Cassation appeal dismissed for failure to cite specific violated administrative procedure law norms.
Latvia (LV)
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia dismissed the cassation appeal filed by the applicant against the Administrative Regional Court's decision. The applicant argued that the lower court failed to examine evidence and relied on general references to international case law without specific application to the facts. The court rejected these arguments as subjective dissatisfaction rather than a legal violation, noting the appeal lacked the required specific citation of violated norms under the Administrative Procedure Law.
Legislator headnote
AI generatedAdministrative Procedure Law s. 325; s. 328(1)6: A cassation complaint must specifically identify the violated material or procedural norm and explain how the violation occurred; general dissatisfaction or vague references to precedent without concrete application to the case do not constitute a valid ground for cassation proceedings.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2025:0811.A420216022.23.L
Lieta Nr. A420216022, SKA-477/2025
Administratīvo lietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS
Rīgā 2025.gada 11.augustā
[1] Senātā saņemta pieteicēja /Persona A/ kasācijas sūdzība par Administratīvās apgabaltiesas 2024.gada
22.maija spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēja pieteikums par Daugavgrīvas cietuma administrācijas faktiskās
rīcības (nenodrošinot pieteicējam 2022.gada 24.martā konvojēšanu drošos apstākļos) atzīšanu par prettiesisku un
nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu, kā arī uzlikts pienākums pieteicējam atmaksāt valstij valsts nodevu 90euro.
[2] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 325.pantam apelācijas instances tiesas spriedumu procesa
dalībnieks var pārsūdzēt kasācijas kārtībā, ja tiesa pārkāpusi materiālo vai procesuālo tiesību normas vai, izskatot
lietu, pārsniegusi savas kompetences robežas un šis pārkāpums novedis vai varēja novest pie lietas nepareizas
izspriešanas. Minētā likuma 328.panta pirmās daļas 6.punkts noteic, ka kasācijas sūdzībā jānorāda, kādu materiālo
vai procesuālo tiesību normu tiesa pārkāpusi, un pamatojumu, kā izpaužas šis pārkāpums.
Senatoru kolēģija norāda, ka kasācijas tiesvedības pamatā nevar būt vienīgi pieteicēja vispārēja
neapmierinātība ar tiesas nospriesto vai neargumentētas norādes uz to, kas pieteicējam šķiet nepareizs. Kasācijas
sūdzībā vispārīgi norādīts, ka tiesa nav pārbaudījusi pierādījumus lietā, un ir ietvertas norādes uz Senāta,
Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem bez konkrētas sasaistes ar izskatāmo lietu. Pieteicējs
nav pamatojis, kā norādītā tiesu prakse norāda uz kļūdām apgabaltiesas spriedumā. Šādi argumenti norāda tikai uz
pieteicēja subjektīvu attieksmi pret spriedumu, bet nerada šaubas par sprieduma tiesiskumu.
[3] Ievērojot minēto, senatoru kolēģija atzīst, ka kasācijas sūdzība neatbilst Administratīvā procesa likumā
izvirzītajām pamatojuma prasībām. Tas ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību šajā lietā. Līdz ar to
tiesvedība lietā ir noslēgusies.
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 338.panta otro daļu un 338.1panta pirmo daļu, senatoru
kolēģija
nolēma
atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar /Persona A/ kasācijas sūdzību par Administratīvās
apgabaltiesas 2024.gada 22.maija spriedumu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Senatore I. Meldere Senatore D. Makarova Senatore I. Višķere