Unemployment benefit denied due to insufficient prior insurance contributions and incorrect termination date.

Lietas Nr. A420251415

Lietas arhīva Nr. AA43-0603-17/13

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2017.gada 27.martā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente S.Kanenberga,

tiesneses D.Makarova un A.Šteinberga

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par labvēlīga

administratīvā akta izdošanu, ar kuru /pers. A/ tiktu piešķirts bezdarbnieka pabalsts, sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību

par Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 13.jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – aģentūra) Pierīgas nodaļas 2015.gada 16.aprīļa lēmumu

Nr.15/910770 (turpmāk – sākotnējais lēmums) pieteicējai /pers. A/ atteikts piešķirt bezdarbnieka pabalstu, jo pēdējo 12

mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba

gadījumam par bezdarbnieku nav tikušas veiktas likumā noteiktos deviņus mēnešus.

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja.

[2] Ar aģentūras direktores 2015.gada 10.jūnija lēmumu Nr.09-7/4136 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) sākotnējais

lēmums atstāts negrozīts, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem argumentiem.

[2.1] Saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 5.panta pirmo daļu tiesības uz bezdarbnieka

pabalstu tiek noteiktas 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Pieteicēja ieguva bezdarbnieka

statusu 2015.gada 1.aprīlī, līdz ar to tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir nosakāmas, ņemot vērā par pieteicēju veiktās

obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam periodā no 2014.gada 1.aprīļa līdz 2015.gada 31.martam.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju minētajā periodā pieteicēja bijusi reģistrēta kā SIA „Cerova”

darba ņēmēja. Tomēr, tā kā darba devējs visā šajā periodā nav reģistrējis pieteicējai ienākumus, tad arī valsts sociālās

apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam par viņu nav veiktas un arī nebija jāveic.

[2.2] No pieteicējas un viņas iepriekšējā darba devēja AS „Putnu fabrika Ķekava” civillietā noslēgtā izlīguma izriet, ka

pieteicējas darba tiesiskās attiecības ar šo darba devēju uzskatāmas par izbeigtām 2013.gada 25.oktobrī, nevis 2015.gada

12.februārī, kā norāda pieteicēja.

Turklāt saskaņā ar noslēgto izlīgumu pieteicēja ir atteikusies no visām savām prasībām, savukārt AS „Putnu fabrika

Ķekava” ir apsolījusi pieteicējai izmaksāt ikmēneša kompensāciju, neatjaunojot viņu darbā. Pretēji pieteicējas norādītajam

AS „Putnu fabrika Ķekava” ar izlīgumu nav uzlikts pienākums par pieteicēju veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas

bezdarba gadījumam.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2015.gada 13.jūlijā saņemts pieteicējas pieteikums. Ar Administratīvās rajona tiesas

tiesneša 2015.gada 17.jūlija lēmumu nolemts pieņemt pieteikumu daļā un ierosināt administratīvo lietu par labvēlīga

administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējai tiktu piešķirts bezdarbnieka pabalsts.

Pieteikumā norādīti turpmākie apsvērumi.

[3.1] AS „Putnu fabrika Ķekava” 2013.gada septembrī nepamatoti uzsāka pieteicējas atlaišanas procedūru, kā rezultātā

2013.gada 25.oktobrī izsniedza pieteicējai uzteikumu. Pieteicēja strīda risināšanai vērsās tiesā. Līdz ar to darba tiesiskās

attiecības starp pieteicēju un AS „Putnu fabrika Ķekava” jāuzskata par izbeigtām ar datumu, kad stājies spēkā lietā

noslēgtais izlīgums, tas ir, ar galīgā tiesas nolēmuma civillietā Nr./lietas numurs/ spēkā stāšanās dienu 2015.gada

12.februārī.

[3.2] Saskaņā ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu civillietā AS „Putnu fabrika Ķekava” ir pienākums veikt visas

iemaksas par pieteicēju līdz pat 2015.gada 2.februārim. Secīgi pieteicējai būtu tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu.

[3.3] Apstāklis, ka AS „Putnu fabrika Ķekava” saskaņā ar minēto tiesas nolēmumu jāveic obligātās sociālās

apdrošināšanas iemaksas līdz pat 2016.gada februārim, neierobežo pieteicējas tiesības uz bezdarbnieka pabalsta

saņemšanu. Tāpat par pamatu atteikumam pieteicējai piešķirt pabalstu nevar būt arī apstāklis, ka AS „Putnu fabrika

Ķekava” kādu apsvērumu dēļ nebūtu pildījusi savas saistības vai šo saistību izpilde uz noslēgtā izlīguma pamata būtu

atlikta.

[4] Aģentūra paskaidrojumā, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādīto, pieteikumu neatzīst un lūdz noraidīt.

[5] Administratīvajā rajona tiesā saņemti pieteicējas papildu paskaidrojumi, kuros norādīti turpmāk minētie apsvērumi.

[5.1] No Darba likuma 122.panta un Augstākās tiesas judikatūras izriet, ka darbinieks tiek atbrīvots no darba ar

uzteikuma datumu pie nosacījuma, ka darbinieks piekrīt uzteikumam. Ja uzteikums tiek apstrīdēts, tas uzreiz nestājas spēkā,

un darba tiesisko attiecību izbeigšanās fakts un datums tiek noteikts ar tiesas spriedumu. Līdz ar to pieteicējas un AS

„Putnu fabrika Ķekava” darba tiesisko attiecību izbeigšanās datums nosakāms pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās datuma

konkrētajā civillietā.

[5.2] Pieteicējas un AS „Putnu fabrika Ķekava” izlīgumā nav norādīts, ka pušu darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas

ar 2013.gada 25.oktobri. Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 228.pantu, izlīgums, ar kuru izbeigtas pušu darba tiesiskās

attiecības, stājas spēkā sprieduma attiecīgajā civillietā spēkā stāšanās dienā, tātad 2015.gada 12.februārī.

[5.3] Ņemot vērā minēto, pieteicējai ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu, neskatoties uz to, ka AS „Putnu fabrika

Ķekava” nav veikusi nodokļu samaksas pienākumu pret pieteicēju un nepareizi paziņojusi pieteicējas darba tiesisko attiecību

izbeigšanās datumu.

[6] Ar Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 13.jūnija spriedumu pieteikums noraidīts, pamatojoties uz turpmāk

minētajiem argumentiem.

[6.1] Likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 5.panta pirmā daļa noteic, ka tiesības uz bezdarbnieka

pabalstu ir bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu, ja par viņu Latvijas Republikā ir

veiktas vai bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam ne mazāk kā deviņus mēnešus

pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Izskatāmajā lietā ir strīds par to, vai par pieteicēju bija jāveic iemaksas bezdarba gadījumam ne mazāk kā deviņus

mēnešus laika periodā no 2014.gada 1.aprīļa līdz 2015.gada 31.martam. Lai atbildētu uz šo jautājumu, jākonstatē, ar kuru

datumu par izbeigtām jāuzskata pieteicējas darba tiesiskās attiecības ar AS „Putnu fabrika Ķekava”.

[6.2] Pieteicējas ieskatā, ja darbinieks cēlis tiesā prasību par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, tad darba tiesisko

attiecību izbeigšanas vai neizbeigšanas fakts un datums nosakāms ar tiesas spriedumu. Šāds pieteicējas viedoklis nav

pamatots.

Augstākās tiesas judikatūrā atzīts, ka darba devēja uzteikums stājas spēkā ar tā paziņošanu darbiniekam (skat.

Augstākās tiesas 2009.gada 11.februāra spriedumu lietā Nr.SKC-49/2009, 2010.gada 24.februāra spriedumu lietā

Nr.SKC-374/2010).

Tādējādi gadījumā, ja tiesā celta prasība par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, tiesa izlemj jautājumu

par darba tiesisko attiecību izbeigšanos ar uzteikuma datumu (ja tā atzīst uzteikumu par spēkā esošu) vai par darba tiesisko

attiecību turpināšanos (ja tā atzīst uzteikumu par spēkā neesošu).

Prasības celšana tiesā par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu nenozīmē, ka uzteikums nestājas spēkā,

proti, tā neaptur uzteikuma tiesisko iedarbību.

Pieteicējas viedokļa nepareizums izpaužas arī tādējādi, ka saskaņā ar pieteicējas viedokli uzteikumam būtu jāstājas

spēkā tikai ar tiesas sprieduma spēkā stāšanās datumu arī gadījumā, ja tiesa noraidītu prasību par uzteikuma atzīšanu par

spēkā neesošu. Šāda interpretācija pieļautu iespējamu to, ka personai arī acīmredzami nepamatotos gadījumos būtu

izdevīga tiesāšanās, lai mākslīgi „pagarinātu” darba tiesisko attiecību pastāvēšanas ilgumu.

[6.3] Tiesiskais strīds par pieteicējas un AS „Putnu fabrika Ķekava” darba tiesisko attiecību pastāvēšanu ir noslēdzies,

pusēm tiesvedības procesā vienojoties par izlīgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1881.pantu izlīgums ir līgums, ar kuru tā dalībnieki kādu apstrīdamu vai kā citādi apšaubāmu

savstarpēju tiesisku attiecību, savstarpēji piekāpdamies, pārvērš par neapstrīdamu un neapšaubāmu.

Juridiskajā doktrīnā skaidrots, ka no minētā izriet, ka izlīguma priekšmetā ietvertajām pušu saistībām jābūt vērstām uz

strīda priekšmetā ietilpstošās strīdīgās tiesiskās attiecības pārvēršanu par neapstrīdamu vai neapšaubāmu. Taču tas

nenozīmē, ka izlīguma priekšmets nevar būt plašāks vai arī vienlaikus vērsts uz citu tiesisko attiecību nodibināšanu,

grozīšanu vai izbeigšanu (Aigars G., Osis M. 27.nodaļa. Izlīgums. Grām.: Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.-

28.nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Torgāns K. (Zin. red.) Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 647.lpp.).

Izlīgums izbeidz nenoteiktību, un viens no izlīdzējiem iegūst otra atzītu un līgumā konkretizētu prasījumu (Torgāns K.

Sestā apakšnodaļa. Izlīgums. Grām.: Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Torgāns K. (Zin. red.) Rīga: Mans

īpašums, 2000, 352.lpp.).

Pieteicēja bija cēlusi prasību pret AS „Putnu fabrika Ķekava” par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu,

atjaunošanu darbā, atlīdzības piedziņu par darba piespiedu kavējuma laiku, atlīdzības piedziņu par goda un cieņas

aizskaršanu un atlīdzības piedziņu saistībā ar morālo kaitējumu sakarā ar AS „Putnu fabrika Ķekava” apelācijas sūdzību par

Rīgas rajona tiesas 2014.gada 22.aprīļa spriedumu. Savukārt tiesas apstiprinātajā izlīgumā cita starpā norādīts, ka: 1)

pieteicēja atsakās no savas prasības pret AS „Putnu fabrika Ķekava”; 2) AS „Putnu fabrika Ķekava” apņemas izmaksāt

pieteicējai kompensāciju 16 000 euro apmērā; 3) pieteicēja apņemas turpmāk neveikt, kā arī apņemas nodrošināt, ka viņas

pilnvarotie pārstāvji turpmāk neveic nekādas darbības, kas kaitē AS „Putnu fabrika Ķekava” reputācijai.

Tādējādi secināms, ka izlīguma puses nenoteiktību par AS „Putnu fabrika Ķekava” uzteikuma spēkā esamību ir

izbeigušas, iegūstot viena no otras citus izlīgumā konkretizētus prasījumus, proti, pieteicēja saņem kompensāciju no AS

„Putnu fabrika Ķekava”, savukārt AS „Putnu fabrika Ķekava” ir nodrošināta pret pieteicējas kaitējumu tās reputācijai. Ne no

izlīguma institūta būtības, ne konkrētā izlīguma satura neizriet, ka ar izlīguma spēkā stāšanos būtu mainījies uzteikuma

spēkā stāšanās datums.

[6.4] Gan juridiskajā literatūrā, gan tiesu praksē ir atzīts, ka privātpersonu pienākums nodrošināt nepieciešamos

pierādījumus palielinās proporcionāli tam, cik ļoti lēmuma pieņemšanas process notiek pašas privātpersonas interesēs.

Pieteicēja lietā nav iesniegusi tādus pierādījumus, kas ļautu konstatēt, ka pieteicējas un AS „Putnu fabrika Ķekava”

darba tiesisko attiecību izbeigšanas datums nav uzteikuma paziņošanas datums.

Piemēram, Darba likuma 64.pants paredz, ka darba devējam pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma piecu darba dienu

laikā jāizsniedz šim darbiniekam izziņu citstarp par darba tiesisko attiecību ilgumu. Pieteicēja šādu izziņu tiesai nav

iesniegusi.

Turklāt gadījumā, ja starp pieteicēju un AS „Putnu fabrika Ķekava” pastāv nevienprātība par darba tiesisko attiecību

ilgumu, tostarp kontekstā ar noslēgto izlīgumu, pieteicējai ir tiesības par to celt atsevišķu prasību vispārējās jurisdikcijas

tiesā.

[7] Par Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 13.jūnija spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūdz

minēto spriedumu atcelt, pamatojoties uz turpmāk norādīto.

[7.1] Tiesa nav vērtējusi visus lietā esošos pierādījumus, pārkāpjot objektīvās izmeklēšanas principu.

Tiesa nav ņēmusi vērā pieteicējas pārstāves tiesas sēdē norādīto, ka AS „Putnu fabrika Ķekava” bija jāveic sociālās

iemaksas par pieteicēju līdz pat izlīguma spēkā stāšanās dienai.

Tiesa nav norādījusi, kādēļ noraida pieteicējas argumentus par to, ka konkrētajā gadījumā darba tiesisko attiecību

izbeigšanās diena ir diena, kad stājās spēkā civillietas ietveros noslēgtais izlīgums. Tiesa pati spriedumā norāda, ka

apstrīdēta uzteikuma gadījumā pušu strīds tiek noregulēts ar attiecīgu lēmumu civillietā.

[7.2] Tiesa ir nepareizi interpretējusi pieteicējas un AS „Putnu fabrika Ķekava” starpā noslēgtajam izlīgumam

piemērojamās Civillikuma normas, tādējādi nepareizi iztulkojot izlīguma tekstu un būtību. Izlīgumam bez Civillikuma

noteikumiem piemērojami arī civilprocesuālie noteikumi, izlīguma konstrukciju ierobežo Civilprocesa likuma 27.nodaļas

noteikumi.

Nepastāv šaubas, ka starp pusēm noslēgtā izlīguma mērķis bija noteikt, ka AS „Putnu fabrika Ķekava” neatkarīgi no

izmaksājamās kompensācijas apmēra par pieteicēju veiks arī sociālās iemaksas. Pretējā gadījumā šāda atruna zaudētu

jebkādu juridisko jēgu. Līdz ar to no izlīguma izriet, ka starp pusēm līdz tiesas lēmumam par izlīgumu apstiprināšanu pastāv

darba tiesiskās attiecības, un tiesas lēmums izbeidz līdzšinējās pušu tiesiskās attiecības, radot tām jaunu noregulējumu.

[8] Aģentūra rakstveida paskaidrojumā lūdz ņemt vērā iepriekš sniegtos paskaidrojumus un norāda, ka pieteicējas

apelācijas sūdzība nav pamatota un ir noraidāma.

[9] Apgabaltiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmajai daļai administratīvo lietu izskata

rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[10] Rakstveida procesā pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, Administratīvā

apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[11] Lai uzdotu iestādei izdot labvēlīgu administratīvo aktu, tiesai ir jāpārbauda, vai tiesību normas piešķir personai

tiesības no attiecīgā publisko tiesību subjekta prasīt to labumu, kuru persona ietvērusi savā prasījumā par labvēlīga

administratīvā akta izdošanu. Ja piemērojamā tiesību norma nosaka noteiktus tiesiskus un faktiskus apstākļus attiecīgā

labuma saņemšanai, tiesai jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā attiecīgie apstākļi ir iestājušies (skat. Augstākās tiesas

2007.gada 12.aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-118/2007 10. punktu).

Līdz ar to apgabaltiesai jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā ir iestājušies tiesiskie un faktiskie apstākļi labvēlīga

administratīvā akta izdošanai, ar kuru pieteicējai tiktu piešķirts bezdarbnieka pabalsts.

[12] Likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 5.panta pirmā daļa (redakcijā, kas bija spēkā laikā, kad

pieteicēja vērsās aģentūrā ar iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu) noteic, ka tiesības uz bezdarbnieka pabalstu

ir bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu, ja par viņu Latvijas Republikā ir veiktas vai bija

jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu

periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Konkrētajā gadījumā pastāv strīds par to, vai atbilstoši civillietā Nr./lietas numurs/ noslēgtajam izlīgumam starp

pieteicēju un AS „Putnu fabrika Ķekava” pieteicēja ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā (no 2014.gada

1.aprīļa līdz 2015.gada 31.martam) pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas (2015.gada 1.aprīlī) bija darba tiesiskajās

attiecībās ar AS „Putnu fabrika Ķekava” un vai AS „Putnu fabrika Ķekava” līdz ar to par pieteicēju minētajā laika periodā

bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam.

[13] Pieteicēja uzskata, ka viņas darba attiecības ar AS „Putnu fabrika Ķekava” izbeidzās ar tiesas lēmuma par izlīguma

apstiprināšanu civillietā Nr./lietas numurs/ spēkā stāšanās dienu 2015.gada 12.februārī. Savukārt aģentūra norāda, ka

pieteicējas darba attiecības AS „Putnu fabrika Ķekava” ir izbeigušās ar darba līguma uzteikuma dienu 2013.gada

25.oktobrī.

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pareizs ir aģentūras viedoklis.

Ar izlīgumu pieteicēja ir piekritusi pilnībā atteikties no savas prasības pret AS „Putnu fabrika Ķekava” par darba

līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, pieteicējas atjaunošanu darbā un vidējās izpeļņas par darba piespiedu

kavējuma laika un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņas, kā arī apņēmusies turpmāk neizvirzīt pret AS „Putnu fabrika

Ķekava” nekādus prasījumus, kas varētu būt saistīti ar darba tiesiskajām attiecībām starp abām pusēm vai to izbeigšanu.

Savukārt AS „Putnu fabrika Ķekava” ar izlīgumu ir apņēmusies pēc tā apstiprināšanas, veicot 12 vienādus ikmēneša

maksājumus, pieteicējai izmaksāt kompensāciju, kurā ietvertas iemaksas budžetā (iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts

sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas). Izlīgumā nav norādīts darba attiecību izbeigšanās datums.

Apgabaltiesas ieskatā, pēc būtības izlīgumā ietvertā pieteicējas apņemšanās pilnībā atteikties no savas prasības, tajā

skaitā par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atbilst prasības atsaukšanai. Tādējādi, pieteicēja atbilstoši jau pirmās

instances tiesas iztirzātajai izlīguma institūta būtībai, izlīgumā atsakoties no sava prasījuma par darba devēja uzteikuma

atzīšanu par spēkā neesošu un neizvirzot izlīgumā noteikumu par citu darba tiesisko attiecību izbeigšanās datumu, ir

piekritusi, ka AS „Putnu fabrika Ķekava” 2013.gada 25.oktobra uzteikums paliek spēkā, un līdz ar to pieteicējas darba

tiesiskās attiecības ar AS „Putnu fabrika Ķekava” tiek izbeigtas ar sākotnējo datumu - uzteikuma datumu, tas ir, ar

2013.gada 25.oktobri, bet AS „Putnu fabrika Ķekava” pēc izlīguma apstiprināšanas veic tikai kompensācijas izmaksu. Tas

apstiprinās arī tiesību doktrīnā atrodamajā atziņā, ka izlīgums ir vērsts uz strīda priekšmetā ietilpstošās strīdīgās tiesiskās

attiecības pārvēršanu par neapstrīdamu jeb neapšaubāmu (Aigars G., Osis M. 27.nodaļa. Izlīgums. Grām.: Civilprocesa

likuma komentāri. I daļa (1.-28.nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Torgāns K. (Zin. red.) Rīga: Tiesu namu

aģentūra, 2016, 647.lpp.). Citiem vārdiem, pieteicēja un AS „Putnu fabrika Ķekava”, noslēdzot konkrētā satura izlīgumu

(kurā pieteicēja ir atteikusies no savas prasības par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, un puses nav noteikušas citu

darba attiecību izbeigšanās datumu), ir pārvērtušas strīdīgo tiesisko attiecību (AS „Putnu fabrika Ķekava” uzteikumu

pieteicējai) par neapstrīdamu. Ja pieteicēja nepiekrita tam, ka darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas ar uzteikuma datumu

(2013.gada 25.oktobri), viņa varēja konkrētā satura izlīgumu ar AS „Putnu fabrika Ķekava” neslēgt vai arī vienoties par citu

darba attiecību izbeigšanās datumu, iekļaujot to izlīgumā. Tā kā pieteicēja ir piekritusi slēgt izlīgumu ar tieši tādu saturu,

kāds tas ir lietas materiālos, apgabaltiesai nav pamata uzskatīt, ka izlīguma puses būtu vēlējušās noteikt citu darba tiesisko

attiecību izbeigšanās datumu.

Nav pamatots arī pieteicējas arguments, ka, ja darbinieks cēlis tiesā prasību par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu,

tad par darba tiesisko attiecību izbeigšanas vai neizbeigšanas datumu uzskatāms datums, kurā stājas spēkā attiecīgajā lietā

pieņemtais galīgais tiesas nolēmums. Tā tas būtu tikai gadījumā, ja pieteicēja papildus citiem saviem prasījumiem būtu

lūgusi arī darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar tiesas spriedumu atbilstoši Darba likuma 126.panta pirmajai daļai - tad tiesa

varētu lemt par darba attiecību izbeigšanu ar sprieduma datumu. Taču, tā kā pieteicēja šādu lūgumu civillietā nebija izteikusi,

tad apgabaltiesa piekrīt pirmās instances tiesas secinātajam, ka gadījumā, ja tiesa atzītu pieteicējas prasību civillietā par

pamatotu un uzteikumu par spēkā neesošu, tad tiesa lemtu par darba tiesisko attiecību turpināšanos. Savukārt gadījumā, ja

tiesa uzteikumu atzītu par spēkā esošu, tad atbilstoši vispārējam darba tiesību regulējumam darba tiesiskās attiecības būtu

izbeidzamas ar uzteikuma datumu. Tā tas ir arī gadījumā, ja tiesas apstiprinātā izlīgumā pieteicēja ir atteikusies no savas

prasības par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, nepastāvot nosacījumam par citu darba attiecību izbeigšanās dienu.

Vienlaikus apgabaltiesa arī konstatē, ka pati pieteicēja savā 2015.gada 1.aprīļa iesniegumā par bezdarbnieka pabalsta

piešķiršanu (tātad jau pēc lēmuma par izlīguma apstiprināšanu spēkā stāšanās, ko pieteicēja uzskata par darba tiesisko

attiecību izbeigšanās datumu) ir norādījusi, ka atlaišanas datums AS „Putnu fabrika Ķekava” ir 2013.gada 25.oktobris

(lietas 23.lapa), nevis 2015.gada 12.februāris.

[14] No lietas materiāliem konstatējams, ka, pieteicējas ieskatā, izlīguma mērķis bija noteikt, ka AS „Putnu fabrika

Ķekava” neatkarīgi no izmaksājamās kompensācijas apmēra par pieteicēju veiks arī sociālās iemaksas par laika periodu no

uzteikuma datuma līdz izlīguma apstiprināšanai.

Tomēr šāds pieteicējas viedoklis nav pamatots ar izlīguma noteikumiem. No izlīguma ir konstatējams, ka AS „Putnu

fabrika Ķekava” kompensācijas izmaksu (tajā skaitā arī sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) apņemas veikt 12

mēnešu periodā pēc izlīguma apstiprināšanas. Izlīgumā nav norādīts, ka AS „Putnu fabrika Ķekava” šīs iemaksas veiks par

kādu noteiktu pagājušu periodu. Tā kā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija ar 2015.gada 2.februāra lēmumu, kas ir

stājies spēkā, šādu izlīgumu ir apstiprinājusi, Administratīvajai apgabaltiesai nav pamata apšaubīt tā nosacījumus.

Ņemot vērā minēto, kā arī šā sprieduma 12.punktā konstatēto, ka pieteicējas darba tiesiskās attiecības ar AS „Putnu

fabrika Ķekava” atbilstoši izlīguma nosacījumiem izbeidzās 2013.gada 25.oktobrī, kā arī to, ka AS „Putnu fabrika Ķekava”

pieteicējai bezdarbnieka pabalsta iegūšanai nepieciešamajā laika periodā (no 2014.gada 1.aprīļa līdz 2015.gada 31.martam),

proti, pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas

bezdarba gadījumam par pieteicēju nav veiktas likumā noteiktos deviņus mēnešus, atzīstams, ka konkrētajā gadījumā nav

pamats izdot pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu, jo nav konstatējams likuma

„Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 5.panta pirmajā daļā noteiktais kritērijs bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai.

[15] Papildus Administratīvā apgabaltiesa norāda, ja, pieteicējas ieskatā, pastāv strīds par viņas un AS „Putnu fabrika

Ķekava” starpā noslēgtā izlīguma izpildi, pieteicējai ir tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā šī strīda risināšanai.

[16] Pirmās instances spriedums pamatā ir pareizs.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru /pers. A/ tiktu piešķirts bezdarbnieka

pabalsts.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente S.Kanenberga

Tiesneses D.Makarova

A.Šteinberga