Court orders father to pay 111-114 euros monthly alimony to daughter until age 24.

Lietas Nr.C33710216

Lietas arhīva Nr.C-3197-17/24

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2017.gada 29.maijā

Rīgas rajona tiesa

Jūrmalas tiesu nams

tiesnese I.Freimane,

sekretāre I.Tjarve,

piedaloties prasītājai /pers. B/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. B/ maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Aprakstošā daļa

Tiesā 2016.gada 15.septembrī saņemts /pers. B/ maza apmēra prasības pieteikums pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka /pers. C/ ir prasītājas /pers. B/ tēvs. Prasītāja /datums/kļuva pilngadīga, taču, tā kā turpina izglītoties /Nosaukums

A/II kursā, viņa nespēj sevi apgādāt. Atbildētājs labprātīgi līdzekļus meitas uzturam nemaksā.

Pamatojoties uz Civillikuma 179.pantu, lūdz piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus 30 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās

mēneša darba algas ik mēnesi līdz laikam, kamēr prasītāja turpina izglītoties, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Vienlaicīgi lūdz noteikt, ka

spriedums par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu atbildētājam 2016.gada 26.septembrī nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida

paskaidrojuma sniegšanai, izskaidrojot puses civilprocesuālās tiesības un pienākumus. Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja rakstveida paskaidrojums

tiesā nav saņemts, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Tā kā ar tiesneses 2017.gada 25.janvāra lēmumu atzīts, ka lietā nepieciešams noskaidrot papildu apstākļus, kuriem var būt nozīme lietas izlemšanā,

nolemts lietu iztiesāt tiesas sēde.

Prasītāja tiesas sēdē prasību uzturēja prasības pieteikumā norādītajā apmērā, norādot, ka, tā kā likums neregulē maksājamo uzturlīdzekļu apmēru

pēc 18 gadu sasniegšanas, tiesai pēc analoģijas būtu jāpiemēro likums, kas regulē līdzīgas tiesiskās attiecibas. Papildus paskaidroja, ka šobrīd dzīvo

kopā arī māti. Līdz 18 gadu vecumam uzturlīdzekļus prasītājai maksāja Uzturlīdzekļu garantiju fonds. Prasītājas māte strādā/Nosaukums B/kā juriste ar

ikmēneša darba algu aptuveni 700 euro apmērā. Atbildētājs ir bezdarbnieks, viņam nepieder nedz kustamā, nedz nekustamā manta. Atbildētāja

apgādībā nav citu nepilngadīgu bērnu.

Prasītājas uzturam nepieciešamie izdevumi mēnesī sastāda 600-700 euro, proti, maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem 150 euro (ziemā –

2 0 0 euro), pārtika 150-200 euro, apģērbs 100 euro, telefona rēķins 10 euro, mūzikas instrumenta nomaksas maksājumi 50-100 euro,

koncertbraucieni 100 euro, ārstniecības izdevumi 20-30 euro.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, par neierašanās iemesliem tiesu nav informējis, atlikt lietas izskatīšanu nav lūdzis.

Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona nav tiesai norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Tiesas pavēste atbildētājam nosūtīta 2017.gada 21.aprīlī uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu. Papildus adrese deklarācijā nebija norādīta, kā arī

atbildētājs nebija tiesai norādījis citu adresi saziņai ar tiesu. Tādējādi saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 pantu ir uzskatāms, ka atbildētājam par tiesas

sēdi ir paziņots.

Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā norādītos iemeslus lietas izskatīšanas atlikšanai, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156.panta

pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi civillietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība par uzturlīdzekļu piedziņu ir pamatota un apmierināma šādu motīvu dēļ.

No lietā iesniegtās dzimšanas apliecības /apliecības numurs/ kopijas izriet, ka /datums/dzimušās /pers. B/ vecāki ir /pers. C/ un /pers. D/, kas

apstiprina faktu, ka atbildētājs ir prasītājas tēvs. Uz lietas izskatīšanas brīdi /pers. B/ ir astoņpadsmit gadi.

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo daļu vecāku pienākums uzturēt bērnu gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.

Tādējādi vecāki pēc bērna pilngadības sasniegšanas netiek atbrīvoti no pienākuma uzturēt savu bērnu līdz laikam, kad viņš, apgūstot savām

interesēm un spējām atbilstošas profesionālās zināšanas, pats spēs sevi apgādāt.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments 2015.gada 7.janvāra spriedumā lietā Nr.SKC-1478/2015 sniedzis Civillikuma

179.panta pirmās daļas interpretāciju, norādot, ka likums uztura došanas pienākumu saistījis ar trim kritērijiem, pirmkārt, vecāku mantas stāvokli, otrkārt,

laiku, kad bērns pats spēj sevi apgādāt, treškārt, vecāku spējām uzturēt bērnu. Savukārt bērna pilngadības sasniegšanu kā kritēriju vecāku atbrīvošanai

no viņa uzturēšanas pienākuma likums nav izvirzījis. Tas nozīmē, ja bērns pēc pilngadības iestāšanās objektīvu iemeslu dēļ nevar pats sevi apgādāt, tad

atbilstoši Civillikuma 179.panta pirmajai daļai vecāku pienākums viņu uzturēt turpinās.

Turklāt Civillikuma 179.panta pirmās daļas tiesiskā sastāva pazīme “kad bērns pats var sevi apgādāt” interpretējama atbilstoši likuma “Par valsts

pensijām” 19.pantā paredzētajam, ka par darba nespējīgiem uzskatāmi bērni, kuri mācās vidējās vai augstākās mācību iestādēs dienas nodaļā un nav

vecāki par 24 gadiem. Tas nozīmē, ka Civillikuma 179.pants iztulkojams tādējādi, ka bērns, kurš mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas

nodaļā un nav vecāks par 24 gadiem, ir uzskatāms par nespējīgu sevi apgādāt. Līdz ar to vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu. Turpretī, ja bērns ir

vecāks par 24 gadiem un turpina mācīties, pieņemams, ka bērns spēj sevi apgādāt un bērna uzturēšanas pienākums vecākiem atkrīt (Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 20.novembra spriedumu lietā Nr.SKC-2885/2015).

Lietā iesniegtā /Nosaukums A/2016.gada 2.septembra izziņa Nr.1-12/79 apliecina faktu, ka prasītāja mācās /Nosaukums A/dienas nodaļas pilna

laika studiju II kursā izglītības programmā “Stīgu instrumentu spēle” alta spēles specialitātē. Tiesai nav pamata uzskatīt, ka prasītāja uz lietas izskatīšanas

dienu mācības būtu pārtraukusi.

Lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka paralēli mācībām prasītājai ir iespēja gūt ienākumus, kas atbilstoši Civillikuma 179.panta pirmās daļas

noteikumiem izslēgtu atbildētāja pienākumu apgādāt prasītāju līdz brīdim, kamēr prasītāja varēs sevi apgādāt.

Tādējādi tiesa atzīst par pierādītu apstākli, ka prasītāja, mācoties /Nosaukums A/ II kursā izglītības programmā “Stīgu instrumentu spēle”, nevar

apvienot pilnvērtīgu izglītības ieguvi ar darbu un viņai nav iespēju pašai sevi apgādāt. Ņemot vērā minēto, atbildētājam ir pienākums dot uzturu savai

pilngadīgajai meitai.

Prasītāja lūdz tiesu piedzīt uzturlīdzekļus 30 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Nosakot piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, tiesa ņem vērā, ka prasītāja ir sasniegusi pilngadību, līdz ar to nav piemērojami Ministru kabineta

2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, jo tie regulē minimālo uzturlīdzekļu apmēru

nepilngadīgam bērnam.

Civillikuma 177.pants paredz, ka vecākiem ir pienākums rūpēties par bērnu, un bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba,

mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas

ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmo daļu bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas

nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

Tiesa ņem vērā likumdevēja viedokli, ka par darba nespējīgiem uzskatāmi bērni, kuri mācās vai studē vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs

vai augstskolās dienas nodaļā (pilna laika klātienē) un nav vecāki par 24 gadiem (likuma “Par valsts pensijām 19.panta ceturtā daļa).

Par prasītājas vecāku mantisko stāvokli pierādījumi lietā nav iesniegti, taču prasītāja apgalvo, ka viņas mātes ienākumus veido darba alga aptuveni

700 euro mēnesī. Savukārt atbildētājs ir bezdarbnieks, viņam nepieder kustama un nekustama manta.

Tiesas sēdē prasītāja paskaidroja, ka viņas uzturam mēnesī nepieciešami 600-700 euro, un, prasītājas ieskatā, atbildētājam būtu pienākums segt

uztura izdevumus 30% apmērā no minimālās mēneša darba algas.

Tiesa atzīst, ka atbildētāja pienākums uzturēt savu bērnu ir absolūts, līdz ar ko viņam ir jāpiedalās prasītājas uzturēšanā. Tiesa atzīst par

vispārzināmu faktu, kas nav jāpierāda, to, ka bērna ikdienas aprūpei ir nepieciešami līdzekļi dzīvokļa un komunālo maksājumu, pārtikas, apģērba,

higiēnas preču, izglītojošo materiālu un kultūras pasākumu apmaksai, medicīnas aprūpei.

Izvērtējusi prasītājas norādītās ikmēneša izdevumu pozīcijas, tiesa secina, ka tās ir pietiekami pilnīgas. Tomēr norādītos izdevumus par

komunālajiem maksājumiem 150 euro apmērā ik mēnesi atzīst par nepamatotiem un samazina tos līdz 75 euro, ņemot vērā, ka nepieciešams aprēķināt

prasītājas maksājuma daļu, bet izdevumu summa aprēķināta par visu ģimeni.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā noteikts,

ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un nav sniedzis rakstveida paskaidrojumu, nav cēlis iebildumus pret

prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar ko tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumā norādītos faktus.

Ņemot vērā, ka prasītāja pati nevar sevi apgādāt, kā arī atbildētājs nav cēlis iebildumus pret prasību, tai skaitā pret prasītājas norādīto uzturlīdzekļu

apmēru, tiesa atzīst, ka no atbildētāja piedzenami uzturlīdzekļi prasītājas uzturam ik mēnesi apmērā, kas pielīdzināms 30 procentiem no Ministru kabineta

noteiktās minimālās mēneša darba algas, līdz brīdim, kad prasītāja pati spēs sevi apgādāt, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumu Nr.656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba

laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2.punktu (spēkā līdz 2016.gada 31.decembrim) minimālā mēneša darba alga normālā

darba laika ietvaros 2016.gadā bija 370 euro.

Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumu Nr.683 “Grozījums Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra

noteikumos Nr.656 (..)” 1.punktu (spēkā no 2017.gada 1.janvāra) minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros 2017.gadā noteikta 380

euro.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka atbildētājam meitas /pers. B/ uzturam no prasības celšanas dienas līdz 2016.gada 31.decembrim jāmaksā

111 euro mēnesī, bet no 2017.gada 1.janvāra līdz laikam, kad prasītāja pati spēs sevi apgādāt, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai,

jāmaksā 114 euro mēnesī.

Uzturlīdzekļi piedzenami no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas tiesā, t.i., no 2016.gada 15.septembra, jo ar prasības celšanas brīdi persona

uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu prasītāja no likumā noteiktās valsts nodevas samaksas valsts ienākumos ir

atbrīvota, līdz ar ko tiesas izdevumi, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, piedzenami no atbildētāja.

Tā kā Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, no

atbildētāja valsts ienākumos piedzenama valsts nodeva 199,80 euro apmērā, kas aprēķināta saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas

1.punkta “a” apakšpunkta un 35.panta pirmās daļas 3.punkta noteikumiem, un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 9,16 euro apmērā, ko apstiprina

lietā esošā izziņa (lietas 2.lapa).

Prasītāja lūgumu noteikt nekavējošu sprieduma izpildi daļā par uzturlīdzekļu piedziņu nav motivējusi, līdz ar ko pieteiktais lūgums ir noraidāms un

atbildētājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu ir nosakāms 10 dienu termiņš labprātīgai sprieduma izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 189.-193.pantu, 250.25 pantu un

250.27 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, labā līdzekļus uzturam 111 euro (viens simts

vienpadsmit euro) ik mēnesi no 2016.gada 15.septembra līdz 2016.gada 31.decembrim, bet no 2017.gada 1.janvāra līdz laikam, kad bērns pats spēs

sevi apgādāt, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai – 114 euro (viens simts četrpadsmit euro) ik mēnesi.

Piedzīt /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 199,80 euro (viens simts deviņdesmit deviņi euro, 80 centi).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9,16 euro (deviņi euro, 16 centi).

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Valsts nodeva iemaksājama – saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas numurs 90000050138, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22,

konta numurs LV55TREL1060190911200. Maksājuma mērķī jānorāda civillietu identificējoša informācija.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas

reģistrācijas numurs LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma

mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un civillietu identificējoša informācija.

Tiesas izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama kancelejā, lai netiktu uzsākta nolēmuma

piespiedu izpilde.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības

ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese I.Freimane