Court dismisses taxpayer appeal regarding undeclared gambling winnings and late payment penalties.
Legislator summary
AI generatedThe court rejected the taxpayer's request to annul the tax authority's decision to maintain the tax control bill. The taxpayer had declared some gambling winnings but argued that undeclared cash withdrawals and unrecorded transactions below 2,000 euros constituted hidden income. The court found the taxpayer's financial statements inconsistent with bank records and accepted the tax authority's assessment that unrecorded transactions likely represented undisclosed funds. Consequently, the court ruled that the taxpayer's additional declarations did not justify reducing the calculated tax and penalties.
Legislator headnote
AI generatedNodokļu un nodevu likuma 29. panta 2. daļa; Nodokļu kontroles likuma 13. pants: The court holds that undeclared gambling winnings and cash transactions below the reporting threshold constitute hidden income, and a taxpayer's partial declaration does not warrant a reduction in calculated tax and late payment penalties.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. A420003125
Administratīvā rajona tiesa
Liepājas tiesu nams
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Liepājā 2026.gada 1.jūnijā
Tiesa šādā sastāvā:
tiesnese Solvita Sērdiene,
rakstveida procesā izskatīja /Persona A/ pieteikumu par Valsts ieņēmuma dienesta ģenerāldirektora
2025.gada 24.oktobra lēmuma Nr. 31.3/22.10/3612 „Par /Persona A/ iesnieguma izskatīšanu” atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts ieņēmuma dienesta (turpmāk – Dienests) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes (turpmāk –
Pārvalde) Fizisko personu audita daļas (turpmāk auditu daļa) vadītāja 2025.gada 12.martā ar paziņojumu Nr.
31.3/17.16.1/29129 „Par nodokļu kontroles uzsākšanu” (turpmāk – Paziņojums) informēja pieteicēju, ka
Dienests, salīdzinot pieteicējas gada ienākuma deklarācijas par 2022. un 2023.gadu, ir konstatējis neatbilstības,
tādēļ ir uzsākta nodokļu kontrole. Paziņojumā Dienests aicināja pieteicēju novērst konstatētās nepilnības,
precizēt 2022. un 2023.gada ienākumu deklarācijās deklarētos ienākumus un samaksāt rezumējošā kārtībā
aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli vai iesniegt pamatotu konstatēto neatbilstību izskaidrojumu, vai
nesniegt minēto deklarāciju precizējumus, bet, piekrītot Paziņojumā norādītajām neatbilstībām, iesniegt
Dienesta ģenerāldirektoram iesniegumu par iespējamā vienošanās līguma noslēgšanu un lūgt atcelt 85 % no
aprēķinātās nokavējuma naudas.
Pieteicēja 2025.gada 16.aprīlī precizēja gada ienākumu deklarācijas par 2022. un 2023.gadu, papildus
deklarējot SIA /Nosaukums A/ izmaksātos laimestus skaidrā naudā 2022.gadā 20 851,78 euro un 2023.gadā 50
930,94 euro, un aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli, attiecīgi 6 464,05 euro un 15 788,89 euro. Ar
Pārvaldes audita daļas Pirmās nodaļas vadītājas 2025.gada 26.maija nodokļu kontroles rēķinu Nr.
31.3/17.16.1/58985 „Par nodokļu kontroles rezultātu” (turpmāk – nodokļu kontroles rēķins) nolemts aprēķināt
pieteicējai par 2022. un 2023.gadu iedzīvotāju ienākumu nodokli 128 154,32 euro un nokavējuma naudu 19
610,34 euro.
[2] Nepiekrītot nodokļu kontroles rēķinam, pieteicēja to apstrīdēja Dienesta ģenerāldirektoram.
Ar Dienesta ģenerāldirektora 2025.gada 24.oktobra lēmumu Nr. 31.3/22.10/3612 „Par /Persona A/
iesnieguma izskatīšanu” (turpmāk – Lēmums) nolemts atstāt negrozītu nodokļu kontroles rēķinu.
Lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem un apsvērumiem.
[2.1] Izvērtējot pieteicējas finansiālo stāvokli atbilstoši Dienesta rīcībā esošajai informācijai un AS
/Nosaukums B/ Latvijas filiāles un AS /Nosaukums C/ kontu pārskatus par laika periodu no 2022.gada 1.janvāra
līdz 2023.gada 31.decembrim, Pārvalde konstatēja, ka pieteicējas ienākumu apjoms neatbilst izdevumiem.
[2.2] SIA /Nosaukums D/ un SIA /Nosaukums A/ sniegtā informācija liecina, ka pieteicēja, spēlējot
azartspēles klātienē SIA /Nosaukums D/ un SIA /Nosaukums A/ Rīgā, 2022. un 2023.gadā, ir veikusi skaidras
naudas iemaksas (likmju likšana) lielos apmēros. SIA /Nosaukums D/ un SIA /Nosaukums A/ sniegto
informāciju par pieteicējas reģistrēti naudas līdzekļu kustību papildus pamato SIA /Nosaukums D/ un SIA
/Nosaukums A/ Dienestam sniegtie skaidrojumi. Dienesta rīcībā nav informācijas par minēto naudas līdzekļu
izcelsmi. Tādēļ pieteicējas apliekamais ienākums noteikts, piemērojot naudas plūsmas metodi, atbilstoši
Ministru kabineta 2006.gada 19.septembra noteikumu Nr. 780 „Noteikumi par papildu deklarācijas par
ienākumiem, ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības maiņu veidlapu un
kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests uz aprēķinu pamata nosaka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja
apliekamo ienākumu” (turpmāk – Noteikumi Nr. 780) 16.5. apakšpunktam.
[2.3] Ņemot vērā Pārvaldes veikto apkopojumu par pieteicējas naudas plūsmu 2022.gadā (nodokļu
kontroles rēķina 3. tabula (lietas 1.sējuma 163.-171.lapa)) un 2023.gadā (nodokļu kontroles rēķina 5. tabula
(lietas 1.sējuma 172.-180.lapa)), kas pamatota ar SIA /Nosaukums A/ un SIA /Nosaukums D/ sniegto
informāciju, konstatēts, ka pieteicējas faktiskie izdevumi ir lielāki nekā viņas rīcībā esošie naudas līdzekļi.
Tādēļ pārsnieguma summa 2022.gadā 84 993,59 euro (nodokļu kontroles rēķina 4. tabula (lietas 1.sējuma
171.lapa))2023.gadā 331 407,40 euro (nodokļu kontroles rēķina 6. tabula (lietas 1.sējuma 180.-181.lapa))
uzskatīta par slēptajiem ienākumiem, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākumu nodokli.
[2.4] Pieteicēja apšauba SIA /Nosaukums D/ un SIA /Nosaukums A/ sniegto informāciju, bet Dienests
pieteicējas iebildumiem nepiekrīt, jo, izvērtējot pierādījumus kopsakarā, ir secināms, ka tie pieteicējas
iebildumus nepamato.
[2.4.1] Dienests ir pieprasījis un lietā atrodas SIA /Nosaukums A/ un SIA /Nosaukums D/ vēstules (lietas
1.sējuma 35., 37.lapa), kas skaidro šo komersantu sniegto informāciju.
[2.4.2] No pieteicējas kontu pārskatiem iegūtā informācija liecina, ka darbnespējas laikā, par ko pieteicēja
iesniegusi Dienestam darbnespējas lapas (lietas 1.sējuma 248.lapa, 2.sējuma 46.-49.lapa), pieteicēja ir bijusi
Rīgā, izņēmusi skaidru naudu, iepirkusies un spēlējusi azartspēles (piem., kopsakarā lietas 2.sējuma 46.,48., 49.
112. – 116., 247. - 248., 120.-121., 123.lapa).
[3.4.3] No pieteicējas kontu pārskatiem iegūtā informācija liecina, ka datumos, kas norādīti pieteicējas
darba devēja SIA /Nosaukums E/ (turpmāk – Centrs) vēstulē ar pielikumu – reģistrā par pieteicējas pacientu
pieņemšanas laikiem (turpmāk – grafiks) pieteicēja ir Rīgā iepirkusies un spēlējusi azartspēles (piem.,
kopsakarā lietas 1.sējuma 107., 109., 111., 119., 225. – 247.lapa).
[2.4.4] Pieteicēja ir veikusi ķirurga amata aprakstā noteiktos pienākumus arī darba nespējas laikā, kas,
iespējams, liecina par darba nespējas lapu noformēšanas fiktīvo raksturu (Lēmuma pielikuma 1. tabulas 30., 51.
un 52. rindā) (lietas 2.sējuma 112.-116., 120.-121.lapa).
[2.4.5] Lietā nav pieteicējas darba devēja AS /Nosaukums F/ (turpmāk – Apvienība) apliecinātas
informācijas par pieteicējas pieņemšanas laiku Apvienībā, tāpēc pieteicējas iebildumi, ka viņa nevarēja spēlēt
azartspēles laikā kad viņa ir pildījusi darba pienākumus Apvienībā, ir nepamatoti.
[2.4.6] Pieteicējas iebildumi, ka viņa nevarēja spēlēt azartspēles laikā, kad viņa piedalījās /Vieta A/ pilsētas
domes (turpmāk – dome) un komiteju sēdēs, nav pamatoti, jo pieteicēja tikai 2022.gada 15.decembrī, iespējams,
klātienē ir piedalījusies komitejas sēdē (atbilstoši SIA „Olympic Casino Latvia” informācijai šajā dienā
pieteicēja nav spēlējusi azartspēles). Visās pārējās sēdēs pieteicēja piedalījusies attālināti, izmantojot
videokonferenču rīku Zoom Meeting, bet pieteicējas piedalīšanās 2023.gada 8.jūnija komitejas sēdē nav
konstatējama vispār. No pieteicējas kontu pārskatiem iegūtā informācija liecina, ka arī sēžu dienās pieteicēja
bijusi Rīgā (Lēmuma pielikuma 1. tabulas 10. rindā) (lietas 2.sējuma 107., 109., 111.lapa; /Tīmekļvietne A/ ).
[2.4.7] Fakts, ka atsevišķos gadījumos laikā, kad pēc SIA /Nosaukums A/ sniegtās informācijas pieteicēja ir
veikusi spēles dalības līdzekļu iegādi vai guvusi laimestu skaidrā naudā, nav veikti bezskaidras naudas norēķini
Rīgas uzņēmumos, neizslēdz to, ka pieteicēja ir bijusi Rīgā un spēlējusi azartspēles.
[2.4.8] Nav pamatots arguments, ka pieteicēja nevarēja spēlēt Rīgā azartspēles atbilstoši SIA /Nosaukums
A/ reģistrā uzskaitītajam, jo ievērojamu laiku pavadīja ceļā no vienas pilsētas uz otru ar sabiedrisko transportu.
Nokļūšanai no /Vieta A/ uz Rīgu un atpakaļ ceļā pavadītais laiks neatkarīgi no izvēlētā vai pieejamā transporta
veida nav šķērslis, lai vienas dienas laikā būtu iespējams pavadīt laiku /Vieta A/ un Rīgā (piem., kopsakarā SIA
/Nosaukums A/ sniegtā informācija un informācija lietas 2.sējuma 112.-116., 126.lapā). Turklāt klātienes
azartspēļu spēlēšanai nav laika ierobežojuma – kazino un spēļu zāles darbojas visu diennakti.
[2.4.9] Pieteicējas norādītais, ka no bankomāta izņemta mazāka summa, nekā pēc SIA /Nosaukums A/
informācijas iztērēta azartspēlēs, pamato to, kas konstatēts arī nodokļu kontroles rēķinā un ir pamatā iedzīvotāju
ienākumu nodokļa aprēķinam, proti, ka pieteicējai bija slēptie skaidras naudas līdzekļi, kuru izcelsme nav
zināma. No bankomāta izņemtā un azartspēlēs ieguldītās skaidras naudas līdzekļu starpība, iespējams, ir
izskaidrojama ar to, ka atbilstoši azartspēļu rīkotāju skaidrojumiem darījumi zem 2000 euro netiek detalizēti
(personificējot spēlētāju) uzskaitīti. Tāpēc visas pieteicējas iemaksātās summas nav atspoguļotas darījumu
pārskatā.
[2.4.10] Pieteicēja nav sniegusi skaidrojumu, kāpēc bija nepieciešams izņemt skaidras naudas līdzekļus, ja
atbilstoši kredītiestāžu kontu pārskatu informācijai ienākumus (atalgojumu, pensiju u. c.) viņa regulāri saņem
bezskaidras naudas veidā un azartspēles var spēlēt, neizmantojot skaidras naudas līdzekļus, ko atsevišķos
gadījumos pieteicēja arī ir darījusi.
Ņemot vērā minēto, Dienestam nav pamata apšaubīt SIA /Nosaukums A/ sniegto informāciju par
pieteicējas skaidras naudas darījumiem, kurus pieteicēja ir uzskaitījusi un apstrīdējusi. Tāpat nav iemesla
apšaubīt pārējos SIA /Nosaukums A/ uzskaitītos darījumus, jo pieteicēja nav argumentējusi to neatbilstību.
[2.5] Atbilstoši Azartspēļu un izložu likuma 39. panta un Ministru kabineta 2006.gada 19.septembra
noteikumu Nr. 771 „Kazino apmeklētāju reģistrācijas un kazino apmeklētāju reģistrā iekļaujamās informācijas
apstrādes kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 771) 17. punkta regulējumam Dienests nav tiesīgs saņemt
informāciju par kazino apmeklējuma faktu. Vienlaikus nodokļu administrācijai nav pamata apšaubīt SIA
/Nosaukums A/ datus, kas atspoguļo gan pieteicējas apmeklējuma laiku (datumu), gan veiktos darījumus un to
vērtību naudas izteiksmē.
[2.6] Atbilstoši Azartspēļu un izložu likuma 37. panta pirmās daļas 4. punkta regulējumam videoieraksts
glabājams vismaz septiņas dienas. Tā kā lietā ir strīds par darījumiem 2022. un 2023. gadā, kas laika izteiksmē
ir ievērojami lielāks periods, Dienestam nav iespējams iegūt videoierakstus.
[2.7] Par pieteicējas pašas papildu deklarētajiem skaidrā naudā gūtajiem ienākumiem no laimestiem, par ko
pieteicēja pati rezumējošā kārtībā ir aprēķinājusi iedzīvotāju ienākuma nodokli, Dienests pieteicējai papildu
nodokļu maksājumus nav uzrēķinājis.
[2.8] Pieteicējai nav tiesības precizēt 2022. un 2023.gada ienākumu deklarācijas, ņemot vērā likuma „Par
nodokļiem un nodevām” (turpmāk – Nodokļu un nodevu likums) noteiktos ierobežojumus nodokļu deklarācijas
labojumiem, ja ir izdots nodokļu kontroles rēķins.
[3] Pieticēja pārsūdzējusi Lēmumu Administratīvajā rajona tiesā, vienlaikus lūdzot apturēt Lēmuma
darbību.
Pieteikumā norādīts, ka secinājumu par to, ka pieteicējai ir slēpti ienākumi, , Dienests balstījis vienīgi uz
SIA /Nosaukums A/ pārskatu, kas satur nepatiesu un safabricētu informāciju. Dienests nav veicis papildus
kontroles pasākumus, lai pārliecinātos par pieteicējas paskaidrojumu pamatojumu. Nodokļu kontroles rēķins
balstīts uz informatīva rakstura avotiem. SIA /Nosaukums A/ ir sniedzis Dienestam nepatiesu informāciju,
neiesniedzot pamatojošus attaisnojuma dokumentus.
Paskaidrojumā par pagaidu aizsardzību papildus norādīts, ka Dienestam bija jāpieprasa SIA /Nosaukums
A/ grāmatvedības attaisnojuma dokumenti, jāpārbauda uzņēmuma kase, banka, jāpieaicina Azartspēļu
inspekcija un kopā jāpārbauda spēļu automātu algoritmi, to tehniskais stāvoklis, aprite. Pieteicēja kļūdaini
balstījās uz tiem pašiem informatīva rakstura avotiem, uz kuriem Dienests, rezultātā nepareizi norādot
ienākumus un 2022. un 2023.gada gada ienākuma deklarācijās aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas ir
būtiski par daudz. Pieteicēja attiecīgās dienās nemaz nevarēja saņemt skaidru naudu no SIA /Nosaukums A/, jo
fiziski atradās darbā. Dienests nav izņēmis no aprēķina nevienu naudas maksājumu dienā, kad pieteicēja ir
strādājusi vai nav neko pirkusi, jo nav atradusies Rīgā azartspēļu namos. Lai precīzi noteiktu, kad pieteicēja ir
bijusi azartspēļu namos, ir nepieciešams pārbaudīt personu reģistrāciju. Dienestam bija tiesības šo reģistru
pārbaudīt, bet tas netika darīts. Azartspēļu namos arī tiek filmēts. Dienests šos ierakstus nepieprasīja.
[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2025.gada 27.novembra lēmumu ierosināta administratīvā lieta par
Lēmuma atcelšanu.
Ar Administratīvās rajona tiesas 2026.gada 19.janvāra lēmumu noraidīts pieteicējas lūgums par Lēmuma
darbības apturēšanu (turpmāk – lūgums).
[5] Dienests tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā uzskata pieteikumu par nepamatotu un noraidāmu,
papildus Lēmumā minētajam norādot turpmāko.
[5.1] Pieteicējas arguments, ka SIA /Nosaukums A/ sniegtā informācija nav pamatota ar attaisnojošiem
dokumentiem, nav pamatots, jo par azartspēļu automātos veiktajiem darījumiem darījumu apliecinoši
dokumenti tiek izsniegti tikai tad, ja pirms darījumu uzsākšanas darījuma partneris ir informējis pakalpojuma
sniedzēja par vēlmi saņemt reģistrētu kvīti. Pieteicēja nav informējusi pakalpojuma sniedzēju par vēlmi saņemt
darījumu apliecinošu dokumentu, tādēļ pieteicējai nav pamata šādu dokumentu pieprasīt.
[5.2] SIA /Nosaukums A/ sniegtā informācija ir apstiprināta ar pieteicējas kredītiestāžu kontu pārskatos
norādīto informāciju, ļaujot secināt, ka SIA /Nosaukums A/ norādītajos datumos pieteicēja ir veikusi
bezskaidras naudas maksājumus Rīgas uzņēmumiem.
[5.3] Vērtējot SIA /Nosaukums A/ sniegto informācija kopā pieteicējas bankas konta izrakstu, pretēji
pieteicējas apgalvojumiem konstatējams, ka pieteicēja ir bijusi Rīga, iepirkusies un spēlējusi azartspēles.
[5.4] SIA /Nosaukums A/ sniegtā informācija nav pretrunā ar Centra grafiku, domes komiteju sēžu
grafikiem vai darbnespējas periodiem. Ne pieteicējas norādītais darba laiks, ne darbnespējas periods, ne ceļš no
Liepājs uz Rīgu un atpakaļ nav atzīstams par šķērsli pieteicējai konkrētajos datumos atrasties Rīgā un spēlēt
azartspēles.
[5.5] Apstāklis, ka atsevišķos datumos, kuros SIA /Nosaukums A/ ir norādījusi, ka pieteicēja ir veikusi
dalības līdzekļu iegādi vai guvusi laimestu skaidrā naudā, nav veikti bezskaidras naudas norēķini Rīgas
uzņēmumos, nedod pamatu apšaubīt, ka pieteicēja šajos datumos ir bijusi Rīgā un spēlējusi azartspēles.
[5.6] Dienests pieprasīja AS /Nosaukums B/ un AS /Nosaukums C/ papildus informāciju par pieteicējas
bezskaidras naudas norēķinu faktisko norises brīdi. Banku sniegtā informācija par bezskaidras naudas norēķinu
datumiem un laikiem ir vērtēta kopsakarā ar pieteicējas iesniegtajiem darba grafikiem, komitejas sēdēm
(pieteicēja komitejas sēdēs ir piedalījusies attālināti) un darbnespējas periodiem. No šī vērtējuma redzams, ka
pieteicēja ir atradusies Rīgā un spēlējusi azartspēles. Pieteicējas argumenti, ka SIA /Nosaukums A/ ir nepatiesa
nav pamatoti.
[5.7] Saskaņā ar Nodokļu un nodevu likuma 16. panta pirmās daļas 6. punktu pēc nodokļu kontroles rēķina
izdošanas pieteicējai nav tiesības precizēt iesniegtās deklarācijas, līdz ar to pieteicējas iebildumi par to, ka
Dienests prettiesiski noraidījis pieteicējas lūgumu precizēt deklarācijas, ir nepamatoti.
Motīvu daļa
[6] Lietā ir strīds par to, vai Dienests pamatoti ir veicis pieteicējai papildu nodokļu maksājumu
uzrēķināšanu, balstoties uz SIA /Nosaukums A/ sniegto informāciju.
[7] Nodokļu un nodevu likuma 4. panta trešajā daļā noteikts, ka jebkurš ienākums, ko gūst personas, kas ir
iekšzemes nodokļu maksātājas, ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli,
ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.
Likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – Ienākumu nodokļa likums) 3. panta pirmā daļa
nosaka, ka ar nodokli tiek aplikts iekšzemes nodokļa maksātāja taksācijas perioda (kalendārā gada) apliekamo
ienākumu apjoms. Šī panta otrā daļa nosaka, ka iekšzemes nodokļu maksātāja gada apliekamais ienākums ir
viņa gada ienākums, izņemot ar nodokli neapliekamos ienākumus, no kura tiek atskaitīti attaisnotie izdevumi,
maksātāja gada neapliekamais minimums un atvieglojumi.
Ienākumu nodokļa likuma 8. pants nosaka gada apliekamā ienākuma avotus. Maksātāja gada apliekamo
ienākumu veido ienākumi citstarp pārējie šā panta trešajā daļā minētie ienākumi. Atbilstoši Ienākumu nodokļa
likuma 8. panta trešās daļas 21. punktam par pārējiem fiziskas personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā
nodoklis, tiek pieskaitīti citi ienākumi, kas nav minēti Ienākumu nodokļa likuma 9. pantā. Likuma 9. pants
noteic ienākumu veidus, kas netiek ietverti apliekamajā ienākumā un netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākumu
nodokli. Saskaņā ar Ienākumu nodokļa likuma 9. panta pirmās daļas 5. punktu gada apliekamajā ienākumā
netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti citsrarp izložu un azartspēļu laimesti, ja laimesta (tā vērtības) apmērs
(to kopsumma) taksācijas gada laikā nepārsniedz 3 000 euro.
Tādējādi jebkurai fiziskai personai ir pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli arī no laimestiem,
kuru kopsummas vērtība pārsniedz 3 000 euro.
[8] Ienākumu nodokļa likuma 7. pants noteic, ka maksātāja gada ienākums ir visa taksācijas perioda
(kalendārā gada) laikā iegūto naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums.
Nodokļu un nodevu likuma 23. panta sestās daļas 1. un 12. punkts noteic, ka, veicot nodokļu kontroli,
nodokļu administrācijai ir tiesības uz aprēķinu pamata noteikt nodokļu maksājumu apmēru atbilstoši nodokļu
maksātāja īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugumam vai nodokļu administrācijas rīcībā esošajām
ziņām: ja ir konstatēts nodokļu maksātāja īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugums, kurš neatbilst
nodokļu maksātāja deklarācijās uzrādītajiem ienākumiem vai par kuru nodokļu administrācijā nav iesniegtas
deklarācijas (1. punkts); nodokļu maksātāja deklarētie ienākumi vai nodokļu administrācijas rīcībā esošajās
deklarācijās uzrādītie nodokļu maksātāja ienākumi neatbilst nodokļu maksātāja rīcībā esošajiem vai bijušajiem
naudas līdzekļiem, mantai, cita veida vērtībām vai izdevumiem un nodokļu maksātājs nevar pamatot minēto
neatbilstību (12. punkts).
Saskaņā ar Ienākumu nodokļa likumu Dienests pārbauda maksātāja (fiziskās personas) taksācijas gadā
gūtos ienākumus, pamatojoties uz iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā uzrādītajiem datiem, darba devēju
(ienākuma izmaksātāju) paziņojumiem par izmaksātajām summām, ārvalstu nodokļu administrāciju sniegtajām
ziņām, apsekošanas un pārbaužu rezultātiem, kā arī citu Dienesta rīcībā esošo informāciju par nodokļa
maksātāja ienākumiem, īpašuma stāvokļa izmaiņām un izdevumiem (22. panta pirmā daļa). Ja maksātāja
deklarētie ienākumi vai Dienesta rīcībā esošajos pārskatos (paziņojumos) uzrādītie maksātāja ienākumi neatbilst
viņa izdevumiem taksācijas gadā, Dienests pieprasa šā panta 3.1 daļā noteiktajā termiņā iesniegt papildu
deklarāciju par ienākumiem, ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības maiņu (22.
panta trešā daļa). Ja Dienesta rīcībā esošajos pārskatos (paziņojumos) uzrādītie maksātāja ienākumi vai
maksātāja iesniegtajā deklarācijā uzrādītais ienākumu apjoms saskaņā ar Dienesta rīcībā esošo informāciju ir
mazāks par izdevumu apjomu, Dienests nosaka ar nodokli apliekamo ienākumu un nodokļa summu uz aprēķinu
pamata atbilstoši maksātāja īpašuma vērtības pieaugumam un dienesta rīcībā esošajām ziņām par maksātāja
darbību (arī maksātāja darījumiem un ieņēmumiem no saimnieciskās darbības) (22. panta otrā daļa).
Tātad Dienestam ir tiesības pārbaudīt nodokļu maksātāja deklarācijā uzrādīto datu ticamību, pieprasīt
papildu deklarācijas iesniegšanu un, konstatējot nesakritības, uz aprēķinu pamata noteikt ar nodokli apliekamo
ienākumu un maksājamo nodokļu summu.
Dienests deklarācijā norādīto datu ticamību un pareizību pārbauda, izmantojot visus tiesību normās
noteiktos pierādīšanas līdzekļus. Novērtējot nodokļu maksātāja paskaidrojumus, Dienestam ir jāizvērtē to
ticamība kopsakarā ar citiem tiešiem vai netiešiem pierādījumiem (sal. Senāta 2010.gada 19.jūlija spriedums
lietā Nr. SKA-226/2010 (A42516006) 13.-15. punkts, 2015.gada 5.jūnija spriedums lietā Nr. SKA-102/2015
(A420615511) 12. punkts).
[9] Atbilstoši Noteikumu Nr. 780 regulējumam Dienests, nosakot apliekamo ienākumu, veic iedzīvotāju
ienākuma nodokļa maksātāja ienākuma netiešo aprēķinu, pārbaudot iedzīvotāju ienākuma nodokļa
aprēķināšanas un samaksas pareizību (2. punkts). Ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs bez attaisnojoša
iemesla neiesniedz aizpildītu papildu deklarāciju, uzskata, ka Dienesta rīcībā esošā informācija atbilst papildu
deklarācijā iekļaujamai informācijai (10. punkts).
Dienests, pārbaudot pieteicējas gada ienākumu deklarācijas, konstatēja tajās neatbilstības, par kurām jau
sākot no 2023.gada 30.maija informēja pieteicēju, aicinot viņu sadarboties, iesniedzot precizētu gada ienākumu
deklarāciju, vēlāk kontu izrakstus par laiku no 2022.gda 1.janvāra līdz 2023.gada 31.decembrim, skaidrojumus
un dokumentus, kas apliecina naudas līdzekļu izcelsmes avotus un atrašanos pieteicējas rīcībā skaidras naudas
iemaksu veikšanas brīdī, kā arī bezskaidras naudas uzkrājumus. Dienests arī 2024.gada 19.maijā nosūtīja
pieteicējai vēstuli, aicinot pieteicēju 30 darba dienu laikā iesniegt papildu deklarāciju ar pierādījumiem.
Pieteicēja uz Dienesta aicinājumiem neatsaucās. Pieteicēja arī neatsaucās uz Dienesta aicinājumu ierasties uz
administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu uzsāktajā administratīvā pārkāpuma lietā. Dienests 2024.gada
29.augustā pieņēma lēmumu par soda piemērošanu pieteicējai administratīvā pārkāpuma lietā, jo pieteicēja ,
izvairoties no likumā noteikto deklarāciju iesniegšanas, ir liegusi Dienestam pārbaudīt viņas ienākumu atbilstību
izdevumiem, tai skaitā iespējamā ienākuma noskaidrošanu un pilnīgu nodokļu nomaksu (apkopojumu skat.
Dienesta 2025.gada 12. marta paziņojumā par nodokļu kontroles uzsākšanu lietas 1. sējuma 62. – 65.lapā).
Ņemot vērā konstatēto, tā kā pieteicēja uz Dienesta aicinājumiem neatsaucās, kā arī pieprasītās papildu
deklarācijas, kas ļautu Dienestam vispusīgi izvērtēt nodokļu maksātāja finansiālo stāvokli, neiesniedza,
Dienestam bija pamats veikt pieteicējas apliekamā ienākuma noteikšanu uz aprēķinu pamata.
[10] Saskaņā ar Dienesta iegūto informāciju no SIA /Nosaukums D/ un SIA /Nosaukums A/ (lietas
1.sējuma 35., 37.-40, 143.-145.lapa) pieteicēja, spēlējot azartspēles klātienē Rīgā 2022. un 2023.gadā, ir veikusi
skaidras naudas iemaksas (likmju likšana) lielos apmēros.
Pamatojoties uz Dienesta apkopoto informāciju par pieteicējas skaidras naudas plūsmu 2022. un
2023.gadā, Nodokļu kontroles rēķinā konstatēts, ka pieteicējas faktiskie izdevumi bijuši lielāki, nekā viņas
rīcībā esošie naudas līdzekļi. Tādēļ pārsnieguma summa 2022.gadā 84 993,59 euro un 2023.gadā 331 407,40
euro Dienestam bija pamats uzskatīta par slēptajiem ienākumiem (skaidras naudas negatīvo atlikumu
kopsavilkumu par 2022. gadu skat. nodokļu kontroles rēķina 4. tabulā (1.sējuma 171.lapa), par 2023.gadu
nodokļu kontroles rēķina 6.tabulā (1.sējuma 180.-181.lapa) apliekamā ienākuma aprēķinu skat. nodokļu
kontroles rēķina 3. un 5. tabulā (lietas 1.sējuma 162. – 180.lapā); apliekamā ienākuma aprēķinu nodokļu
kontroles rēķinā par 2022.gadu skat. 3. tabulā (1.sējuma 162.-171.lapa), par 2023. gadu skat. 5. tabulā (1.sējuma
172.-180.lapa)).
[11] Pieteicēja apšauba azartspēļu organizētāju sniegtās informācijas ticamību, norādot, ka lietā nav šo
komersantu grāmatvedības reģistru un attaisnojuma dokumentu, kas apliecinātu pieteicējas skaidrā naudā
veiktās iemaksas spēļu automātos un azartspēļu rīkotāju izmaksas nodokļu maksātājai. Tāpat, pieteicēja atsaucas
uz Ministru kabineta 2021. gada 14. septembra noteikumiem Nr. 625 „Prasības kases ieņēmumu un kases
izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai”, norādot, ka azartspēļu rīkotājam bija
jānoformē kases izdevumu orderis.
Tiesa konstatē, ka SIA /Nosaukums A/ 2024. gada 5. jūnija vēstulē Nr. 127/1- 3 (lietas 1.sējuma 37.lapa)
Dienestam ir sniegusi skaidrojumu, ka bezskaidras naudas pirkumi, kuru apmērs ir mazāks par 2000 euro,
neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā savstarpēji saistītas, netiek personificēti un tādēļ
detalizētu bezskaidras naudas darījumu sarakstu nav iespējams iesniegt, skaidrojumam pievienojot darījumu
sarakstu ar pieteicēju, t. sk. par skaidrā naudā izmaksātajiem laimestiem, skaidrā naudā veikto spēles dalības
līdzekļu pirkšanu un citiem izsniegtajiem līdzekļiem, kā arī grāmatvedības attaisnojuma dokumenti par
pieteicējai izmaksāto lielo laimestu, no kā izmaksas vietā ieturēts Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un pasniegtās
dāvanas (lietas 1.sējuma 37. – 44.lapa).
SIA /Nosaukums A/ 2025.gada 15.maija vēstulē Nr. 102/1-3 (lietas 1.sējuma 143.lapā) atkārtoti skaidrojusi,
ka saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas
likuma (turpmāk – Novēršanas likums) regulējumu tā uzglabā informāciju par darījumiem ar klientu par
summu, kuras apmērs ir 2000 euro vai vairāk, tai skaitā, ja klients laimē, pērk spēles dalības līdzekļus vai šajā
nolūkā maina ārvalstu valūtu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu vai kā vairākas savstarpēji saistītas
operācijas. Tādējādi Dienestam iesniegtajos datos nav informācija par darījumiem ar klientu par summām, kuru
apmērs ir mazāks par 2000 euro; skaidrojusi, ka veiktie pirkumi, kas apmaksāti ar bankas norēķinu karti, netiek
personalizēti, izņemot gadījumus, kad klients veic darījumu par summu, kuras apmērs ir 2000 euro vai vairāk,
neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēju saistītas operācijas; ka spēļu
automātos un spēļu galdos bieži izmato skaidras naudas iemaksas un izmaksas kā spēles dalības līdzekļu
plūsmas sastāvdaļu. Vienas sesijas laikā spēlētājs var saņemt vairākas izmaksas un atkārtoti tās iemaksāt, lai
veiktu turpmākas likmes. Tas nozīmē, ka darījumu atskaitēs redzamās kopējās iemaksas var pārsniegt sākotnējo
iemaksu, radot iespaidu par lielākām skaidras naudas summām, nekā faktiski spēlētājs ir iemaksājis no saviem
līdzekļiem. Tomēr, ja šīs starpizmaksas, kuras tiek izmantotas spēles turpināšanai, tiek izmaksātas skaidrā
naudā, tad šī spēļu automātā ieliktā skaidrā nauda ir jāfiksē un tā tiek fiksēta kā spēles dalības līdzekļu pirkšana
skaidrā naudā, lai uzraugošajām iestādēm pamatotu spēļu automātā ievietotās skaidrās naudas izcelsmi. Vēl SIA
/Nosaukums A/ vēstulē norādījusi, ka pieteicējas apgalvojums, ka no viena spēļu automāta izņemtā biļete, kura
tiek ievietota citā spēļu automātā, tiek summēta un gūst nosaukumu „Pērk spēles dalības līdzekļus”, neatbilst
patiesībai, jo šajā darījumā tiek fiksēta tikai spēļu automātā ievietotā skaidrā nauda vai summa, kas noņemta no
maksājumu kartes, lai iegādātos spēles dalības līdzekļus. Vēstulē arī sniegts sarakstā lietoto terminu skaidrojums
un būtība.
SIA /Nosaukums D/, atbildot uz Dienesta pieprasījumu, skaidrojot darījumus ar pieteicēju 2021., 2022. un
2023. gadā, informējusi Dienestu (lietas 1.sējuma 35.lapa), ka čekā darījums par skaidras naudas izņemšanu no
POS termināļa (tulkojumā no angļu valodas Point of Sale terminal t.i., ierīce, kas tiek izmantota tirdzniecības
vietās, lai apstrādātu maksājumus ar bankas kartēm) tiek atspoguļots kā pirkums par dalību spēlē. No POS
termināļa izņemto naudu klients var iemaksāt dalībai azartspēļu automātā. Azartspēļu automātā iemaksātās un
nenospēlētās naudas atlikumu klientam izmaksā azartspēļu automāts, tāpēc SIA /Nosaukums D/ rīcībā nav
informācijas par to, cik minētajā laika periodā no POS termināļa izņemtajiem naudas līdzekļiem pieteicēja ir
nospēlējusi azartspēļu automātos. Pirms spēles uzsākšanas azartspēļu automātos pieteicēja atbilstoši
normatīvajam regulējumam nav lūgusi SIA /Nosaukums D/ izsniegt reģistrēto kvīti, tādēļ komersanta rīcībā nav
informācijas par pieteicējas veiktajām iemaksām azartspēļu automātos skaidrā naudā. SIA /Nosaukums D/
pieteicējai 2021. un 2023.gadā laimesti virs 3000 euro nav izmaksāti, bet uzskaite par mazākiem laimestiem
(vērtībā zem 3000 euro) SIA /Nosaukums D/ netiek veikta. Vienlaikus SIA /Nosaukums D/, apliecinot
pieteicējai 2022.gada 17.martā skaidrā naudā izmaksāto laimestu 3 578,38 euro, no kura izmaksas vietā ieturēts
iedzīvotāju ienākuma nodoklis, vēstulei pievienojusi aktu Nr. ALF100325 (lietas 1.sējuma 36.lapa).
Tiesai, izvērtējot skaidrojumu saturu, nav iemesla uzskatīt, ka tie būtu neatbilstoši normatīvajiem aktiem,
ko Lēmumā norādījis arī Dienests, nesaprotami, pretrunīgi vai neloģiski. Turklāt Dienests SIA /Nosaukums A/
un SIA /Nosaukums D/ sniegto informāciju ir vērtējis kopsakarā ar citiem pierādījumiem lietā.
Tiesa lietā nekonstatē tādus apstākļus un tos pamatojošus pierādījumus, kas pamatoti to ka SIA
/Nosaukums A/ un SIA /Nosaukums D/ sniegtā informācija kopā ar skaidrojumiem nevarētu kalpot lietā kā
pierādījumi par azartspēļu organizētāju reģistrēto pieteicējas naudas līdzekļu kustību, spēlējot azartspēles,
atbilstoši skaidrojumos lietotajai terminoloģijai.
[12] Pieteicēja, apšaubot SIA /Nosaukums D/ un SIA/Nosaukums A/ sniegtās informācijas patiesumu,
norāda, ka attiecīgos datumos viņa nevarēja spēlēt azartspēles Rīgā, jo bija aizņemta, pildot darba vai dienesta
pienākumus /Vieta A/, vai ka viņa bija slima. Kā pierādījumus pieteicēja iesniegusi darbnespējas lapas (lietas
1.sējuma 248.lapa, 2.sējuma 46.- 49.lapa), Centra grafiku, kurā uzskaitīti pacientu pieņemšanas laiki 2022. un
2023.gadā (lietas 1.sējuma 225.-246.lapa, 2.sējuma 2.-45., 54.-75.lapa), un /Vieta A/ Centrālās administrācijas
sniegto informāciju par piedalīšanos sēdēs (lietas 2.sējuma 50.-53.lapa).
Dienests pieteicējas sniegto informāciju un iesniegtos pierādījumus kopsakarā ar informāciju, kas iegūta no
SIA /Nosaukums D/ un SIA /Nosaukums A/ ir apkopojis Lēmuma pielikumā 1. tabulā (lietas 2.sējuma
107.-126.lapa) un izvērtējis.
Tiesai, izvērtējot Lēmuma pielikuma tabulā apkopoto informāciju, nav pamata Dienesta izdarītos
secinājumus apšaubīt.
[12.1] Attiecībā uz pieteicējas atrašanos Rīgā un azartspēļu spēlēšanu darbnespējas periodos un datumos,
kas Centra grafikos norādīti kā tādi, kad pieteicējs Liepājā ir veikusi savus darba pienākumus Centrā, tiesa
konstatē un secina turpmāko.
Ģimenes ārsts pieteicējai izsniedzis darbnespējas lapas: 1) 2022.gada 21.novembrī darbnespējas lapu A
(par periodu no 2022.gada 21.novembra līdz 29.novembrim); 2) 2022.gada 30.novembrī pirmreizējās lapas
turpinājums – darbnespējas lapa B (par periodu no 2022.gada 30.novembra līdz 2023.gada 1.janvārim); 3)
2023.gada 18.jūlijā – darbnespējas lapu A (par periodu no 2023.gada 18.jūlija līdz 2023.gada 26.jūlijam); 4)
2023.gada 27.jūlijā pirmreizējās lapas turpinājums – darbnespējas lapa B (par periodu no 2023.gada 27.jūlija
līdz 2023.gada 18.augustam); 5) 2023.gada 28.septembrī – darbnespējas lapu A par periodu no 2023.gada
28.septembra līdz 2023.gada 6.oktobrim (lietas 2.sējuma 46-49.lapa). Darbnespējas periodā no 2022.gada
21.novembra līdz 2023.gada 1.janvārim pieteicēja vairākkārt ir norēķinājusies par pirkumiem Rīgā: 24.
novembrī – tirdzniecības centrā „STOCKMANN”, „Origo”, Rīgas starptautiskajā autoostā; 26.novembrī
tirdzniecības centrā /Nosaukums H/. 29.novembrī - pieteicēja veikusi bezskaidras naudas norēķinu SIA
/Nosaukums A/ Elizabete par 600,00 euro, 4. decembrī – SIA /Nosaukums A/ Aspazijas par 800 euro;
5.decembrī norēķinājusies par pirkumiem Rīgas Starptautiskajā autoostā, Spānijas preces – gaļas paviljonā Rīgā
divos maksājumos, tirdzniecības centrā „STOCKMANN”, bet plkst. 17:11 iepirkusies veikalā /Adrese B/;
8.decembrī norēķinājusies par pirkumiem plkst. 0:55:56 SIA /Nosaukums A/ Elizabete, plkst. 6:47:48
NARVESSEN /Adrese A/, bet plkst. 10:56:54 aptiekā “Jaunliepa” /Vieta A/ un plkst. 18:56:16 LPB
Dzelzceļnieku /Vieta A/; 10.decembrī veikusi pirkumu NARVESSEN Rīgā; 11.decembrī veikusi pirkumu plkst.
16:35:50 LIDO tirdzniecības centrā “Origo” un plkst. 20:09 NARVESSEN /Adrese A/ u.tt. (lietas 2.sējuma
107.-127.lapa). Minētajā darbnespējas periodā (līdz 2023.gada 1.janvārim) pieteicējs vairākkārt 2022.gada 22.,
24., 30.novembrī, 5., 8., 11., 17., 21., 25., 29.decembrī ir izņēmusi skaidru naudu no bankomātiem Rīgā, kas
atbilstoši pieteicējas skaidrotajam bija paredzēta spēlēšanai (atbilstoši Lēmumā norādītajam gan nodokļu
kontroles, gan apstrīdēšanas laikā iesniedzēja ir uzsvērusi, ka naudu izņēma tikai tajās dienās, kad devās uz
Rīgu, lai spēlētu azartspēles).
Izvērtējusi konstatēto, tiesa atzīst, ka lietā iegūtie pierādījumi par pieteicējas naudas līdzekļu kustību viņas
norēķinu kontos (pirkumi, skaidras naudas izņemšana no bankomāta) liecina, ka attiecīgajā darbnespējas
periodā no 2022.gada 21. novembra līdz 2023.gada 1.janvārim pieteicēja bijusi gan /Vieta A/, gan Rīgā.
Kredītiestāžu iesniegtajos kontu pārskatos fiksētajai informācijai par pieteicējas veiktajiem bezskaidras
naudas darījumiem un naudas līdzekļu izņemšanu no bankomāta tiesai nav iemesla neticēt.
Tādēļ tiesai nav iemesla apšaubīt to, ka pieteicēja vienas dienas (datuma) ietvaros, turklāt darbnespējas
laikā, ir bijusi gan vienā, gan otrā pilsētā, kas, ņemot vērā laiku, kas mērojams ceļā no /Vieta A/ uz Rīgu un
otrādi (vidēji 3,5 stundas ar sabiedrisko transportu; vidēji 3 stundas ar privāto transportu) ir pilnībā iespējams.
Turklāt vērā jāņem, ka pieteicējas apmeklētie azartspēļu nami darbojas visu diennakti. Līdz ar to pieteicēja
varēja spēlēt azartspēles neatkarīgi no tā, cikos ieradās Rīgā un kaut vai visu nakti.
Tāpat darbnespējas periodā no 2023.gada 18.jūlija līdz 18.augustam un no 2023.gada 28.septembra līdz
6.oktobrim pieteicējas darījumi liecina par atrašanos Rīgā un azartspēļu spēlēšanu. Piemēram, 2023.gada
19.jūlijā pieteicēja ir veikusi norēķinus SIA /Nosaukums A/ Aspazijas par 1000 euro (500 euro + 500 euro) un
tirdzniecības centrā „Origo”, iegādājusies e-biļeti SIA /Nosaukums N/; 20. jūlijā – veikusi norēķinus SIA
/Nosaukums A/ Aspazijas par 200 euro, norēķinājusies tirdzniecības centrā „Origo”, Daily pusdienu restorānā,
grāmatnīcā „Polaris”, kā arī iegādājusies autobusa biļeti Rīgas starptautiskajā autoostā; 28. jūlijā – veikusi
norēķinus SIA „Olympic Casino Latvia” Elizabete par 900 euro (600 euro un 300 euro), SIA /Nosaukums P/
spēļu zālē Raiņa bulvārī par 60 euro, norēķinājusies bistro Vērmanītis. Pirkumus no konta Rīgā pieteicēja
veikusi arī 2023.gada 29. jūlijā, 3., 7., 9.,17.augustā, 28.septembrī. Arī šajos darbnespējas periodos pieteicēja no
bankomātiem Rīgā ir izņēmusi skaidru naudu 2023.gada 20., 29.jūlijā, 3., 7.augustā, 28.septembrī (lietas
2.sējuma 107.-127.lapa). Tādēļ tiesai nav šaubu, ka arī šajos darbnespējas periodu datumos pieteicēja ir bijusi
Rīgā.
Līdz ar to tiesa noraida kā nepamatotu pieteicējas norādīto, ka darbnespējas laikā viņa atrasties Rīgā un tur
spēlēt azartspēles nevarēja.
Tas ka atbilstoši iesniegtajiem Centra darba grafikiem pieteicējai darbnespējas periodu laikā 2022.gada 21.,
23.un 28.novembrī rīta pusē (attiecīgi līdz plkst. 11:20; 12.10; 11.20 ) , 2023.gada 19.jūlijā no plkst. 8;50 līdz
12:10, 24.jūlijā no plkst. 8:50 līdz 11:20; 31.jūlijā plkst. 8:50 līdz 11:20; 2.augstā no plkst. 9:15 līdz 11:00 bija
pacientu pieņemšana, tiesas secinājumus nevar ietekmēt, jo skaidras naudas izņemšana no bankomāta Rīgā
2022.gada 21.novembrī un norēķināšanās par pirkumiem Rīgā 2023.gada 19.jūlijā nepārprotami liecina par
pieteicējas atrašanos Rīgā šajos datumos, bet par 2022.gada 23. un 28.novembri, 2023.gada 24. un 31.jūliju,
2.augustu azartspēļu organizētāji nav snieguši Dienestam informāciju, kas varētu pieteicēju ietekmēt
nelabvēlīgi.
Arī, izvērtējusi Centra grafikus kopsakarā ar informāciju kredītiestāžu kontu pārskatos citā laikā (tad, kad
pieteicējai nebija noformēta darbnespējas lapa), tiesa konstatē, ka arī citās grafikos norādītajās pacientu
pieņemšanas dienās pieteicēja ir bijusi Rīgā, iepirkusies un spēlējusi azartspēles. Piemēram, 2022. gadā:
30.martā pieteicējai no plkst. 8:50 līdz 10:30 ir uzrādīts pacientu pieņemšanas laiks, savukārt plkst. 15:30
pieteicēja norēķinājusies par pirkumu Rīgas Starptautiskajā autoostā; 25.maijā pieteicējai no plkst. 8:50 līdz
11:40 ir uzrādīts pacientu pieņemšanas laiks, savukārt plkst. 22:38 pieteicēja norēķinājusies par pirkumu Rimi
tirdzniecības centrā “Origo”; 8.jūnijā pieteicējai no plkst. 8:00 līdz 17:10 ir uzrādīts pacientu pieņemšanas laiks,
savukārt plkst. 23:50 pieteicēja veikusi bezskaidras naudas norēķinu SIA /Nosaukums A/ Dzirnavu; 7.septembrī
pieteicējai no plkst. 8:50 līdz 20:30 ir uzrādīts pacientu pieņemšanas laiks, savukārt plkst. 23:32 pieteicēja
veikusi bezskaidras naudas norēķinu SIA /Nosaukums A/ Dzirnavu; 2023.gada 22.februārī pieteicējai no plkst.
8:00 līdz 16:20 ir uzrādīts pacientu pieņemšanas laiks, savukārt plkst. 23:41 pieteicēja veikusi bezskaidras
naudas norēķinu SIA /Nosaukums A/ Elizabete u.c. pirkumus; 28.jūnijā pieteicējai no plkst. 8:50 līdz 12:10 ir
uzrādīts pacientu pieņemšanas laiks, savukārt plkst. 16:04 pieteicēja norēķinājusies par pirkumu LIDO
tirdzniecības centrā “Origo”; 19.jūlijā pieteicējai no plkst. 8:50 līdz 12:10 ir uzrādīts pacientu pieņemšanas
laiks, savukārt plkst. 22:45 pieteicēja veikusi bezskaidras naudas norēķinu SIA /Nosaukums A/ Aspazijas u.c.
Tādēļ tiesai nav pamata uzskatīt, ka pieteicējai nebūtu bijis iespējams darbu Centrā apvienot ar regulāriem
braucieniem uz Rīgu, lai spēlētu azartspēles.
Vienlaikus tiesa atzīst, ka Centra grafiki, kas citstarp liecina par to, ka pieteicējai viņas darbnespējas
periodos 2022.gada 21., 23., 28., 30.novembrī, 2023.gada 19., 24., 31. jūlijā un 2.augustā bija pacientu
pieņemšana (skat Centra vēstuli lietas 1.sējuma 247.lapā), ir pretrunā gan pieteicējas apgalvojumiem, ka viņa
bija ļoti slima, gan ar pieteicējai izsniegtajām darbnespējas lapām. Tādēļ tiesai ir pamats Centra grafikos
norādīto informāciju vērtēt kritiski.
Arī apstāklis, ka, atbilstoši Centra grafikam pieteicējai pacientu pieņemšanas laiks bija, piemēram:
2022.gada 20.aprīlī līdz plkst. 16:20, bet jau plkst. 16:22 pieteicēja iepirkusies aptiekā Rīgā; 2023.gada 5.aprīlī
līdz plkst. 18.25, bet jau plkst. 17:18 pieteicēja iepirkusies tirdzniecības centrā „Origo”; 19.jūnijā līdz plkst.
17:00, bet jau plkst. 19:05 pieteicēja iepirkusies tirdzniecības centrā „Origo”; 26.jūnijā līdz plkst. 18:00, bet jau
plkst. 19:10 pieteicēja iepirkusies tirdzniecības centrā „Origo”; 2023.gada 5.jūlijā līdz plkst. 15:05, bet jau plkst.
15:50 pieteicēja iepirkusies LIDO tirdzniecības centrā “Origo”, liecina par to, ka informācija Centra grafikā nav
patiesa.
Tādēļ Centra grafikos norādītā informācija var kalpot par apliecinājumu pieteicējas norādītajam par viņas
aizņemtību darbā Centrā tikai kopā ar citiem ticamiem to pamatojošiem pierādījumiem, par kuru iesniegšanu
pieteicējai jāgādā, ja pieteicēja Centra grafikus vēlas izmantot lietā kā pierādījumus savu iebildumu
pamatošanai.
[12.2.] Attiecībā uz pieteicējas atrašanos Rīgā un azartspēļu spēlēšanu datumos, kad bija domes un
komitejas sēdes, tiesa konstatē un secina turpmāko.
Pieteicēja ir iesniegusi Dienestam /Vieta A/ Centrālās administrācijas 2025.gada 26.augusta izziņu ar
sarakstu par 24 komitejas sēdēm 2022. un 2023.gadā, no kurām pieteicēja nav piedalījusies tikai vienā –
2022.gada 6.oktobrī. Apstrīdēšanas iesniegumam pievienots arī saraksts par domes sēdēm, kurā norādīts, ka
pieteicēja nav piedalījusies 2022.gada 20.aprīļa un 18.augusta, kā arī 2023.gada 26.janvāra sēdēs, t.i., trijās no
trīsdesmit (lietas 2.sējuma 50.-51, 53.lapa).
Dienests konstatējis, ka sēžu dienās pieteicēja ir bijusi Rīgā, iepirkusies un arī spēlējusi azartspēles.
Dienesta iegūtie pierādījumi liecina, ka pieteicēja arī sēžu dienās ir bijusi Rīgā, iepirkusies un arī spēlējusi
azartspēles. Piemēram., 2022.gadā: 17.martā pieteicēja ir piedalījusies domes sēdē no plkst. 12:00 līdz 13:29,
bet informācija AS /Nosaukums B/ konta pārskatā liecina par pirkumiem „LIDO Vermanitis” plkst. 19:08:58 un
Rīgas Starptautiskajā autoostā plkst. 19:55:42; 19.maijā pieteicēja ir piedalījusies domes sēdē no plkst. 12:00
līdz 13:36, bet informācija AS /Nosaukums T/ konta pārskatā liecina par pirkumu DAILY pusdienu restorānā
Rīgā; 8.septembrī pieteicēja ir piedalījusies komitejas sēde no plkst. 12:00 līdz 12:29, savukārt atbilstoši AS
/Nosaukums B/ konta pārskatam plkst. 17:53 veikusi pirkumu LIDO tirdzniecības centrā “Origo” un plkst.
19:09 SIA /Nosaukums A/ Dzirnavu Rīgā u.tt.
Dienests arī konstatējis, ka atbilstoši publiski pieejamai informācijai /Vieta A/ mājas lapā /Tīmekļvietne A/,
pieteicēja tikai 2022.gada 15.decembrī, iespējams, klātienē ir piedalījusies komitejas sēdē (atbilstoši SIA
/Nosaukums A/ informācijai šajā dienā pieteicēja nav spēlējusi azartspēles), savukārt visās pārējās sēdēs
pieteicēja piedalījusies attālināti, izmantojot videokonferenču rīku Zoom Meeting; pieteicējas piedalīšanās
2023.gada 8.jūnija komitejas sēdē nav konstatējama.
Atbilstoši publiski pieejamai informācijai komitejas sēdes notikušas: 2022.gada 10.martā no plkst. 12:00 līdz
12:16 (/Tīmekļvietne C/ un /Tīmekļvietne D/); 21.jūlijā no plkst. 12:00 līdz plkst. 12:54 (/Tīmekļvietne E// un
/Tīmekļvietne F/); 8.septembrī no plkst. 12:00 līdz plkst. 12:29 (/Tīmekļvietne G/); 15.decembrī no plkst. 12:00
līdz plkst. 12:52 (/Tīmekļvietne H/ un /Tīmekļvietne I/); 2023.gada 19.janvārī no plkst. 12:00 līdz plkst. 12:19
(/Tīmekļvietne J/ un /Tīmekļvietne K/); 14.septembrī no plkst. 12:00 līdz plkst. 12:38 (/Tīmekļvietne L/);
12.oktobrī no plkst. 12:00 līdz plkst. 13:29 (/Tīmekļvietne M/ un /Tīmekļvietne N/). Domes sēdes notikušas:
2022.gada 17.martā no plkst. 12:00 līdz plkst. 13:29 (/Tīmekļvietne O/ un /Tīmekļvietne P/); 19.maijā no plkst.
12:00 līdz plkst. 13:36 (/Tīmekļvietne R/ un /Tīmekļvietne S/); 13.oktobrī no plkst. 12:00 līdz plkst. 13:18
/Tīmekļvietne T/ un /Tīmekļvietne U/); 22.decembrī no plkst. 12:00 līdz plkst. 13:50 (/Tīmekļvietne V/);
2023.gada 23.martā no plkst. 12:00 līdz plkst. 13:15 (/Tīmekļvietne Z/ un /Tīmekļvietne AA/); 20.jūlijā no
plkst. 12:00 līdz plkst. 12:47 (/Tīmekļvietne AB/ un /Tīmekļvietne AC/); 24.augustā no plkst. 12:00 līdz plkst.
13:11 (/Tīmekļvietne AD/ un /Tīmekļvietne AE/) ; 21.septembrī no plkst. 12:00 līdz plkst. 12:17 (/Tīmekļvietne
AF/ un /Tīmekļvietne AG/); 19.oktobrī no plkst. 12:00 līdz plkst. 12:50 (/Tīmekļvietne AH/ un /Tīmekļvietne
AI/); 21.decembrī no plkst. 12:00 līdz plkst. 13:50 (/Tīmekļvietne AJ/ un /Tīmekļvietne AK/) (apkopojumu skat
Lēmuma pielikumā lietas (lietas 2.sējuma 107.-127.lapa)).
Ņemot vērā, ka sēžu norises laiks ir bijis samērā īss un garākās sēdes (tikai divas no uzskaitītajām) beidzās
jau plkst. 13:50, tiesai nav saprātīga pamata uzskatīt, ka sēžu dienā, neatkarīgi no tā, vai pieteicēja tajās
piedalījās no /Vieta A/ vai no Rīgas, pieteicēja nevarētu būt bijusi Rīgā.
Par to, ka pieteicēja atradusies Rīgā arī Lēmuma pielikumā uzskaitītajos sēžu datumos: 2022.gada
17.martā, 19.maijā, 8.septembrī, 22.decembrī, 2023.gada 8.jūnijā, 20.jūlijā, 24.augustā, 21.septembrī,
19.oktobrī, 21.decembrī, papildus apliecina arī informācija pieteicējas kontu pārskatos par viņas veiktajiem
pirkumiem un skaidras naudas izņemšanu no bankomāta Rīgā.
Dienests Lēmumā arī analizējis, kas konkrētos datumos liecina par to, ka pieteicēja sēdē piedalījās,
atrodoties Rīgā.
Tiesai nav pamata nepiekrist Dienesta vērtējumam.
[12.3] Pieteicējas arguments par ievērojamo ceļā no /Vieta A/ uz Rīgu un atpakaļ ar sabiedrisko transportu
pavadīto laiku, kas atbilstoši pieteicējas norādītajam liecina par to, ka pieteicēja nevarēja spēlēt azartspēles
atbilstoši SIA /Nosaukums A/ reģistrā uzskaitītajām, nav pamatots, jo lietā iegūtā informācija liecina, ka,
pieteicēja vairākkārt viena datuma ietvaros ir atradusies gan /Vieta A/, gan Rīgā.
Piemēram, par to, ka pieteicēja 2022. gada 8. decembrī ir bijusi Rīgā, kur spēlējusi azartspēles, bet pēc tam
devusies uz Liepāju, liecina pirkums SIA /Nosaukums A/ Elizabete plkst. 0:55 par 500 euro un NARVESSEN
/Adrese A/, bet plkst. 10:56 pieteicēja jau ir veikusi pirkumus /Vieta A/. Līdzīga situācija bijusi 2022. gada
30.martā, kad pieteicēja pēc darba Centrā devusies uz Rīgu; 7.oktobrī plkst. 19:32:10 veikusi pirkumu LPB
/Vieta A/, bet plkst. 23:51:22 jau veikusi skaidras naudas izņemšanu no bankomāta Rīgā; 2022.gada 21. un
24.novembrī, 5. un 8.decembrī, un 2023.gada 21.decembrī, kad konstatēti gan pieteicējas veikti pirkumi /Vieta
A/, gan skaidras naudas izņemšana no bankomāta Rīgā.
Līdz ar to lietā esošie pierādījumi par pieteicējas rīcību apgāž viņas apgalvojumus par šādas rīcības
neiespējamību.
Turklāt vērā ņemams tas, ka arī klātienes azartspēļu spēlēšanai nav laika ierobežojuma – kazino un spēļu
zāles darbojas visu diennakti.
Tādēļ pieteicējas sniegtie paskaidrojumi un iesniegtie pierādījumi konkrētajā gadījumā nedod pamatu tiesai
apšaubīt Dienesta izdarīto secinājumu pamatotību.
[12.4] Pieteicēja kā šķērsli azartspēļu spēlēšanai Rīgā Lēmuma pielikumā norādītajos datumos minējusi arī
savu aizņemtību darbā Apvienībā.
Ņemot vērā, ka lietā nav šī darba devēja apliecinātas informācijas par pieteicējas faktiski nostrādāto laiku
tajā 2022. un 2023.gadā un citi pierādījumi, kas to apliecinātu, tad iebildumus, kas balstīti uz šo argumentu,
tiesa noraida kā nepamatotus.
Kā jau tiesa norādījusi arī tiesas lēmumā, ar kuru noraidīts pieteicējas lūgums par Lēmuma darbības
apturēšanu, Nodokļu un nodevu likuma 38. pants noteic, ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas
aprēķinātajam nodokļu maksājumu lielumam, pierādījumus par nodokļu maksājumu lielumu nodrošina nodokļu
maksātājs.
[12.5] Pieteicēja norāda, ka Dienests no aprēķina nav izņēmis nevienu maksājuma dienu, kad pieteicēja ir
strādājusi līdz plkst. 20.00 vakarā un dienā, kad nekur nav braukusi un veikusi maksājumus.
Kā pamatoti norādījis Dienests, pieteicēja nav minējusi nevienu konkrētu datumu, kurā, pretēji Dienesta
atzītajam, pieteicēja azartspēles nav spēlējusi. Tiesa spriedumā jau iepriekš konstatējusi, ka pieteicējai ir bijis
iespējams vienas dienas ietvaros atrasties gan /Vieta A/, gan Rīgā. Papildus no Lēmuma pielikuma tiesa
konstatē, ka, neraugoties uz to, ka atbilstoši Centra grafikiem pieteicējai pieņemšanas Centrā bija: 2022.gada
6.aprīlī no plkst. 8:00 līdz plkst. 17:35; 11.maijā no plkst. 8:00 līdz plkst. 16:20; 8.jūnijā no plkst. 8:00 līdz
plkst. 17:10; 18.jūlijā no plkst. 8:50 līdz plkst. 16:45; 7.septembrī no plkst. 8:50 līdz plkst. 20:30; 2023.gada
22.februārī no plkst. 8:00 līdz plkst. 16:20; 5.aprīlī no plkst. 8:00 līdz plkst. 18:25; 3.maijā no plkst. 8:00 līdz
plkst. 20:05; 19.jūnjā no plkst. 8:00 līdz plkst. 17:00; 26.jūnijā no plkst. 8:00 līdz plkst. 18:00; 5.jūlijā no plkst.
8:00 līdz plkst. 15:05, u.c., pieteicēja šajos datumos ir bijusi arī Rīgā, par ko liecina viņas Rīgā veiktie pirkumi,
tai skaitā pirkumi SIA /Nosaukums A/ Elizabete un Dzirnavu.
Līdz ar to tiesai nav iemesla uzskatīt, ka darba laika ilgums Centrā būtu bijis šķērslis tam, lai pēc darba
pieteicēja dotos uz Rīgu, lai spēlētu azartspēles, vai, lai savlaicīgi atgrieztos no Rīgas, lai varētu veikt savus
darba pienākumu Centrā.
[12.6] Ņemot vērā lietā konstatēto, tiesa piekrīt Dienestam, ka Lēmuma pielikumā apkopotā informācija un
izdarītie secinājumi pierāda, ka pieteicējas apgalvojumi par SIA /Nosaukums A/ nepatiesi sniegto informāciju,
noliedzot azartspēļu spēlēšanu konkrētos datumos dažādu iemeslu dēļ, nav pamatoti.
Pieteicējas bankas kontos pieejamā informācija liecina, ka, pretēji pieteicējas apgalvojumiem, pieteicēja ir
bijusi Rīgā, iepirkusies dažādās tirdzniecības un ēdināšanas pakalpojumu vietās, no bankomātiem izņēmusi
skaidru naudu, kā arī ir veikusi citus bezskaidras naudas norēķinus, t.sk. par azartspēlēm.
Tādēļ tiesa atzīst, ka Dienestam nebija pamata apšaubīt SIA /Nosaukums A/ sniegto informāciju par
pieteicējas skaidras naudas darījumiem, kurus pieteicēja ir apstrīdējusi.
Turklāt pieteicēja nav noliegusi pašu azartspēļu spēlēšanas faktu, kā arī nav norādījusi, ka viņas bankas
kartes bezskaidras naudas norēķinu veikšanai Rīgas uzņēmumos (ne azartspēļu namos un zālēs) noteikts
datumos būtu izmantojusi kāda cita persona. Tādēļ pieteicējas minētais, ka noteiktos datumos viņa būt Rīgā
nevarēja, kas ir pretrunā iegūtajiem pierādījumiem, minējums, ka SIA /Nosaukums A/ reģistrā uzskaitīti citu
personu darījumi un vispārēja norāde, ka viņas rīcībā tādu naudas līdzekļu nav, ir pretrunā pašas pieteicējas
teiktajam.
[13] Pieteicēja norāda, ka no bankomātiem skaidras naudas līdzekļus viņa izņēmusi mazākā apmērā, nekā
atbilstoši SIA /Nosaukums A/ norādītajam ieguldīti azartspēļu spēlēšanai.
Tiesa piekrīt Dienestam, ka šis pieteicējas iebildums nav pamatots; šāds secinājums izriet no Lēmuma
pielikumā apkopotās informācijas un azartspēļu rīkotāju sniegtajām atbildēm par azartspēļu norisi un darījumu
uzskaiti. Proti, no bankomāta izņemtā un azartspēlēs ieguldītās skaidras naudas līdzekļu starpība, iespējams, ir
izskaidrojama ar to, ka atbilstoši azartspēļu rīkotāju skaidrojumiem darījumi zem 2000 euro netiek uzskaitīti,
personificējot spēlētāju, tāpēc visas pieteicējas iemaksātās summas nav atspoguļotas darījumu pārskatā. Tādēļ
azartspēlēs ieguldīto pieteicējas līdzekļu apjoms, iespējams, bija vēl lielāks. Apstāklis, ka azartspēlēs ieguldītie
līdzekļi netika uzskaitīti, ja to vērtība nesasniedza 2000 euro, izskaidro arī pieteicējas iebildumus par SIA
/Nosaukums A/ uzskaitītajiem gūtajiem laimestiem tajās dienās, kad bankomāta izņemta mazāka summa, nekā
pēc SIA /Nosaukums A/ informācijas iztērēta azartspēlēs, pamato to, kas konstatēts arī nodokļu kontroles rēķinā
un ir pamatā papildu iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinam to, ka pieteicējai bija slēptie skaidras naudas
līdzekļi, kuru izcelsme nav zināma.
[14] Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiesai nav iemesla apšaubīt pieteicējas gūto nedeklarēto ienākumu
apjomu, no kuriem papildus aprēķināms iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kā arī nokavējuma nauda samaksas
termiņa nokavējumu saskaņā ar Nodokļu un nodevu likuma 29. panta otro daļu.
Pieteicēja, 2025.gada 16.aprīlī precizējot 2022. un 2023.gada ienākumu deklarāciju, papildus ir deklarējusi
SIA /Nosaukums A/ izmaksātos laimestus skaidrā naudā 2022.gadā 20 851,78 euro un 2023.gadā 50 930,94
euro apmērā, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (attiecīgi) 6 464,05 euro un 15 788,89 euro. Tādēļ
pieteicējas papildus deklarētos ienākumus Dienests pamatoti papildu iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinā
nav iekļāvis un no tiem papildu nodokli nav aprēķinājis.
Tādēļ pieteicējas pieteikums ir noraidāms kā nepamatots.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma, 246.–251. un 289.–291. pantu, tiesa
nosprieda
noraidīt pilnībā /Persona A/ pieteikumu par Valsts ieņēmuma dienesta ģenerāldirektora 2025.gada
24.oktobra lēmuma Nr. 31.3/22.10/3612 „Par /Persona A/ iesnieguma izskatīšanu” atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas
dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.
Tiesnese S. Sērdiene
Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu