Court partially allowed appeal, striking out a traffic violation charge for aggressive driving while upholding the base speeding fine.

NORAKSTS Lieta Nr. 142210711 (1-1269-12/1)

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 26.janvārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Freimane,

piedaloties pieteicējam V.B., pieteicēja pārstāvim K.Z. un atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes pārstāvjiem I.V. un M.B., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc V.B., personas kods /personas kods/, pieteikumu par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk – VP RRP KPP) 2011.gada 31.maija lēmuma Nr. 2481 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2011.gada 1.martā VP RRP KPP Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PA 816939 par to, ka pieteicējs 2011.gada 1.martā plkst. 17.51 Rīgā agresīvi vadīja transportlīdzekli Toyota Corolla Verso, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa Kr.Valdemāra ielu no Ēveles ielas puses un krustojumā ar Zirņu ielu, atrodoties labajā braukšanas joslā, traucēja transportlīdzekļu kustībai, neievēroja ceļa zīmes Nr. 512 „Braukšanas virzieni joslās” prasības, krustojumā pārkārtojoties no labās kustības joslas uz kreiso kustības joslu. 2011.gada 29.martā VP RRP KPP Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Administratīvās nodaļas galvenā inspektore konstatēja, ka atbildība par šiem pārkāpumiem ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punktā un četrpadsmitajā daļā, un nolēma uzlikt pieteicējam naudas sodu 50 (piecdesmit) latu apmērā.

[2] 2011.gada 31.maijā, izskatot pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietniece nolēma atstāt negrozītu inspektores 2011.gada 29.marta lēmumu, bet iesniegumu noraidīja. Lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem apsvērumiem. [2.1] Sastādīšanas brīdī pieteicējs protokolu parakstījis, norādot, ka piekrīt tajā minētajam, bet vēlāk paziņojis, ka protokolā minētās ziņas tomēr neatbilst patiesībai. Šāda viedokļa maiņa liecina, ka pieteicējs mēģina izvairīties no soda. [2.2] Policijas darbinieks, kurš sastādīja protokolu, pieteicēja veiktā administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī atradās vietā, no kuras bez grūtībām varēja fiksēt administratīvā pārkāpuma veikšanu. Turklāt nav konstatēts, ka šis policijas darbinieks būtu ieinteresēts sniegt nepatiesu informāciju un saukt pieteicēju pie atbildības par administratīvo pārkāpumu, kuru tas nav pastrādājis, vai arī, ka pastāvētu kādi citi apstākļi, kas liktu apšaubīt protokola ticamību. [2.3] Pieteicējam par izdarīto administratīvo pārkāpumu piemērots sankcijā paredzētais minimālais naudas sods.

[3] 2011.gada 4.jūlijā tiesā saņemts pieteicēja pieteikums par VP RRP KPP 2011.gada 31.maija lēmuma Nr.2481 atcelšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem apsvērumiem. [3.1] Pieteicējs nav veicis LAPK 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punktā minētos pārkāpumus. [3.2] Policisti, kas fiksēja pārkāpumu, atradās 160 metru attālumā no Kr.Valdemāra un Zirņu ielas krustojuma policijas mašīnas salonā, kura turklāt atradās ar sāniem pret krustojumu. Viņi nevarēja objektīvi novērtēt ceļu satiksmi Kr.Valdemāra ielas abās joslās virzienā no Ēveles ielas līdz Zirņu ielai.

[4] Paskaidrojumā tiesai VP RRP KPP pieteicēja pieteikumu neatzīst, balstoties uz pārsūdzētajā lēmumā minētajiem apstākļiem.

[5] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis pieteikumu uzturēja un paskaidroja, ka šajā lietā netika fiksētas agresīvas braukšanas pazīmes un, tā kā policijas automašīna atradās 160-200 metrus no pārkāpuma vietas, policisti nevarēja redzēt tik tālu. Esot konstatējama policistu personīgā ieinteresētība, jo viņi teikuši – ja netikšot maksāts kukulis, tikšot inkriminēts smagākais pārkāpums, un tā arī noticis, kad pieteicējs atteicies maksāt. Protokolu pieteicējs parakstījis tikai tāpēc, lai saņemtu kopiju. Tas nenozīmē, ka viņš piekritis tajā rakstītajam. Atbildētāja pārstāve pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā minētajiem apsvērumiem, un paskaidroja, ka, apbraucot sastrēgumā stāvošo transportlīdzekļu plūsmu un veicot ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, ir konstatējamas agresīvas braukšanas pazīmes. Pārstāve norādīja, ka pati veikusi pārbaudi, vai no konkrētās vietas, kur atradās policijas ekipāža, varēja redzēt notikuma vietu.

Motīvu daļa

[6] Izvērtējot lietas apstākļus, lietā esošos pierādījumus un uzklausot lietas dalībniekus, tiesa secina, ka pieteikums ir daļēji pamatots.

[7] Lietā ir strīds, vai pieteicējs ir pamatoti saukts pie administratīvās atbildības par LAPK 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punktā un četrpadsmitajā daļā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem. LAPK 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punkts paredz, ka par agresīvu braukšanu, kas izpaudusies kā transportlīdzekļa vadīšana tādā veidā, ka tiek izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses (vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa apsteidzot, vairāku sastrēgumā esošu vai kolonnā braucošu transportlīdzekļu apdzīšana pa pretējā virziena joslu vai apbraukšana pa sabiedriskā transporta joslu, ceļa nomali, ietvi, gājēju ceļu, velosipēdu ceļu vai citām vietām, kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai, u.tml.), uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem. Savukārt LAPK 149.4 panta četrpadsmitā daļa paredz, ka par citu šajā kodeksā neminētu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.

[8] Lai atbilstoši LAPK 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punktam sauktu vadītāju pie administratīvās atbildības, ir vienlaikus jākonstatē divas pazīmes, proti, ka transportlīdzeklis vadīts tādā veidā, ka:

1) tiek izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums;

2) un tiek radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses. Tiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem (pārkāpuma protokolu, policistu L.I. un B.M. dienesta ziņojumiem) ir pierādīts, ka pieteicēja rīcība, vadot transportlīdzekli, ir izpaudusies kā agresīva braukšana. Pirmkārt, no minētajiem dokumentiem izriet, ka pieteicējs nav ievērojis ceļa zīmi Nr. 512 „Braukšanas virzieni joslās”. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr. 571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 298.10.punktu šī zīme nosaka joslu skaitu un no tām noteiktos braukšanas virzienus krustojumā.

No policistu ziņojumiem izriet, ka pieteicējs iebrauca krustojumā pa labo joslu, kura paredzēta braukšanai pa labi, bet tad pārkārtojās no labās joslas uz kreiso. Tādējādi ir izdarīts CSN 298.10.punkta pārkāpums. Otrkārt, no iepriekš minētajiem pierādījumiem arī izriet, ka pārkārtojoties pieteicējs radīja traucējumus vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai, jo vadītājs, pirms kura transportlīdzekļa pieteicējs pārkārtojās, bija spiests bremzēt, lai izvairītos no sadursmes. Tādējādi ir konstatējama arī otra LAPK 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punktā minētā pazīme.

Pieteicēja paša apgalvojumu, ka viņš ir pārkārtojies jau pirms krustojuma, tiesa uzskata par noraidāmu, jo šādu argumentu pieteicēja pārstāvis pirmoreiz izvirzīja tikai tiesas sēdē, uzsākot lietas izskatīšanu pēc būtības. Ne pārkāpuma protokolā, ne apstrīdēšanas iesniegumā, ne pieteikumā tiesai pieteicējs nemin, ka pārkārtošanos būtu veicis pirms krustojuma. Vēl vairāk, līdz pat tiesas sēdei pieteicējs vispār nav izvirzījis savu versiju par notikumu secību (faktiskajiem apstākļiem), kura atšķirtos no policistu minētā.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka pieteicēja pārstāvja tiesas sēdē sniegtie paskaidrojumi, kuri satur citu versiju par notikušā apstākļiem, ir sniegti ar nolūku, lai pieteicējs izvairītos no administratīvās atbildības par izdarīto pārkāpumu. Kritiski vērtējama arī S.S. liecība, ka pirms krustojuma brīdī, kad kreisajā joslā iedegās zaļā gaisma, kreisā josla sāka kustību, viena no automašīnām piebremzēja un palaida priekšā pieteicēja automašīnu. Pirms tam S.S. liecībā norādīja: „Uzreiz nogriezties kreisajā joslā nebija iespējams, līdz ar to tika ieslēgts kreisais pagrieziena rādītājs un mēs lēni virzījāmies uz priekšu.

Pie krustojuma kustība apstājās, jo kreisajā joslā iedegās sarkanā gaisma un papildsekcija nedega. Šajā brīdī sāka braukt mašīnas, kas virzījās pa Zirņu ielu.” Minētais ir pretrunā ar luksoforu darba režīma laika diagrammu (lietas 27.lapa). No diagrammas ir secināms, ka brīdī, kad apstājas kustība taisnā virzienā pa Kr.Valdemāra ielu (V1), zaļais signāls ieslēdzas papildsekcijā (V3), kas atļauj kustību pa labi no Kr.Valdemāra ielas uz Zirņu ielu. Līdz ar to liecinieces teiktais, ka kustība apstājās, jo kreisajā joslā iedegās sarkanā gaisma un papildsekcija nedega, nav saskaņā ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem, no kuriem izriet, ka brīdī, kad apstājas kustība taisnā virzienā, sākas kustība virzienā pa labi.

Šis apstāklis rada šaubas arī par liecinieces liecību kopumā. Šaubas par liecinieces liecību pastiprina arī apstāklis, ka uz šo liecinieci pieteicējs norādīja tikai pirmajā tiesas sēdē, turklāt lieciniece atzina, ka pieteicējs ir viņas dzīvesbiedrs, kas tiesas ieskatā norāda, ka viņa varētu būt ieinteresēta sniegt liecību par labu pieteicējam. Savukārt policistu sniegtā lietas apstākļu izklāsta ticamību tiesas ieskatā netieši palielina tas, ka policistu dienesta ziņojumi un liecības (par to, ka pieteicējs labajā joslā stāvējis, kad tajā dega zaļais luksofora papildsekcijas signāls, bet sācis braukt tad, kad iededzies zaļais signāls kreisajā joslā) saskan ar tiesai iesniegto luksofora darba režīma laika diagrammu, no kuras izriet, ka atļaujošā zaļā signāla darbības laiks minētajās joslās nepārklājas.

[9] Pieteikumā pieteicējs uzskata, ka nav veicis LAPK 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punktā minētās darbības – vairākkārtēju braukšanas joslu maiņu apsteidzot, sastrēguma vai automašīnu kolonnas apdzīšanu par pretējā virziena joslu vai apbraukšanu pa vietām, kas nav paredzētas braukšanai. Tiesa norāda, ka minēto darbību uzskaitījums LAPK 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punktā nav izsmeļošs, proti, šīs darbības ir uzskaitītas kā piemēri, taču ir arī norāde uz citām tamlīdzīgām darbībām, tādējādi ir saglabāta iespēja atzīt par agresīvu braukšanu arī citas darbības, kuras atbilst tiesību normā minētajām pazīmēm – proti, ja radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses.

[10] Pieteicējs uzskata, ka policijas amatpersonām, atrodoties 160-200 metrus no krustojuma, sāniskā stāvoklī pret krustojumu, nebija iespējams novērtēt situāciju krustojumā. Tiesa šo pieteicēja apsvērumu atzīst par nepamatotu. Pirmkārt, no lietā esošajiem pierādījumiem neizriet nekādi apstākļi, kas varētu traucēt policistiem redzamību. Otrkārt, dzīvē gūti novērojumi liecina, ka no 160-200 metru attāluma pieaudzis cilvēks var saskatīt un fiksēt vieglās automašīnas manevrus (stāvēšanu, pārvietošanos, pārkārtošanos), tostarp stāvokli un tā izmaiņas pret citām automašīnām un ceļu (brauktuvi, krustojumu).

[11] Izvērtējot pieteicēja saukšanu pie atbildības saskaņā ar LAPK 149. 4 panta četrpadsmito daļu, tiesa konstatē turpmāk minēto. Lietā norādīts, ka pieteicējs ir pārkāpis CSN 10., 70. un 298.10.punkta prasības. Savukārt administratīvā pārkāpuma protokolā fiksēts, ka pieteicējs transportlīdzekli vadīja agresīvi, proti, atrodoties labajā joslā, traucēja citu transportlīdzekļu vienmērīgu kustību un pēc tam, neievērojot ceļa zīmes Nr. 512 prasības, pārkārtojās no labās joslas uz kreiso, traucējot vienmērīgu transportlīdzekļu plūsmu, un aizbrauca taisni.

Tādējādi administratīvā pārkāpuma protokolā fiksētā pārkāpuma būtība nenorāda uz citiem CSN pārkāpumiem, kuri nebūtu jau aptverti ar LAPK 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punkta sastāvu. Pārsūdzētajā lēmumā, analizējot LAPK 149.4 panta četrpadsmitās daļas pārkāpumu, atbildētājs norāda, ka nepieciešams konstatēt, ka transportlīdzekļa vadītājs nav pārliecinājies par satiksmes drošību, ir radījis satiksmei bīstamu un traucējošu situāciju, kā arī nav ievērojis ceļa zīmes Nr. 512 prasības. Taču arī minētais tiesas ieskatā nenorāda uz kāda cita pārkāpuma faktu pieteicēja rīcībā, kā vien uz agresīvu braukšanu.

Atbildētāja norāde, ka agresīvas braukšanas skaidrojums neprasa avārijas situācijas izraisīšanu vai kādu citu negatīvu seku iestāšanos, nenozīmē, ka šādas sekas tāda pārkāpuma gadījumā nevarētu iestāties. Sekas šādā gadījumā ir tikai pazīme, kas raksturo izdarītā pārkāpuma – agresīvas braukšanas – smagumu, nevis veido vēl kāda pārkāpuma sastāvu. Līdz ar to atbildētājs nepamatoti ir saskatījis LAPK 149.4 panta četrpadsmitajā daļā paredzētā pārkāpuma sastāvu pieteicēja rīcībā. LAPK 239.panta 1.punkts paredz, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Līdz ar to pārsūdzētais lēmums daļā par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības par LAPK 149.4 panta četrpadsmitās daļas pārkāpumu ir atceļams un administratīvā pārkāpuma lietvedība šajā daļā ir izbeidzama. Vienlaikus, tā kā administratīvais sods pieteicējam saskaņā ar LAPK 35.panta otro daļu uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu (proti, saskaņā ar LAPK 149.4 panta trīspadsmito daļu), turklāt pieteicējam piemērots minimālais tiesību normas sankcijā paredzētais sods, tad pārsūdzētā lēmuma atcelšana daļā par LAPK 149.4 panta četrpadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu neietekmē pieteicējam piemērotā soda apmēru.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, kā arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, nosprieda:

atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2011.gada 31.maija lēmumu Nr. 2481 (pārkāpuma protokols Nr. PA 816939) daļā, kurā V.B. saukts pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu, par kuru viņam piemērots naudas sods 50 latu apmērā, bet V.B. pieteikumu šajā daļā noraidīt; atcelt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2011.gada 31.maija lēmumu Nr. 2481 daļā, kurā V.B. saukts pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta četrpadsmitajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu, un šajā daļā izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) I.Freimane

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese I.Freimane Rīgā, 2012.gada 26.janvārī