāli pozitīvu dzīves vērtību izpratni, savukārt cita alternatīva soda veida

piemērošana konkrētajā gadījumā nebūs vērsta uz kriminālsoda mērķa sasniegšanu. Tiesa nav guvusi ziņas, ka piemērotā soda veida izpilde apsūdzētajai

nebūtu iespējama fizisku vai psihisku traucējumu dēļ.

[5.4] Ievērojot to, ka apsūdzētajai noziedzīgajā nodarījumā ir atzīts viens atbildību mīkstinošs un viens atbildību pastiprinošs apstāklis, tad tiesa,

ņemot vērā soda noteikšanas vispārīgos principus un Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu

kopsapulces 2008.gada 1.jūlija lēmuma 15.punktā norādīto rekomendāciju, kas noteic, ka atbildību pastiprinošu apstākļu esība ir pamats bargāka soda

piemērošanai salīdzinājumā ar sodu, kāds būtu piespriežams, šādus apstākļus nekonstatējot, secina, ka apsūdzētajai par izdarīto noziedzīgo nodarījumu

noteiktais sods sabiedrisko darbu veidā ir nosakāms tuvu sankcijas maksimālajam apmēram.

[5.5] Pamatojoties uz Krimināllikuma 52.pantu, soda termiņā ieskaitāms aizturēšanā pavadītais laiks no 2018.gada 31.augusta plkst.07.40 līdz

2018.gada 31.augustam plkst.10.55 - viena diena, kas atbilst 8 sabiedriskā darba stundām.

[6] Apsūdzētajai ar Daugavpils tiesas 2019.gada 12.novembra lēmumu piemērotais drošības līdzeklis - apcietinājums saglabājams līdz spriedums

stāsies likumīgā spēkā.

[7] Tiesas sēdēs apsūdzētās aizstāvību nodrošināja valsts nodrošinātā aizstāve, kurai saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra

noteikumiem Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas

kārtību” pienākas samaksa par juridisko palīdzību 340 euro apmērā.

[7.1] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem, ja persona, no kuras

tie piedzenami, ir maznodrošināta vai trūcīga. Tiesa var atbrīvot notiesāto no procesuālo izdevumu piedziņas pilnībā vai daļēji arī citos gadījumos, ja

piedziņa var būtiski ietekmēt to personu mantisko stāvokli, kuras atrodas notiesātā apgādībā.

[7.2] Tiesas sēdē apsūdzētā paskaidroja, ka pašlaik ir nodarbināta, taču ģimene ir maznodrošināta, viņas apgādībā atrodas divi nepilngadīgi bērni,

kurus audzina viena, jo kopš 2022.gada 6.maija apsūdzētā ir atraitne.

Ievērojot, ka procesuālo izdevumu piedziņa var būtiski ietekmēt to personu mantisko stāvokli, kuras atrodas apsūdzētas apgādībā, tiesa atzīst par

iespējamu apsūdzēto atbrīvot no procesuālo izdevumu samaksas par advokātes veikto darbu kriminālprocesā un segt tos no valsts līdzekļiem.

[8] Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu, lietiskos pierādījumus - pēc ķīmiskās ekspertīzes atlikušos 4,75g

metamfetamīnu saturošās vielas (38%) un 1,65g metamfetamīnu saturošās vielas (35%), kas iepakoti aploksnē ar drošības uzlīmi Nr.L14-0910014 un

glabājas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes narkotisko un psihotropo vielu glabāšanas seifā, /adrese/); izpētes objektu iepakojumus (četri maisiņi,

divi folija fragmenti un papīra fragments), kas iepakoti aploksnē ar drošības uzlīmi Nr.L14-0910015 un pievienoti krimināllietas materiāliem, - iznicināt.

Četrus CD diskus ar sakaru līdzekļu kontroli - glabāt ar krimināllietas materiāliem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 530. pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar sabiedrisko darbu uz 240

(divi simti četrdesmit) stundām.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 52.pantu, soda izciešanā /pers. B/ ieskaitīt aizturēšanas laiku no 2018.gada 31.augusta plkst.07.40 līdz 2018.gada

31.augustam plkst.10.55 (viena diena), kas atbilst 8 sabiedriskā darba stundām.

Atlikušais un izciešamais sabiedriskā darba stundu skaits /pers. B/ ir 232 (divi simti trīsdesmit divas) stundas.

/pers. B/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu – atstāt negrozītu līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 368.panta ceturto daļu, /pers. B/ atbrīvot no procesuālo izdevumu samaksas 340 euro (trīs simti

četrdesmit euro) apmērā par aizstāves juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā un segt tos no valsts līdzekļiem.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu, lietiskos pierādījumus - pēc ķīmiskās ekspertīzes atlikušos 4,75g

metamfetamīnu saturošās vielas (38%) un 1,65g metamfetamīnu saturošās vielas (35%), kas iepakoti aploksnē ar drošības uzlīmi Nr.L14-0910014 un

glabājas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes narkotisko un psihotropo vielu glabāšanas seifā, /adrese/); izpētes objektu iepakojumus (četri maisiņi,

divi folija fragmenti un papīra fragments), kas iepakoti aploksnē ar drošības uzlīmi Nr.L14-0910015 un pievienoti krimināllietas materiāliem, - iznicināt.

Četrus CD diskus ar sakaru līdzekļu kontroli - glabāt ar krimināllietas materiāliem.

Pilnu spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā desmit dienu laikā no pilnā sprieduma pieejamības dienas, tas ir, no 2022.gada 11.novembra,

apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Daugavpils tiesā.

Tiesnese N.Saratova