Court dismissed tenant's claim for renovation costs as landlord delivered habitable premises despite initial defects.

Lieta Nr.C29450520

Lietvedības Nr.CA-1643-25/8

ECLI:LV:RAT:2025:1028.C29450520.21.S

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2025.gada 28.oktobrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Sarmīte Vamža

tiesnese Kristīne Zdanovska

tiesnese Žanete Žimante

ar tiesas sēžu sekretāri Annu Elizabeti Palmu

piedaloties tulkam /Persona B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /Persona C/ un /Persona D/ prasībā pret /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/

par zaudējumu piedziņu, sakarā ar /Nosaukums B/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas tiesas 2024.gada

19.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītāji /Persona C/ un /Persona D/ cēla tiesā prasību pret atbildētājām /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/,

kurā pamatojoties uz Civillikuma 1770., 1775. un 1783.pantu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2., 40. un

41.pantu, Noteikumu par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 “Dzīvojamās ēkas” 1.punkta otro daļu un

2.5.punktu, lūdz piedzīt no /Nosaukums B/ zaudējumus 2572,03 EUR un tiesāšanās izdevumus 286,11 EUR.

Prasība pamatota ar šādiem apstākļiem.

[1.1] Pamatojoties uz 2006.gada 16.maija Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes

rekomendāciju, dzīvojamā platība /Adrese A/, izīrēta prasītājiem.

No 2006.gada 22.maija dzīvokļa pieņemšanas – nodošanas akta redzams, ka dzīvoklis nav derīgs dzīvošanai, jo

tas atrodas avārijas stāvoklī.

[1.2] Prasītāji par saviem līdzekļiem, pēc saskaņošanas ar namu pārvaldi /Nosaukums C/, veica remonta darbus

dzīvoklī, kas ir neatdalāmi uzlabojumi – uzstādīti plastikāta logi un dzelzs durvis, uzcelta autonoma ieeja,

tualete pārcelta no koridora dzīvoklī, uzstādīta santehnika, samainīta un salabota kanalizācija, veikti

elektroinstalācijas darbi, siltinātas dzīvokļa sienas, uzstādīta siltā grīda un apkures katls, veikti kosmētiskie

darbi, uzstādīts metālisks režģis kāpņu telpā un veikti maksājumi par atļauju saņemšanu.

[1.3] Prasītāji ieguldot līdzekļus palielinājuši /Adrese A/, vērtību. Ņemot vērā to, ka prasītājiem nomas laika

garumā nebija iespējas izmantot dzīvokli dzīvošanai, neatdalāmie uzlabojumi dzīvoklī piedzenami no

atbildētājas par labu prasītājiem kā zaudējumi.

[2] Par celto prasību atbildētāja /Nosaukums A/ iesniedza paskaidrojumus, kuros norāda, ka prasība nav

pamatota un ir noraidāma pilnībā.

[2.1] Dzīvojamā telpa /Adrese A/, pieder /Nosaukums B/.

[2.2] Saskaņā ar 2006.gada 22.maija dzīvojamās telpas īres līguma 1.1.apakšpunktu izīrētājs nodeva, bet īrnieks

pieņēma lietošanā dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas /Adrese A/.

Līguma neatņemama sastāvdaļa ir dzīvojamo telpu nodošanas – pieņemšanas akts, kurā norādīts, ka dzīvojamā

telpa ir neapmierinošā stāvoklī, bet ne avārijas stāvoklī.

Atbilstoši Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 40.pantam un minētā akta 8.punktam, visu dzīvojamai telpai

nepieciešamo remonta darbu veikšanu, līdz ar akta parakstīšanu uzņēmušies prasītāji.

Īres līguma darbības periodā prasītāji nav arī pretendējuši uz īres maksas samazinājumu, kas paredzēts Likuma

“Par dzīvojamo telpu īri” 40.pantā.

[2.3] Prasītāji nav pierādījuši, ka apkures sistēma nebija darba kārtībā, kā arī nav vērsušies pie dzīvojamās

telpas īpašnieces ar pretenzijām.

Lietā iesniegta /Nosaukums L/ tāme par apkures sistēmas un katla montāžu 2572,03 EUR apmērā un 2009.gada

20.maija apliecinājums, ka veikti gāzes katla un apkures sistēmas montāžas darbi objektā /Adrese A/. Savukārt,

prasība tiesā celta vienpadsmit gadus pēc veiktajiem remontdarbiem.

Līdz ar to, atbilstoši Civillikuma 1895.pantam, prasība noraidāma, jo prasījumam ir iestājies noilgums.

[3] Ar Rīgas pilsētas tiesas 2022.gada 15.novembra spriedumu prasība apmierināta daļēji, piedzenot no

atbildētājas /Nosaukums A/ prasītāju labā zaudējumus 2572,03 EUR. Pārējā daļā prasība noraidīta.

[4] Par spriedumu atbildētāja /Nosaukums A/ iesniedza apelācijas sūdzību, pārsūdzot spriedumu prasības

apmierinātajā daļā.

[5] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2023.gada 26.aprīļa spriedumu atcelts Rīgas pilsētas tiesas

2022.gada 15.novembra spriedums un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai.

[6] Ar Rīgas pilsētas tiesas 2024.gada 19.aprīļa spriedumu tiesa nosprieda piedzīt no /Nosaukums B/ par labu

/Persona C/ un /Persona D/ zaudējumus 2572,03 EUR un tiesas izdevumus 337,52 EUR, kopā 2909,55 EUR. [..]

Noteikt /Persona C/ un /Persona D/ tiesības saņemt no /Nosaukums B/ likumiskos 6% gadā no piedzītās summas

2909,55 EUR par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei, ievērojot, ka procentu

pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis piedzītās kopsummas lielumu.

/Persona C/ un /Persona D/ prasību par zaudējumu piedziņu daļā pret /Nosaukums A/ noraidīt.

Izbeigt tiesvedību /Persona C/ un /Persona D/ prasībā daļā par zaudējumu 872,40 EUR piedziņu. [..].

Pirmās instances tiesas spriedums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[6.1] Tiesa konstatēja, ka prasītāji iesnieguši prasības pieteikuma grozījumus, kā atbildētāju pieaicinot

/Nosaukums B/ lūdzot piedzīt zaudējumus 2572,03 EUR, kas ir par 872,40 EUR mazāk nekā sākotnējā prasībā.

Līdz ar to, tiesa atzina, ka tiesvedība daļā par 872,40 EUR piedziņu ir izbeidzama pamatojoties uz Civilprocesa

likuma 223.panta 4.punktu.

[6.2] Tiesa konstatēja, ka 2006.gada 22.maijā starp /Persona C/ un Rīgas domi, ko pārstāvēja Rīgas pašvaldības

/Nosaukums C/, noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvojamo telpu /Adrese A/. Līguma neatņemama

sastāvdaļa ir dzīvojamo telpu nodošanas – pieņemšanas akts.

No minētā akta izriet, ka dzīvojamā istaba un virtuve ir neapmierinošā stāvoklī. Virtuvē nav gāzes plīts, gāzes

un ūdens padeve ir atslēgta, izlietnes un krāna nav. Griesti (apmetums, krāsojums) dažviet nodrupis, krāsojums

nolietojies, sienas (apmetums, krāsojums) dažviet nodrupis, krāsojums nolietojies, grīdas – koka/dēļu

izstaigātas, dažviet jāmaina, krāsojums nolietojies, durvis, logu bloks – durvju bloki – divi jāmaina, loga bloki –

viens jāremontē, viens nav, elektroinstalācija jāmaina, elektroenerģija atslēgta, apkures sistēma – krāsns

jāremontē, pavards nojaukts.

[6.3] Tiesa atzina, ka atbildētājai kā izīrētājai, tiesību normas noteic pienākumu nodrošināt īrniekiem

pamatpakalpojumus, tostarp apkuri. Dzīvokli bez apkures nav iespējams lietot ziemā, daļēji rudenī un pavasarī.

Līdz ar to atbildētājai bija pienākums risināt jautājumu par apkures nodrošināšanu īrniekiem.

Īrnieku parāds, neatbrīvo izīrētāju no pienākuma nodrošināt pamatpakalpojumu sniegšanu.

[6.3.1] Tiesa secināja, ka prasītāji pilnvērtīgi varēja izmantot dzīvokli tikai, ierīkojot tajā apkuri, proti, veicot

gāzes katla un apkures sistēmas montāžas darbus tajā. Turklāt, apkures sistēmas ierīkošana ir saistīta ar tūlītēju

neatliekamu nepieciešamu vajadzību īrētā dzīvokļa uzturēšanai un bojāejas novēršanai Civillikuma 865.panta

izpratnē.

[6.3.2] Tiesa atzina, ka prasītāji ir pierādījuši nepieciešamo izdevumu apmēru, ko apstiprina /Nosaukums L/

tāme par apkures sistēmas un katla montāžu 2572,03 EUR un /Nosaukums L/ 2009.gada 20.maija apliecinājums

par gāzes katla un apkures sistēmas montāžas darbu veikšanu dzīvoklī.

[6.4] Tiesa atzina par nepamatotu atbildētājas /Nosaukums A/ atsaukšanos uz Civillikuma 1895.pantā paredzēto

desmit gadu noilgumu, norādot, ka prasība tiesā ierosināta 2020.gada 19.novembrī, kas ir vienpadsmit gadus

pēc veiktajiem remontdarbiem.

Civillikuma 1895.pantā definētais visu saistību tiesību noilgums desmit gadu laikā attiecas uz /Persona C/ un

/Nosaukums L/ līgumiskajām attiecībā, nevis uz pierādīšanas līdzekļiem citā civilprocesā.

[6.5] Ņemot vērā, ka 2006.gada 22.maija līgums ir noslēgts nevis starp prasītājiem un /Nosaukums A/, bet gan

starp prasītājiem un Rīgas domi, tiesa atzina, ka īres tiesiskās attiecības visu īres līguma darbības periodu ir

pastāvējušas starp prasītājiem un /Nosaukums B/.

Tiesa uzskatīja, ka šādos apstākļos prasība pret /Nosaukums A/ ir noraidāma, jo /Nosaukums A/, kā

pilnvarnieks, neatbild par dzīvojamās telpas īpašnieka – /Nosaukums B/ saistībām pret prasītājiem izīrētā

dzīvokļa sakarā.

[7] Par pirmās instances tiesas spriedumu /Nosaukums A/ kā /Nosaukums B/ pilnvarotais pārstāvis iesniedza

apelācijas sūdzību, pārsūdzot spriedumu prasības apmierinātajā daļā.

Apelācijas sūdzība pamatota ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[7.1] 2006.gada 22.maija dzīvojamo telpu nodošanas – pieņemšana akta 7.punktā norādīts, ka apkures krāsns ir

jāremontē, nevis, ka tā būtu avārijas stāvokli vai nelietojama. Atbilstoši akta 8.punktam visus nepieciešamos

remonta darbus dzīvoklī, kā arī koplietošanas tualetē īrnieks veic par saviem līdzekļiem. Īrniekam pret

/Nosaukums C/ par dzīvokļa tehnisko stāvokli pretenziju nav.

[7.2] Pirmās instances tiesas spriedums ir pretrunā ar lietā esošajiem pierādījumiem, jo visu dzīvojamai telpai

nepieciešamo remonta darbu veikšanu, t.sk., arī apkures, pamatojoties uz noslēgto līgumu, uzņēmās prasītāji.

Turklāt, prasītāji nav pierādījuši apstākli, ka apkures sistēma nebija darba kārtībā, proti, nav iesnieguši

apsekošanas, defekta aktus, kuros tas būtu konstatēts. Prasītāji nav arī vērsušies pie dzīvojamās telpas īpašnieka

– /Nosaukums B/ ar pretenzijām par apkures sistēmas darba kārtību.

[7.3] Visā īres līguma darbības periodā prasītāji nav pretendējuši uz īres maksas samazinājumu, atbilstoši

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 40.pantam.

[7.4] Pirmās instances tiesa nepareizi secināja, ka visu saistību tiesību noilgums desmit gadu laikā attiecas uz

/Persona C/ un /Nosaukums L/ līgumiskajām attiecībām, nevis uz pierādīšanas līdzekļiem civilprocesā.

Konkrēto apkures remonta darbu veikšana notikusi pirms vienpadsmit gadiem, un visā šajā laika periodā

prasītāji nav izmantojuši savas tiesības vērsties pie atbildētājas par apkures sistēmas remonta kompensēšanu,

pārtraucot noilgumu. Līdz ar to, ir iestājies Civillikuma 1895.pantā paredzētais prasības celšanas noilgums.

[8] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2024.gada 19.decembra spriedumu prasība daļā pret

/Nosaukums B/ par zaudējumu 2572,03 EUR piedziņu apmierināta.

[9] Par minēto spriedumu /Nosaukums B/ iesniedza kasācijas sūdzību pārsūdzot spriedumu pilnībā.

[10] Ar Latvijas Republikas Senāta 2025.gada 19.jūnija spriedumu atcelts Rīgas apgabaltiesas 2024.gada

19.decembra spriedums un lieta nodota jaunai izskatīšanai.

[11] Tiesas sēdē prasītāja /Persona C/ prasību uzturēja, lūdza to apmierināt. Apelācijas sūdzību neatzina, lūdza

to noraidīt. Sniedza paskaidrojumus atbilstoši prasībā norādītiem argumentiem.

Atbildētājas /Nosaukums B/ pilnvarotais pārstāvis /Persona E/ tiesas sēdē prasību neatzina, lūdza to noraidīt.

Uzturēja apelācijas sūdzību, lūdza to apmierināt. Sniedza paskaidrojumus atbilstoši rakstveida paskaidrojumos

un apelācijas sūdzībā norādītiem argumentiem.

[11.1] Prasītājs /Persona D/ un /Nosaukums A/ pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradušies.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka lietu var skatīt bez prasītāja /Persona D/ un atbildētājas /Nosaukums A/

pārstāvja klātbūtnes, jo par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktā kārtībā.

Motīvu daļa

[12] Noklausoties prasītājas /Persona C/ un atbildētājas /Nosaukums B/ pilnvarotā pārstāvja /Persona E/

paskaidrojumus, pārbaudot un novērtējot lietas materiālus kopumā, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība

noraidāma.

[13] Atbildētāja apelācijas sūdzība vērsusi tiesas uzmanību uz to, ka prasītāju prasījumiem ir iestājies noilgums

pēc Civillikuma 1895.panta.

Līdz ar to izvērtējot prasītāju prasījumu par taisīto nepieciešamo izdevumu piedziņu no atbildētājas ir

pārbaudāma prasības noilguma termiņa ievērošana.

[14] Lietā noskaidrots, ka 2006.gada 22.maijā starp /Persona C/ un Rīgas domi, ko pārstāvēja Rīgas pašvaldības

/Nosaukums C/, noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvojamo telpu /Adrese A/.

Dzīvojamās telpas īres līgumam ir pievienots dzīvojamo telpu nodošanas – pieņemšanas akts.

No minētā akta redzams, ka dzīvojamā istaba un virtuve ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī. Virtuvē nav gāzes

plīts, gāzes un ūdens padeve ir atslēgta, izlietnes un krāna nav. Griesti (apmetums, krāsojums) dažviet nodrupis,

krāsojums nolietojies, sienas (apmetums, krāsojums) dažviet nodrupis, krāsojums nolietojies, grīdas – koka/dēļu

izstaigātas, dažviet jāmaina, krāsojums nolietojies, durvis, logu bloks – durvju bloki – divi jāmaina, loga bloki –

viens jāremontē, viens nav, elektroinstalācija jāmaina, elektroenerģija atslēgta, apkures sistēma – krāsns

jāremontē, pavards nojaukts. Visus nepieciešamos remonta darbus dzīvoklī, kā arī koplietošanas tualetē īrnieks

veic par saviem līdzekļiem. Īrniekam pret /Nosaukums C/ par dzīvokļa tehnisko stāvokli pretenziju nav.

Īrniekam 5 darba dienu laikā jānoslēdz līgums par gāzes un elektroenerģijas piegādi, izdevumus, kuri saistīti ar

šo pakalpojumu atjaunošanu (pieslēgšanu) sedz īrnieks.

[14.1] Lietā nav strīda par to, ka prasītāji par saviem līdzekļiem 2572,03 EUR apmērā, īrētajā dzīvoklī ierīkoja

gāzes apkures sistēmu, ko apstiprina lietai pievienotā /Nosaukums L/ tāme par apkures sistēmas un katla

montāžu un /Nosaukums L/ 2020.gada 20.maija apliecinājums par to, ka /Nosaukums L/ veica gāzes katla un

apkures sistēmas montāžas darbus objektā /Adrese A/.

[15] Civillikuma 1895.pants nosaka, ka visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma

ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi. Izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit

gadu laikā.

Savukārt Civillikuma 1896.pants nosaka, ka noilgums sāk tecēt ar to dienu, kurā prasījums ir tā nodibināts, ka

pret parādnieku, kas nav izpildījis savu pienākumu, nekavējoties var celt prasību, kaut arī tomēr vēl nebūtu ne

parādnieks liedzies izpildīt, ne arī kreditors viņam to atgādinājis. Saskaņā ar to noilguma tecējuma iesākumam

vajadzīgs: nosacītiem prasījumiem – lai nosacījums jau būtu noskaidrojies, bet terminētiem prasījumiem – lai

termiņš jau būtu notecējis.

Kā norādīts tiesību doktrīnā, nepieciešamo izdevumu atlīdzināšanas noteikuma pamatā ir princips, ka lietas

īpašniekam pašam ir pienākums izdarīt šos izdevumus, taču viņš to nav laikus darījis. Atbilstoši tam tiesības

prasīt nepieciešamo izdevumu atlīdzību rodas, tiklīdz svešas liets labā šādi izdevumi ir izdarīti neatkarīgi no tā,

vai starp pusēm pastāv līgums vai ne. No izdevumu izdarīšanas brīža arī skaitāms prasības noilguma termiņš

(sk. G.Višņakova, K.Balodis. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Lietas; Valdījums; Tiesības uz svešu

lietu. Rīga: Mans Īpašums, 1998, 26.lpp.).

Atsaucoties uz minētajām atziņām, arī Senāts atzinis, ka tiesības prasīt nepieciešamo izdevumu atlīdzību rodas,

tiklīdz svešas lietas labā šādi izdevumi ir izdarīti (sk. piemēram, Senāta 2020.gada 27.aprīļa sprieduma lietā

Nr.SKC-133/2020, 13.1 punktu; 2020.gada 20.februāra sprieduma lietā Nr.SKC-195/2020 8.1 punktu).

Noilguma termiņi ir noteikti likumā un ne puses ne tiesa tos nevar pagarināt (sk. Torgāns K. Saistību tiesības.

Otrais papildinātais izdevums. Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2018, 241.lpp.).

[16] Senāta spriedumā izskatāmajā lietā norādīts, ka apelācijas instances tiesa nav noskaidrojusi, kad īrētajā

dzīvoklī prasītāji par saviem līdzekļiem ierīkoja gāzes apkures sistēmu, kā arī nav izvērtējusi attiecīgus

pierādījumus, lai pareizi noskaidrotu brīdi, kad prasītājiem radās tiesības uz taisīto nepieciešamo izdevumu

atlīdzību.

[17] No lietas materiāliem Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka prasītāji šajā lietā nav prasījuši zaudējumu

atlīdzību par veiktajiem nepieciešamajiem izdevumiem īrētajā dzīvoklī līdz izskatāmās prasības celšanai.

Prasītāji nav cēluši iebildumus arī izskatītajās civillietās Nr./numurs/ un Nr./numurs/, kurās /Nosaukums A/ cēla

prasības pret atbildētājiem par parāda, kas radies sakarā ar dzīvojamās telpas /Adrese A/, īri, piedziņu.

Tāpat Civillietu tiesas kolēģija secina, ka prasītāji, visā īres līguma pastāvēšanas laikā, nav pretendējuši uz īres

maksas samazinājumu, kas viņiem pienācās pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 40.pantu.

[17.1] No lietas materiāliem redzams, ka 2008.gada 2.jūnijā /Nosaukums L/ sastādīja tāmi par apkures sistēmas

un katla montāžu objektā /Adrese A/.

2009.gada 20.maijā /Nosaukums L/ valdes priekšsēdētājs izsniedzis apliecinājumu, ka veikti gāzes katla un

apkures sistēmas montāžas darbi objektā /Adrese A/.

[17.2] Lietai nav pievienotas kvītis, no kurām būtu redzams, kad prasītāji ir veikuši samaksu par gāzes apkures

sistēmas un katla montāžas darbiem. Tomēr par faktu, ka minētie darbi ir apmaksāti, lietā nav strīda. Pirmās

instances tiesas sēdē, 2022.gada 14.novembrī, prasītāja /Persona C/ paskaidroja, ka darbus veica divos etapos un

par visiem darbiem ir samaksāts. Pēc apmaksas saņemšanas, /Nosaukums L/ valdes priekšsēdētājs 2009.gada

20.maijā izsniedza apliecinājumu, ka objektā /Adrese A/, veikti gāzes katla un apkures sistēmas montāžas darbi.

Pie konstatētiem apstākļiem Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītājiem radās tiesības pieprasīt taisīto

nepieciešamo izdevumu atlīdzību no atbildētājas sākot ar 2009.gada 20.maiju.

Prasība tiesā celta tikai 2020.gada 18.septembrī, kas ir vienpadsmit gadus pēc veiktajiem remontdarbiem

objektā /Adrese A/.

Lietā nav konstatēti noilguma termiņa pārtraukšanas apstākļi.

Ievērojot minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītāji nav izlietojuši savas tiesības likumā noteiktā

termiņā un sakarā ar likumā noteiktā termiņa notecējumu, tās ir izbeigušās 2019.gada 20.maijā, kas izslēdz

prasības apmierināšanu.

[17.3] Pirmās instances tiesa nav devusi pareizu juridisku novērtējumu iesniegtajiem pierādījumiem nepamatoti

atzīstot, ka Civillikuma 1895.pantā noteiktais visu saistību tiesību noilgums desmit gadu laikā attiecas uz

/Persona C/ un /Nosaukums L/ līgumiskajām attiecībām.

[18] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, atbildētājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos 6% gadā no visas ar spriedumu piedzītās summas, ar nosacījumu,

ka šo likumisko kavējuma procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis

piedzītās summas lielumu.

[19] Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas 1.teikums nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa

piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētāja samaksājusi par apelācijas sūdzības iesniegšanu valsts nodevu

337,52 EUR (2.sējums lietas 172.lapa).

Ņemot vērā, ka prasība noraidīta, bet apelācijas sūdzība apmierināta pilnā apmērā, no prasītājiem piedzenami

atbildētājas labā tiesas izdevumi 337,52 EUR, no katra 168,76 EUR.

[20] Lietas izskatīšanas gaitā radušies nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi pirmās instances tiesā

19,22 EUR un apelācijas instances tiesā 2 EUR, kopā 21,22 EUR. Prasītāja /Persona C/ samaksājusi ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 13,39 EUR apmērā.

Ņemot vērā, ka prasība noraidīta, no prasītājiem Tiesu administrācijas labā, atbilstoši Civilprocesa likuma

39.panta pirmās daļas 5.punktam, piedzenami iepriekš nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,83

EUR, kas radušies izskatot lietu tiesā, no katra 3,91 EUR.

[21] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1panta noteikumiem prasītājiem nosakāms termiņš sprieduma

labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432.- 434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

prasību noraidīt.

Piedzīt no /Persona C/, personas kods /Personas kods C/, par labu /Nosaukums B/, reģistrācijas numurs

/Nosaukums B/, tiesas izdevumus 168,76 EUR (viens simts sešdesmit astoņieuro un 76 centi).

Piedzīt no /Persona D/, personas kods /Personas kods D/, par labu /Nosaukums B/, reģistrācijas numurs

/Nosaukums B/, tiesas izdevumus 168,76 EUR (viens simts sešdesmit astoņieuro un 76 centi).

Noteikt /Nosaukums B/, reģistrācijas numurs /Nosaukums B/, tiesības saņemt no /Persona C/, personas kods

/Personas kods C/, un /Persona D/, personas kods /Personas kods D/, likumiskos procentus par laiku līdz

sprieduma izpildei 6 (seši) procenti apmēra no piedzītās summas.

Piedzīt no /Persona C/, personas kods /Personas kods C/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 3,91 EUR (trīseuro un 91 cents).

Piedzīt no /Persona D/, personas kods /Personas kods D/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 3,91 EUR (trīseuro un 91 cents).

Valsts labā piedzenamie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ieskaitāmi Tiesu administrācijas kontā

Nr.LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas

mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (vārds, uzvārds un lietas

numurs).

Noteikt /Persona C/, personas kods /Personas kods C/, un /Persona D/, personas kods /Personas kods D/ termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei daļā par piedziņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu

apliecinošs dokuments norādītajā labprātīgās izpildes termiņā iesniedzams Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā 30

(trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā un

veicot drošības naudas 300 EUR apmērā samaksu.

Drošības naudas samaksa veicama kontā ar šādiem rekvizītiem:

Saņēmējs: Latvijas Republikas Augstākā tiesa

Reģ. Nr.: 90000068892

Saņēmēja banka: Valsts kase

Konta Nr.LV83TREL8280010000000

Iemaksas mērķis: dati personas vai lietas identificēšanai.

Sprieduma sastādīšanas datums ir 2025.gada 28.oktobris.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Sarmīte Vamža

Tiesnese Kristīne Zdanovska

Tiesnese Žanete Žimante