Latvian Supreme Court reverses lower court for misapplying insolvency law regarding creditor claim deadlines.
Legislator summary
AI generatedThe Latvian Supreme Court reversed the lower court's dismissal of the State Revenue Agency's protest regarding a creditor claim in an insolvency proceeding. The lower court incorrectly applied the six-month deadline rule by treating a supplementary claim as entirely new, ignoring that it related to an already recognized debt. The court held that the administrator must re-evaluate such supplementary claims against the original claim's validity and the specific procedural rules for new circumstances, leading to the case being remitted for fresh consideration.
Legislator headnote
AI generatedMaksātnespējas likuma 73. panta 2. daļa; 75. panta 8. daļa: When a creditor submits a supplementary claim after an initial claim is recognized, the court must assess its relationship to the original claim under the rules for new circumstances rather than applying the general deadline rule as if it were a fresh claim.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2017:1122.C32276216.2.L
SPC–22/2017
Civillietu departaments
Latvijas Republikas Augstākā tiesa
LĒMUMS
Rīgā 2017.gada 22.novembrī
Augstākās tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis referents Valerijs Maksimovs,
tiesnesis Normunds Salenieks,
tiesnese Marika Senkāne
izskatīja rakstveida procesā Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu
par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2016.gada 25.augusta lēmumu, ar kuru noraidīta Valsts ieņēmuma dienesta sūdzība par maksātnespējīgās AS
„Krāsainie lējumi” administratores 2016.gada 5.jūlija lēmumu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2014.gada 13.februāra spriedumu pasludināts AS „Krāsainie lējumi” maksātnespējas process, par
sabiedrības administratori iecelta Jevgēnija Tokmačova.
[2] Valsts ieņēmuma dienests (turpmāk – VID) maksātnespējīgās AS (turpmāk – MAS) „Krāsainie lējumi” administratorei 2014.gada 26.martā
pieteica nenodrošinātā kreditora prasījumu par summu 1 252 448,13 EUR, kurš sastāvēja no kārtējiem nodokļu maksājumiem, kurus nodokļu maksātājs
pats aprēķinājis un deklarējis VID. Ar MAS „Krāsainie lējumi” administratores lēmumu prasījums atzīts un iekļauts kreditoru prasījuma reģistrā.
[3] VID MAS „Krāsainie lējumi” administratorei 2016.gada 3.jūnijā pieteica precizēto kreditora prasījumu Nr. 30.5-4.4.2/74195, lūdzot atzīt VID
kreditora prasījumu papildus 2 044 811,84 EUR apmērā.
Kreditora prasījums pamatots ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes Lielo nodokļu maksātāju pirmās audita daļas audita pārskatu Nr. 30.2-
23.13/27726, kas iesākts 2014.gada 15.aprīlī un pabeigts 2016.gada 18.maijā, par ko VID 2016.gada 18.maijā pieņēma lēmumu Nr. 30.2-
23.13/27727.
[5] Ar administratores 2016.gada 5.jūlija lēmumu Nr. 126-2/KL2016KP VID nenodrošinātā kreditora prasījums papildus 2 044 811, 84 EUR
apmērā nav atzīts.
Lēmumā norādīts, ka VID 2016.gada 18.maija lēmums Nr. 30.2-23.13/27727 nav stājies spēkā, jo MAS „Krāsainie lējumi” to apstrīdējusi VID
ģenerāldirektoram un galīgais lēmums lietā nav pieņemts.
[6] Ar VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja 2016.gada 20.jūlija lēmumu atstāts negrozīts VID Nodokļu kontroles pārvaldes Lielo nodokļu
maksātāju audita daļas 2016.gada 18.maija lēmums Nr. 30.2-23.13/27727.
[7] Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā 2016.gada 20.jūlijā VID iesniedza sūdzību par MAS „Krāsainie lējumi” administratores 2016.gada 5.jūlija
lēmumu Nr. 126-2/KL2016KP.
Sūdzībā norādīti šādi argumenti.
[7.1] No 2014.gada 15.aprīļa līdz 2016.gada 18.maijam tika veikts komplekss AS „Krāsainie lējumi” nodokļu audits par laiku no 2012.gada
janvāra līdz 2014.gada janvārim, kā rezultātā 2016.gada 18.maijā VID Nodokļu kontroles pārvaldes Lielo nodokļu maksātāju audita daļa pieņēma
lēmumu Nr. 30.2-23.13/27727 par AS „Krāsainie lējumi” nodokļu audita rezultātiem. Saskaņā ar minēto lēmumu AS „Krāsainie lējumi” papildus tika
aprēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis 952 373,63 EUR, soda nauda 571424,18 EUR un nokavējuma nauda 105 237,29 EUR, iekšzemē iekasētais
pievienotās vērtības nodoklis 2630,38 EUR, soda nauda 173 036,78 EUR un nokavējuma nauda 47,35 EUR, kā arī noteikts nepamatoti palielinātais no
budžeta atmaksājamais iekšzemē iekasētais pievienotās vērtības nodoklis 286 641,05 EUR atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta
astotās daļas noteikumiem.
Nepiekrītot VID Nodokļu kontroles pārvaldes Lielo nodokļu maksātāju audita daļas 2016.gada 18.maija lēmumam Nr. 30.2-23.13/27727, MAS
„Krāsainie lējumi” administratore iesniedza sūdzību VID ģenerāldirektoram. MAS „Krāsainie lējumi” administratore uzskata, ka ar VID 2016.gada
18.maija lēmumu Nr. 30.2-23.13/27727 noteiktie papildu maksājumi nav uzskatāmi par nodokļu parādu un audita rezultātā izdarītie secinājumi nevar
ietekmēt VID kreditora prasījumu MAS „Krāsainie lējumi” maksātnespējas procesā.
[7.2] Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 2.panta trešajai daļai un 15.panta pirmajai daļai nodokļu samaksas pienākums noteiktajā
apmērā izriet no likuma un gulstas uz nodokļu maksātāju, kuram pašam būtu pareizi jāaprēķina nodokļi un tie jāiemaksā valsts un pašvaldības budžetā.
Savukārt saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmās daļas 10.punktu un 23.panta pirmo un otro daļu nodokļu administrācija veic
vienīgi nodokļu aprēķināšanas un nomaksas budžetā pareizības kontroli, pieņemot lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu, ja pārkāpti normatīvie
akti. Strīda pastāvēšana par audita rezultātiem neatbrīvo nodokļu maksātāju no pienākuma samaksāt nodokļus. Līdz ar to administratorei nav tiesiska
pamata neatzīt nodokļu administrācijas precizēto kreditora prasījumu.
[7.3] Nodokļu administrācijas precizētais kreditora prasījums daļā par veikto nodokļu auditu (par periodu pirms maksātnespējas procesa
pasludināšanas) tika pieteikts nekavējoties, ievērojot Maksātnespējas likuma 73.panta pirmajā daļā minēto termiņu - mēneša laikā, kad nodokļu
administrācijai radās pamats minēto prasījumu pieteikt, proti, pēc tam, kad 2016.gada 23.maijā parādniekam tika paziņots par nodokļu administrācijas
pieņemto lēmumu Nr. 30.2-23.13/27727.
[8] Izskatījusi VID sūdzību par MAS „Krāsainie lējumi” administratores 2016.gada 5.jūlija lēmumu Nr. 126-2/KL2016KP, Rīgas pilsētas Ziemeļu
rajona tiesa ar 2016.gada 25.augusta lēmumu sūdzību noraidīja.
Lēmums pamatots ar tālāk minētajiem argumentiem.
[8.1] Ieraksts maksātnespējas reģistrā par AS „Krāsainie lējumi” maksātnespējas procesa pasludināšanu ir izdarīts 2014.gada 26.februārī, tādējādi
saskaņā ar Maksātnespējas likuma 73.panta otro daļu AS „Krāsainie lējumi” kreditori savus prasījumus administratorei varēja iesniegt ne vēlāk kā
2014.gada 26.augustā.
VID 2016.gada 3.jūnija precizētais kreditora prasījums iesniegts, nokavējot Maksātnespējas likuma 73.panta otrajā daļā noteikto galīgo kreditoru
prasījumu iesniegšanas termiņu par vienu gadu un deviņiem mēnešiem.
Lēmums kā nepārsūdzams stājies likumīgā spēkā.
[9] Par lēmumu Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurors iesniedzis
protestu, lūdzot lēmumu atcelt un sūdzību nodot jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai citā sastāvā.
Protestā norādīti šādi argumenti.
[9.1] VID precizētais kreditora prasījums pamatots ar VID ģenerāldirektores pilnvarotās VID Nodokļu kontroles pārvaldes Lielo nodokļu
maksātāju pirmās audita daļas galvenās nodokļu inspektores 2016.gada 18.maija lēmumu Nr. 30.2-23.13/27727 un VID Nodokļu kontroles pārvaldes
Lielo nodokļu maksātāju pirmās audita daļas audita pārskatu Nr. 30.2-23.13/27726.
VID pienākums piedzīt bezstrīdus kārtībā termiņā nesamaksātos nodokļus, nokavējuma naudas, soda naudas un citus valsts noteiktos maksājumus
izriet no likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2.panta 1.punkta, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmās daļas 10., 11.punkta, 23.panta
pirmās un otrās daļas un 26.panta. Izpildot minēto pienākumu, nodokļu administrācija veica kompleksu MAS „Krāsainie lējumi” pievienotās vērtības
nodokļa auditu un uzņēmumu ienākuma nodokļa auditu, kā rezultātā pieņemts lēmums, ar ko pamatots VID precizētais kreditora prasījums.
[9.2] Atbilstoši Maksātnespējas likuma 75.panta astotajai daļai, ja administratora rīcībā nonāk jaunatklāti apstākļi vai dokumenti par kreditora
prasījumu, par kuru jau ir pieņemts lēmums, administrators šo lēmumu ir tiesīgs grozīt vai atcelt, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad šajā likumā noteiktajā
kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns.
VID 2014.gada 26.martā pieteiktais nenodrošinātā kreditora prasījums par summu 1 252 448,13 EUR atzīts pilnā apmērā un tas iekļauts
kreditoru prasījumu reģistrā.
Lietā nav strīda, ka MAS „Krāsainie lējumi” maksātnespējas procesā nav sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns.
Tiesa, nevērtējot VID precizētā kreditora prasījuma attiecināmību uz sākotnējo prasījumu, kas iekļauts kreditoru prasījuma reģistrā, kā arī tā
atbilstību Maksātnespējas likuma 75.panta astotajā daļā izvirzītajām prasībām, pārkāpusi Civilprocesa likuma 8.panta pirmās daļas prasību par lietas
apstākļu noskaidrošanu.
[10] MAS „Krāsainie lējumi” administratore iesniedza paskaidrojumus, norādot, ka protests nav pamatots.
Motīvu daļa
[11] Pārbaudījusi lietas materiālus un apsvērusi protestā norādītos argumentus, Augstākā tiesa atzīst, ka lēmums atceļams un sūdzība nododama
jaunai izskatīšanai.
[11.1] Pārsūdzētajā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2016.gada 25.augusta lēmumā kā pamats VID sūdzības noraidīšanai minēta
Maksātnespējas likuma 73.panta otrā daļa, kas noteic, ka, ja kreditors nokavējis šā panta pirmajā daļā minēto prasījumu iesniegšanas termiņu, viņš savu
prasījumu pret parādnieku var iesniegt termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par
parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu
apmierināšanas plāns. Pēc šā termiņa iestājas noilgums, līdz ar to kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku.
Augstākā tiesa atzīst, ka minētais secinājums neatbilst lietas faktiskajiem apstākļiem.
Lietā konstatēts, ka VID 2014.gada 26.martā pieteica MAS „Krāsainie lējumi” administratorei nenodrošinātā kreditora prasījumu sakarā ar
nodokļu parādu par summu 1 252 448,13 EUR, un minēto prasījumu administratore atzina.
Pēc veiktā audita VID MAS „Krāsainie lējumi” administratorei 2016.gada 3.jūnijā iesniedza precizēto kreditora prasījumu Nr. 30.5-4.4.2/74195,
lūdzot atzīt VID nodokļu parāda kreditora prasījumu papildus par 2 044 811,84 EUR.
Tiesa, atzīstot VID 2016.gada 3.jūnija kreditora prasījumu papildinājumu iesniegšanas termiņa nokavējumu, papildinājumus vērtējusi izolēti no jau
agrāk atzīta prasījuma.
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 75.panta astoto daļu, ja administratora rīcībā nonāk jaunatklāti apstākļi vai dokumenti par kreditora prasījumu,
par kuru ir pieņemts lēmums, administrators šo lēmumu ir tiesīgs grozīt vai atcelt, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādīts
kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns. Atceļot sākotnējo lēmumu, administrators pieņem jaunu lēmumu šajā pantā noteiktajā kārtībā, ievērojot šā
likuma 73.pantā noteikto kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu.
Lietā nav strīda, ka ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2014.gada 13.februāra spriedumu pasludinātajā AS „Krāsainie lējumi” maksātnespējas
procesā nav sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns.
No minētā secināms, ka, izskatot sūdzību un izvērtējot VID kreditora prasījumu pamatus, tiesai vajadzēja konstatēt, vai VID kreditora prasījuma
papildinājumi ietilpst Maksātnespējas likuma 75.panta astotās daļas tvērumā. Līdz ar to par pamatotu atzīstams protesta iesniedzēja norādītais arguments,
ka tiesa nepareizi piemērojusi Maksātnespējas likuma 73.panta otro daļu, nedodot vērtējumu VID precizētā kreditora prasījuma attiecināmībai uz
sākotnējo prasījumu, kas iekļauts kreditoru prasījumu reģistrā, kā arī tā atbilstībai Maksātnespējas likuma 75.panta astotajā daļā izvirzītajām prasībām.
[12] Ievērojot iepriekš minēto, Augstākā tiesa atzīst, ka protests apmierināms.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474.panta 2.punktu, Augstākā tiesa
n o l ē m a
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2016.gada 25.augusta lēmumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai.
Lēmums nav pārsūdzams.
Tiesnesis V.Maksimovs
Tiesnesis N.Salenieks
Tiesnese M.Senkāne