Court partially allowed construction contract termination claim and ordered debt collection with interest.

Lietas Nr. C17157609

Lietas arhīva Nr. C-0519-14/8

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 29.decembrī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese E. Stelte-Auziņa,

ar tiesas sēžu sekretāri A. Orlovsku,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par līguma izbeigšanu un parāda piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

[1] 2009.gada 26.novembrī /pers. A/ (turpmāk tekstā – prasītāja) cēlusi Jūrmalas pilsētas tiesā prasību pret /pers. B/ (turpmāk tekstā –

atbildētājs) par līguma izbeigšanu un parāda piedziņu.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1757., 1765.pantu un Civilprocesa likuma 1., 23., 27., 34 un 41.pantu.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja pamatparādu Ls 60 000,00, likumiskos procentus Ls 5 760,00 un tiesas izdevumus – valsts nodevu Ls

947,60 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2006.gada 27.jūnijā starp pusēm tika noslēgts līgums par celtniecības darbu veikšanu. Saskaņā ar Līguma 1.1,

1.2.1, 1.2.4. punktiem, atbildētājs uzņēmās saistības veikt celtniecības darbus īpašumā Rīgas raj., Ropažu pag., /Nosaukums A/, kas ietver celtniecības

objekta - viesu mājas celtniecību, izstrādāt un saskaņot ar prasītāju visus dokumentus (projektu, tāmes dokumentu, celtniecības darbu izpildes grafiku),

veikt tieši tos celtniecības darbus, kas nepieciešami objekta nodošanai ekspluatācijā.

Līguma priekšmetā, projektā, un tāmē paredzēto darbu un materiālu kopējā summa (turpmāk tekstā saukta Līguma summa) veido Ls 60 000,00

saskaņā ar līguma 4.1. punktu. Pamatojoties uz līguma 1.4.punktu visi Līgumā noteiktie celtniecības darbi bija jāpabeidz un objekts jānodod prasītājai līdz

2007.gada 31.decembrim.

Saskaņā ar līguma 2.5.punktu, atbildētājs apņēmās sākt objekta tiešos celtniecības darbus ne vēlāk kā 30 dienas pēc visu celtniecības darbu

veikšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas, izpildīt celtniecības darbus nepieciešamajā kvalitātē, pilnībā pabeigt celtniecības darbus un nodot

objektu ekspluatācijā prasītājai Līguma 1.4.p. paredzētajā termiņā.

Atbildētājs savas uzņemtās saistības nav izpildījis. Prasītāja 2009.gada 17.jūlijā atbildētajam pa pastu nosūtīja pretenziju Nr.P2009071700001,

lūdza atbildētājam atmaksāt 14 dienu laikā visu saņemto līguma summu Ls 60 000,00 uz ko atbildētājs nereaģēja un 2009.gada 24.augustā prasītāja

nosūtīja atkārtotu Pretenziju Nr.P2009082400002 ar lūgumu 5 dienu laikā no Pretenzijas saņemšanas dienas atmaksāt visu līguma summu uz ko

atbildētājs atkārtoti nereaģēja, saistības līdz šim nav izpildītas.

[2] 2010.gada 24.augustā prasītājas pārstāvis /pers. C/ iesniedzis papildus paskaidrojumus par prasību, kuros lūdz piedzīt no atbildētāja

pamatparādu Ls 60 000,00, likumiskos procentus Ls 5 760,00, kopā Ls 65 760,00, kā arī tiesas izdevumus – valsts nodevu Ls 947,60 un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30, un noteikt prasītājai tiesību saņemt n atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 6% (seši procenti) gadā no

piedzītā pamatparāda kopsummas LVL 65 760,00 līdz sprieduma izpildei. Paskaidro, ka prasītāja līgumā paredzētajā laikā pati par saviem līdzekļiem

sastādīja, noformēja un saņēma no valsts un pašvaldības iestādēm, kā arī no citām kompetentām iestādēm visas atļaujas, saskaņojumus un citus

dokumentus, kas nepieciešami Līguma priekšmetā minēto celtniecības darbu veikšanai. Dokumenti, visa informācija, kas bija nepieciešama Līguma

izpildei, kā arī teritorija, kurā bija jāveic Līgumā noteiktie celtniecības darbi tika nodoti personīgi atbildētājam saskaņā ar Līgumu līdz 2007.gada

1.aprīlim. Līdz ar to prasītāja pilnībā ir izpildījusi savas no Līguma izrietošās saistības, bet 30 dienu laikā pēc visu celtniecības darbu veikšanai

nepieciešamo dokumentu saņemšanas atbildētājs, pārkāpjot Līguma 2.5.apakšpunktu neuzsāka objekta celtniecības darbus.

[3 ] 2013.gada 4.decembrī tiesā saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi par celto prasību, kuros prasību atzīst daļēji. Prasītāja

pamatparāda summu norādījusi Ls 60 000,00, kaut gan atbildētājs celtniecības objektā Rīgas raj., Ropažu pag., “/Nosaukums A/” uzsāka celtniecības

darbus. 2007.gada 5.jūnijā starp pusēm tika noslēgta papildus Vienošanās pie 2006.gada 27.jūnija līguma par celtniecības darbu veikšanu, pēc kā

atbildētājs uzsācis celtniecības darbus prasītājas jaunizveidotajā celtniecības laukumā.

Saskaņā ar 2006.gada 27.jūnija Līguma par celtniecības dabu veikšanu pielikumam Nr.2 pievienoto darbu tāmi, celtniecības objektā tika veikta

mājas pamatu un melnās grīdas ierīkošana, kuras izmaksas sastāda Ls 7 754,03. Celtniecības objektā pamatu un melnās grīdas ierīkošanas pabeigšanu

pierāda 2007.gada 13.februārī starp atbildētāju, /pers. D/ un /pers. E/ noslēgtais Uzņēmuma līgums Nr.C/02/2007. Uz Uzņēmuma līguma pamata

minētās personas apņēmās veikt guļbūves mājas celtniecību. Pamatojoties uz Līguma 4.3.1.punktu, atbildētājs pasūtījuma izpildītājiem pārskaitījis

priekšapmaksu Ls 980,00 apmērā, kā arī 2007.gada 13.februārī papildus izmaksājis Ls 700,00 un 2007.gada 9.martā Ls 260, ko pierādot 13.02.2007.

un 09.03.2007. ar roku rakstītās parādzīmes. Kaut arī pasūtījuma izpildītāji naudu saņēma, savas saistības neuzsāka pildīt. Atbildētājs vērš uzmanību, ka

guļbūves celtniecības uzsākšana nebūtu iespējama, ja pamatu un melnās grīdas ierīkošanas darbi nebūtu pabeigti un no tā var secināt, ka darbi tika

izpildīti. Celtniecības objekta pārējo darbu pabeigšana nebija iespējama, jo atbildētājam radās finansiālas grūtības. Atbildētājs atzīst, ka prasītājai tika

radīti zaudējumi, bet uzskata, ka zaudējumu apmērs ir samazināms par Ls 7 754,03, tādejādi kopējā pamatparāda summa varētu būt Ls 52 245,97.

Atbildētājs 2009.gada 17.jūnija un 2009.gada 24.augusta pretenzijas vēstules par saistību nepildīšanu nav saņēmis, jo prasītājas norādītajā adresē

nedzīvo kopš 2008.gada.

[4] Ar Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša 2011.gada 25.maija lēmumu nolemts nodot civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par līguma izbeigšanu

un parāda piedziņu izskatīšanai pēc piekritības Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesai.

[5] 2014.gada 16.oktobrī prasītājs iesniedza prasības pieteikuma precizējumus, kuros norādīja, ka kopējā no atbildētāja piedzenamā summa ir

98 364,83 euro, kas sastāv no pamatparāda 74 339,32 euro un likumiskajiem procentiem par laika periodu no prasības iesniegšanas brīža – 2009.gada

24.novembra, līdz 2014.gada 11.decembrim 22 673,50 euro.

[6] Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis /pers. F/ prasību uzturēja uz prasības pieteikumā un precizējumos norādītajiem apstākļiem un motīviem.

Lūdza piedzīt no atbildētāja pamatparādu 74 339,32 euro, tiesas izdevumus – valsts nodevu 1 348,31 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

4,70 euro un likumiskos procentus par laika periodu no prasības iesniegšanas brīža – 2009.gada 24.novembra, līdz 2014.gada 11.decembrim

22 673,50 euro. Papildus paskaidroja, ka atbildētājs ir veicis pamatu ielikšanu, pēc kā līgumā pielīgtā objekta celtniecība apstājās. Prasītāja, lūdzot

piedzīt parādu, ir atzinusi, ka atbildētājs daļu naudas līdzekļu ir izmantojis pamatu ielikšanai, tādēļ lūdz piedzīt no atbildētāja parādu viņa paša atzītajā

apmērā.

Atbildētājs tiesas sēdē prasību neatzina. Paskaidroja, ka naudu no prasītājas nav saņēmis. Līguma izpildes uzsākšanas brīdī apstākļi bijuši

savādāki, jo atbildētājam ar pasūtītāju bijusi cita vienošanās- prasītāja uzdāvinājusi atbildētājam zemes gabalu par ko atbildētājs apsolījis uzcelt prasītājai

māju uz cita zemesgabala. Celtniecības darbu vērtība tika pielīdzināta uzdāvinātā zemesgabala vērtībai. Uzdāvinātās zemes vērtība izrādījusies neatbilstoša

pielīgtajai ceļamās mājas vērtībai, jo zemesgabalam atklājušies apgrūtinājumi. Divus mēnešus pēc dāvinājuma līguma noslēgšanas atbildētājs sapratis, ka

zemes vērtība ir zemāka, kā celtniecības izmaksas un tādēļ pārtrauca celtniecību. Dāvinājuma līgumu neatcēla un dāvināto zemi atpakaļ prasītājai

neatdeva. Atzīst, ka bija guļbūve pasūtīta, bet tā netika izgatavota. Guļbūves izgatavošanai samaksāto naudu no izgatavotāja atpakaļ neprasīja. Norāda,

ka naudu saņēmis nav. Atbildētājam nav pierādījumi par dāvinājuma līgumu un nav arī zināms šībrīža zemes īpašnieks.

M o t ī v u d a ļ a

[7] Noklausījusies prasītāja pārstāvja un atbildētāja paskaidrojumus tiesas sēdē un novērtējusi lietas materiālus kopumā, tiesa uzskata, ka prasība

ir apmierināma daļēji.

[8] Prasītāja cēlusi prasību, lūdzot izbeigt starp pusēm 2006.gada 27.jūnijā noslēgto līgumu par celtniecības darbu veikšanu un piedzīt no

atbildētāja parādu –pamatparādu 74 339,32 euro, likumiskos procentus par laika periodu no prasības iesniegšanas brīža – 2009.gada 24.novembra, līdz

2014.gada 11.decembrim 22 673,50 euro, pamatojoties uz 2006.gada 27.jūnija Līgumu par celtniecības darbu veikšanu.

Atbilstoši Civillikuma 1427.pantam, pie tiesiska darījuma būtības pieder tā taisītāja gribas izteikums, bet divpusējā vai vairākpusējā darījumā

vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Kamēr griba nav vēl izteikta, tai nav nekāda tiesiska spēka. Saskaņā ar Civillikuma 1587.panta

noteikumiem tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas

grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

[9] Prasītāja parāda esamības faktu pamato ar šādiem pierādījumiem:

1) ar 2006.gada 27.jūnija Līgumu par celtniecības darbu veikšanu, kas noslēgts starp pusēm, kas apliecina, ka prasītāja uzdeva atbildētājam

veikt celtniecības darbus, kas ietver celtniecības objekta – viesu mājas, kas atrodas Rīgas raj., Ropažu pag., “/Nosaukums A/”, celtniecību,

par ko samaksāja atbildētājam Ls 60 000,00;

2) a r 2009.gada 17.jūlija Pretenziju Nr.P2009071700001 un 2009.gada 24.augusta Pretenziju Nr.P2009082400002, kas adresētas

atbildētājam un apliecina, ka prasītāja pieprasījusi atbildētājam veikt parāda samaksu un atbildētājs brīdināts par prasītājas nodomu vērsties

tiesā ar pieteikumu par parāda piedziņu;

3) ar 2009.gada 20.oktobra izdruku no Lursoft zemesgrāmatu informācijas par nekustamo īpašumu /adrese Z/, Jūrmala, kas apliecina, ka

atbildētājs ieguva īpašumā prasītājai piederošo nekustamo īpašumu pamatojoties uz 2006.gada 27.jūnija Dāvinājuma līgumu;

4) ar 2009.gada 14.decembra Ropažu novada domes Būvvaldes Izziņu Nr.10-13.1/20 par būvi Ropažu novadā, kas apliecina, ka celtniecības

objektā – viesu māja, kas atrodas Rīgas raj., Ropažu pag., “/Nosaukums A/”, ir tikai veikta lentveida/betona pamatu izbūve.

[10] Tiesa atzīst, ka minētie rakstveida pierādījumi atzīstami par tādiem, kas pierāda, ka atbildētājs ar 2006.gada 27.jūnija Līgumu par

celtniecības darbu veikšanu, uzņēmās veikt celtniecības darbus, kas ietver celtniecības objekta – viesu mājas, kas atrodas Rīgas raj., Ropažu pag.,

“/Nosaukums A/”, celtniecību. Līguma 4.1., 4.2.punkts un atbildētāja paraksts apliecina, ka līguma summa veido LVL 60 000,00 un prasītāja to ir

samaksājusi, bet atbildētājs to ir saņēmis. Civillikuma 1512.pants noteic, ka pie katra saistību līguma būtības pieder vienas puses apsolījums un tā

pieņemšana no otras puses vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm.

Ar atbildētāja rakstveida paskaidrojumiem pierādīts, ka prasības summu atbildētājs atzīst neizpildīto darbu apmērā. Ar 2014.gada 11.decembra

prasības summas precizējumiem un tiesas sēdē norādītā pierādīts, ka prasītāja atzinusi daļēju darbu izpildi atbildētāja norādītajā apmērā- LVL 7754,03

apmērā. Ar atbildētāja paskaidrojumiem tiesas sēdē pierādīts prasītājas apgalvojums, ka līgumā pielīgtās saistības atbildētājs nav izpildījis.

Tiesa kritiski vērtē atbildētāja iebildumus, ka naudu objekta celtniecībai nav saņēmis, jo ar 2009.gada 20.oktobra izdruku no Lursoft

zemesgrāmatu informācijas par nekustamo īpašumu /adrese Z/, Jūrmala, pierādīts atbildētāja apgalvojums, ka nekustamo īpašumu /adrese Z/, Jūrmala,

atbildētājs īpašumā ieguvis no prasītājas, pamatojoties uz 2006.gada 27.jūnija Dāvinājuma līgumu. No Zemesgrāmatas izdrukas redzams, ka dāvinājuma

līgums noslēgts tai paša datumā, kad starp pusēm noslēgts līgums par objekta celtniecību. No atbildētāja paskaidrojumiem izriet, ka dāvanu, kas

novērtēta līgumā par objekta celtniecību norādītās summas apmērā- LVL 60000,00, viņš pieņēmis. Tā kā tiesas sēdē atbildētājs atzina, ka objektu nav

uzcēlis un nodevis prasītājai, kā paredzēja līguma nosacījumi, tiesas ieskatā ir pierādīts prasītājas apgalvojums, ka atbildētājs nav izpildījis ar līgumu

uzņemtās saistības, par kurām samaksu ir saņēmis. Atbildētājs līgumu nav apstrīdējis ne kopumā, ne kādā tā daļā ceļot prasību.

Civilprocesa likuma 96.panta 5.daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Civilprocesa likuma 104.panta 2.daļa noteic, ka, ja viena puse atzīst faktus, ar kuriem otra puse pamato savus prasījumus vai iebildumus, tiesa var atzīt

šādus faktus par pierādītiem, ja tai nav šaubu, ka atzīšana nav notikusi viltus, vardarbības, draudu vai maldības ietekmē, vai arī ar slēptu patiesību.

Atbildētājs nav norādījis uz viltu, vardarbību, draudiem vai maldību, nav arī norādījis uz slēptu patiesību. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka 2006.gada 27.jūnijā

noslēgtais līgums par celtniecības darbu veikšanu ir izbeidzams un prasītājai ir pamats prasīt piedzīt no atbildētāja avansa maksājumu par neizpildītajiem

darbiem 74 339,32 euro apmērā.

[11] Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

(844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja

likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta 2.daļu, likumisko procentu apmērs

par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi

procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā.

No lietas materiāliem izriet, ka prasība tiesā celta 2009.gada 26.novembrī, nevis 2009.gada 24.novembrī, kā norāda prasītājas pārstāvis nosakot

periodu, par kādu aprēķināti likumiskie nokavējuma procenti. Līdz ar to tiesa secina, ka likumiskie procenti no atbildētāja piedzenami par laika periodu

no prasības iesniegšanas brīža – 2009.gada 26.novembra līdz 2014.gada 11.decembrim no pamatparāda summas-EUR 74339,32, kas sastāda EUR

4460,3592 gadā, jeb EUR 12,22 dienā. Kavētais periods sastāda 5 gadus un 16 dienas, līdz ar to likumisko procentu apmērs sastāda EUR 22 497,32.

[12] Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1763.panta 1.punktam

nosakāms, ka procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis aizdevuma summas lielumu. Civillikuma 1765.panta ceturtā

daļa nosaka, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora

pieprasījuma par viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu. Tiesa atzīst, ka nosakāmas prasītājas tiesības par

laiku līdz tiesas sprieduma izpildei, saņemt no atbildētāja likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no parāda pamatsummas.

[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, apmierinot prasību, no atbildētāja par labu prasītājam piespriež tā samaksātos tiesas

izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram (..). No atbildētāja prasītājas labā piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi –

valsts nodeva par prasības pieteikumu 1 348,31 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro (par prasības pieteikuma noraksta un tiesas

paziņojumu piegādāšanu un izsniegšanu) un izdevumus, kas saistīti ar publikācijas sagatavošanu oficiālajam izdevumam “Latvijas Vētnesis”, 1,71 euro,

kopā 1 354,72 euro.

[14] Iesniedzot tiesā pieteikumu par procentu un pieauguma pievienošanu, prasītājai, saskaņā ar Civilprocesa likuma 36.panta otro daļu, nav

jāmaksā valsts nodeva, tādēļ, saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. un 42.pantu, tiesas izdevumi, kurus nesedz prasītājas iemaksa – valsts nodeva 948,04

euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 24,50 euro apmērā, piedzenami no atbildētāja.

[15] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš daļā par tiesas izdevumu piedziņu

– desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Ņemot vērā iepriekš minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 8., 34., 35.panta 1.daļas 1.punkta, 42.panta 2.daļas, 92.-97.pantu, 189.-

193.pantu, 195., 204.1pantu, tiesa

n o s p r i e d a :

prasību apmierināt daļēji.

Izbeigt starp /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas /personas kods/, 2006.gada 27.jūnijā noslēgto līgumu par

celtniecības darbu veikšanu.

Piedzīt no /pers. B/, personas /personas kods/, /pers. A/, personas kods /personas kods/, labā parādu 74339,32 euro, likumiskos nokavējuma

procentus sešus procentus gadā par periodu no 2009.gada 26.novembra līdz 2014.gada 11.decembrim 22497,32 euro un tiesas izdevumus 1354,72

euro, kopā 98191,36 euro (deviņdesmit astoņi tūkstoši viens simts deviņdesmit vienu euro un 36 centus).

/pers. A/ prasību daļā par likumisko procentu 176,18 euro piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas /personas kods/, valsts labā valsts nodevu 948,04 euro (deviņi simti četrdesmit astoņi euro un 04 centus), kas

iemaksājama Valsts kases kontā Nr.LV55TREL1060190911200, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138,

BIC kods TRELLV22.

Piedzīt no /pers. B/, personas /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 24,50 euro (divdesmit četrus euro un 50

centus), kas iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs: Tiesu administrācija,

NMR 90001672316.

/pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. B/, personas 190175-12759,

likumiskos sešus procentus gadā no parāda pamatsummas.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Dokuments, kas apliecina valsts nodevas un ar

lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā iesniedzams Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma teksta sastādīšanas dienas – 2015.gada 12.janvāra, Rīgas apgabaltiesas Civillietu

tiesas kolēģijai, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Pilns sprieduma teksts sastādīts 2015.gada 11.februārī.