C30556617 / C-0309-20 · Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

Lietas arhīva Nr. C-0309-20/5

ECLI:LV:RVPT:2020:0106.C30556617.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2020.gada 6.janvārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Ilona Rūķe

ar sekretāri Aneti Laumu Grīvu,

piedaloties prasītājas pārstāvim /pers. A/,

atbildētājam /pers. B/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 8, 2019. gada 4.decembrī civillietu “Swedbank P&C Insurance” AS prasībā pret /pers. B/ par

zaudējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 21.jūlijā “Swedbank P&C Insurance” AS (turpmāk prasītāja) vērsusies tiesā ar prasību pret /pers. B/ (turpmāk atbildētājs) par

zaudējumu piedziņu, norādot, ka 2013.gada 17.maijā starp prasītāju kā apdrošinātāju, kuras interesēs un vārdā Latvijā darbojas tās filiāle, un /pers. C/

kā apdrošinājuma ņēmēju, tika noslēgts Mājokļa apdrošināšanas līgums, saskaņā ar kuru tika apdrošināts dzīvoklis Nr. /numurs B/, daudzdzīvokļu namā

/adrese/ ar līguma darbības periodu no 17.05.2013. līdz 16.05.2014. Apdrošināšanas līguma noslēgšanu apliecina apdrošināšanas polise ar

Nr.MO10242809. Apdrošināšanas polise tika noslēgta saskaņā ar likumu “Par apdrošināšanas līgumu” 7.1 pantu, izmantojot distances saziņas līdzekļus,

un minētā likuma 13. pantā ir noteikts, ka, ja uz apdrošināšanas polises nav pušu parakstu, tas neietekmē apdrošināšanas līguma spēkā esību.

Prasītāja norāda, ka apdrošināšanas līguma darbības laikā 2014. gada 9.martā, apdrošinātā dzīvokļa lietotājs /pers. D/ vērsās prasītājas filiālē ar

iesniegumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu sakarā ar apdrošināšanas gadījuma iestāšanos - apdrošinātais dzīvoklis 2014. gada 9. martā tika

appludināts no augšējā stāva dzīvokļa Nr. /numurs A/, kurš atrodas virs dzīvokļa nr. /numurs B/, kā rezultātā dzīvoklim nodarīti nopietni bojājumi.

Minēto apstākli pierāda apsaimniekotāja SIA “ Latio Namsaimnieks” 2014. gada 10.martā sastādītais akts par avārijas izsaukumu, kurā norādīts, ka

09.03.2014. tika saņemts avārijas izsaukums par ūdens noplūdi no griestiem, ierodoties objektā konstatēts, ka notikusi noplūde no augšējā stāva,

ūdens un kanalizācijas stāvvadu bojājumi netika konstatēti. Noradīts, ka 10.03.2014. apsekots augšējais dzīvoklis Nr. /numurs A/, dzīvoklī stāvvadu

bojājumi netika konstatēti, tika konstatētas mitruma pēdas uz grīdas, koplietošanas inženiertehnisko sistēmu defekti netika konstatēti. Pēc ūdens

noplūdes padeves palaišanas ūdens noplūde no stāvvadiem netika konstatēta.

Bez tam, SIA “Latio Namsaimnieks” 16.10.2014. atbildē norādījis, ka apsekojot dzīvoklī Nr. /numurs A/ iekšējos inženiertīklus, to bojājumi

netika konstatēti, bet konstatētas mitruma pēdas uz grīdas.

Atbilstoši zemesgrāmatas informācijai dzīvokļa Nr./numurs A/ īpašnieks negadījuma brīdī bija atbildētājs /pers. B/.

Norāda, ka saskaņā ar apdrošinātāja pārstāvja 11.03.2019. nekustamā īpašuma apskates aktu, būvinženiera /pers. F/ 26.03.2019. tehnisko

apsekošanas aktu, remonta tāmi, izdevumu, kas nepieciešami dzīvokļa atjaunošanai stāvoklī, kādā tas bija pirms appludināšanas, apmērs ir 5680,08, ja

izmaksā atlīdzību naudā.

Norāda, ka, izpildot savas saistības, prasītājas filiāle saskaņā ar Mājokļa apdrošināšanas

Līgumu, ņemot vērā pašrisku EUR 142,29 , izmaksāja 2014. gada 8.aprīlī apdrošināšanas atlīdzību 5537,79 EUR apmērā, pārskaitot uz

dzīvokļa īpašnieces /pers. G/ bankas kontu. Izmaksājot atlīdzību naudā, netiek atlīdzināti zaudējumi, kas vēl nav radušies – uzņēmuma virsizdevumi,

peļņa, darba devēja sociālais nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis 21% darbam un transportam.

Prasītāja norāda, ka tāme sastādīta, ņemot vērā likumā “Par apdrošināšanas līgumu” 35.

pantā noteikto kompensācijas principu, kas nozīmē, ka: 1) ja klientam pirms apdrošināšanas gadījuma bija viendabīga materiālu apdare, tad viņam

ir tiesības pieprasīt, lai viņam griesti un/vai sienas, grīdas ir tādas arī pēc bojājumu novēršanas; 2) tāme paredz visu bojātās telpu griestu un/vai sienu,

grīdu atjaunošanu iepriekšējā stāvoklī, jo rūpnīcās būvmateriālu izgatavotājs paredz, ka izstrādājumiem, ja tie izgatavoti dažādās partijās un laikos, rodas

krāsu un toņu atšķirības, līdz ar to nav iespējams veikt daļēju remontu, lai apdare būtu viendabīga (t.i., vienā krāsu tonī, viena veida tapetes utml.); 3)

atbilstoši Civillikuma 1786. pantam zaudējumu apmēru veido bojāto lietu atjaunošanas vērtība. Dzīvokļa konkrētās telpas bojātā plakne tiek atjaunota

pilnībā, nevis tikai bojātā vieta.

Ūdens noplūdes rezultātā apdrošinātajā dzīvoklī telpā nr.1( istaba/virtuve) bojāti griesti, sienas, grīda, durvju aile, telpā nr. 3( gaitenis) bojāti griesti,

sienas, un grīda, telpā nr. 2( sanmezgls), bojāti griezti, sienas, grīdas, durvis.

Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 9. panta 1. punktu, 14. panta pirmo daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4. panta 1. punktu, 6.

panta otrās daļas 1. punktu, likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40. panta pirmo daļa, Civillikuma 863., 1084., 1402., 1646., 1649., 1756., 1759.,

1765., 1773., 1775., 1779. pantu, Civilprocesa likuma 195. pantu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai zaudējumus 5537,79

EUR apmērā, samaksāto valsts nodevu, kā arī pārējos tiesāšanās izdevumus, atzīstot prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos nokavējuma procentus.

2017. gada 6. oktobrī tiesā saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību neatzīst. 2014.gada 09. martā apmēram ap

plkst. 19, kad ar ģimeni iepircies veikalā, Rīgā, piezvanījis /pers. D/, kaimiņš no apakšējā /numurs B/.dzīvokļa /adrese/ un informējis, ka viņa dzīvoklī

„plūst ūdens no visām pusēm" un lai viņš, atbildētājs, ātri atbrauc, izsauc avārijas dienestu. Paskaidrojis, ka ilgu laik nav bijis Jūrmalā, pastāvīgi dzīvo

Rīgā, kur atrodas pašlaik. Vēl piebildis, ka ūdens tek viņa dzīvoklī, viņš atrodas tecēšanas vietā, lai pats izsauc avārijas dienestu un likvidē avāriju savā

dzīvoklī. No viņa, atbildētāja, dzīvokļa tik liels ūdens daudzums, kā tēloja /pers. D/ (/pers. D/ histēriski krievu valodā "U nas obvalilsja potolok!!!

Voda tečjet potokom po stenam is potolka po vsej kvartire! Na polu sloj vodi 2 santimetra! Parket vesj podnjalsja!") nevarēja tecēt, jo ūdens

padeve ūdensvada pieslēgumam viņa dzīvoklī esot pastāvīgi noslēgta, jo atrodas šajā dzīvoklī dažas nedēļas tikai vasarā (esot diplomēts būvinženieris,

pēdējos divdesmit gadus nodarbojas ar dzīvojamo namu pārvaldīšanu Rīgā un prot ievērot namīpašuma ekspluatācijas noteikumus). Atgādinājis, ka

2013.gadā februārī vai martā viņš arī zvanījis ar to pašu vēstījumu krievu valodā- "Tečjet s potolka! Bistrej jezžaj sjuda!" Tad esot atbraucis no Rīgas

un konstatējis, ka viņa dzīvoklī nekas notiek - viss ir sauss, ūdens padeve atslēgta, gaisa temperatūra vannas istabā, koridori un istabā ap 15- 16°C, par

ko informējis/pers. D/. Toreiz nekādas aktivitātes no/pers. D/ puses saņemt naudu no apdrošinātāja, izmantojot trešo personu vainu, neesot sekojušas.

Tomēr, neskatoties uz to, ka bijis pārliecināts, ka viņa klātbūtne šajā situācijā nav nepieciešama, /pers. D/ atbildējis, ka ieradīsies apmēram

vienas stundas laikā. Pa šo laika posmu /pers. D/ viņam vairākkārt zvanījis, divas reizes nosūtījis viņam īsziņu.

Bijis jau ceļā, bet atgriezies atpakaļ mājās, /adrese B/,jo braukt tādos apstākļos un satikties ar agresīvu, neadekvātu, varbūt pat piedzērušos,

histērisku huligānu būtu nepareizi. Viņam bijušas pamatotas bailes par savu veselību un pat dzīvību.

Savā 12.03.14 Apdrošinātājam rakstītā „Zajavleņijā” /pers. D/ atzinies, ka apvainojis viņu un draudēja “speciāli”. Šajā vakarā uz/pers. B/

daudziem zvaniem neatbildējis.

Apmēram ap pusdeviņiem vakarā piezvanījis /adrese/ pārvaldnieks /pers. H/, jautājis, kas īsti notiek. Vienojušies, ka nākamajā dienā viņš

atbrauks un kopā ar “Latio Namsaimnieka” pārstāvi ieies dzīvoklī, lai nofiksētu esošo situāciju. Par šo akciju bijis informēts arī /pers. D/. Viņš varēja

sazināties ar apdrošinātāju un pieaicināt apdrošinātāja pārstāvi piedalīties viņa dzīvokļa apsekošanā.

10. martā uzreiz pēc plkst. 11 kopā ar sievu un “Latio Namsaimnieka” pārstāvi-santehniķi satikušies, iegājuši kopā dzīvoklī. Dzīvoklis esot

pieslēgts signalizācijai, var droši pārbaudīt, kad bijis pēdējo reizi savā dzīvoklī un secināt, ka likvidēt aizliešanas sekas, ja tādas būtu, viņam nebija

nekādas iespējas. Kad iegājuši dzīvoklī un paskatījušies apkārt, santehniķis teicis „Te taču nekā nav!". Laikam pēc dzirdēta par šo notikumu, viņš

gaidījis ieraudzīt viņa dzīvoklī tiešām avārijas pazīmes. Rūpīgi apskatījuši vannas istabu, koridori un istabu. Nekādas aizliešanas pazīmes netika

konstatētas. Vienīgais, grīdas flīzes vannas istabā dažviet bija nedaudz mitras. Tas varējis notikt kondensāta pilēšanas dēļ, kas notiek siltās telpās gaisa

temperatūrai pazeminoties, un kondensāts šajā gadījumā sakrājās uz virsmām ar zemākām temperatūrām - flīzēm, tualetes poda, skalojamās kastes,

izlietnes un boilera virsmām. Tajā pašā laikā bijis atbraucis arī /pers. D/. Nesaprotamu iemeslu dēļ viņš neesot nācis kopā atbildētāja dzīvoklī, lai pats

redzētu savas "nelaimes" cēloni. Viņš nervozi staigājis zem dzīvokļa logiem turp un atpakaļ. Kad no mājas izgājis “Latio Namsaimnieka” pārstāvis-

santehiķis, /pers. D/viņam kaut ko pajautājis.

Četru mēnešu laikā pēc notikuma neesot saņēmis ne zvanus, ne vēstules, ne e-pastu ne no vienas šajā notikumā iesaistītās fiziskās un juridiskās

personas.

2014.gada 14.jūlijā saņēmis vēstuli ar Swedbank P&C Insurance AS pretenziju atmaksāt summu 5537,79 EUR apmērā par zaudējumu

atlīdzināšanu regresa kārtībā.

Vienīgais izmaksu lietā ”dokuments”, kurā pieminēts zaudējumu cēlonis ir apdrošinātājam adresēta /pers. D/ “Zajavlenije”. Tajā murgaini

pierakstīts 2014.gada 09.marta vakars, kad it kā notika "nelaime", norādīti "precīzi" informācijas avoti par „katastrofas" cēloni - "santehņik Latio

skazal, čto iz- za razriva! v boilere" un "čto to že samoje mne skazal hozjain /numurs A/ kvartiri /pers. B/". Bet kopš abu “draudzīgām" 09.03.14

vakara telefonsarunām nav /pers. D/ sarunu biedrs, cenšas turēties no viņa maksimāli tālāk, jo pamatoti baidās par savu veselību.

Rūpīgi izskatījis visus dokumentus, kurus saņēmis 21.07.14 no prasītāja un kuri „pamato atbildību un zaudējumu apmēru".

SIA „Latio Namsaimnieks" Aktā par avārijas izsaukumu atzīmēts, ka ūdens un kanalizācijas stāvvadi kā visā mājā, tā arī /numurs A/. dzīvoklī ir

kārtībā. Pēc ūdens padeves palaišanas nekur un nekāda ūdens noplūde netika konstatēta. Inženiertehniskās sistēmu defekti ietika konstatēti.

11.03.2014. Atlīdzības Pieteikumā /pers. D/ apraksta nevis „radušos bojājumus", bet pārskaita savas vēlmes pēc montējamiem un nomaināmiem

dzīvokļa un interjera elementiem. Vēlmes tādas - 100% visu iekšējo apdari - griestus, grīdu, flīzes, bambusa parketu, sienas, durvis, logus nojaukt un

nomainīt pret jauniem, un vēl žalūzijas un mēbeles. /pers. D/ vēl prasa demontēt savu boileri - varbūt tieši viņa boileris bija vainīgs tik pamatīgā, kā tēlots,

applūšanā.

/pers. F/ Akta 34. bildē redzams, ka ventilis, kas instalēts ūdens cauruļvada posmā pirms ūdens skaitītāja, atrodas stāvoklī „vaļā”. Tātad, /numurs

B/ dzīvokļa iekšējais ūdensvada tīkls un ūdeni patērējošās ierīces pastāvīgi atradās zem ārējā ūdensvada spiediena, neskatoties uz to, ka /pers. D/

pastāvīgi neatrodas savā Jūrmalas dzīvoklī.

Nekustamā īpašuma apsekošanas Aktā Nr. 1-1103 ar bildēm uz 43 lapām rakstīts, ka „zaudējumus nodarījušā objekta adrese - /adrese/”, pie

tam tehniskais konsultants-eksperts neapsekoja šo objektu un neizdarīja pat mēģinājumu sazināties ar /numurs A/. dzīvokļa īpašnieku. Aktā pārskaitīti

„nodarītie bojājumi" tajā skaitā - visas sienas, grīdas, griesti, durvis, elektroinstalācija; neatzīmētas tikai bojājumu platības.

Klāt pie Akta teksta pievienots fotoalbums no 42 bildēm A4 formāta, kuriem it kā jāataino nodarītos bojājumus. Bet uz divdesmit sešām bildēm

redzami nama un /numurs B/. dzīvokļa kopējie skati, atsevišķi dzīvokļa daļas un interjera fragmenti bez jebkādiem bojājumiem; piecās bildēs - dzīvokļa

apdares fragmenti ar sīkiem mehāniskiem bojājumiem; vienpadsmit bildēs - trīs dzīvokļa apdares fragmenti, kuri nofotografēti no dažādiem skata

punktiem un dažādā palielinājumā un kurās ir redzami neizteikti neregulāras formas plankumi.

/pers. D/ 12.03.14 dokumentā apraksta notikumus 09.03.14 vakarā un no rīta 10.03.14, izklāsta savas domas par „ļaundari, atbildētāju, vēsta par

to, ko viņam izstāstījis „santehņik” un ko viņam it kā izstāstīju viņš, atbildētājs.

Eksperts/pers. F/ nav izdarījis pat mēģinājumu apsekot pēc viņa domām „bojājumu”cēloņa objektu. 31.03.2014. tehniskās apsekošanas

atzinumā eksperts pieļauj visādas varbūtības, apraksta kaut kādus pēc viņa redzējuma bojājumus, neapstiprinot it kā redzēto ne ar vienu pierādījumu.

Piemēram, eksperts atzīmē, kā tiek bojātas ārējās dzīvokļa durvis un tās nepieciešams 100% nomainīt. Ārējās durvis ir izgatavotas no 2mm tērauda

plāksnēm, un pat grūti iedomāties, kā tās varētu ciest no īslaicīgi tekoša ūdens, ja pat tas notiktu. Pielikumā Atzinumam ir 34 bildes. Divdesmit bildēs

bojājumi nav redzami, no tiem sešās bildēs eksponēta roka ar digitālo termometru un mitruma mērītāju ar komentāriem: „ iekšējā temperatūra tikai

+5-6 °C, bet mitrums pārsniedz 12%”. Vajadzējis ieslēgt elektrosildītājus. Tas, ka relatīvais mitrums dzīvojamās telpās ir vairāk nekā 12%, ir pilnīgi

normāli. Pēc pastāvošām normām dzīvojamo telpu relatīvajam mitrumam jābūt robežās 50-60%. Divpadsmit bildēs redzami iekšējās apdares sīki

mehāniski bojājumi, kuru izcelsme nav konstatējama. Divās bildēs redzami iekšējās apdares sīko mehāniski bojājumi, kuru izcelsme nav konstatējama.

Divās bildēs tiek prezentēta peļķe uz grīdas. Vajadzējis „pieņemt mērus zaudējumu samazināšanai” un likvidēt to peļķi.

Atbildētāja dzīvokli varējis jebkurā laikā apmeklēt, pārliecināties, ka nav nekādu pazīmju par to, ka nesen vai vispār kādreiz caur grīdu gandrīz

visā dzīvokļa platībā tecētu liels ūdens daudzums. Kopš dzīvokļa pirkšanas 2004.gadā nekādi remontdarbi atbildētāja dzīvoklī neesot veikti.

Prasītājs 01.10.2014 atsūtījis atkārtotu Pretenziju ar daļējām izmaiņām /numurs B/.dzīvokļa stāvokļa novērtēšanā. Atkārtotā pretenzijā ir norādīts,

ka Prasītājs ir nosūtījis SIA Latio Namsaimnieks pieprasījumu par informācijas sniegšanu saistībā ar notikušo. Secina, ka pēc divu pretenziju izvirzīšanas,

ekspertu atzinumiem, saraksti , prasītājam vēl nebija skaidrs, kas īsti ir noticis. SIA Latio Namsaimnieks savā 16.10.2014.g. atbildē atkārto visu, kas

teikts 10.03.2014.g. Aktā par avārijas izsaukumu, tātad nekādas jaunus faktus vai pierādījumus prasītājs nav uzzinājis.

29.10.2014.g. saņēmis no Prasītāja pirmstiesas brīdinājumu.

10.11.2014.g. noslēdzis ar sertificētu ekspertu /pers. O/ līgumu, lai viņš veiktu atbildētāja dzīvokļa tehnisko apsekošanu un novērtētu /numurs

B/.dzīvokļa aizliešanas iespēju no atbildētāja dzīvokļa.

Eksperts /pers. O/ savā Atzinumā konstatē, ka grīdas segums visā dzīvoklī, gan flīzes vannas istabā, gan lamināts pārējās telpās atrodas labā

stāvoklī, netika pakļauts ūdens iedarbībai un netika vismaz pēdējo piecu jādu laikā remontēts. Demontējot vairākas lamināta plāksnes vietās, kurās istaba

robežojas ar savietoto sanitārtehnisko telpu un pie virtuves nišas netika konstatēta ūdens iedarbība uz laminātu, zem lamināta porolona slāni un starpstāvu

loka konstrukcijām. Sanitārtehniskās ierīces - izlietnes, dušas kabīne, elektriskais boileris un to aprīkojums atrodas labā tehniskā stāvoklī.

Tātad, eksperta /pers. F/ atzinumā uzskaitītie /numurs B/.dzīvokļa bojājumi nevar būt izraisīti no ūdens noplūdes no /numurs A/.dzīvokļa, jo

starpstāvu pārsegums no /numurs A/.dzīvokļa puses nebija pakļauts ūdens iedarbībai. Savukārt, eksperts /pers. F/ pat neapsekoja starpstāvu pārseguma

stāvokli. Pie tādas masīvas aizliešanas, kāda ir aprakstīta Prasītāja dokumentos, uz starpstāvu konstrukcijām un materiāliem paliek gadiem ilgi

neizzūdošas mitruma pēdas.

Pieļauj, ka ūdens iedarbība uz /numurs/.dzīvokļa virsmām un priekšmetiem notika vai no iekšējiem avotiem, kuri atradās /numurs B/.dzīvoklī, vai no

vēl kaut kādiem avotiem, izņemot /numurs A/.dzīvokli ( l.sējums lietas lapa 136-138 ).

2018. gada 2. janvārī saņemta prasītājas atsauksme, ka atbildētāja paskaidrojumi nav pierādīti un nav pamatoti.

1) Apdrošinātā dzīvokļa Nr./numurs B/ bojājumus fiksēja apdrošinātāja pārstāvis tehniskais konsultants-eksperts /pers. P/, kuram ir profesionālais

maģistra grāds būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadīšanā. Bojājumi fiksēti 11.03.2014. Nekustamā īpašuma apsekošanas aktā Nr. 1-11.03,

kurā konstatēts, ka dzīvoklī Nr./numurs B/ telpā Nr.1 (istaba/virtuve) bojāti griesti (mitruma pleķi), sienas (mitras), grīda (mitra, sākusi uzbriest), durvju

aile (uzbriedusi); telpā nr.3 (gaitenis) bojāti griesti (mitruma pleķi), sienas (mitras) un grīda (atlekusi flīze), telpā Nr.2 (sanmezgls) griesti (mitruma pleķi) un

durvis (uzbriedušas). Bojāta elektroinstalācija.

26.03.2014. dzīvokli Nr./numurs B/ apsekoja arī sertificēts būvinženieris /pers. F/ asistējot apsekošanā būvinženierim /pers. F/ (sertifikāta Nr.20-

7011, 20-7012), kuri dzīvokli apskatīja un fiksēju acīm redzamos bojājumus (norādīti Tehniskās apsekošanas atzinumā), konstatēts mitrums iekštelpās -

smaka esot bijusi jūtama. Apsekošanā konstatēts, ka dzīvoklī dēļ appludināšanas bojātas: visās telpās sienas un starpsienas (Atzinuma 4.2., 4.11. un

4.18.punkts); grīdas (Atzinuma 4.12. un 4.18.punkts), dēļ appludināšanas radušās telpās durvju un durvju aiļu deformācijas (Atzinuma 4.13. un

4.18.punkts), visās dzīvokļa telpās bojāti griesti (Atzinuma 4.18.punkts).

Secinājumi un ieteikumi dzīvokļa atjaunošanai stāvoklī kādā tas bija pirms saliešanas norādīti Atzinuma 7.2.punktā, sastādīta atjaunošanas darbu

tāme. Tāme sastādīta pēc faktiski konstatēta fakta un visi tāmē norādītie apdares bojājumi saistīti ar applūšanu.

Norāda, ka durvju ailes deformācijai, parketa deformācijai un citiem konstatētiem bojājumiem vajadzīgs laiks. Uz būvinženiera dzīvokļa

apsekošanas brīdi deformācijas mitruma ietekmes dēļ bija redzamas un bojājumi no ūdens tecēšanas dzīvokļa telpās bija vizuāli konstatējami. Tāmē

paredzēta tikai vienu durvju nomaiņa, t.i., sanmezglam un kārbu nomaina istabas ailei - bojājumi redzami fotoattēlos (Atzinumā fotoattēli Nr.5, 6, 10, 27,

28, 29).

Zaudējumu apmēru veido bojāto lietu atjaunošanas vērtība (Civillikuma 1786.pants). Saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanas līgumu" 35.pantu,

apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem zaudējumus atlīdzina pēc kompensācijas principa. Izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt

apdrošinātajam apdrošināšanas gadījumā radītos zaudējumus. Kompensācijas princips nozīmē, ka:

1) ja klientam pirms apdrošināšanas gadījuma bija viendabīga materiālu apdare, tad viņam ir tiesības pieprasīt, lai griesti un/vai sienas, grīdas visā

telpā ir tādas arī pēc bojājumu novēršanas,?

2)tāme paredz visu bojātās telpu griestu un/vai sienu, grīdu atjaunošanu iepriekšējā stāvoklī, jo rūpnīcās būvmateriālu izgatavotājs paredz, ka

izstrādājumiem, ja tie izgatavoti dažādās partijās un laikos rodas krāsu un toņu atšķirības, līdz ar to nav iespējams veikt daļēju remontu, lai apdare būtu

viendabīga (t.i.- vienā krāsu tonī, viena veida tapetes, un tml.), arī materiāli tiek iegādāti jauni, noteikta svara daudzuma iepakojumos, tapetes tiek

iegādātas ruļļos;

3)zaudējumu apmēru veido bojāto lietu atjaunošanas vērtība, kas nozīmē, ka dzīvokļa konkrētās telpas bojātā plakne tiek atjaunota pilnībā, nevis

tikai bojātā vieta.

Saskaņā ar minēto normu, apdrošinātājs ir konstatējis visus bojājumus, kas radušies ūdens noplūdes rezultātā un apdrošināšanas atlīdzība ir

izmaksāta ievērojot kompensācijas principu. Zaudējumus ir novērtējis sertificēts eksperts. Apdrošinātājs kā komercdarbības veicējs izvērtē zaudējumu

apmēru un darbojas pēc likumā “Par apdrošināšanas līgumu” noteiktā kompensācijas principa, proti, izvērtē vismazāko iespējamo summu, lai novērstu

bojājumus un izpildītu savas ar līgumu uzņemtās saistības, līdz ar ko zaudējumu apmērs ir pamatots un pierādīts.

Tiesu praksē nostiprināta atziņa, ka zaudējumi, kas novērtējami izmaksu veidā, ir pamatoti tādā aprēķinā lai atjaunotu lietu tās sākotnējā veidā,

atsaucas uz Senāta 29.09.2010. spriedumu lietā Nr. SKC-191; 04.12.2012, spriedums lietā Nr. SKC-656.

Norāda, ka eksperts /pers. F/ savā Atzinumā ir norādījis, ka:

a)apsekošanas laikā konstatēts, ka ārējās un iekšējās nesošās sienas apšūtas ar riģipša konstrukcijām, veikta skaņu izolācija. Pēc applūšanas sienu

apdare bojāta, nepieciešama daļēja telpu riģipša apšuvuma demontāža un atjaunošana. Telpas rekomendēts atjaunot pēc izžāvēšanas (Atzinuma 4.2.p.);

b)vizuāli konstatēti apdares bojājumi (tapetes atlīmēšanās, pelējums utt. pēc telpu applūšanas 2.stāva), faktiskos bojājumus var redzēt tikai pēc

tapešu noņemšanas un starpsienu daļējas demontāža (no vienas puses, izņemot skaņu izolāciju). Atsevišķās vietās iespējama bojāto vietu piešpaktelēšana

un tapešu atjaunošana, citviet būs nepieciešams no vienas puses pilnībā demontēt starpsienas, lai nosusinātu mitrumu, kas radies pēc applūšanas

(Atzinuma 4.11.p.);

c)grīdas segums apsekojamā vietā (bambusa parketa segums) bojāts - uz tā virsmas konstatēts 100% mitrums (ūdens pēc applūšanas), arī zem

seguma ir iespējams paaugstināts mitrums (Atzinums 4.12 p.) Papildus norāda, ka visi pārstāvji, kas apsekoja dzīvokli, uz grīdas konstatēja acīm

redzamus ūdens plankumus, t.sk. stūros pie virtuves mēbeles bija redzama parketa deformācija;

d)rekomendēts demontāžu veikt tikai vienai starpsienu pusei, izņemot skaņu izolāciju, un izžāvējot otru pusi. Norādīts, ka apkurei paredzēta tikai

elektriskā apsildīšana, telpas tiek izmantotas tikai vasara sezonā. Žāvēšanu nepieciešams organizēt kopā ar telpu regulāru izvēdināšanu;

e)iekšējās durvis - nepieciešama atjaunošana durvju konstrukcijām, jo konstatētas durvju vērtnes, kārbu un aplodas deformācijas (Atzinums

4.18.p.);

f)dzīvoklī bija nepieciešams nomainīt tikai bojāto elektroinstalāciju. Apsekošanas laikā no īpašnieka puses pieteikti elektroinstalācijas bojājumi bija

virtuvei un silto grīdu sistēmai, ko bija nepieciešams pārbaudīt, veicot atjaunojošo remontu, kas arī bija rekomendēts punktā 5.9. - „Elektroapgādes

avots saņemtas ziņas par bojājumiem. Pirms atjaunošanas darbiem nepieciešams nomainīt bojāto elektroinstalāciju, demontējot gaismekļus,

rozetes, slēdžus un montējot tos atpakaļ pēc apdares veikšanas. Elektroapgādes sistēmas (el/instalācijai) tehniskais stāvoklis - neapmierinošs.”

Ieslēgt virtuves apgaismojumu un silto grīdu nav rekomendēts. Elektroinstalācija daļēji strādāja, vienīgais telpu žāvēšanas veids varēja būt

vedināšana caur logu, izmantojot elektriskos sildītājus un mitruma savācēju. Atzinumā temperatūras mērīšana telpās tika norādīta, lai saprastu, ka pie šīs

temperatūras telpu izžāvēšana nav iespējama.

Teikto papildus apstiprina tehniskā eksperta /pers. F/ sniegtā atbilde uz Atbildētāja lietā iesniegtajiem komentāriem par tehnisko atzinumu un

sastādītās tāmes pamatotību.

Arī savā 12.03.2014. iesniegumā prasītājam dzīvokļa Nr./numurs B/ pilnvarotā persona /pers. D/ ir norādījis, ka ūdens dzīvoklī Nr./numurs B/

tecēja no griestiem un sienām, parkets un grīda bija zem ūdens aptuveni 1-2 cm. Apsaimniekotāja santehniķis nākamajā dienā pēc noplūdes

10.03.2017. apsekoja dzīvokli nr./numurs A/, kurš teica, ka avārija notikusi /pers. B/ (Atbildētāja) dzīvoklī boilera plīsuma dēļ.

Norāda, ka atbildētājs nav tehniskais eksperts būvniecības jomā, lietā nav pierādījumu, ka pēc apliešanas atbildētājs būtu dzīvokli nr. /numurs B/

apsekojis, tādēļ viņa iebildumi par dzīvokļa Nr./numurs B/ bojājumu, kuri fiksēti apdrošināšanas pārstāvja apsekošanas aktā un tehniskā eksperta /pers.

F/ tehniskās apsekošanas atzinumā, zaudējumu apmēru nav pamatoti un vērtējami kritiski.?

Nav pareizs tehniskā eksperta /pers. O/ atzinumā norādītais, ka dzīvokļa Nr/numurs A/ telpas netika pakļautas ūdens iedarbībai, jo eksperts

dzīvokļa Nr./numurs A/ apsekošanu veicis tikai 20.11.2014., t.i. vairāk kā 8 mēnešus pēc ūdens noplūdes (09.03.2014.) un šajā laika periodā vasarā

dzīvokļa telpas varēja izžūt.

Norāda, ka /pers. O/, veicot dzīvokļa Nr./numurs A/ apsekošanu, nav ar mitruma mērītāju veikta mitruma mērīšana dzīvoklī, bez kā vizuāli nav

iespējams izdarīt secinājumus par mitruma esamību vai neesamību dzīvoklī. To apstiprina 05.12.2017. būvinženiera /pers. F/ atbildē sniegtā informācija

uz Prasītāja pieprasījumu.

Mājas /adrese/, apsaimniekotājs SIA Latio Namsaimnieks savā 2014.gada 16.oktobra vēstulē „Par Informācijas sniegšanu" norāda, ka avārijas

izsaukums tika saņemts 09.03.2014., bet piekļuve dzīvoklim Nr./numurs A/ tika nodrošināta tikai 10.03.2014. Tā pat apsaimniekotājs norāda, ka tika

apsekoti inženiertīkli, bojājumi netika konstatēti, bet tika konstatētas mitruma pēdas uz grīdas.

05.12.2017. augstāk minētajā atbildē uz Prasītāja pieprasījumu būvinženieris /pers. F/ ir norādījis, ka mitrums varēja nonākt caur dzīvokļa

Nr./numurs A/ pārsegumu līdz griestiem dzīvoklī nr./numurs B/ (atrodas zem dzīvokļa Nr./numurs A/). Norādīts, ka mitruma pēdas uz grīdas dzīvoklī

Nr./numurs A/ ir konstatēts fakts. Mitrums dzīvoklī Nr./numurs B/ tika pārbaudīts ar mitruma mērītāju un tas bija virs normas, skat. atbildes 1. punktu.

Atzinumā norādīts, ka dzīvokļa Nr./numurs B/ bojājumu cēlonis - dzīvokļu elementu applūšana no 2.stāva (Atzinuma 7.1.punkts).

Līdz ar to ūdens noplūde no Atbildētāja dzīvokļa ir bijusi un tā ir pierādīta.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 6) punkts paredz dzīvokļa īpašnieka pienākumu ievērot telpu lietošanas noteikumus, sanitārās un ugunsdrošības

normas. Tas nozīmē, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir uzturēt sev piederošo īpašumu pienācīgā stāvoklī, lai tas neradītu traucējumus citiem dzīvokļu

īpašniekiem. Tādējādi likumdevējs tieši dzīvokļa īpašniekam ir noteicis atbildību par dzīvokļa īpašuma stāvokli un sekām, kas no tā rodas.

Likumdevējs uzliek par pienākumu: „turēt savu būvi, ka no tās nevar rasties kaitējums” (Civillikuma 1084.p.).

Pie konstatētajiem apstākļiem, ka no „būves ir radies kaitējums”, ka „ir traucēti citu dzīvokļu īpašnieki” ir konstatējams, ka augstāk minētie

pienākumi nav pildīti.

Neviens spēkā esošs normatīvais akts neuzliek par pienākumu apdrošinātājam kontrolēt izmaksātās atlīdzības pielietojumu, kā arī apdrošinātās

personas pienākumu izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību obligāti izmantot bojājumu novēršanai. Apdrošinātā persona var šo naudas summu izmantot pēc

saviem ieskatiem, protams, ņemot vērā apdrošināšanas līgumā un apdrošināšanas noteikumos noteikto.

Tiesas sēdē 2018. gada 2. oktobrī prasītājas pilnvarotais pārstāvis /pers. A/ prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem motīviem un

pamatiem un lūdza tiesu prasību apmierināt, sniedza paskaidrojumus.

Atbildētājs/pers. B/prasību neatzina, lūdza tiesu prasību noraidīt, uzturēja rakstveida paskaidrojumus norādītos argumentus,

paskaidroja, ka viņam nav nekāda sakara ar konkrēto gadījumu, otrajā stāvā ir septiņi dzīvokļi un koridors. Ūdens noplūdes cēlonis nav konstatēts,

pie stāvvada pievienotas divas vannas istabas.

Motīvu daļa

Tiesa, noklausījusies prasītājas pārstāvja un atbildētāja paskaidrojumus, liecinieku /pers. D/, /pers. V/, /pers. Z/, /pers. H/ liecības,

izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Saskaņā

ar Civillikuma 1775.pantu katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Civillikuma 1770.pants paredz, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski

novērtējams pametums. Savukārt Civillikuma 1772.pants paredz, ka jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī

viņa sagaidāmās peļņas atrāvums.

Tādējādi tiesa secina, ka zaudējums var izpausties kā jebkāds mantas samazinājums, zudums vai bojājums, sagaidāmās peļņas atrāvums, papildu

izdevumi, kā arī citas mantiski

novērtējamas tiesību aizskāruma sekas. Judikatūrā (sk., piemēram, Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 14.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC-

255/2009, 2013.gada 24.maija spriedumu lietā Nr.SKC-132/2013, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 20.septembra

spriedumu lietā Nr.SKC-242/2016, 2017.gada 28.novembra spriedumu lietā Nr.SKC-376/2017, ECLI:LV:AT:2017:1128. C27147414.1.S un

2017.gada 7.decembra spriedumu lietā Nr.SKC-384/2017, ECLI:LV:AT:2017:1207.C32341509.1.S) ir atzīts, ka zaudējumu atlīdzības prasībai ir

nepieciešams konstatēt visus civiltiesiskās atbildības priekšnoteikumus: 1) zaudējumu esamību; 2) prettiesiski vainojamu rīcību; 3) cēlonisko sakaru starp

zaudējumiem un rīcību. Tāpat judikatūrā (Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 12.oktobra sprieduma lietā Nr.SKC-152/2017,

ECLI:LV:AT:2017:1012.C30283207.1.S, 9.punkts un 2017.gada 28.novembra sprieduma lietā Nr.SKC-376/2017, ECLI:LV:AT:2017:1128.

C27147414.1.S, 8.punkts) ir nostiprināta atziņa, ka, lai noskaidrotu lietas apstākļus, kuri ietilpst pierādīšanas priekšmetā, tiesai jāņem vērā, ka

prasītājam jāpierāda:

1) tiesību aizskārums, ar ko viņam nodarīti zaudējumi (sk. Civillikuma 1635.pantu);

2) ar šo tiesību aizskārumu nodarīto zaudējumu apmērs (sk. Civillikuma 1779.pantu).

Savukārt atbildētājam jāpierāda:

1) ka viņš nav vainojams zaudējumu nodarīšanā (sk. Civillikuma 1636. un 1638.pantu);

2) vai ka prasītājs pats vainīgs pie zaudējumu nodarīšanas, jo nav ievērojis pienācīgu rūpību (sk. Civillikuma 1646. un 1776.pantu);

3) vai ka prasītājs pats rīkojies ļaunā nolūkā (sk. Civillikuma 1642.pantu).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 9.panta 1.punktu dzīvokļa īpašniekam attiecībā uz

dzīvokļa īpašumu ir pilnīgas varas tiesības, tai skaitā tiesības valdīt un lietot dzīvokļa īpašumu,

iegūt no tā labumu, izmantot to pēc sava ieskata mantas pavairošanai un vispār lietot to jebkādā

veidā, ciktāl dzīvokļa īpašnieku neierobežo likumi un ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem.

Tādējādi tiesa atzīst, ka atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam bija jānodrošina sava dzīvokļa īpašuma un tajā esošo iekšējo inženierkomunikāciju,

elementu un iekārtu uzturēšana tādā kārtībā, lai tas neradītu traucējumus cita dzīvokļa īpašniekam un bojājumus citam dzīvokļa

īpašumam.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 14.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām

personām ir atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai savstarpēji noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā.

Savukārt saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanas līgumu” (kas bija spēkā līdz 2018.gada

31.maijam, t.i., arī prasības celšanas dienā) 40.panta pirmo daļu apdrošinātājs, kas ir izmaksājis

apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret

personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem [..].

Izvērtējusi pušu argumentus un pierādījumus, tiesa secina, ka lietā nepastāv strīds par to, ka atbildētājam piederošais dzīvokļa īpašums Nr.

/adrese/, atrodas otrajā stāvā virs /pers. G/ piederošā dzīvokļa īpašuma Nr./numurs B/ pirmajā stāvā (Zemesgrāmatas nodalījums, l.sējums, lietas

lapa 118-119, būvju tehniskās inventarizācijas lieta l.sējums, lietas lapa 216-217 ).

Lietā nav arī strīda par to, ka ūdens noplūde nebija notikusi no dzīvokļa īpašuma Nr. /numurs C/, kas robežojas ar atbildētājam piederošo

dzīvokļa īpašumu mājas otrajā stāvā. (Zemesgrāmatas nodalījuma noraksts, l.sējums, lietas lapa 218). Par minēto faktu liecināja dzīvokļa Nr. /numurs

C/ īpašnieks /pers. Z/ 2019. gada 28. jūnija tiesas sēdē.

Tāpat lietā nav strīda par to, ka prasītāja pati nav vainīga pie zaudējumu nodarīšanas, jo nebija ievērojusi pienācīgu rūpību, un ka prasītāja pati

nebija rīkojusies ļaunā nolūkā.

Lietā pastāv strīds par to vai prasītājai ir radušies zaudējumi atbildētāja kā dzīvokļa īpašnieka prettiesiski vainojamas rīcības dēļ.

No lietas materiālos esošās Mājokļa apdrošināšanas polises Nr. MO 10242809 redzams, ka 2013.gada 17. maijā fiziska persona /pers. C/

apdrošinājusi dzīvokli Nr. /adrese/ laika periodā no 2012. gada 17. maija līdz 2014. gada 16. maijam ar pašrisku 142,29 EUR. Dzīvokļa

apdrošināšanas summa EUR 27212,42 ( l. sējums, lietas lapa 9-27).)

No SIA “ Latio Namsaimnieks “ 2014. gada 10.marta Akta par avārijas izsaukumu redzams, ka 2014. gada 9. martā saņemts avārijas

izsaukums no dzīvokļa īpašnieka /adrese/ ar sūdzībām par ūdens noplūdi no grieztiem. Ierodoties objektā tika konstatēts, ka ir notikusi ūdens noplūde

no augšējā stāva. Tika atslēgta ūdens padeve korpusos lit. 1 un lit. 2.Tika apsekoti ūdens un kanalizācijas stāvvadi, izņemot cauruļvadu posmu, kas

atrodas dzīvoklī Nr. /numurs A/. Ūdens un kanalizācijas stāvvadu bojājumi netika konstatēti( l.sējums, lietas lapa 32).

No 2014.gada 11. marta Swedbank nekustamā īpašuma apsekošanas akta Nr. 1-11.03, kuru sastādījis tehniskais konsultants-eksperts /pers.

P/, un fotogrāfijām redzams, ka ūdens noplūde dzīvoklī Nr. /numurs B/ notikusi no augšējā stāva, pagaidām (..) cēlonis nav zināms. Nodarīti šādi

bojājumi : istabā- virtuvē bojāti griesti, siena, grīda durvju aile; gaitenī bojāta grīda, siena, griesti, vannas istabā bojāti griesti, durvis. Bojāta

elektroinstalācija ( l.sējums, lietas lapa 34-72 ).

2014. gada 26. martā būvinženieris /pers. F/ veicis dzīvokļa Nr. /adrese/ apsekošanu un sastādījis tehniskās apsekošanas atzinumu, kurā ir

fiksēta dzīvokļa konstrukciju tehniskā apskate dabā, fiksēti bojājumi vizuāli noteiktas bojātās vietas un to tehniskais stāvoklis, veikta dzīvokļa telpu

fotografēšana, sniegtas rekomendācijas bojājumu novēršanai ( l.sējums, lietas lapa 75- 114).

No būvuzņēmuma SIA “ MM61” eksperta /pers. F/ 2014. gada 31. marta apstiprinātās tāmes redzams, ka kopējās remontdarbu izmaksas ar

PVN ir 7366,98 EUR( l.sējums lietas lapa 72-74 ).

No 2014. gada 8.aprīļa maksājuma uzdevuma redzams, ka prasītāja ir pārskaitījusi uz /pers. G/ bankas kontu apdrošināšanas atlīdzību EUR

5537,79 apmērā.

Liecinieks/pers. H/ 2019. gada 4. decembra tiesas sēdē liecināja, ka notikuma laikā strādājis bijis mājas pārvaldnieks, SIA “Latio

Namsaimnieks” apsaimniekojusi ēkas /adrese/ kopīpašuma daļu. 2014. gada 9. martā notikusi avārija, avārijas dienests noslēdzis ūdens padevi visai

mājai. Dzīvoklis Nr. /numurs A/ apsekots tikai nākošajā dienā. Apsekošanā konstatēts, ka kopīpašumā esošajos inženiertehniskajos tīklos problēmu nav.

Dzīvoklī Nr. /numurs A/ konstatētas mitruma pēdas.

Liecinieks/pers. V/ 2019. gada 29. janvāra tiesas sēdē liecināja, ka strādājis Latio Namsaimnieks par santehniķi. Bijis izsaukumā uz dzīvokļa

saliešanu pirmajā stāvā, ka no otrā stāva tek ūdens. Kad ieradies, patiešām visas sienas un grīda bijušas slapjas, uz grīdas bijis ūdens. Uz avārijas vietu

devies viens. Atslēdzis ūdens piegādi trīs mājām uzreiz. Otrajā stāvā pie kaimiņiem nav iekļuvis. Ūdens pirmā stāva dzīvoklī tecējis no griezties, pa

sienām, tecējis no gaismas ķermeņiem. Uz grīdas ūdens bijis tika daudz, ka ejot šļakstējis. Pēc ūdens noslēgšanas ūdens uzreiz nav pārstājis tecēt. Par

ūdens padeves atjaunošanas laiku precīzi nevar pateikt. Aplietajā dzīvoklī bijis kopā ar tā saimnieku. Aktu nav sastādījis, tādēļ, ka nav varējis iekļūt

augšējā dzīvoklī.

Liecinieks/pers. D/ 2018. gada 2. oktobra tiesas sēdē liecināja, ka 2014. gada 9. marta vakarā ar sievu un meitu atbraukuši uz dzīvokli

pārliecināties par uzturēšanos dzīvoklī, jo dzīvoklī pastāvīgi dzīvo apmēram trīs- četrus mēnešus gadā, reizi mēnesī atbrauc pārbaudīt dzīvokļa

temperatūru. Ieejot dzīvoklī sieva iekliegusies, viņa pirmā konstatējusi ūdeni. Uz grīdas ūdens bijis apmēram 5 cm augstumā, vispirms zvanījis

atbildētājam, tad pārvaldniekam /pers. H/, tad tai personai, kura ieradusies ūdeni atslēgt. Ūdens padeve visai mājai atslēgta ārpusē mājai. /pers. B/

pa telefonu atbildējis, ka liecinieks /pers. D/ ir piedzēries un grib viņam nodarīt pāri. Izsaucis Jūrmalas pašvaldības policiju, iedevis telefonu policijas

darbiniekam, lai skaidro atbildētājam, ka lai nebaidās no viņa. /pers. B/ atbildējis, ka ir slims, pēc tam telefonu nodevis kādai citai personai, kura

paskaidrojusi, ka lai netraucē, persona ir slima. Ūdens noplūdes dēļ griezti bijuši izliekušies. Nākošajā dienā ap plkst. 11, kad ieradies pie mājas,

redzējis /pers. B/, viņa sievu un santehniķi, kuram jautājis pr notikušo un viņš atbildējis, ka tur aizgājis bojā boileris. Par boileri minējis pats atbildētājs,

ka viņam būšot jāgriežas ar prasību pret boilera ražotāju, bet pēc divām dienām to noliedzis. Atbildētājam lūdzis 9. un 10 martā atļauju iekļūt viņa

dzīvoklī, bet atbildētājs nav atļāvis citām personām ieiet viņa dzīvoklī. /pers. B/ nav bijis /numurs B/. dzīvoklī un nav lūdzis liecinieku atļaut ieiet

dzīvoklī. Marta mēnesī mājai bijis liels ūdens patēriņš, kas bijis jāmaksā visiem kopīpašniekiem.

Liecinieks/pers. Z/ 2019. gada 28. jūnija tiesas sēdē liecināja, ka savā dzīvoklī Nr. /adrese/ uztura tikai varas laikā labos laika apstākļos.

Pastāvīgi dzīvo Rīgā, Imantā. Viņa dzīvoklis atrodas otrajā stāvā pretī atbildētāja dzīvoklim. Abiem kopīga ir vannas istabas siena. Liecinieka dzīvoklī

nekad ūdens noplūdes nav notikušas. Zem viņa dzīvokļa atrodas dzīvoklis, kurā dzīvo pavecāka sieviete. No lejas kaimiņiem nekad nekādas sūdzības

nav bijušas. No kaimiņa, kurš remontējis dzīvokli dzirdējis, ka viņa dzīvoklis ticis nopludināts. No jumta nekādas noplūdes nav bijušas.

Tiesa uzskata, ka tiesai nav objektīva pamata apšaubīt liecinieku liecību patiesumu, jo tās nav pretrunā ar prasītājas pilnvarotā pārstāvja tiesas

sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem un lietas materiālos esošajiem rakstveida pierādījumiem, turklāt tiesa nav konstatējusi minēto liecinieku, kuri ir brīdināti

par kriminālatbildību pēc Krimināllikuma 300.panta, iespējamo personisko ieinteresētību konkrētās civillietas izskatīšanas iznākumā vai citus apstākļus,

kas varētu ietekmēt viņu sniegto liecību patiesumu.

Atbildētāja rakstiskos komentārus par liecinieka /pers. D/ liecību nepatiesību tiesa vērtē kā atbildētāja subjektīvu viedokli, ko neviens

pierādījums neapstiprina( l.sējums. lietas lapa 219-221 ), komentāriem pievienotie SIA “Jūrmalas ūdens” rēķini, Valsts zemes dienesta informācija,

2016. gada 09.septembra īpašnieku kopsapulces protokols nav attiecināmi uz konkrēto strīdu ( l.sējums, lietas lapa 222-229, 232-245 ). Savukārt

tehniskās inventarizācijas lietas l. stāva un 2. stāva plāns ( l.sējums lietas lapa 230-231) sakrīt ar prasītājas iesniegtajiem dokumentiem ( l.sējums, lietas

lapa 216-216.). Par šiem dokumentiem - dzīvokļu izvietojumu otrajā stāvā liecināja liecinieks /pers. Z/.

Atbildētāja rakstiskos komentārus par liecinieka /pers. V/ liecību dīvainību tiesa vērtē kā atbildētāja subjektīvu viedokli, ko neviens

pierādījums neapstiprina( 2.sējums. lietas lapa 2-4).

Atbildētāja komentāru par /pers. F/ tehniskās apsekošanas atzinumu tiesa vērtē kā atbildētāja subjektīvu viedokli, ko citi, objektīvi

pierādījumi neapstiprina, turklāt atbildētājs nav tehniskais eksperts būvniecības jomā, no atbildētāja iesniegtajiem izglītību un kvalifikāciju esošajiem

dokumentiem redzams, ka viņš ieguvis izglītību un inžnierzinātņu doktora grādu siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas jomās ( l.sējums

lietas lapa 143-147, 183-185).).

Atbildētāja iesniegtais būvinženiera /pers. O/ tehniskās apsekošanas atzinums dzīvoklim Nr./numurs A/ sastādīts 2014. gada 10.

decembrī, apsekošana veikta 2014. gada 11. novembrī, proti, vairāk nekā astoņus mēnešus pēc 9. martā dzīvokļa Nr. /numurs B/ applūšanas. Līdz ar

to nav attiecināms uz notikumu. Turklāt ir vispārzināms fakts, ka ūdenim ir vairāki agregātstāvokļi un tas iztvaiko.

Vadoties pēc loģikas likumiem un dzīvē gūtiem novērojumiem, tiesa secina, ka iepriekš minētie pierādījumi liecina par to, ka ūdens

noplūde nevarēja notikt no daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošajām inženierkomunikāciju sistēmām vai iekārtām, pretējā gadījumā

pēc aukstā ūdens padeves atjaunošanas 2014. gada 10. martā noplūde būtu atsākusies.

Nepatiess ir atbildētāja arguments, ka līdz 2014. gad 9. martam viņa dzīvoklī ūdens padeve bijusi noslēgta. SIA “Latio Namsaimnieks

“2014. gada 10. marta Aktā par avārijas izsaukumu ir norādīts, ka “ūdens padeve dz. /numurs A/ tika atslēgta pirms ūdens padeves palaišanas

mājai”( l.sējums lietas lapa 32).

Atbildētajā ieskatā prasītāja nav prasību pieraidījusi, jo nav fiksējusi dokumentos ūdens noplūdes cēloni.

Tiesa atzīst, ka apstākli, ka nav fiksēts ūdens noplūdes iemels, ir radījis pats atbildētājs, jo viņš ir liedzis 2014. gada 9. martā iekļuvi savā

dzīvoklī apsaimniekotāja pārstāvim, kā arī nav ieradies notikuma vietā pēc paziņojuma saņemšanas cik ātri vien iespējams. Ņemot vērā atbildētāja

akcentēto izglītību un inženiera pieredzi, tiesas ieskatā atbildētājs ir bijis ieinteresēts nenoskaidrot un neuzradīt cēloni pirmā stāva dzīvokļa Nr.

/numurs B/ noplūdes patiesajam iemeslam.

Tiesas ieskatā 2014. gada 10. martā atbildētāja dzīvokļa vannas istabā uz flīzēm konstatētais mitrums neizslēdz ūdens noplūdi no vannas istabā

esošā ūdens boilera.

Saskaņā ar Civillikuma 1649.panta pirmo daļu prasījumos, kas izriet vienīgi no tiesību

aizskārumiem un neskar jau pastāvošas saistību attiecības, tiesību aizskārējs atbild par katru, pat vieglu neuzmanību.

Ievērojot to, ka konkrētajā gadījumā ūdens noplūdes cēlonis atradās atsevišķā, no pārējās dzīvojamās mājas daļas nodalītā dzīvokļa īpašuma

robežās esošajā iekārtā, tiesa uzskata, ka atbildētājs kā dzīvokļa īpašnieks ūdens noplūdes brīdī bija atbildīgs par inženieraprīkojuma elementu un ierīču

uzturēšanu, rīcību ar ūdeni, kā arī par to bojājumu rezultātā nodarītiem zaudējumiem. Tiesa atzīst, ka atbildētājs, nenodrošinot viņam piederošajā dzīvokļa

īpašumā esošo iekārtu un komunikāciju uzturēšanu atbilstošā tehniskā stāvoklī, nebija rīkojies kā rūpīgs un čakls saimnieks (Civillikuma 1646.pants), līdz

ar to konkrētajā tiesiskajā situācijā zaudējumu cēlonis ir atbildētāja bezdarbība.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītāja ir pieradījusi tiesību aizskārumu, ar ko tai nodarīti zaudējumi.

Saskaņā ar Civillikuma 1784.pantu, ja ārpus līgumiskām attiecībām kādam nodarīts zaudējums ar otras personas prettiesīgu darbību, tad

zaudējuma nodarītājs atbild par visiem zaudējumiem (1772. un 1773.p.)

Prasītājs ir pamatoti atsaucies uz tiesu praksē nostiprināto atziņu, kas pausta Senāta 29.09.2010. spriedumā lietā Nr. SKC-191 un

04.12.2012. spriedumā lietā Nr. SKC-656, ka zaudējumi, kas novērtējami izmaksu veidā, ir pamatoti tādā aprēķinā, lai atjaunotu lietu tās sākotnējā

veidā.

Zaudējumu apmērs ir pierādīts ar SIA “ MM61” sastādīto un eksperta /pers. F/ apstiprināto tāmi.

Attiecībā uz tiesību aizskārumu nodarīto zaudējumu apmēru, tiesa norāda, ka prasītāja ir kļūdījusies izdevumu, kas nepieciešami dzīvokļa

atjaunošanai tādā stāvoklī, kādā tas bija pirms appludināšanas, aprēķinā.

SIA “ MM61” eksperts /pers. F/ 2014. gada 31. martā apstiprinājis kopējās remontdarbu izmaksas ar PVN 7366,98 EUR apmērā. ( l.sējums

lietas lapa 72-74 ).

Prasītāja prasībā ir noradījusi, “ja atlīdzību izmaksā naudā, netiek atlīdzināti zaudējumi, kas vēl nav radušies – uzņēmuma virsuzdevumi,

peļņa, darba devēja sociālais nodoklis un PVN 21% darbam, transportam.”

Atņemot no eksperta apstiprinātās summas 7366,98 EUR norādītos izdevumus, naudā izmaksājamā summa veido EUR 5041,84, nevis EUR

5680,08. No EUR 5041,84 atņemams polisē noradītais pašrisks EUR 142,29. Līdz ar to atbildētājs ir atbildīgs par zaudējumu nodarīšanu EUR

4899,55 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet

atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

No atbildētāja prasītāja labā piedzenama valsts nodeva EUR 430,62 ( no prasības summas 4899,55 ), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par

tiesas dokumentu un pavēstu nosūtīšanu EUR 3,30, kā arī kancelejas nodeva par liecinieku uzaicināšanu EUR 10 ( l.sējums lietas lapa 188-189,

https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/e-pakalpojumi/nodevu_kalkulators).

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei(izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tādējādi tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)

saņemt no atbildētāja 6% gadā no nesamaksātās piedzenamās naudas summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, skaitot to no sprieduma spēkā

stāšanās dienas

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 193., 195., 204.1pantu, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu “Swedbank P&C

Insurance” AS, Igaunijas reģistrācijas Nr. 11269248, zaudējumus 4899,55 EUR (četri tūkstoši

astoņi simti deviņdesmit deviņus euro un 55 centus) un tiesāšanās izdevumus EUR 443,92 (četri simti četrdesmit trīs euro un 92 centus), kopā

piedzenot EUR 5343,47 (pieci tūkstoši trīs simti četrdesmit trīs euro un 47 centus).

Noteikt “Swedbank P&C Insurance” AS, Igaunijas reģistrācijas Nr. 11269248, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/,

personas kods /personas kods/, likumiskos nokavējuma procentus 6 % (sešu procentu) apmērā gadā no nesamaksātās piedzenamās summas 4899,55

EUR (četri tūkstoši astoņi simti deviņdesmit deviņiem euro un 55 centiem).

Piedzīto summu samaksa par labu “Swedbank P&C Insurance” AS veicama “Swedbank P&C Insurance” Latvijas filiāles norēķinu kontā Nr.

LV35HABA0551024373547 “Swedbank” AS.

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Noraidīt prasību daļā par EUR 638,24 (seši simti trīsdesmit astoņu euro un 34 centu) piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas 2020. gada 6.janvāra, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese I.Rūķe