Defendant convicted of intentional destruction of property for smashing car and camera, sentenced to 180 hours of forced labor.

ECLI:LV:RIRT:2021:0330.11410062018.2.S

Lieta Nr.11410062018

Arhīva Nr.K33-0104-21/28

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2021.gada 30.martā

Rīgas rajona tiesa, tiesnese B.Jakobsone,

piedaloties

prokurorei A.Tulinskai un aizstāvei I.Megnei,

atklātā tiesas sēdē, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 464.panta pirmo daļu, bez /pers. B/, personas kods /personas kods/, piedalīšanās

izskatīja krimināllietu viņa apsūdzībā pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas (2 noziedzīgi nodarījumi).

Aprakstošā daļa

Tiesa konstatēja, ka /pers. B/ izdarīja svešas mantas tīšu iznīcināšanu, un tieši, /pers. B/ /datums/ap plkst.03.50 piegāja pie /pers. D/ piederošās

automašīnas “Volvo 850”, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kas atradās pie ēkas /adrese/, un tīši, dusmu uzplūdā, nolūkā iznīcināt svešu

mantu, precīzi nenoskaidrotā veidā sasita automašīnas priekšējo vējstiklu 300 euro vērtībā un izsita abus priekšējos lukturus, katru 100 euro vērtībā, kā

rezultātā iznīcināja automašīnas vējstiklu un abus priekšējos lukturus. Tādā veidā /pers. B/ iznīcināja /pers. D/ piederošo mantu 500 euro vērtībā.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Turklāt /pers. B/ izdarīja svešas mantas tīšu bojāšanu, un tieši, /pers. B/ /datums/plkst.04.05 piegāja pie mājas /adrese/, un nolūkā sabojāt

videonovērošanas sistēmu, tīši ar precīzi nenoskaidrotu priekšmetu četras reizes izdarīja sitienus pa videonovērošanas kameru un videonovērošanas

kameras kustību sensoru. Tādā veidā /pers. B/ tīši sabojāja /pers. D/ piederošo videonovērošanas kameru 180 euro vērtībā un videonovērošanas

kameras kustību sensoru 220 euro vērtībā, kas bez atbilstoša remonta vairs nav pilnvērtīgi izmantojami.

Tādējādi /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

Tiesa konstatē, ka tiesas sēde 2020.gada 13.janvārī krimināllietas izskatīšana tika atlikta sakarā ar apsūdzētā /pers. B/ lūgumu dot laiku vienošanās

noslēgšanai ar paša izraudzītu aizstāvi. Neskatoties uz to, ka /pers. B/ tika noteikts termiņš vienošanās noslēgšanai līdz 2020.gada 5.februārim (lietas

102., 103.lapa), minēto vienošanos /pers. B/ nenoslēdza un tiesā nekādus dokumentus neiesniedza.

Tāpat konstatēts, ka apsūdzētais /pers. B/ tiesas sēdē 2020.gada 29.septembrī neieradās, tiesas sēdē viņa neierašanās tika atzīta par

neattaisnojošu, jo konstatēts, ka tiesai 2020.gada 18.septembrī iesniegtā darbnespējas lapa nesatur nekādu informāciju par /pers. B/ noteikto diagnozi un

ārstēšanās režīmu, t.i., mājas vai ārstēšanās stacionārā, kas ļautu secināt, ka /pers. B/ neierašanās 2020.gada 29.septembrī ir attaisnojoša. Tāpat pirms

tiesas sēdes netika iesniegti pierādījumi, kas apstiprinātu darbnespējas turpināšanos, vai arī medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību regulējošajos

normatīvajos aktos noteiktā veidlapa Nr.27/u "Izraksts no stacionāra pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes", kas ļautu tiesai izdarīt

secinājumus, ka /pers. B/ neierašanās iemesls ir slimība un saistībā ar to noteiktais ārstēšanās režīms, t.i., mājas vai ārstēšanās stacionārā (lietas

110.lapa).

2021.gada 30.martā /pers. B/ atkārtoti neieradās uz tiesas sēdi un, ņemot vērā, ka tiesai netika iesniegta medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību

regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā veidlapa Nr.27/u "Izraksts no stacionāra pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes", kas ļautu tiesai

izdarīt secinājumus, ka /pers. B/ neierašanās iemesls ir slimība un saistībā ar to noteiktais ārstēšanās režīms, viņa neierašanās atkārtoti tika atzīta par

neattaisnojošu (lietas 116.-117.lapa).

Par lietas izskatīšanas vietu un laiku /pers. B/ vienmēr ticis paziņots savlaicīgi un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ņemot vērā to, ka /pers. B/ atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neieradās uz lietas izskatīšanu tiesā, kā arī to, ka viņš ir apsūdzēts par diviem tīšiem

mazāk smagiem noziegumiem un Kriminālprocesa likuma 80.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā viņam šajā procesā ir nodrošināts aizstāvis, tiesa atzīst,

ka, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 464.panta pirmajā daļā noteikto, šo krimināllietu ir iespējams iztiesāt bez apsūdzētā /pers. B/ piedalīšanās.

No lietas materiāliem izriet, ka pabeidzot pirmstiesas izmeklēšanu /pers. B/ savu vainu viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos neatzina,

norādīja, ka nav bojājis nedz automašīnas vējstiklu un abus priekšējos lukturus, nedz videonovērošanas kameras (lietas 90., 93.lapa).

/pers. B/ pirmstiesas izmeklēšanas laikā liecinājis, ka viņš dzīvo /adrese/ minēto ēku īrē SIA “/nosaukums/”. /pers. B/ ēkā strādā par pārvaldnieku,

uztur māju pie kārtības kopš 2014.gada. Apmēram gadu, kaimiņš, kas dzīvo pretī ēkai uz /adrese/ /pers. B/ nezināmu iemeslu dēļ sāka sūtīt uz ēku

/adrese/dažādas pārbaudes no dažādām iestādēm. Pašam /pers. B/ pret kaimiņu nekādu pretenziju nav un tāpat personīgi nekādu konfliktu nav bijis.

/pers. B/ nezina, kam pieder automašīnu, kas stāvēja ēkas /adrese/ īrētajā teritorijā. Tāpat /pers. B/ liecināja, ka nekādas video novērošanas kameras

bojājis nav un nav bojājis nevienu automašīnu. /pers. B/ apstiprināja, ka 2018.gada septembrī viņš iepriekšminētā kaimiņa, kas dzīvo uz /adrese/ pretī,

sievai iedeva savu telefona numuru un pateica, ka viņu (/pers. B/) sauc /vārds/, un lūdza, lai viņas vīrs sazinās ar /pers. B/. Kas varēja sabojāt pretējās

mājas video novērošanas kameras un automašīnu, kas atradās novietota ēkas /adrese/ teritorijā, /pers. B/ nezina un apgalvoja, ka pie tā vainīgs nav

(lietas 81.lapa).

Neskatoties uz to, ka /pers. B/ savu vainu inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos neatzīst, tiesa, uzskata, ka ar tiesas sēdē pārbaudītiem

pierādījumiem to kopumā un savstarpējā saistībā /pers. B/ vaina ir pierādīta pilnībā.

Tā no liecinieka /pers. D/ liecībām, kas fiksētas /datums/iesnieguma protokolā, izriet, ka /pers. D/ vēlas kriminālprocesa uzsākšanu par to, ka naktī

uz /datums//adrese/, tika salauzta ārējas videonovērošanas kamera, kā arī tika sabojāta /pers. D/ automašīna Volvo 850, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, kas stāvēja pretī /adrese/ Jūrmalā (lietas 2.lapa ar tulkojumu lietas 3.lapā).

No cietušā /pers. D/ pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtajām liecībām izriet, ka pretī /pers. D/ mājai, /adrese/, atrodas nelegāls autoserviss, par

kuru /pers. D/ bija ziņojis atbilstošām instancēm, jo serviss traucē mierīgi dzīvot – tur bija nekārtīgs un netīrs. /pers. D/ liecināja, ka jau iepriekš ir bijuši

mantas bojāšanas gadījumi, t.sk., naktī uz /datums/ automašīna bija sista – ieplēsti 2 labās puses sānu stikli, tika izsaukta policija un automašīnas

bojāšanas fakts fiksēts. /datums/pulksten 07.15, /pers. D/ izgāja no mājas un konstatēja, ka atkal ir sabojāta viņa automašīna Volvo 850, valsts

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/. Automašīna stāvēja uz ielas pie mājas /adrese/, un automašīnai sadauzīti abi priekšējie lukturi un frontālais

stikls. Tā kā /pers. D/ mājās ir ierīkota videonovērošanas sistēma, kas darbojas tikai uz kustību, /pers. D/ veica videoieraksta apskati un konstatēja, ka

pulksten 03.48 pie automašīnas piebrauca taksometrs ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, no kura izkāpa vīrietis, kuru /pers. D/ pēc

gaitas un izskata atpazina kā autoservisa darbinieku /pers. B/, t.i., /pers. B/, kurš likās iereibis, dažas minūtes /pers. B/ staigāja apkārt automašīnai,

nākošajā kadrā /pers. D/ ieraudzīja kā /pers. B/ aiziet no automašīnas uz /adrese/ielu, bet uz automašīnas priekšējā stikla ir uzradušies iespiedumi un

plaisās. /pers. B/ rokās bija vējjaka vai lietus mētelis, un, ejot garām /pers. D/ mājai, viņš paskatījās uz vienu no videokamerām un aizgāja tālāk.

Apmēram pēc 12 minūtēm kamera nofiksēja vīrieti, kas bija ģērbies vējjakā vai lietus mētelī, pēc silueta un streipuļojošās gaitas /pers. D/ atkal atpazina

to pašu vīrieti, ko redzēja iepriekš, t.i., /pers. B/, viņa sejas apakšējā daļa bija aizklāta, iespējams, ar šalli. Video ierakstā ir redzams, ka ar priekšmetu,

kas atgādina rungu, /pers. B/ grīļojoties vicinās uz kameru un redzams, ka kamera nokrīt, bet /pers. B/ aizskrien dzelzceļa virzienā. /pers. D/ izgājis

pārbaudīt videokameru un konstatējis, ka tā ir nolauzta un mētājas kaimiņu teritorijā. Videokamera bija nolauzta kopā ar devēju, bojāta bija pati video

kamera un arī kustību sensors. Video kameras un tās kustību sensora izmaksas ir 400 euro, pārsisto automašīnas lukturu izmaksas ir 200 euro un

priekšējais stikls kopā ar nomaiņu maksā 300 euro. Minēto summu 900 euro apmērā /pers. D/ pieteica kā kaitējuma kompensāciju. Tāpat /pers. D/

liecināja, ka /datums/ap 12:30, pie /pers. D/ sievas uz ielas piegāja vīrietis, kuru viņa atpazina kā vīrieti no videoieraksta, t.i., /pers. B/, un teica: “Jūs

gribat karu, jūs to dabūsiet; es iznīcināšu tevi, bērnu un vīru. Mani atradīsiet, mani sauc /vārds/, mani visi pazīst”. /pers. D/ ir pārliecināts, ka

mantas bojāšana ir /vārds/ roku darbs, jo /pers. D/ ir iepriekš rakstījis iesniegumus (lietas 6.-8.lapa ar tulkojumu 9.-11.lapā, 32.-33.lapa).

Tāpat no cietušā /pers. D/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām izriet, ka kaitējuma kompensācijas pieteikumu 900 euro apmērā viņš uztur. Automašīnas

bojātais priekšējais vējstikls un abi priekšējie lukturi nav nomainīti, jo remonta izmaksas attiecībā pret automašīnas patreizējo tirgus vērtību nav rentablas.

Savukārt videokamera ir iegādāta jauna, jo iepriekšējā kamera vairs nebija lietojama (lietas 115., 116.-117.lapa).

No liecinieces /pers. E/ pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtajām liecībām izriet, ka /pers. D/ ir /pers. E/ vīrs. /pers. E/ liecināja, ka pretī viņu mājai

/adrese/, pēc adreses /adrese/, atrodas autoserviss, kurš pieder diviem brāļiem. Jau iepriekš /pers. D/ un /pers. E/ ir bijis konflikts ar autoservisa

darbiniekiem – ir bijuši mantas bojāšanas gadījumi. /pers. E/ liecināja, ka /datums/no rīta ieraudzīja, ka pie mājas nav vienas videonovērošanas kameras,

kas atradās pie vārtiem, kas vērsta uz mājas teritoriju. Vēlāk /pers. E/ no /pers. D/ uzzināja, ka video kamera pa nakti tika salauzta, tāpat bojāta

automašīna Volvo. Vēlāk ap pulksten 12.30 /pers. E/, braucot mājās /vieta/krustojumā ieraudzīja taksometra mašīnu un vīrieti, kurš aizšķērsoja /pers. E/

ceļu. /pers. E/ apstājās blakus vīrietim un nedaudz atvēra vadītāja durvju logu. Tiklīdz tika atvērts automašīnas logs, vīrietis ar abām rokām to satvēra un

teica “Vai atpazini? Esmu jūsu kaimiņš.”. /pers. E/ vīrieti atpazina, jo bija redzējusi viņu pie autoservisa. Vīrietis jautāja: “Vai esi lietas kursā par

notikušo? Pēc visa šī, jūs gribat turpināt karu? Ne mēs pirmie šo karu iesākām. Mani sauc /vārds/, mani visi pazīst. Ja tavs vīrs sagribēs

parunāt, viņš zina, kur mani atrast. Ne mēs karu uzsākām, bet mēs to pabeigsim. Es iznīcināšu jūs, tevi un bērnu.”. /pers. E/ automašīnā atradās

ar bērnu. Sarunas laikā /pers. E/ ievēroja, ka vīrietim ar plāksteri ir aizlīmēti pirksti pirmo falangu rajonā, kur kauliņi. Viņam bija gari sirmi mati, vecumā

ap 40 gadiem. Pēc tam, kad /pers. D/ parādīja /pers. E/ videonovērošanas ierakstu, kurā /pers. E/ atpazina tieši to vīrieti, kas apstādināja automašīnu

(lietas 12.-13.lapa ar tulkojumu 14.-15.lapā, 34.-35.lapa).

No liecinieka /pers. F/ pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtajām liecībām izriet, ka viņš ir ēkas /adrese/ nomnieks, ēku nomā no SIA /nosaukums/.

Minētā ēka ir nodota īrei tālāk citiem nomniekiem. Pretī ēkai pēc adreses /adrese/ atrodas privātmāja, kuras īpašnieks visu laiku ceļ dažādas pretenzijas.

Pašam /pers. F/ ar kaimiņu nekādu konfliktu personīgi nav bijis, taču /pers. F/ liecināja, ka pats kaimiņš ir rīkojies patvaļīgi un prettiesiski, t.sk., novietojis

savu automašīnu /adrese/ stāvvietā. Pēc vairākiem centieniem sazināties ar kaimiņu, tas nav izdevies. Tālāk /pers. F/ liecināja, ka persona ar iesauku

“/vārds/” ir /pers. B/, kas pilda pārvaldnieka funkcijas nomātajā īpašumā, un dzīvo šajā ēkā (lietas 36.lapa).

Tiesa, vērtējot cietušā un liecinieku sniegtās liecības, konstatē, kā notikušā apstākļi, kas izriet no minētajām liecībām, apstiprinās arī ar rakstveida

pierādījumos fiksētajām ziņām, un tieši,

ar ziņām par faktiem, kas fiksēti /datums/notikuma vietas /adrese/, apskates protokolā un ar tam pievienotajās foto tabulās un shēmās, no kā izriet,

ka automašīnai Volvo 850, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ ir konstatēti bojājumi – ir izsisti abi priekšējie lukturi, tāpat uz priekšējā

vējstikla redzami divi bojājumi – kas veido “zirnekļa tīklu”. Apskates laikā uz lukturu lauskām redzami sarkanbrūni krāsas asinīm līdzīgi traipi. Tālāk

apskate veikta adresē /adrese/, kur konstatēts, ka uz iebraucamo vārtu malas ir novietota baltas krāsas videonovērošanas kamera, kurai ir bojāts

stiprinājums. Bojātais stiprinājums atrasts uz staba, kas atrodas blakus iebraukšanas vārtiem, turpat atrasts arī bojāts kustību sensors. Veikta arī

automašīnas BMW X6, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, apskate, kuras laikā konstatēti pirkstu-plaukstas pēdas nospiedumi. Apskates

laikā izņemtas automašīnas Volvo 850, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, priekšējā kreisā un labā luktura stikla lauskas, nomazgājumi no

labās un kreisās puses bojāto lukturu stikla lauskām, kā arī automašīnas BMW X6, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, apskates laikā

konstatētie pirkstu-plaukstas pēdas nospiedumi (lietas 18.-26.lapa);

ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2019.gada 6.septembra eksperta atzinumā Nr./numurs/ par komisijas bioloģiskās DNS ekspertīze veikšanu, no

kā izriet, ka uz nomazgājumiem no automašīnas Volvo 850, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, labās un kreisās puses bojāto lukturu stikla

lauskām ir konstatētas /pers. B/ asinis (lietas 41.lapa);

ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2019.gada 11.jūnija eksperta atzinumā Nr./numurs/ par komisijas daktiloskopiskās ekspertīze veikšanu, no kā

izriet, ka no automašīnas BMW X6, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, izņemtās roku pēdas nospiedumi atbilst /pers. B/ kreisās rokas

mazo pirkstu un rokas delnu nospiedumiem, un secināts, ka tos atstājis /pers. B/ (lietas 43.-56.lapa);

ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2018.gada 26.septembra USB atmiņas kartes ar videoierakstiem apskates protokolā, no kā izriet, ka

/datums/plkst.03.48 ielas labajā pusē atrodas novietota automašīna, ap plkst.03.48 pie automašīnas piebrauc taksometra mikroautobuss un apstājas, ir

slikti redzami taksometra automašīnas numura zīmes burti, kas ir TX un pēdējie divi cipari, kas ir /numurs/ Ap plkst.03.49 no taksometra izkāpj persona,

kas pēc gaitas atgādina vīrieti. Personai mugurā ir gaišas krāsas T-krekls, rokās jaka. Persona dodas virzienā uz garāžas pusi, apiet tur novietot

automašīnu un atgriežas uz ielas. Vēlāk, kad taksometra mikroautobuss aizbrauc, persona atkal dodas uz garāžas pusi, bet tajā neiet. Ap plkst.03.52

persona dodas video novērošanas kameras virzienā un ir redzams, ka tas ir vīrietis. Vīrietim ir diezgan gari mati, sejas mutes daļa aizsegta, uzvilkts T-

krekls. Ejot garām video novērošanas kamerai, vīrietis uz to paskatās. Vēlāk plkst.04.05 ir redzams kā no autoservisa puses ar nūju labajā rokā turot

nāk vīrietis, vīrietim ir uzvilkta jaka ar kapuci uz galvas. Vīrietis dodas pāri ielai ar paceltu nūju un četras reizes iesit pa video novērošanas kameru. Pēc

notikušā vīrietis aizskrien projām, virzienā uz autoservisu (lietas 27.-29.lapa).

Tiesa norāda, ka, vērtējot pierādījumus, to pieļaujamību, attiecināmību un ticamību, augstāka ticamība ir piešķirama cietušā /pers. D/ un liecinieces

/pers. E/ kriminālprocesā sniegtajām liecībām, jo liecinātie fakti apstiprinās ar lietā esošajiem pierādījumiem, tā piemēram, apsūdzētā /pers. B/ asinis ir

konstatētas uz bojātās automašīnas Volvo izsistajām lukturu lauskām, kas fiksēts apskates protokolā, kurā tika izņemti nomazgājumi, un eksperta

atzinumos, kuros nozīmēta DNS ekspertīze un konstatēts, ka asinis ir /pers. B/. Turklāt /pers. E/ liecināja, ka, nākošajā dienā pēc noziedzīgo nodarījumu

veikšanas, kad apsūdzētais bija runājis ar viņu, un izteicis draudus, viņš bija licis rokas uz viņas automašīnas BMW X6 stikla, ko apstiprina eksperta

atzinuma daktiloskopiskā ekspertīzē konstatētais, ka uz stikla ir /pers. B/ pirkstu nospiedumi. Tāpat liecinieces /pers. E/ liecinātais, ka uz /pers. B/ rokām

bija plāksteri un roka bija savainota, kas netieši apstiprina, ka, veicot mantas bojāšanu, /pers. B/ savainoja rokas kā rezultātā asinis palika uz lauskām.

Tāpat fakts, ka video ierakstā redzamais vīrietis atbilst /pers. B/ aprakstam, kādu sniedza cietušais /pers. D/ un lieciniece /pers. E/, un abi video ierakstā

atpazīst apsūdzēto /pers. B/.

Turklāt lietā nav konstatēti apstākļi, kas norādītu uz /pers. D/ un /pers. E/ personīgu ieinteresētību un nepieciešamību /pers. B/ nepatiesu un

nepamatoti apmelot.

Savukārt /pers. B/ sniegtās liecības ir vērtējamas kā viņa aizstāvības pozīcija nolūkā izvairīties no atbildības un no soda, jo tās neapstiprinās ar

pārējiem lietas materiāliem un noskaidrotajiem apstākļiem, kuriem ir piešķirama lielāka ticamības pakāpe.

Lai gan /pers. B/ liecināja, ka nav bojājis automašīnu, tomēr viņa asinis ir atrastas uz sabojātās automašīnas stikla lauskām, turklāt /pers. B/ nav

skaidrojis kādā veidā tās tur nokļuva.

/pers. B/ nav norādījis ne uz vienu apstākli par savu alibi, par to, kur viņš atradās un ko darīja /datums/naktī. Par sarunu ar liecinieci /pers. E/ /pers.

B/ norādīja, ka apturēja automašīnu, lai iedotu telefona numuru un lūgtu /pers. E/ vīram sazināties ar /pers. B/, tai brīdī nosaucot savu iesauku – /vārds/

Minētais fakts liek apšaubīt sarunas mērķis un to, ka saruna bija formāla un nevainīga, kā norāda pats /pers. B/, jo gan roku uzlikšana uz automašīnas

stikla, gan iesaukas teikšana, nevis vārda, uzvārda un kontaktu iedošana, norāda uz to, ka liecinieces /pers. E/ liecībām par šo tikšanos un sarunu ir

piešķirama lielāka ticamība. Tāpat apsūdzētais nenorādīja ne uz kādiem apstākļiem, kāpēc cietušajam un lieciniecei būtu nepieciešams apmelot

apsūdzēto, liecināt, ka atpazina apsūdzēto pēc video, ja tā nebūtu patiesība. Turklāt gan cietušais, gan abi liecinieki, gan apsūdzētais liecināja par to, ka

apsūdzētajam bija motīvs bojāt cietušā mantu, jo ilgstošu laiku pastāv konflikts starp cietušo un kaimiņos esošā /adrese/ nomniekiem.

Tiesa uzskata, ka ar minētajiem pierādījumiem, to kopumā un savstarpējā saistībā, ir pierādīts, ka /pers. B/ ir izdarījis divus viņam inkriminētos

noziedzīgos nodarījumus, t.i., /datums/ap plkst.03.50 izdarīja svešas mantas tīšu iznīcināšanu un /datums/plkst.04.05 izdarīja svešas mantas tīšu bojāšanu,

nodarot cietušajam /pers. D/ mantiskus zaudējumus.

Tiesa uzskata, ka /pers. B/ darbībās abu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā ir konstatējamas visas Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā

paredzētās noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās un subjektīvās pazīmes, un savākto pierādījumu kopums izslēdz jebkādas saprātīgas šaubas par

/pers. B/ vainu, tādējādi tiesai ir pamats taisīt notiesājošu spriedumu un piespriest /pers. B/ sodu.

Tiesa nepiekrīt aizstāves norādei uz to, ka /pers. B/ noziedzīgie nodarījumi ir vērtējami kā vienots noziedzīgs nodarījums, jo nav konstatējams

vienots /pers. B/ nodoms un kopējs mērķis. Pie šāda secinājuma tiesa nonāk, jo starp /pers. B/ veiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem bija pagājis laiks

(vairāk kā 10 minūtes), no videoieraksta ir redzams, ka pēc automašīnas bojāšanas (pirmais noziedzīgais nodarījums) /pers. B/ aiziet un atkal atgriežas

atpakaļ, lai veiktu videoiekārtas bojāšanu (otrs noziedzīgs nodarījums). Minētais norāda uz to, ka otrais noziedzīgais nodarījums ir saistīta ar pirmo

noziedzīgo nodarījumu, taču tos neaptver vienots /pers. B/ nodoms, jo pirmais noziedzīgais nodarījums ir noticis, nolūkā bojāt cietušā mantu, savukārt,

otrs noziedzīgs nodarījums ir noticis nolūkā slēpt pirmo noziedzīgo nodarījumu. Pamatojoties uz minēto, tie vērtējami kā divi atsevišķi noziedzīgi

nodarījumi, par kuriem par katru atsevišķi ir nosakāms sods.

Nosakot /pers. B/ soda veidu, tiesa, pamatojoties uz Krimināllikuma 46.panta otro daļu, ņem vērā izdarītā katra noziedzīgā nodarījuma raksturu, ar

to radīto kaitējumu, kā arī apsūdzētā personību.

Tiesa konstatē, ka /pers. B/ ir izdarījis divus tīšus mazāk smagus noziegumus, kas kvalificējams pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas, un ar

to izdarīšanu ir aizskartas citu personu mantiskās intereses un nodarīts mantisks zaudējums.

No lietas materiāliem par /pers. B/ personību noskaidrojams, ka viņa deklarētā dzīvesvieta ir /adrese/, bet faktiskās dzīvesvieta – /adrese/, /pers.

B/ ir vidējā izglītība, viņš strādājis SIA “/nosaukums/”, agrāk sodīts, bet sodāmība dzēsta, kopš 2018.gada nav saukts pie administratīvas. Lietā nav ziņu

par /pers. B/ veselības stāvokli (lietas 72., 77.-80., 81.lapa).

Izvērtējot Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā norādītos soda veidu ietekmējošos apstākļus un ņemot vērā Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas

sankcijā paredzēto sodu, tiesa, piekrītot prokurores viedoklim, uzskata, ka /pers. B/ personību negatīvi raksturojošas ziņas nav iegūtas, tādēļ viņu par

izdarītajiem mazāk smagajiem noziegumiem ir iespējams sodīt ar piespiedu darbu.

Tiesa uzskata, kas bezatlīdzības darbs sabiedrības labā konkrētajā gadījumā ir taisnīgs un ar /pers. B/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu samērīgs

sods, kā arī atbilst /pers. B/ personībai, līdz ar to tas visefektīvāk spēs nodrošināt soda preventīvo un arī represīvo mērķu sasniegšanu ne vien attiecībā uz

pašu /pers. B/, bet arī uz citiem sabiedrības locekļiem.

Nosakot /pers. B/ soda mēru, tiesai saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešo daļu jāņem vērā viņa atbildību mīkstinošie un atbildību pastiprinošie

apstākļi.

Ņemot vērā to, ka Krimināllikuma 47.panta pirmajā daļā paredzētos atbildību mīkstinošos apstākļus tiesa /pers. B/ darbības nav konstatējusi, to,

ka tiesa nav konstatējusi citus apstākļus, kuri būtu atzīstami /pers. B/ atbildību mīkstinošiem, pamatojoties uz Krimināllikuma 47.panta otro daļu, kā arī

to, ka nav konstatējami apstākļi, kurus būtu pamats atzīst par /pers. B/ atbildību pastiprinošiem saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu, tiesa uzskata, ka

piespiedu darbu /pers. B/ par noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts /datums/plkst.3.50, ir iespējams noteikt 120 stundu apmērā, un par noziedzīgo

nodarījumu, kas izdarīts /datums/plkst.4.05, arī 120 stundu apmērā, kā to lūdza prokurore, un šāds soda mērs, tiesas ieskatā, konkrētajā gadījumā ir

pietiekams soda represīvo mērķu efektīvai sasniegšanai.

Tiesa uzskata, ka sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu /pers. B/ ir iespējams noteikt

180 piespiedu darba stundu apmērā, daļēji saskaitot par abiem noziedzīgajiem nodarījumiem piespriesto sodu.

Atbilstoši Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmajai daļai, /pers. B/ ir pienākums 10 darba dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas

labprātīgi pieteikties piespiedu darba izpildes uzsākšanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši dzīvesvietai – Valsts probācijas

dienesta Jūrmalas nodaļā Ventspils šoseja 32, Jūrmalā –, un ievērot dienesta darbinieku likumīgās prasības un norādījumus.

Cietušais /pers. D/ šajā procesā pieteica materiālo zaudējumu kompensāciju 900 euro apmērā.

Ievērojot Kriminālprocesa likuma 22.pantā deklarēto kriminālprocesa pamatprincipu par cietušā tiesībām uz kompensāciju par radīto kaitējumu,

kas nosaka, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu,

tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai, tiesa atzīst, ka cietušajam /pers. D/ ir tiesības no

apsūdzētā /pers. B/ pieprasīt un saņemt materiālo zaudējumu kompensāciju.

Izvērtējusi lietas apstākļus, tiesa nāk pie secinājuma, ka cietušā /pers. D/ materiālo zaudējumu kompensācijas pieteikums 900 euro, ko veido

iznīcinātās un bojātās mantas vērtība, ir atzīstams par apmierināmu, un, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmo daļu, minētie zaudējumi

piedzenami no /pers. B/ cietušā /pers. D/ labā kā materiālo zaudējumu kompensācija, ja viņš to neatlīdzinās labprātīgi 30 dienu laikā no sprieduma spēkā

stāšanās.

Tiesa uzskata, ka nav pamata apšaubīt cietušā /pers. D/ sniegto sabojātās un iznīcinātās mantas novērtējumu, jo tiesai nav iesniegts cits šīs mantas

novērtējumus, un tiesai nav pamata uzskatīt, ka lietā esošais mantas novērtējums neatbilstu LR likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un

piemērošanas kārtību” 20.panta nosacījumiem par to, ka noziedzīgā nodarījuma priekšmeta vērtība nosakāma atbilstoši tirgus cenām vai tām

pielīdzinātām cenām nodarījuma izdarīšanas laikā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu procesuālie izdevumi, ko veido samaksa par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības

sniegšanu /pers. B/ 120 euro apmērā, piedzenami no viņa ar šo spriedumu, ja tie netiks samaksāti labprātīgi Kriminālprocesa likuma 368.panta 61.daļā

noteiktajā labprātīgās izpildes termiņā – 30 dienās.

Lietā izņemtie priekšmeti, t.i., 1 daktoplēve, 2 vates tamponi ar nomazgājumiem un stikla lauskas, iznīcināmi, savukārt lietā esošie elektroniskie

dokumenti, t.i., USB atmiņa ar videoierakstu, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, arī turpmāk uzglabājami pie krimināllietas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 520.pantu, tiesa

no s p r ie d a

atzīt /pers. B/ par vainīgu Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā /datums/plkst.3.50 un sodīt ar

piespiedu darbu uz 120 (simtu divdesmit) stundām.

Atzīt /pers. B/par vainīgu Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā /datums/plkst.4.05 un sodīt ar

piespiedu darbu uz 120 (simtu divdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu piespriestos sodus daļēji saskaitīt un sodīt /pers. B/ ar piespiedu darbu uz 180 (simtu

astoņdesmit) stundām.

/pers. B/ ir pienākums 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās labprātīgi ierasties soda izciešanai Valsts probācijas dienesta

Jūrmalas nodaļā Ventspils šoseja 32, Jūrmalā, un ievērot dienesta darbinieku likumīgās prasības un norādījumus.

Materiālā kaitējuma kompensācijas pieteikumu apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. B/ cietušā /pers. D/ labā kompensāciju par materiālajiem zaudējumiem 900 euro (deviņi simti) apmērā, un noteikt trīsdesmit dienu

termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas kompensācijas labprātīgai nomaksai, pārskaitot uz kontu Nr./numurs/(saņēmējs: /pers. D/, iemaksas mērķis:

materiālā kaitējuma kompensācija krimināllietā Nr.11410062018), pēc kā maksājuma veikšanas faktu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona

tiesā Jūrmalā.

Piedzīt no /pers. B/ valsts labā procesuālos izdevumus par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu pirmās instances tiesā 120 euro

(simtu divdesmit) un noteikt trīsdesmit dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas procesuālo izdevumu labprātīgai nomaksai kontā

Nr.LV68TREL1060001239300 (saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, TRELLV22, iemaksas mērķis: procesuālie izdevumi

krimināllietā Nr.11410062018), pēc kā maksājuma veikšanas faktu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesā Jūrmalā.

Ja noteiktajā termiņā procesuālie izdevumi un kompensācija netiks samaksāti labprātīgi, spriedums šajā daļā tiks nodots piespiedu izpildei.

Kriminālprocesā izņemtos priekšmetus – 1 daktoplēvi, 2 vates tamponus ar nomazgājumiem un stikla lauskas – iznīcināt, bet elektronisko

dokumentu – USB atmiņu ar videoierakstu – uzglabāt pie krimināllietas.

Pilno spriedumu desmit dienu laikā no pilnā sprieduma pieejamības dienas var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību

vai protestu iesniedzot Rīgas rajona tiesā Jūrmalā.

Pilna sprieduma pieejamības diena tiesas kancelejā – 2021.gada 13.aprīlis.

Tiesnese B.Jakobsone