Court allows landlord's claim for unpaid property management fees, maintenance costs, and legal expenses in simplified procedure.

ECLI:LV:RIRT:2022:0405.C33563921.3.S

Lieta Nr. C33563921

Lietas arhīva Nr.C-2039-22/17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2022.gada 5.aprīlī

Rīgas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese M.Dreimane, izskatīja rakstveida procesā

civillietu SIA „LAIF” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2021.gada 15.oktobrī Rīgas rajona tiesā saņemts SIA „LAIF” (turpmāk – prasītāja) pieteikums vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers.

A/ (turpmāk – atbildētāja) par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu un likumisko procentu piedziņu.

[2] 2022.gada 14.janvārī Rīgas rajona tiesā saņemts prasītājas precizēts pieteikums vienkāršotās procedūras prasībā pret atbildētāju par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu un likumisko procentu piedziņu.

[2.1] Pamatojoties uz Civillikuma 863., 864., 866., 1071., 1652., 1765., 1828.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, 13.panta pirmo daļu,

16., 18., 20.pantu un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 1. un 10.pantu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas parādu par neapmaksātajiem :

1) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumiem 1216,87 euro par laika periodu no 2021.gada 1.maija līdz 2021.gada 30.jūnijam;

2) izdevumiem par mājas uzturēšanu (komunālie pakalpojumi koplietošanas telpās) 11,11 euro apmērā par laika periodu no 2021.gada 1.maija

līdz 2021.gada 30.jūnijam;

3) uzkrājumiem mājas fondā 655,24 euro apmērā par laika periodu no 2021.gada 1.maija līdz 2021.gada 30.jūnijam;

4) likumiskos procentus 43,46 euro par laika periodu no 2021.gada 14.maijam līdz 2021.gada 16.jūnijam;

3) tiesāšanās izdevumus, tai skaitā valsts nodevu 289,05 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,37 euro un ar lietas vešanu saistītos

izdevumus advokāta palīdzības samaksai 290,00 euro.

4) atzīt prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā no pamatparāda summas par laiku no prasības iesniegšanas tiesā

līdz sprieduma izpildei.

[2.2] Prasībā norādīts sekojošais.

[2.3] Nekustamais īpašums /adrese A/, ir sastāvošs no zemes gabala 2811 kv. platībā, uz kuras atrodas 2-stāvu ēka, biroja ēka un šķūņi nodots

privatizācijai saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteikumiem un sadalīts dzīvokļu īpašumos.

[2.3.1] Atbildētājai /pers. A/ nekustamā īpašuma /adrese A/ sastāvā, pieder 5 (pieci) dzīvokļu īpašumi:

- Dzīvokļa īpašums neapdzīvojamā telpa ar kadastra nr. /numurs A/, kas atrodas /adrese B/ sastāvoša no nedzīvojamās telpas nr. 601 un

20450/91570 kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala;

-Dzīvokļa īpašums neapdzīvojamā telpa ar kadastra nr. /numurs B/, kas atrodas /adrese C/, Rīga sastāvoša no nedzīvojamās telpas nr.602 un

6720/91570 kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala;

-Dzīvokļa īpašums neapdzīvojamā telpa ar kadastra nr. /numurs C/, kas atrodas /adrese D/ sastāvoša no nedzīvojamās telpas nr.603 un

3810/91570 kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala;

-Dzīvokļa īpašums neapdzīvojamā telpa ar kadastra nr. /numurs D/, kas atrodas /adrese E/, Rīga sastāvoša no nedzīvojamās telpas nr.2 un

3890/91570 kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala;

-Dzīvokļa īpašums neapdzīvojamā telpa ar kadastra nr. /numurs E/, kas atrodas /adrese F/, Rīga sastāvoša no nedzīvojamās telpas nr.3 un

3810/91570 kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala.

[2.3.2] Prasībā prasītāja atsaukusies un citējusi Dzīvokļu īpašuma likuma 10.pantu, „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma” 5.pantu.

[2.3.3] Prasītāja atsaukusies uz Dzīvokļu īpašuma likuma 16.panta noteikumiem, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu,

kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē ietilpst lēmumu pieņemšana par kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas

formu, kā arī dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību. Dzīvokļu īpašuma likuma 16.panta 3.daļas noteikumi

paredz, ka Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja „par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk kā pusi

no dzīvojamā mājā esošajem dzīvokļu īpašumiem un Dzīvokļu īpašuma likuma 20.panta pirmā daļa paredz, ka Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības lēmumus

pieņemt nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci – aptaujas vedā, ja viendzīvokļu īpašnieku kopība nav noteikusi, ka attiecīgas jautājums izlemjams

tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.

[2.3.4] Norādīts, ka 2015.gada 24. novembrī dzīvojamās mājas /adrese A/ dzīvokļu īpašnieku kopība rakstveida aptaujā, ar balsu vairākumu

pieņēma lēmumu: no 2015.gada 25.decembra par nekustamā īpašuma /adrese A/ pārvaldnieku noteikt SIA „Laif”, reģ. Nr. 40103054143,

nosakot pārvaldnieka ikmēneša pārvaldīšanas pakalpojumu atlīdzību 1 EUR/m2 (bez PVN) no katra dzīvokļu īpašuma kopējās platības kvadrātmetra,

un papildus noteiktajiem maksājumiem apstiprināt nekustamā īpašuma pārvaldīšanas pakalpojumu izdevumu daļu plānotajiem remontdarbiem 0,50 EUR

/m 2 (bez PVN) apmērā no katra dzīvokļa īpašuma kopējās platības kvadrātmetra, ko uzglabā nekustamā īpašuma pārvaldnieks SIA „Laif” , reģ. nr.

40103054143.

[2.3.5] Ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu tika apstiprināts nekustamā īpašuma kopīpašumā esošo domājamo daļu pārvaldīšanas līgums Nr.

/līguma numurs/, (turpmāk tekstā – Līgums), Pielikumā Nr.1 pievienotajā redakcijā, atzīstot par saistošu to visiem nekustamā īpašuma /adrese A/,

dzīvokļu īpašniekiem un uzdot /pers. B/, personas kods /personas kods/, visu nekustamā īpašuma /adrese A/, dzīvokļu īpašnieku vārdā parakstīt

līgumus ar SIA „Laif”, reģ. Nr. 4010354143, kas attiecās uz nekustamā īpašuma /adrese A/, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas darbībām.

[2.3.6] Minētais lēmums tika apstrīdēts un tā tiesiskums pārbaudīts civillietas Nr. Nr.C30421116 ietvaros.

[2.3.7] Ar Rīgas apgabaltiesas 2019.gada 5.jūlija spriedumu civillietā Nr.C30421116 (spriedums stājies likumīgā spēkā 21.04.2020) /pers. A/

prasība daļā, ar kuru no 2015.gada 25.decembra par strīdus īpašuma pārvaldnieku iecelts SIA “LAIF”, nosakot pārvaldīšanas pakalpojuma

atlīdzību noraidīta.

[2.3.8] 2015.gada 23.decembrī starp SIA „Laif” un dzīvojamās mājas/Adrese A/, Īpašniekiem/pers. B/, /pers. D/ noslēgts Nekustamā

īpašuma kopīpašumā esošo domājamo daļu pārvaldīšanas līgums, saskaņā ar kura noteikumiem Īpašnieki uzdeva, bet pārvaldnieks uzņēmās par līgumā

noteikto atlīdzību nodrošināt nekustamā īpašuma , kas atrodas /adrese/ pārvaldīšanas pakalpojumus. Atbildētāja/pers. A/ dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas apsaimniekošanas līgumu nav noslēgusi.

[2.3.9] Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, kā arī atlīdzību pārvaldniekam nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība (kopsapulce) ar savu

lēmumu (likuma 16. panta pirmās daļas 9. punkts), un šie nosacījumi tiek ietverti dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā ar mājas pārvaldnieku.

Dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 13. pantu segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, tai skaitā atlīdzību

pārvaldniekam, atbilstoši dzīvokļa īpašnieka kopīpašuma domājamās daļas apmēram un neatkarīgi no tā, vai pārvaldīšanas līgums ir noslēgts arī ar

dzīvokļa īpašnieku, kā arī neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir dzīvokļu īpašuma sabiedrības (biedrības, kooperatīvās sabiedrības) dalībnieks.

(Senāta lietas SKC-547/2007, SKC-349/2010).

[2.3.10] Saskaņā ar 2021.gada 14.janvāra dzīvojamās mājas /adrese A/ dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, nekustamā īpašuma dzīvokļu

īpašniekiem noteikta ikmēneša maksa pārvaldniekam par dzīvojamās mājas /adrese A/ pārvaldīšanu un apsaimniekošanu 1,30 euro apmērā par katru

dzīvokļa īpašuma atsevišķā īpašuma kopējās platības kvadrātmetru (bez PVN) un papildus noteiktajam maksājumiem apstiprināti nekustamā īpašuma

pārvaldīšanas pakalpojumu izdevumu daļa plānotiem remontdarbiem 0,70 euro m2 (bez PVN) apmērā no katra dzīvokļa īpašuma kopējās platības

kvadrātmetra, ko uzglabā pie nekustamā īpašuma pārvaldnieka SIA „Laid”.

[2.3.11] Norādīts, ka, atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 17.panta devītās daļas prasībām, lai pieņemtu lēmumu par šā likuma 16.panta otrās

daļas 9.punktā minētajiem jautājumiem, nepieciešams, lai “PAR” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem,

un konkrētajā gadījumā lēmums, ar kuru noteikta nekustamā īpašuma pārvaldīšanas maksa ir pieņemts, balsojot ar 9 balsīm “PAR” un 5 balsīm

“PRET”, lēmums pieņemts atbilstoši Dzīvokļa īpašuma 16. un 17. panta prasībām.

[2.3.12] Norādīts, ka Rēķinos iekļauto komunālo maksājumu aprēķins pamatots ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu apstiprinātu

aprēķinu metodiku.

[2.3.13] 2016.gada 4.februārī ar dzīvokļu īpašnieku /adrese A/ kopības lēmumu balsošanas (aptaujas) protokola lēmumu apstiprināta

komunālo maksājumu aprēķinu metodiku (turpmāk arī Metodika), nosakot kārtību, kādā tiek noteikta maksa par apsaimniekošanu (1.punkts), par

patērēto siltumenerģiju (2.punkts), par patērēto auksto ūdeni (3.pukts), par patērēto elektrību (4.punkts), par sadzīves atkritumu savākšanu un izvešanu

(5.punkts), kā arī par visiem papildpakalpojumiem un remontdarbiem, kuru veikšanas kārtība un nosacījumi noteikti Dzīvojamo māju pārvaldīšanas

likumā (6.punkts), un rezerves fonda veidošanas un izmantošanas kartība (7., 7.1-7.4.punkts).

[2.3.14] Norādīts, ka minētā lēmuma tiesiskums izvērtēts civillietas Nr.C30623716 ietvaros. Ar Zemgales apgabaltiesas 2018.gada 8.marta

Spriedumu /pers. F/ un /pers. A/ prasību pret /pers. B/, /pers. D/ un SIA „LAIF” par 2016.gada 4.februāra balsošanas protokola apstrīdēšanu

apmierināt daļēji. Ar tiesas spriedumu atzīt par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža dzīvokļu īpašnieku 2016.gada 4.februārī balsošanas (aptaujas)

protokola dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums Nr.1 daļā, ar kuru nolemts pieņemt komunālo maksājumu aprēķinu metodikas 7.4.punktu (uzkrājumu

fonda izlietošanas kārtība), pārējā daļā prasība noraidīta. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2018.gada 14.maijā.

[2.3.14] Norādīts, ka pamatojoties uz 2015.gada 24.novembra dzīvokļu īpašnieku balsošanas (aptaujas) protokolā pieņemto lēmumu, laika posmā

no 2015.gada 25.decembra SIA “Laif” nodrošina nekustamā īpašuma /adrese A/ kopīpašuma daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

[2.3.15] Norādīts, ka neraugoties uz faktu, ka atbildētāja atteicās noslēgt līgumu ar nekustamā īpašuma pārvaldnieku, saskaņā ar Dzīvokļu

īpašuma likuma 13. pantu, dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, tai skaitā atlīdzību pārvaldniekam,

atbilstoši dzīvokļa īpašnieka kopīpašuma domājamās daļas apmēram un neatkarīgi no tā, vai pārvaldīšanas līgums ir noslēgts vai ar dzīvokļa īpašnieku.

(sk. Senāta spriedumi lietās SKC-547/2007, SKC-349/2010).

[2.3.16] Norādīts, ka dzīvojamo māju pārvaldīšanu un pārvaldīšanas procesā iesaistīto personu savstarpējās attiecības, tiesības, pienākumus un

atbildību, nosaka Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likums. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka

pienākums. Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā arī nostiprināts katra attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieka pienākums

piedalīties daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (dzīvokļu īpašumu māju) pārvaldīšanā. Šāds pienākums ir katram dzīvokļa īpašniekam attiecībā pret citiem

dzīvokļu īpašniekiem un dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopību. Dzīvokļa īpašums juridiski sastāv no atsevišķā īpašuma (sk. likuma „Par dzīvokļa

īpašumu” 2.pantu un Dzīvokļa īpašuma likuma 3.pantu) un pie dzīvokļa īpašuma piederošās kopīpašumā esošās daļas (sk. likuma „Par dzīvokļa īpašumu”

3.pantu un Dzīvokļa īpašuma likuma 4.pantu). Uz kopīpašumā esošo daļu attiecināmas Civillikuma 1067.–1072.panta normas.

[2.3.17] Saskaņā ar Civillikuma 1071.pantu uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes

kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām. Jēdziens „izdevumi” Civillikuma 1071.panta izpratnē saprotams visplašākā nozīmē. Tas aptver ne tikai kopējās

lietas saglabāšanas un uzturēšanas izdevumus (šaurākā nozīmē), bet arī tās apsaimniekošanas, pārvaldīšanas, remonta, pārbūves (pārveidošanas),

apdrošināšanas un citus izdevumus, kas saistīti ar kopējo lietu. Civillikuma 1071.pants regulē kopīpašnieku savstarpējās attiecības. Tomēr minētais pants

attiecas ne tikai uz pašu kopīpašnieku taisītiem izdevumiem, bet arī tādiem izdevumiem, kurus kopējai lietai taisījusi trešā persona, ja šai personai,

pamatojoties uz likumu vai līgumu, ir tiesība prasīt atlīdzību par šiem izdevumiem (sk. Grūtups A., Kalniņš E. Civillikuma komentāri. Trešā daļa.

Lietu tiesības. Īpašums. Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 265.–266.lpp.).

[2.3.18] Civillikuma 866.pants kopsakarā ar Civillikuma 865.pantu noteic lietas īpašnieka pienākumu atlīdzināt jebkurai personai (izņemot personu,

kas lietu dabūjusi noziedzīgā ceļā) tās taisītos lietai vajadzīgos jeb nepieciešamos izdevumus. Civillikuma 865.pants paredz, ka kādai lietai taisītie izdevumi

ir vai nu nepieciešami, ar kuriem pašu tās būtību uztur vai aizsargā no pilnīgas bojā ejas, sabrukuma vai izpostījuma, vai derīgi, kas uzlabo lietu, un proti,

pavairo ienākumu no tās, vai, beidzot, greznuma izdevumi, kas padara to tikai ērtāku, patīkamāku vai daiļāku.

[2.3.19]Tiesību doktrīnā izteikta atziņa, ka nepieciešamo izdevumu atlīdzināšanas noteikuma pamatā ir princips, ka lietas īpašniekam pašam ir

pienākums izdarīt šos izdevumus, taču viņš to nav laikus darījis. Atbilstoši tam tiesības prasīt nepieciešamo izdevumu atlīdzību rodas, tiklīdz svešas lietas

labā šādi izdevumi ir izdarīti un neatkarīgi no tā, vai starp pusēm pastāv līgums vai ne (sk. Višņakova G., Balodis K. Latvijas Republikas Civillikuma

komentāri: Lietas; Valdījums; Tiesības uz svešu lietu. Rīga: Mans Īpašums, 1998, 26.lpp.).

[2.3.20] Kā atzinis Augstākās tiesas Senāts dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrajā daļā minētās obligāti veicamās pārvaldīšanas

darbības var netieši kalpot kā orientieris tam, kādi izdevumi dzīvojamai mājai ir nepieciešami, lai aizpildītu Civillikuma 865., 866. un 1071.pantā minētā

jēdziena „nepieciešamie izdevumi” („lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi”) saturu. Izdevumu nepieciešamība izvērtējama katrā gadījumā individuāli,

ņemot vērā konkrētā nekustamā īpašuma raksturu un vajadzības, kuras nevar izsmeļoši ietvert tiesību normās. Tādēļ tas, ka kādi izdevumi veikti ārpus

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrajā daļā uzskaitītajām obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām, pats par sevi nav pamats atzīt, ka

izdevumi nav nepieciešami (sk. Senāta 2019.gada 13.jūnija sprieduma lietā Nr. SKC-22/2019 ( ECLI:LV:AT:2019:0613.C28151308.1.S)

15.4.1.punktu).

[2.3.21] No Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta otrās daļas izriet, ka ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistīti lēmumi dzīvokļu īpašumu

mājā tiek pieņemti likumā „Par dzīvokļa īpašumu” un Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā. Dzīvokļu īpašnieku kopība ir pieņēmusi lēmumu par

pārvaldīšanas tiesību nodošanu Prasītājam un noteikusi pārvaldīšanas maksu.

[2.3.21] Norādīts, ka prasītāja SIA “LAif” laika posmā no 2015.gada 25.decembra nodrošina nekustamā īpašuma /adrese A/ kopīpašumā

esošas daļas pārvadīšanas un apsaimniekošanas darbības, bez pārtraukuma sniedzot pakalpojumu visiem nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, savukārt

atbildētāja saņem šos pakalpojumus. Augstāk norādīto pienākumu veikšanai prasītāja veica pārvaldnieka pienākumus, slēdza līgumus un nodrošināja

dabasgāzes piegādi, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanai, sadzīves atkritumu izvešanu, elektroenerģijas piegādi koplietošanas

telpām, kā arī algoja sētnieku teritorijas un kāpņu telpas uzkopšanai, maksājis nodokļus, par grāmatveža pakalpojumiem, par elektriķa, santehniķa u.c.

pakalpojumiem, par deratizāciju, par citiem pakalpojumiem un remontdarbiem, pirktas saimniecības preces, pārvaldniekam ir bijuši pasta izdevumi,

bankas un apdrošināšanas izdevumi utt.

[2.3.22] Strīdus periodā prasītāja kā nekustamā īpašuma pārvaldnieks un apsaimniekotājs pārvaldījis un apsaimniekojis nekustamo īpašumu,

maksājis nodokļus, par grāmatveža pakalpojumiem, par elektriķa, santehniķa u.c. pakalpojumiem, par deratizāciju, par sētnieka pakalpojumiem, par

atkritumu izvešanu. Izdevumi par koplietošanas telpu uzturēšanu aprēķināti saskaņā ar kopīpašnieku apstiprinātu metodiku un proporcionāli atbildētājai

piederošajai platībai.

[2.3.23] Ievērojot to, ka starp prasītāju un atbildētāju nav noslēgts pārvaldīšanas līgums, atbildētājai neveicot maksājumus par sniegtajiem

pakalpojumiem, prasītājam ir pamats lūgt tiesai piedzīt no atbildētājas parādu.

[2.3.24] Prasītāja atsaukusies un citējusi Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, 1928.pantu.

[2.3.25] Norādīts, ka uz prasības pieteikuma iesniegšanas dienu atbildētāja nav apmaksājusi prasītāja piestādītos rēķinus. Prasījums tiek pieteikts

par neapmaksāto rēķinu samaksu laika posmā no 2021.gada 1.maija līdz 2021.gada 30.jūnijam, t.i. par diviem mēnešiem.

[2.3.26] Norādīts, ka atbildētājas /pers. A/ pamatparāda saistības par minēto laika posmu sastāda 1883,22 euro, kas sastāv no prasījuma par

maksājumiem par pārvaldīšanas darbībām (pārvaldīšanas izdevumi) 1216,87 euro apmērā, izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem 11,11 euro;

uzkrājums uzkrājumu fondā 655,24 euro apmērā.

Papildus, atbildētājam ir pienākuma apmaksāt likumiskos procentus par savlaicīgi nesamaksātajiem rēķiniem 43,46 euro apmērā, par laika

posmu līdz 2021.gada 24.augustam.

Parāda aprēķins un likumisko procentu aprēķins pievienots prasības pieteikumam.

Saskaņā ar Civlprocesa likuma 36.panta noteikumiem,valsts nodeva par prasības summu 1926,68 euro sastāda 289,05 euro apmērā.

[3] 2021.gada 8.novembrī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.1 atbildētājai nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un izskaidrotas tiesības

un pienākumi, lūgts sniegt paskaidrojumus un pieteikt lūgumus līdz 2021.gada 8.decembrim (lietas 122.-123.lapa).

[4] 2021.gada 29.novembrī tiesā saņemts atbildētājas pilnvarotās personas /pers. F/ paskaidrojums (lietas 125. – 128.lapa), norādot, ka prasību

neatzīst. Nav lūgts lietu izskatīt mutvārdu procesā (lietas 125.-128.lapa).

[5] 2022.gada 28.martā tiesā saņemts atbildētājas pilnvarotās personas /pers. F/ lūgums izskatīt lietu mutvārdu procesā ( lietas 167.lapa).

[6] Civilprocesa likuma 250.26panta pirmā daļa noteic, ka tiesa, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus, iztiesā lietu tiesas sēdē, ja ir saņemts

puses pamatots lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. [..].

[7.] Tiesa atzīst, ka nav nepieciešams lietu izskatīt tiesas sēdē.

2022.gada 6.aprīlī tiesā saņemts atbildētājas pilnvarotā pārstāvja lūgums par sprieduma sastādīšanu.

Motīvu daļa

[8] Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir

pamatota un apmierināma pilnībā.

[8.1] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta

piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

[8.2] Lietā nav strīda par to, ka atbildētājai pieder:

- Dzīvokļa īpašums neapdzīvojamā telpa ar kadastra nr. /numurs A/, kas atrodas /adrese B/, sastāvoša no nedzīvojamās telpas nr. 601 un

20450/91570 kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala;

-Dzīvokļa īpašums neapdzīvojamā telpa ar kadastra nr. /numurs B/, kas atrodas /adrese C/,Rīga sastāvoša no nedzīvojamās telpas nr.602

un 6720/91570 kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala;

- Dzīvokļa īpašums neapdzīvojamā telpa ar kadastra nr. /numurs C/, kas atrodas /adrese D/, sastāvoša no nedzīvojamās telpas nr.603 un

3810/91570 kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala;

-Dzīvokļa īpašums neapdzīvojamā telpa ar kadastra nr. /numurs D/, kas atrodas /adrese E/, Rīga sastāvoša no nedzīvojamās telpas nr.2 un

3890/91570 kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala;

-Dzīvokļa īpašums neapdzīvojamā telpa ar kadastra nr. /numurs E/, kas atrodas /adrese F/, Rīga sastāvoša no nedzīvojamās telpas nr.3

un 3810/91570 kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala.

[8.2] Atbildētājai īpašuma tiesības uz nekustamajiem īpašumiem nostiprinātas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs F/(lietas 19.-25.lapa).

[8.3] Lietā nav strīda par to, ka prasītāja ir dzīvojamās mājas /adrese A/, kurā atrodas arī atbildētājai piederošie īpašumi, apsaimniekotāja.

To apliecina lietā esošais 2015.gada 24. novembrī, ar dzīvojamās mājas /adrese A/, dzīvokļu īpašnieku kopības rakstveida aptauju, ar balsu vairākumu

pieņemts lēmums, ka no 2015.gada 25.decembra par nekustamā īpašuma /adrese A/ pārvaldnieku noteikta prasītāja ( lietas 36.- 40.lapa).

[8.4] Ar 2015.gada 24. novembra dzīvojamās mājas /adrese A/, dzīvokļu īpašnieku kopības rakstveida aptaujas, ar balsu vairākumu pieņemts

lēmums par nekustamā īpašuma kopīpašumā esošo domājamo daļu pārvaldīšanas līgumu Nr. /līguma numurs/, (turpmāk tekstā – Līgums), atzīstot par

saistošu to visiem nekustamā īpašuma /adrese A/, dzīvokļu īpašniekiem un uzdodot /pers. B/, visu nekustamā īpašuma /adrese A/, dzīvokļu īpašnieku

vārdā parakstīt līgumus ar SIA „Laif”, reģ. Nr. 4010354143, kas attiecās uz nekustamā īpašuma /adrese A/, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas

darbībām.

[8.4.1] No lietas materiāliem redzams, ka lēmums ticis apstrīdēts un tā tiesiskums pārbaudīts civillietas Nr. Nr.C30421116 ietvaros.

[8.4.2] Ar Rīgas apgabaltiesas 2019.gada 5.jūlija spriedumu civillietā Nr.C30421116, kas stājies likumīgā spēkā 2020.gada 21.aprīlī,

atbildētājas /pers. A/ prasība daļā, ar kuru viņa lūgusi no 2015.gada 25.decembra par strīdus īpašuma pārvaldnieku iecelts SIA “LAIF”, nosakot

pārvaldīšanas pakalpojuma atlīdzību, noraidīta (lietas 41.- 56.lapa)

[8.4.3] Līdz ar to, tiesa atzīst par nepamatotu atbildētājas pilnvarotā pārstāvja savos sākotnējos 2021.gada 29.novembra rakstveida

paskaidrojumos norādītos iebildumus (lietas 125.-128.lapa), ka Līgums nav spēkā.

[8.4.4] Tā kā prasītāja no 2015.gada 25.decembra ir dzīvojamās mājas /adrese A/, pārvaldītājs un apsaimniekotājs, tad visiem šā nekustamā

īpašuma kopīpašniekiem, tai skaitā, atbildētājai ir pienākums norēķināties ar prasītāju pēc prasītājas piestādītajiem rēķiniem.

[8.4.5] Tam, ka atbildētāja nav noslēgusi ar prasītāju dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu, lietā nav nozīmes. Dzīvokļa

īpašnieka pienākumu piedalīties daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā un segt nepieciešamos

izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu proporcionāli sava dzīvokļa lielumam

noteic Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants.

[8.4.6] Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 13.pants noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas

uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu

vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu; 3)pasākumiem, kuru rezultātā tiek veicināta vides pieejamības prasību izpilde.

[8.4.7] Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta 2.1 un 2.2 daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram veic uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos naudas maksājumus uzkrājumu fondā šā panta pirmajā un

otrajā daļā paredzēto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai. Pieņemot minēto lēmumu, dzīvokļu īpašnieku kopība izvērtē dokumentus, kas

pamato attiecīgo darbību veikšanu un to izmaksas. Minēto naudas maksājumu veikšanas un izmantošanas kārtību nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība.

[8.4.8] Judikatūrā ir atzīts, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, kā arī atlīdzību pārvaldniekam nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība

(kopsapulce) ar savu lēmumu (likuma 16. panta pirmās daļas 9. punkts), un šie nosacījumi tiek ietverti dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā ar mājas

pārvaldnieku. Dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 13. pantu segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, tai

skaitā atlīdzību pārvaldniekam, atbilstoši dzīvokļa īpašnieka kopīpašuma domājamās daļas apmēram un neatkarīgi no tā, vai pārvaldīšanas līgums ir

noslēgts arī ar dzīvokļa īpašnieku, kā arī neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir dzīvokļu īpašuma sabiedrības (biedrības, kooperatīvās sabiedrības)

dalībnieks. (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta lietas SKC-547/2007, SKC-349/2010).

[9] No prasības pieteikuma izriet, ka atbildētāja nav apmaksājusi prasītājas piestādītos rēķinus par laika periodu no 2021.gada 1.maija līdz

2021.gada 30.jūnijam.

[9.1] Prasītāja lūgusi tiesu piedzīt no atbildētājas parādu 1883,22 euro apmērā, kas sastāv no parāda par pārvaldīšanas izdevumiem 1216,87 euro

apmērā, parāda par komunālajiem maksājumiem un par uzkrājumu fonda parādu 655,24 euro.

[9.1.2] Tiesa secina, ka prasītājas prasība par parāda piedziņu ir pierādīta ar lietā esošo 2021.gada 14.oktobra parāda aprēķinu par laika posmu

no 2021.gada 1.maija līdz 2021.gada 30.jūnijam (lietas 15.-16.lapa); prasītājas 2021.gada 14.maija izrakstītiem rēķiniem Nr.272 21L līdz Nr.276 21L

un 2021.gada 16.jūnija izrakstītiem rēķiniem Nr.329 21L (lietas 26.-35.lapa).

[9.1.3] No lietā esošajiem prasītājas izrakstītajiem rēķiniem atbildētājai, redzams, ka katrā rēķinā atbildētāja ir brīdināta par apsaimniekošanas,

pārvaldīšanas un komunālo maksājumu parāda esamību. Rēķinos iekļauta maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu; koplietošanas

telpu apkure, koplietošanas telpu aukstais ūdens, kanalizācija, lietus notekūdeņi, koplietošanas telpu elektrība, uzkrājumu fonds.

[9.1.4] No lietas materiāliem un prasības pieteikumā norādītā, tiesai nav šaubu, ka rēķinos iekļauto komunālo maksājumu aprēķins pamatots ar

dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu apstiprinātu metodiku. To apliecina lietā esošā Zemgales apgabaltiesas 2018.gada 8.marta sprieduma civillietā

Nr.C30623716, konstatētie apstākļi un sprieduma rezolutīvā daļa ar kuru tiesa noraidījusi prasītājas /pers. A/ prasību daļā par 2016.gada 4.februāra

dzīvokļu īpašnieku /adrese A/, kopības (aptaujas) protokola lēmumu par komunālo maksājumu apstiprinātu metodiku. Spriedums stājies likumīgā spēkā

2018.gada 14.maijā (lietas 144.-151.lapa).

[9.1.5] No atbildētājas tiesai iesniegto rakstveida paskaidrojumu satura (lietas 167.-169.lapa), izriet, ka atbildētāja neatzīst prasību, jo prasītāja

nav pierādījusi, ka pārvaldīšanas darbi reāli realizēti un izpildīti, par kuriem no atbildētājas tiek prasīta maksa 1,30 euro par m2. Prasītāja nav

nodrošinājusi visai nekustamā īpašuma esošajai daļai pārvaldīšanas pakalpojumus.

[10] Tiesa atbildētājas norādītos argumentus atzīst par nepamatotiem.

[10.1] Kā redzams no 2021.gada 14.janvāra dzīvojamās mājas /adrese A/ dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma, tad kopība ir lēmusi, ka

dzīvokļu īpašniekiem noteikta ikmēneša maksa pārvaldniekam par dzīvojamās mājas /adrese A/ pārvaldīšanu un apsaimniekošanu 1,30 euro apmērā

par katru dzīvokļa īpašuma atsevišķā īpašuma kopējās platības kvadrātmetru bez PVN un papildus noteiktajam maksājumiem apstiprināti nekustamā

īpašuma pārvaldīšanas pakalpojumu izdevumu daļa plānotiem remontdarbiem 0,70 euro/ m2 (bez PVN) apmērā no katra dzīvokļa īpašuma kopējās

platības kvadrātmetra, ko uzglabā pie nekustamā īpašuma pārvaldnieka SIA „Laid” (lietas 74.-75.lapa). Minētais lēmums pieņemts atbilstoši Dzīvokļa

īpašuma 16. un 17. panta prasībām.

[10.2] Kā atzinis Augstākās tiesas Senāts dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrajā daļā minētās obligāti veicamās

pārvaldīšanas darbības var netieši kalpot kā orientieris tam, kādi izdevumi dzīvojamai mājai ir nepieciešami, lai aizpildītu Civillikuma 865., 866. un

1071.pantā minētā jēdziena „nepieciešamie izdevumi” („lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi”) saturu. Izdevumu nepieciešamība izvērtējama katrā

gadījumā individuāli, ņemot vērā konkrētā nekustamā īpašuma raksturu un vajadzības, kuras nevar izsmeļoši ietvert tiesību normās. Tādēļ tas, ka kādi

izdevumi veikti ārpus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrajā daļā uzskaitītajām obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām, pats par sevi

nav pamats atzīt, ka izdevumi nav nepieciešami (sk. S e n ā t a 2019.gada 13.jūnija sprieduma lietā Nr. SKC-22/2019 (

ECLI:LV:AT:2019:0613.C28151308.1.S) 15.4.1.punktu).

[10.3] Lietā ir pierādīts, ka prasītāja veic dzīvojamās mājas /adrese A/, pārvaldīšanas darbības saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma

6.pantu, un dzīvokļu kopība ar savu lēmumu ir noteikusi maksu par šo pakalpojumu nodrošināšanu, kādēļ prasītājas prasība šajā daļā arī ir pamatota un

pierādīta.

[10.4] Attiecībā uz PVN likmes piemērošanu uzkrājuma fonda maksājumam, tiesa norāda, ka iemaksas uzkrājumu remonta fondā ir veicamas

tikai par remontdarbiem, ko nepieciešamības gadījumā dzīvojamai mājai veiks nākotnē savā vārdā vai citi komersanti savā vārdā, tie ir kvalificējami kā

daļa no dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu maksas, kas apliekama ar PVN 21 % apmērā.

[11] Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punkta noteikumiem – parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis,

kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai ar līgumu, un Civillikuma 1928.pants paredz, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas

jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

[12] Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. ja tas nav darīts, kā arī tajos

gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši gadā.

[13]Tā kā atbildētāja nav apmaksājusi prasītājas piestādītos rēķinus, tiesa uzskata, ka prasītājai ir tiesības saņemt no atbildētājas

likumiskos nokavējuma procentus par parāda samaksas nokavējumu.

[14] Prasītāja aprēķinājusi likumiskos procentus 43,46 euro apmērā par laika posmu no 2021.gada 14.maija līdz 2021.gada 15.oktobrim,

kad prasība iesniegta tiesā (lietas 17.lapa).

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas aprēķināto likumisko procentu apmēru un pamatojumu. To nav apšaubījusi arī atbildētāja.

[15] Prasības pieteikumā ietverts lūgums atzīt prasītājai tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei saņemt no

atbildētāja likumiskos 6 procentus no pamatparāda summas.

[15.1] Senāta Civillietu departamenta 2021.gada 15.decembra senatoru kopsapulces lēmumā skaidrots, ka lietas dalībniekiem, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu pienākas procenti par pamatparādu un par citiem apmierinātajiem blakus prasījumiem, ka arī piedzītajiem

tiesāšanās izdevumiem.

[15.2] Saskaņā ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņām (2016.gada 29.janvāra lēmums lietā Nr.SKC-1331/2016) likumiskie

procenti, tiesības uz kuriem norādītas tiesas spriedumā atbilstoši Civilprocesa likuma 195.panta pirmajai daļai, aprēķināmi par sprieduma izpildes

nokavējumu, tātad, par laiku posmu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām.

[15.3] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, Civillikuma 1759.panta 1.punktu, 1760. un 1765.pantu, kā arī 2021.gada 15.decembra

Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulces lēmumu, prasītājai par laika periodu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) ir atzīstamas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā no piedzītās summas, ievērojot Civillikuma

1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[16] Prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi valsts nodevu 282,60 euro (lietas 14.lapa) (prasībā kļūdaini norādīts 289,05 euro), un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 5,37 euro ( lietas 13.lapa).

[17] Tiesa atzīst, ka, ievērojot Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumus, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama prasītājas

samaksātā valsts nodeva 282,60 euro atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta ,,a” apakšpunktam un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 5,37 euro, kopā 287,97 euro.

[18] Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja samaksātos izdevumus par advokāta palīdzību lietā.

[18.1] Prasītājas intereses tiesā pārstāvēja zvērināta advokāte Regīna Keiša, ko apliecina lietas materiāliem pievienotā pilnvara un orderis ( 117. -

118.lapa).

[18.2] Prasītāja iesniegusi ar lietas vešanu saistītos izdevumus par zvērinātas advokātes Regīnas Keišas pārstāvību un sniegto juridisko palīdzību

290 euro apmērā, ko apliecina 2021.gada 19.augustā izrakstītais rēķins Nr.19082021/25 un maksājuma uzdevums (lietas 119.,120.lapa).

[18.3] Tiesa atzīst, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta ,,a” apakšpunktu un ceturto daļu, prasītājas lūgums par ar

lietas vešanu saistīto izdevumu advokāta palīdzības samaksai ir apmierināms.

[19] No lietas materiāliem - ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu uzziņas -redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un

citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā kopsummā ir 4,78 euro, kas nepārsniedz prasītājas samaksātos 5,37 euro.

[20] 2022.gada 25.aprīlī tiesā saņemts prasītājas pilnvarotās pārstāves lūgums, kurā norādīts, ka tiesvedības –pilna sprieduma sastādīšanas laikā

mainījies prasītājas saimnieciskās darbības konts, kādēļ sagatavojot spriedumu lūdz tiesu norādīt aktuālo bankas kontu Luminor banka AS Latvijas filiāle,

kods SWIFT: RIKOLV2X konta Nr.LV06RIKO000084734541.

[20.1] Tiesa, pamatojoties uz minēto, atzīst, ka ir pamats norādīt sprieduma nolemjošajā daļā jānorāda prasītājas aktuālais norēķinu konts.

[20.2] Tiesa uzskata, ka , lai norādītu prasītājas jauno norēķinu kontu, nav nepieciešams taisīt kļūdas labojumu sprieduma nolemjošajā daļā, jo uz

saīsinātā sprieduma rakstīšanas laiku tiesai nebija zināms prasītājas jaunais aktuālais norēķinu konts.

[21] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 97., 190., 193., 194., 195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt n o /pers. A/, personas kods /personas kods/ , par labu SIA „LAIF”, Reģ.Nr.40103054143, parādu 1883,22 euro par mājas

pārvaldīšanu, uzturēšanu, maksājumiem īpašnieku uzkrājumu fondā, saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2021.gada 1.maija

līdz 2021.gada 30.jūnijam, likumiskos procentus 43,46 euro, par laika periodu no 2021.gada 14.maijam līdz 2021.gada 16.jūnijam, tiesāšanās

izdevumus 287,97 euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus par advokāta palīdzību 290,00 euro, pavisam kopā piedzenot 2504,65 euro (divi

tūkstoši pieci simti četri euro un 65 centi).

Parādsaistību samaksa veicama SIA „LAIF”, Reģ.Nr.40103054143, norēķinu kontā AS ,,Luminor Bank”, konta Nr.LV06RIKO000084734541.

Noteikt SIA „LAIF”, Reģ.Nr.40103054143, tiesības par laika periodu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% (seši procenti) gadā no piedzītās summas 2504,65

euro, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla

lielumu.

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, 2022.gada 6.maija, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas

tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese M.Dreimane

DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU