Court imposes administrative arrest, fine, and license revocation for driving with high blood alcohol level.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of driving with a blood alcohol concentration of 2.5116 promiles and imposed an administrative arrest for ten days, a fine of 1200 EUR, and a four-year license revocation. The State Police did not appear at the hearing, but the court proceeded because the defendant admitted guilt and no valid reasons for postponement were provided. The defendant was also ordered to pay 15.65 EUR for the breathalyzer test and return the seized vehicle upon fine payment.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtā daļa; 274.1 panta pirmā daļa 2. punkts; 258. panta trešā daļa: Driving with a blood alcohol concentration exceeding the legal limit constitutes an administrative offense warranting arrest, a fine, and license revocation, while the vehicle used in the offense is returned to the owner after the fine is paid.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. 1-0385-19/37
ECLI:LV:ZRT:2019:0417.173038519.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jēkabpilī 2019.gada 17.aprīlī
Zemgales rajona tiesas
tiesnese L. Baltmane-Zepa,
ar tiesas sēdes sekretāri A. Semeiko,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtās daļas.
Aprakstošā daļa
2019.gada 2.aprīlī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākais inspektors M. Krūmiņš noformējis administratīvā pārkāpuma
protokolu Nr.PC315057 par to, ka 2019.gada 2.aprīlī plkst.17.20 Aknīstē pa Augšzemes ielu, virzienā no Annas ielas uz Augšzemes ielu 68 /pers. A/ vadīja automašīnu Audi A6, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/. Uz
vietas veikta pārbaude izelpā ar alkometru AlcoQuant 6020 Nr.A107329, kurš uzrādīja 2,5116 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 30.panta pirmo daļu /pers. A/ piemērots transportlīdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums.
Protokolā norādīts, ka pārkāpts Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunkts un atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtajā daļā.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11 panta pirmā daļa noteic, ka lietas izskatīšana ir atliekama, ja lietu nav iespējams iztiesāt
sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda persona.
Ņemot vērā to, ka Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldei par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāvis nav informējis tiesu par neierašanās iemesliem, nav lūdzis atlikt
lietas izskatīšanu, tiesa uzskata, ka nav konstatējami objektīvi iemesli lietas izskatīšanas atlikšanai, līdz ar to lieta skatāma Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāvja prombūtnē.
/pers. A/ tiesas sēdē paskaidroja, ka vainu izdarītajā atzīst.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesnese atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpumā izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtajā daļā, ir pierādīta.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud
valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.
Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.pantam pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par
faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā
izlemšanā.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas
apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
No minētā secināms, ka to, cik ticamas pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, jāizvērtē, aplūkojot visus procesā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Tikai pastāvot saprātīgām
šaubām, kuras nevar novērst, tās jāvērtē par labu pārkāpējam (sk., piemēram, Zemgales apgabaltiesas 2016.gada 12.janvāra spriedumu lietā Nr.137006315).
Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktam transportlīdzekļa vadītājam, kuram mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem, ir aizliegts vadīt
transportlīdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturto daļu administratīvā atbildība iestājas par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē
konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles. Publiskajās tiesībās darbojas publiskās ticamības princips, un policijas amatpersonu noformētajiem dokumentiem, arī administratīvo pārkāpumu protokoliem, a priori ir
publiskā ticamība, un tos iespējams apšaubīt, iesniedzot pierādījumus, kas to apstiprina (sk. Zemgales apgabaltiesas 2013.gada 3.jūnija spriedumu lietā Nr.116008413). Jāņem vērā, ka likumdevējs ir uzsvēris, ka protokolā fiksētās
ziņas ir uzskatāmas par objektīvu pierādījumu un amatpersona atzīstama par objektīvu novērotāju, kamēr netiek pierādīts pretējais (sk., piemēram, Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 23.aprīļa spriedumu lietā
Nr.A42919409).
2019.gada 2.aprīlī par /pers. A/ izdarīto administratīvo pārkāpumu noformēts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC315057 (lietas 4.lapa), proti, konstatēts, ka /pers. A/ vada transportlīdzekli alkohola ietekmē.
/pers. A/ vainu tiesas sēdē atzina. Lietas materiālos esošajā Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā Nr.NK012388 norādīts, ka 2019.gada 2.aprīlī Aknīstē, Augšzemes ielā, notikusi sadursme starp transportlīdzekli
MAN 18.460, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, sastāvā ar puspiekabi Krone SD, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, un priekšā braucošo transportlīdzekli Audi A6, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas
numurs/. Kā automašīnas Audi A6 , valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, vadītājs norādīts /pers. A/ (lietas 12.lapa). /pers. A/ vainu pierāda arī lietas materiālos esošais automašīnas MAN 18.460, valsts reģistrācijas numurs
/reģistrācijas numurs/, vadītāja /pers. D/ paskaidrojums, kurā norādīts, ka, braucot Aknīstē, priekšā braukusi automašīna Audi A6, kura diezgan dīvaini manevrējusi. Pretī kafejnīcai “Liepas”, automašīna Audi A6 strauji apstājusies ar
ieslēgtu labo pagriezienu. /pers. D/ strauji bremzējis, bet par cik krava bijusi smaga, notikusi sadursme ar priekšā stāvošo automašīnu Audi A6. Pēc sadursmes uzreiz piegājis pie automašīnas Audi A6, automašīnā sēdējušas divas
personas, uzreiz bija jūtams, ka automašīnas vadītājs ir alkohola reibumā. Apmēram 20 minūtes pēc negadījuma atbraukusi sieviete ar bērnu, kurai automašīnas vadītājs lūdzis uzņemties atbildību (lietas 8.lapa).
Ceļu satiksmes likuma 43.5 panta pirmā daļa noteic, ka Valsts policijas darbinieku tiesības pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja izelpoto gaisu ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām
prasībām, vai nogādāt transporta līdzekļa vadītāju medicīnas iestādē šādas pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas, ka viņš ir alkohola reibumā, bet izelpotā gaisa pārbaudi nav iespējams veikt.
To, ka 2019.gada 2.aprīlī administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā /pers. A/ vadījis transportlīdzekli, būdams alkohola ietekmē, pierāda lietas materiālos esošais 2019.gada 2.aprīļa transportlīdzekļa
vadītāja pārbaudes protokols Nr.NB310657 alkohola ietekmes (koncentrācijas) noteikšanai, saskaņā ar kuru /pers. A/ izelpā konstatēta minimālā alkohola koncentrācija 2,5116 promiles (lietas 6., 7.lapa). Tiesnese konstatē, ka
alkohola koncentrācijas pārbaude asinīs /pers. A/ veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumiem Nr.56 “Kārtība, kādā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un konstatē narkotisko vai citu
apreibinošo vielu ietekmi”.
Tiesnesei nav šaubu par iepriekš spriedumā minēto pierādījumu ticamību, kas pierāda to, ka /pers. A/ vadīja automašīnu, būdams alkohola ietekmē, un līdz ar to lietā konstatējams, ka ir noticis administratīvais pārkāpums,
/pers. A/ ir vainīgs tā izdarīšanā un ir sodāms par izdarīto administratīvo pārkāpumu.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtās daļas sankcija sodu par šo izdarīto administratīvo pārkāpumu paredz administratīvā aresta veidā no 10 līdz 15 diennaktīm, naudas sodu no 1200 līdz
1400 EUR un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz četriem gadiem.
Nosakot sodu, saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 32.panta otro daļu tiesnese ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos
un pastiprinošos apstākļus. Tāpat tiesnese ņem vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantā definēto soda mērķi, kas ir audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves
noteikumu cienīšanas garā, lai pārkāpējs un citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Izvērtējot pārkāpēja personību, konstatēts, ka M. Dāboliņš strādā, personu apgādībā nav. Kā redzams no Tiesu informācijas sistēmā pieejamajām ziņām, tad /pers. A/ laikā no 2013.gada līdz 2019.gadam ir trīs reizes
administratīvi sodīts (lietas 18.lapa). Tiesnese uzskata, ka /pers. A/ ir vērtējams neitrāli.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 33.pantu tiesnese nekonstatē /pers. A/ atbildību mīkstinošos apstākļus, kā arī atbilstoši 34.pantam tiesnese nekonstatē atbildību pastiprinošos apstākļus.
Ņemot vērā lietā konstatētos soda ietekmējošos apstākļus, tiesnese atzīst, ka /pers. A/ piemērojams minimālais par pārkāpumu paredzētais sods saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta
ceturtās daļas sankciju.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274.1 pantu lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu jānosaka, kas darāms ar pārkāpuma izdarīšanas rīkiem. Šī panta pirmās daļas 2.punktā noteikts, ka lietas, kas
bijušas lietotas administratīvā pārkāpuma izdarīšanai, ir konfiscējamas vai atdodamas atpakaļ to īpašniekam.
Transportlīdzeklis Audi A6, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kura īpašnieks ir /pers. A/, 2019.gada 2.aprīlī, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 257.panta pirmo daļu, izņemts un nodots
glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrā (lietas 13.-17.lapa). Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 7.decembra noteikumu Nr. 1098 “Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem” 22.3.
apakšpunktu transportlīdzeklis /pers.A/ atdodams pēc naudas soda izpildes.
Lai varētu izpildīt lēmumu par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu, ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 308.pantu, lietas materiālos esošā vadītāja apliecība Nr.AJ095806 nosūtāma Ceļu satiksmes
drošības direkcijai.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 258.panta trešo daļu persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas,
narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm. Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumi Nr.56 “Kārtība, kādā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un konstatē
narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi” 10.punkts noteic, ka gadījumā, ja saskaņā ar veiktajiem mērījumiem alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir vienāda vai lielāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija
asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, pārbaudes izdevumus 15,65 EUR apmērā sedz transportlīdzekļa vadītājs, kas konkrētajā gadījumā ir /pers. A/.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta trešo daļu, 289.7-289.16 pantu tiesnese
nosprieda
atzīt /pers. A/ par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtajā daļā un sodīt viņu ar administratīvo arestu uz 10 (desmit) diennaktīm,
naudas sodu 1200 EUR (tūkstoš divi simti euro) un atņemt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem.
Noteikt/pers. A/ pienākumu samaksāt ar alkohola koncentrācijas konstatēšanai veiktajām pārbaudēm saistītos izdevumus 15,65 EUR (piecpadsmit euro un 65 centi), nosakot termiņu izdevumu labprātīgai samaksai 30
(trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Transportlīdzekli Audi A6, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, atdot tā īpašniekam /pers. A/ pēc naudas soda samaksas.
Transportlīdzekļa vadītāja apliecību/numurs/nosūtīt Ceļu satiksmes drošības direkcijai.
Sprieduma izpildi daļā par administratīvo arestu uzdot Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldei.
Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības
dienas
tiesas kancelejā var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Jēkabpils rajona tiesā.
Pilns spriedums pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 17.aprīlī.
Tiesnese L. Baltmane-Zepa