Court allows property claim via adverse possession after 10 years of continuous possession and good faith.

ECLI:LV:VRT:2021:0618.C71159221.5.S

Noraksts

Lieta Nr. C71159221

C-1592-21/21

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs 2021. gada 18. jūnijā

Vidzemes rajona tiesa:

tiesnese D. Ročāne

ar tiesas sēdes sekretāri R. Verdenfelu,

piedaloties prasītājas /pers. A/ pārstāvei advokātei Litai Skrajānei, atbildētājas Valkas novada domes pārstāvim /pers. B/,

2021. gada 27. maijā atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret Finanšu ministriju, Valkas pilsētas dzīvokļu īpašnieku

kooperatīvo sabiedrību /Nosaukums A/, Valkas novada domi, SIA „Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” par īpašuma tiesību atzīšanu

uz ieilguma pamata.

Aprakstošā daļa

Tiesā 2021. gada 2. februārī saņemts prasītājas /pers. A/ (turpmāk-prasītāja) prasības pieteikums par īpašuma tiesību atzīšanu uz

nekustamo īpašumu.

Pieteikumā norādīts, ka dzīvoklis Nr.27, kas atrodas daudzdzīvokļu namā /daļēja adrese A/ (turpmāk-daudzdzīvokļu māja), ir reģistrēts

Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ar kadastra numuru /numurs A/(turpmāk tekstā-dzīvoklis). Tā

novērtējums kadastrā ir 4878,00 EUR.

Daudzdzīvokļu māja, kurā atrodas dzīvoklis, tika pieņemta ekspluatācijā 1996. gada 18. septembrī, ko apstiprina minētajā datumā sastādītais

Objekta pieņemšanas ekspluatācijā akts Nr./numurs B/ Ēkas būvētājs bija Valkas pilsētas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība /Nosaukums A/

(turpmāk-kooperatīvā sabiedrība).

Kooperatīvās sabiedrības biedrs bija prasītājas dēls /pers. C/, kurš uz 1997. gada 1. decembri pilnībā bija nokārtojis statūtos paredzētos

maksājumus 2200 Ls (3130,32 EUR) par dzīvokļa izbūvi un līdz ar to bija ieguvis īpašuma tiesības uz dzīvokli. Minēto apliecina kooperatīvās

sabiedrības 1997. gada 1. decembra izziņa Nr./numurs C/un kooperatīvās sabiedrības 1993. gada 11. maija statūtu 4.5.5.punkts: kooperatīvās

sabiedrības biedru tiesības ir iegūt īpašumā dzīvokli, ja pilnā apjomā ieguldīts kopsapulces noteikto paju skaits. Līdz ar to dzīvoklis nonāca pilnīgā

kooperatīvās sabiedrības biedra /pers. C/ valdījumā un īpašumā. Dzīvoklis Nr.27 bija /pers. C/ pastāvīgā dzīvesvieta no 20.10.1997.

2019. gada maijā /pers. C/ vēlējās dzīvokļa īpašuma tiesības reģistrēt zemesgrāmatā. Ar Vidzemes rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses

A. Bušmanes 2019. gada 2. maija lēmumu /pers. C/ nostiprinājuma lūgums atstāts bez ievērības, jo viņš nevarēja iesniegt īpašuma tiesību uz dzīvokli

reģistrācijas pagaidu apliecību, kas izsniegta saskaņā ar Ministru padomes 1992. gada 3. aprīļa lēmumu Nr.l 15 „Par kooperatīvo dzīvokļu privatizācijas

dokumentiem.”

Meklējot iespējas saņemt šo pagaidu apliecību, /pers. C/ griezās Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālajā nodaļā, kas 2019. gada 30. maijā

sniedza atbildi, ka reģionālās nodaļas rīcībā nav Valkas pilsētas nekustamā īpašuma reģistrācijas grāmatas, jo tādas nav nodotas Vidzemes reģionālās

nodaļas arhīvā. Līdz ar to reģionālā nodaļa nevar sagatavot dokumentu atbilstoši LR Ministru padomes 1992. gada 3. aprīļa lēmuma Nr. l 15 prasībām.

2019. gada 6. jūlijā prasītājas dēls /pers. C/ miris. Viņa pēdējā dzīvesvieta bija iepriekš minētajā dzīvoklī. Prasītāja ir pieņēmusi dēla atstāto

mantojumu gan faktiski, gan juridiski.

Saskaņā ar Vidzemes apgabaltiesas zvērinātas notāres Lindas Eglītes 2020. gada 1. septembrī izsniegto Mantojuma apliecību Nr. /numurs D/ (par

tiesībām uz mantojumu pēc likuma) prasītāja ir atzīta par otrās šķiras mantinieci, kura dzīvoja kopā ar mantojuma atstājēju. Mantojuma sastāvs - tiesības

iegūt īpašumā nekustamo īpašumu /adrese A/.

Prasītāja, prasības pieteikumā atsaucoties uz Civillikuma (turpmāk-CL) 998., 999. 1006. pantu un 1007. panta 2. punktu, 1013., 1018., 1022.,

1024. pantu, norādījusi, ka dzīvoklis ir lieta, kas var būt par privāta īpašuma priekšmetu un kas ir identificējama, jo ir reģistrēta Valsts zemes dienesta

Kadastra informācijas sistēmā ar kadastra Nr. /numurs A/, kā dzīvokļa tiesiskais valdītājs ir reģistrēts /pers. C/ (personas kods: /personas kods A/).

Tiesisko pamatu /pers. C/ īpašuma tiesībām uz dzīvokli veido viņa dalība kooperatīvajā sabiedrībā, kura par biedru ieguldītajiem līdzekļiem uzcēla

daudzdzīvokļu māju /daļēja adrese A/, kurā atrodas arī dzīvoklis. Savukārt, kooperatīvā sabiedrība atbilstoši statūtu (1993. gada 11. maija redakcijā)

4.5.5. punktam nodeva /pers. C/ īpašumā minēto dzīvokli, jo viņš bija izpildījis savas saistības kā kooperatīva biedrs, ko apliecina kooperatīvās

sabiedrības 1997. gada 1. decembra izziņa Nr. /numurs C/, kooperatīvās sabiedrības 2019. gada 29. marta izziņa Nr. /numurs E/.). /pers. C/ dzīvokli ir

ieguvis tiesiska darījuma rezultātā.

Par īpašuma iegūšanas datumu uzskatāms 1997. gada 1. decembris, kad kooperatīvā sabiedrība rakstiski ir apstiprinājusi īpašuma tiesību uz

dzīvokļa pāreju /pers. C/.

Kā norādīts minētajā izziņā, īpašuma reģistrācija zemesgrāmatā vēl nav iespējama, jo neesot pabeigti visas mājas celtniecības darbi. Savukārt,

2019. gadā dzīvokļa reģistrācija zemesgrāmatā nebija iespējama tāpēc, ka VZD Valmieras reģionālai nodaļai nav Valkas pilsētas nekustamā īpašuma

reģistrācijas grāmatas, kas nav nodota dienestam, un dienests nevarēja izsniegt /pers. C/ apliecību, kas nepieciešama īpašuma reģistrācijai zemesgrāmatā.

Sākot no 1997. gada 1. decembra līdz savai nāvei 2019. gada 6. jūlijam /pers. C/ labā ticībā nepārtraukti un netraucēti valdīja nekustamo īpašumu

- dzīvokli. Kopumā labticīgā valdījuma laiks ir 22 gadi, savukārt ieilguma 10 gadu termiņš iestājās 2007.gadā.

Tā kā īpašuma tiesības sakarā ar ieilgumu rodas uz likuma pamata, tad prasībai par šādu tiesību fiksāciju zemesgrāmatās nav noilguma.

Prasītāja pēc /pers. C/ nāves ir pieņēmusi viņa atstāto mantojumu un turpina īpašuma valdījumu līdz šim laikam. Saskaņā ar Civillikuma 1021. panta

otro dalu, ieilgums, kas iesācies mantojuma atstājējam, turpinās ari viņa mantiniekam.

Savukārt, Civillikuma 701. pants nosaka, ka ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās

neizbeidzas ar viņa personu, pāriet uz mantinieku.

Pamatojoties uz augstākminēto prasītāja uzskata, ka viņai ir prasības tiesības uz dzīvokļa īpašuma tiesību, kas izcēlusies uz ieilguma pamata,

ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Prasītāja pieteikusi prasījumu atzīt viņai īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu - dzīvokli, ar kadastra apzīmējumu /numurs F/, ar kadastra numuru

/numurs A/, kas atrodas /adrese A/, Valkas novadā, uz ieilguma pamata.

Prasība pamatota uz Civillikuma 701. 998., 999., 1006. pantu, 1007. panta 2. punktu, 1009., 1011., 1013., 1015., 1018., 1022., 1024. pantu.

2021. gada 18. martā tiesā saņemts atbildētājas Finanšu ministrijas paskaidrojums par celto prasību. Paskaidrojumā prasītāja norādījusi, ka

prasību neatzīst.

Paskaidrojusi, ka neviens normatīvais akts neparedz Finanšu ministrijai tiesības vai pienākumu pārstāvēt tiesā valsts pārvaldes intereses mantojuma

prasību strīdos, tāpēc nav nekāda pamata tās pieaicināšanai šajā lietā atbildētāja statusā un Finanšu ministrija saskaņā ar Civilprocesa likuma 82.panta

otro daļu nevar pārstāvēt Latvijas Republikas intereses šajā lietā.

Ņemot vērā minēto, atbildētāja lūgusi noraidīt prasītāja celto prasījumu pret Finanšu ministriju kā atbildētāju, pieaicināt šajā lietā kā atbildētāju

akciju sabiedrību „Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” kā institūciju, kura pārņems dzīvokli, ja tas tiks atzīts par valstij piekrītošu bezīpašnieka mantu

un noraidīt /pers. A/ prasības pieteikumu pret Latvijas Republiku Finanšu ministrijas personā.

Lūgusi lietu izskatīt bez Finanšu ministrijas pārstāvja klātbūtnes.

Ar tiesneses 2021. gada 7. aprīļa lēmumu lietā kā atbildētājas pieaicinātas Valkas novada dome un SIA „Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”

2021. gada 27. aprīlī tiesā saņemts atbildētājas SIA „Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” paskaidrojums par celto prasību.

Paskaidrojumā norādīts, ka Ministru padomes 1992.gada 3.aprīļa lēmumā Nr.115 „Par kooperatīvo dzīvokļu privatizācijas dokumentiem”

noteikts, ka viens no kooperatīvo dzīvokļu privatizācijai nepieciešamajiem dokumentiem ir īpašuma tiesību uz dzīvokli reģistrācijas pagaidu apliecība.

Prasītāja prasības pieteikumam nav pievienojusi īpašuma tiesību uz dzīvokli reģistrācijas pagaidu apliecību. Tieši uz tā pamata, ka nav iesniegta

īpašuma tiesību uz dzīvokli reģistrācijas pagaidu apliecība, zemesgrāmatas nodaļas tiesnesis atteicis reģistrēt /pers. C/ īpašuma tiesības uz dzīvokli.

Prasītāja vērsusies Valsts zemes dienestā, lai saņemtu īpašuma tiesību uz dzīvokli reģistrācijas pagaidu apliecību. Savukārt Valsts zemes dienests

atbildējis, ka tā rīcībā šāds dokuments nav.

Valkas pilsētas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība /Nosaukums A/ nav likvidēta. Līdz ar to nav skaidrs, kāpēc prasītāja nevērsās Valkas

pilsētas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrībā /Nosaukums A/, lai saņemtu īpašuma tiesību uz Dzīvokli reģistrācijas pagaidu apliecību.

Atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra informācijai /pers. C/ dzīvoklī savu dzīvesvietu deklarējis tikai no 2018. gada

7. marta un /pers. A/ dzīvoklī savu dzīvesvietu deklarējusi tikai no 2017. gada 7. decembra.

Minētā informācija ir pretrunā ar prasītājas prasībā norādīto informāciju, ka /pers. C/ pastāvīgā dzīvesvieta dzīvoklī bija no 1997. gada

20. oktobra.

Izvērtējot pieteikumam pievienotos dokumentus un pieteikumā norādīto informāciju, atbildētāja secinājusi, ka prasītāja nav pievienojusi uz tiesiska

pamata noslēgtu dokumentu, kas apstiprinātu dzīvokļa iegādāšanās faktu. Tāpat arī prasītāja ir maldinājusi tiesu, ka /pers. C/ pastāvīgā dzīvesvieta

dzīvoklī bija no 1997. gada 20. oktobra. Atbildētāja uzskata, ka prasītājas prasība ir noraidāma.

Lūgusi tiesu izskatīt lietu bez tās pārstāvja klātbūtnes.

2021. gada 6. maijā tiesā saņemts atbildētājas Valkas novada domes paskaidrojums par celto prasību.

Atbildētāja paskaidrojumā norādījusi, ka prasību atzīst pilnībā. Paskaidrojusi, ka, pārbaudot informāciju, konstatējusi, ka dzīvokļa tiesiskais

valdītājs ir /pers. C/, personas kods /personas kods A/, kurš miris 2019. gada 6. jūlijā. Par dzīvokli tiek maksāts nekustamā īpašuma nodoklis un parāds

par to nav iekrājies. Nav pretenziju, ka prasītāja izmanto savas likumiskās tiesības uz dzīvokli ar ieilgumu.

Uz tiesas sēdi nav ieradušies atbildētāju Finanšu ministrijas, Valkas pilsētas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības /Nosaukums A/ un

SIA „Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” pārstāvji.

Finanšu ministrija un SIA „Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” paskaidrojumos izteikuši lūgumus skatīt lietu bez to pārstāvju klātbūtnes.

Tiesā nav saņemta informācija par atbildētājas Valkas pilsētas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības /Nosaukums A/ pārstāvja neierašanās

iemesliem. Par celto prasību un tiesas sēdes laiku un vietu tai likumā noteiktajā kārtībā paziņots attiecīgi 2021. gada 17. februārī un 25. martā. Tiesā nav

saņemts tās paskaidrojums par celto prasību, nav saņemts lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu.

Pie minētiem, lietā konstatētiem faktiem un tos apstiprinošiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka nav konstatējami Civilprocesa likuma 209. pantā

noteiktie imperatīvie lietas izskatīšanas atlikšanas pamati. Tiesa uzskata, ka nav arī pamata atlikt lietas izskatīšanu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma

210. pantā noteiktajiem fakultatīvajiem pamatiem. Tādēļ lieta izskatāma bez neieradušos lietas dalībnieku klātbūtnes tiesas sēdē, pamatojoties uz

prasītājas /pers. A/ pārstāves, advokātes L. Skrajānes un atbildētājas Valkas novada domes pārstāvja /pers. B/ sniegtajiem paskaidrojumiem tiesas sēdē

un lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem.

Pieteicējas /pers. A/ pārstāve advokāte L. Skrajāne tiesas sēdē prasību uzturēja spēkā atbilstoši prasības pieteikumā norādītajiem faktiem

un tos apstiprinošiem apstākļiem. Papildus paskaidroja, ka no prasības pieteikumam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka ka nama daudzdzīvokļu

mājas otrā sekcija ir pieņemta ekspluatācijā 1996. gada 19. septembrī. Mājas būvētājs bija kooperatīvā sabiedrība /Nosaukums A/. Tās biedrs bija arī

/pers. C/- prasītājas dēls. Izziņās apliecināts, ka /pers. C/ uz 1997. gada 1. decembri bija nokārtojis statūtos paredzētos maksājumus 2200 Ls par

dzīvokļa Nr. 27 izbūvi un ieguvis īpašuma tiesības uz šo dzīvokli. Uzskatāms ka dzīvoklis tad arī nonācis /pers. C/ valdījumā un īpašumā. Pastāvīgi

dzīvoklī /pers. C/ dzīvojis no 1997. gada 20. oktobra. 2019. gada maijā /pers. C/ vēlējies īpašuma tiesības reģistrēt zemesgrāmatā. Lūgums atstāts bez

ievērības, jo nevarēja iesniegt īpašuma tiesību pagaidu apliecību. 2019. gadā viņš vērsies Valsts zemes dienestā. 2019. gada 30. maijā saņēmis Valsts

zemes dienesta atbildi par to, ka dzīvokļa reģistrācijas pagaidu apliecību nevar izsniegt, jo reģionālās nodaļas rīcībā nav Valkas pilsētas nekustama

īpašuma reģistrācijas grāmatas, jo tādas nav nodotas Vidzemes reģionālās nodaļas arhīvā.

Tādēļ /pers. C/ nevarēja reģistrēt dzīvokli zemesgrāmatā. 2019. gada 6. jūlijā /pers. C/ miris. Par mantinieci pieteikusies māte /pers. A/, kurai

izdota mantojuma apliecība. Mantojuma sastāvā norādītas tiesības iegūt nekustamo īpašumu dzīvokli Nr. 27, /daļēja adrese A/.

/pers. C/ dzīvokli kā īpašnieks valdījis un lietojis no 1997. gada 1. decembra līdz savai nāvei. PMLP 2020. gada 11. decembra izziņā apliecināts,

k a /pers. C/ dzīvoklī pierakstīts kopš 1997. gada 20. oktobra. Faktiski dzīvoklī dzīvojis līdz nāves brīdim. Uz neilgu laiku bija izdeklarējies, no

2017. gada 9. augusta līdz 2018. gada 9. augustam. Ieilguma periodu, 10 gadu termiņu /pers. C/ ir ievērojis, valdījis dzīvokli labā ticībā 22 gadus. Pēc

viņa nāves tiesības prasīt atzīt īpašuma tiesības uz dzīvokli iegūst mantiniece /pers. A/, kura arī šobrīd dzīvo šajā dzīvoklī, maksā nodokļus un citus

maksājumus. Lūdza prasību apmierināt. Norādīja, ka nelūdz piedzīt tiesāšanās izdevumus no atbildētājiem, jo tie nav likuši šķēršļus, kavējuši īpašuma

tiesību nostiprināšanu.

Atbildētājs Valkas novada domes pārstāvis /pers. B/ tiesas sēdē prasību atzina. Paskaidroja, ka prasītāja bija atnākusi uz pašvaldību. Pašvaldība

neko palīdzēt nevarēja, jo tās rīcībā nebija nepieciešamo dokumentu. Pašvaldība ir ieinteresēta, lai īpašuma tiesības tiktu sakārtotas. Bezsaimnieku

īpašumi ir liels administratīvais slogs pašvaldībai. Pašvaldībai nav šaubu, ka /pers. C/ lietojis dzīvoklis, ka šobrīd to lieto prasītāja, ka /pers. C/ bijis un

prasītāja ir labticīga īpašniece. Viss maksāts laikus. Pašlaik ir iekrājies neliels parāds.

Motīvu daļa

Tiesa, uzklausot prasītājas /pers. A/ pārstāves advokātes Litas Skrajānes un atbildētājas Valkas novada domes pārstāvja /pers. B/

paskaidrojumus tiesas sēdē, kā arī izvērtējot lietā esošos pierādījumus atzīst, ka prasība kā likumīga un pamatota apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta noteikumiem katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Prasītāja kā dēla mantiniece vēlas iegūt īpašumā dzīvokli, ko ieilguma ceļā ieguvis viņas mirušais dēls /pers. C/.

Atbildētāja Finanšu ministrija prasību neatzīst tā iemesla dēļ, ka neviens normatīvais akts neparedz Finanšu ministrijai tiesības vai pienākumu

pārstāvēt tiesā valsts pārvaldes intereses mantojuma prasību strīdos.

Atbildētāja SIA „Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” prasību neatzīst, norādot uz to, ka prasītāja nav pievienojusi īpašuma tiesību uz dzīvokli

reģistrācijas pagaidu apliecību, ka prasītāja nav vērsusies Valkas pilsētas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrībā /Nosaukums A/, lai saņemtu īpašuma

tiesību uz dzīvokli reģistrācijas pagaidu apliecību, kā arī uz to, ka prasītāja ir maldinājusi tiesu par to, ka /pers. C/ pastāvīgā dzīvesvieta dzīvoklī bija no

1997. gada 20. oktobra.

Atbildētāja Valkas novada dome prasībai piekrīt.

Savukārt Valkas pilsētas dzīvokļu īpašnieku kooperatīva sabiedrība /Nosaukums A/ savu attieksmi pret prasību nav izteikusi, paskaidrojumus tiesai

nav sniegusi.

Ar lietā esošo miršanas apliecību (lietas 31. lapa) prasītāja pierādījusi, ka /pers. C/, personas kods /personas kods A/, miris 2019. gada 6. jūlijā.

Ar lietā esošo mantojuma apliecību (lietas 32. lapa) prasītāja pierādījusi, ka 2020. gada 1. septembrī kā otrās šķiras mantiniece, māte, ir

apstiprinājusies mantojuma tiesībās uz sava mirušā dēla atstāto mantojumu – tiesībām iegūt īpašumā nekustamo īpašumu /adrese A/, Valkas novadā,

kadastra Nr. /numurs A/, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītāja kā mirušā /pers. C/ māte un mantot tiesīgā ir tiesīga prasīt īpašuma tiesību atzīšanu uz dēlam /pers. C/ piederējušo

dzīvokli, kas dēla dzīves laikā netika reģistrēts zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Civillikuma 998. panta noteikumiem ar ieilgumu lietu iegūst par īpašumu, ja ieguvējs to ir valdījis likumā noteiktu laiku kā savu, ievērojot

arī citus likumiskus nosacījumus.

Saskaņā ar Civillikuma 999. panta noteikumiem, lai valdījums nodibinātu īpašumu ar ieilgumu, ir vajadzīgi:

1) priekšmets, ko var iegūt ar ieilgumu (1000.-1005. p.);

2) tiesisks pamats (1006.-1012. p.);

3) valdītāja laba ticība (1013.-1017. p.);

4) nepārtraukts valdījums (1018.-1022. p.);

5) noteiktā laika notecējums (1023. un 1024. p.);

6) lietas īpašnieka tiesiska iespēja izlietot savu tiesību uz lietu (1025.-1029. p.).

Tiesai nav šaubu par to, ka dzīvoklis ir priekšmets, ko var iegūt ar ieilgumu, jo attiecībā uz to nav attiecināms neviens no Civillikuma 1000. -

1005. pantā ietvertajiem nosacījumiem par to, kas nevar būt par privāta īpašuma priekšmetu.

Saskaņā ar Civillikuma 1006. panta noteikumiem valdījumam, lai tas dotu tiesību iegūt kādu lietu par īpašumu ar ieilgumu, jābalstās uz tāda tiesiska

pamata, kas jau pats par sevi varētu piešķirt īpašuma tiesību, bet kam attiecīgā gadījumā sevišķa šķēršļa dēļ īpašuma iegūšana nav tūliņ sekojusi. Saskaņā

ar Civillikuma 1007. panta 2. punkta noteikumiem tādi pamati ir visi tiesiskie darījumi, saprotot ar to kā vienpusējus gribas izteikumus, tā arī līgumus, kuru

mērķis ir atdot citam īpašumu.

Ar lietā esošo objekta pieņemšanas ekspluatācijā aktu (lietas 11. lapa) prasītāja pierādījusi, ka Valkas pilsētas dzīvokļu īpašnieku kooperatīva

sabiedrība /Nosaukums A/ kā būvētājs 1996. gada 18. septembrī nodevusi ekspluatācijā dzīvojamās mājas /daļēja adrese A/ mājas II sekciju.

Ar lietā esošo Valkas pilsētas domes 1996. gada 10. decembra sēdes protokola Nr. 15 izrakstu (lietas 12. lapa) prasītāja pierādījusi, ka Valkas

pilsētas dome, izskatot Valkas pilsētas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības /Nosaukums A/ iesniegto iesniegumu par kooperatīvās sabiedrības

biedru saraksta apstiprināšanu, sakarā ar mājas /daļēja adrese A/ II sekcijas nodošanu ekspluatācijā un pamatojoties uz Latvijas Republikas 1992. gada

28. aprīļa likumu „Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Civilkodeksā un Latvijas dzīvokļu kodeksā”, nolēmusi apstiprināt Valkas pilsētas

dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības /Nosaukums A/ mājas /daļēja adrese A/ II sekcijas nodošanas ekspluatācijā nodošanas-pieņemšanas aktu,

kā arī apstiprināt Valkas pilsētas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības /Nosaukums A/ rakstu par dzīvokļu piešķiršanu Valkas pilsētas dzīvokļu

īpašnieku kooperatīvās sabiedrības /Nosaukums A/ biedriem.

Saskaņā ar minētajam lēmumam pievienoto pielikumu kā dzīvokļa Nr. 27 īpašnieks norādīts /pers. C/ (lietas 13. lapa).

To, ka /pers. C/ ieguvis savā īpašumā minēto dzīvokli apliecina arī dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības /Nosaukums A/ 1997. gada 1.

decembrī izsniegtais apliecinājums (lietas 14. lapa) par to, ka tās biedrs /pers. C/ pilnībā ir nokārtojis dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības

/Nosaukums A/ statūtos paredzētos maksājumus par dzīvokļa izbūvi /daļēja adrese A/ dzīv. Nr. 27/ 2 istabas, kopējā platība 51,7 m2/ 2200 Ls. Līdz ar

to /pers. C/ pēc dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības /Nosaukums A/ statūtiem bija kļuvis par dzīvokļa Nr. 27 īpašnieku un bija tiesīgs ar to brīvi

rīkoties, saskaņojot to ar dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības /Nosaukums A/. Tāpat minētajā izziņa norādīts, ka tai brīdī īpašuma reģistrācija

zemesgrāmatas nodaļā nav bijusi iespējama, jo vēl nav bijuši pabeigti visi mājas celtniecības darbi un tāpēc nevarēja reģistrēt dzīvokļu īpašnieku

kooperatīvās sabiedrības /Nosaukums A/ kopīpašuma daļu.

Izvērtējot minētos pierādījumus un tiesas sēdē prasītājas pārstāves sniegtos paskaidrojumus, tiesa atzīst un tiesai nav saprātīgu šaubu par to, ka

/pers. C/ 1997. gada 1. decembrī tiesiski kā dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības /Nosaukums A/ biedrs ir ieguvis īpašumā dzīvokli /daļēja

adrese A/ dzīv. Nr. 27, atbilstoši dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības /Nosaukums A/ statūtu 4.5.5. punkta noteikumiem, kas nosaka, ka

kooperatīvās sabiedrības biedru tiesības ir iegūt īpašumā dzīvokli, ja pilnā apjomā ieguldīts kopsapulces noteiktais paju skaits.

Tiesai nav šaubu par to, ka vienīgais iemesls, kāpēc /pers. C/ tika atteikta īpašuma reģistrācija zemesgrāmatā, bija tas, ka Valsts zemes dienesta

Vidzemes reģionālās nodaļas rīcībā nav Valkas pilsētas nekustamā īpašuma reģistrācijas grāmatas, kas nav nodotas Vidzemes reģionālās nodaļas arhīvā.

Neesot šīm reģistrācijas grāmatām, Valsts zemes dienests nav tiesīgs izsniegt ar LR Ministru padomes 1992. gada 3. aprīļa lēmumu Nr. 115 „Par

kooperatīvo dzīvokļu privatizācijas dokumentiem” apstiprināto īpašuma tiesību uz dzīvokli reģistrācijas pagaidu apliecību, jo atbilstoši minētā lēmuma

noteikumiem pagaidu apliecībā ierakstāms apliecinājums par to, ka valsts tehniskās inventarizācijas birojs apliecina, ka dzīvoklis ir reģistrēts kā privātais

īpašums un ierakstīts attiecīgās pilsētas nekustamā īpašuma reģistrācijas grāmatā.

Likumdevējs nav noteicis izņēmumus augstāk norādītajiem nosacījumiem, kas ļautu minēto pagaidu apliecību izsniegt kādai citai valsts iestādei vai

jebkādai cita institūcija, vai komercsabiedrībai, neesot apliecinājumam par ierakstu attiecīgās pilsētas nekustamā īpašuma reģistrācijas grāmatā.

Līdz ar to par nepamatotiem atzīstami atbildētājas SIA „Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” iebildumi pret prasību attiecībā par to, ka prasītāja

nav pievienojusi īpašuma tiesību uz dzīvokli reģistrācijas pagaidu apliecību, ko prasītāja nav pieprasījusi no dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības

/Nosaukums A/.

Tieši tā iemesla dēļ, ka prasītājas dēlam nav izdevies saņemt minēto apliecību, viņam atteikta īpašuma reģistrācija zemesgrāmatā. Tas pierāda to, ka

ārpustiesas kārtībā /pers. C/ nevarēja savas īpašuma tiesības reģistrēt zemesgrāmatā atbilstoši Civillikuma 994. pantam. Līdz ar to arī prasītāja kā /pers.

C/ mantiniece bez minētās apliecības nevar ārpustiesas ceļā nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz dēla atstāto mantojumu, un īpašuma tiesību

atzīšana prasāma tiesas ceļā.

Saskaņā ar Civillikuma 1024. panta noteikumiem, kas pēc ieilguma noteikumiem valdījis desmit gadu laikā nekustamu īpašumu, kurš zemes

grāmatās uz viņa vārda nav ierakstīts, tas atzīstams par tādu, kas ieguvis šo nekustamo īpašumu ar ieilgumu, un tam ir tiesība un pienākums prasīt šā

iegūšanas pamata ierakstīšanu zemes grāmatās uz sava vārda.

Tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi to, ka viņas dēls /pers. C/ dzīvokli ir valdījis nepārtraukti 19 gadus laikā no 1997. gada 20. oktobra līdz

2017. gada 9. augustam, t.i., vairāk par 10 gadiem. Minēto faktu apliecina lietā esošā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa (lietas 33. lapa), kurā

apliecināts, ka minētajā laikā /pers. C/ bija deklarējis dzīvesvietu dzīvoklī.

Tiesai nav pamata apšaubīt arī to, ka /pers. C/ dzīvokli atbilstoši Civillikuma 1013. panta noteikumiem valdījis labā ticībā, t.i., nezinot šķēršļus, kas

nepielaiž iegūt to par īpašumu.

Tiesai nav pamata apšaubīt arī to, ka /pers. C/ kā dzīvokļa īpašniekam nav bijuši tiesiski šķēršļi (Civillikuma 1026. pants) izlietot savu tiesību uz

dzīvokli, jo lietā nav ziņu par to, ka kopš dzīvokļa iegūšanas, 1997. gada 1. decembra, viņš būtu bijis nepilngadīgs, viņš būtu dzīvokli nodevis otra laulātā

pārvaldībā, viņam būtu ierobežota rīcībspēja vai viņš būtu atradies prombūtnē.

Līdz ar to ir likumīgs un pietiekošs pamats atzīt, ka /pers. C/ savā dzīves laikā ar ieilgumu ir ieguvis īpašumā dzīvokli Nr. 27, /daļēja adrese A/,

Valkas novadā, kadastra Nr. /numurs A/.

Savukārt, pamatojoties uz minēto atzinumu, pēc /pers. C/ nāves īpašumtiesības uz viņa atstāto mantojumu, dzīvokli, ir atzīstamas prasītājai kā /pers.

C/ mantiniecei, kura jau ir apstiprinājusies mantojuma tiesībās uz dēla atstāto mantojumu (lietas 32. lapa).

Tiesa atzīst, lietā nav izlemjams jautājums par tiesas izdevumu piedziņu, jo prasītājas pārstāve tiesas sēdē lūdza tos no atbildētājiem nepiedzīt.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8. pantu, 97., 190., 193. pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasītājas /pers. A/ prasību.

Atzīt prasītājai /pers. A/, personas kods/personas kods B/, īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu - dzīvokli, kadastra apzīmējums /numurs F/,

kadastra numurs /numurs A/, kas atrodas /adrese A/, Valkas novadā.

Spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesai 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, 2021. gada 18. jūnija, iesniedzot apelācijas

sūdzību Vidzemes rajona tiesā.

Tiesnese (paraksts) D. Ročāne

Noraksts pareizs

Vidzemes rajona tiesas tiesnese D. Ročāne

18.06.2021.