129086214 / 1-0862-14 · Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

Lietā Nr.129086214/21

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 4.septembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese L.Podoļska

ar tiesas sēžu sekretāri Valsts amatpersona

izskatot atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie

administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 175.panta,

konstatēja

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes kārtībnieks /pers. C/ 2014.gada 2.augustā (protokolā norādīts - jūlijā) sastādīja administratīvā

pārkāpuma protokolu Nr.PC064579 par to, ka 2014.gada 2.augustā (protokolā norādīts - jūlijā) plkst.23./adrese/, kāpņu telpā, /pers.

A/ (turpmāk - pie administratīvās atbildības saucamā persona), ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām

nosaukt savus personas datus, uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, vicinājās ar rokām, provocēja uz kautiņu, uz policijas

darbinieku likumīgām prasībām pārtraukt savas nelikumīgās darbības nereaģēja.

Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 175.pantā.

Atbilstoši Latvijas APK 289. 16panta pirmajai daļai šā kodeksa 213.pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata

mutvārdu procesā, taisot spriedumu šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā noteiktajā kārtībā, un gadījumos, kas nav noregulēti šā

kodeksa divdesmit otrajā nodaļā, piemērojot divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto regulējumu.

Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts

administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai

ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas

pareizā izlemšanā.

Pie administratīvās atbildības saucamā persona uz lietas izskatīšanu, par ko viņam paziņots atbilstoši Latvijas APK 268.1panta

pirmajai daļai, 238.1panta 8.daļai (lietas 13.lapa) nav ieradies, par lietas izskatīšanas atlikšanu nav lūdzis. Ņemot vērā minēto, tiesa

saskaņā ar Latvijas APK 260.panta pirmās daļas 1., 2.punktu un otro daļu, 271.panta ceturto daļu atzina, ka lieta izskatāma bez pie

administratīvās atbildības saucamās personas klātbūtnes.

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka ir pamats pie administratīvās atbildības saucamās personas vainas konstatācijai,

saukšanai pie administratīvās atbildības un sodīšanai pēc Latvijas APK 175.panta.

Atbilstoši likuma „Par policiju” 10.panta pirmās daļas 6.punktam, saskaņā ar policijas uzdevumiem policijas darbinieka

pamatpienākumi atbilstoši dienesta kompetencei ir novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas

kompetences ietvaros sastādīt protokolus, izskatīt lietas par šiem pārtraukumiem vai arī nodot tās izskatīšanai pēc pakļautības.

Saskaņā ar likuma „Par policiju” 12.panta pirmās daļas 1., 4.punktu policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši

dienesta kompetencei, ir tiesības: prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, kā

arī pielietot pret likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus; sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem; likumā

paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu

izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu

lietvedības nodrošināšanai, kā arī piemērot viņiem administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc piekritības.

Turklāt likuma „Par policiju” 22.panta pirmā daļa nosaka, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un

rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas

darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. Policijas darbinieks atrodas valsts aizsardzībā, viņa godu un cieņu aizsargā valsts.

Policijas darbinieka goda aizskaršana, pretošanās viņam, viņa dzīvības un veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kura traucē pildīt

dienesta pienākumus, ir sodāma Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā

paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā

iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un

noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Latvijas APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā

pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem.

Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus

administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Latvijas APK 243. 1pants paredz šādus pierādīšanas līdzekļus: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2)

personu liecības; 3) eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā

vai citā formā; 6) elektroniskie pierādījumi; 7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8)

lietiskie pierādījumi.

Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Tiesa atzīst, ka pie administratīvās atbildības saucamās personasvaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pēc Latvijas APK

175.panta ir pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC064579 (lietas 3.lapa), ar policijas darbinieka ziņojumu (lietas

4.lapa), ar administratīvās aizturēšanas protokolu (lietas 5.lapa), un pārējiem lietas materiāliem, kas atbilst Latvijas APK prasībām.

Lai gan administratīvā pārkāpuma protokolā kļūdaini norādīts tā sastādīšanas un pārkāpuma izdarīšanas mēnesis - jūlijs, tiesa to

vērtē kā nebūtisku pārkāpumu, kas nevar būt par pamatu lietvedības izbeigšanai, jo no lietā esošiem materiāliem izriet, ka gan

administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas un pārkāpuma izdarīšanas mēnesis ir augusts.

Tādējādi tiesa atzīst, ka ir objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi, kā arī ir pilnībā

pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Latvijas APK 175.pantā noteikts, ka par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga

vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta

pienākumus, uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Atbilstoši Latvijas APK 32.panta pirmajai un otrajai daļai, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais

akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem

pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli,

atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tiesa atzīst, ka pie administratīvās atbildības saucamās personas izdarītais pārkāpums ir vērsts pret noteikto pārvaldes kārtību.

Par pie administratīvās atbildības saucamās personas personību noskaidrots, ka viņa deklarētā dzīvesvieta ir /adrese/, Babītes

pagastā, Babītes novadā, ziņu par darbavietu, ienākumiem, apgādājamiem nav, agrāk sodīts.

Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu pie administratīvās atbildības saucamās personas atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa

nekonstatēja. Taču saskaņā ar Latvijas APK 34.pantu par pie administratīvās atbildības saucamās personas atbildību pastiprinošu

apstākli tiesa atzīst to, ka administratīvais pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu ietekmē, ko apliecina 2014.gada 3.augusta

alkometra izdrukas un personas pārbaudes protokols un (lietas 6., 7., 8.lapa).

Ņemot vērā konstatētos apstākļus un administratīvā soda mērķi, pie administratīvās atbildības saucamai personai ir nosakāms

Latvijas APK 175.panta sankcijas ietvaros paredzētais naudas sods.

Latvijas APK 299.panta pirmā daļa nosaka, ka pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas,

kad viņam izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, - ne vēlāk kā

trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts.

Saskaņā ar APK 258.panta trešo daļu, persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktā kārtībā sedz

izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm.

Atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumu Nr.394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes

pārbaudes kārtība” 14.pantam, ja izelpotajā gaisā konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 0,5 promiles (ieskaitot), pārbaudes

izdevumus 15,65 euro apmērā sedz pārbaudāmā persona.

Kā redzams no lietas materiāliem, pie administratīvās atbildības saucamajai personai alkohola koncentrācijas konstatēšanai veikta

pārbaude un konstatēta alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā 2.16 promiles (lietas 6.-8.lapa), līdz ar to no viņa par labu Valsts

policijai piedzenami izdevumi EUR 15,65 apmērā par pārbaudi alkohola koncentrācijas konstatēšanai.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.pantu, 9.pantu, 22.pantu, 32.panta pirmo un otro daļu, 34.pantu,

175.pantu, 238.pantu, 243.pantu, 243.1pantu, 244.pantu, 258.panta trešo daļu, 271.panta ceturto daļu, 272.pantu, 274.pantu,

276.pantu, 289.6panta piekto un sesto daļu, 289.13panta pirmo un otro daļu, 289.16panta pirmo un ceturto daļu, 289.17panta pirmo un

otro daļu, 289.18panta pirmo daļu, 299.panta pirmo daļu, tiesa

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK

175.pantā un sodīt ar naudas sodu EUR 15 (piecpadsmit euro) apmērā.

Naudas sods 30 dienu laikā iemaksājams valsts budžetā - saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas NMR 90000050138, konts

Nr.LV34TREL1060191011100, kods TRELV22, iemaksas mērķis: spriedums lietā Nr.129086214/21.

Uzlikt par pienākumu pie administratīvās atbildības saucamajai personaipēc naudas soda nomaksas, nekavējoties iesniegt kvīti

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā Rīgā, Lomonosova ielā 10, 244.kabinetā, norādot lietas numuru.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Valsts policijai, izdevumus EUR 15,65 (piecpadsmit euro 65 centi)

apmērā par pārbaudi alkohola ietekmes noteikšanai, nosakot labprātīgi segt izdevumus 30 dienu laikā pēc sprieduma stāšanās

likumīgā spēkā šādā kontā - saņēmējs: Valsts policija, reģistrācijas Nr.90000099040, bankas kods: TRELLV22, konta

Nr.LV96TREL2140091033000, iemaksas mērķis: /pers. A/, 2014.gada 2.jūlija administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC064579.

Pēc pārbaudes izdevumu nomaksas, nekavējoties iesniegt kvīti Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirknī, Gogoļa ielā 7A,

Rīgā.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese L.Podoļska