Small claims court dismisses defendant's defense and orders full payment of debt in small claims procedure.

Lietas Nr. C30396614

Lietas arhīva Nr. C-1548-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2014. gada 15. jūlijā

Jelgavas tiesa: tiesnese K. Zaura

izskatīja rakstveida procesā civillietu maksātnespējīgās SIA “Rīgas Centra namu pārvalde” maza apmēra prasībā pret /pers. B/

par naudas piedziņu

Aprakstošā daļa

Maksātnespējīgās SIA “Rīgas Centra namu pārvalde” (turpmāk – prasītājs) administratore 2014. gada 26. martā iesniedza tiesā

prasības pieteikumu maza apmēra prasībā pret atbildētāju /pers. B/ (turpmāk – atbildētāja) par naudas piedziņu, kurā lūdz piedzīt no

atbildētājas parādu 594,58 EUR apmērā.

Norāda, ka prasītājs sniedza apsaimniekošanas pakalpojumus atbildētājai – apsaimniekoja nekustamo īpašumu /adrese A/.

2009. gada 13. janvārī prasītājs izrakstīja atbildētājai rēķinu Nr. 50510-0901 par kopējo summu 594,58 EUR (417,58 Ls). Rēķina

apmaksas termiņš bija 2009. gada 28. janvāris. 2011. gada 14.septembrī prasītājs izsūtīja atbildētājai pirmstiesas brīdinājumu par

parādsaistībām pret prasītāju, lūdzot segt parāda summu līdz 2011. gada 20. septembrim. Līdz prasības celšanas dienai tiesā

atbildētāja nav apmaksājusi rēķina Nr. 50510-0901 summu 594, 58EUR (417,58 Ls) apmērā.

Norāda, ka parāds par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem ir izveidojies par laika periodu

no 2008. gada 28. novembra līdz 2009. gada 1.janvārim.

Tāpat norāda, ka parāda samaksa veicama prasītāja norēķinu kontā AS „DNB Banka”, bankas kods RIKOLV2X, konta

Nr. LV46RIKO0002013231852.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1402., 1587. pantu, 1652. panta pirmās daļas 3. punktu, 1828. pantu.

Tā kā galvenais parāds prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 2100 euro, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.19

panta otro daļu, ierosināta lieta par maza apmēra prasību.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot

pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Ceļot prasību prasītājs norādījis, ka nevēlās, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē (lietas 6. lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 un250.22 panta prasībām, atbildētājai uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas ir arī

viņas deklarētā dzīvesvieta, nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojumu veidlapa, kā arī izskaidrotas procesuālās tiesības (lietas

24.-25. lapa).

Atbildētājai sūtītie dokumenti saņemti atpakaļ tiesā ar norādi, ka beidzies to glabāšanas laiks (lietas 41.-42. lapa). Tā kā

atbildētājai adresētā korespondence nosūtīta uz viņas deklarēto dzīvesvietu, tiesa secina, ka atbildētājai par lietas izskatīšanu

paziņots atbilstoši normatīvo aktu prasībām, jo Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa nosaka, ka dokumentu nosūtīšana atpakaļ

tiesai, neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Atbildētāja paskaidrojumus tiesai nav iesniegusi. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai, paskaidrojumu

neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā. Nekādi iesniegumi no atbildētājas tiesā nav saņemti, lūgumi nav pieteikti,

iebildumi pret prasību nav celti.

Ņemot vērā to, ka lietas dalībnieki nelūdza lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt

tiesas sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250. 25nbsp;panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko

lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, kā arī paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā (lietas

33. lapa).

Motīvu daļa

Novērtējot prasības pieteikumā norādītos apstākļus kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata, ka

prasība ir apmierināma pilnīgi.

No Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs A/A Zemesgrāmatu apliecības kopijas (lietas 19. lapa) un Valsts

vienotās datorizētās zemesgrāmatas (lietas 30. lapa) redzams, ka atbildētājai, pamatojoties uz 1999. gada 24. novembra pirkuma

līgumu, ir reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A/ un 8344/430487 kopīpašuma domājamām daļām, kadastra

Nr. /numurs B/.

Civillikuma 1401. pants nosaka, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara

par labu otrai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. Savukārt Civillikuma 1402. pants nosaka, ka saistību tiesības

rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

No 2004. gada 28. septembra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma (lietas 13.-17. lapa) izriet, ka prasītājs

pārvaldīja un apsaimniekoja nekustamo īpašumu, kas sastāv no dzīvojamās mājas /adrese B/, ar tai piesaistīto zemesgabalu.

2011. gada 6.septembrī prasītājam ir pasludināts maksātnespējas process (lietas 18. lapa).

No lietas materiāliem pievienotajiem rēķiniem (lietas 8., 9., 10. lapa), atbildētājas personiskā rēķina (lietas 11. lapa) un Īres/

ēkas ekspluatācijas izdevumu un komunālo maksājumu kopsavilkuma (lietas 12. lapa) ir konstatējams, ka atbildētājas parāds

prasītājam par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem ir 594,58 EUR (417,88 Ls) un ir izveidojies

par laika periodu no 2008. gada novembra līdz 2009. gada janvārim.

2011. gada 14. septembrī prasītājs ir nosūtījis atbildētājai brīdinājumu par neizpildīto parādsaistību izpildi (lietas 21. lapa), kurā

lūgts līdz 2011. gada 20. septembrim segt parāda summu – EUR 594,58 (417,88 Ls).

Civillikuma ievada 3. pants nosaka, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī

attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim) 8. panta pirmo daļu, visu dzīvokļu īpašnieku

pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Saskaņā ar minētā likuma 12. panta pirmo daļu, dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās

daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami

dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību

pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Minētā panta ceturtā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu. Savukārt panta piektā daļa nosaka, ka šajā pantā minētie pienākumi pildāmi neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir

mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un vai ir vai

nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Lietā nav strīda, ka prasītājs veic dzīvojamās mājas /adrese B/, apsaimniekošanu.

Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka prasītājs nebūtu izpildījis savas saistības un nebūtu veicis dzīvojamās mājas /adrese B/

uzturēšanu un apsaimniekošanu vai ka atbildētāja nebūtu saņēmusi prasītāja sniegtos pakalpojumus.

Tā kā saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu samaksas pierādīšanas pienākums gulstas uz parādnieku, bet atbildētāja lietā nav

iesniegusi pierādījumus tam, ka ir veikusi pilnīgu vai daļēju parāda samaksu, kā arī nav apstrīdējusi ne parāda esamības faktu, ne arī

prasības pieteikumā norādīto parāda apmēru, tad tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegto parāda aprēķinu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājai ir pienākums maksāt prasītājam parādu 594,58 EUR (417,88 Ls)

apmērā par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem.

No Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas (lietas 29. lapa) un prasības pieteikumam pievienotās Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs C/Zemesgrāmatu apliecības kopijas (lietas 20. lapa) redzams, ka atbildētājai ir reģistrētas

īpašuma tiesības arī uz nekustamo īpašumu /adrese C/. Tiesa minētos dokumentus nevērtē kā pierādījumus, jo konkrētajā lietā nav

nozīmes tam, ka atbildētājai pieder vēl viens nekustamais īpašums, jo parāds par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un

komunālajiem pakalpojumiem ir aprēķināts par nekustamo īpašumu /adrese A/.

Civilprocesa likuma 42. panta pirmā daļa nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bija atbrīvots,

piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātājai prasījuma daļai.

Prasītājs, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 10. punktu, no tiesas izdevumu samaksas valsts

ienākumos ir atbrīvots, bet atbilstoši Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunkta noteikumiem, par prasības

pieteikumu ir maksājama valsts nodeva 89,19 EUR apmērā un saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. pantu maksājami ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi. Līdz ar to no atbildētājas par labu valstij piedzenama valsts nodeva 89,19 EUR apmērā un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 7, 72nbsp;EUR(lietas 2. lapa).

Valsts nodeva 89,19 EUR iemaksājama šādā kontā: Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV55TREL1060190911200, BIC

kods TRELLV22, kods 0539, iesniedzot Jelgavas tiesas kancelejā dokumentu, kas apstiprina valsts nodevas samaksu.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7, 72 nbsp;EUR iemaksājami šādā kontā: pārējie ieņēmumi – lietas izskatīšana tiesā,

ekonomiskās klasifikācijas kods - 21499, saņēmējs Tiesu administrācija, Mūkusalas iela 41b, Rīga, NMR 90001672316, ar PVN

apliekamās personas reģ. Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konts

LV51TREL2190458019000, iesniedzot Jelgavas tiesas kancelejā dokumentu, kas apstiprina ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu

samaksu.

Tiesa atzīst, ka ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma

labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un Civilprocesa likuma 8. un 97. pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību pilnīgi.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods B/, maksātnespējīgās SIA “Rīgas Centra namu pārvalde”, reģistrācijas

Nr. 40003266805, labā parādu 594,58 EUR (pieci simti deviņdesmit četri euro un 58 centi) apmērā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods B/, par labu valstij valsts nodevu 89,19 EUR (astoņdesmit deviņi euro un 19

centi), kas maksājama Valsts kasē, NMR 90000050138, konts LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22, kods 0539.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods B/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,72EUR (septiņi

euro un 72 centi), kuru iemaksa jāveic: ekonomiskās klasifikācijas kods - 21499, saņēmējs Tiesu administrācija, Mūkusalas iela 41b,

Rīga, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģ. Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods

TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000.

dokuments, kas apstiprina ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu, iesniedzams Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesas kancelejā.

Piedzītās summas ieskaitīt maksātnespējīgās SIA “Rīgas Centra namu pārvalde”, reģistrācijas Nr. 40003266805, norēķinu

kontā AS „DNB Banka”, bankas kods RIKOLV2X, konta Nr. LV46RIKO0002013231852.

Noteikt /pers. B/sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā 20 dienu

laikā no sprieduma sastādīšanas dienas.

Tiesnese K. Zaura