Court orders management company to collect apartment owner's arrears for management and utility payments.

Lietas Nr. C28198716

Lietas arhīva Nr. C-1987-16/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 22.septembrī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

tiesnese B.Ābele

ar sekretāri E.Knospiņu

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers.R.

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ (/pers. B/) par

apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 8.februārī SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, vienotais reģistrācijas numurs 40103362321 cēla tiesā prasību pret /pers. B/ (/pers. B/),

personas kods /personas kods/, par apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja apsaimniekošanā, saskaņā ar Rīgas domes lēmumu Nr.3291 “Par dzīvojamo māju pārvaldīšanas

līguma projektu apsaimniekošanu un atsevišķu Rīgas domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem” (2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas

līgums Nr.RD-11-910-lī, pirms tam 2002.gada 14.oktobra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums Nr.597) atrodas māja /adrese/.

Saskaņā ar Zemesgrāmatas informāciju par īpašumu, atbildētājam no 2006.gada 17.oktobra līdz 2012.gada 27.novembrim bija nostiprinātas

īpašuma tiesības uz /adrese/. Atbildētājs nav noslēdzis Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu par minēto dzīvokli.

Pamatojoties uz 2012.gada 14.decembra rēķinu Nr.21375068/12121 un piedzenamās summas aprēķinu, atbildētāja parāds par apsaimniekošanu

un komunālajiem pakalpojumiem sācies veidoties no 2008.gada februāra un uz 2016.gada 22.janvāri sastāda 3015,71 EUR.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1651., 1652., 1662., 1779., 1828.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8., 10.pantu, likuma „Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.pantu, likuma Par dzīvokļa īpašumu 8.pantu prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja pamatparādu 3015,71

EUR; atzīt tiesības prasītājam saņemt likumiskos procentus (6% gadā) par laiku līdz sprieduma izpildei, piedzīt visus tiesāšanas izdevumus.

2016.gada 17.martā tiesā saņemti atbildētāja pārstāvja paskaidrojumi par prasību. Savos paskaidrojumos atbildētāja pārstāvis norāda, ka

prasību pilnībā neatzīst. Lietā nepastāv strīd par to, ka nekustamā manta dzīvoklis Nr./adrese/ tiešām ir bijusi atbildētāja īpašums. Vienlaikus atbildētājs

norāda, ka šajā laika periodā nav no prasītāja saņēmis nekādus rēķinus vai citus dokumentus, kas apstiprinātu prasītāja sniegto pakalpojumu saņemšanu

un par šiem pakalpojumiem veicamo maksājumu apmēru. Tādējādi atbildētājam nav iespējams spriest par prasības summas pamatotību. Uzskata, ka

prasītājs savā prasības pieteikumā nav ievērojis Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 5.punktā noteikto. Līdz ar to atbildētājam nav iespēju izvērtēt

prasības summu apmēra pamatotību, tāpēc atbildētājs prasību neatzīst un lūdz to noraidīt.

2016.gada 3.maijā prasītājs iesniedza tiesai atsauksmi uz atbildētāja paskaidrojumiem. Atsauksmē norādīts, ka atbildētājs nepatiesi

paskaidrojumos norāda, ka rēķinus nav saņēmis. Atbildētāja apgalvojums, ka sniegtos pakalpojumus pierāda tikai rēķini, šķiet neloģisks. Atbildētājam,

kā dzīvokļa īpašniekam, vajadzēja ievērot, ka no krāna tek ūdens, atkritumi tiek izvesti, koplietošanas telpas tīrītas. Atbildētājam, atbilstoši Dzīvokļa

īpašuma likuma 10.panta noteikumiem, bija jāpiedalās dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, jāsedz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi, jānorēķinās par

saņemtajiem pakalpojumiem. Atbildētājs nav mēģinājis ar prasītāju risināt izveidojošos situāciju. 2014.gada 27.jūnijā atbildētājs bija vērsies prasītāja

klientu apkalpošanas centrā ar jautājumu par parāda esamību un informācijas sniegšanu par tiesvedības procesa uzsākšanu, ko pierāda klienta

reģistrācijas kartīte. Minētais arī pierāda to, ka atbildētājam bija zināms par parāda esamību. Norāda, ka atbildētājs no īpašuma iegūšanas brīža un tieši

no 2006.gada 17.oktobra ir veicis visus maksājumus par apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem atbilstoši izrakstītajiem rēķiniem.

Savukārt no parāda veidošanas sākuma, t.i. no 2008.gada 1.februāra, atbildētājs ir veicis tikai 2 maksājumus, pēdējo – 2008.gada 2.jūnijā, kas liecina

par atbildētāja bezatbildīgu un vienaldzīgu attieksmi pret savu pienākumu veikšanu.

Prasītāja pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja prasībā norādītajā apmērā, pamatojoties uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un

pamatojumu. Lūdz prasību apmierināt pilnībā. Pēc prasības celšanas apstākļi nav mainījušies, parāds nav samaksāts. Prasītājs neprasa no atbildētāja

nekādu nokavējuma naudu, tikai pamatparādu.

Atbildētāja pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Par tiesas sēdi Atbildētāja pārstāvim paziņots saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta pirmās un

piektās daļas, kā arī 86.panta pirmās daļas noteikumiem,

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta otro daļu, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi un

dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Atbildētāja pārstāvis nav atspēkojis prezumpciju par dokumentu

saņemšanu septītajā dienā pēc to nosūtīšanas. Par neierašanās iemesliem atbildētāja pārstāvis tiesai nav ziņojis.

Tiesa atzīst, ka atbildētāja pārstāvim par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktā kārtībā un saskaņā ar 156.panta pirmo daļu lietas izskatīšana

iespējama bez Atbildētāja klātbūtnes.

Motīvu daļa

Noklausoties prasītāja pārstāvja, atbildētāja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudot un izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst,

ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesa konstatē, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/,

nekustamajam īpašumam – dzīvokļa īpašumam /adrese/ (kadastra Nr./numurs B/), kā īpašnieks no 2006.gada 30.oktobra līdz 2012.gada 27.novembrim

bija reģistrēts atbildētājs /pers. B/.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (redakcijā līdz 2011.gada 01.janvārim, kad tas zaudējis spēku) 8.pants nosaka, ka visu dzīvokļu īpašnieku

pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Savukārt, saskaņā ar minētā likuma 12.pantu

dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu

proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks

ir mājas apsaimniekošanai izveidotās sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu

(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Savukārt 13.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa

dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti

veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā (likums stājies spēkā 2011.gada 1.janvārī).

Tādējādi atbildētājam kā dzīvokļa /adrese /, īpašniekam uz līguma pamata bija pienākums norēķināties par saņemtajiem ar dzīvokļa lietošanu

saistītajiem pakalpojumiem un mājas apsaimniekošanas izdevumiem.

No piedzenamās summas aprēķina redzams, ka atbildētājam par sniegtajiem pakalpojumiem parāds sācis veidoties 2008.gada janvārī, kad ir

aizkavēts mēneša maksājums, laika periodā no 2008.gada jūlija līdz 2012.gada decembrim maksājumi vispār nav veikti.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, to, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētāja pārstāvis saviem rakstveida paskaidrojumiem nav pievienojis aprēķinus, kurus uzskata par pareiziem, kā arī nav iesniegti pierādījumi

tam, ka atbildētājs būtu apmaksājis visus viņam izrakstītos rēķinus.

Ievērojot visu augstāk minēto un to, ka Atbildētājs nav izmantojis savas likumā noteiktās tiesības iesniegt pierādījumus par parāda samaksu vai celt

iebildumus par tā esamību, vai celt pretprasību, tiesa uzskata, ka ir tiesisks pamats piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam parāda aprēķinā norādīto

pamatparādu 3015,71 EUR apmērā. Tiesa atzīst, ka atbildētāja iebildumi par to, ka, iespējams, parāda aprēķinā ir kļūdas un atbildētājs nav saņēmis

rēķinus ir formāli iebildumi, lai izvairītos no saistību izpildes. Nekādus konkrētus argumentus vai savus aprēķinus atbildētājs tiesai neiesniedza.

Saskaņā ar Civillikuma 1843.pantu, ja kāds samaksā tikai daļu no sava parāda, tad viņa maksājumu vispirms ieskaita vēl nenomaksātos procentos,

pēc tam kapitāla dzēšanai un tikai pēc tam līgumsoda dzēšanai. Kā izriet no iesniegtā parāda aprēķina, atbildētāja veiktos maksājumus prasītājs ir

novirzījis daļējai kavējuma naudas dzēšanai. Tiesa atzīst, ka prasītāja veiktie aprēķini ir pamatoti un likumīgi. Nekādus pamatotus iebildumus atbildētājas

pārstāvis par šiem aprēķiniem nav izteicis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu sprieduma rezolutīvajā daļā norādāmas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6 %

gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Prasītājs iesniedzot prasību ir samaksājis valsts nodevu 355,37 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR apmērā,

kopā 360,07 EUR, kas piedzenami no atbildētāja par labu prasītājam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu lietas izskatīšanas gaitā radušies izdevumi par prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu nosūtīšanu

10,46 EUR apmērā. Prasītājs pirms lietas izskatīšanas ir samaksājis par šiem izdevumiem 4,70 EUR, tādēļ nesamaksātā summa 5,76 EUR apmērā

saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu piedzenama no Atbildētāja valsts labā.

Civilprocesa likuma 2041.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 97., 189.-195., 204.1, pantu, tiesa,

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/ (/pers. B/) par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, parādu 3015,71 EUR (trīs tūkstoši

piecpadsmit euro, 71 cents), kā arī tiesas izdevumus 360,07 EUR (trīs simti sešdesmit euro, 07 centi), kopā 3375,78 EUR (trīs tūkstoši trīs simti

septiņdesmit pieci euro, 78 centi). Samaksa veicama uz vienu no sekojošiem prasītāja norēķinu kontiem:

LV98 HABA 0551 0307 3483 7 – AS „Swedbank”;

LV83 PARX 0013 0443 8001 9 – AS „Citadele banka”;

LV65 UNLA 0050 0171 8682 0 – AS „SEB banka”;

LV63 RIKO 0002 0131 9759 6 – AS „DnB Banka”;

LV57 NDEA 0000 0830 6955 0 – Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle;

LV14 LATB 0002010102046 – AS „Norvik banka”.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/ (/pers. B/),

likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas.

Piedzīt no /pers. B/ (/pers. B/) valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,76 EUR (pieci euro, 76 centi) apmērā. Samaksa veicama:

Saņēmējs: Tiesu administrācija; Konta Nr.LV51TREL2190458019000; NMR:90001672316; Saņēmēja banka: Valsts kase; maksājumu mērķis: ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā Nr.C28198716. Pēc tiesas izdevumu samaksas valsts labā, kvīts nekavējoties iesniedzama Rīgas pilsētas

Kurzemes rajona tiesas kancelejā.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņu noteikt 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2016.gada 22.septembrī.

Tiesnese B.Ābele