Legislator Case Law & Legislation
142249811 / 1-0402-13 AI generated

Court dismisses fine for short-passenger violation as minor breach due to valid Schengen visa and no risk to migration policy.

Case Number 142249811 / 1-0402-13
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court of Riga annulled the State Border Guard's decision to fine Air Baltic for transporting a passenger with a passport expiring in less than three months. Although the initial violation of the Immigration Law was formally established, the court found the breach minor because the passenger held a valid Schengen visa and was allowed to continue to their destination. Consequently, the court applied the principle of minor offenses to dismiss the penalty and terminate the proceedings.

Legislator headnote

AI generated

Imigrācijas likums 21.pants; Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 114.2 pants; 8.pants: While a short-validity passport constitutes a formal administrative violation, the court may deem it minor and terminate proceedings if the passenger holds a valid visa and no risk to migration policy exists.

Keywords

AI generated
administrative violation minor offense short validity passport Schengen visa immigration policy penalty dismissal procedural termination

Cited Legislation

AI generated
Imigrācijas likums 21.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 114.2 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 8.pants
Regulas (EK) Nr.562/2006 5.panta 1.punkta a) apakšpunkts

Cited Case Law

AI generated
Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 11.jūlija spriedums lietā Nr. A421004009
Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 18.marta spriedums lietā Nr. A42582008
Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 14.aprīļa spriedums lietā Nr. A42674508
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 142249811

Lietas arhīva Nr. 1-0402-13/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2013.gada 1.novembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese L.Biksiniece-Martinova,

piedaloties pie administratīvās atbildības sauktās personas AS „Air Baltic Corporation” pārstāvim /pers. A/ un iestādes, kura

pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā – Valsts robežsardzes – pārstāvei /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc AS „Air Baltic Corporation” sūdzības par Valsts

robežsardzes 2011.gada 12.augusta lēmuma Nr.111 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2011.gada 16.jūnijā Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes lidostas „Rīga” robežkontroles punkta amatpersona sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.AA047530 AS „Air Baltic Corporation” (turpmāk arī – Air Baltic vai sūdzības iesniedzēja), par

to, ka sūdzības iesniedzēja 2011.gada 11.jūnijā ar avioreisu Nr.BT-629 (Taškenta –Rīga) uz Latvijas Republiku atveda Uzbekistānas

pilsoni /pers. D/ (turpmāk arī – pasažieris) ar Uzbekistānas pilsoņa pasi Nr.CA1810982, derīgu līdz 2011.gada 24.augustam, kuras

derīguma termiņš ir mazāks par trim mēnešiem. Sūdzības iesniedzēja tādējādi pārkāpa Imigrācijas likuma 21.panta pirmo daļu,

izdarot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – LAPK) 114.2 pantā minēto pārkāpumu (lietas 62.lapa).

Par izdarīto pārkāpumu ar Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes priekšnieka 2011.gada 16.jūnija lēmumu NR.829-900-AA047530

(turpmāk arī – sākotnējais lēmums) sūdzības iesniedzējai piemērots naudas sods Ls 1900 apmērā (lietas 13.lapa).

[2] Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, Air Baltic to apstrīdēja Valsts Robežsardzes (turpmāk arī – iestāde vai atbildētājs)

priekšniekam.

Ar Valsts robežsardzes priekšnieka 2011.gada 12.augusta lēmumu Nr.111 (turpmāk arī – Lēmums) sākotnējais lēmums atstāts

negrozīts (lietas 8.-12.lapa). Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Regulas (EK) Nr.562/2006 5.panta 1.punkta a) apakšpunktu

un Imigrācijas likuma 4.panta pirmo daļu ieceļošanai Latvijas Republikā nepieciešams derīgs ceļošanas dokuments. Savukārt minētā

panta 1.punkta d) apakšpunkts paredz dokumenta derīguma obligātu nosacījumu, ka pases derīguma termiņam vismaz par trim

mēnešiem jāpārsniedz paredzēto uzturēšanās laiku Latvijas Republikā. Konkrētajā gadījumā pasažierim bija Uzbekistānas pilsoņa

pase, kura derīga līdz 2011.gada 24.augustam. Tātad, ieceļojot Latvijas Republikā, pases derīguma termiņš bija mazāks par

normatīvajos aktos noteikto nepieciešamo derīguma termiņu un to nevar uzskatīt par derīgu ceļošanas dokumentu.

Kaut arī pasažiera pasē bija ielīmēta Šengenas valsts izdota „C” kategorijas vīza Nr.I1745732, kuras derīguma termiņš bija līdz

2011.gada 28.jūnijam, no Imigrācijas likuma 21.panta pirmās daļas 2.punkta izriet, ka vīza nederīgā pasē nedod tiesības šķērsot

valsts robežu.

Saskaņā ar Imigrācijas likuma 21.panta pirmo daļu pārvadātājs pārliecinās par to, ka ārzemniekam, kuru tas pārvadā, ir ieceļošanai

Latvijas Republikā nepieciešamie dokumenti. Saskaņā ar LAPK 114. 2 pantu sūdzības iesniedzējai pamatoti piemērots

administratīvais sods.

[2.2] Izvērtējot Imigrācijas likuma 21.panu, secināms, ka likumdevējs ir paredzējis pārvadātājam konkrētu pienākumu – pārliecināties

par to, ka ārzemniekam, kuru pārvadā, ir ieceļošanai Latvijas Republikā nepieciešamie dokumenti, uzliekot pārvadātājam konkrētu,

nevis formālu pienākumu.

[2.3] Samērīguma principu it sevišķi piemēro, ja ar valsts pārvaldes rīcību tiek skartas Satversmē noteiktās pamattiesības. Ņemot

vērā, ka sūdzības iesniedzēja ir juridiska persona, tās pamattiesības nevar būt skartas. LAPK 114. 2 pantā noteiktā sankcija paredz

naudas sodu no Ls 1700 – Ls 2800. Sūdzības iesniedzējai piemērotais naudas sods Ls 1900 uzskatāms par samērīgu un atbilstošu

izdarītajam pārkāpumam. Sūdzības iesniedzējas rīcībā nav konstatējami vainu mīkstinoši apstākļi, savukārt vainu pastiprinošs

apstāklis ir līdzīgu pārkāpumu sistemātiskums, proti, gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas sūdzības iesniedzēja administratīvi sodīta

91 reizi par līdzīga pārkāpuma izdarīšanu. Turklāt pārkāpums ir saistīts ar nelegālās imigrācijas risku, kas vērtējams kā bīstams valsts

un sabiedriskajai kārtībai. Konkrētajā gadījumā ir piemērojama analoģija. Proti, ja par pārkāpumiem ceļu satiksmē LAPK noteic, ka

par maznozīmīgu var atzīt pārkāpumu, par kuru paredzētais naudas sods nepārsniedz Ls 30, tad pārkāpumu, kuram noteiktā sankcija

sniedzas vairākos tūkstošos latu apmērā, nevar uzskatīt par maznozīmīgu.

[3] 2011.gada 22.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemta Air Baltic sūdzība par Lēmumu (lietas 3.-7.lapa). Sūdzībā norādīti

turpmāk minētie argumenti.

[3.1] Air Baltic piekrīt, ka ir atbildīga par LAPK 114. 2 pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, bet uzskata, ka, ņemot vērā konkrētos

apstākļus, iespējams piemērot LAPK 21.pantā paredzēto iespēju – atzīt pārkāpumu par maznozīmīgu, aprobežojoties ar mutvārdu

aizrādījumu turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[3.2] Sūdzības iesniedzējas lidmašīnu apkalpošanas kārtību Taškentas starptautiskajā lidostā nosaka starp Air Baltic un minēto

lidostu no 2007.gada 15.novembrī noslēgtā standarta vienošanās (turpmāk arī – Standarta vienošanās) par zemes operāciju

apkalpošanu Nr.1707 un tās pielikums B 1.0. Pielikuma B 1.0 ievadā ir noteikts, ka šim pielikumam pilnībā piemērojami

Starptautiskās gaisa transporta asociācijas izdotā 1998.gada Standarta līguma par zemes operāciju apkalpošanu (turpmāk – SGHA)

un tā Pielikuma A noteikumi. Saskaņā ar SGHA 1998.gada līguma pielikuma A 4.2.2.punktu lidostas darbinieki pēc savstarpējas

vienošanās pārbauda aviopasažieru ceļošanas dokumentus, bet neuzņemas par to nekādu atbildību.

Air Baltic izpildīja savu pārvadātāja pienākumu, noslēdzot līgumu ar Taškentas lidostu par ceļošanas dokumentu esamības pārbaudi

katram pasažierim, kas ir vispārpieņemta starptautiskā prakse. Sūdzības iesniedzējai atliek vien paļauties uz to, ka lidostas

darbinieki pārbaudot pasažieru dokumentus reģistrācijas brīdī, pildīs pienākumus ar pienācīgu rūpību. Air Baltic nav nekādu iespēju

Taškentas lidostā pārbaudīt, vai pasažierim ir ieceļošanai Latvijas Republikā nepieciešamie dokumenti, ne pasažierim reģistrējoties

lidojumam, ne pasažierim atstājot izlidošanas terminālu, jo saskaņā ar minēto līgumu to uzņemas lidostas darbinieki.

Air Baltic nav iespēju arī regresa kārtībā piedzīt Valsts robežsardzes uzliktos naudas sodus no Stambulas lidostas, jo to neatļauj

minētais SGHA līgums.

[3.3] Pasažierim iekāpjot lidmašīnā, praktiski nav iespējams pārbaudīt, vai pasažierim ir ieceļošanai nepieciešamie dokumenti, jo

iekāpšana „Boeing” lidmašīnās, kas apkalpo reisu Taškenta - Rīga, saskaņā ar starptautiskajiem lidojumu standartiem sākas 30

minūtes pirms izlidošanas laika. Lai iekāpšanas laikā pārbaudītu „Boeing” lidmašīnās 120-200 pasažieriem pases un vīzas, būtu

nepieciešamas vairākas stundas laika. Tādējādi Air Baltic stjuartēm nav nekādu iespēju veikt šo pārbaudi, jo nav iespējams pārkāpt

noteikto izlidošanas laiku.

[3.4] Ja dokumentu pārbaude tiktu veikta lidojuma Taškenta - Rīga laikā un būtu konstatēts, ka kādam pasažierim nav nepieciešamo

dokumentu, Air Baltic nevarētu neielaist šo pasažieri lidostas „Rīga” teritorijā, jo tā pati lidmašīna tajā pašā dienā neveic atpakaļceļu

uz Taškentu, bet dodas citā reisā.

[3.5] Atbildētāja lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās par Imigrācijas likuma 21.panta pirmās daļas noteikuma pārkāpumu ir

neizskaidrojami un pretrunīgi, pārkāpjot vienlīdzības principu. Citos gadījumos pie tādiem pašiem faktiskajiem apstākļiem Valsts

robežsardze konstatēja, ka minētajiem pārkāpumiem ir formāls raksturs un tie nav radījuši kaitīgas sekas, tādēļ atbrīvoja pieteicēju no

administratīvās atbildības un izteica mutvārdu aizrādījumus.

[3.6] Sūdzības iesniedzējai nav saprotams, kādus zaudējumus un kam Air Baltic ir nodarījusi, jo Valts robežsardze ļāva pasažierim

turpināt ceļu uz viņa plānoto galamērķi Milānu. Tādējādi nekādas sekas neiestājās un nekādi zaudējumi netika radīti. Air Baltic piekrīt

Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 23.decembra spriedumā lietā Nr.A42784308 secinātajam, ka situācijās, kad personai ar

Valsts robežsardzes priekšnieka lēmumu tiek atļauts ieceļot Latvijas Republikā, ir nevis minimāls nelegālās imigrācijas risks, bet

šāda riska nav vispār. Līdz ar to izdarītais pārkāpums atzīstams pilnībā par formālu.

[3.7] Air Baltic ieskatā katrā šādā administratīvā pārkāpuma lietā ir jāvērtē konkrētie lietas apstākļi. Konkrētajā gadījumā pasažiera

pases derīguma termiņš tikai par trim dienām bija mazāks nekā likumā noteiktie trīs mēneši. Pasažierim bija biļete atpakaļceļam

2011.gada 14.jūnijā, kas liecina par pasažiera nodomu izlidot atpakaļ uz Uzbekistānu vēl pases derīguma termiņa laikā. Pasažiera

pieļautais pārkāpums neradīja nekādu esošu vai potenciālu apdraudējumu Latvijas valsts migrācijas politikas interesēm.

[4] 2011.gada 28.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts Valsts robežsardzes rakstveida paskaidrojums (lietas 39.-52.lapa),

kurā iestāde sūdzībā ietverto prasījumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem.

[5] Sūdzības iesniedzējas pārstāvis tiesas sēdē sūdzību uzturēja, pamatojoties uz sūdzībā ietvertajiem argumentiem.

Iestādes pārstāvis tiesas sēdē sūdzību atzina daļēji, norādot, ka formāli administratīvā pārkāpuma sastāvs ir konstatēts, bet ņemot

vērā 2012.gada 7.jūnija Iekšlietu ministrijas atbildi uz „Air Baltic” vēstuli, Iekšlietu ministrijā tika izvērtēti apstākļi, pie kādiem izdarīts

pārkāpums, un vīzu darba grupā nolemts, ka turpmāk pie šādiem apstākļiem administratīvie sodi netiks piemēroti. Pārkāpums

izdarīts 2011.gadā, piemērojama LAPK 8.panta otrā daļa, tādēļ pārkāpumu varētu atzīt par maznozīmīgu un izbeigt lietvedību.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, novērtējusi lietā esošos pierādījumus, procesa dalībnieku rakstveida paskaidrojumus un uzklausījusi tiesā sniegtos

mutvārdu paskaidrojumus, atzīst, ka sūdzība apmierināma.

[7] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka sūdzības iesniedzēja 2011.gada 11.jūnijā ar avioreisu Nr.BT-629 (Taškenta –Rīga) uz

Latvijas Republiku atveda Uzbekistānas pilsoni /pers. D/ (turpmāk arī – pasažieris) ar Uzbekistānas pilsoņa pasi Nr.CA1810982,

derīgu līdz 2011.gada 24.augustam, kuras derīguma termiņš ir mazāks par trim mēnešiem.

Tāpat lietā nav strīda, ka pieteicējs ir izdarījis LAPK 114. 2 pantā paredzēto pārkāpumu, ko apstiprina administratīvā pārkāpuma

protokols (lietas 62.lapa) Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes lidostas „Rīga” darbinieku /pers. I/ (lietas 67.lapa), /pers. J/ (lietas

68.lapa) un /pers. K/ (lietas 69.lapa) dienesta ziņojumi. Šo apstākli neapstrīd arī pieteicējs (lietas 3.lapa).

[8] Ņemot vērā, ka Air Baltic lūdz piemērot LAPK 21. pantu, tiesai jāizvērtē, vai konkrētajā gadījumā izdarītais pārkāpums ir atzīstams

par maznozīmīgu.

LAPK 21.panta pirmā daļa paredz, ja administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kas pilnvarota izlemt

lietu, ir tiesīga atbrīvot personu no administratīvās atbildības un aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Senāts) ieskatā administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs,

ja, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus (tostarp izdarītā pārkāpuma raksturu un citus lietā būtiskus apstākļus), administratīvā soda

uzlikšana par izdarīto pārkāpumu nebūtu lietderīga. Citiem vārdiem, izdarītais pārkāpums ir tik nebūtisks, ka par to pārkāpējam nav

nepieciešams uzlikt sodu, bet ir pietiekami izteikt mutvārdu aizrādījumu, kas ir preventīvs (audzinoša rakstura) līdzeklis, kas vērsts uz

to, lai persona, kas ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, saprastu savas uzvedības prettiesiskumu un turpmāk to nepieļautu (sk.

Senāta 2009.gada 12.februāra sprieduma lietā SKA-15/2009 14.punktu).

[8.1] Šajā lietā konstatēts, ka Air Baltic 2011.gada 11.jūnijā ar avioreisu Nr.BT-629 (Taškenta –Rīga) uz Latvijas Republiku atveda

Uzbekistānas pilsoni /pers. D/ ar Uzbekistānas pilsoņa pasi Nr.CA1810982, derīgu līdz 2011.gada 24.augustam, kuras derīguma

termiņš ir mazāks par trim mēnešiem. Pasažierim pasē bija Šengenas valsts (Itālija) izdota „C” kategorijas vīza Nr.11745732 (derīga

no 2011.gada 29.aprīļa līdz 2011.gada 28.jūnijam).

[8.2] Imigrācijas likuma 4.panta pirmo daļu ieceļošanai Latvijas Republikā nepieciešams derīgs ceļošanas dokuments. Savukārt

minētā panta 1.punkta d) apakšpunkts paredz dokumenta derīguma obligātu nosacījumu, ka pases derīguma termiņam vismaz par

trim mēnešiem jāpārsniedz paredzēto uzturēšanās laiku Latvijas Republikā.

Šengenas robežu kodeksa 5.panta 1.a) punkts noteic, ka trešo valstu valstspiederīgajiem jābūt derīgam ceļošanas dokumentam vai

dokumentam, kas dod tiesības šķērsot robežu, lai viņš varētu uzturēties Šengenas teritorijā ilgāk par trim mēnešiem sešu mēnešu

laikā. Minētajā pantā nav noteikts konkrēts ceļošanas dokumenta derīguma termiņš. Šengenas robežu kodeksa 5.panta 1.b) punkts

paredz, ka trešo valstu valstspiederīgajiem jābūt arī derīgai vīzai, jo tā vajadzīga saskaņā ar Padomes 2001.gada 15.marta Regulu

(EK) Nr.539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to

trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas, izņemot gadījumus, ja viņiem ir derīga ilgtermiņa vīza.

No minētā izriet, ka nav pamata atteikt ieceļošanu trešās valsts valstspiederīgajam, kura ceļošanas dokumenta derīguma termiņš uz

lidojuma brīdi ir mazāks par trim mēnešiem, savukārt viņām izsniegtā Šengenas vīza ir vēl derīga un tās derīguma termiņš

nepārsniedz ceļošanas dokumenta derīguma termiņu, jo vīzas izsniedzēja iestāde katrā konkrētajā gadījumā izvērtē vīzas

izsniegšanas iespēju, pamatojoties uz nacionālajiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem. Šādu nostāju ir paudusi Iekšlietu

ministrijas savā 2012.gada 7.jūnija sniegtajā atbildē uz „Air Baltic” 2012.gada 30.aprīļa vēstuli (lietas 83.-85.lapa).

[9] Tiesa konstatē, ka pārkāpums izdarīts 2011.gada 11.jūnijā, proti, no Taškentas atvesta persona, kurai pase derīga līdz 2011.gada

24.augustam, kas ir mazāk nekā 3 mēneši, bet vīzas derīguma termiņš ir līdz 2011.gada 24.jūnijam. Tādējādi uz izskatāmo gadījumu

attiecas [8.2] punktā minētais izņēmums.

Arī iestādes pārstāve tiesas sēdē atzina, ka formāli administratīvā pārkāpuma sastāvs ir konstatēts, bet Iekšlietu ministrijā tika

izvērtēti līdzīgi apstākļi, pie kādiem izdarīts pārkāpums un vīzu darba grupā tika nolemts, ka turpmāk pie šādiem apstākļiem

administratīvie sodi netiks piemēroti. Tādējādi šis princips ir attiecināms uz izskatāmo gadījumu, piemērojot LAPK 8.panta otro daļu,

un pārkāpumu var atzīt par maznozīmīgu un izbeigt lietvedību (lietas 87.lapa).

[10] Kaut arī LAPK 114. 2 panta sastāvs konstruēts kā formāls administratīvā pārkāpuma sastāvs, proti, šīs normas sastāvs satur tikai

tādas pazīmes, kas raksturo pašu prettiesisko darbību neatkarīgi no kaitīgo seku iestāšanās fakta, apgabaltiesas ieskatā konkrētajā

gadījumā iespējamās sekas ir vērtējamas un ņemamas vērā, lai varētu novērtēt izdarītā pārkāpuma raksturu, kas savukārt ir viens no

nepieciešamajiem apstākļiem, kas noskaidrojams, uzliekot sodu (sk. piemēram, Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 11.jūlija

spriedumu lietā Nr. A421004009). Arī citās atsevišķās lietās Air Baltic izdarītais pārkāpums atzīstams par maznozīmīgu, ja tiesa

atzīst, ka pieļautais pārkāpums pēc sava rakstura nav radījis būtisku apdraudējumu ar likumu aizsargātajām valsts migrācijas politikas

interesēm (sk. piemēram, Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 18.marta spriedumu lietā Nr.A42582008 un 2011.gada

14.aprīļa spriedumu lietā Nr.A42674508).

Konkrētajā gadījumā personai bija Šengenas valsts (Itālija) izdota derīga „C” kategorijas vīza un Valsts robežsardze ļāva pasažierim

turpināt ceļu uz viņa plānoto galamērķi – Milānu.

Ņemot vērā minēto, tiesa nekonstatē, ka sūdzības iesniedzējas pieļautais pārkāpums konkrētajā gadījumā būtu radījis kādu esošu vai

potenciālu apdraudējumu vai risku Latvijas valsts migrācijas politikas interesēm.

[11] Ņemot vērā [8]-[9] punktā konstatēto, tiesa secina, ka izdarītais pārkāpums ir formāls un šajā gadījumā pārkāpumu izdarīšanas

atkārtotība nav šķērslis pārkāpuma atzīšanai par maznozīmīgu. Līdz ar to pārkāpums šajā gadījumā ir atzīstams par maznozīmīgu

Lēmums ir atceļams un administratīvā pārkāpuma lieta ir izbeidzama, izsakot Air Baltic mutvārdu aizrādījumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. 12panta otrās daļas 1. un 2.punktu un 289.<SUP>18</SUP>pantu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

AtceltValsts robežsardzes 2011.gada 12.augusta lēmumu Nr.111 un izbeigt lietu, izsakot akciju sabiedrībai „Air Baltic Corporation”

mutvārdu aizrādījumu.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas

sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) L.Biksiniece - Martinova