Court orders defendant to pay child support based on minimum wage percentages despite written proceedings.

Lieta Nr. C29 6688 16

Lietvedības Nr. C-2959/17

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 14.februārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese Sanita Rūtenberga

rakstveida procesā Lomonosova ielā 10, Rīgā, izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Apra k s t o š ā da ļ a

2016.gada 1.decembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts /pers. A/ (turpmāk - prasītāja) prasības pieteikums maza

apmēra prasībā pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētājs) par uzturlīdzekļu piedziņu, un ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 6.decembra

lēmumu ierosināta civillieta.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasības priekšmets ir uzturlīdzekļu piedziņa /pers. C/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/,

personas kods /personas kods/, uzturam. Piedzenamo uzturlīdzekļu summa mēnesī: /pers. C/ – 92,50 euro, /pers. D/ – 92,50 euro; gadā: /pers. C/ –

1`110 euro, /pers. D/ – 1`110 euro. Ar atbildētāju ir divi kopēji bērni un abu vecāku pienākums ir uzturēt bērnus. Atbildētājs nekur nestrādā un nepalīdz

bērnu uzturēšanā. Neskatoties uz materiālo stāvokli, atbildētājam būtu jāpiedalās bērnu uzturēšanā vismaz Ministru kabineta noteiktajā minimālajā

apmērā. Prasība pamatota: ar Civillikuma 179.pantu, 2013.gada 15.janvāra MK noteikumu Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru

bērnam”. Prasītāja prasījumi: piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai uzturlīdzekļus /pers. C/ un /pers. D/ uzturam 92,50 euro ik mēnesi katram bērnam,

bet ne mazāk kā 25% no valstī noteiktās minimālās algas, bet no 7 gadu vecuma – ne mazāk kā 30% no minimālās algas līdz bērnu pilngadībai. Prasītāja

papildu norāda, ka iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

2016.gada 27.decembrī tiesā saņemti atbildētāja /pers. B/ paskaidrojumi, kuros norāda, ka prasību neatzīst, norādot iebildumus, ka

prasītāja nav izklāstījusi visus apstākļus, jo šobrīd puses uzturas kopā kā ģimene un audzina bērnus kopā. Materiālo atbalstu sniedz savu iespēju robežās.

Vienlaikus atbildētājs vēlas uzklausīšanu tiesas sēdē, jo prasītāja nav izklāstījusi visus patiesos apstākļus.

Civilprocesa likuma 250.26pants nosaka, ka tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā, ja ir saņemts puses pamatots

lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Tiesa var lietu iztiesāt tiesas sēdē arī pēc savas iniciatīvas. Ja tiesa atsaka

lūgumu iztiesāt lietu tiesas sēdē, to norāda spriedumā.

Tiesa atzīst, ka lietas izskatīšana rakstveida procesā neietekmē pušu tiesības - izvirzīt atbildētājam iebildumus pret celto prasību vai

prasītājam izvirzīt iebildumus pret atbildētāja paskaidrojumos norādītajiem apsvērumiem. Iepazīstoties ar atbildētāja paskaidrojumiem, tiesa konstatē, ka

atbildētājs ir norādījis savus iebildumus pret prasību, ar ko arī pamato lūgumu par lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, bet iebildumi tiesas ieskatā nenorāda uz

nepieciešamību lietu iztiesāt tiesas sēdē. Līdz ar to arī atbildētāja norādītais, ka prasītāja nav izklāstījusi visus apstākļus, nav vērtējams kā Civilprocesa

likuma 74.pantā noteikto procesuālo tiesību un pienākumu aizskārums. Lietas izskatīšana rakstveida procesā neierobežo pušu Civilprocesa likuma

74.pantā noteiktās tiesības.

Attiecībā uz atbildētāja iebildumiem par faktiskiem lietas apstākļiem, tiesa ņem vērā Civilprocesa likuma 93.pantā noteikto pienākumu

pierādīt un iesniegt pierādījumus, līdz ar ko pierādījumu iesniegšana nav saistīta ar lietas izskatīšanu tiesas sēdē vai rakstveidā. Turklāt, Civilprocesā viens

no galvenajiem principiem ir dispozitivitātes (prāvnieku personīgās autonomijas) princips, proti, prasītājs pats izlemj kādu prasību celt tiesā un uz kādiem

pamatiem balstīt savus prasījumus, t.i., noteikt prasības robežas saistībā ar prasības priekšmetu un pamatu, tādējādi, tiesa nevar prasītājam aizliegt celt

prasību tādā veidā, kā tas izprot strīda būtību. Savukārt atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība, t.i., jāpierāda, ka tiesību aizskārums vispār

nav noticis, vai tiesību aizskārumā nav atbildētāja vaina, vai tiesību aizskārumā vainojams nevis atbildētājs, bet cita persona. (Līcis A. Prasības

tiesvedībā un pierādījumi, Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2003, 73.lpp.)

Tiesa norāda, ka puses tika informētas par Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktajām tiesībām, tai skaitā, tiesībām iepazīties ar lietas

materiāliem, attiecīgi sniegt savus argumentus un apsvērumus, kā arī celt iebildumus pret citu lietas dalībnieku lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem.

Līdz ar to atbildētāja lūgumā izteikto motivāciju tiesa neatrod par tādu, kas dotu pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai un lietas noteikšanai

izskatīšanā tiesas sēdē, līdz ar ko lūgums par lietas izskatīšanu tiesas sēdē ir noraidāms.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas

sastāvu, kas izskatīs lietu un izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei.

Lietas dalībniekiem paziņots par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā, kā arī paziņots datums, kad sprieduma norakstu varēs saņemt

tiesas kancelejā. (lietas 14., 15.lapa)

Tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu paziņot pusēm par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir

izpildījusi.

M o t īv u da ļa

Iepazinusies ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, izvērtējusi prasības pieteikumā norādītos argumentus un paskaidrojumos norādītos

iebildumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

Lietā nodibināts, ka /pers. B/ ir /datums/dzimušās /pers. C/ un /datums/dzimušās /pers. D/ tēvs, ko apstiprina dzimšanas apliecību kopijas.

(lietas 7., 8.lapa)

Tāpat lietā nodibināts un par to nav strīda, ka bērni dzīvo kopā ar prasītāju un prasītāja realizē bērnu ikdienas aizgādību, līdz ar to prasītājai

ir prasījuma tiesības pret atbildētāju par uzturlīdzekļu nodrošināšanu pušu kopīgo bērnu uzturam. Lietā nav konstatēti apstākļi, kas ļautu atbildētājam

nepildīt savus vecāka pienākumus bērna uzturēšanā.

Atbildētāja iebildumi par to, ka dzīvo kopā kā viena ģimene un materiālo palīdzību sniedz savu iespēju robežās, neatbrīvo atbildētāju no

vecāka pienākuma pildīšanas.

Attiecībā par atbildētāja mantisko stāvokli tiesa secina, ka atbildētājs ir darbspējīgā vecumā, var strādāt un gūt ienākumus, lai nodrošināt

sev un bērniem nepieciešamos līdzekļus. Savukārt atbildētāja iespēju robežas nav attiecināmas uz uztura došanas pienākumu bērniem, jo jebkurā

gadījumā bērnu intereses prevalē par vecāku interesēm un abiem vecākiem ir pienākums nodrošināt savus bērnus ar pienācīgu uzturu, medicīnisko aprūpi,

mājokli, attīstīt bērnu fiziskās un intelektuālās spējās. Tāpat tiesa atzīst, ka atbildētāja pienākums uzturēt savus bērnus ir absolūts, līdz ar ko šis pienākums

pastāv neatkarīgi no viņa veselības un materiālā stāvokļa.

Ņemot vērā bērnu intereses tiesa pieprasījusi ziņas no VZD un CSDD un noskaidrojusi, ka uz atbildētāja vārda Latvijā nekustamie īpašumi

un transportlīdzekļi nav reģistrēti.

Civillikuma 177.panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa noteic, ka līdz pilngadības sasniegšanai (219.p.) bērns ir vecāku aizgādībā.

Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena,

apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības

nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Civillikuma 179.pants noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums

gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par

bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. [..] Minimālo

uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas

stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Atbilstoši 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.punktam -

katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: 2.1. - katram bērnam no viņa

piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas; 2.2. katram

bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai - 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša

darba algas.

Uz prasības pieteikuma iesniegšanas dienu, Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumu Nr.656 “Noteikumi par

minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2.punktu minimālā mēneša darba

alga normālā darba laika ietvaros ir 370 euro.

Saskaņā ar 2016.gada 25.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.683 “Grozījums Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumos

Nr.656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”” sākot ar

2017.gada 1.janvāri minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 380 euro.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo

vidi, kas nodrošina viņa pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte, bet

minētā likuma 6.panta pirmā daļas noteikts, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras.

Tiesa uzskata, ka katram vecākam, neatkarīgi no viņa spējām un mantas stāvokļa, katru mēnesi jānodrošina bērnam minimālais

uzturlīdzekļu apmērs. Prasītāja lūdz piedzīt uzturlīdzekļus bērnu uzturam valsts noteiktajā minimālajā apmērā.

Uzturlīdzekļu apmērs katra bērna uzturam nosakāms 92,50 euro mēnesī, bet ne mazāk kā Ministru kabineta noteiktajā minimālo

uzturlīdzekļu apmērā, sākot no prasības iesniegšanas dienas 2016.gada 1.decembra līdz 2016.gada 31.decembrim, sākot ar 2017.gada 1.janvāri

uzturlīdzekļu apmērs nosakāms 95 euro mēnesī katram bērnam, bet ne mazāk kā Ministru kabineta noteiktajā minimālo uzturlīdzekļu apmērā.

Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 20.novembra spriedumā lietā SKC-2885/2015 norādīts, ka Civillikuma 179.panta

pirmā daļa, paredz tēva un mātes pienākumu uzturēt bērnu līdz laikam, kad viņš pats var sevi apgādāt un šī ir materiālo tiesību norma, kas vecākiem rada

pienākumu, bet bērnam piešķirt tiesības. Rodoties strīdam, Civillikuma 179.panta pirmajā daļā noteikto tiesību realizāciju nosaka procesuālās tiesību

normas. Likumiskā pārstāvība izbeidzas, bērnam sasniedzot 18 gadu vecumu. Civilprocesa likuma 72.panta pirmā daļa kā imperatīva tiesību norma spēju

realizēt tiesības un izpildīt pienākumus nepastarpināti ir piešķīrusi tieši pašam pilngadīgajam rīcībspējīgām personām. Atbilstoši dispozitivitātes principam,

viņas pašas izlemj, vai un kā izmantot tām piešķirtās tiesības. Ja pēc pilngadības sasniegšanas bērns vēlas turpināt saņemt uzturlīdzekļus, viņš ir tiesīgs celt

tiesā attiecīgu prasību par uzturlīdzekļu piedziņu viņa labā.

No minētā secināms, ka uzturlīdzekļi nepilngadīga bērna uzturam ir piedzenami līdz bērna pilngadībai.

Ja mantiskais stāvoklis izmainās, pusēm ir tiesības celt prasību par noteikto uzturlīdzekļu apmēra grozīšanu (palielināšanu).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmo daļu par katru prasības pieteikumu maksājama valsts nodeva. Saskaņā ar

Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunkta prasībām par prasību nosakāma valsts nodeva 325,74 euro

apmērā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punkta prasībām, proti, 320,10 euro + 5,64 euro (4% no prasības summas, kas

pārsniedz 2`134 euro, t.i., 2 x 92,50 euro x 1 mēn. + 2 x 95 euro x 11 mēn. = 2`275 euro – 2`134 euro = 141 euro).

Faktiskie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 4,71 euro saskaņā ar uzziņu par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (lietas

3.lapa). Minētie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir piedzenami no atbildētājas par labu valstij saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu,

39.panta pirmās daļas 5.punktu.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei par tiesāšanās

izdevumu samaksu. Minētais termiņš skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

R e zo l ut ī v ā da ļ a

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34., 39., 41.panta pirmo daļu, 43.panta ceturto daļu, 97., 190., 192.,193., 195., 203.panta ceturto daļu,

204.1, 250.25, 250.27, 415., 440.2 un 440.3pantu, tiesa

no s pri e da

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus /pers. C/, dzimušas

/datums/, uzturam 92,50 euro (deviņdesmit divi euro 50 centi) mēnesī sākot no 2016.gada 1.decembra līdz 2016.gada 31.decembrim, sākot no

2017.gada 1.janvāra 95 euro (deviņdesmit pieci euro) mēnesī, bet ne mazāk kā 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba

algas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai, no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās

minimālās mēneša darba algas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus /pers. D/, dzimušas

/datums/, uzturam 92,50 euro (deviņdesmit divi euro 50 centi) mēnesī sākot no 2016.gada 1.decembra līdz 2016.gada 31.decembrim, sākot no

2017.gada 1.janvāra 95 euro (deviņdesmit pieci euro) mēnesī, bet ne mazāk kā 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba

algas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai, no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās

minimālās mēneša darba algas.

Uzturlīdzekļi ieskaitāmi /pers. A/ kontā Nr./numurs/, a/s Swedbank.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesāšanās izdevumus - valsts nodevu 325,74 euro (trīs simti divdesmit

pieci euro 74 centi), kas iemaksājama Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, Konta Nr.LV55TREL1060190911200, Saņēmēja iestāde: Valsts

kase, BIC kods: TRELLV22, Iemaksas mērķis: Valsts nodeva tiesu iestādē – C29668816.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesāšanās izdevumus - ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

4,71 euro (četri euro 71 cents), kas iemaksājami - saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods:

TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, C29668816.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu - samaksu apliecinošu dokumentu iesniegt tiesai, pretējā gadījumā tiesa

nodos spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Noteikt /pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas 2017.gada 14.februāra Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā

noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese Sanita Rūtenberga