Administrative court dismissed taxpayer appeal against tax authority audit decision regarding VAT and income tax. The court upheld the tax authority's decision to reject the taxpayer's appeal against the tax authority's audit decision regarding VAT and income tax. The court upheld the tax authority's decision to reject the taxpayer's appeal against the tax authority's audit decision regarding VAT and income tax.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court dismissed the taxpayer's appeal against the State Revenue Service's 2014 decision to partially revoke an audit finding. The taxpayer argued that the audit was impossible due to customs delays and that the tax authority failed to provide clear reasons for extending the audit period. The court rejected these claims, noting that the taxpayer's evidence did not prove the audit was impossible and that the law does not prohibit simultaneous information requests from foreign authorities and domestic audits.
Legislator headnote
AI generatedAdministrative Procedure Law Art. 307, 309, 329; The court may reject a taxpayer's appeal against a tax authority's audit decision if the taxpayer fails to prove the audit was impossible or if the tax authority's actions were lawful under the relevant tax legislation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. A420215914
Lietas arhīva Nr. AA43-0271-17/18
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2017.gada 22.jūnijā
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnese referente A.Šteinberga,
tiesneses S.Kanenberga un D.Makarova
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz MAS /Nosaukums A/ pieteikumu par
Valsts ieņēmumu dienesta 2014.gada 10.janvāra lēmuma Nr.22.8/L-969 atcelšanu daļā, sakarā ar pieteicējas apelācijas
sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 26.janvāra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu ceturtā audita daļa no
2013.gada 16.janvāra lī d z 2013.gada 2.augustam veica pieteicējas AS /Nosaukums A/ komplekso nodokļu auditu,
pārbaudot pievienotās vērtības nodokli (turpmāk - PVN) par laika periodu no 2011.gada 1.janvāra lī d z 2012.gada
31.decembrim un uzņēmumu ienākuma nodokli (turpmāk - UIN) par 2011.gadu. Audita rezultāti atspoguļoti audita pārskatā
Nr.23.10/943.
Pamatojoties uz audita laikā konstatēto, ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu ceturtās audita daļas
galvenās nodokļu inspektores 2013.gada 2.augusta lēmumu Nr.23.10/904 (turpmāk - sākotnējais lēmums) pieteicējai papildu
nomaksai budžetā aprēķināts PVN 77 941,39 Ls, PVN soda nauda 23 382,42 Ls, PVN nokavējuma nauda 20 869,90 Ls,
UIN 463 394 Ls, UIN soda nauda 139 018,20 Ls, UIN nokavējuma nauda 49 814,86 Ls, kā arī samazināts no budžeta
atmaksājamais PVN par 8 645 626,29 Ls un saistībā ar to aprēķināta soda nauda 2 593 687,89 Ls apmērā.
Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja.
[2] Ar VID ģenerāldirektores 2014.gada 10.janvāra lēmumu Nr.22.8/L-969 „Par AS /Nosaukums A/ sūdzības
izskatīšanas rezultātiem” (turpmāk - Lēmums) nolemts: 1) atcelt sākotnējo lēmumu daļā par samazināto no budžeta
atmaksājamo PVN par 3032,79 Ls (4315,27 euro) un aprēķināto soda naudu 909,84 Ls (1294,58 euro); 2) atstāt negrozītu
sākotnējo lēmumu daļā par papildu nomaksai budžetā aprēķināto PVN 77 941,39 Ls (110 900,61 euro), PVN soda naudu
23 382,42 Ls (33 270,19 euro), PVN nokavējuma naudu 20 869,90 Ls (29 695,19 euro), UIN 463 394 Ls (659 350 euro),
UIN soda naudu 139 018,20 Ls (197 805,08 euro), UIN nokavējuma naudu 49 814,86 Ls (70 880,16 euro), kā arī
samazināto no budžeta atmaksājamo PVN par 8 642 593,50 Ls (12 297 302,66 euro) un aprēķināto soda naudu
2 592 778,05 Ls (3 689 190,80 euro); 3) papildus noteikt nomaksai budžetā UIN 150 751 Ls (214 499 euro) un nokavējuma
naudu 16 205,84 Ls (23 058,83 euro).
VID ierobežojis pieteicējas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības darījumos ar SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums
C/, SIA /Nosaukums D/, SIA /Nosaukums E/, SIA /Nosaukums F/, SIA /Nosaukums G/ un SIA /Nosaukums H/,
vienlaikus apstrīdot pieteicējas pakalpojumu sniegšanu SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums D/, SIA /Nosaukums E/,
SIA /Nosaukums F/ un SIA /Nosaukums H/, kā arī darījumus iekšzemē ar SIA /Nosaukums I/ un eksporta darījumus ar
Indijas uzņēmumiem Mahesh Metalloys Private Limited, Stallion Impex Co Ltd un Bright Trading Company, Taivānas
uzņēmumu Long Tsuen Industrial Co Ltd, Vjetnamas uzņēmumu KJ Engineering & Construction Co Ltd, Taizemes
uzņēmumiem Geecorp Co Ltd un KPS International Trade Co Ltd, Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmumu Edison Electric,
Kipras uzņēmumu Arolsen Ltd, Lēmumu pamatojot ar turpmāk norādītiem argumentiem.
[2.1] Nav pierādītas sabiedrību tiesības pavadzīmēs norādītajās preču izsniegšanas vietās veikt saimniecisko darbību,
proti, SIA /Nosaukums B/ un SIA /Nosaukums E/ nav reģistrēta struktūrvienība adresē /adrese A/, bet Ilzenes ielā b/n,
Rīgā, nav konstatēta saimnieciskā darbība un tā nav reģistrēta kā SIA /Nosaukums D/ struktūrvienība, savukārt SIA
„Latek” darījumu laikā nebija reģistrēta struktūrvienība /adrese/. Minētās adreses nav identificējamas kā preču izsniegšanas
vietas. Pieteicējai par to bija jāzina, jo īpašumi minētajās adresēs, izņemot Vestienas ielu 2, Rīgā, pieder pieteicējai.
Apstāklis, ka SIA /Nosaukums J/, SIA /Nosaukums K/ un SIA /Nosaukums I/ pieteicējas īpašumos ir reģistrētas juridiskās
adreses, bet SIA /Nosaukums F/, SIA /Nosaukums H/, SIA /Nosaukums C/, SIA /Nosaukums E/ ir reģistrētas
struktūrvienības un SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums D/, SIA /Nosaukums E/ ir līgumi par telpu nomu, nereģistrējot
struktūrvienību, apliecina, ka tas nevarēja notikt bez pieteicējas ziņas un nav vērtējams kā nejaušība. Savukārt pavadzīmēs
norādītie transportlīdzekļi to tehniskā stāvokļa dēļ (ilgstoši nav veikta tehniskā apskate) un nepietiekamās celtspējas dēļ nav
identificējami kā pārvadājumā izmantotie transportlīdzekļi. Pieteicējai bija zināms transportlīdzekļu MAZ 5551, valsts
reģistrācijas numurs /TL numurs/, (SIA /Nosaukums B/) un MAZ 5551, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, (SIA
/Nosaukums F/) tehniskais stāvoklis un kravnesība, jo automašīna MAZ 5551 iepriekš atradās pieteicējas īpašumā,
savukārt transportlīdzeklim MAZ 5551 2006.gada 13.jūlijā u n 2007.gada 28.septembrī vienas dienas atļauju saņēma
pieteicējas darba ņēmējs /pers. L/, bet 2007.gada 28.septembrī automašīnu tehniskai apskatei Ceļu satiksmes drošības
direkcijā uzrādīja pieteicējas darbinieks /pers. M/. Līdz ar to pieteicējai bija jāzina, ka ar šiem transportlīdzekļiem nav
iespējams pārvadāt pavadzīmēs norādītās preces. Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas 2013.gada 28.februāra rīkojuma
lietā Nr.C-563/11 43.punktā norādītajam nepatiesas informācijas par preču izsniegšanas vietu un pārvadātāju norādīšana
pavadzīmēs vai nenorādīšana vispār vērtējams kā būtisks trūkums dokumentu noformēšanā.
[2.2] Pieteicējai, kura darbojas ražošanas sfērā un iepērk metāllūžņus, ir jāzina par nepieciešamību saņemt licenci
metāllūžņu iepirkšanai/pārdošanai un citas atļaujas, savukārt LED un MHD sastāvdaļu tālākai realizācijai ir jāsaņem
atbilstības sertifikāti (iekšzemē produkcijai jābūt marķētai ar CE marķējumu). Konkrētajā gadījumā deklarētie darījumu
partneri un to tālākie sadarbības partneri nav saņēmuši nepieciešamos dokumentus, lai būtu tiesīgi piegādāt pieteicējai
metāllūžņus, kā arī LED un MHD sastāvdaļas. Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas 2013.gada 28.februāra rīkojuma lietā
Nr.C-563/11 39., 40.punktam pieteicējai bija jāgūst pārliecība par deklarēto darījumu partneru spējām piegādāt pavadzīmēs
norādītās preces. Ņemot vērā saprātīgas saimniekošanas principu, ir apšaubāmi, ka pieteicēja noslēdz līgumu, negūstot
pārliecību par darījuma partnera spēju veikt darījumu, un akceptē pavadzīmēs norādītās summas samaksu uz sabiedrību
norēķinu kontiem Lietuvas kredītiestādē Medicinos Bankas.
[2.3] Pieteicēja atbilstoši pavadzīmēs norādītajam preci iepērk gabalos, bet pēc svēršanas tā tiek kvalificēta kā
metāllūžņi ar attiecīgu daudzumu tonnās. Līdz ar to nav saprotama darījumu vērtības noteikšana, jo visai pavadzīmē
norādītajai precei, lai par to maksātu vienu cenu, jābūt identiskai, tātad ar vienādu svaru.
[2.4] No juridiskajām personām iepirkto krāsaino metāla izstrādājumu izjaukšanas un šķirošanas uzskaites žurnālos
apstrīdētie darījumi ar SIA /Nosaukums B/, SIA „White city”, SIA /Nosaukums E/, SIA /Nosaukums H/, SIA /Nosaukums
D/, SIA „Nordokuk” ir reģistrēti, pamatojoties tikai uz iekšējās nozīmes apstrādes aktiem, kuros nav norādīts numurs un
datums, nevis pamatojoties uz ārējo attaisnojuma dokumentu, kas ir pretrunā ar normatīvo aktu prasībām. Turklāt minētajā
žurnālā nav norādīta informācija par strīdus pavadzīmēs norādīto preču metālu atgriezumu un lūžņu izlietojumu, proti, nav
reģistrēti darījumi par preču piegādi SIA /Nosaukums I/, Indijas uzņēmumiem Mahesh Metalloys Private Limited, Stallion
Impex Co Ltd un Bright Trading Company, Taivānas uzņēmumam Long Tsuen Industrial Co Ltd, Vjetnamas
uzņēmumam KJ Engineering & Construction Co Ltd un Taizemes uzņēmumiem Geecorp Co Ltd un KPS International
Trade Co Ltd. Tāpat žurnālos nav norādīti metāllūžņu atlikumi mēneša sākumā un beigās, līdz ar to nav iespējams izsekot
metāllūžņu kustībai. Konstatētie trūkumi žurnālos ir uzskatāmi par būtiskiem, jo tie liedz identificēt norādīto darījumu
norises apstākļus. No tā secināms, ka pieteicēja un apstrīdēto darījumu partneri apzināti noformēja pavadzīmes, neievērojot
attaisnojuma dokumentiem normatīvajos aktos noteiktās prasības un sabiedrības saimnieciskās darbības specifiku.
[2.5] Līgumos un to pielikumos, kas noslēgti ar apstrīdēto darījumu partneriem, norādīts vispārīgs darbu apraksts, bet
nav norādīts darbu apjoms un nepieciešamais darba laiks to veikšanai. Līdz ar to nav iespējams pārbaudīt darījumu
faktisko esību, kas savukārt ļauj secināt, ka tie noformēti formāli.
[2.6] Darījumi par preču piegādi starp visām darījumu ķēdē iesaistītajām sabiedrībām, izņemot atsevišķus gadījumus,
noformēti vienā dienā, kas, ņemot vērā kravu specifiku, apjomu un sabiedrību materiāltehniskā nodrošinājuma neesību,
faktiski nebija iespējams. Sabiedrību rīcībā būtu jābūt ievērojamiem preču krājumiem, lai dienas laikā nodrošinātu pieteicējai
nepieciešamo preču (LED un MHD sastāvdaļas, metāllūžņi) sakomplektēšanu un piegādi. Turklāt darījumu ķēdes sastāv no
vairākiem uzņēmumiem, no kuriem neviens preces nav ieguvis no šo preču ražotāja vai importētāja, kā arī to rīcībā nav
bijuši pamatlīdzekļi, lai, tos norakstot no bilances un demontējot, varētu iegūt ievērojamo detaļu skaitu. Tātad nav
izsekojama preču izcelsme.
[2.7] Pieteicējas valdes priekšsēdētājs /pers. P/ apstiprinājis ilgstošu pazīšanos un sadarbību ar SIA /Nosaukums B/,
SIA ,Muccino”, SIA „Latek”, SIA „Nordokuk”, SIA „White city”, SIA /Nosaukums D/ un SIA /Nosaukums H/
amatpersonām, kad tās pārstāvēja arī citus uzņēmumus, tomēr paskaidrojumos sniegtā informācija ir vispārīga un
nekonkrēta. Turklāt deklarēto darījumu amatpersonas un to tālāko darījumu partneru amatpersonas nevar pierādīt savu
esību darījumos, norādot nepatiesu informāciju par preču izsniegšanas, uzglabāšanas vietu (sabiedrības norādītajās adresēs
nav deklarējušas saimniecisko darbību vai arī deklarētajās saimnieciskās darbības vietās nekad nav veikušas saimniecisko
darbību, ko apstiprina konkrēto nekustamo īpašumu īpašnieki vai apsaimniekotāji), darījumu partneriem (kā darījumu
partnerus nenosauc visus deklarētos uzņēmumus vai tos norāda kļūdaini), pārvadātāju (norāda transportlīdzekli, kas nevar
piedalīties ceļu satiksmē, kā transporta līdzekļa vadītāju min personu, kurai nav attiecīgās transportlīdzekļa vadītāja
kategorijas), izmantoto darbaspēku preču iekraušanai, pārkraušanai, kvalitātes pārbaudei, preču komplektēšanai
(darbaspēka neesība).
[2.8] Apstāklis, ka grāmatvedības uzskaiti pieteicējas tiešajiem sadarbības partneriem nodrošināja grāmatvedes /pers.
R/ (SIA „White city”, SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums D/), /pers. S/ (SIA /Nosaukums E/, SIA „Nordokuk”, SIA
„Latek”) un /pers. T/ (SIA /Nosaukums H/), norāda, ka šo personu rīcībā bija informācija par konkrētiem sabiedrības
darījumiem. Minētais izskaidro arī faktu, ka pieteicējas deklarēto darījumu partneru 2011.gada pārskati iesniegti nepilnīgi
(nav iesniegts zvērināta revidenta atzinums), tiem ir identisks noformējums, pieļautas identiskas pārrakstīšanās kļūdas, kā arī
pievienoti identiski pielikumi un amatpersonu ziņojumi, kas savukārt liecina par vienotu grāmatvedības uzskaiti un tās
koordinēšanu. Tāpat pieteicējas darbinieki /pers. U/ un /pers. V/ vienlaikus bija deklarēti kā SIA /Nosaukums B/ darba
ņēmēji, /pers. Z/ bija reģistrēts kā SIA /Nosaukums D/ amatpersona un arī kā SIA /Nosaukums H/ darba ņēmējs, /pers. A0/
bija reģistrēts kā SIA /Nosaukums H/ amatpersona un kā SIA „Laughter” darba ņēmējs, /pers. AA/ bija reģistrēts kā SIA
„Nordokuk” amatpersona un kā SIA „Latek” valdes loceklis un darba ņēmējs. Arī noformētajos darījumos SIA
/Nosaukums B/, SIA „Nordokuk”, SIA /Nosaukums D/, SIA /Nosaukums E/, SIA „White city”, SIA „Latek” un SIA
/Nosaukums H/ pārstāvēja vienas un tās pašas personas - /pers. AB/, /pers. AA/, /pers. AC/, /pers. AD/, /pers. AE/, /pers.
AF/ un /pers. A0/, proti, tās pašas personas, ar kurām pieteicēja sadarbojusies pirms auditējamā perioda, bet citu
komercsabiedrību vārdā. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka pastāv pieteicējas un tās darījumu partneru personiskā saistība,
kas netieši norāda uz ļaunprātīgiem nolūkiem un to, ka pieteicēja par tādiem zināja. Minētie apstākļi arī ļauj atvieglot
atklātībai nezināmu vienošanos slēgšanu, jo minētajām personām bija personiska saistība ar pieteicēju, kā arī bija pieejami
sabiedrību rekvizīti, kurus var izmantot faktiski neesošu darījumu noformēšanā.
[2.9] Pieteicējas tiešajiem darījumu partneriem, izņemot SIA /Nosaukums H/, kā arī to tālākiem darījumu partneriem
norēķinu konti atvērti vienā kredītiestādē Lietuvā. SIA „White city” daļu no pieteicējas saņemtajiem naudas līdzekļiem par it
kā notikušo preču piegādi ir pārskaitījusi Panamas uzņēmumam /pers. AG/., kas savukārt veic maksājumus pieteicējai par
dokumentos uzradīto preču piegādi trešajām valstīm. Arī SIA „Lafel” no SIA /Nosaukums E/ saņemtos naudas līdzekļus
pārskaitījusi Jaunzēlandes uzņēmumiem, neveicot norēķinus ar deklarētajiem preču piegādātājiem. Tātad konstatējama
naudas plūsmas nodrošināšana, kas nevarēja notikt bez pieteicējas ziņas. Turklāt uzreiz pēc deklarētajiem darījumiem ar
pieteicēju uzņēmumi (tiešie darījumu partneri, kā arī tālākie) pārreģistrēti uz personām, kuru dzīvesvieta deklarēta
patversmē, savukārt SIA „Bertons”, SIA „White city” un SIA /Nosaukums E/ likvidētas.
[2.10] Pieteicējas deklarēto darījumu ar SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums F/, SIA /Nosaukums C/, SIA
/Nosaukums E/, SIA /Nosaukums D/, SIA /Nosaukums G/ un SIA /Nosaukums H/ īpatsvars kopējā darījumu skaitā ir
79%, bet minētajiem uzņēmumiem darījumi ar pieteicēju ir 99% - 100% no kopējā skaita. Līdz ar to komercdarbības
nolūkam (peļņas gūšana) neatbilstošs realizācijas uzcenojums attiecībā pret deklarēto apjomu un darījumu vērtību neliecina
par pieteicējas tiešo darījumu partneru ieinteresētību gūt ekonomisku labumu no šiem darījumiem un reālas saimnieciskās
darbības veikšanu. Savstarpēji saistītu darījumu ķēdes ir noformētas gandrīz ar vieniem un tiem pašiem uzņēmumiem, kas
kā darījumu partneri deklarēti vairākās darījumu ķēdēs. Turklāt pierādījumi apliecina, ka pieteicēja nav saņēmusi SIA
/Nosaukums B/, SIA /Nosaukums E/, SIA „Latek”, SIA „Nordokuk”, SIA „White city”, SIA /Nosaukums D/ un SIA
/Nosaukums H/ pavadzīmēs norādītās preces. Lietā konstatētais liecina par precīzu koordināciju darījumu noformēšanā, ko
ir iespējams panākt ar darījumos iesaistīto dalībnieku iepriekšēju saskaņotu darbību dokumentu noformēšanā par faktiski
neesošiem darījumiem, lai iegūtu fiskālas priekšrocības. Ir konstatējama pieteicējas ļaunprātīga rīcība, atskaitot
priekšnodokli par faktiski neesošiem darījumiem. No attiecīgā apstākļu kopuma nonākt pie cita secinājuma nav iespējams.
[2.11] Pieteicējas darījumi ar Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmumu Edison Electric par LED 1500 un LED 9600
piegādēm ir apstrīdami, jo pieteicējai nebija pietiekamu darbaspēka resursu, lai saražotu attiecīgo LED gaismekļu
daudzumu, kā arī nebija saņemti šo gaismekļu atbilstības sertifikāti. Netiek apšaubītas pieteicējas iespējas saražot LED
gaismekļus, tomēr Patērētāju tiesību aizsardzības centra veiktās pārbaudes laikā nav konstatēts, ka pieteicējas produkcijas
uzkrājumos ir LED 1500 un LED 9600 gaismekļi. Tāpat pieteicējas rīcībā nebija spēkā esošs MHD sūkņa atbilstības
apliecinājums. Turklāt no LED tehniskās dokumentācijas nav identificējami preču piegādātāji, bet no noliktavas uzskaites
datiem nav identificējami LED apgaismes sistēmas KL 9600 korpusi kā pašražotā prece. Paskaidrojumos pieteicēja nav
norādījusi personas, kuras ievada datus noliktavas blokos, faktiski kārto noliktavas uzskaiti, piešķir precēm kodus un
sastāda aktus.
[2.12] Darījums par MHD sūkņu piegādēm Kipras uzņēmumam Arolsen Ltd ir apšaubāms, jo Kipras nodokļu
administrācija nav apstiprinājusi konkrētā darījuma esību. Pieteicējas amatpersonas paskaidrojums par darījumu ir
vispārīgs, no tā nav identificējami darījuma apstākļi un iesaistītās personas, savukārt no Kipras nodokļu administrācijas
sniegtās informācijas izriet, ka preces Kiprā nav ievestas, preču iegādes nav deklarētas, jo tās tālāk realizētas Apvienotajiem
Arābu Emirātiem. Kipras uzņēmums Arolsen Ltd juridiskajā adresē Kiprā saimniecisko darbību neveic, amatpersonas
norāda, ka nepazīst pieteicējas amatpersonu /pers. P/, savukārt advokātu biroja darbiniece /pers. AJ/ nav parakstījusi
Kipras uzņēmuma Arolsen Ltd līgumus, iespējams, viņas paraksts ir viltots. Pieteicēja ir izsniegusi Kipras uzņēmumam
Arolsen Ltd rēķinus par 5 528 640 euro, bet samaksu par tiem saņēmusi tikai 3 231 472,42 euro apmērā un pie tam no
Seišelu salās (Seišelu Republika Āfrikā) reģistrētiem uzņēmumiem /pers. AL/, /pers. AM/ un /pers. AN/. Savukārt SIA
/Nosaukums L/ amatpersonas /pers. AP/ un transportlīdzekļu vadītāju /pers. AR/, /pers. AS/, /pers. AT/ un /pers. AU/
paskaidrojumi par darījumiem ar pieteicēju ir pretrunīgi, no tiem nav identificējami darījumi un tajos iesaistītās personas.
[2.13] Noformētajos vispārīga rakstura pārdošanas līgumos ar Indijas uzņēmumiem Mahesh Melalloys Private
Limited, Bright Trading Company un Stallion Impex Co Ltd, Taivānas uzņēmumu Long Tsuen Industrial Co Ltd,
Taizemes uzņēmumiem Geecorp Co Ltd un KPS Internationale Trade Co Ltd un Vjetnamas uzņēmumu KJ Engineering
& Construction Co Ltd nav norādītas darījumu personu pārstāvības tiesības, atsevišķos gadījumos darījuma personas
vārds, uzvārds, kā arī nav norādīts, kas ir kravas nosūtītājs un tās nākamais nosūtītājs (līgumos norādītais pārdevējs).
Pieteicējas par preču pārvadāšanu noformētajos kravas pārvadājumu pavaddokumentos CMR nav uzrādīts kravas
iekraušanas/izkraušana laiks, transportlīdzekļa nosaukums, automašīnas vadītāja uzvārds (norādīts tikai
pārvadātāja/ekspeditora paraksts bez atšifrējuma), preces iepakojuma veids, pārvadātāja ceļazīmes numurs, precīza kravas
iekraušanas vieta (norādīta tikai Rīga, Latvia) un datums, kas kopumā ir uzskatāms par būtisku trūkumu, jo liedz identificēt
darījumu norises apstākļus. Savukārt pavadzīmēs (invoice) norādītā informācija netiek apstiprināta un ir pretrunā ar lietā
gūtajiem pierādījumiem. Līdz ar to minētie dokumenti nepierāda, ka pieteicējas preces ar SIA /Nosaukums M/ un SIA
„/pers. B0/” starpniecību saņemtas un nosūtītas minētajiem ārvalstu uzņēmumiem.
[2.14] SIA /Nosaukums I/ amatpersonas /pers. BA/ vispārēja rakstura paskaidrojums neļauj identificēt darījumus, kā
arī tajā nav norādīta informācija par preces izcelsmi.
[2.15] Pieteicēja ir saņēmusi naudas līdzekļus no citiem uzņēmumiem (Jaunzēlandes, Panamas, Apvienotās Karalistes,
Kipras u.c.) par darījumiem ar Indijas uzņēmumiem, Taivānas uzņēmumu, Taizemes uzņēmumiem, Vjetnamas uzņēmumu
un Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmumu. Lietā nav pierādījumu, ka pieteicēja ir nodevusi cesionāram dokumentus, kuri
apliecina prasījuma tiesību aizstāvēšanu, kā arī nav informācijas, vai minētie maksājumi veikti atlīdzības vai bezatlīdzības
ceļā. Turklāt pieteicēja saņemtos līdzekļus uzreiz pārskaita SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums E/, SIA „Latek”, SIA
/Nosaukums C/, SIA „White city” un SIA /Nosaukums D/ Lietuvas Medicinos Bankas norēķinu kontos, kas liecina par
naudas plūsmas nodrošināšanu, jo pieteicēja pārējiem maksājumiem izmanto citus kredītiestādēs reģistrētus norēķinu
kontus.
[2.16] Pieteicēja Indijas, Vjetnamas, Taivānas, Taizemes, Kipras un Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmumiem, kā arī
SIA /Nosaukums I/ piegādātās preces grāmatvedības reģistros ir norādījusi kā iegādātas no SIA /Nosaukums B/, SIA
/Nosaukums E/, SIA „Latek”, SIA /Nosaukums C/, SIA „White city”, SIA /Nosaukums D/ un SIA /Nosaukums H/. Tā kā
apstrīdētas šo uzņēmumu preču piegādes pieteicējai, tad pieteicēja nav realizējusi preces minētajiem uzņēmumiem, kā arī
pieteicēja nav sniegusi pakalpojumus (telpu, laukuma noma un preču iekraušanas/izkraušanas pakalpojumi) SIA
/Nosaukums B/, SIA /Nosaukums D/, SIA /Nosaukums E/, SIA „White city” un SIA /Nosaukums H/. Arī SIA
„/Nosaukums gs/” sertifikātos norādītais nesniedz identificējamu informāciju par pieteicējas preču krājumu atlikumiem, kā
arī neapliecina preču iegādi no minētajiem uzņēmumiem.
[2.17] VID rīcībā esošie pierādījumi nav pietiekami, lai apstrīdētu pieteicējas preču piegādes Apvienoto Arābu Emirātu
uzņēmumam Edison Electric (2011.gada 20.oktobra rēķins Nr.12717 un Nr.12717), Vjetnamas uzņēmumam KJ
Engineering & Constmction Co Ltd (2011.gada 9.novembra rēķins Nr.12738) un Kipras uzņēmumam Arolsen Ltd
(2011.gada 29.novembra rēķins Nr.12757). Līdz ar to nav pamata ierobežot pieteicējas tiesības PVN deklarācijās kā ar
PVN 0% likmi apliekamo darījumu vērtību uzrādīt un iekļaut 2011.gada peļņas vai zaudējumu aprēķina neto apgrozījumā.
Pieteicēja minēto preču ražošanai izejvielas varēja saņemt no tām sabiedrībām, ar kurām darījumi nav apstrīdēti.
[2.18] No pieteicējas 2011.-2012.gada darījumu analīzes (lietas 9.sējuma 158.-182.lapa) nav saprotams aprēķins.
Aprēķinā iekļauti arī tādi darījumu partneri, ar kuriem veiktie darījumi netiek apstrīdēti. Informācija par pieteicējas darba
ņēmēju darba pienākumiem, kā arī darba ņēmēju paskaidrojumi nav uzskatāmi par pierādījumiem, kas apliecinātu strīdus
pavadzīmēs norādīto darījumu esību. Savukārt no SIA „/pers. BE/” tabulu apkopojuma par manifest of cargo nav
identificējami pieteicējas darījumi ar attiecīgajiem ārvalstu uzņēmumiem. Turklāt CMR un tabulu kopijas SIA „/pers. BE/”
nav apliecinājusi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
[2.19] Pieteicējai pamatoti liegts iepazīties ar sadarbības partneru amatpersonu VID Finanšu policijas pārvaldei
sniegtajiem paskaidrojumiem, jo atbilstoši Informācijas atklātības likuma 3.panta 2.punktam tie ir klasificējami kā
ierobežotas pieejamības informācija.
Pieteicējai veiktās tematiskās pārbaudes laikā darījumi netika vērtēti pēc to ekonomiskās būtības, jo tas tiek darīts
audita laikā.
[3] 2014.gada 4.februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu daļā.
Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītiem argumentiem.
[3.1] VID ir pieļāvis procesuālu pārkāpumu, jo Lēmums pieņemts, neievērojot likumā noteikto termiņu. VID nav
informējis pieteicēju par termiņa nokavējuma iemesliem. Ievērojot, ka VID ir pārkāpis Administratīvā procesa likumā
noteikto četru mēnešu termiņu procesuālās darbības veikšanai, Lēmums daļā, ar kuru papildus sākotnējā lēmumā
aprēķinātajam noteikts nomaksai UIN 150 751 Ls un UIN nokavējuma nauda 16 205,84 Ls, ir atzīstams par tādu, kurš nav
vairs izpildāms un ir atceļams. Savukārt sākotnējais lēmums pieņemts vairāk nekā septiņus mēnešus pēc audita uzsākšanas,
tādējādi neievērojot likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.pantā noteikto termiņu.
[3.2] Pieteicējai veiktas trīs tematiskās pārbaudes, kuru gaitā pārkāpumi nav konstatēti. Auditā pieprasītā informācija
iepriekš jau sniegta tematisko pārbaužu laikā. Pieteicēja sniedza VID ne tikai tās rīcībā esošo informāciju, bet arī centās
sagādāt un iesniegt citu personu rīcībā esošo informāciju par darījumu norisi. Lietas faktiskie apstākļi pierāda, ka ir izpildīti
visi priekšnoteikumi priekšnodokļa atskaitīšanai. Pieteicējas grāmatvedības dokumenti apliecina, ka saņemtās preces
pieteicēja izmantoja savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, radot jaunu ar PVN apliekamo vērtību. Darījumu
partneri SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/, SIA /Nosaukums D/, SIA /Nosaukums E/, SIA /Nosaukums F/, SIA
/Nosaukums G/, SIA /Nosaukums H/ bija reģistrēti ar PVN apliekamo personu reģistrā, savstarpējie darījumu dokumenti ir
noformēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, daļu veikto darījumu VID ir pārbaudījis vairākkārt. Turklāt auditā apšaubītie
darījumi norisinājās tiešā vai netiešā VID kontrolē. VID apgalvojumi par darījumu partneru prettiesiskajām darbībām un
iesaistīšanos nodokļu krāpšanā nav uzskatāmi par objektīvi pierādītiem. Lēmumā norādītie argumenti un apgalvojums, ka
darījumi nav notikuši, neatbilst lietā konstatētiem faktiem un apstākļiem.
[3.3] VID argumentācija attiecībā uz attiecīgajiem darījumu apstākļiem nav pamatota. SIA /Nosaukums B/ no
pieteicējas nomāja telpas biroja vajadzībām /adrese/ A, Rīgā, un, saņemot preces no piegādātājiem, tās bez pārkraušanas
realizēja pieteicējai. SIA /Nosaukums B/ darbinieku paskaidrojumi nav pietiekami pārbaudīti. Nav saprotams, kādēļ SIA
/Nosaukums F/ deklarētie darbinieki ir saistāmi ar preču piegādes esamību vai neesamību, jo preču piegādi varēja
nodrošināt arī valdes locekle. Savukārt SIA /Nosaukums E/ komercreģistrā reģistrētais darbības veids nenozīmē, ka tā
nevar veikt cita rakstura saimniecisko darbību. Tāpat apstāklis, ka pieteicējas pamatdarbības veids ir alumīnija lietņu
ražošana, nenozīmē, ka pieteicēja nevarētu iegādāties alumīnija lietņus arī no SIA /Nosaukums D/. Arī apstāklis, ka SIA
/Nosaukums C/ ir izslēgta no ar PVN apliekamo personu reģistra un ir iesniegusi 2011.gada pārskatu bez zvērināta revidenta
atzinuma, neapliecina darījuma esamību vai neesamību. VID nav centies saņemt SIA /Nosaukums C/ amatpersonas
paskaidrojumus. Savukārt VID apsvērumi par pieteicējas darījumiem ar SIA /Nosaukums G/ ir absurdi un nepareizi. Tāpat
arī apstāklis, ka pēc darījumu veikšanas ar pieteicēju SIA /Nosaukums H/ darbinieks /pers. AC/ bija reģistrēts kā SIA
/Nosaukums D/ valdes loceklis un uzņēmuma grāmatvede /pers. T/ pārstāvēja pieteicēju sanāksmē ar Kipras nodokļu
administrāciju, nav saistāms ar darījumiem starp pieteicēju un SIA /Nosaukums H/. Vienlaikus jāņem vērā, ka
transportlīdzekļu neesamība sabiedrības īpašumā vai valdījumā nevar būt par pamatu apšaubīt darījumu esību. Savukārt
pavadzīmēs norādītā preču izsniegšanas vieta ne vienmēr nozīmē to fiziskas iekraušanas transportlīdzeklī adresi. Turklāt
pieteicējai nevar būt zināms, vai sadarbības partneris deklarējis savus norēķinu kontus VID, jo tā nav publiski pieejama
informācija.
[3.4] Darījumu norisi ar SIA /Nosaukums E/ un pieteicējas tiesības uz priekšnodokli apliecina arī tematiskās pārbaudes
akts un lēmums par SIA /Nosaukums E/ audita rezultātiem, kurā VID apstiprinājis darījumus ar šo sabiedrību. Tāpat
darījumu norisi ar SIA /Nosaukums D/, SIA /Nosaukums G/ un SIA /Nosaukums C/ apliecina tematisko pārbaužu akti, bet
ar SIA /Nosaukums B/ un SIA /Nosaukums H/ - tematiskās pārbaudes akti, apsekošanas akts un to auditi. Nav pamatots
VID arguments, ka pieteicējas darījumu partneri ir fiktīvi uzņēmumi, jo pretējā gadījumā nav izskaidrojama sadarbība ar
tiem vairāku gadu garumā. Turklāt pieteicējai audits veikts vairākkārt, darījumi ar minētajiem uzņēmumiem iepriekš nav
apšaubīti.
[3.5] VID konstatētais un secinātais par pieteicējas tiešo darījumu partneru sadarbības partneru un to tālāko darījumu
partneru iespējami pieļautām paviršībām, neprecizitātēm un normatīvo aktu pārkāpumiem nav saistāms ar nodokļa audita
veikšanu pieteicējai. Veicot ikdienas darba pienākumus, fiziski nav iespējams izvērtēt un pārbaudīt visu darījumu partneru
darījumu partnerus. Savukārt darījumu noformēšana vienā dienā nav uzskatāma ne par pārkāpumu komercdarbībā, ne par
savstarpēji saskaņotām darbībām faktiski neesošu darījumu noformēšanā. Starp darījumā iesaistītajām pusēm bieži vien tiek
saskaņota preču piegāde, t.sk., piegādes laiks un vieta. No preču piegādes ātruma ir atkarīgs komercdarbības rezultāts.
Pieteicēja piegādātājam neprasa, vai prece saņemta šodien. Attiecībā uz preču izcelsmi pieteicējai ir svarīgi zināt tikai to,
kurš uzņēmums šo preci piegādājis pieteicējai, nevis kur piegādātājs preci ir iegādājies. Fakts, ka pieteicējas valdes
priekšsēdētājs apstiprina ilgstošu pazīšanos ar tiešo darījumu partneru amatpersonām, sadarbību ar tām, kad tās pārstāvēja
citus uzņēmumus, nav dīvains. Ir loģiski, ka pamatā sadarbības partneri ir ilgstoši pazīstami cilvēki.
[3.6] Spēkā esošu atbilstības sertifikātu neesamība neliecina par nespēju saražot produkciju un to realizēt. Pieteicējas
ražotie LED gaismekļi ir uzstādīti vairākās vietās Latvijā un, neraugoties uz sertifikātu esamību vai neesamību, tie savas
funkcijas pilda. MHD induktori ir produkts, ko pieteicēja ražo jau sen. Šobrīd MHD induktoru gala saņēmēji ir trešās
pasaules valstis. Kipras uzņēmuma pārstāves ieradās arī Latvijā un sniedza paskaidrojumus VID par apstrīdētajiem
darījumiem. VID nav ņēmis vērā visu saņemto informāciju no Kipras nodokļu administrācijas un nepamatoti atsevišķos
gadījumos atzinis iegādāto preci, bet nav atzinis realizāciju, savukārt citos gadījumos atzinis preču iegādi, bet nav atzinis
gala produkta realizāciju. Nevar nepārdot iegādātu preci, tai neesot preču atlikumā. Tādēļ pieteicēja iesniedza VID 2011.-
2012.gada darījumu analīzi par pretrunām audita pārskatā, t.i., par neiegādātās preces realizēšanu un iegādātās preces
nerealizēšanu, ko VID objektīvi nav izvērtējis.
[4] VID tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem
argumentiem. Papildus VID norāda, ka audits veikts likumā noteiktā termiņā, savukārt iestādes pieļautais procesuālais
pārkāpums attiecībā uz Lēmuma pieņemšanas termiņu nevar būt par pamatu Lēmuma atcelšanai, jo pārkāpums nav
ietekmējis šī administratīvā procesa rezultātu. Termiņa nokavējums ir saistīts ar visu faktisko lietas apstākļu noskaidrošanu
un izvērtēšanu, kas vērsts uz tiesiska un pamatota lēmuma pieņemšanu. Visaptverošu kontroles pasākumu rezultātā ir
pamats secinājumam, ka darījumi ar attiecīgajiem uzņēmumiem vispār faktiski nav notikuši, jo uzņēmumi savā starpā tikai
noformējuši dokumentus. Pieteicēja zināja vai tai vajadzēja zināt, ka tā iesaistās dokumentu noformēšanā par faktiski
neesošiem darījumiem.
[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 26.janvāra spriedumu pieteicējas pieteikums tika noraidīts. Spriedums
motivēts šādi.
[5.1] Lietā pastāv strīds par to, vai VID pamatoti nav atzinis par faktiski notikušiem pieteicējas darījumus ar SIA
/Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/, SIA /Nosaukums D/, SIA /Nosaukums E/, SIA /Nosaukums F/, SIA /Nosaukums G/
un SIA /Nosaukums H/, kā arī darījumus iekšzemē ar SIA /Nosaukums I/ un eksporta darījumus ar Indijas uzņēmumiem
Mahesh Metalloys Private Limited, Stallion Impex Co Ltd un Bright Trading Company, Taivānas uzņēmumu Long
Tsuen Industrial Co Ltd, Vjetnamas uzņēmumu KJ Engineering & Construction Co Ltd, Taizemes uzņēmumiem Geecorp
Co Ltd un KPS International Trade Co Ltd, Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmumu Edison Electric, Kipras uzņēmumu
Arolsen Ltd, un saistībā ar to papildu nomaksai budžetā aprēķinājis nodokļu maksājumus un veicis korekcijas nodokļu
aprēķinos.
[5.2] Atbilstoši judikatūrai no likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 9.punkta un 10.panta pirmās daļas
1.punkta izriet, ka priekšnodokli no budžetā maksājamās summas apliekamā persona var atskaitīt, pastāvot šādiem
priekšnosacījumiem: 1) persona ir reģistrēta VID kā ar PVN apliekamā persona; 2) tā saņēmusi preci un atbilstošu nodokļu
rēķinu vai samaksājusi nodokļa rēķinu par pakalpojumu; 3) prece vai pakalpojums saņemts no citas ar PVN apliekamās
personas, kas atbilstošā kārtībā reģistrēta VID; 4) saņemtā prece vai pakalpojums tiek izmantots savu ar PVN apliekamo
darījumu nodrošināšanai, tas ir, tiek radīta jauna ar PVN apliekamā prece vai pakalpojums.
Lai persona izmantotu likumā noteiktās tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu, obligāti jāpastāv visiem iepriekš
minētajiem priekšnoteikumiem, tostarp attiecīgajam darījumam jābūt faktiski notikušam. Ja kaut viens no priekšnoteikumiem
iztrūkst, personai nav tiesību veikt priekšnodokļa atskaitījumu. No minētās tiesību normas arī izriet, ka priekšnoteikums
priekšnodokļa atskaitīšanai cita starpā ir tas, ka prece vai pakalpojums saņemts no citas ar PVN apliekamās personas un ka
preci faktiski piegādājusi vai pakalpojumu sniegusi tieši preču pavadzīmē - rēķinā norādītā persona.
Ievērojot minēto, tiesa vispirms pārbaudīs, vai VID pamatoti secinājis, ka pieteicējas norādītie darījumi ar SIA
/Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/, SIA /Nosaukums D/, SIA /Nosaukums E/, SIA /Nosaukums F/, SIA /Nosaukums G/
un SIA /Nosaukums H/ faktiski nav notikuši.
[5.3] Tiesa attiecībā uz pieteicējas darījumiem ar SIA /Nosaukums B/ konstatē turpmāk norādīto.
[5.3.1] Pieteicēja ar SIA /Nosaukums B/ noslēgusi pirkuma līgumu, ar kuru SIA /Nosaukums B/ apņemas nodot
pieteicējas īpašumā nihroma siltumapmaiņus un citus metālizstrādājumus. Atbilstoši līguma nosacījumiem līgums stājas
spēkā ar 2011.gada 3.janvāri un ir spēkā līdz 2011.gada 31.decembrim. Darījumu apliecināšanai iesniegts līgums (lietas
20.sējuma 11.lapa), preču pavadzīmes - rēķini, apstrādes akti un no juridiskajām personām iepirkto krāsaino metāla
izstrādājumu izjaukšanas un šķirošanas uzskaites žurnāli (lietas 2.sējuma 95.179.lapa, 10.sējuma 89.-163.lapa) un kontu
izraksti (lietas 9.sējuma 198.204.lapa).
[5.3.2] Apsekojot SIA /Nosaukums B/ juridisko adresi /adrese B/, un struktūrvienības adresi /adrese C/, VID secinājis,
ka nav konstatējama uzņēmuma saimnieciskā darbība, sabiedrības pārstāvji netika sastapti (lietas 2.sējuma 24.-26., 46.-
48., 49.-50., 52., 63.-64.lapa).
[5.3.3] Pieteicējas amatpersona /pers. P/ paskaidrojis, ka SIA /Nosaukums B/ ir piegādātājs pieteicējai no 2010.gada
marta. SIA /Nosaukums B/ valdes loceklis /pers. AB/ pieteicējai ir pazīstams no 2003.gada kā SIA „Ekolens” pārstāvis.
SIA /Nosaukums B/ piegādāja pieteicējai lietotas iekārtas, kas tika izjauktas par lūžņiem, detaļas LED gaismekļu ražošanai
un LED gaismekļus. Preču pasūtīšana notika, izmantojot tālruni, e-pastu vai mutiski, tiekoties preču pieņemšanas -
nodošanas vietā, t.i., pieteicējas teritorijā (lietas 12.sējuma 14.lapa).
[5.3.4] SIA /Nosaukums B/ bijusī amatpersona /pers. AB/ 2013.gada 7.februāra paskaidrojumā (lietas 20.sējuma 12.-
13.lapa) norādījis, ka SIA /Nosaukums B/ informāciju par preču piedāvājumu ieguva no personīgiem sakariem, mutiskas
vienošanās. Slēdzot līgumus un organizējot darījumus, piedalījās /pers. AB/ un /pers. P/. Preču pasūtīšana, piegāde un
saskaņošana notika telefoniski. SIA /Nosaukums B/ bija noliktava Uriekstes 2 (nomas līgums ar SIA „Interauto”) un
/adrese/ A, Rīgā (nomas līgums ar pieteicēju). Prece tika uzglabāta neilgu laiku. Krājumu un pamatlīdzekļu nebija.
Iekraušana notika ar kravas mašīnām, kas bija aprīkotas ar hidromanipulatoriem, kā arī izmantots SIA „Interauto” piederošs
dīzeļiekrāvējs, kas atradās Uriekstes ielā 2. Darījumos, kas bija saistīti ar LED ražošanu un to detaļu pirkšanu un
pārdošanu, izmantots pārdevēja transports, savs transports un citas mašīnas. LED gaismekļus SIA /Nosaukums B/
iegādājās no SIA „White city” (Svetlana), SIA „Pinky LB” (Pāvels), SIA „Lovans” (Zigurds), SIA „Lesti” (Māris). Lai
veiktu saņemto preču kvalitātes pārbaudi, atbilstību pasūtījumam vai atbilstību nepieciešamajiem nosacījumiem, nebija
nepieciešamas speciālas zināšanas. Darījumos starpnieki nebija iesaistīti. Preču iekraušanu/izkraušanu veica pašu spēkiem
bez speciālām iekārtām. Preču transportēšanu no SIA „Pinky LB” un SIA „Lovans” veica ar savu transportu, SIA „Lesti”
piegādāja ar savu transportu. SIA „White city” nebija nepieciešams transports, noliktava bija pieteicējas teritorijā.
Transporta pakalpojumi tika iekļauti cenā. Norēķini ar pieteicēju ir veikti. Par iepirkto un pārdoto preci (parametri,
pielietojums, tehniskie rādītāji, dokumentācija, ražotājs vai izcelsme, iepakojums, cena utt.) /pers. AB/ paskaidrojis: „Ražots
ES, iepakots kartona kastēs, jauna prece, izkomplektēta, vadi, stikls, alumīnija radiators, skrūves, linzas, spiedplate, silikona
bukses, sadales bloks, savienotāji”. Grāmatvedības dokumenti ir nodoti jaunajam īpašniekam.
[5.3.5] No SIA /Nosaukums B/ darba ņēmēju /pers. U/, /pers. BL/ paskaidrojumiem (lietas 20.sējuma 117.,
118.lapa, tulkojums no krievu valodas lietas 20.sējuma 121.-122., 123.-124.lapā) un /pers. R/ paskaidrojumiem (lietas
19.sējuma 11.-12., 42.-43.lapa, tulkojums no krievu valodas lietas 19.sējuma 149.150., 176.-177.lapā) izriet, ka
neviens no darbiniekiem dokumentus nav parakstījis, nav bijis materiāli atbildīgs un nav veicis darbības ar skaidru naudu.
/pers. U/ strādāja par montāžnieku (LED gaismekļu salicējs) kopā ar /pers. V/. /pers. BL/ strādāja par noliktavas pārzini,
kārtoja noliktavas uzskaiti, iepērkot un pārdodot preci, ievadīja pavadzīmes datus uzskaites žurnālā Excel tabulās. Abiem
darbavieta bija /adrese/. Savukārt /pers. R/ strādāja par grāmatvedi, izmantojot sev piederošo licencēto datorprogrammu
ACCOR. Dokumentus saņēma no direktora juridiskajā adresē, mājās apstrādāja un nodeva atpakaļ direktoram.
[5.3.6] VID konstatējis, ka SIA /Nosaukums B/ nav izsniegtas licences melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu
iepirkšanai Latvijā un vairumtirdzniecībai, licences kravu iekšējiem pārvadājumiem, kā arī nav izsniegti atbilstības
apliecinājumi vai sertifikāti LED gaismekļiem un MHD sūkņu sistēmu sastāvdaļām. SIA /Nosaukums B/ norēķinu kontu
deklarējusi Medicinos Bankas Lietuvā. 2012.gada 2.jūlijā tā izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu reģistra. SIA
/Nosaukums B/ gada pārskatā par 2010.gadu krājumi vai gatavā produkcija pārdošanai nav uzrādīta, savukārt gada pārskats
par 2011.gadu VID nav pieņemts, jo tas iesniegts bez zvērināta revidenta atzinuma par bilances patiesumu noraksta. SIA
/Nosaukums B/ nepilnīgi iesniegtajā gada pārskatā par 2011.gadu bilancē krājumi atlikumā uz 2011.gada 31.decembri nav
uzrādīti. Saskaņā ar CSDD datiem (lietas 10.sējuma 165.-166.lapa) SIA /Nosaukums B/ īpašumā reģistrētajam kravas
transporta pašizgāzējam kopš 2007.gada nav veikta civiltiesiskā apdrošināšana un tehniskās apskates, pēdējo reizi
transportlīdzekli tehniskajai apskatei 2007.gada 28.septembrī uzrādīja /pers. M/, kas periodā no 2004.gada 5.augusta līdz
2008.gada 4.decembrim reģistrēts kā pieteicējas darba ņēmējs. Kā SIA /Nosaukums B/ amatpersona bija reģistrēts /pers.
AB/ un /pers. BN/, kam nav deklarētās dzīves vietas, bet no 2012.gada 23.oktobra - /pers. BO/, kam dzīves vieta deklarēta
patversmē. SIA /Nosaukums B/ VID uzrādījusi sešus darba ņēmējus, kuri 2012.gada aprīlī tūlīt pēc darījumiem ar
pieteicēju atbrīvoti no darba. SIA /Nosaukums B/ deklarētais pamatdarbības veids (automobiļu rezerves daļu un piederumu
vairumtirdzniecība) būtiski atšķiras no strīdus darījumiem ar pieteicēju.
[5.3.7] SIA /Nosaukums B/ PVN deklarācijās par pieteicējai auditējamo periodu uzrādījusi darījumus ar SIA „Nex”,
SIA „White city”, SIA „Pinky LB”, SIA „/pers. BP/” un SIA „Lesti”, savukārt tās deklarējušas darījumus ar SIA „Bezko”,
SIA „Leimo”, SIA „Solvex”, SIA „Excelso”, SIA „Bartez”, SIA „Lafel”, SIA „Limenko A”, SIA „CTRLV” un SIA „AM
Services”, bet kā to tālākie deklarētie darījumu partneri norādītas SIA „/pers. BP/”, SIA „Timon”, SIA „Alci”, SIA „Real
B”, SIA „Remoss”, SIA „Ankr”, SIA „Ecolit”, SIA „S Paint”, SIA „Aigas” un SIA „Foam” (lietas 2.sējuma 2.lapa).
VID konstatējis, ka minētie uzņēmumi nebija spējīgi piegādāt preces, lai nodrošinātu darījumu veikšanu starp SIA
/Nosaukums B/ un pieteicēju, jo tie faktiski neveic saimniecisko darbību, tiem piemīt fiktīva uzņēmuma pazīmes.
Minēto konstatējumu, VID ieskatā, apliecina: 1) SIA /Nosaukums J/, SIA „Bartez”, SIA /Nosaukums N/, SIA
/Nosaukums O/ un SIA /Nosaukums P/ tematiskās pārbaudes akti; 2) SIA /Nosaukums F/, SIA /Nosaukums R/, SIA
/Nosaukums K/, SIA /Nosaukums N/, SIA /Nosaukums O/, SIA /Nosaukums S/ juridiskās adreses (struktūrvienības
adreses) apsekošanas akti; 3) SIA „Nex” (/pers. BR/ un /pers. BS/), SIA /Nosaukums T/, SIA /Nosaukums F/ (/pers. R/,
/pers. BT/, /pers. BU/ un /pers. AF/), SIA /Nosaukums K/ (/pers. BV/), SIA /Nosaukums R/ (/pers. BZ/), SIA „Timon”
(/pers. C0/), SIA /Nosaukums N/ (/pers. CA/ un /pers. CB/), SIA /Nosaukums P/ (/pers. CC/), SIA /Nosaukums U/ (/pers.
CD/), SIA /Nosaukums V/ (/pers. CE/), SIA /Nosaukums Z/ (/pers. CF/) un SIA /Nosaukums A0/ amatpersonu un/vai
darba ņēmēju paskaidrojumi un notariāli apliecināti paziņojumi; 4) VID Finanšu policijas pārvaldes sniegtā informācija par
amatpersonu liecībām; 5) sabiedrību reģistrēto juridisko adrešu namīpašnieku un apsaimniekotāju paskaidrojumi; 6)
informācija no CSDD; 7) sabiedrību sniegtās ziņas VID.
[5.4] Tiesa attiecībā uz pieteicējas darījumiem ar SIA /Nosaukums C/ konstatē turpmāk norādīto.
[5.4.1] Pieteicēja noslēgusi divus pirkuma līgumus ar SIA /Nosaukums C/, saskaņā ar kuriem SIA /Nosaukums C/
apņemas nodot pieteicējas īpašumā metāla izstrādājumus, LED elektrodetaļas (gaismas emisijas diodes), MHD (magnētiski
hidrodinamiskie) induktoru komponentus. Saskaņā ar līgumu nosacījumiem apmaksa tiek veikta pēc preces piegādes un
kvalitātes pārbaudes. Pārdevējs apņemas savlaicīgi paziņot pircējam par preces nosūtīšanu. Ziņojumam jāsatur informācija
par preces nosaukumu, nosūtīšanas datumu, preču daudzumu, transportēšanas veidu, līguma numuru un datumu. Pārdevējs
nes atbildību par preču izcelsmi.
Darījumu apliecināšanai iesniegti līgumi (lietas 12.sējuma 60., 75.lapas otrā puse - 76.lapa), pavadzīmes - rēķini,
apstrādes akti (lietas 3.sējuma 81.-173.lapa), no juridiskajām personām iepirkto krāsaino metāla izstrādājumu izjaukšanas
un šķirošanas uzskaites žurnāli (lietas 10.sējuma 89.-163.lapa) un kontu izraksti (lietas 9.sējuma 198.-204.lapa).
[5.4.2] 2011.gadā, veicot SIA /Nosaukums C/ tematisko pārbaudi, VID konstatējis, ka saskaņā ar noformētajiem
dokumentiem uzņēmums ir piegādājis pieteicējai metāla izstrādājumus, ko iegādājies no SIA „PP /pers. CG/”. Iegādājoties
preci, tā tika pārdota pieteicējai tajā pašā dienā. Pēc preču pavadzīmēs uzrādītajiem parametriem nav saprotams, kādiem
mērķiem prece izmantojama. Iegādāti nevis metāla izstrādājumi, bet gan materiāli, kas atbilst metāllūžņiem. Līdz ar to
secināts, ka SIA /Nosaukums C/ veikusi melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iegādi bez attiecīgas licences (lietas
3.sējuma 3.-18.lapa).
[5.4.3] Pieteicējas amatpersona /pers. P/ paskaidrojis, ka SIA /Nosaukums C/ pārstāvis /pers. AA/, kurš ir arī SIA
„Latek” pārstāvis, pieteicējai ir pazīstams no 2010.gada decembra. SIA /Nosaukums C/ piegādāja pieteicējai lietotas
iekārtas, kuras pieteicēja izjauca par metāllūžņiem, un LED gaismekļu ražošanai nepieciešamo komplektāciju. Preču
pasūtīšana notika, izmantojot tālruni, e-pastu vai mutiski, tiekoties preču pieņemšanas vietā, t.i., pieteicējas teritorijā (lietas
12.sējuma 14.lapa).
[5.4.4] 2012.gada 25.septembrī sastādītā paskaidrojumā (lietas 20.sējuma 22.lapa) SIA /Nosaukums C/ valdes
loceklis /pers. CH/ norādījis, ka SIA /Nosaukums C/ periodā no 2011.gada 17.maija līdz 2012.gada 31.jūlijam pārstāvēja
/pers. AA/, nodarbojās ar lietotu tehnoloģisko iekārtu vairumtirdzniecību, jaunu MHD sūkņu detaļu un sastāvdaļu
vairumtirdzniecību, LED gaismekļu moduļu detaļu un sastāvdaļu vairumtirdzniecību. Darbība notikusi struktūrvienībā
noliktavā Ilzenes ielā, Rīgā. Preces iegādātas no SIA „PP /pers. CG/”, kas veica arī preču piegādi. SIA /Nosaukums C/
preces realizēja pieteicējai. Preču transportēšanai, izkraušanai, pārkraušanai par atsevišķu samaksu izmantoti pieteicējas
dīzeļiekrāvēji, jo noliktava īrēta no pieteicējas. Norēķini veikti bezskaidrā naudā.
[5.4.5] No VID Finanšu policijas pārvaldes sniegtās informācijas par /pers. AA/ liecībām (lietas 20.sējuma 23.-
24.lapa) izriet, ka /pers. AA/ apliecinājis sadarbību ar pieteicēju, norādot, ka tai pārdevis LED plates, linzas, stiklus,
profilus, korpusus, citas detaļas, kas bija nepieciešamas prožektoru ražošanai. Tirgoja arī MHD sūkņa detaļas un
sastāvdaļas. Prece iegādāta no SIA „P P /pers. CG/”, kura sniedza arī transporta pakalpojumus. Preču izcelsmes valsti
/pers. AA/ neatceras. Apmaksa veikta. Prece saņemta struktūrvienībā Ilzenes ielā, Rīgā.
[5.4.6] SIA /Nosaukums C/ darba ņēmēji /pers. CI/ un /pers. S/ paskaidrojuši (lietas 3.sējuma 70.-71., 72.-73.lapa),
ka viņi nebija materiāli atbildīgi, dokumentus neparakstīja. /pers. S/ strādāja par grāmatvedi, apstrādāja firmas dokumentus,
apgrozījuma pārskatus, aprēķināja darba algas, veica aprēķinus nodokļiem. Darbavieta bija /adrese/. /pers. CI/ bija
noliktavas strādnieks, kontrolēja iekraušanu un izkraušanu. No transporta tika izkrautas iepakotas LED lampas un tām
piederošas detaļas. Izkraušanas darbi veikti pieteicējas teritorijā Ilzenes ielā. Darba devējs bija /pers. AA/.
[5.4.7] VID konstatējis, ka SIA /Nosaukums C/ nav izsniegtas licences melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu
iepirkšanai Latvijā un vairumtirdzniecībai, kā arī nav izsniegti atbilstības apliecinājumi vai sertifikāti produktiem (LED
gaismekļiem un MHD sūkņu sistēmu sastāvdaļām). SIA /Nosaukums C/ deklarējusi norēķinu kontu Medicinos Bankas
Lietuvā. 2012.gada 10.oktobrī tā izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu reģistra. Gada pārskats par 2011.gadu
iesniegts bez zvērināta revidenta atzinuma par bilances patiesumu noraksta. SIA /Nosaukums C/ īpašumā nav reģistrēti
transportlīdzekļi. Kā uzņēmuma amatpersona bija reģistrēts /pers. AA/, /pers. CH/, bet no 2012.gada 15.oktobra /pers. CJ/,
kuram dzīves vieta deklarēta patversmē. SIA /Nosaukums C/ VID uzrādījusi trīs darba ņēmējus, kuri 2012.gada augusta
sākumā tūlīt pēc darījumiem ar pieteicēju atbrīvoti no darba. SIA /Nosaukums C/ deklarētais pamatdarbības veids (mašīnu,
rūpniecības iekārtu, kuģu un lidaparātu vairumtirdzniecības starpniecība) būtiski atšķiras no strīdus darījumiem. SIA
/Nosaukums C/ no pieteicējas saņemtos naudas līdzekļus tajā pašā dienā pārskaitījusi uz SIA „P P /pers. CG/” norēķinu
kontu Kipras bankā.
[5.4.8] SIA /Nosaukums C/ PVN deklarācijās par pieteicējai auditējamo periodu uzrādījusi darījumus ar SIA „PP
/pers. CG/”, kas savukārt deklarējusi darījumus ar SIA /Nosaukums AA/ un SIA „/pers. CK/ company”, bet kā to tālākie
deklarētie darījumu partneri norādītas SIA „Tile”, SIA „CTRLV”, SIA „Elli un Ko”, SIA „Otrec”, SIA „N.T.A”, SIA
„Logex”, SIA „LVA”, SIA „Attis”, SIA „Arsenio” un SIA „ASSP” (lietas 3.sējuma 2.lapa).
VID konstatējis, ka minētie uzņēmumi nebija spējīgi piegādāt preces, lai nodrošinātu darījumu veikšanu starp SIA
/Nosaukums C/ un pieteicēju, jo tie faktiski neveic saimniecisko darbību, tiem piemīt fiktīva uzņēmuma pazīmes.
Minēto konstatējumu, VID ieskatā, apliecina: 1) SIA „P P /pers. CG/” tematiskās pārbaudes akts; 2) SIA „CTRLV”
juridiskās adreses apsekošanas akti; 3) SIA „PP /pers. CG/” (/pers. BZ/ un /pers. CL/), SIA /Nosaukums AA/ (/pers. CM/
u n /pers. CN/), SIA „/pers. CO/” (/pers. CP/) amatpersonu paskaidrojumi un SIA /Nosaukums AB/ (/pers. CR/)
iesniegums; 4) VID Finanšu policijas pārvaldes sniegtā informācija par amatpersonu liecībām; 5) sabiedrību reģistrēto
juridisko adrešu namīpašnieku paskaidrojumi; 6) informācija no CSDD; 7) sabiedrību sniegtās ziņas VID.
[5.5] Tiesa attiecībā uz pieteicējas darījumiem ar SIA /Nosaukums D/ konstatē turpmāk norādīto.
[5.5.1] Pieteicēja ar SIA /Nosaukums D/ noslēgusi trīs pirkuma līgumus, saskaņā ar kuriem SIA /Nosaukums D/
apņemas nodot pieteicējas īpašumā metāla izstrādājumus, LED elektrodetaļas, MHD induktoru komponentus, alumīnija
lietņus un metāla izstrādājumus. Saskaņā ar līgumu nosacījumiem apmaksa tiek veikta pēc preces piegādes un kvalitātes
pārbaudes. Pārdevējs apņemas savlaicīgi paziņot pircējam par preces nosūtīšanu. Ziņojumam jāsatur informācija par preces
nosaukumu, nosūtīšanas datumu, preču daudzumu, transportēšanas veidu, līguma numuru un datumu. Pārdevējs nes
atbildību par preču izcelsmi.
Darījumu apliecināšanai iesniegti līgumi, vienošanās (lietas 12.sējuma 62., 63., 77.-78.lapa), pavadzīmes - rēķini,
apstrādes akti (lietas 4.sējuma 18.-61.lapa), no juridiskajām personām iepirkto krāsaino metāla izstrādājumu izjaukšanas
un šķirošanas uzskaites žurnāli (lietas 10.sējuma 89.-163.lapa) un kontu izraksti (lietas 9.sējuma 198.-204.lapa).
[5.5.2] Pieteicējas amatpersona /pers. P/ paskaidrojumos norādījis, ka SIA „Laughter” pieteicējai ir darījumu partneris
kopš 2011.gada septembra. Sākumā SIA /Nosaukums D/ vadījis /pers. AD/, kurš piedāvāja pieteicējai izdevīgi iegādāties
nolietotus mehānismus. 2011.gada decembrī SIA /Nosaukums D/ turpināja pildīt savas saistības /pers. CT/ vadībā. Preču
pasūtīšana notiek, izmantojot tālruni, e-pastu vai mutiski, tiekoties preču pieņemšanas - nodošanas vietā, t.i., pieteicējas
teritorijā (lietas 12.sējuma 14.lapa).
[5.5.3] SIA „Laughter” bijusī amatpersona /pers. AD/ 2013.gada 5.februāra paskaidrojumā (lietas 19.sējuma 15.-17.,
tulkojums no krievu valodas 153.155.lapā) norādījis, ka līgumu ar pieteicējas pārstāvi /pers. P/ slēdza personīgi. Preci
pieņēma pieteicējas pārstāvis. Preci nomātajā teritorijā (pieteicējas īpašumā Ilzenes ielā,) SIA „Laughter” neglabāja, jo to
uzreiz pieņēma pieteicējas pārstāvji. Pieteicējai pārdoto preci SIA /Nosaukums D/ iegādājās no SIA „Ciepietes”, kas
nodrošināja arī preces transportēšanu. Precīzu nosaukumu nevar apstiprināt, visi darījumi uzrādīti PVN deklarācijās.
Starpnieki darījumos nebija iesaistīti. /pers. AD/, aprakstot preci, norādījis, ka precēm nekādas tehniskās dokumentācijas
nebija, jaunajām iekārtām tehniskā dokumentācija atradās iepakojumā, ražotājs „E U ” norādīts uz iepakojuma.
Grāmatvedības dokumenti nodoti jaunajam īpašniekam.
[5.5.4] SIA /Nosaukums D/ amatpersona /pers. AC/ VID sniegtajos paskaidrojumos (lietas 4.sējuma 9.-12., 63.,
107.-108.lapa, 11.sējuma 88.lapa) norādījis, ka pasūtījumi no pieteicējas saņemti telefoniski vai pa e-pastu. Pēc
pasūtījuma prece meklēta pie sadarbības partnera SIA „Centipede” Kad pasūtījums ir sakomplektēts, par to tiek paziņots
un prece tiek piegādāta uz Ilzenes ielu, kur preci, ja vajadzīgs, izkrauj ar rokām vai tehniku. /pers. AC/ paziņo klientam par
laiku, kad var saņemt preci. /pers. AC/ personīgi slēdzis līgumus ar pieteicēju, parakstījis pavadzīmes, kraušanas darbus
veicis darbinieks /pers. A0/. Darījumus, kas saistīti ar LED un to sastāvdaļām, pieņēma Maksims, savukārt darījumi ar
iekārtām tika veikti Valērija klātbūtnē. Saņemot konkrētu pasūtījumu, /pers. AC/ mēģinājis to izpildīt. Sabiedrībai bija
struktūrvienība /adrese/, par noliktavas telpām bija noslēgts līgums. Uzņēmumā nodarbināti noliktavas strādnieks /pers. A0/
un grāmatvede /pers. R/. Prece pārsvarā tika pārdota uzreiz, noliktavā glabāta reti. Uzskaiti papīra veidā noliktavā /adrese/,
nodrošināja noliktavas darbinieks. Noliktavā neatrodas inventārs. Prece pirkta no SIA „Centipede” un SIA „Serkals”. Preci
pieņēma pieteicēja, vizuāli novērtēja, ja bija kādas problēmas, prece tika mainīta. Arī /pers. AC/ preci vizuāli apskatījis.
Darījumos starpnieki nebija iesaistīti. Preču iekraušanu nodrošināja piegādātājs, izkraušanu veica pieteicēja ar savu
transportu. Preču transportēšanu uzņēmās piegādātājs, transporta izdevumi iekļauti preces cenā. Samaksa veikta pilnā
apmērā. /pers. AC/, aprakstot preci, paskaidrojis, ka tika piegādāti alumīnija tilpumi, bronzas bukses, NiCr gredzeni, AI
radiatori, LED, blīvslēgi, stikls, transformatori, MHD jaukšanas, MHD kausēšanas (iepakoti koka kastēs). Tehniskā
dokumentācija pielikta pie preces kastēs. Sabiedrība tika pārdota, visi dokumenti nodoti jaunajam īpašniekam.
[5.5.5] SIA /Nosaukums D/ bijušais darba ņēmējs /pers. A0/ paskaidrojis, ka bija noliktavas pārzinis. Veicis dažādu
lietotu materiālu (bronzas bukses, NiCr gredzeni) un LED detaļu iekraušanu, izkraušanu, noliktavas žurnāla kārtošanu. /pers.
A0/ nav bijis materiāli atbildīgs, parakstījis tikai darba līgumus, darba algas sarakstus un darba drošības žurnālu (lietas
4.sējuma 16.-17.lapa).
[5.5.6] VID konstatējis, ka SIA /Nosaukums D/ Komercreģistrā reģistrēta neilgi pirms darījumiem ar pieteicēju,
norēķinu konts deklarēts Medicinos Bankas Lietuvā. Nav izsniegtas licences melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu
iepirkšanai Latvijā un vairumtirdzniecībai, kā arī nav izsniegti atbilstības apliecinājumi vai sertifikāti LED gaismekļiem un
MHD sūkņu sistēmu sastāvdaļām. No pieteicējas saņemtie naudas līdzekļi tai pašā dienā pārskaitīti SIA /Nosaukums AC/,
citi maksājumi saimnieciskās darbības nodrošināšanai nav veikti. Gada pārskats par 2011.gadu VID iesniegts bez zvērināta
revidenta atzinuma par bilances patiesumu noraksta, tajā krājumi atlikumā uz 2011.gada 31.decembri nav uzrādīti. SIA
/Nosaukums D/ īpašumā vai turējumā nav reģistrēti transportlīdzekļi, ar kuriem var pārvadāt preci. 2012.gada 31.augustā
uzņēmums izslēgts no VID ar PVN apliekamo personu reģistra. SIA /Nosaukums D/ deklarētais pamatdarbības veids
(elektronisko ierīču, telekomunikāciju iekārtu un to daļu vairumtirdzniecība) atšķiras no strīdus darījumiem.
[5.5.7] SIA /Nosaukums D/ PVN deklarācijās par pieteicējai auditējamo periodu uzrādījusi darījumus ar SIA
„Centipede” un SIA „Serkal”, savukārt tās deklarējušas darījumus ar SIA „Livi AK”, SIA „Serkal” un SIA „Delmon”, bet
kā to darījumu partneri norādītas SIA „Mattina”, SIA „Talko”, SIA „BEX”, SIA „SJK”, SIA „Nasemi” (lietas 4.sējuma
2.lapa).
VID konstatējis, ka minētie uzņēmumi nebija spējīgi piegādāt preces, lai nodrošinātu darījumu veikšanu starp SIA
/Nosaukums D/ un pieteicēju, jo tie faktiski neveic saimniecisko darbību, tiem piemīt fiktīva uzņēmuma pazīmes.
Minēto konstatējumu, VID ieskatā, apliecina: 1) SIA /Nosaukums D/ līgums ar SIA /Nosaukums AC/, tās pavadzīmes;
2) SIA /Nosaukums AD/ amatpersonas /pers. CU/ paskaidrojums par kravas pakalpojumu sniegšanu SIA /Nosaukums AC/
un ar to saistītie dokumenti (līgums, akti, rēķini, ceļazīmes); 3) SIA /Nosaukums AE/ (/pers. CV/) un SIA /Nosaukums AF/
(/pers. BS/) amatpersonu paskaidrojumi; 4) VID Finanšu policijas pārvaldes sniegtā informācija par amatpersonu liecībām;
5) SIA „Delmon” juridiskās adreses apsekošanas akti; 6) sabiedrību reģistrēto juridisko adrešu namīpašnieku
paskaidrojumi; 7) informācija no CSDD; 8) sabiedrību sniegtās ziņas VID.
[5.6] Tiesa attiecībā uz pieteicējas darījumiem ar SIA /Nosaukums E/ konstatē turpmāk norādīto.
[5.6.1] Saskaņā ar SIA /Nosaukums E/ vārdā noformētajām preču pavadzīmēm - rēķiniem SIA /Nosaukums E/
pārdevusi pieteicējai nihroma gredzenus, alumīnija mucas, tilpumus, stieples (d3), konteinerus, bronzas bukses, alumīnija
lietotus elektrodzinējus un transformatorus. Darījumu apliecināšanai iesniegtas pavadzīmes - rēķini, apstrādes akti (lietas
5.sējuma 62.-153.lapa), no juridiskajām personām iepirkto krāsaino metāla izstrādājumu izjaukšanas un šķirošanas
uzskaites žurnāli (lietas 10.sējuma 89.-163.lapa) un kontu izraksti (lietas 9.sējuma 198.-204.lapa).
[5.6.2] 2010.gadā, veicot SIA /Nosaukums E/ tematisko pārbaudi, VID konstatējis, ka saskaņā ar noformētajiem
dokumentiem (noslēgts pirkuma līgums) uzņēmums ir piegādājis pieteicējai metāla izstrādājumus, ko iegādājies no SIA
/Nosaukums AG/ (lietas 5.sējuma 3.-10.lapa).
[5.6.3] Apsekojot SIA /Nosaukums E/ juridisko adresi /adrese D/, struktūrvienības adresi /adrese C/ (SIA „Interauto”
piederošs īpašums), un /adrese/ (pieteicējai piederošs īpašums), SIA /Nosaukums E/ pārstāvji nav sastapti, saimnieciskā
darbība nav konstatēta. Apsekošanas laikā saņemta informācija no pieteicējas darba drošības inženiera /pers. CZ/ un
galvenās grāmatvedes /pers. R/, ka pieteicēja iznomā SIA /Nosaukums E/ telpas noliktavas vajadzībām. No SIA
/Nosaukums E/ tiek iepirkti metāllūžņi un metālizstrādājumi, ko SIA „Muccino” piegādā ar savu transportu, nepieciešamības
gadījumā tiek piedāvāts pieteicējas transports. Iekraušanu un izkraušanu, kā arī metāllūžņu svēršanu veic pieteicējas
darbinieki. No SIA /Nosaukums E/ iepirktie metāllūžņi tiek šķiroti un sagatavoti pārstrādei (lietas 5.sējuma 11.-17.lapa).
[5.6.4] Pieteicējas amatpersona /pers. P/ paskaidrojis, ka SIA /Nosaukums E/ kopš 2010.gada jūnija piegādāja
pieteicējai lietotas iekārtas, kuras pieteicēja izjauca metāllūžņos. SIA /Nosaukums E/ valdes locekle /pers. AE/ ir Izraēlas
pilsone un sena /pers. P/ paziņa. Preču pasūtīšana notiek pa tālruni, e-pastu vai mutiski, tiekoties preču pieņemšanas -
nodošanas vietā pieteicējas teritorijā (lietas 12.sējuma 14.lapa).
[5.6.5] SIA /Nosaukums E/ amatpersona /pers. AE/ paskaidrojusi, ka pasūtījumi veikti pa telefonu. Sabiedrībai bija
konteiners, kas atradās pieteicējas teritorijā. Starpnieki darījumos nebija iesaistīti. Preces iekraušanu un izkraušanu
nodrošināja pieteicēja ar savu autokāru. SIA /Nosaukums AH/ ņēma no SIA /Nosaukums E/ automašīnu, iekrāva preci un
atveda to uz pieteicējas teritoriju. Prece bija lietotas iekārtas, alumīnija trauki, nihroma gredzeni, alumīnija mucas, lietoti
transformatori un elektrodzinēji. 2012.gada janvārī dokumenti nodoti maksātnespējas administratoram (lietas 19.sējuma 8.-
10.lapa, tulkojums no krievu valodas 146.148.lapā).
[5.6.6] SIA /Nosaukums E/ bijusī darba ņēmēja /pers. S/ paskaidrojusi, ka strādāja par grāmatvedi, apstrādāja firmas
dokumentus, apgrozījuma pārskatus, aprēķināja darba algas, veica aprēķinus nodokļiem. Darbavieta bija Dagmāras ielā.
/pers. S/ nav bijusi materiāli atbildīga un dokumentus nav parakstījusi (lietas 3.sējuma 72.-73.lapa).
[5.6.7] VID konstatējis, ka SIA /Nosaukums E/ deklarējusi norēķinu kontu Medicinos Bankas Lietuvā, tai nav
izsniegtas licences melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā un vairumtirdzniecībai. Gada pārskats
par 2010.gadu VID nav iesniegts, arī krājumi atlikumā uz 2011.gada 1.janvāri nav uzrādīti. SIA /Nosaukums E/ īpašumā
esošajiem transportlīdzekļiem pēdējā civiltiesiskā apdrošināšana veikta 2010.gada novembrī - decembrī, kas anulēta. SIA
/Nosaukums E/ 2011.gada 20.decembrī izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu reģistra. SIA /Nosaukums E/
deklarētais pamatdarbības veids (konsultēšana komercdarbībā un vadzinībās) būtiski atšķiras no strīdus darījumiem ar
pieteicēju.
[5.6.8] SIA /Nosaukums E/ PVN deklarācijās par pieteicējai auditējamo periodu uzrādījusi darījumus ar SIA „Lafel”,
savukārt tā deklarējusi darījumus ar SIA /Nosaukums AI/, SIA „/pers. BP/”, SIA „K.Z.A.” un SIA „Zekson”, bet kā to
darījumu partneri norādītas SIA „Lionera”, SIA „Egret”, SIA „Intendo”, SIA „Remoss”, SIA „Alci”, SIA /Nosaukums
AJ/, SIA /Nosaukums AK/, SIA /Nosaukums AL/ un SIA „Ksero” (lietas 5.sējuma 2.lapa).
VID konstatējis, ka minētie uzņēmumi nebija spējīgi piegādāt preces, lai nodrošinātu darījumu veikšanu starp SIA
/Nosaukums E/ un pieteicēju, jo tie faktiski neveic saimniecisko darbību, tiem piemīt fiktīva uzņēmuma pazīmes.
Minēto konstatējumu, VID ieskatā, apliecina: 1) VID Finanšu policijas pārvaldes sniegtā informācija par amatpersonu
liecībām; 2) SIA /Nosaukums AH/ (/pers. D0/ un /pers. DA/), SIA /Nosaukums AI/ (/pers. DB/), SIA /Nosaukums AM/,
SIA /Nosaukums AN/, SIA /Nosaukums R/ (/pers. BZ/), SIA /Nosaukums AO/ (/pers. DC/) un SIA „K.Z.A.” (/pers. AF/)
amatpersonu un darba ņēmēju paskaidrojumi; 3) SIA „Lafel” tematiskās pārbaudes akts, līgums; 4) SIA „/pers. BP/”
juridiskās adreses apsekošanas akts; 5) sabiedrību reģistrēto juridisko adrešu namīpašnieku paskaidrojumi; 6) informācija
no CSDD; 7) sabiedrību sniegtās ziņas VID.
[5.7] Tiesa attiecībā uz pieteicējas darījumiem ar SIA /Nosaukums F/ konstatē turpmāk norādīto.
[5.7.1] Saskaņā ar SIA /Nosaukums F/ vārdā noformētajām pavadzīmēm - rēķiniem SIA /Nosaukums F/ pārdevusi
pieteicējai alumīnija fermas un tilpumus, bronza bukses, alvas stieņus, nihroma gredzenus, silīciju, vadības sadales,
piespiedņa un karkasa materiālu komplektus, regulējamus transformatorus, MHD sūkņus, kanāla plātnes, kolektorus,
kondensatorus. Darījumu apliecināšanai iesniegtas pavadzīmes - rēķini, apstrādes akti (lietas 6.sējuma 80.-156.lapa), no
juridiskajām personām iepirkto krāsaino metāla izstrādājumu izjaukšanas un šķirošanas uzskaites žurnāli (lietas 10.sējuma
89.-163.lapa) un kontu izraksti (lietas 9.sējuma 198.-204.lapa).
[5.7.2] 2010.gadā, veicot SIA /Nosaukums F/ tematisko pārbaudi, konstatēts, ka pēc noformētajiem dokumentiem
uzņēmums ir piegādājis pieteicējai preces (bronzas bukses, nihroma gredzeni un stieņi), kas iegādāti no SIA „Vikta-Nota”
(lietas 5.sējuma 3.-7.lapa). Tomēr no 2011.gada 28.aprīļa sākuma sarunas protokola un 2011.gada 20.jūlija nobeiguma
sarunas protokola izriet, ka VID audita laikā ir apstrīdējis SIA /Nosaukums F/ darījumus ar SIA „Vikta-Nota” un SIA
/Nosaukums K/ par laika periodu no 2010.gada oktobra līdz 2011.martam, jo nav iespējams konstatēt preču izcelsmi (lietas
6.sējuma 70.-75.lapa). Turklāt 2013.gadā, apsekojot SIA /Nosaukums F/ juridisko adresi /adrese E/, saimnieciskā darbība
nav konstatēta (lietas 6.sējuma 8.lapa).
[5.7.3] Pieteicējas amatpersona /pers. P/ paskaidrojis, ka kopš 2010.gada oktobra pieteicēja no SIA /Nosaukums F/
iegādājās lietotas iekārtas, kuras izjauca par metāllūžņiem, kā arī komplektācijas LED gaismekļu ražošanai. SIA „White city”
valdes locekle /pers. AF/ sadarbojas ar pieteicēju kopš 2008.gada kā SIA „Pulco” pārstāve. Preču pasūtīšana notiek pa
tālruni, e-pastu vai mutiski, tiekoties preču pieņemšanas vietā pieteicējas teritorijā (lietas 12.sējuma 14.lapa).
[5.7.4] SIA /Nosaukums F/ amatpersona /pers. AF/ paskaidrojusi, ka prece tiek piegādāta uz SIA „White city”
noliktavu Ilzenes ielā, kas tiek nomāta no pieteicējas. /pers. AF/ piegādāja preci, kad pieteicējai tā bija nepieciešama.
Piegādāto preci pieteicēja savāca ar savu autokāru, kas arī tika nomāts no pieteicējas, par to tika izrakstīti rēķini (lietas
6.sējuma 10.-12., 49., 50., 51.-52.lapa). Savukārt no VID Finanšu policijas pārvaldes sniegtās informācijas par /pers.
AF/ liecināto (lietas 20.sējuma 25.-26.lapa) izriet, ka SIA /Nosaukums F/ juridiskajā adresē nekad nav uzturējusies, tajā
saņemta tikai korespondence. Uzņēmumam ofiss nav nepieciešams, jo visus dokumentus sagatavoja grāmatvede /pers. R/,
ar kuru sadarbojas un pazīst sen. Visas preces, kas bija saņemtas no SIA /Nosaukums K/, tālāk pārdotas pieteicējai.
Kontaktējās ar pieteicējas pārstāvi /pers. P/. Pēc preces uz SIA /Nosaukums K/ noliktavu /adrese/, /pers. AF/ braukusi
personīgi ar uzņēmumam piederošu kravas automašīnu MAZ. /pers. AF/ no pieteicējas nomājusi atklāta tipa laukumu
noliktavas vajadzībām.
[5.7.5] No SIA /Nosaukums F/ bijušo darba ņēmēju /pers. BT/ un /pers. BU/ paskaidrojumiem (lietas 19.sējuma 34.-
35., 36.-37.lapa, tulkojums no krievu valodas 168.-169., 170.-171.lapā) izriet, ka viņi dokumentus nav parakstījuši, nav
bijuši materiāli atbildīgi un darbības ar skaidru naudu nav veikuši.
[5.7.6] VID konstatējis, ka SIA /Nosaukums F/ 2012.gada 5.jūlijā ir likvidēta. Sabiedrība juridiskā adresē nekad nav
nomājusi telpas un nav veikusi tajā saimniecisko darbību, savukārt reģistrētā struktūrvienība /adrese/, ir pieteicējas īpašums.
2012.gada 27.martā uzņēmums izslēgts no VID ar PVN apliekamo personu reģistra. Norēķinu konts deklarēts Medicinos
Bankas Lietuvā. Nav izsniegtas licences melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā un
vairumtirdzniecībai, kā arī nav izsniegti atbilstības apliecinājumi vai sertifikāti LED gaismekļiem un MHD sūkņu sistēmu
sastāvdaļām. No pieteicējas saņemtie naudas līdzekļi tai pašā dienā pārskaitīti SIA /Nosaukums K/ un SIA /Nosaukums
AH/ Lietuvas bankā, kā arī no pieteicējas, SIA /Nosaukums B/ un citiem uzņēmumiem saņemtie naudas līdzekļi pārskaitīti
Panamas uzņēmumam /pers. AG/, kas savukārt veicis maksājumus pieteicējai par preču piegādi trešajām valstīm. Gada
pārskats par 2011.gadu VID nav iesniegts, savukārt gada pārskatā par 2010.gadu krājumi vai gatavā produkcija pārdošanai
nav uzrādīta. Laika periodā no 2010.gada 25.oktobra līdz 2011.gada 31.maijam deklarēti četri darba ņēmēji, kuri jau
darījumu laikā ar pieteicēju atbrīvoti no darba. SIA /Nosaukums F/ no 2010.gada 15.decembra īpašumā esošais kravas
transporta pašizgāzējs MAZ 5551 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ 2011.gada 9.augustā pārreģistrēts uz SIA „LD
/pers. DD/” vārda. Minētais transportlīdzeklis iegādāts no pieteicējas. Pēdējo reizi transportlīdzekli tehniskajai apskatei
2011.gada 10.decembrī uzrādījis pieteicējas darba ņēmējs. SIA /Nosaukums F/ deklarētais pamatdarbības veids
(elektronisko ierīču, telekomunikāciju iekārtu un to daļu vairumtirdzniecība) būtiski atšķiras no strīdus darījumiem ar
pieteicēju.
[5.7.7] SIA /Nosaukums F/ PVN deklarācijās par pieteicējai auditējamo periodu uzrādījusi darījumus ar SIA
/Nosaukums K/ un SIA „Lafel”, savukārt tās deklarējušas darījumus ar SIA „DPM”, SIA „/pers. BP/”, SIA „K.Z.A.” un
SIA „Zekson”, bet kā to darījumu partneri norādītas SIA /Nosaukums AL/, SIA „Remoss” un SIA „Alci” (lietas 6.sējuma
2.lapa).
VID konstatējis, ka minētie uzņēmumi nebija spējīgi piegādāt preces, lai nodrošinātu darījumu veikšanu starp SIA
/Nosaukums F/ un pieteicēju, jo tie faktiski neveic saimniecisko darbību, tiem piemīt fiktīva uzņēmuma pazīmes.
Minēto konstatējumu, VID ieskatā, apliecina: 1) SIA /Nosaukums AH/ (/pers. D0/ un /pers. DA/), SIA /Nosaukums K/
(/pers. BV/), SIA /Nosaukums R/ (/pers. BZ/), SIA /Nosaukums AP/ (/pers. DE/) un SIA „K.Z.A.” (/pers. AF/)
amatpersonu un darba ņēmēju paskaidrojumi un paziņojums; 2) VID Finanšu policijas pārvaldes sniegtā informācija par
amatpersonu sniegtajām liecībām; 3) SIA „Lafel” tematiskās pārbaudes akts, līgums; 4) SIA /Nosaukums R/ juridiskās
adreses apsekošanas akts; 5) sabiedrību reģistrēto juridisko adrešu namīpašnieku paskaidrojumi; 6) informācija no CSDD;
7) sabiedrību sniegtās ziņas VID.
[5.8] Tiesa attiecībā uz pieteicējas darījumiem ar SIA /Nosaukums G/ konstatē turpmāk norādīto.
[5.8.1] Saskaņā ar SIA /Nosaukums G/ vārdā noformētajām pavadzīmēm - rēķiniem SIA /Nosaukums G/ pārdevusi
pieteicējai bronza bukses, nihroma gredzenus, vadības sadales, piespiedņa un karkasa materiālu komplektus, MHD sūkņus,
kondensatorus, kolektorus, kanāla plātnes un regulējamus transformatorus. Darījumu apliecināšanai iesniegtas pavadzīmes -
rēķini, apstrādes akti (lietas 7.sējuma 39.-64.lapa), no juridiskajām personām iepirkto krāsaino metāla izstrādājumu
izjaukšanas un šķirošanas uzskaites žurnāli (lietas 10.sējuma 89.-163.lapa), kā arī kontu izraksti (lietas 9.sējuma 198.-
204.lapa).
[5.8.2] 2011.gadā, veicot SIA /Nosaukums G/ tematiskās pārbaudes, konstatēts, ka pēc noformētajiem dokumentiem
uzņēmums ir piegādājis pieteicējai metālizstrādājumus, ko iegādājies no SIA /Nosaukums N/. Preču izsniegšanas adrese
Granītu iela 31/3, Rīga, preču saņemšanas adrese /adrese F/, pārvadātājs SIA /Nosaukums AR/ (lietas 7.sējuma 3.-15.,
75.lapa). Savukārt, apsekojot juridisko adresi /adrese G/, uzņēmuma pārstāvji nav sastapti, saimnieciskā darbība nav
konstatēta, kā arī nav konstatētas nekādas norādes par uzņēmuma atrašanos šajā adresē (lietas 5.sējuma 69.-71.lapa).
[5.8.3] Pieteicējas amatpersona /pers. P/ paskaidrojis, ka SIA „Latek” valdes loceklis /pers. AA/ pieteicējai ir
pazīstams no 2010.gada decembra. /pers. AA/ sameklēja pieteicēju ar tās mājaslapas www.kl.lv palīdzību. Preču
pasūtīšana notiek, izmantojot tālruni, e-pastu vai mutiski, tiekoties preču pieņemšanas vietā pieteicējas teritorijā (lietas
12.sējuma 14.lapa).
[5.8.4] SIA /Nosaukums G/ amatpersona /pers. AA/ paskaidrojis, ka uzņēmums nodarbojās ar jaunu MHD sūkņu
detaļu un sastāvdaļu vairumtirdzniecību, kā arī lietotu metālizstrādājumu vairumtirdzniecību. Uzņēmums nenodarbojās ar
metālu atgriezumu un lūžņu vairumtirdzniecību. Uzņēmums izmantoja noliktavu /adrese/, kas bija reģistrēta kā tās
struktūrvienība. Preces iegādātas no SIA /Nosaukums N/, kas ar kravas autotransportu veica piegādi uz SIA /Nosaukums
G/ noliktavu. Preces realizētas pieteicējai, to transportēšanai izmantoti SIA /Nosaukums AR/ transporta pakalpojumi (lietas
7.sējuma 76.lapa, 11.sējuma 89.lapa, 19.sējuma 1.-3.lapa, tulkojums no krievu valodas 133.-136.lapā). Savukārt no
VID Finanšu policijas pārvaldes informācijas par /pers. AA/ liecināto (lietas 20.sējuma 23.-24.lapa) izriet, ka SIA
/Nosaukums G/ nodarbojusies ar hroma bukšu, alumīnija stiepļu jeb MHD sūkņu detaļu, to sastāvdaļu un citu preču
tirdzniecību pieteicējai. Prece pirkta no SIA /Nosaukums N/, kas arī nodrošināja preces transportēšanu. /pers. AA/ nav
zināma preču izcelsme, uzņēmumu pārdeva.
[5.8.5] No SIA /Nosaukums G/ bijušo darba ņēmēju /pers. CI/ un /pers. S/ paskaidrojumiem (lietas 3.sējuma 70.-71.,
72.-73.lapa) izriet, ka viņi dokumentus nav parakstījuši, nav bijuši materiāli atbildīgi, darbības ar skaidru naudu nav
veikuši. /pers. S/ bijusi grāmatvede, apstrādājusi firmas dokumentus, veikusi dažādus aprēķinus. Darbavieta bijusi Kastrānes
1 k-2. /pers. CI/ bijis noliktavas strādnieks, kontrolējis preču (LED lampas un to detaļas) iekraušanu, izkraušanu pieteicējas
teritorijā Ilzenes ielā.
[5.8.6] VID konstatējis, ka SIA /Nosaukums G/ 2012.gada 28.aprīlī izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu
reģistra. Norēķinu konts deklarēts Medicinos Bankas Lietuvā. Nav izsniegtas licences melno un krāsaino metālu atgriezumu
un lūžņu iepirkšanai Latvijā un vairumtirdzniecībai. Gada pārskats par 2011.gadu VID nav iesniegts, savukārt gada pārskatā
par 2010.gadu krājumi vai gatavā produkcija pārdošanai nav uzrādīta. Sabiedrība tikai pēc darījumiem ar pieteicēju
reģistrējusi struktūrvienību /adrese/. Deklarētais pamatdarbības veids (citur neklasificētie profesionālie, zinātniskie un
tehniskie pakalpojumi) būtiski atšķiras no strīdus darījumiem ar pieteicēju.
[5.8.7] SIA /Nosaukums G/ PVN deklarācijās par pieteicējai auditējamo periodu uzrādījusi darījumus ar SIA „Pinky
LB”, savukārt tā deklarējusi darījumus ar SIA „Limenko A”, bet kā tās tālākie deklarētie darījumu partneri norādītas SIA
/Nosaukums AS/, SIA „JSA”, SIA /Nosaukums AT/ un SIA „Rihoks” (lietas 7.sējuma 2.lapa).
VID konstatējis, ka minētie uzņēmumi nebija spējīgi piegādāt preces, lai nodrošinātu darījumu veikšanu starp SIA
/Nosaukums G/ un pieteicēju, jo tie faktiski neveic saimniecisko darbību, tiem piemīt fiktīva uzņēmuma pazīmes.
Minēto konstatējumu, VID ieskatā, apliecina: 1) SIA „Pinky LB”, SIA „Ankr”, SIA „Limenko A” tematiskās
pārbaudes akti; 2) SIA „Pinky LB”, SIA „Limenko A” juridiskās adreses (struktūrvienības) apsekošanas akti; 3) SIA
„Pinky LB” (/pers. CA/ un /pers. CB/), SIA „Limenko A” (/pers. BZ/), SIA /Nosaukums AS/ (/pers. DF/), SIA
/Nosaukums AU/ (/pers. DG/), SIA /Nosaukums AT/ (/pers. DH/), SIA /Nosaukums AR/ amatpersonu paskaidrojumi un
citi dokumenti; 4) VID Finanšu policijas pārvaldes sniegtā informācija par amatpersonu liecībām; 5) sabiedrību reģistrēto
juridisko adrešu namīpašnieku un apsaimniekotāju paskaidrojumi; 6) informācija no CSDD; 7) uzņēmumu sniegtās ziņas
VID.
[5.9] Tiesa attiecībā uz pieteicējas darījumiem ar SIA /Nosaukums H/ konstatē turpmāk norādīto.
[5.9.1] Pieteicēja ar SIA /Nosaukums H/ noslēgusi pirkuma līgumu, ar kuru SIA /Nosaukums H/ apņemas nodot
pieteicējas īpašumā lietotas tehnoloģiskās iekārtas, metāla izstrādājumus, krāsainos metāllūžņus un atgriezumus. Saskaņā ar
līguma nosacījumiem apmaksa tiek veikta pēc preces piegādes un kvalitātes pārbaudes. Pārdevējs apņemas savlaicīgi
paziņot pircējam par preces nosūtīšanu. Ziņojumam jāsatur informācija par preces nosaukumu, nosūtīšanas datumu, preču
daudzumu, transportēšanas veidu, līguma numuru un datumu. Pārdevējs nes atbildību par preču izcelsmi.
Darījumu apliecināšanai iesniegts līgums (lietas 12.sējuma 73.lapa), pavadzīmes - rēķini, apstrādes akti (lietas
8.sējuma 65.-83.lapa), no juridiskajām personām iepirkto krāsaino metāla izstrādājumu izjaukšanas un šķirošanas uzskaites
žurnāli, (lietas 10.sējuma 89.-163.lapa) un kontu izraksti (lietas 9.sējuma 198.204.lapa).
[5.9.2] 2008.-2010.gadā, vairākkārtīgi veicot SIA /Nosaukums H/ tematiskās pārbaudes (lietas 8.sējuma 3.-44.lapa),
konstatēts, ka uzņēmuma darbības veids ir metāla atkritumu un lūžņu pārstrāde. SIA /Nosaukums H/ lietotu preci iepērk no
SIA /Nosaukums AV/ un SIA /Nosaukums AZ/, bet, pārveidojot to par metāllūžņiem, realizē pieteicējai, no kuras vienlaikus
nomā arī telpas.
[5.9.3] Pieteicējas amatpersona /pers. P/ paskaidrojis, ka SIA /Nosaukums H/ ir piegādātājs pieteicējai no 2002.gada.
2011.gadā tās valdes loceklis bija /pers. A0/, kurš pieteicējai kā šī uzņēmuma darbinieks pazīstams jau kopš 2004.gada.
SIA /Nosaukums H/ bija licence melno un krāsaino metālu lūžņu un atgriezumu iepirkšanai. Preču pasūtīšana notiek,
izmantojot tālruni, e-pastu vai mutiski, tiekoties preču pieņemšanas vietā pieteicējas teritorijā (lietas 12.sējuma 14.lapa).
[5.9.4] SIA /Nosaukums H/ bijusī amatpersona /pers. A0/ apliecinājis sadarbību ar pieteicēju, norādot, ka no
pieteicējas puses darījumus organizēja valdes priekšsēdētājs un meistars Andrejs. Preču iekraušanu/izkraušanu veica
pieteicējas darbinieki uz līguma pamata, par ko tika piestādīti rēķini. Uzņēmums nomāja struktūrvienību Ilzenes ielā.
Pieteicējai pārdotās preces (bronzas bukses, NiCe gredzeni, elektromotori, dzinēji) iegādātas SIA /Nosaukums B0/, SIA
/Nosaukums K/ un SIA /Nosaukums BA/ Preces netika glabātas ilgstoši. Starpnieki darījumos nebija iesaistīti (lietas
8.sējuma 45.-47.lapa). Savukārt 2013.gada 31.jūlija iesniegumā /pers. A0/ (lietas 8.sējuma 58.-59.lapa) izteicis
pretenzijas par VID secināto attiecībā uz darījumiem ar pieteicēju, norādot, ka uzņēmumā viņš darbojies no 2004.gada, VID
ir veicis vairākas pārbaudes, nekonstatējot pārkāpumus. SIA /Nosaukums H/ īpašumā nav transportlīdzekļi, jo
transportēšanu veica pircēji vai piegādātāji, taču sabiedrības īpašumā bija nekustamais īpašums, kā arī preču krājumi, kas
atspoguļots gada pārskatos. SIA /Nosaukums H/ pēc licences anulēšanas vairs nenodarbojās ar metālu atgriezumu un lūžņu
iepirkšanu.
[5.9.5] SIA /Nosaukums H/ darba ņēmēji /pers. AC/ un /pers. T/ paskaidrojuši, ka viņi nebija materiāli atbildīgi, /pers.
AC/ dokumentus neparakstīja, /pers. T/ bija tiesības parakstīt pavadzīmes. /pers. T/ strādāja par grāmatvedi, apstrādāja
firmas dokumentus mājās ar savu personīgo licencēto programmu. Pēc /pers. T/ norādītā, uzņēmuma ofiss atradās
/adrese/, bet noliktava /adrese/. SIA /Nosaukums H/ nodarbojās ar lietotu iekārtu (akumulatoru, dzinēju) tirdzniecību. /pers.
AC/ strādāja par noliktavas strādnieku. /pers. CT/ darbavieta bija Ilzenes ielā (lietas 20.sējuma 28.-29., 116.lapa,
tulkojums no krievu valodas 119.-120.lapā).
[5.9.6] VID konstatējis, ka SIA /Nosaukums H/ iepriekš izsniegtā licence melno un krāsaino metālu atgriezumu un
lūžņu iepirkšanai Latvijā un vairumtirdzniecībai anulēta 2009.gada 4.februārī. Norēķiniem par dokumentos uzrādītajām
precēm uzņēmums izmantojis norēķinu kontu AS „DNB banka”. Uzņēmums 2011.gada 14.decembrī izslēgts no VID ar
PVN apliekamo personu reģistra, bet likvidēts 2012.gada 17.decembrī pēc maksātnespējas procesa. SIA /Nosaukums H/
īpašumā nav reģistrēti transportlīdzekļi.
[5.9.7] SIA /Nosaukums H/ PVN deklarācijās par pieteicējai auditējamo periodu uzrādījusi darījumus ar SIA „Bartez”
un SIA /Nosaukums B0/, savukārt tās deklarējušas darījumus ar SIA „DPM”, SIA /Nosaukums BC/, SIA /Nosaukums
BD/, SIA /Nosaukums BE/ un SIA „NEX”, bet kā to tālākie deklarētie darījumu partneri norādītas SIA „Excelso” un SIA
„Nortal” (lietas 8.sējuma 2.lapa).
VID konstatējis, ka minētie uzņēmumi nebija spējīgi piegādāt preces, lai nodrošinātu darījumu veikšanu starp SIA
/Nosaukums H/ un pieteicēju, jo tie faktiski neveic saimniecisko darbību, tiem piemīt fiktīva uzņēmuma pazīmes.
Minēto konstatējumu, VID ieskatā, apliecina: 1) SIA „Bartez” un SIA /Nosaukums BF/ tematiskās pārbaudes akti; 2)
SIA „Bartez” juridiskās adreses apsekošanas akts; 3) SIA „Nex” (/pers. BR/ un /pers. BS/), SIA „Nex” (/pers. BV/), SIA
„Tile” (/pers. CE/), SIA /Nosaukums AP/ (/pers. DE/) un SIA /Nosaukums BE/ (/pers. DI/) amatpersonu paskaidrojumi un
paziņojums; 4) VID Finanšu policijas pārvaldes sniegtā informācija par amatpersonu liecībām; 5) sabiedrību reģistrēto
juridisko adrešu namīpašnieku paskaidrojumi; 6) informācija no CSDD; 7) sabiedrību sniegtās ziņas VID.
[5.10] Pārbaudot lietā esošos pierādījumus un uz tā pamata Lēmumā izdarītos secinājumus kopsakarā ar tiesas sēdē
nopratināto liecinieku liecībām, tiesa atzīst, ka VID secinājumi par to, ka darījumi ar SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums
C/, SIA /Nosaukums D/, SIA /Nosaukums E/, SIA /Nosaukums F/, SIA /Nosaukums G/ un SIA /Nosaukums H/ reāli nav
notikuši, ir pamatoti. Šādu secinājumu apstiprina tiesas turpmāk norādītie argumenti.
[5.10.1] VID Lēmumā ir vērtējis SIA /Nosaukums B/ darba ņēmēju (grāmatvedes /pers. R/, inženieru /pers. DJ/ un
/pers. V/, kā arī noliktavas pārzines /pers. BL/) paskaidrojumus, secinot, ka tie ir pretrunīgi un vispārīgi. Tiesa atzīst, ka
minēto personu paskaidrojumi neļauj izprast, kā un kādi darbi reāli ir veikti, kāds ir bijis patiesais nodarbinātības ilgums.
/pers. V/ un /pers. DJ/ ir norādījuši, ka montējuši LED gaismekļus, bet nav pieminēts, ka SIA /Nosaukums B/ piegādājusi
pieteicējai arī metāllūžņus. To, ka SIA /Nosaukums B/ pieteicējai piegādājusi metāllūžņus, /pers. DJ/ neapstiprināja arī tiesas
sēdē, sniedzot liecību. Tai pat laikā no lietā esošajiem pierādījumiem (preču pavadzīmes - rēķini) jāsecina, ka pieteicēja no
S IA /Nosaukums B/ iepirkusi arī bronzas bukses, nihroma gredzenus, alumīnija mucas un šie darījumi bijuši samērā
regulāri. Tiesa apšauba, ka situācijā, ja SIA /Nosaukums B/ būtu veikusi reālu saimniecisko darbību, tās darbinieki tik mazā
uzņēmumā nepārzinātu, ar ko uzņēmums nodarbojas. Šāda situācija drīzāk ir iespējama, ja reāla saimnieciskā darbība nav
veikta. Bez ievērības nav atstājams tas, ka /pers. DJ/ bija arī pieteicējas darbinieks.
S I A /Nosaukums B/ bijušā valdes locekļa /pers. AB/ VID sniegtie paskaidrojumi ir pārāk vispārīgi, lai radītu
nepārprotamu ticamību tam, ka SIA /Nosaukums B/ veica reālu saimniecisko darbību. Arī tiesas sēdē, sniedzot liecību,
/pers. AB/ (lietas 20.sējuma 232.lapas otra puse - 235.lapa) nevarēja pastāstīt par darījuma norises detaļām ne tieši ar
pieteicēju, ne saviem piegādātājiem. Liecinieks norādīja, ka preces meklējis caur paziņām, kontaktējies ar dažādiem
cilvēkiem, konkrēti neko neatceras. Tāpat liecinieks nespēja atcerēties, kādi viņam bijuši izdevumi. Izanalizējot /pers. AB/
sniegto liecību, secināms, ka liecinieks sniedz tikai tādu informāciju, kas atspoguļota noformētajos dokumentos. Minētais
fakts pastiprina aizdomas, ka /pers. AB/ ir piedalījies dokumentu noformēšanā ar pieteicēju, bet reālu saimniecisko darbību
nav veicis un preces pieteicējai nav piegādājis.
[5.10.2] SIA /Nosaukums C/ bijusī amatpersona /pers. DK/ bija arī SIA /Nosaukums G/ amatpersona, proti,
2011.gada pirmajā pusē /pers. AA/ sadarbībā ar pieteicēju pārstāvējis SIA /Nosaukums C/, savukārt pēc tam SIA
/Nosaukums G/.
Kā tiesas sēdē liecināja /pers. AA/ (lietas 20.sējuma 235.lapas otra puse - 238.lapa), SIA /Nosaukums C/
nodibinājis tāpēc, ka SIA /Nosaukums G/ tika izslēgta no PVN maksātāju reģistra, taču pēc būtības darbības virziens bijis
identisks. Turklāt, kā norādīja pats liecinieks, no PVN maksātāju reģistra SIA /Nosaukums G/ tika izslēgta dēļ tā, ka
lieciniekam nebija licences krāsaino metālu tirdzniecībai. Tai pat laikā, turpinot tādu pašu preču tirdzniecību kā SIA
/Nosaukums C/, licence tāpat netika kārtota.
Par LED gaismekļu sastāvdaļu piegādi pieteicējai /pers. AA/ liecināja, ka par šādu preču kvalitāti neko nesaprot, tāpēc
par kvalitāti pārliecinājušies pieteicējas darbinieki. Tāpat /pers. AA/ nezināja, kam paredzēti un kam tiek izmantoti MHD
sūkņi, kaut arī apstiprināja, ka arī šos sūkņus piegādājis pieteicējai. Tiesas ieskatā, ir nesaprotami, kā var pasūtīt kaut kādas
specifiskas lietas, lai pārdotu tās tālāk, ja pati persona nav spējīga pārliecināties par preces kvalitāti.
Arī /pers. AA/ tiesā sniegtā liecība ir vērtējama kā pārāk vispārīga, apstiprinot tikai dokumentos norādīto, bet
neizskaidrojot darījumu apstākļus. Piemēram, uz jautājumu, kādi bija ikmēneša izdevumi, liecinieks vien norādīja, ka viss
bija minimālās robežās. Skaidrojot, kāpēc izvēlējies kredītiestādi Lietuvā, liecinieks, līdzīgi kā visas pārējās pieteicējas
sadarbības partneru bijušās amatpersonas, norādīja, ka kāds to ieteicis, nenorādot, kurš.
[5.10.3] Tiesas sēdēs liecību sniedza arī SIA /Nosaukums D/ bijušās amatpersonas /pers. Z/ un /pers. AD/ (lietas
20.sējuma 240.-242.lapa un 264.265.lapas otra puse).
No abu liecinieku liecībām secināms, ka pieteicējai tirgotas LED izstrādājumu detaļas un alumīnija lietņi. Liecinieki
apstiprināja, ka preces piegādājuši tikai pieteicējai, par preču kvalitāti neko nav zinājuši.
Bez ievērības nav atstājams fakts, ka SIA /Nosaukums D/ kā darba ņēmēju bija uzrādījusi noliktavas pārzini /pers. A0/,
savukārt /pers. A0/ bija SIA /Nosaukums H/ valdes loceklis, kur /pers. AC/ savukārt bija darbinieks. Tiesa pieļauj, ka
vispārīgi šāda situācija, protams, ir iespējama, ka no sākuma persona ir darbinieks, bet pēc tam kļūst par valdes locekli citā
uzņēmumā, kur iepriekšējais valdes loceklis ir tikai darbinieks, tomēr, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, kur jau tā
konstatējamas dažādu personu savstarpējas saistības, un to, ka gan SIA /Nosaukums D/, gan SIA /Nosaukums H/ preces
piegādāja tieši pieteicējai, šāda situācija jau vērtējama kā apzināti veidota. Turklāt gan SIA /Nosaukums D/, gan SIA
/Nosaukums H/ nomāja teritoriju no pieteicējas.
Turklāt, vērtējot liecinieka /pers. A0/ liecību (lietas 20.sējuma 199.lapas otra puse - 202.lapa), ka, cik lieciniekam
zināms, /pers. AC/ pieteicējai pārdevis citu preci - „kaut kādus magnētisko induktorus, kaut kādus gaismekļu korpusus” -,
apšaubāms, ka /pers. A0/ reāli veicis noliktavas pārziņa pienākumus SIA /Nosaukums D/, jo tādā gadījumā /pers. A0/ tomēr
būtu precīzi jāzina, kāda prece noliktavā tika uzglabāta.
[5.10.4] Liecinieks /pers. A0/ kā SIA /Nosaukums H/ bijusī amatpersona liecināja, ka SIA /Nosaukums H/ pamatā
nodarbojās ar metāllūžņu pirkšanu un pārdošanu. 2009.gadā, pēc liecinieka domām, pārpratuma pēc SIA /Nosaukums H/
tika atņemta melno un krāsaino metāllūžņu iepirkšanas licence, tāpēc pēc tam SIA /Nosaukums H/ nodarbojās ar visu
iespējamo rūpniecisko iekārtu pirkšanu un pārdošanu.
No liecinieka liecības secināms, ka pēc būtības, neskatoties uz licences
neesamību un metāllūžņu dēvēšanu par rūpnieciskajām iekārtām, tāpat tirgoti metāllūžņi.
Tiesas ieskatā, arī pieteicējai bija jāpievērš uzmanība, kāpēc piegādātājiem, no kā tiek iepirkti metāllūžņi, nav nokārtoti
nepieciešamie dokumenti.
Liecinieks apstiprināja, ka SIA /Nosaukums H/ grāmatvedību kārtojusi /pers. T/. Kā konstatējis VID un ko apliecina
lietā esošais līgums (lietas 9.sējuma 109.lapa), /pers. T/ pēc tam konsultējusi arī pieteicēju. Minētais papildus apstiprina
VID konstatēto darījumu shēmā iesaistīto personu savstarpēju saistību.
[5.10.5] Lieciniece/pers. DM//pers. AE/ (lietas 20.sējuma 252.lapas otra puse - 253.lapas otra puse) kā bijusī SIA
/Nosaukums E/ amatpersona liecināja, ka bija personīgi pazīstama ar pieteicējas amatpersonu /pers. P/, preces piegādāja
tikai pieteicējai un noliktavu nomāja no pieteicējas, tādējādi apstiprinot jau VID konstatēto. Lieciniece arī liecināja, ka
norēķinu kontu atvērusi Lietuvas kredītiestādē, jo tā ieteikuši paziņas. Atbildot uz jautājumu, vai lieciniece bija informēta, ka
arī viņas vīram piederošais uzņēmums sadarbojas ar pieteicēju, lieciniece atbildēja noliedzoši. Tiesa apšauba, ka vienā
ģimenē dzīvojošas personas nezina, ar ko katrs nodarbojas, turklāt arī kā liecinieks izsauktais /pers. P/ uzskatīja, ka /pers.
DN/ būtu bijis jāzina par sava vīra uzņēmumu. Turklāt, kā norādīja /pers. P/, /pers. AE/ viņam izstāstījusi par visu savu
dzīvi.
Lieciniece nemācēja izskaidrot, kur tiek izmantotas preces, kuras tika tirgotas pieteicējai. Tiesas ieskatā, ja lieciniece
tiešām būtu nodarbojusies ar reālu saimniecisko darbību, lieciniece tomēr vairāk būtu informēta par precēm, kuras tiek
tirgotas, kaut vai lai zinātu, kādas tieši preces iepirkt no saviem piegādātājiem.
[5.10.6] Attiecībā uz SIA /Nosaukums F/ VID Lēmumā ir vērtējis gan tās resursu trūkumu, gan pārskaitījumu veikšanu
Panamas sabiedrībai, kura savukārt veikusi maksājumus pieteicējai, kas liecina par apzinātas naudas plūsmas izveidošanu.
Liecinieces SIA /Nosaukums F/ bijušās valdes locekles /pers. AF/ tiesas sēdē liecinātais (lietas 20.sējuma 238.-
240.lapa) neatspēko VID secinājumu, ka SIA /Nosaukums F/ nav veikusi reālu saimniecisko darbību.
Tiesas sēdē lieciniece norādīja, ka skaitījusi naudu uz Pakistānu, jo piegādātājas pārstāvis no SIA /Nosaukums AH/
bija iedevis kontu Pakistānā. Lieciniecei esot bijis vienalga, uz kurieni skaitīt.
Tāpat lieciniece nemācēja tiesas sēdē izskaidrot, kam nepieciešamas un kā tieši izskatās preces, kas tika pārdotas
pieteicējai un SIA /Nosaukums B/, līdz ar to nav saprotams, kā pieteicēja varēja pārliecināties par preces atbilstību un kā tās
vispār varēja iegādāties.
Liecinieces sniegtā liecība tiesas sēdē, atbildot uz tiesas un VID pārstāves jautājumiem, bija vispārīga, formāli
apstiprinot tikai dokumentos norādīto, taču nespējot sīkāk raksturot sadarbības ar pieteicēju norisi.
Lieciniece tiesas sēdē nespēja ticami izskaidrot ne to, kur braukusi pakaļ precei, ne to, kas tad īsti ir braucis un ar ko
braucis, jo SIA /Nosaukums F/ rīcībā esošajam transportlīdzeklim, kurš bija iegādāts no pieteicējas, nebija izieta tehniskā
apskate un iegādāta obligātā civiltiesiskā apdrošināšana, kas, liecinieces ieskatā, gan nav šķērslis transportlīdzekļa
izmantošanai.
[5.10.7] Tiesa kā lieciniekus tiesas sēdē uzklausīja arī /pers. DP/ (lietas 20.sējuma 192.lapas otra puse - 195.lapa),
kas bija pieteicējas akcionārs, kā arī atbildēja par finanšu jautājumiem, un /pers. P/, kas bija pieteicējas valdes loceklis.
/pers. DP/ nevarēja neko konkrētāku liecināt par sadarbību ar SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/, SIA
/Nosaukums D/, SIA /Nosaukums E/, SIA /Nosaukums F/, SIA /Nosaukums G/ un SIA /Nosaukums H/, jo tas neesot bijis
viņa kompetencē, zināja tikai to, ka, piemēram, SIA /Nosaukums C/ un SIA /Nosaukums E/ kaut ko pieteicējai ir
piegādājušas. Tai pat laikā no liecības izriet, ka šādu informāciju liecinieks zina tikai no tā, ka, sekojot līdzi finanšu plūsmai,
viņš redzēja, ka attiecīgajiem uzņēmumiem tiek novirzīta apjomīga naudas plūsma. Liecinieks arī atcerējās, ka sadarbība
bijusi ar SIA /Nosaukums H/, jo tās īpašnieks ir labs liecinieka paziņa, taču par konkrētiem darījuma apstākļiem neko
nezināja.
Savukārt /pers. P/ liecināja (lietas 20.sējuma 255.lapas otra puse - 257.lapas otra puse), ka pieteicēja metāllūžņus
iepirkusi tikai no tādiem uzņēmumiem, kam ir bijušas attiecīgas atļaujas, tai pat laikā attiecībā par strīdus darījuma
partneriem norādot, ka no tiem tika pirkti nevis metāllūžņi, bet gan izstrādājumi izjaukšanai, tomēr zinot, ka tie tiks izmantoti
kā metāllūžņi pārdošanai. Liecinieka ieskatā, tas nav nekorekti.
Izvērtējot pieteicējas bijušā akcionāra un valdes locekļa liecības, tiesa nekonstatē būtiskus pierādījumus tam, ka VID
izdarītie secinājumi būtu nepamatoti.
[5.10.8] Tiesas ieskatā, ja pieteicējas sadarbības partneri būtu veikuši reālu saimniecisko darbību, sniegtie
paskaidrojumi VID un arī liecības tiesas sēdē būtu daudz konkrētākas. Neraugoties uz to, ka ir pagājis laiks, tiesa apšauba,
ka neviens no lieciniekiem neatcerētos kādus konkrētus nozīmīgus notikumus sadarbībā ar pieteicēju, turklāt vēl ņemot
vērā, ka pieteicēja praktiski bija vienīgais to sadarbības partneris. Turklāt praktiski visi liecinieki nemaz īsti nespēja
izskaidrot, kur preces tiek izmantotas un kā pārliecināties par to kvalitāti, kas liecina par pilnīgu neieinteresētību
saimnieciskās darbības norisē.
Pieteicēja pieteikumā norādījusi, ka VID, pieprasot paskaidrojumus no personām, ir uzdevis tendenciozus jautājumus,
kā arī nav precizējis personu paskaidrojumus. Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvim bija tiesības uzdot interesējošus un
precizējošus jautājumus izsauktajiem lieciniekiem, taču, kā jau tiesa secināja iepriekš, liecinieku liecības ir tikpat vispārīgas
un nekonkrētas kā sniegtie paskaidrojumi VID. Līdz ar to neapstiprinās pieteikumā norādītais, ka VID apzināti nav devis
iespēju sniegt pilnīgus paskaidrojumus.
[5.10.9] Bez ievērības nav atstājams fakts, ka SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/, SIA /Nosaukums D/, SIA
/Nosaukums E/, SIA /Nosaukums F/ un SIA /Nosaukums G/ norēķinu konts sadarbībai ar pieteicēju bija atvērts Lietuvas
kredītiestādē Medicinos Bankas. Neviens no attiecīgo uzņēmumu bijušajiem valdes locekļiem, sniedzot liecību tiesā,
nevarēja ticami izskaidrot šādu izvēli un paskaidrot, kādi ir bijuši papildu maksājumi par valūtas konvertāciju, ja norēķini
veikti latos, bet Lietuvā darījuma brīdī bija liti. Bijušie uzņēmuma valdes locekļi vien norādīja, ka atvērt bankas kontu tieši
Lietuvā ieteikuši paziņas, nenorādot, kādi paziņas. Tiesa apšauba, ka savstarpēji nesaistīti uzņēmumi, veicot reālu
saimniecisko darbību un norēķinoties ar piegādātājiem un pasūtītājiem Latvijā, atvērtu norēķinu kontu Lietuvā, turklāt vēl
vienā un tajā pašā kredītiestādē.
[5.10.10] Mēģinot izsekot preču izcelsmei, VID ir pārbaudījis pieteicējas tiešo darījumu partneru SIA /Nosaukums B/,
S IA /Nosaukums C/, SIA /Nosaukums D/, SIA /Nosaukums E/, SIA /Nosaukums F/, SIA /Nosaukums G/ un SIA
/Nosaukums H/ tālākos darījumu partnerus, kas uzskatāmi attēlots VID apkopotajās shēmās (lietas 2.sējuma 2.lapa,
3.sējuma 2.lapa, 4.sējuma 2.lapa, 5.sējuma 2.lapa, 6.sējuma 2.lapa, 7.sējuma 2.lapa, 8.sējuma 2.lapa). No šīm
shēmām uzskatāmi redzams, ka darījumu ķēdēs vairākkārt konstatējami vieni un tie paši uzņēmumi. Nevienā no darījumu
ķēdēm nav konstatēta reāla preces esamība. Tāpat apstāklis, ka darījumu partneri preci piegādājuši tikai un vienīgi
pieteicējai (SIA /Nosaukums F/ pieteicējai un pieteicējas tiešajam darījuma partnerim SIA /Nosaukums B/) neapstiprina reālu
saimnieciskās darbības veikšanu. Tiesa apšauba, ka konkrētajā gadījumā bija ekonomiski izdevīgi sadarboties tikai ar vienu
pasūtītāju. Turklāt SIA /Nosaukums D/ un SIA /Nosaukums E/ ir vienai ģimenei, proti, vīram un sievai piederoši uzņēmumi,
kas piegādā līdzvērtīgas preces tikai pieteicējai. Tāpat, piemēram, SIA /Nosaukums C/, SIA /Nosaukums E/ un SIA
/Nosaukums G/ bija viena grāmatvede /pers. DT/.
[5.10.11] Visi pieteicējas sadarbības partneri pēc būtības ir iepirkuši un pēc tam pārdevuši pieteicējai metāllūžņus,
tomēr nebija saņēmuši licenci melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai. Lai arī visu pieteicēju sadarbības
partneru amatpersonas tiesas sēdē liecināja, ka viņi nav pārdevuši metāllūžņus, bet gan rezerves daļas, no lietas apstākļiem
secināms, ka pēc būtības visi ir apzinājušies, ka pārdod tieši metāllūžņus. Tiesas ieskatā, šāda attieksme, apzināti
neievērojot normatīvos aktus, neliecina par godīgu komercpraksi. Turklāt SIA /Nosaukums G/, kā tiesas sēdē norādīja
liecinieks /pers. AA/, licences neesamības dēļ bija izslēgta no PVN maksātāju reģistra, kas tomēr netraucēja turpināt strādāt
bez licences kā SIA /Nosaukums C/ amatpersonai.
[5.10.12] No darījumu partneru puses ir konstatējama tikai dokumentu formāla parakstīšana. Tas, ka pieteicējas
darījumu partneru bijušās amatpersonas formāli apstiprina darījumu norisi, konkrētajā gadījumā liecina tikai par saskaņotu
darbību veikšanu. To, ka šāda saskaņota darbība starp pieteicēju un pieteicējas darījumu partneriem ir bijusi iespējama,
apstiprina tas, ka pieteicējas amatpersona un pieteicējas darījumu partneru amatpersonas ir bijušas ilgstoši pazīstamas. Ja
pieteicēja ilgstoši pazina šīs personas, tad zinot, ka daudzas ir bijušas amatpersonas arī citos uzņēmumos, pieteicējai
vajadzētu pievērst uzmanību faktam, kāpēc personas ik pa laikam pārstāv citus uzņēmumus. Tāpat zinot, ka darījumu
partneri nomā telpas pieteicējas teritorijā, kaut arī vienīgais to darījumu partneris ir pati pieteicēja, pieteicēja varēja konstatēt,
ka nomātā teritorija reāli netiek izmantota. Pieteicējas uzmanību varēja piesaistīt arī tādi apstākļi, kā norēķinu kontu esamība
visiem vienā Lietuvas kredītiestādē. Tā kā pieteicēja visus šos apstākļus ir ignorējusi, konstatējama pieteicējas apzināta
iesaistīšanās dokumentu formālā parakstīšanā.
Faktam, ka pieteicēja bija iepriekš pazīstama ar darījumu partneru amatpersonām, pašam par sevi nav izšķirošas
nozīmes, jo var būt daudz situāciju, kad darījumu partneru amatpersonas ir savstarpēji pazīstamas. Konkrētajā gadījumā
VID šo apstākli ņēmis vērā kopsakarā ar konstatēto par pieteicējas darījumu partneru reālas saimnieciskās darbības
neveikšanu, secinot, ka savstarpēja pazīšanās ir tikai viens no apstākļiem, kas liecina, ka pieteicēja apzināti ar darījumu
partneriem bija iesaistījusies formālā dokumentu noformēšanā, lai gūtu fiskālas priekšrocības.
[5.10.13] Pieteikumā norādīts, ka pieteicējai nozīmīga informācija attiecībā uz preču izcelsmi ir tā, kas pieteicējai to
piegādājis. Šādam pieteicējas apgalvojumam var piekrist, jo pieteicējai tiešām nebūtu jābūt atbildīgai par to, kur preci ieguvis
tās piegādātājs, taču konkrētajā gadījumā VID ir secinājis, ka tiešie piegādātāji nav preču piegādātāji un pieteicējai tas bija
jāzina. Tas, ka VID ir vērtējis tālākos ķēdes darījumus, konkrētajā gadījumā tikai papildus pierāda, ka prece reāli nav bijusi
un ļauj izprast izveidoto darījuma ķēdi, kas šajā gadījumā arī ir kā papildu pierādījums personu savstarpējai saistībai.
[5.10.14] Pieteikumā arī pausta neizpratne, kā tādi uzņēmumi kā SIA /Nosaukums H/, SIA /Nosaukums G/ un SIA
/Nosaukums B/, ar kuriem pieteicēja sadarbojusies ilgstoši, var tikt uzskatīti par fiktīviem. Tiesa norāda, ka šīs lietas
ietvaros jau netiek vērtēta pieteicējas sadarbība, piemēram, ar SIA /Nosaukums H/ kopš 2002.gada. Ne VID, ne tiesa
neapgalvo, ka pieteicējai nekad nav bijusi reāla sadarbība ar šo uzņēmumu, konkrētās lietas ietvaros tiek vērtēti VID
apstrīdētie darījumi, un tieši konkrēto darījumu īstenošanā ir konstatēta dokumentu formāla noformēšana, reāli nesaņemot
preces no rēķinos uzrādītajiem darījumu partneriem.
[5.10.15] Pieteikumā arī norādīts, ka attiecībā uz pieteicējas un to darījumu partneru darījumiem ir pilnībā izpildīti visi
likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktā ietvertie priekšnosacījumi, lai izmantotu tiesības
atskaitīt priekšnodokli.
Kā atzīts tiesu praksē, atsaukšanās uz formālu likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas
1.punktā paredzēto pienākumu izpildi un formāla minētajā tiesību normā noteikto priekšnosacījumu izpilde nenozīmē, ka
nav konstatējama pieteicējas piedalīšanās darījumos ar mērķi izkrāpt nodokli, vai tas, ka pieteicēja zinājusi par šādu
darījumu partneru mērķi.
[5.10.16] Pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka veidojas absurda situācija, jo VID atzīst realizāciju gadījumos,
kad nav atzīta preces iegāde, savukārt citreiz atzīst iegādi, bet neatzīst realizāciju. Šajā aspektā jāņem vērā, ka tas, ka prece
nav iegādāta no konkrētā darījuma partnera, nenozīmē, ka pieteicēja to nevarēja iegūt no cita neuzrādīta darījuma partnera,
lai preci realizētu tālāk.
[5.10.17] Pieteicējas darījumos ar konkrētajiem darījumu partneriem ir konstatējamas tik daudz nepilnības, dīvainas
sakritības un netipiski apstākļi saimnieciskajai darbībai, ka tos nav iespējams izskaidrot ar nejaušību. Tiesa spriedumā
atkārtoti nav analizējusi visus tos apstākļus, kurus ir konstatējis VID, tai skaitā, par nepilnībām pavadzīmēs,
iekraušanas/izkraušanas vietu nekorektu norādīšanu, bet analizējusi, tiesas ieskatā, būtiskākos apstākļus, kas pamato VID
izdarīto secinājumu Lēmumā, ka darījumi ar SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/, SIA /Nosaukums D/, SIA
/Nosaukums E/, SIA /Nosaukums F/, SIA /Nosaukums G/ un SIA /Nosaukums H/ reāli nav notikuši.
Kā to norādījis Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 2015.gada 23.marta rīcības sēdes lēmumā lietā
Nr.SKA-90 (lieta Nr.A42966209), primāri VID savā lēmumā ir jāsniedz pietiekams pierādījumu kopums un pamatojums
apstāklim, ka pieteicēja ir līdzdarbojusies nodokļu izkrāpšanas shēmā vai zinājusi par to.
Konkrētajā gadījumā VID Lēmumā ir plaši analizējis pierādījumu apjomu un izdarījis pamatotu secinājumu, ka
pieteicēja nav saņēmusi preces no SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/, SIA /Nosaukums D/, SIA /Nosaukums E/,
SIA /Nosaukums F/, SIA /Nosaukums G/, kā arī no SIA /Nosaukums H/, proti, darījumi pieteicējas un minēto uzņēmumu
starpā nav notikuši. Arī VID izvirzītie argumenti, no kā izriet secinājumi, ka pieteicēja par to ir zinājusi, jo pati ir
iesaistījusies dokumentu noformēšanā par faktiski neesošiem darījumiem, kas ietverti Lēmuma 131.-142.lapā, ir loģiski un
pamatoti ar lietā konstatētajiem apstākļiem.
[5.11] Tiesa attiecībā uz darījumiem par pieteicējas sniegtajiem pakalpojumiem (telpu, laukuma nomu un preču
iekraušanas/izkraušanas pakalpojumi) SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums D/, SIA /Nosaukums E/, SIA /Nosaukums F/
un SIA /Nosaukums H/ konstatē un secina turpmāk norādīto.
[5.11.1] Darījumu apliecināšanai iesniegti pieteicējas vārdā izrakstītie faktūr-rēķini un neapdzīvojamo telpu nomas
līgumi ar SIA /Nosaukums D/ (lietas 12.sējuma 89.lapas otrā puse - 92., 134.-137.lapa, 20.sējuma 45.-48., 49.-55.,
127.lapa), SIA /Nosaukums B/ (lietas 12.sējuma 97.lapas otrā puse - 98.lapa, 121.-125.lapa, 20.sējuma 30.-38., 39.-
44., 128.lapa), SIA /Nosaukums F/ (lietas 12.sējuma 99.lapas otrā puse - 106.lapa, 20.sējuma 68.-73., 74.-81.lapa),
S I A /Nosaukums E/ (lietas 12.sējuma 107.lapas otrā puse - 115.lapa, 20.sējuma 56.-58., 59.-67.lapa) un SIA
/Nosaukums H/ (lietas 12.sējuma 116.lapas otrā puse - 119.lapa, 20.sējuma 82.-85., 86.-88.lapa).
[5.11.2] Ņemot vērā, ka tiesa spriedumā iepriekš ir nonākusi pie secinājuma, ka pieteicējas darījumi ar SIA
/Nosaukums B/, SIA /Nosaukums D/, SIA /Nosaukums E/, SIA /Nosaukums F/ un SIA /Nosaukums H/ reāli nav notikuši,
bet tie noformēti tikai dokumentāri, atzīstams, ka arī šie pieteicējas sniegtie pakalpojumi ir noformēti tikai dokumentāri, jo
reāli šie pakalpojumi, balstoties uz iepriekš izdarītajiem secinājumiem, nav sniegti.
Līdz ar to atzīstams, ka VID pamatoti nav atzinis šos sniegtos pakalpojumus par reāli notikušiem.
[5.12] Tiesa attiecībā uz pieteicējas darījumiem ar trešo valstu uzņēmumiem - Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmumu
Edison Electric, Kipras uzņēmumu Arolsen Ltd, Indijas uzņēmumiem Mahesh Metalloys Private Limited, Stallion Impex
Co Ltd, Bright Trading Company, Taivānas uzņēmumu Long Tsuen Industrial Co Ltd, Vjetnamas uzņēmumu KJ
Engineering & Construction Co Ltd, Taizemes uzņēmumiem Geecorp Co Ltd un KPS International Trade Co Ltd -
konstatē un secina turpmāk norādīto.
[5.12.1] Pieteicēja noslēgusi vairākus tipveida pārdošanas līgumus ar Arābu Emirātu uzņēmumu Edison Electric (lietas
14.sējuma 114.-145.lapa), Kipras uzņēmumu Arolsen Ltd (lietas 14.sējuma 36.-57., 80.lapa), Indijas uzņēmumiem
Mahesh Metalloys Private Limited (lietas 14.sējuma 102.lapa), Stallion Impex Co Ltd (lietas 14.sējuma 101.lapa) un
Bright Trading Company (lietas 14.sējuma 113.lapa), Taivānas uzņēmumu Long Tsuen Industrial Co Ltd (lietas
14.sējuma 100., 112.lapa), Vjetnamas uzņēmumu KJ Engineering & Construction Co Ltd (lietas 14.sējuma 97.-99.,
103.-109.lapa), Taizemes uzņēmumiem Geecorp Co Ltd (lietas 14.sējuma 110.-111.lapa) un KPS International Trade
Co Ltd (lietas 14.sējuma 146.-149.lapa). Saskaņā ar līgumiem pieteicēja apņemas pārdot MHD induktora sūkņu
komplektus, LED apgaismošanas sistēmas, sagataves alumīnija lietņu izstrādājumiem. Līgumos norādīts, ka cena par preci
fiksēta euro saskaņā ar rēķinu, samaksa 90 dienu laikā no preču iekraušanas datuma, piegādes noteikumi atbilstoši
Incoterms 2000 vai 2010, EXW uz adresi SIA /Nosaukums M/, Kundziņsala 10, sk.line 16, Rīga, Latvija. Pēc preces
ievešanas ostas teritorijā puses saskaņo konosamenta tekstu. Pircējs apņemas informēt preces pārvadātāju (SIA
/Nosaukums BG/) par to, ka konosamenta oriģināli netiks izsniegti bez atļaujas saņemšanas no preces nosūtītāja
(pārdevēja). Līdz kravas nogādāšanai saņemšanas ostā kravas nosūtītāja pienākums ir nosūtīt kravas saņēmējam ķīmisko
analīžu pārskatu par tā nosūtītās kravas sastāvu. Nevienai no pusēm nav tiesību nodot savus pienākumus pēc šī līguma
trešajām pusēm bez otras puses rakstiskas piekrišanas. Visi grozījumi un papildinājumi ir spēkā tikai rakstveidā. Līgumos
nav norādīts darījuma personas pārstāvības tiesības, atsevišķos līgumos nav norādīts darījuma personas vārds un uzvārds.
[5.12.2] Darījumu apliecināšanai iesniegti arī kravu SIA „/pers. BE/” manifesti un pieteicējas kravas eksporta
pavaddokumenti (CMR) (lietas 15.sējums, 10.sējuma 32.-39.lapa), kuros kā preču pārvadātājs līdz izkraušanas vietai
RTO, Kravu termināls, Latvia vai RTO, BCT, Latvia, uzrādīta SIA „Akmeņgrāvis”, kā preču saņēmējs uzrādīts zīmogs ar
SIA „Kravu termināls” vai SIA „/pers. B0/” rekvizītiem.
[5.12.3] SIA /Nosaukums BH/ amatpersona /pers. E0/ paskaidrojumus sniedzis 2013.gada 14.martā u n 2012.gada
20.decembrī (lietas 13.sējuma 92.-98.lapa un lietas 20.sējuma 89.-90.lapa), norādot, ka transporta pieteikumus veica
pieteicēja, iekraušanu ar autokrānu veica pieteicēja un SIA „Kravu termināls”. Pie iekraušanas tika iedoti CMR, kur uzrādīts
konteinera numurs, plombas numurs un uzņēmuma nosaukums, tie tika salīdzināti. /pers. E0/ nebija iespējas redzēt, kāda
prece faktiski konteinerā atrodas, jo viņa klātbūtnē konteineri netika atvērti. Preces iekraušana notika pieteicējas teritorijā,
prece pārvadāta saskaņā ar CMR. Nedēļas laikā /pers. E0/ veda tukšos konteinerus un pēc tam pēc pieprasījuma veda
pilnos uz ostu. Iebraucot pieteicējas teritorijā, /pers. E0/ netika prasīti dokumenti vai iebraukšanas mērķis. Caurlaides netika
noformētas.
/pers. E0/ kā liecinieks tiesas sēdē liecināja (lietas 20.sējuma 198.-199.lapas otra puse), ka SIA /Nosaukums BH/
pats bija gan direktors, gan šoferis. 2011. un 2012.gadā pieteicēja bija vienīgais uzņēmums, kam sniegti pakalpojumi.
Liecinieks pieteicējai no ostas vedis tukšus konteinerus, bet atpakaļ uz ostu vedis pilnus. It kā redzējis, ka konteineros tiek
krauti metāllūžņi, bet precīzi, kāda krava bijusi konteineros, nav zinājis. Sākotnēji, kad liecinieks no Daugavpils atbraucis
meklēt darbu Rīgā, no pieteicējas puses pazinis darbinieku, kas bijis liecinieka radinieks un kurš palīdzējis iekārtoties darbā.
Līdz ar to ar pieteicēju sadarbība bijusi ilgstoša. Tai pat laikā sadarbības līgums bijis tieši ar SIA /Nosaukums M/, kas arī
veicis samaksu par pārvadājumiem.
[5.12.4] SIA „Kravu termināls” informējusi VID, ka SIA „Kravu termināls” atbildīgās personas pieņēma kravas, kas
tika ievestas sabiedrības brīvās zonas uzņēmumā, veica nepieciešamās formalitātes, pēc tam organizēja šo kravu pārvešanu
uz nākamo brīvās zonas uzņēmumu SIA „/pers. B0/” Attiecībā uz kravām, kuras sabiedrības brīvās zonas uzņēmumā kāda
iemesla dēļ nevarēja ievest, atbildīgās personas nepieciešamās formalitātes veica SIA „/pers. B0/” brīvās zonas uzņēmumā.
SIA „Kravu termināls” valdes loceklim nav iespējams identificēt konkrētas personas, kuras kontaktējās ar darbiniekiem,
pasūtot un izpildot pasūtījumus. Nekādas darbības, atskaitot dokumentu noformēšanu un/vai nodrošinājuma uzlikšanu
kravām, netika veiktas. Iesaistīti bija tikai cilvēkresursi. Konteineri tika identificēti, salīdzinot sabiedrības rīcībā esošos
dokumentus ar uz konteinera esošajām identificējošajām numurzīmēm. Sabiedrība paļāvās uz muitas dienestu veikto risku
analīzi, jo kravas tika noformētas izvešanas procedūrai bez kravas daļējas vai padziļinātas pārbaudes. Informācija, tai skaitā
pavaddokumentu reģistrācijas numuri, tika ierakstīti reģistros, kuri reizi mēnesī nodoti VID Muitas pārvaldei. Jūras
konosementos ziņas tiek ierakstītas, vadoties pēc datiem, kas ietverti kravas pavaddokumentos, kas pievienoti pie izvešanas
muitas deklarācijām, kā arī citos komersanta rīcībā esošos dokumentos. SIA „Kravu termināls” nav nepieciešams saņemt
informāciju no preču saņēmējiem par preču saņemšanu galapunktā. Kravu ekspedīcijā krava tiek apstrādāta, - pieņemta,
pieņemta uzglabāšanai, pamatojoties uz kravas pavaddokumentos norādīto informāciju vai arī informāciju, kas tiek iegūta
pēc fakta ar nosacījumu, ka saskaņā ar noslēgto ekspedīcijas vai glabājuma līgumu attiecīgi ekspeditoram vai glabātājam
jāveic kravas faktiskā pārbaude. Saskaņā ar komercpraksē iedibināto principu kravas ekspeditors neatver iepakojumus, ja to
neparedz konkrēti līguma nosacījumi vai šāda nepieciešamība izriet no lietas faktiskajiem apstākļiem (bojāta transportēšanas
tara vai iepakojums). Informācijai pievienotas dokumentu kopijas - rēķini par pakalpojumiem, kontu izraksti, līgumi, CMR
un eksporta deklarācijas (lietas 3.sējuma 61.-63.lapa, 9.sējuma 261.lapas otrā puse - 311.lapa).
Bez ievērības nav atstājams SIA /Nosaukums M/ norādītais (lietas 3. sējuma 62. lapa), ka izskatāmajā lietā šos
kravas pavaddokumentus sabiedrībai, kura fraktēja minēto kravu jūras pārvadājumus, sagatavoja un citu informāciju sniedza
sabiedrības atbildīgās amatpersonas, kuras tika atbrīvotas no darba drīz pēc tam, kad 2011.gadā nodokļu administrācija
pabeidza pārbaudes SIA /Nosaukums M/ brīvās zonas uzņēmumā, no kurām izrietēja, ka minētās amatpersonas savus
pienākumus bija veikušas pavirši un nolaidīgi, atsevišķos gadījumos pat pārkāpjot tiesību aktos noteikto kārtību.
Tiesas sēdē liecību sniedza SIA „Kravu termināls” valdes loceklis /pers. EC/ (lietas 20.sējuma 197.-198.lapa).
Liecinieks norādīja, ka SIA /Nosaukums M/ bija līgums ar pārvadātāju, kurā vadāja konteinerus no pieteicējas. Liecinieks
skaidroja, ka SIA /Nosaukums M/ nodarbojas ar preču izkraušanu, iekraušanu, uzglabāšanu noliktavā.
Liecinieka liecība vērtējama kā vispārīga attiecībā uz SIA /Nosaukums M/ darbību, taču tā tieši neapstiprina, vai
pieteicēja reāli eksportējusi preci, kādu preci un kādā apjomā.
[5.12.5] SIA „/pers. B0/” informējusi VID, ka laikā no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.janvārim uzņēmums nav
sniedzis kravas pārkraušanas pakalpojumus ne pieteicējai, ne SIA „Kravu termināls” (lietas 3.sējuma 59.lapa).
[5.12.6] Kipras nodokļu administrācija, sniedzot atbildes uz VID pieprasījumiem, norādījusi, ka uzņēmums Arolsen
Ltd laika periodā no 2011.gada 1.novembra līdz 2012.gada 31.janvārim deklarējis darījumus ar pieteicēju, tomēr saskaņā ar
grāmatveža informāciju preces faktiski netika nogādātas Kiprā, iegādes nav deklarētas, preces tālāk pārdotas Apvienotajiem
Arābu Emirātiem. Preces no Latvijas uz Grieķiju transportētas ar kravas automašīnām, iekrautas kuģos un nogādātas uz
Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Preču transportēšanu no Latvijas uz Grieķiju veikusi SIA /Nosaukums L/ un SIA
/Nosaukums BI/, bet no Grieķijas - ELEKON - 2010 E.O.O.D. Arolsen Ltd amatpersonas norāda, ka nepazīst /pers. P/.
/pers. AJ/ nav Arolsen Ltd darbiniece, viņa uzņēmuma vārdā nav parakstījusi līgumus, iespējams, /pers. AJ/ paraksts ir
viltots. /pers. ED/ un /pers. AJ/ ir advokātu biroja darbinieki, viņi nav tikušies ar /pers. P/. Faktiskais Arolsen Ltd īpašnieks
/pers. EE/ ir piekritis darījumu noteikumiem ar pieteicēju, taču nav zināms, kurš parakstījis līgumus (lietas 19.sējuma 52.-
132., 185.-327.lapa).
[5.12.7] No /pers. AJ/ vārdā 2013.gada 12.augustā sastādītā paskaidrojuma izriet, ka viņa ir Arolsen Ltd direktore un
pilnvarotā persona. /pers. AJ/ apliecina darījumus ar pieteicēju, vienlaikus sniedzot aprakstu par tiem (lietas 9.sējuma
120.123.lapa). Aprakstā, piemēram, norādīts, ka pirmo darījumu laikā uzņēmuma /pers. K/ darbinieki veica vizuālo
kontroli ceļā uz Grieķiju, pēc naudas saņemšanas par precēm tiek dots norādījums grāmatvedim veikt maksājumu
pieteicējai.
Nav skaidrs, kādos apstākļos un kā uzdevumā ir tapuši šie paskaidrojumi, turklāt tie ir pretrunā ar tiesas sēdē
uzklausītās liecinieces /pers. EF/ sniegto liecību, ka strādāts tiek tikai ar dokumentiem un fiziski prece nav pārbaudīta.
Tiesa nekonstatē objektīvu pamatu piešķirt lielāku ticamību šim rakstītajam paskaidrojumam, par kura tapšanas
apstākļiem nav skaidrības, iepretim Kipras nodokļu administrācijas sniegtajai informācijai.
[5.12.8] /pers. EF/ vārdā 2013.gada 12.augustā sastādītā paskaidrojumā apliecināta sadarbība starp pieteicēju un
Kipras uzņēmumu Elsever Ltd (lietas 9.sējuma 134.-138.lapa). /pers. EF/ arī 2013.gada 1.augustā, sniedzot
paskaidrojumu VID, apliecinājusi sadarbību ar pieteicēju (lietas 11.sējuma 83.-86.lapa).
/pers. EF/ tika uzklausīta kā lieciniece arī tiesas sēdē (lietas 20.sējuma 253.lapas otra puse-255.lapas otra puse).
Atbilstoši /pers. EF/ liecinātajam /pers. EF/ strādā advokātu birojā Kiprā. Pieteicējas vīrs /pers. ED/ bija personīgi
pazīstams ar pieteicējas pārstāvi Alekseju. Pieteicējas pārstāvji vēlējušies atrast klientus Kiprā, kam eksportēt savus
produktus. Uz šo advokātu biroju e-pastus sūtījuši divi pieteicējas pārstāvji, proti, Aleksejs un Semjons. Uzvārdus
lieciniece neatcerējās. Skaidrojot advokāta biroja lomu pieteicējas darījumos ar darījuma partneriem Kiprā, lieciniece
skaidroja, ka bijis viens klients no Ukrainas, kurš izrādījis interesi par pieteicēju. Kā tieši notikusi pieteicējas un šī klienta
pirmā tikšanās, lieciniece neatcerējās, bet tikušies esot. Advokātu biroja klienti bieži vien nevēloties, lai tiktu norādīta viņu
kompānijas adrese un vārdi, tāpēc birojs pārstāv šos klientus, taču finālā darījums notiek ar to uzņēmumu, kas tiek
pārstāvēts. Vairākiem uzņēmumiem lieciniece ir kā direktore, bet patiesībā tie pieder citiem cilvēkiem. Tad, kad pieteicēja
atsūtīja dokumentus, tos parakstīja lieciniece vai otra biroja pārstāve.
No liecinieces skaidrotā secināms, ka viņa praktiski pilda grāmatvedes funkcijas, redz tikai dokumentus. Lieciniece
norādīja, ka nekad nav redzējusi ne preci, ne mašīnas, kas tās pārvadā, ne arī iekraušanas procesu.
Lieciniece skaidroja, ka konkrētais advokātu birojs pārstāv 10 000 Kipras uzņēmumu, kuriem lieciniece un citi biroja
līdzstrādnieki ir kā direktori un akcionāri. Liecinieces vīrs arī ir viens no juristiem birojā, savukārt /pers. AJ/ ir sekretāre, bet
viņa arī ir viena ukraiņu uzņēmuma direktore. Šis ukraiņu uzņēmuma pārstāvis, ar kuru sadarbība bijusi arī pieteicējai, ir
/pers. EH/, kuram pieder 10 vai vairāk uzņēmumu. Pieteicējai sadarbība notikusi ar vairākiem /pers. EH/ piederošiem
uzņēmumiem.
Uz jautājumu, vai /pers. EH/ ir ticies ar pieteicējas pārstāvi, lieciniece atbildēja, ka, loģiski domājot, viņiem būtu
vajadzējis tikties.
Atbildot uz jautājumu, vai var būt pilnvara pilnībā pārstāvēt Arolsen Ltd, kas ir /pers. EH/ piederošs uzņēmums,
lieciniece skaidroja, ka pilnvaras tiek dotas, lai parakstītu dokumentus vai pārstāvētu bankā. Biroja pārstāvjiem nav tiesību
pārstāvēt uzņēmumus, lai slēgtu līgumus vai vienošanās. Tikai tad, kad vienošanās ir noslēgta, biroja darbiniekiem ir tiesības
parakstīt dokumentus saskaņā ar klienta instrukcijām.
Kopumā izanalizējot /pers. EF/ liecību, secināms, ka tā nevar apstiprināt ne to, kāda prece, kad un vai vispār reāli ir
nonākusi Grieķijā un tālāk uz citām valstīm, jo lieciniece ir redzējusi tikai dokumentus. Turklāt, ņemot vērā ievērojamo skaitu
uzņēmumus, kuri tiekot pārstāvēti, ir arī apšaubāms, cik precīzi var atcerēties, kādi dokumenti kādos gadījumos bijuši. Tai
pat laikā lieciniece apgalvoja, ka biroja darbiniekiem nav tiesību slēgt līgumus un vienošanos, bet, kā redzams no lietā
noslēgtajiem līgumiem, daudzus ir parakstījusi /pers. AJ/. Tādējādi tiesa lielāku ticamību piešķir Kipras nodokļu
administrācijas norādītajam, ka paraksts varētu būt viltots.
[5.12.9] SIA /Nosaukums L/ amatpersona /pers. AP/ paskaidrojis, ka transporta pieteikumus no pieteicējas uz Grieķiju
veica Kipras uzņēmums Arolsen Ltd. Apmaksu veica Arolsen Ltd. /pers. AP/ nav zināms, kas pasūtīja un apmaksāja preču
iekraušanas/izkraušanas darbus. Iekraušana veikta ar pieteicējas darbiniekiem un tehniku, Grieķijā izkraušanu veica DJ
Logistics darbinieki. Pirms iekraušanas prece apskatīta, vadītājs pārliecinājies par kravas stāvokli, pārbaudījis preci,
salīdzinot ar ierakstiem CMR. Krava bijusi kartona kārbās uz paletēm, metāla detaļas uz paletēm vai liela izmēra koka
kastēs. SIA „OK Auto” nav informācijas par kravas apdrošināšanu. Kravas transportēšanas laikā visi dokumenti, kas
apliecina kravas transportēšanu, atrodas pie autovadītāja. Par CMR noformējumu atbild kravas nosūtītājs. Braucienos uz
Grieķiju papildiekraušana citās vietās nav bijusi. No Grieķijas transportlīdzekļi atgriezās ar kravu uz Latviju, Lietuvu,
Igauniju, Poliju. Tika iekrautas metālkonstrukcijas, konservi, marmora šķirbas, ADR kravas. Transportlīdzeklis pieteicējas
teritorijā tiek ielaists pēc automašīnas numura un autovadītāja vārda un uzvārda nosaukšanas (lietas 13.sējuma 121.-
124.lapa).
Tiesas sēdē kā liecinieks /pers. AP/ (lietas 20.sējuma 191.lapas otra puse - 192.lapas otra puse) apstiprināja, ka
sadarbība ar pieteicēju ir bijusi.
Liecinieks liecināja, ka vestā krava ir bijusi metāli, lējumi, loksnes. Ja krava vesta uz Vāciju, Čehiju, tad samaksu veikusi
pieteicēja, bet tad, kad krava vesta uz Atēnām, maksāja no Kipras.
[5.12.10] SIA „OK Auto” transportlīdzekļu vadītāji /pers. AR/, /pers. AS/, /pers. AT/ un /pers. AU/ paskaidrojuši, ka
viņi uz Grieķiju veda tikai pieteicējas preci, atpakaļceļā brauca ar kravu (alumīnija sagataves, gatavie izstrādājumi, metāls).
/pers. AR/, /pers. AS/ un /pers. AU/ norādījuši, ka iekļūšanai pieteicējas teritorijā caurlaides netika izsniegtas, savukārt
/pers. AT/ paskaidro, ka caurlaides tika izsniegtas un tās reģistrēja apsardzes darbinieks. Prece bija novietota uz paletēm
kartona vai koka kastēs. /pers. AU/ pārbaudījis tikai iepakojumu skaitu (lietas 3.sējuma 35.-40., 41.-46., 47.-52., 53.-
58.lapa).
[5.12.11] Pieteicējas amatpersona /pers. P/ 2013.gada 25.aprīlī par darījumiem ar Kipras uzņēmumiem paskaidrojis, ka
2011.gada beigās vizītē sabiedrībā ieradās Latvijas konsuls Kipras Republikā /pers. ED/. Viņš vairākkārtīgi uzturējies
Latvijā un pārzina tās uzņēmējdarbības vidi. Tikšanās laikā no pieteicējas ražotās produkcijas /pers. ED/ sākotnēji
ieinteresēja MHD sūkņu iekārtas. Sākotnēji pārrunas bija par MHD sūkņu iekārtu iegādi un attiecīga līguma slēgšanu.
Pakāpeniski, ņemot vērā /pers. ED/ plašo paziņu loku, /pers. ED/ palīdzējis atrast jaunus sadarbības partnerus Kiprā.
Pirmie sadarbības līgumi noslēgti ar Arolsen Ltd. Ar /pers. ED/ ir iespēja sazināties pa tālruni, faksu un e-pastu. Pārdošanas
līgumus parakstījušas personas, kuras ir norādītas kā paraksttiesīgas attiecīgo komersantu reģistrācijas dokumentos.
Pieteicējas rīcībā ir komersantu reģistrācijas dokumentu kopijas. Līgumus sagatavoja pieteicējas darbinieki. No pieteicējas
puses līgumu noteikumi bija saskaņoti ar /pers. P/. Kipras komersantu pārstāvji pieteicējas klātbūtnē līgumus neparakstīja,
to darīja Kiprā. No pieteicējas puses līgumi tika parakstīti Rīgā. Līguma noteikumi un sadarbības process tika pārrunāts pa
telefonu, Skype vai e-pastu. Bez valdes priekšsēdētāja pārrunās piedalījās arī citi darbinieki. Pieteicējas darbinieki ar
komersantiem tikās arī Kiprā. Transportu pasūtīja un apmaksāja Kipras komersanti, ko var redzēt no piegāžu noteikumiem,
kas atrunāti līgumos. Preces iekraušana transportlīdzekļos notika ar pieteicējas autoiekrāvējiem un darbinieku palīdzību,
izkraušanu organizēja Kipras komersanti. 2012.gadā saņemtas pretenzijas no Amber Lines Ltd par kvalitātes neatbilstību
daļai no apgaismošanas iekārtām (lietas 12.sējuma 58.-59.lapa).
/pers. P/ tiesas sēdē liecināja, ka metāllūžņus pārdevuši sadarbības partnerim Indijā Mahesh vai Stallion, kas bijis kā
starpnieks. Prece sūtīta pa jūru. Savukārt gaismekļi sūtīti uz Kipras firmu Grieķijā. Viens no akcionāriem esot iepazinies ar
/pers. ED/.
Pieteicējas bijušais akcionārs /pers. DP/ attiecībā par pazīšanos ar /pers. ED/ tiesas sēdē liecināja, ka /pers. ED/ agrāk
bija Latvijas konsuls Kiprā, labi pazina pieteicēju un Latvijas biznesa vidi, liecinieks ir arī personīgi labi pazīstams ar /pers.
ED/. /pers. EN/ pieteicēju iepazīstinājis ar Kipras kompānijām. Līgumi ar Kipras kompānijām slēgti tādējādi, ka no Kipras
puses parakstītus līgumus atvedis /pers. ED/, kurš Kipras kompānijas izmantojis pēc saviem ieskatiem, tās bieži mainot. Ar
elektroietaisēm saistītā produkcija praktiski visa esot pārdota Kipras kompānijai, viss tika nosūtīts uz Grieķiju. Pieteicēja
sūtījusi mašīnas uz Atēnām, no turienes, cik pieteicējai bijis zināms, konteineri tika sūtīti uz Arābu Emirātiem, taču šī
informācija no pieteicējas slēpta.
Liecinieks/pers. EO/ (lietas 20.sējuma 202.-204.lapas otra puse), bijušais pieteicējas transportēšanas un ekspedīcijas
nodaļas priekšnieks, tiesas sēdē liecināja, ka pārsvarā uz trešajām valstīm tika eksportēti metāllūžņi, vēlāk arī LED
izstrādājumi. Liecinieks arī zināja nosaukt, kādām Grieķijas kompānijām preces tika sūtītas. Taču sniegtās liecības
vērtējamas kā vispārīgas par to, kā tiek pasūtīts transports, ar ko notiek sarunas. Šī liecinieka liecību tiesa jebkurā gadījumā
vērtē kritiski arī tādēļ, ka liecinieks, kā viņš pats tiesai norādījis, ir iepazinies ar audita lietu, palīdzējis sagatavot atbildes
audita laikā, kā arī uz tiesas sēdi liecinieku palūdzis atnākt pieteicējas bijušais vadītājs. Minētais kopumā liecina par to, ka
liecinieks varētu būt ieinteresēts sniegt liecību pieteicējas interesēs. Tai pat laikā liecība kopumā tāpat nedod skaidru
priekštatu par to, kā tieši notikuši strīdus eksporta darījumi.
[5.12.12] Izvērtējot kopumā lietā esošos dokumentus, tai skaitā līgumus ar trešajām valstīm, kopsakarā ar liecinieku
sniegtajām liecībām un iepriekš šo liecinieku sniegtajiem paskaidrojumiem VID, nav skaidrības ne par to, kāda krava tieši
vesta, kur vesta un kam ar ko bijuši norēķini.
Piemēram, SIA /Nosaukums L/ pārstāvis, kas nodrošinājis kravas vešanu uz Grieķiju, liecināja, ka uz turieni vesti
metāla izstrādājumi, savukārt no noslēgtajiem līgumiem un /pers. P/ un /pers. DP/ paskaidrojumiem izriet, ka tikai
produkcija, kas saistīta ar LED gaismekļiem.
Ne no /pers. DP/, ne /pers. P/, ne /pers. EF/ tiesa nav guvusi izmeļošu priekšstatu, kā tad īsti notikusi preču
eksportēšana, visu liecinieku liecībās konstatējamas būtiskas pretrunas. Piemēram, no /pers. EF/ liecības izriet, ka ne viņa,
ne arī /pers. AJ/ nevarēja slēgt pašus līgumus, tai pat laikā /pers. AJ/ norādījusi, ka ir slēgusi līgumus. /pers. DP/ skaidroja,
ka vispār nav bijis zināms, uz kurām valstīm tieši tālāk no Grieķijas krava sūtīta, tai pat laikā līgumos, ko parakstījusi
pieteicēja, jau ir norādītas konkrētas valstis.
Tiesas ieskatā, ja pieteicējas eksporta darījumi būtu bijuši reāli, vismaz kāds no pieteicējas pārstāvjiem precīzi zinātu
darījuma detaļas. Konkrētajā gadījumā visi paskaidrojumi ir vispārīgi un savstarpēji pretrunīgi. Bez ievērības nav atstājams
fakts, ka pārstāvis no Kipras pieteicējas pārstāvim ir personīgi pazīstams, no pieteicējas paskaidrojumiem secināms, ka
pieteicēja uzticējusies šim starpniekam un tai pat vairs nav bijis aktuāli ne tas, uz kurieni tieši prece tiek eksportēta, ne kas
tieši veiks samaksu. Tiesa apšauba, ka situācijā, ja pieteicēja eksportē savu preci, tai būtu vienaldzīgi, kur tā tieši tiks
izmantota. Tāda informācija, tiesas ieskatā, būtu nepieciešama kaut vai pieteicējas reklāmas nolūkos.
Pieteicējai nav pietiekami atsaukties vienīgi uz formālo datu par darījumu partneri pārbaudi. Tai ir jāspēj sniegt skaidru
darījuma un tā noslēgšanas apstākļu raksturojumu. Tas nenozīmē, ka tādējādi netieši tiek radīts nepamatots personas
pienākums pārbaudīt savu darījuma partneri (sk. Augstākās tiesas 2014.gada 11.septembra rīcības sēdes lēmuma lietā
Nr. SKA-522-14 8.punktu).
Tiesas ieskatā, veicot arī eksporta darījumus un piemērojot PVN 0 % likmi, pieteicējai ir jāpārzina, kā un uz kurieni
eksporta darījumi notiek. Nevar piekrist, ka pieteicējai tikai jāpārliecinās par preču iekraušanu un tālākais, tai skaitā fakts, no
kā tiek saņemta samaksa, pieteicējai varētu būt nesvarīgs.
Kā atzinusi Augstākā tiesa, ja nodokļu maksātājs saistībā ar darījumu norisi demonstrē vienaldzību vai pārmērīgu
paļaušanos uz izpildītāju, tas pamatoti var tikt vērtēts kritiski (sk. Augstākās tiesas 2014.gada 11.septembra rīcības sēdes
lēmuma lietā Nr. SKA-522-14 12.punktu).
[5.12.13] Tiesa ņem vērā arī visus tos apstākļus, ko konstatējis VID un ar ko VID pamatojis Lēmumu, secinot, ka
strīdus eksporta gadījumi nav notikuši, tai skaitā to, ka nav identificējami preču piegādātāji, nav noliktavas uzskaites dati,
kas apstiprinātu LED apgaismes sistēmas korpusus kā pašražotās preces, kā arī konstatētais saistībā ar nepietiekamo
darbaspēku, lai saražotu grāmatvedības reģistros norādīto LED gaismekļu daudzumu.
VID saistībā ar LED gaismekļu un MHD sūkņu ražošanu vērtējis arī to, ka pieteicēja nav šīs preces atbilstoši
sertificējusi. To, ka šāda sertifikācija nav bijusi, bet ir bijusi nepieciešama, VID ir pamatojis ar iegūto turpmāk norādīto
informāciju.
[5.12.13.1] VSIA „Sertifikācijas un testēšanas centrs” Atbilstības novērtēšanas nodaļa 2013.gada 15.novembra vēstulē
Nr.1-9/679 informēja VID, ka 2009.gada 23.janvārī pieteicējai izsniegts atbilstības apliecinājums Nr.6-05-2009 par
magnēthidrodinamisko sūkņu (MHD) atbilstību normatīvo aktu prasībām, taču tas ir zaudējis spēku ar jauna normatīvā akta
stāšanos spēkā. Atbilstības apliecinājumi ielu un industriālam apgaismojumam LED 1500 un LED 9600 pieteicējai nav
izsniegti. Citi atbilstības apliecinājumi uz šiem produktiem nav attiecināmi, jo atšķiras tehniskais raksturojums (lietas
10.sējuma 40., 83.lapa).
[5.12.13.2] Tehnisko ekspertu SIA „/pers. EP/” 2013.gada 25.oktobra vēstulē Nr.464a „Informācija par LED
produkciju” (lietas 10.sējuma 86.-87.lapa) informēja VID, ka pieteicējai nav izsniegts atbilstības apliecinājums ielu un
industriālam apgaismojumam LED 1500 un LED 9600 un magnēthidrodinamisko (MHD) sūkņu komplektiem vai to
sastāvdaļām. 2012.gada 19.martā pieteicējai izsniegti atbilstības sertifikāti Nr.E020/01 un Nr.E 021/01 (lietas 10.sējuma 84.
- 85.lapa) LED street light modeļiem un LED light device modeļiem.
[5.12.13.3] SIA „VEF un Ko” 2013.gada 26.februāra vēstulē Nr.2 VID norādījusi, ka tai šobrīd nav zināmi LED
spuldžu ražotāji Latvijā. Ir vairākas firmas, kas nodarbojas ar mazumtirdzniecību un vairumtirdzniecību, piemēram, SIA
/Nosaukums BJ/, SIA /Nosaukums BK/ un SIA „Photon-L Baltie” (lietas 3.sējuma 68.-69.lapa).
[5.12.13.4] SIA /Nosaukums BL/ 2013.gada 28.februāra vēstulē VID norādījusi, ka, realizējot gaismas ķermeņus ES
ietvaros, tiem tiek pievienota atbilstības deklarācija, kurā norādīta ražotāja pamatinformācija un atbilstošie standarti, kas
attiecas uz gaismekli. Tāpat gaismeklim tiek pievienotas lietošanas instrukcijas tās valsts valodā, kurā tas nonāk pie gala
patērētāja, un pats gaismas ķermenis tiek marķēts ar CE zīmi un pamatinformāciju par tā elektriskajiem datiem (spriegums,
elektrobarošanas tīkla veids, nominālā jauda, elektriskās drošības klase). Komplektēšana tiek veikta, izmantojot roku darbu,
kvalitātes kontroli veic darbinieks bez autonomas kompjuterizētas ierīces palīdzības. Lielākos iepirkumus veic no Premier
Farnell UK Limited. Kā LED gaismas ķermeņu un moduļu vairumtirgotājus var minēt SIA „Photon-L Baltie”, SIA
/Nosaukums BM/, SIA /Nosaukums BN/ (lietas 3.sējuma 64.-65.lapa).
[5.12.13.5] SIA „Lettlight” 2013.gada 28.februārī elektroniski informējusi VID, ka pasaulē ir aptuveni 10 LED diožu
rūpnīcas. Latvijā tās nav iespējams saražot, var saražot tikai alumīnija korpusus (lietas 13.sējuma 87., 88.lapa).
[5.12.13.6] SIA „/pers. ES/” 2013.gada 5.marta vēstulē VID norādījusi, ka sabiedrība specializējusies LED gaismekļu
un lampu komplektācijā un tirdzniecībā, izmantojot industriālā apgaismojuma, ielu apgaismojuma moduļus. Kopā ar
produkciju tiek izsniegta produkcijas pase, garantijas talons, uzlīme ar LED gaismekļa tehniskajiem datiem uz produkta un
iepakojuma, kā arī CE zīmes marķējums. Gaismekļa komplektāciju īsteno sadarbības partneri. Ar LED gaismekļu
tirdzniecību nodarbojas SIA „Plaza”, SIA „LED”, SIA „/pers. ET/”, SIA „Photon-L Baltie”. SIA „/pers. ES/” gaismekļu
korpusus iepērk no SIA /Nosaukums BO/, SIA „Bacoma”, SIA „Sajers”, SIA „/pers. EU/” (lietas 3.sējuma 66. -
67.lapa).
[5.12.14] Atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 28.panta pirmajai daļai, lai piemērotu nodokļa 0% likmi,
nozīmīgs faktors ir reāla preču piegāde, nevis tikai attiecīgo dokumentu noformēšana. Rēķini un CMR nav neapstrīdami
preču piegādi apstiprinoši dokumenti.
Izanalizējot visu iegūto pierādījumu kopumu lietā, tiesai nav pamata atzīt, ka VID izdarītie secinājumi Lēmumā saistībā
ar strīdus eksporta darījumu neesamību, būtu nepamatoti.
[5.13] Tiesa attiecībā uz pieteicējas darījumiem ar SIA /Nosaukums I/ konstatē un secina turpmāk norādīto.
[5.13.1] Atbilstoši pieteicējas vārdā noformētajiem preču faktūr-rēķiniem pieteicēja pārdevusi SIA /Nosaukums I/ niķeļa
sakausējuma lūžņus un sniegusi iekraušanas darbu pakalpojumus. Darījumu apliecināšanai iesniegti preču faktūr-rēķini,
pavadzīmes un apstrādes akts (lietas 20.sējuma 105.-112.lapa).
[5.13.2] SIA /Nosaukums I/ amatpersona /pers. BA/ paskaidrojis, ka starp abām sabiedrībām 2011.gadā bija astoņi
darījumi par nihroma lūžņu iepirkšanu, septiņi darījumi par alumīnija lūžņu pārdošanu, viens darījums par silīcija metāla, kā
arī alvas lūžņu iepirkšanu, bet, tā kā pircējs atteicās no precēm, tās tika atdotas pieteicējai. SIA /Nosaukums I/ meklēja
pircēju noteiktam preces veidam. Ja prece bija, tad noslēdza līgumu par preces pirkšanu, lai pārdotu to tālāk. Sabiedrība
nepraktizēja iepriekšēju pasūtījumu veidošanu. Sakarā ar to, ka nomātā teritorija atrodas pieteicējas īpašumā, iepirkto preču
pārvadājumus veica pieteicēja ar saviem autoiekrāvējiem. Darbus SIA /Nosaukums I/ apmaksāja saskaņā ar pakalpojumu
līgumu. Parasti tie bija autoiekrāvēji NISSAN. Preču kvalitātes atbilstība noskaidrota vizuāli un ar pieteicējas laboratorijas
pārbaužu palīdzību. Pieteicējas darbinieki preci nosvēra SIA /Nosaukums I/ valdes locekļa klātbūtnē. Periodā no 2011.gada
12.aprīļa līdz 2011.gada 13.septembrim sabiedrība no pieteicējas iepirka niķeļa metāllūžņus (8 darījumi, kopā 356,436 t).
Preču izcelsme sabiedrībai nav zināma. Starpnieku darījumos nebija. Norēķini veikti bezskaidras naudas veidā. No
pieteicējas iepirktie krāsainie metāllūžņi turpat teritorijā iekrauti konteinerā, lai nosūtītu pircējam, katras iepirktās partijas
svars bijis fiksēts, to pārsverot iekraušanas laikā. Pēc katras preces pieņemšanas un nosūtīšanas pircējam dokumentus
nodeva apstrādei grāmatvedībā. Preces kustības materiālo atskaiti katra mēneša beigās sagatavoja /pers. BA/. Preces
saņemšanas vieta faktiski ir konteiners, kurā iekrauta prece. Darījuma fakts apstiprināts ar pavadzīmi par preces nodošanu
no pieteicējas. Visi ienākošie un izejošie preču pavaddokumenti pēc preces saņemšanas noliktavā un realizācijas nodoti
grāmatvedības apstrādei. Tie glabājas struktūrvienībā /Nosaukums BP/, /adrese/. Pavadzīmes un rēķinus no pieteicējas
/pers. BA/ saņēma caur pieteicējas sekretariātu (lietas 20.sējuma 103. - 104.lapa).
[5.13.3] Tiesas sēdē /pers. BA/ (lietas 20.sējuma 195.lapas otra puse - 197.lapa) liecināja, ka pieteicēju pazīst jau
kādus 15 gadus. Diezgan ilgu laiku bijis pieteicējas darbinieks, pēc tam, uzkrājis pieredzi, sācis strādāt patstāvīgi. Bijusi
iespēja pārdot metālu uz Āziju un tad arī radās iespēja iegādāties to no pieteicējas. Lieciniekam bijis ērti, ka teritorija ir
pieteicējas teritorijā, krāvēji ir pieteicējas darbinieki. No liecinieka liecības secināms, ka liecinieks vienlaicīgi kopīgi ar
pieteicēju izlēmis nomāt no pieteicējas telpas, kā arī pirkt tālākpārdošanai metāllūžņus. Bijis personīgi pazīstams ar
pieteicējas pārstāvi /pers. P/, ar kuru arī panācis vienošanos. Metāllūžņus sūtījis uz Indiju vai Taizemi uzņēmumam, kurš
bijis reģistrēts Malaizijā. Visu kārtojis ar Skype starpniecību. Kas īsti maksājis par aizvesto preci, lieciniekam pašam dažreiz
nav bijis skaidrs. Pieteicēja strīdus periodā bijusi vienīgais sadarbības partneris, no kā iepirkta prece.
Izvērtējot liecinieka liecību kopumā, tiesa apšauba, ka situācijā, ja pieteicēja bija vienīgais sadarbības partneris, no kā
metāllūžņi pirkti, turklāt SIA /Nosaukums I/ atradusies pieteicējas teritorijā, liecinieks bijis pieteicējas darbinieks, turklāt
personīgi pazīstams ar pieteicējas pārstāvi, liecinieks neko nezinātu par pieteicējas darbību, proti, to, ka pieteicēja arī it kā
eksportējusi preci uz Āziju.
Liecība kopumā vērtējama kā pārāk vispārīga, lai secinātu, ka darījumi ir reāli notikuši.
[5.13.4] Pierādījumu kopums lietā liecina par pamatotu VID secinājumu, ka šāds darījums nav noticis, jo nav
konstatējama preču kustība. Ņemot vērā atzīto, ka preces nav saņemtas no SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/, SIA
/Nosaukums D/, SIA /Nosaukums E/, SIA /Nosaukums F/, SIA /Nosaukums G/ un SIA /Nosaukums H/, tās nevarēja tikt
realizētās tālāk.
[5.14] Eiropas Savienības Tiesa ir argumentējusi, ka tas, vai darījumu galvenais mērķis ir vienīgi fiskālu priekšrocību
iegūšana, izriet no attiecīgo darījumu satura un īstās nozīmes. Vērtējot darījumu, tiesa var ņemt vērā šo darījumu pilnībā
mākslīgo raksturu, kā arī juridisku, ekonomisku un/vai personisku saistību starp uzņēmējiem, kuri ir iesaistīti nodokļu
samazināšanas plānā (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2006.gada 21.februāra sprieduma lietā C-255/02 Halifax
81.punktu).
Vērtējot pieteicējas VID apstrīdētos darījumus, tiesa ir ņēmusi vērā gan VID iegūtos pierādījumus audita laikā, gan
liecinieku liecības, gan pieteicējas paskaidrojumus. Tiesa ir pārbaudījusi visus lietā esošos materiālus, taču spriedumā
analizējusi tikai, tiesas ieskatā, būtiskākos pierādījumus. Pierādījumu kopums konkrētajā gadījumā liecina par darījumu
mākslīgo raksturu.
Eiropas Savienības Tiesa, atsaucoties uz 2006.gada 21.februāra spriedumu lietā C-255/02 Halifax u.c., 68. un
71.punktu, 2012.gada 6.decembra sprieduma lietā Nr. C-285/11 Bonik 45.punktu un 2013.gada 31.janvāra spriedumu lietā
Nr. C-643/11 LVK - 56 64.punktu, norādījusi, ka nenoliedzami cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu
maksāšanas un iespējamo ļaunprātīgo rīcību ir ar Sesto direktīvu atzīts un ar to iedrošināts mērķis, un indivīdi nevar
krāpnieciski vai ļaunprātīgi atsaukties uz Savienības tiesību normām (sk. Eiropas savienības Tiesas 2013.gada
28.februāra rīkojuma lietā Nr. C-563/11 Forvards V 36.punktu).
[5.15] VID, atsaucoties uz Augstākās tiesas norādīto, pamatoti konstatējis, ka gan PVN, gan UIN aprēķinā tiek ņemti
vērā vieni un tie paši attaisnojuma dokumenti, līdz ar to, secinot, ka SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/, SIA
/Nosaukums D/, SIA /Nosaukums E/, SIA /Nosaukums F/, SIA /Nosaukums G/ un SIA /Nosaukums H/ vārdā
noformētajās pavadzīmēs norādītās preces nav piegādātas, šiem uzņēmumiem nav sniegti pakalpojumi, kā arī nav realizētas
preces uz attiecīgajām trešajām valstīm un SIA /Nosaukums I/, VID pamatoti veicis korekcijas arī UIN aprēķinos.
[5.16] Attiecībā par Lēmuma pieņemšanas termiņa nokavējumu tiesa norāda, ka Lēmuma pieņemšanas termiņš
konkrētajā gadījumā nokavēts par divpadsmit dienām, kas uzskatāms par procesuālu pārkāpumu, taču procesuāla
pārkāpuma konstatēšana pati par sevi vienmēr nav pamats administratīvā akta atcelšanai. Procesuālu pārkāpumu gadījumā
jāvērtē, vai konkrētais procesuālais pārkāpums ir tāds, kas varēja ietekmēt administratīvā akta saturu. Konkrētajā gadījumā
tiesa nekonstatē, ka Lēmuma pieņemšana, nokavējot Lēmuma pieņemšanas termiņu, ir ietekmējusi vai varēja ietekmēt
Lēmuma saturu.
Par nepamatotu ir uzskatāms pieteicējas viedoklis, ka VID ģenerāldirektoram nebija tiesību pieteicējai Lēmumā noteikt
vēl papildu maksājumus budžetā. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta trešo daļu lēmums par apstrīdēto
administratīvo aktu nedrīkst būt iesniedzēja interesēm nelabvēlīgāks nekā apstrīdētais administratīvais akts, izņemot
gadījumu, kad augstāka iestāde konstatē, ka ir pārkāptas obligātās materiālo tiesību normas. Likuma normas, kas noteic, kā
nosakāms nodokļa apmērs, ir obligātās tiesību normas, līdz ar to VID ģenerāldirektoram bija tiesības noteikt lielāku budžetā
iemaksājamo summu, nekā tas bija noteikts sākotnējā lēmumā.
[5.17] Tiesa pretēji pieteicējas norādītajam nekonstatē arī audita veikšanas termiņa pārkāpumu.
Likuma „Par nodokļiem un nodevām” (redakcijā, kāda bija spēkā audita veikšanas laikā) 23.panta trešajā daļā
noteikts, ka nodokļu administrācija pieņem lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem ne vēlāk kā 90 dienu laikā no
nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienas, izņemot gadījumus, kad nodokļu administrācijas augstākā amatpersona ir
pagarinājusi lēmuma pieņemšanas termiņu atbilstoši šā panta 3.1daļai.
Saskaņā ar minētā likuma 23.panta 3.1daļā noteikto nodokļu administrācijas augstākā amatpersona ir tiesīga pagarināt
nodokļu revīzijas (audita) lēmuma pieņemšanas termiņu līdz 30 dienām, ja ir nepieciešama papildu informācija nodokļu
revīzijas (audita) veikšanai, un līdz 60 dienām, ja ir nepieciešama informācija no ārvalstu nodokļu administrācijas vai citām
kompetentām ārvalstu iestādēm. Nodokļu revīzijas (audita) termiņā neieskaita laikposmu:
1) no dienas, kad ārvalstu nodokļu administrācijai vai citām kompetentām ārvalstu iestādēm pieprasīta informācija, līdz
atbildes saņemšanas dienai;
2) par kādu nodokļu maksātājs ir nokavējis nodokļu administrācijas pieprasītās informācijas iesniegšanas termiņu, ja
nokavējuma fakts ir dokumentāri pierādīts un pieprasītās ziņas attiecas uz nodokļu revīzijā (auditā) pārbaudāmiem
nodokļiem, nodevām vai citiem valsts noteiktajiem maksājumiem, un tās ir vai tām vajadzēja būt nodokļu maksātāja rīcībā;
3) kurā nodokļu revīzijas (audita) veikšana nav bijusi iespējama nodokļu maksātāja vai tā pilnvaroto personu
prombūtnes dēļ, arī slimības dēļ, ja prombūtnes fakts ir dokumentāri apstiprināts.
Ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes 2012.gada 3.decembra lēmumu Nr.23.10/101313 nolemts veikt pieteicējai PVN
un UIN auditu. Audits pabeidzams 90 dienu laikā. Audita uzsākšanas termiņš - 2013.gada 16.janvāris (lietas 12.sējuma
1.lapa).
Ņemot vērā minēto, šādā gadījumā audits vispārīgi būtu pabeidzams līdz 2013.gada 14.aprīlim.
Ar VID ģenerāldirektores 2013.gada 15.marta lēmumu Nr.23.10/L-7567 (lietas 12.sējuma 6.lapa) audita veikšanas
termiņš pagarināts līdz 30 dienām, nosakot, ka lēmums par audita rezultātiem jāpieņem līdz 2013.gada 15.maijam.
Ar VID 2013.gada 3.maija lēmumu Nr.23.10/L-11881 (lietas 12.sējuma 7.lapa) audita termiņā netika ieskaitīts laiks no
2013.gada 3.maija līdz informācijas saņemšanas dienai, kas pamatots ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta trešo
daļu un 3.1daļas 1.punktu. Lēmumā ir norādīts, ka 2013.gada 15.martā un 9.aprīlī ir pieprasīta informācija no Kipras
nodokļu administrācijas. Ar VID 2013.gada 24.jūlija lēmumu Nr.23.10/L-18245 (lietas 12.sējuma 8.lapa), ņemot vērā no
Kipras nodokļu administrācijas saņemtās atbildes, nodokļu audita termiņā nolemts neieskaitīt periodu no 2013.gada 4.maija
līdz 23.jūlijam, izņemot 2013.gada 15. un 17.maiju, nosakot, ka lēmumu par audita rezultātiem jāpieņem līdz 2013.gada
2.augustam.
Ņemot vērā, ka VID bija pieprasījis informāciju no Kipras nodokļu administrācijas, tiesa atzīst, ka VID, pamatojoties
uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 3.1daļas 1.punktu, bija tiesīgs neiekļaut nodokļu audita termiņā laiku,
kamēr nav saņemta pieprasītā informācija no Kipras nodokļu administrācijas.
Tā kā sākotnējais lēmums (lietas 12.sējuma 138.-139.lapa) ir pieņemts 2013.gada 2.augustā, nav pamata konstatēt,
ka VID būtu pārkāpis audita veikšanas termiņu.
[5.18] Attiecībā uz pieteicējas argumentu par VID iepriekš veiktajām tematiskajām pārbaudēm pieteicējas darījuma
partneriem jāņem vērā Augstākās tiesas 2015.gada 21.janvāra spriedums lietā Nr.SKA-86, ar kuru Augstākā tiesa atkāpās no
2012.gada 28.decembra spriedumā lietā Nr.SKA-571 paustās atziņas, ka gadījumā, ja tematiskās pārbaudes un audita
objekti ir pilnīgi vienādi un ja tematiskajā pārbaudē pārkāpumi nav konstatēti, nodokļu maksātājs var paļauties, ka šis
konstatējums vēlāk netiks pārskatīts.
2015.gada 21.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-86 9. un 10.punktā Augstākā tiesa norādījusi turpmāk minēto.
Ar likumu „Par nodokļiem un nodevām” pieļauti trīs nodokļa maksātāja pārbaudes veidi: nodokļa audits, tematiskā
pārbaude, datu atbilstības pārbaude. Nodokļa auditā kontrolē nodokļa maksājuma apmēra pareizību, veicot nodokļa
maksātāja saimnieciskās darbības padziļinātu izpēti. Datu atbilstības pārbaudē kontrolē nodokļa maksājuma apmēra
pareizību, vadoties vienīgi no nodokļu, muitas vai informatīvajās deklarācijās norādītajiem datiem.
Tematiskajā pārbaudē kontrolē vispārīgi, kā nodokļu maksātājs ievēro tiesības un kā ved grāmatvedību, taču tā neskar
nodokļa maksājuma apmēra pareizību. Gan nodokļa auditā, gan arī tematiskajā pārbaudē administrācija saskaras ar nodokļa
maksātāja attaisnojuma dokumentiem, tomēr izdarīto secinājumu ietekme uz nodokļa saistību atšķiras.
Pirmkārt, likums neierobežo nodokļu administrāciju pamatotas vajadzības gadījumā veikt atkārtotas tematiskās
pārbaudes par vienu un to pašu periodu vai tematu. Otrkārt, tematiskās pārbaudes veikšana neierobežo nodokļa audita
veikšanu. Treškārt, tematiskās pārbaudes secinājumiem nav ietekmes uz nodokļa maksātāja tiesisko stāvokli, t.i., to rezultātā
netiek uzlikts tiesiski saistošs pienākums, kas ietekmē nodokļa saistību. Tādēļ likuma „Par nodokļiem un nodevām”
23.panta pirmā daļa gan tekstuāli, gan arī pēc jēgas attiecas vienīgi uz nodokļa maksājuma apmēru ietekmējošiem auditiem,
jo normas mērķis ir aizsargāt nodokļa maksātāja tiesisko noteiktību uz nodokļa audita rezultātā noteiktajām nodokļa
saistībām. Tāpēc 23.panta pirmā daļa aizliedz veikt gan atkārtotu nodokļa saistības pārbaudi, gan pārskatīt noteiktās
nodokļa saistības apmēru. Savukārt 23.panta pirmā daļa neskar tematiskās pārbaudes.
Līdz ar to nav nozīmes, kāds bija tematisko pārbaužu objekts un vai tas sakrīt ar audita objektu.
Tādējādi, ņemot vērā iepriekš atzīto, tematiskajām pārbaudēm, kas veiktas pieteicējas darījumu partneriem vēl jo vairāk
nav izšķirošas nozīmes attiecībā uz šajā lietā izdarītajiem secinājumiem.
[6] Par Administratīvās rajona tiesas spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, kas pamatota ar turpmāk
norādītajiem argumentiem.
[6.1] Tiesa, spriedumā norādot, ka pieteicējas darījumu partneru deklarētie pamatdarbības veidi būtiski atšķiras no
strīdus darījumiem, neņem vērā to, ka saskaņā ar Komerclikuma 4.panta otro daļu komersantam ir tiesības brīvi izvēlēties
jebkurus komercdarbības veidus, kas nav aizliegti ar likumu, un tādēļ fakts, ka uzņēmējs veic preču piegādes vai sniedz
pakalpojumus, kas tieši neatbilst tā deklarētajam pamatdarbības veidam, vēl neliecina, ka preču piegāde nevarēja tikt veikta.
[6.2] Visai pieteicējas produkcijai, nosūtītai no Rīgas tirdzniecības ostas, ir veiktas muitas procedūras, par katru
sūtījumu sastādīta eksporta muitas deklarācija, katrs sūtījums varēja tikt pārbaudīts, turklāt apskates tika veiktas izlases
kārtībā pēc muitas lēmuma, turklāt Muitas departamenta 2013.gada 21.augusta vēstulē norādītas ziņas par trīs konteineru
apskati bez aktu sastādīšanas.
[6.3] 2010.gadā tika veikts audits un nekādi pārkāpumi netika konstatēti, turklāt audita laikā auditori sekoja darījumiem,
sākot ar iegādi (citastarp, no SIA /Nosaukums B/ un SIA /Nosaukums E/), pārstrādi lūžņos un izvešanu ostā.
[6.4] Liecinieks /pers. U/ neapstiprināja SIA /Nosaukums B/ darījumus ar metāllūžņu piegādēm, taču SIA /Nosaukums
B/ nekad arī nav nodarbojusies ar metāllūžņu tirdzniecību, attiecīgi nav ieguvis licenci. /pers. U/ kā montētājs veica LED
gaismekļu salikšanu, un viņa darba laikā SIA /Nosaukums B/ no 2011.gada marta līdz augustam veica tikai 2 bronzas
bukšu piegādes pieteicējai.
[6.5] Vērtējot kravas nosūtīšanu Edison Electric Ltd, Arolsen Ltd, Mehesh Matalloys Private Limites, Bright
Trading, Long Tsuen Industrial, KJ Engeneering & Construction, Greecorp, KPS International Trade, tiesa ir
pārkāpusi Administratīvā procesa likuma 154.panta nosacījumus, jo pieteicējai nav skaidrs, kādi vēl pierādījumi ir
nepieciešami, lai tiktu atzīts, ka darījumi ir notikuši, ja ar darījumu apliecinošajiem dokumentiem nav pietiekoši.
[6.6] Tiesai bija jāsaprot, kā notiek preces sūtīšana ar EXW noteikumiem.
[6.7] Tiesai, vērtējot pierādījumus, nav pamata nepiešķirt ticamību Kipras nodokļu administrācijas sniegtajai
informācijai, jo Kipras nodokļu administrācijas atskaitē nekādi pārkāpumi uzņēmumu darījumos netika konstatēti.
[6.8] Katrai pieteicējas produkcijas partijai tika pievienotas tehniskās pases, izcelsmes sertifikāts un garantijas
sertifikāts, kas tika iesniegti VID audita laikā. Gan pieteicēja, gan tās sadarbības partneri iesniedza VID apliecinošos
dokumentus, kā arī auditori redzēja rūpnīcas produkciju, par ko sastādīja attiecīgus aktus.
[6.9] Pieteicēja uzskata, ka nebija nedz vajadzības, nedz iespējas kontrolēt un pārbaudīt darījumu partneru darba
attiecības ar viņu partneriem. Atbilstoši līgumu noteikumiem atbildību par preces izcelsmi nes piegādātājs
[6.10] Spriedumā tika norādīts aplams uzskats, ka neliela uzņēmuma amatpersonai ir jābūt profesionālim jomā, kurā
darbojas uzņēmums. Neviens normatīvais regulējums nenosaka amatpersonai pienākumu būt speciālistam un tehniski
izglītotai personai tajā nozarē, kurā darbojas uzņēmums.
[6.11] Apstāklis, ka pieteicējas darījumu partneri dažādos laika posmos tiek izslēgti no VID PVN maksātāju reģistra, ne
par ko neliecina, jo pieteicēja nevar būt atbildīga vai jebkādā veidā nevar paredzēt, kurš uzņēmums un cik ilgi veiks
komercdarbību. Šo uzņēmumu saimnieciskā darbība tika nodrošināta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām,
un pieteicēja, pārbaudot uzņēmumu datus publiski pieejamās datu bāzēs, nevarēja konstatēt ziņas, kas norādītu uz risku un
ļautu apšaubīt sadarbības iespējas ar darījumu partneru uzņēmumiem. Visi nodokļu rēķini ir noformēti atbilstoši normatīvo
aktu prasībām.
[6.12] Normatīvie akti neuzliek par pienākumu pārliecināties par darījuma partnera darbaspēka resursiem,
grāmatvedības dokumentu noformēšanu un deklarēšanu VID, uzzināt, kādi bija to iepriekšējie darījumu partneri, un to, kādā
veidā darījuma partneris nodrošinās līgumu saistību izpildi. Apsvērumi par darījuma partneru materiāltehnisko
nodrošinājumu nevar skart pieteicējas tiesības veikt priekšnodokļa atskaitījumus.
[6.13] Tiesa spriedumā nav skaidri konstatējusi darījumu neesamības faktu, aprobežojoties ar pieļāvumu, ka lietā esošo
pierādījumu kopums un iztiesāšanas laikā nopratināto liecinieku liecības ir tikai formāls apliecinājums dokumentos norādīto
darījumu esamībai. Tiesai ir jāpierāda, ka rēķina saņēmējs zināja vai tam būtu vajadzējis zināt, ka darījums ir saistīts ar
pievienotās vērtības nodokļa krāpšanu.
Tiesai, vērtējot liecinieku liecības, būtu arī jāizvērtē un jāpiešķir augstāka ticamības pakāpe personu liecībām, kuras
reāli nodarbojas ar komercdarbību specifiskā nozarē nevis VID amatpersonām, kuras savus argumentus pamato ar
abstraktiem pieņēmumiem. Tiesa, nepiešķirot ticamību viennozīmīgiem un neapšaubāmiem pierādījumiem, pārkāpj tiesiskās
vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma principu.
[6.14] Papildus paskaidrojumos pieteicēja norāda, ka audita veikšanas termiņš uzskaitīts nekorekti, VID nav norādījis
saprotamus un pārbaudāmus argumentus tam, ka audita veikšana nav bijusi iespējama un nav faktiski notikusi izskaitītajā
laika periodā no 2013.gada 3.maija līdz 23.jūlijam.
[6.15] Pirmās instances tiesa nepamatoti sašaurināja pārbaudāmo pierādījumu apmēru un neņēma vērā būtisku
informāciju, kas tieši pierāda, ka tie pierādījumi, uz kuriem savus apsvērumus balsta VID, nav vienīgie, bet nav argumentu,
kādēļ šie citi pierādījumi netiek ņemti vērā.
Attiecībā uz sadarbību ar SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/, SIA /Nosaukums D/, SIA /Nosaukums E/, SIA
/Nosaukums F/, SIA /Nosaukums G/ un SIA /Nosaukums H/ nav vērtēta VID rīcībā esošā informācija par šo uzņēmumu
saimniecisko darbību, proti, dienests ir veicis šiem nodokļu maksātājiem kontroles pasākumus (tematiskās pārbaudes) un to
ietvaros ieguvis informāciju par preču uzglabāšanu, pārvietošanu, transportēšanu, bez tam dienests šo uzņēmumu
saimniecisko darbību nav ierobežojis vai publiski paziņojis par trūkumiem šo uzņēmumu saimnieciskajā darbībā. Tādējādi
VID deva pamatu pieteicējai paļauties, ka tās piegādātāji veic atļautu saimniecisko darbību, to atbilstoši deklarē un veic
nodokļu nomaksu.
[6.16] Tiesa nepamatoti izšķirošu nozīmi piešķīra apstāklim, ka daļa no piegādātājiem nav reģistrējusi struktūrvienības,
kā arī tiem nebija atbilstošs materiāli tehniskais nodrošinājums, proti apstākļiem, par kuriem pieteicēja nevarēja būt
informēta.
[6.17] Attiecībā uz pieteicējas piegādātāju tālākajiem sadarbības partneriem tiesa nav pārbaudījusi to, vai darījumi
notikuši tā, kā to noteicis VID, proti, lietā nav uzklausītas pieteicējas apstrīdēto piegādātāju tālāko sadarbības partneru
amatpersonas, tādējādi šo darījumu faktiskie apstākļi nav konstatēti un pārbaudīti.
[6.18] Tiesa nav izvērtējusi nepieciešamību uzklausīt papildus lieciniekus vai pieaicināt ekspertu, lai iegūtu informāciju
par pieteicējas pārstrādes procesu.
[7] VID tiesai iesniegtajos paskaidrojumos norāda, ka apelācijas sūdzību neatzīst. Paskaidrojumi pamatoti ar šādiem
argumentiem.
[7.1] Lēmumā ir norādīts, ka pieteicēja preču ražošanai izejmateriālus varēja saņemt no sabiedrībām, ar kurām VID
auditā darījumus neapstrīdēja. Līdz ar to pieteicējas norāde, ka tāpēc vien, ka nav apšaubīti realizācijas darījumi, nav
pamata apšaubīt preču iegādes no konkrētā piegādātāja, nav pamatota.
[7.2] Pieteicēja apelācijas sūdzībā par darījumiem ar SIA /Nosaukums B/ norādītais, ka SIA “Kadrija” no 2011.gada
martam līdz augustam veica tikai 2 bronzas bukšu piegādes, līdz ar to nav nodarbojusies ar metāllūžņu tirdzniecību,
neatbilst patiesībai. Kā redzams no 2013.gada 2.augusta lēmuma Nr.23.10/904 1.pielikuma, ar SIA “Kadrija” apstrīdēti
darījumi ne tikai par bronzas bukšu piegādi, bet arī par alumīnija mucu, nihroma gredzenu piegādi ilgākā periodā, nekā
pieteicējas norādītajā. Turklāt tiesā SIA „Kadriļa” bijusī amatpersona /pers. AB/ liecināja, ka zināja, ka pārdotās detaļas
pieteicējai tiks nodotas pārstrādei kā metāllūžņi un izmantošanai tās nebija derīgas (lietas 20.sējuma 234.lapas otra puse).
[7.3] Pieteicēja norāda, ka nav nekāda pamata analizēt pieteicējas tālākos darījuma partnerus, kam nevar piekrist, jo
apstākļos, kad pamatoti ir apšaubīta tiešo darījumu partneru spēja sniegt pakalpojumus un piegādāt preces, ir jāņem vērā arī
pierādījumi, kas attiecas uz tiešo darījumu partneru tālākiem darījumiem ar citiem sadarbības partneriem tiktāl, ciktāl tas
saistīts ar pieteicējai sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātajām precēm. Šādā gadījumā tālākie darījumi ļauj izsecināt, vai
tiešie darījumu partneri varēja vai nevarēja sniegt attiecīgos pakalpojumus vai piegādāt preces.
[7.4] Pieteicēja apelācijas sūdzībā norāda, ka pieteicēja no savas puses izpilda ar likuma normām noteikto pienākumu
un noskaidro, vai uzņēmums uz darījuma noslēgšanas brīdi ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā, nodokļu maksātāju reģistrā un
pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā. Atsaukšanās uz formālu šāda pienākuma izpildi un formāla noteikto
priekšnosacījumu izpilde nenozīmē, ka nav konstatējama pieteicējas piedalīšanās darījumos ar mērķi izkrāpt nodokli, vai
tas, ka pieteicēja zinājusi par šādu darījumu partneru mērķi.
[7.5] Pieteicēja norāda, ka spēja saražot nepieciešamo gaismekļu daudzumu eksportam. Pati pieteicēja vairākkārt ir
norādījusi, ka preču krājumus neveido, ka viens darbinieks dienā var izgatavot 6-8 LED KL-1500 gaismekļus, savukārt,
LED KL-9600 viens darbinieks var izgatavot dienā 20-25 gaismekļus. Līdz ar to apšaubāma ir pieteicējas spēja, neveidojot
uzkrājumus, saražot dokumentos uzrādīto preču daudzumu, turklāt pieteicējas noliktavas uzskaites dokumentos tās nav
identificējamas kā pašražotās preces.
[7.6] Faktu, ka nodokļu maksātājs zināja vai tam bija jāzina, ka tas piedalās ar krāpšanos ar PVN saistītās darbībās, var
apliecināt apstāklis, ja nodokļu maksātājs patiesībā nav saņēmis ne pakalpojumus, ne preces, kaut gan grāmatvedībā ir
noformēti atbilstoši dokumenti.
[8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa lietu izskata rakstveida
procesā.
Motīvu daļa
[9] Savā iesniegumā pieteicēja izteica lūgumu lietu izskatīt mutvārdu procesā. Šajā sakarā Administratīvā apgabaltiesa
norāda, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa administratīvo lietu
izskata rakstveida procesā. Tiesa, izvērtējot procesa dalībnieka motivētu lūgumu, var noteikt lietas izskatīšanu mutvārdu
procesā.
Kā atzīts judikatūrā, lietas izskatīšana tiesas sēdē ir lietderīga gadījumos, kuros no lietā esošajiem dokumentiem nevar
gūt pilnīgu priekšstatu par izskatāmo jautājumu. Šādos apstākļos personu uzklausīšana tiesas sēdē var sekmēt pareizu
izskatāmā jautājuma izlemšanu. Savukārt, ja lietas materiāli ir pietiekami izskatāmā jautājuma izlemšanai, tad mutvārdu
process parasti nav lietderīgs (sk., piemēram, Augstākās tiesas 2014.gada 6.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-34/2014
6.punktu).
Novērtējot lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa nekonstatē nepieciešamību konkrēto lietu apelācijas instances
tiesā skatīt mutvārdu procesā, jo lietā ir pietiekams pierādījumu daudzums, kas lietu vispusīgi, pilnvērtīgi un objektīvi ļauj
izskatīt rakstveida procesā.
Uz nepieciešamību skatīt lietu mutvārdu procesā nenorāda arī pieteicējas argumenti. Pieteicēja vispār nav motivējusi,
kādēļ lieta būtu izskatāma mutvārdu procesā, taču vienlaikus ir izteikusi lūgumu lemt par papildu pierādījumu iegūšanu lietā,
tātad, iespējams, pieteicēja nepieciešamību lietu izskatīt mutvārdu procesā saista ar nepieciešamību nopratināt lieciniekus.
Apgabaltiesa konstatē, ka pieteicēja savā iesniegumā norāda, ka lūdz tiesu iegūt papildus pierādījumus, pamatojoties uz
šajā iesniegumā turpmāk norādītiem apsvērumiem. Taču faktiski turpmāk savā iesniegumā pieteicēja tikai atkārto jau
sākotnēji apelācijas sūdzībā minētus argumentus par to, ka tā nepiekrīt pirmās instances tiesas veiktajam lietas faktisko
apstākļu un lietā jau esošu pierādījumu izvērtējumam.
Vienīgais arguments, kas varētu tikt vērtēts kā lūgums par papildu pierādījumu iegūšanu, ir pieteicējas norāde, ka
pirmās instances tiesa nav izvērtējusi nepieciešamību uzklausīt lieciniekus vai pieaicināt ekspertus, lai iegūtu lietā saprotamu
un pārbaudāmu informāciju par pieteicējas pārstrādes procesu. Taču apgabaltiesa nekonstatē, ka pieteicējai pašai lietas
izskatīšanas laikā būtu bijis liegts sniegt saprotamus un pārbaudāmus paskaidrojumus šajā jautājumā, savukārt no apelācijas
sūdzības un iesnieguma motivācijas nav saprotams, kādu pieteicējas apgalvojumu apstiprināšanai būtu nepieciešams
nopratināt liecinieku (kuru pieteicēja nav identificējusi) vai pieaicināt ekspertu. Kā redzams no lietas materiāliem, pirmās
instances tiesā ir bijušas vairākas tiesas sēdes, kurās pieteicējas un dienesta pārstāvji ir snieguši paskaidrojumus par lietas
faktiskajiem apstākļiem un lietā iegūtajiem pierādījumiem. Pirmās instances tiesas sēdē pieteicēja ir sniegusi izvērstus
paskaidrojumus par auditā konstatēto, arī pieteikumā un apelācijas sūdzībā pieteicēja ir izklāstījusi savu nostāju saistībā ar
auditā noskaidrotajiem apstākļiem, iegūtajiem pierādījumiem un to rezultātā izdarītajiem secinājumiem.
Pieteicēja arī norādījusi, ka pirmās instances tiesa nav pārbaudījusi, vai darījumi notikuši tā, kā to noteicis VID, proti,
lietā nav uzklausītas pieteicējas piegādātāju tālāko sadarbības partneru amatpersonas, tādējādi šo darījumu faktiskie apstākļi
nav konstatēti un pārbaudīti. Taču pieteicēja nav norādījusi, ka pirmās instances tiesa nemotivēti būtu atteikusies nopratināt
kādu pieteicējas norādītu liecinieku. Arī apelācijas sūdzībā un iesniegumā nav ne izteikts lūgums kādu konkrētu liecinieku
nopratināt, ne arī norādīts, kādus lietas izskatīšanā nozīmīgs apstākļus viņš varētu apliecināt.
Ievērojot minēto, Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējai ir bijusi pilnvērtīga iespēja izteikt savus
argumentus un apsvērumus lietas izskatīšanas laikā. Turklāt pieteicējas uzmanība ir vēršama uz to, ka pieteicējai, tāpat kā
ikvienam citam procesa dalībniekam, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 145.panta pirmās daļas 7.punktu ir tiesības
paskaidrojumus sniegt arī rakstveidā.
Savukārt apgabaltiesa nepieciešamību vākt papildu pierādījumus nekonstatē.
Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa noraida pieteicējas lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.
[10] Administratīvā apgabaltiesa, izskatījusi lietu pēc būtības, pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus,
izvērtējusi apelācijas sūdzībā minētos argumentus, secina, ka pieteicējas apelācijas sūdzība nav pamatota.
[11] Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances
tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka
pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šajā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos
apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
Administratīvā apgabaltiesa secina, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un
pietiekams, tādēļ pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā izteiktajai motivācijai (sk. šī sprieduma 5.punktu) un
atkārtoti to nenorāda.
Attiecībā uz apelācijas sūdzības argumentiem apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.
[12] Pieteicējas apelācijas sūdzības argumentu pamatā ir viedoklis, ka VID nebija pamata apšaubīt konkrētos
darījumus, ņemot vērā, ka ne iepriekš pieteicējas darījumu partneriem veiktajās pārbaudēs, ne arī pieteicējai iepriekš
veiktajos kontroles pasākumos, tostarp 2010.gada auditā, nekādi pārkāpumi netika konstatēti, lai arī darījumi notika ar tiem
pašiem preču piegādātājiem vai arī uzņēmumiem, kurus pārstāvēja tās pašas amatpersonas, kas pārstāv uzņēmumus,
darījumus ar kuriem VID nav atzinis šajā lietā. Tāpat pieteicēja uzskata, ka VID, šādi rīkojoties, tostarp, neierobežojot
pieteicējas darījumu partneru darbību, radīja pieteicējai paļāvību, ka tās darījumu partneri veic atļautu saimniecisko darbību
un maksā nodokļus.
Kā atzinusi Augstākā tiesa, pieteicējas lietas ietvaros tiesai nav jāveic kontrole pār to, vai attiecībā uz pieteicējas
darījumu partneri audita rezultātā pieņemtais lēmums ir tiesisks, un nav jāvērtē pierādījumi, uz kuriem balstīti secinājumi
pieteicējas darījumu partnera auditā. Vienlaikus tas, ka darījumu partnera auditā nav izteikti iebildumu pret strīdus
darījumiem, pats par sevi nenozīmē, ka dienests tos ir atzinis par notikušiem (sk., piemēram, Augstākās tiesas 2017.gada
7.februāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-22/2017 10.punktu) . Līdz ar to arī tad, ja dienests pieteicējas darījumu
partnera auditā vai tematiskajā pārbaudē patiešām neizvirzītu iebildumus pret pieteicējas un tās darījumu partnera
savstarpējo darījumu faktisko esību, šis apstāklis pats par sevi nedotu pamatu pārsūdzēto lēmumu atzīt par prettiesisku un
atcelt, jo izskatāmajā lietā noskaidroto apstākļu kopums neapšaubāmi liecina, ka pieteicēja strīdus preces nav saņēmusi no
nodokļu rēķinos norādītajiem darījumu partneriem, par ko pieteicēja zināja. Šādos apstākļos pieteicējas tiesības uz
priekšnodokļa atskaitījumiem nav atzīstamas.
Attiecībā uz pieteicēja neizpratni, kāpēc dienests un tiesa vienā gadījumā darījumus ar attiecīgajiem piegādātājiem
atzina, savukārt citā gadījumā – neatzina, apgabaltiesa norāda, tas, ka atsevišķi darījumi ar tiem pašiem darījumu partneriem
ir iepriekš atzīti, nenozīmē, ka arī jebkurš cits darījums tiks atzīts par notikušu. Šāda pieteicējas paļāvība nav tiesiski
aizsargāta. Katrs darījums tiek vērtēts atsevišķi (sk., piemēram, Augstākās tiesas 2016.gada 30.decembra rīcības sēdes
lēmumu lietā Nr.SKA-536/2016 7.punktu).
Pieteicējas viedoklis, ka VID, neierobežojot pieteicējas darījumu partneru darbību, radīja pieteicējai paļāvību, ka tās
darījumu partneri veic atļautu saimniecisko darbību un maksā nodokļus, nav pareizs, jo, pirmkārt, audita veikšana ir resursu
ietilpīga, un visi nodokļu maksātāji netiek pastāvīgi auditēti, bet, otrkārt, audita neveikšana nerada tiesisku paļāvību, ka
nodokļu maksātājs rīkojas tiesiski. Tam arī nav nozīmes lietā, kurā tiek pārbaudīts, vai tieši pieteicēja pati zināja, ka
iesaistās nodokļa izkrāpšanā (sk. Augstākās tiesas 2016.gada 5.decembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-1562
3.punktu).
[13] Lietā pamatoti vērtēta SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/, SIA /Nosaukums D/, SIA /Nosaukums E/, SIA
/Nosaukums F/, SIA /Nosaukums G/ un SIA /Nosaukums H/, un to tālāko darījumu partneru spēja sniegt nodokļu rēķinos
norādītos pakalpojumus. Tiesa, vispusīgi novērtējot pierādījumus, izdarījusi secinājumus, ka nedz pieteicējas tieši darījumu
partneri, nedz to tālākie darījuma partneri nav varējuši piegādāt attiecīgās preces.
Pieteicēja apelācijas sūdzībā pēc būtības nav izteikusi nevienu argumentu par to, kādi pierādījumi un kādēļ ir vērtēti
nepareizi – pieteicēja vien pauž viedokli, ka nevar tikt piešķirta izšķiroša nozīme darījuma partneru deklarētajam
uzņēmējdarbības veidam, tam, ka darījumu partneri vēlāk izslēgti no VID ar PVN apliekamo personu reģistra, kā arī tam, ka
darījuma partneriem nav nepieciešamo materiāltehnisko resursu (transportlīdzekļu). Pieteicēja norāda, ka attiecīgas ziņas
publiskos reģistros nevarēja konstatēt, kā arī attiecīgos riskus nevarēja paredzēt, tāpat arī pieteicēja nevarēja zināt, kas
attiecīgās preces piegādā tās darījumu partneriem.
Apgabaltiesa norāda, ka visus lietā noskaidrotos apstākļus un iegūtos pierādījumus pirmās instances tiesa ir vērtējusi to
savstarpējā kopsakarā, nevis izraujot no konteksta un vērtējot izolēti, kā to ir darījusi pieteicēja. Iespējams, katru no lietas
faktiskajiem apstākļiem un pierādījumiem skatot atsevišķi, varētu nonākt pie secinājuma, ka atsevišķiem trūkumiem nav
izšķirošas nozīmes un tie paši par sevi nepierāda strīdus darījumu neesību, tomēr dienesta un tiesas vērtētie apstākļi un
pierādījumi to savstarpējā kopsakarā liecina par pretējo, proti, par strīdus darījumu neesību. Administratīvā apgabaltiesa
vērš pieteicējas uzmanību uz Administratīvā procesa likuma 154.pantu, kur ir nostiprināti pierādījumu novērtēšanas principi,
viens no kuriem ir pierādījumu vērtēšana to savstarpējā kopsakarā. Turpretim pieteicēja norāda uz atsevišķiem apstākļiem,
kas, pieteicējas ieskatā, paši par sevi nevar liecināt ne par darījumu fiktīvo raksturu, ne par to, ka pieteicēja zināja vai tai bija
jāzina, ka iesaistās PVN krāpšanā.
Apgabaltiesas ieskatā, lietā esošo pierādījumu kopums to kopsakarā pārliecinoši apliecina faktu, ka konkrētajos par
metāllūžņiem noformētajos darījumos, vērtējot darījuma ķēdi kopumā, nav notikusi reāla preču piegāde, bet ir notikusi tikai
dokumentu noformēšana bez faktiski notikušajiem darījumiem, kas ir traktējama kā krāpšana PVN jomā. Pieteicēja,
nesaņemot preci no tās deklarētajiem darījuma partneriem, nevarēja nezināt, ka iesaistās krāpnieciskajos darījumos, kuros tai
bija fiskālā interese.
[14] Pirmās instances tiesa pamatoti atzina, ka, lai arī pieteicējas darījumu amatpersonas nenoliedza savu saistību ar šo
uzņēmumu saimniecisko darbību, gan arī darījumus ar pieteicēju, tomēr nevar atstāt bez ievērības attiecīgo liecību
vispārīgo raksturu un nekonkrētību. Šajā sakarā norādāms, ka tas vien, ka darījumu partneris ir apstiprinājis savu
saimniecisko darbību un konkrēto darījumu, pats par sevi neizslēdz fiktīvi noformēta darījuma iespējamību (sk. Augstākās
tiesas 2016.gada 16.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-70/2016 5.punktu). Tiesa vispārīgi var arī nepiekrist liecinieku
liecībās atainotajai apstākļu norisei, ja liecībās minētie fakti neatbilst citiem faktiem, kuri apstiprināti ar pierādījumiem. Tāpat
tiesa var arī neatzīt faktus, par kuriem sniegtas liecības, par pierādītiem (sk. Augstākās tiesas 2016.gada 20.jūnija rīcības
sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-910/2016 7.punktu un 2016.gada 6.septembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-
1256/2016 7.punktu). Konkrētā gadījumā gan dienests, gan pirmās instances tiesa ir pamatojuši, kāpēc vienam
pierādījumam tiek dota priekšroka salīdzinājumā ar citiem pierādījumiem
Pieteicēja, citastarp, norāda, ka normatīvie akti neuzliek neliela uzņēmuma amatpersonai pienākumu būt speciālistam
konkrētajā nozarē (būt informētam par darījuma priekšmeta tehnisko raksturojumu). Taču tādā gadījumā nav saprotams
pieteicējas turpmāk apelācijas sūdzībā paustais gluži pretējais viedoklis, ka ticis pieļauts tiesiskās vienlīdzības un
diskriminācijas aizlieguma principa pārkāpums, nepiešķirot augstāku ticamības pakāpi tādu personu liecībām, kuras reāli
nodarbojas ar komercdarbību šādā specifiskā nozarē, iepretim VID amatpersonu paustajam viedoklim. Pieteicēja arī
uzsver, ka tieši darbība šādā šaurā un specifiskā nozarē ir objektīvs izskaidrojums tam, ka personas, kas tajā darbojas, ir
savstarpēji pazīstamas, kas attiecīgi veido darījuma attiecību stabilitāti, veicina abpusēju uzticēšanos un sadarbības
produktīvitāti. Tātad pati pieteicēja būtībā atzīst, ka attiecīgā uzņēmējdarbības joma ir specifiska un prasa speciālas
zināšanas, kas savukārt ir pamats veiksmīgai sadarbībai. Kā jau apgabaltiesa konstatēja, pieteicēja apelācijas sūdzībā pēc
būtības nav minējusi konkrētus argumentus, kas norādītu uz to, ka pirmās instances tiesas veiktais pierādījumu izvērtējums
būtu nepareizs.
[15] Pieteicēja apelācijas sūdzībā norāda, ka attiecībā uz kravas nosūtīšanu Edison Electric Ltd, Arolsen Ltd, Mehesh
Matalloys Private Limites, Bright Trading, Long Tsuen Industrial, KJ Engeneering & Construction, Greecorp, KPS
International Trade pieteicējai rodas pamatotas šaubas par tiesas veikto lietas faktisko apstākļu vērtējumu un normatīvā
regulējuma un pamatprincipu ievērošanu, kā arī ir pamats apgalvot, ka tiesa ir pārkāpusi Administratīvā procesa likuma
154.panta nosacījumus pierādījumu izvērtēšanā, jo pieteicējai nav skaidrs, kādi vēl pierādījumi ir nepieciešami, lai tiktu
atzīts, ka darījumi ir notikuši, ja ar darījumu apliecinošajiem dokumentiem nav pietiekoši.
Konkrētajā gadījumā pirmās instances tiesa spriedumā ir izsmeļoši argumentējusi, kādēļ nonākusi pie secinājuma, ka
attiecīgie eksporta darījumi nav notikuši, tostarp, vērtējot arī piemērotos piegādes noteikumus, SIA „Kravu Termināls”,
SIA „??? /pers. FG/”, SIA /Nosaukums BH/ un SIA „/pers. B0/” iesaisti darījumos, ārvalstu nodokļu administrācijas
sniegto informāciju un liecinieku liecības. Līdz ar to apelācijas sūdzībā būtu sagaidāmi konkrēti pieteicējas iebildumi par
attiecīgo pierādījumu izvērtējumu, taču pieteicēja būtībā atkārto iepriekš apstrīdēšanas iesniegumā un pieteikumā jau
izklāstītos argumentus.
[16] Pieteicēja norāda, ka dienests ir atzinis darījumus par preču tālāko nosūtīšanu gadījumos, kad attiecīgie konteineri
(TEMU2587994 un TEMU2611051) tikuši apskatīti muitā un ir saņemts administratīvais akts par veikto apskati, kā arī
izejvielas šo preču ražošanai iegādātas no sabiedrībām, ar kurām darījumi audita laikā netika apstrīdēti. Tāpēc pieteicēja
vērš tiesas uzmanību uz apstākli, ka pilnīgi visai pieteicējas produkcijai, nosūtītai no Rīgas tirdzniecības ostas, ir veiktas
muitas procedūras, par katru sūtījumu sastādīta eksporta muitas deklarācija, katrs sūtījums varēja tikt pārbaudīts, turklāt
apskates tika veiktas izlases kārtībā pēc muitas lēmuma, turklāt Muitas departamenta 2013.gada 21.augusta vēstulē
norādītas ziņas par vēl trīs konteineru ar MHD iekārtām apskati bez aktu sastādīšanas.
Apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējas apgalvojums neatbilst lietā esošajiem pierādījumiem. No pieteicējas norādītās
Muitas pārvaldes 2013.gada 21.augusta vēstules (lietas 21.sējuma 16.lapa) izriet, ka padziļināta fiziskā muitas kontrole tika
veikta un muitas apskates akti tika sastādīti kravu pārvadājumiem TEMU2587994 un TEMU2611051. Savukārt tiem trim
kravu sūtījumiem, uz ko norāda pieteicēja (ECMU2186756, ECMU1337816, CMAU0269294), padziļināta fiziskā muitas
kontrole netika veikta un muitas apskates akti netika sastādīti. Apstāklis, ka par katru sūtījumu tika noformēta eksporta
muitas deklarācija un katrs kravas sūtījums varēja tikt pārbaudīts, pats par sevi neapliecina, ka attiecīgie darījumi tiešām ir
notikuši.
[17] Pieteicēja norāda, ka VID nav norādījis saprotamus un pārbaudāmus argumentus tam, ka audita veikšana nav
bijusi iespējama un nav faktiski notikusi izskaitītajā laika periodā no 2013.gada 3.maija līdz 23.jūlijam.
Pieteicējas argumentus par termiņa nokavējumu galīgā lēmuma pieņemšanai un audita veikšanai pirmās instances tiesa ir
vērtējusi, un apgabaltiesa tiem pievienojās.
Apgabaltiesa arī vērš pieteicējas uzmanību uz to, ka tiesiskais regulējums neaizliedz dienestam veikt ar nodokļu auditu
saistītās darbības laikā, kurš nav iekļauts audita termiņā sakarā ar informācijas pieprasījumu ārvalstu nodokļu
administrācijai. Šāds aizliegums nav atrodams ne likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.pantā, kas regulē audita veikšanu,
ne arī kādā citā tiesību normā. Arī administratīvo tiesu praksē atzīts, ka likums neizslēdz vienlaicīgu informācijas
pieprasīšanu no ārvalstīm un audita veikšanu, un šāda nepieciešamība var pastāvēt lietas apstākļu objektīvas
noskaidrošanas dēļ. Līdz ar to audita termiņam nav pieskaitāmas dienas, kurās pēc informācijas pieprasīšanas ārvalstīm
veiktas audita darbības (sk., piemēram, Augstākās tiesas 2015.gada 5.jūnija kopsēdes sprieduma lietā Nr.SKA-
102/2015 18.punktu).
[18] Ievērojot minētos apstākļus, kā arī pirmās instances tiesas sprieduma motivāciju, kurai apgabaltiesa pievienojās,
apgabaltiesa atzīst, ka pārsūdzētais dienesta lēmums ir tiesisks, bet pieteikums par tā atcelšanu ir nepamatots un noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda
noraidīt MAS /Nosaukums A/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2014.gada 10.janvāra lēmuma Nr.22.8/L-969
atcelšanu daļā.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma
sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesnese referente A.Šteinberga
Tiesneses S.Kanenberga
D.Makarova