Court allows small claims maintenance payment against absent mother via written procedure and publication.

Lietas Nr. C29427216

Lietas arhīva Nr. C-4272-16/20

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 2. augustā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Lūciņa-Linka

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam.

Aprakstošā daļa

2016.gada 24.martā /pers. A/ cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu,

lūdzot piedzīt no atbildētājas uzturlīdzekļus /pers. C/ uzturam EUR 111 apmērā, ik mēnesi, bet ne mazāk kā Ministru kabineta noteiktajā apmērā līdz

bērna pilngadības sasniegšanai. Atzīt prasītājas tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei. Prasība pamatota ar

Civillikuma 177.panta ceturto daļu, 179.panta pirmo un otro daļu, Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 un Ministru kabineta

2015.gada 24.novembra noteikumiem Nr.656. Prasītāja lūgusi izskatīt lietu, nerīkojot tiesas sēdi.

Atbildētāja /pers. B/ paskaidrojumus par celto prasību nav sniegusi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu paskaidrojumu

neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Pusēm par lietas izskatīšanu rakstveida procesā paziņots 2016.gada 13.aprīlī, nosūtot paziņojumu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un

tiesas sprieduma pieejamības datumu.

Atbildētājai /pers. B/ Civilprocesa likuma 56.2 panta pirmās daļas 1.punkta noteiktajā kārtībā - Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada

13.novembra regulā (EK) Nr.1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs, un ar ko atceļ Padomes

regulu (EK) Nr.1348/2000 (81.nodaļa) paredzētajā kārtībā – prasības pieteikums un paziņojums par lietas izskatīšanu nosūtīts uz atbildētājas deklarētās

dzīvesvietas adresi Vācijā.

2016.gada 8.jūnijā tiesā, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.2 panta (21) daļai, saņemts apstiprinājums par dokumentu neizsniegšanu.

Ņemot vērā minēto, par lietas izskatīšanu rakstveida procesā /pers. B/ informēta atbilstoši Civilprocesa likuma 59.panta noteikumiem, ievietojot

sludinājumu oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis 2016.gada 17.jūnijā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas

sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasībā izklāstītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un ir apmierināma.

No lietas materiāliem izriet, ka /datums/dzimušās /pers. C/ māte ir atbildētāja /pers. B/, par bērna tēvu ziņu nav, ko apliecina lietas materiāliem

pievienotā dzimšanas apliecības Nr./apliecības numurs/ kopija (lietas 10.lapa).

Ar Rīgas bāriņtiesas 2009.gada 27.janvāra lēmumu Nr.1-6/210 nolemts atņemt /pers. C/ aprūpes tiesības /pers. B/. Ar Rīgas bāriņtiesas

2009.gada 27.janvāra lēmumu Nr.1-6/211 nolemts nodibināt aizbildnību /pers. C/ un iecelt /pers. A/ par /pers. C/ aizbildni (lietas 11.-14.lapa).

Civillikuma 177.panta pirmā un trešā daļa noteic, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā; vecāku pienākums ir rūpēties

pa bērnu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa, veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu, izglītošanu

un audzināšanu.

Civillikuma 178.panta otrā daļa noteic, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no

vecākiem, pie kura bērns dzīvo.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka bērns dzīvo kopā ar prasītāju /pers. A/ un viņa īsteno bērna aprūpi un uzraudzību.

Civillikuma 179.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis

pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa; pienākums

gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

No minētā likuma panta izriet, ka tajā noteiktais vecāku pienākums apgādāt bērnu ir absolūts, beznosacījuma vecāku pienākums, vienīgi uztura

prasības un saņemšanas apmērs ir saistīts ar vecāku mantas stāvokli.

Atbilstoši Civillikuma 179.panta piektās daļas nosacījumiem minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram

no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo

mēnešalgu un bērna vecumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” - katra vecāka

pienākums neatkarīgi no viņa spējām un mantas stāvokļa ir uzturēt bērnu, ik mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus katram bērnam

no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai - 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumiem Nr.656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba

laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”, kas stājās spēkā 2016.gada 1.janvārī, minimālās mēneša darba algas apmērs normālā

darba laika ietvaros no 2016.gada 1.janvāra ir 370 EUR.

Līdz ar to minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam no septiņu gadu vecuma no 2016.gada 1.janvāra ir noteikts EUR 111 mēnesī. Ņemot vērā

bērna intereses, tiesa uzskata, ka uzturlīdzekļi nosakāmi atbilstoši valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēram un jānosaka procentu izteiksmē, jo

minimālās darba algas apmērs ir mainīgs.

Uzturlīdzekļi, tiesas noteiktajā apmērā atbilstoši judikatūrai, kas izveidojusies attiecībā uz Civillikuma normas par vecāku pienākumu gādāt par

bērnu uzturēšanu tulkojumu (Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 29.augusta spriedums lietā Nr. SKC-556), piedzenami no prasības pieteikuma

iesniegšanas dienas tiesā – no 2016.gada 24.marta, jo ar prasības celšanas brīdi prasītāja saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.pantu uzsākusi savu ar likumu

garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju.

Ja mantiskais stāvoklis izmainās, pusēm ir tiesības celt prasību par noteikto uzturlīdzekļu apmēra grozīšanu.

Tiesa atzīst, ka nav pamata noteikt prasītājai tiesības saņemt likumiskos 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā, ka lietā nav galvenā

parāda, uzturlīdzekļi bērnam par labu prasītājai tiek piedzīti periodisku ikmēneša maksājumu veidā, līdz ar ko Civilprocesa likuma 195.pants nav

piemērojams

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkta noteikumiem no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti

prasītāji prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami

no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunkts noteic, ka prasībās līdz EUR 2134 valsts nodeva maksājama - 15 procenti no

prasības summas, bet ne mazāk par EUR 71,14, līdz ar to, ņemot vērā piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, no atbildētāja piedzenama valsts nodeva EUR

199,80 (15 % no EUR 1332) apmērā par labu valstij.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta pirmo daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētājas par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par

tiesas dokumentu piegādāšanu, kas konkrētajā lietā ir EUR 3,14, kā arī izdevumi, kas saistīti ar publikācijas ievietošanu oficiālajā izdevumā ,,Latvijas

Vēstnesis” 2016.gada 6.jūnijā EUR 1,42 apmērā.

Ievērojot prasītājas lūgumu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punkta noteikumiem, spriedums daļā par uzturlīdzekļu

piedziņu izpildāms nekavējoties.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam dodams termiņš labprātīgai sprieduma izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 2041., 250.27pantu, 415.panta (22)daļu, tiesa

nosprieda:

Apmierināt maza apmēra prasību.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus /pers. C/, personas kods

/personas kods/, uzturam EUR 111 (viens simts vienpadsmit euro) apmērā, ik mēnesi, sākot no 2016.gada 24.marta, bet ne mazāk kā 30% (trīsdesmit

procenti) no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, līdz bērna pilngadības sasniegšanai.

Noteikt, ka spriedums par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu EUR 199,80 (viens simts deviņdesmit deviņi euro un 80

centi) apmērā, kas iemaksājama: Valsts kase; reģ.Nr.90000050138; konta Nr.LV55TREL1060190911200; BIC kods: TRELLV22; iemaksas mērķis:

valsts nodeva tiesu iestādē lieta Nr. C29 4272 16.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,56 (četri euro un 56 centi)

apmērā, kas iemaksājami: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316; konta Nr. LV51TREL2190458019000; BIC kods TRELLV22;

iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, lieta Nr. C29 4272 16.

Noteikt /pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu samaksu valsts labā - 10 (desmit) dienas no sprieduma

likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu samaksu, maksājumu dokumenti par valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu

samaksu nekavējoties iesniedzami Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Lomonosova ielā 10, 105.kabinetā vai nosūtāmi pa pastu.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, 2016.gada 2.augusta, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas

tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

/pers. B/ spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā 20 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem

apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese I.Lūciņa-Linka