Court fully supports mother's child support claim against non-contributing father based on Civil Code provisions.

Lietas Nr. C22039914

Lietas arhīva Nr. C-0137-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ludzā, 2015. gada 27. martā

Ludzas rajona tiesas tiesnesis J.Andersons izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, maza apmēra prasībā

pret /pers. B/, personas kods /personas kods/, par uzturlīdzekļu piedziņu.

Aprakstošā daļa

(1) 2014. gada 3. oktobrī Ludzas rajona tiesā ir iesniegts /pers. A/ (turpmāk prasītāja) prasības pieteikums maza apmēra prasībā pret /pers. B/

(turpmāk atbildētājs) par uzturlīdzekļu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka pusēm ir dēls /pers. C/, personas kods /personas kods/, un dēls /pers. D/, personas kods, kuru uzturēšanai

atbildētājs nesniedz materiālu palīdzību.

Pamatojoties uz Civillikuma 179. pantu un Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumu Nr. 37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu

apmēru bērnam” pamata, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus mēnesī 25 % apmērā no Ministru Kabineta noteiktās minimālās mēneša darba

algas katram bērnam.

(2) 2014. gada 6. oktobrī atbildētājam nosūtīts maza apmēra prasības pieteikums, uzliekot par pienākumu 30 dienu laikā no prasības pieteikuma

noraksta nosūtīšanas dienas iesniegt tiesā aizpildītu rakstveida paskaidrojumu (lietas lapa 12). No atbildētāja rakstveida paskaidrojums tiesas

noteiktajā termiņā nav saņemts.

Tā kā puses nevēlējās uzklausīšanu tiesas sēdē, tad lieta saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 pantu tika izskatīta rakstveida

procesā.

Motīvu daļa

(3) Tiesa novērtējusi lietā esošos pierādījumus uzskata, ka prasītājas maza apmēra prasība pret atbildētāju par uzturlīdzekļu piedziņu bērniem ir

pilnīgi apmierināma.

No lietas materiāliem izriet, ka atbildētājs nesniedz materiālu palīdzību bērnu uzturam.

Prasītājas prasība pret atbildētāju apmierināma pamatojoties uz Civillikuma 179. panta pirmo, otro un piekto daļu un Ministru kabineta 2013. gada

15. janvāra noteikumu Nr. 37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” pamata.

Saskaņā ar Civillikuma 179. panta pirmo daļu, vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas

uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.

Minētā panta otrā daļa nosaka to, ka pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no

vecākiem vai abiem vecākiem.

Savukārt Latvijas Republikas Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumi Nr. 37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”

nosaka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram

savam bērnam.

2. punkts paredz, ka katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā:

2.1. apakšpunkts, katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās

mēneša darba algas;

2.2. apakšpunkts, katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās

minimālās mēneša darba algas.

Tiesa secina, ka no atbildētāja par labu prasītājai jāpiedzen uzturlīdzekļi tādā apmērā, kā to nosaka Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra

noteikumi Nr.37, un proti: bērnu uzturēšanai mēnesī 25 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas, jo tas ir nepilngadīgo bērnu interesēs.

(4) Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītāja no to samaksāšanas bija atbrīvota, piespiežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Tā kā atbildētājs izcieš brīvības atņemšanas sodu Daugavgrīvas cietumā, nestrādā, viņam nav nekādu ienākumu, tad viņš saskaņā ar Civilprocesa

likuma 43. panta ceturto daļu, pilnīgi atbrīvojams no tiesas izdevumu atlīdzināšanas valsts labā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 15., 191., 193. pantu, 250.25 pantu, Civillikuma 179.panta pirmo, otro daļu un piekto daļu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus dēla /pers. C/ personas

kods /personas kods/, uzturēšanai mēnesī 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, un dēla /pers. D/ personas kods /personas

kods/, uzturēšanai mēnesī 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas sākot ar 2014. gada 3. oktobri līdz bērni kļūst pilngadīgs

vai pušu materiālā stāvokļa izmaiņām.

Pilnīgi atbrīvot /pers. B/ no tiesas izdevumu atmaksas valsts ienākumos.

Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā apelācijas kārtībā var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot

Ludzas rajona tiesā.

Tiesnesis J.Andersons