Court convicted defendant of illegal drug possession and trafficking, sentencing to three years probation.

Lieta Nr.11088122717/K29-0208/19

ECLI:LV:RLPT:2019:0530.11088122717.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2019.gada 30. maijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese Signe Grīnberga

piedaloties prokuroram Andrejam Sirmajam

zvērinātai advokātei Maijai Kalniņai

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā apsūdzēta

/pers. A/, personas kods /personas kods/,

par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma 2531. panta pirmajā daļā, 15.panta ceturtajā daļā un 309. panta otrajā daļā.

Aprakstošā daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi visus krimināllietā esošos pierādījumus, tiesa konstatēja, ka /pers. A/ neatļauti iegādājās un glabāja psihotropās vielas

realizācijas nolūkā.

/pers. A/ pirmstiesas kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā (turpmāk - Izmeklēšanā), precīzāk nenoskaidrotos apstākļos, laikā un vietā, bet ne vēlāk

kā līdz 2017.gada 15. jūnijam radās noziedzīgs nodoms, kas vērsts uz psihotropās vielas neatļautu iegādāšanos, nolūkā to neatļauti nodot ieslodzījuma

vietā esošai personai. Īstenojot savu noziedzīgo nodomu /pers. A/ izmeklēšanā precīzi noskaidrotos apstākļos, ne vēlāk kā līdz 2017.gada 15. jūnijam

neatļauti, iegādājās 1,8607g baltas krāsas tablešu fragmentus, kuri satur 0,039g ļoti bīstamām narkotiskām vielām pielīdzinātu psihotropo vielu

buprenorfīnu, kas saskaņā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdi un spēkā esošā likuma ,,Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas

kartību” 2.pielikumu veido apmēru, līdz kuram daudzums atzīstams par lielu, un 6,7458g baltas krāsas tablešu fragmentus, kuri satur 0,043g bīstamu

psihotropo vielu, kura var tikt izmantota ļaunprātīgos nolūkos - fenazepāmu, kas saskaņā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī un spēkā esošā

likuma ,,Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kartību” 2.pielikumu veido apmēru, līdz kuram daudzums atzīstams par nelielu, paslēptu

divos līmes zīmuļos. Ieguvusi fizisku varu pār iegādātajām psihotropajām vielām, /pers. A/, divus līmes zīmuļus ar tajos paslēptām psihotropajām vielām,

paslēpa savā somā, tādejādi demonstrējot gribu iegūtās psihotropās vielas paturēt sev un vēlāk nodot tās ieslodzījumā esošai personai. Turpmākai

realizācijai iegādātās psihotropās vielas buprenorfīnu un fenazepāmu /pers. A/ neatļauti glabāja paslēptu savā somā, līdz 2017.gada 15. jūnijam plkst.

09.50, kad Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas, veicot /pers. A/ mantu pārbaudi, pirms došanās uz /vieta/ telpām, viņas somā atrada un izņēma

divus līmes zīmuļus ar tajos paslēptajiem baltas krāsas tablešu fragmentiem, kas satur 0,039g psihotropo vielu buprenorfīnu un 0,043g psihotropo vielu

fenazepāmu.

Ar šādu savu rīcību /pers. A/ neatļauti iegādājās un glabāja realizācijas nolūkā ļoti bīstamām narkotiskām vielām pielīdzinātu psihotropo vielu

buprenorfīnu un bīstamu psihotropo vielu, kura var tikt izmantota ļaunprātīgos nolūkos - fenazepāmu.

Tādejādi /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kāds paredzēts Krimināllikuma 253.1panta pirmajā daļā.

Turklāt /pers. A/ izdarīja psihotropo vielu nodošanu personām, kuras ievietotas ieslodzījuma vietā, mēģinājumu.

/pers. A/ pirmstiesas kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā (turpmāk - Izmeklēšanā), precīzāk nenoskaidrotos apstākļos, laikā un vietā, bet ne vēlāk

kā līdz 2017.gada 15. jūnijam no Izmeklēšanā nenoskaidrotas personas, turpmākai nodošanai ieslodzījuma vietā esošai personai, neatļauti, iegādājās

1,8607g baltas krāsas tablešu fragmentus, kuri satur 0,039g ļoti bīstamām narkotiskām vielām pielīdzinātu psihotropo vielu buprenorfīnu, kas saskaņā ar

noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī un spēkā esošā likuma ,,Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kartību” 2.pielikumu veido apmēru,

līdz kuram daudzums atzīstams par lielu, un 6,7458g baltas krāsas tablešu fragmentus, kuri satur 0,043g bīstamu psihotropo vielu, kura var tikt izmantota

ļaunprātīgos nolūkos - fenazepāmu, kas saskaņā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī un spēkā esošā likuma ,,Par Krimināllikuma spēkā stāšanās

un piemērošanas kartību” 2.pielikumu, veido apmēru, līdz kuram daudzums atzīstams par nelielu, paslēptu divos līmes zīmuļos. Turpinot īstenot savu

noziedzīgo nodomu, kas vērsts uz psihotropo vielu nodošanu ieslodzījuma vietā esošai personai, /pers. A/ 2017.gada 15. jūnijā ap 09.50, esot /amats/,

ieradās Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes /vieta/ telpās (turpmāk tekstā - Cietums, attiecīgā locījumā), lai veiktu savu

profesionālo darbību. Apzinoties, ka viņas somā atrodas divi līmes zīmuļi ar tajos paslēptām psihotropām vielām, kā arī apzinoties, ka viņai ka /amats/,

veicot profesionālos pienākumus, nav tiesības nodot ieslodzījuma vietā esošai personai pienesumu, neievērojot Cietumā noteikto pienesumu nodošanas

un mantu, kas nav nepieciešamas profesionālās darbības veikšanai glabāšanas kārtību, mēģināja ienest Cietuma teritorijā, paslēptus savā somā, tālākai

nodošanai ieslodzījuma vietā esošai personai, divus līmes zīmuļus ar tajos paslēptiem baltas krāsas tablešu fragmentiem, kas satur 0,039g psihotropo vielu

buprenorfīnu un 0,043g psihotropo vielu fenazepāmu.

Nodot ieslodzījuma vietā esošai personai psihotropās vielas, paslēptas divos līmes zīmuļos, /pers. A/ realizēt līdz galam neizdevās no savas gribas

neatkarīgu iemeslu dēļ, jo Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas, veicot /pers. A/ mantu pārbaudi, pirms došanās uz Cietuma telpām, minētos līmes

zīmuļus ar tajos paslēptajām psihotropajām vielām atrada un izņēma.

Ar šādu savu rīcību /pers. A/ izdarīja psihotropo vielu buprenorfīna un fenazepāma nodošanu personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā,

mēģinājumu.

Tādejādi /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kāds paredzēts Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 309.panta otrajā daļā.

Motīvu daļa

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētā /pers. A/ sevi par vainīgu viņai inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā pēc Krimināllikuma 253.1panta pirmās

daļas un Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 309.panta otrās daļas, neatzina.

Neskatoties uz to, ka apsūdzētā /pers. A/ savu vainu viņai inkriminēto noziedzīgo nodarījumu neatzina, tiesa secina, ka noziedzīgo nodarījumu, kas

paredzēti Krimināllikuma 253.1panta pirmajā daļā un Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 309.panta otrajā daļā sastāva esamība ir pierādīta pilnībā

ar faktiem, kas izriet no liecinieku liecībām un pārējiem lietas materiālos fiksētajiem, un tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 512.panta otro daļu pierādījumiem un dokumentiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai, to kopumā un

savstarpējā saistībā, un viņas noziedzīgās darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 253.1panta pirmās daļas un Krimināllikuma 15.panta ceturtās

daļas un 309.panta otrās daļas un pastāv Kriminālprocesa likuma 520.pantā paredzētais pamats notiesājoša sprieduma taisīšanai.

Pierādījumus, kas nav norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai un kurus procesa dalībnieki nav lūguši pārbaudīt tiesas sēdē, tiesa nevērtē

un spriedumu uz tiem nepamato.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 127. panta pirmo daļu pierādījumi kriminālprocesā ir jebkuras likumā paredzētā kārtībā iegūtas un noteiktā

formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus kriminālprocesā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo

apstākļu esamības vai neesamības pamatošanai.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 131. panta pirmajai un otrajai daļai par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem, ko savā liecībā

pratināšanas vai aptaujas laikā sniedz

persona par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem. Liecība ir arī izmeklēšanas iestādei,

prokuratūrai vai tiesai adresēts personas pašas

uzrakstīts un parakstīts ziņojums, iesniegums vai paskaidrojums par noziedzīgu nodarījumu, konkrētiem faktiem vai apstākļiem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128. panta otro daļu to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus

kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai

ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Apsūdzētā /pers. A/ tiesas sēdē liecināja, ka inkriminētājā noziedzīgā nodrījumā sevi par vainīgu neatzīst. Viņas vaina tikai un vienīgi ir tajā, ka

neskatoties uz savu vecumu un pieredzi, turpina ticēt cilvēkiem un cenšas tiem palīdzēt. Kad uzsākusi /pers. B/ aizstāvību, viņš lūdzis padomu kā līdz soda

izciešanas beigām palikt /vieta/. Ieteikusi viņam iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, atrast sev darbu un nepārkāpt iekšējās kārtības noteikumus. /pers. B/ sāka

aizrauties ar origami figūriņu locīšanu. Pirms 2017.gada viņa māte /pers. L/ pastāstīja, ka dēls gatavojas izstādei un viņam beidzās līme, kuru viņa nevar

pati viņam nodot tādēļ, ka viņai beidzās limits uz pienesumiem. Piedāvājusi viņai nodot līmi, taču norādījusi, ka līme nedrīkst būt šķidra. Līmi iegādājusies

pati un aiznesusi to uz cietumu /pers. B/, lai viņš varētu pabeigt savus darbus. Kontroles pārbaudes laikā toreiz nekādu aizrādījumu nesaņēma. Pie ieejas

cietumā vienmēr gājusi cauri apskatei savas drošības nolūkos, jo var gadīties, ka pārliekot mantas no vienas somas otrā, kaut kas lieks var palikt somā,

kā piemēram telefona lādētājs. Tāpat apskati pēc tikšanās iziet arī ieslodzītie. 2017.gada 14.jūnijā viņai piezvanīja /pers. L/ un palūdza nodot dēlam līmi.

Pirms Līgo svētkiem viņš atkal gatavojās izstādei un viņam pietrūka līmes, lai pabeigtu savus darbus. Piekritusi, jo nākamajā dienā grasījās doties uz

cietumu. Tās pašas dienas vakarā /pers. L/ atnesa divus līmes zīmuļus un paskaidroja, ka līmi tikko iegādājās veikalā. Iespējams, ka viņa to pateica tādēļ,

ka iepriekš viņām bija nopietna saruna par to, ka viņa (apsūdzētā) nenes mantas uz cietumu un netaisas to darīt, kā arī ieteica nekad neko neņemt no

citiem un nenodot no svešiem lietas viņas dēlam, lai nenotiktu nekas slikts. 15.jūnijā no rīta gājusi uz cietumu. Līmes ielikusi sava protfeļa augšā kopā ar

maku. Cietumā nodevusi savu portfeli skenēšanai. Uz ekrāna parādījās kaut kāda svītra un verificētājs uz to norādījis, atvērusi portfeli. Verificētājs

ieraudzījis maku un pateica, ka tas bija dekoratīvais rāvējslēdzējs uz maka un viss esot kārtībā. Taču tajā brīdī viņa uzmanību novērsa un viņš aizskrēja

prom. Palikusi gaidīt viņu, jo baidījās, ka viņš varētu būt neuzmanīgs. Tajā brīdī atnāca cietuma darbiniece /pers. O/ un pajautāja, kas noticis. Portfelis

bija atvērts un viss tā saturs bija pārskatāms. /pers. O/ apstiprināja, ka svītra uz ekrāna radusies no dekoratīvā rāvējslēdzēja, taču ieinteresējās ieraugot

līmes zīmuļus. /pers. O/ jautājusi vai viņa (apsūdzētā) līmi kādam nes vai tā ir viņas (apsūdzētās) personīgā. Atbildējusi, ka nes to /pers. B/, lai viņš varētu

pabeigt savus izstādes darbus. /pers. O/ jautājusi, vai līme pirkta, uz ko atbildējusi, ka jā. /pers. O/ ieteikusi atstāt līmi un neienest, jo līmē var uztaisīt

slepenu nodalījumu. /pers. O/ paņēma līmes zīmuli, izgrieza visu līmes saturu laukā un izņēma to, pēc kā ieraudzījušas iekšā tabletes. /pers. O/ paņēma

otru līmes zīmuli un izdarīja to pašu, tur arī iekšā bija tabletes. No redzētā bijusi šokā. Abas ar /pers. O/ izlēmušas saukt policijas darbiniekus.

Apsūdzētajai nav skaidrs apgalvojums, ka līmes viņa (apsūdzētā) iegādājusies nezināmā vietā un nezināmā laikā, nesusi nezināmam cilvēkam. Ja viņa

(apsūdzētā) pati būtu ielikusi tabletes līmē, tad uz to norādītu pirkstu pēdu nospiedumi. To, ka /pers. L/ atnesa viņai (apsūdzētajai) šos līmes zīmuļus

apstiprina arī pati /pers. L/. Tāpat arī /pers. B/ apstiprina, ka viņš lūdzis atnest līmes zīmuļus. Tāpat liecinieki /pers. L/ un /pers. B/ apstiprināja, ka

viņiem nekas nebija zināms par līmes zīmuļu slēpto saturu. Apsūdzētā norādīja, ka 2017.gada 15.jūnijā viņai (apsūdzētajai) bija pieprasījumi uz trim

cilvēkiem, divus no tiem neviens nav pratinājis. Kopš 2016.gada realizē aizstāvību vienā no kriminālprocesiem pret /pers. B/ un tajā palīdzējusi viņam

uzrakstīt apelācijas sūdzību. Apmērām reizi nedēļā apmeklējusi /pers. B/ cietumā, tā vienmēr rīkojas ar saviem klientiem, jo tas ietilpst /amats/ darba

pienākumos. Ja nekādu sūdzību un jautājumu nav, nevajag gatavoties procesam, tad tikšanās aizņem apmēram 5 līdz 10 minūtes. /pers. B/ sūdzību

nebija, pazīmes, kas liecinātu par vardarbīgu attieksmi pret /pers. B/, nebija, kā arī nekādu dīvainību viņa uzvedībā nebija. /pers. B/ bija visas iespējas

izstāstīt un padalīties par problēmām kamerā un tur notiekošo, ja bija šāda nepieciešamība, lai varētu atrisināt problēmjautājumus ar administrāciju. /pers.

B/ nekādā veidā nebija saistīts ar narkotikām. Pēc viņas (apsūdzētās) aizturēšanas, pie viņas (apsūdzētās) ieradās /pers. L/, viņa atvainojās par savu un

dēla rīcību un tikai tad pastāstīja, ka līmi viņai atnesa viņas dēla draugs, kurš strādā veikalā /nosaukums/, tāpēc viņa toreiz pateica, ka līme ir pirkta

veikalā. /pers. L/ esot melojusi, jo baidījās, ka līme netiks paņemta un dēls netiks uz izstādi, bet pati /pers. L/ arī neko nezināja par līmes saturu. Pie

/pers. L/ mājās kopā ar /pers. N/ nebija ieradies /pers. Z/, bet gan persona, kuru lūgusi aicināt uz tiesu kā liecinieku. /pers. N/ ne tikai nav pazīstama ar

/pers. Z/, bet vispār nezināja par viņa eksistenci un nekādā veidā nevarēja braukt kopā ar /pers. Z/ pie /pers. L/. 2017.gada jūnijā, kad /pers. Z/ bija

ieradies pie viņas (apsūdzētās), viņš bija ar kruķi, jo ļoti stipri satraumēja kāju un ārstējās slimnīcā. /pers. Z/ ir sportiska miesas būve.

Atbildot uz prokurora uzdotajiem jautājumiem tiesas sēdē apsūdzētā /pers. A/ liecināja, ka ir juriste ar stāžu no 1974.gada un labi pārzina likumus,

tādēļ viņai (apsūdzētajai) ir zināmi arī /vieta/ iekšējās kārtības noteikumi kādā var nodot, ienest un iznest ieslodzītajiem mantas. Sevi par vainīgu atzīst tikai

tajā, ka viņas (apsūdzētās) rīcībā ir saskatāms administratīvais pārkāpums. Atļaujas ienest ieslodzītajam /pers. B/ līmi viņai (apsūdzētajai) nebija.

Lieciniece /pers. O/ tiesas sēdē liecināja, ka pārbaudot /pers. A/ somu /vieta/ skaniera postenī, tika konstatēts, ka somā atradās divi līmes zīmuļi.

Tie nebija paslēpti somā, tos varēja uzreiz ievērot. Parasti rentgena aparātā somu ievieto aizvērtā veidā, bet, ja skenerī ievēro kaut ko aizdomīgu,

posteņa darbinieks liek somu atvērt pārbaudei. /pers. A/ paskaidrojusi, ka vēlas līmes zīmuļus nodot ieslodzītajam /pers. B/, jo viņš nodarbojas ar

origami. Lieciniece /pers. A/ norādījusi, ka nedrīkst to darīt un tas viņai būtu jāzina, jo viņa ir /amats/. Lieciniece iepriekš ir pieņēmusi pienesumus, tādēļ ir

pieredze mantu pārbaudē. Pārbaudot atrastos divus līmes zīmuļus tika atrasta pulverveida viela un tabletes. Pārbaudi veikusi bez cimdiem. Sākotnēji

/pers. A/ paskaidrojusi, ka līmes zīmuļus ir nopirkusi, vēlāk teica, ka tos iedevis kāds cilvēks, bija ļoti uztraukusies. Lieciniece bija pārsteigta par to, ko

atradusi pie /pers. A/, jo /amats/ bieži iet pie ieslodzītajiem un iepriekš nav bijuši nekādi aizrādījumi, vienmēr ir uzrādījusi savas somas saturu, nekad neko

nav mēģinājusi paslēpt. Lieciniece veikusi tikai /pers. A/ somiņas apskati, pirms tam /pers. A/ somiņu rentgena aparātā ielika liecinieces kolēģa /pers. S/

klātbūtnē. /vieta/ ir speciāls postenis pienesumu nodošanai, kur apmeklētājiem, kuri nāk pie ieslodzītajiem ir iespēja nodot pienesumu. Caurlaides telpā ir

speciāli skapīši, kuros personas var atstāt mantas, kuras nedrīkst ienest /vieta/ teritorijā. /pers. A/ nelūdza līmes zīmuļus atstāt skapītī. Pēc tam, kad

konstatējusi divos līmes zīmuļos paslēptas vielas, izsaukusi drošības daļas pārstāvi, pēc tam Valsts policijas darbiniekus. Apskatītos līmes zīmuļus ielikusi

aploksnē un tie bija liecinieces redzes lokā līdz brīdim, kad tos nodeva policijas darbiniekiem, neviena cita persona pie šiem līmes zīmuļiem nevarēja

piekļūt.

Tiesas sēdē liecinieks /pers. T/ liecināja, ka /pers. B/ pazīst, agrāk kopā strādājuši veikalā /nosaukums/. Zina, ka /pers. B/ jau vairākus gadus

atrodas cietumā, jo ir aplaupījis veikalu /nosaukums/. Iepriekš ir kontaktējies ar /pers. B/ māti, kopīgi meklējuši /pers. B/ advokātu. Apsūdzēto nepazīst.

Aptuveni pusgadu pēc /pers. B/ ievietošanas cietumā bija gadījums, kad /pers. B/ viņam ir lūdzis nodot mantas kādam ieslodzītajam, jo viņa brālis to

nevarēja izdarīt. Aizbraucis uz apavu veikalu pie brāļa, paņēmis mantas un noformējis pienesumu cietumā. /pers. B/ nekad nav sagatavojis nodošanai vai

arī nodevis mantas cietumā. Nekad nav izmantojis /pers. B/ mātes dzīvesvietā esošo pastkastīti, lai tajā ieliktu kādas mantas nodošanai /pers. B/. /pers.

B/ nekad nav lūdzis, lai viņš nodotu viņam kancelejas preces. Vairākus gadus atpakaļ /pers. B/ draugam gan nodevis apavus, grāmatu, pildspalvas, pēc

tam /pers. B/ piezvanījis un pateicis, ka pienesumu draugs ir saņēmis. /pers. B/ gadu pēc ievietošanas cietumā viņam zvanīja patstāvīgi vienu vai divas

reizes nedēļā, pēc tam pārstāja zvanīt vispār. Līdz 2017.gadam apciemojis arī /pers. B/ māti, pēc tam pārtraucis. /pers. B/ nesmēķē, alkoholu,

narkotiskās vai psihotropās vielas nelieto. Liecinieks nekad nav strādājis kancelejas preču veikalā. Lieciniekam ir zināms, ka /pers. B/ ieslodzījumu vietā

nodarbojās ar origami papīra locīšanu. /pers. B/ kādreiz ir lūdzis lieciniekam nopirkt īpašu papīru, kas nepieciešams origami locīšanai, taču lieciniekam

nekad nav sanācis laika to izdarīt. Liecinieks nekad neko nav pircis un nesis nodošanai /pers. B/.

Liecinieks /pers. V/ tiesas sēdē liecināja, ka strādā /vieta/ par /amats/. Darba pienākumos ietilpst nodrošināt caurlaižu režīmu, neatļaut neatļauto

priekšmetu nonākšanu cietumā, kā arī apsardzes funkcija. Personai, kura vēlas iekļūt /vieta/, vispirms ir jāiet uz dežūrdaļu, kur tiek noformēta vienreizēja

caurlaide, pēc kā dodas uz ieiešanas punktu, kur apsargs vēlreiz pārbauda vienreizējo caurlaidi, informē personu par to, ka ir jānodod aizliegtie

priekšmeti, kas ir norādīti pie apsarga lodziņa. Parasti visi tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki jau paši prasa atslēdziņas no skapīšiem, kur atstāt mantas,

kuras nedrīkst ienest /vieta/, bet apsargs parasti arī piedāvā šo atslēdziņu. Informatīvie stendi, kuros ir uzskaitītas aizliegtās mantas, kuras nedrīkst ienest

/vieta/, atrodas dežūrdaļā pie lodziņa, pie skeneru telpas, pie pienesumu nodošanas, pie ieejas un iebrauktuves /vieta/. Ja tiek atrastas narkotiskās/

psihotropās vielas vai ieroči, tad šīs personas tiek nodotas Valsts policijas darbiniekiem. Ja kancelejas preces, izņemot pildspalvu, zīmuli, ir

nepieciešamas darbam, tad personai, kura vēlas ienest /vieta/ šo kancelejas preci, jāraksta iesniegums cietuma priekšniekam, lūdzot atļauju minēto

kancelejas preci ienest cietumā. Ja ieslodzītajām personām rodas nepieciešamība pēc kancelejas precēm, tām jālūdz savam vienības priekšniekam, kurš

nodrošina ar nepieciešamajām kancelejas precēm.

Liecinieks /pers. Z/ tiesas sēdē liecināja, ka strādājis /vieta/ /amats/ amatā. Tiešie darba pienākumi bija cietumā ienākošo personu un viņu mantu

pārbaude.Vienā no reizēm cietumā nāca iekšā apsūdzētā un viņas (apsūdzētās) mantu pārbaudes laikā tika atrasta pulverveida viela līmes zīmuļos. Tika

informēta /vieta/ vadība, Valsts policija. Liecinieks piedalījies izņemto līmes zīmuļu iepakošanā aizzīmogotā aploksnē, kas notika apsūdzētās klātbūtnē.

Parasti ienākot /vieta/, personai tiek piedāvāts nodot glabāšanā mantas, kuras aizliegts ienest cietuma teritorijā. Personai ir jābūt līdzi pēc iespējas mazāk

lietām, kad viņa dodas cietuma teritorijā. Arī apsūdzētajai tika uzdots jautājums par aizliegto priekšmetu esamību, uz ko apsūdzētā atbildēja, ka viņai nav

aizliegto priekšmetu, pēc kā tik uzsākta viņas mantu pārbaude. Lai nodotu ieslodzītajam jebkādu priekšmetu, personai ir jāvēršas pie cietuma priekšnieka

ar rakstisku iesniegumu, kurā viss jānorāda.

Tiesas sēdē pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 147.panta piekto daļu lieciniekam /pers. Z/ tika uzrādīta 2.sēj. 241.lapa, kurā atrodas

Ieslodzījumu vietu pārvaldes /vieta/ izziņa no 2018.gada 17.janvāra, kuru sagatavojis /pers. Z/. Liecinieks tiesas sēdē apstirpināja izziņas saturu, ka

zvērinātam advokātam, veicot profesionālos amata pienākumus ieslodzījuma vietā, nav atļauts patvaļīgi nodot ieslodzītajam/apcietinātajam kancelejas

preces, kā arī 2007.gada 27.novembra MK noteikumi Nr.800 “Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības notiekumi” 10.pielikuma 7.punktā minētos

priekšmetus, var nodot ieslodzītajām/apcietinātajām personam tikai caur cietuma satikšanās un pienesuma telpu […], iesniedzot iesniegumu par

pienesumu.

Liecinieks /pers. B/ tiesas sēdē liecināja, ka ar /pers. A/ ir pazīstams no tā laika, kad izcieta sodu /vieta/ un noslēdza ar /pers. A/ vietošanos par

aizstāvību. Pēc tam viņu pārveda uz /vieta/ soda izciešanas turpināšanai. /pers. A/ sākotnēji sniedza konsultācijas apmēram 20 minūtes, vēlāk jau 5

minūtes. Ieslodzījuma vietā sācis izgatavot origami papīra modeļus. Origami modeļus rādīja arī /pers. A/ tikšanās reizēs. Vēlāk /pers. A/ piedāvāja nest

šokolādes, zīmuļus, marķierus. Kancelejas preces /pers. A/ nesa aptuveni līdz 2016.gada decembrim, pēc tam pārtrauca nezināmu iemeslu dēļ. Marķieri

lieciniekam nebija vajadzīgi, tos atdevis kameras biedriem, kuri pēc tam uzvedās ļoti jocīgi, pieļauj, ka marķieros atradās narkotiskās vielas. Marķierus

/pers. A/ nesa aptuveni 5-6 reizes. Vēlāk viņu pārcēla uz citu kameru, kurā sodu izcieta personas par narkotisko noziegumu izdarīšanu - /pers. AF/ un

/pers. AG/. Šīm personām nebija narkotisko vielu, viņas pret liecinieku izturējās vardarbīgi – sita, pazemoja, apsaukāja. Spiediena rezultātā liecinieks

zvanīja savai mātei un teica, ka viņas pastkastītē tiks ieliktas mantas, kuras viņai jānodod /pers. A/, kura tās tālāk nodos cietumā. Kameras biedri sāka

ļoti uztraukties tad, kad decembrī /pers. A/ lieciniekam pārtrauca nest marķierus. Pēc tam kameras biedri teica, ka marķieru vietā tagad būs līme un to

ieliks tāpat pastkastītē. Līmi /pers. A/ nesa uz cietumu un nodeva lieciniekam aptuveni līdz jūnijam. Jūnija sākumā liecinieku izsauca izmeklētājs un

pateica, ka /pers. A/ ir aizturēta par narkotiku ienešanu /vieta/. /pers. A/ nav sniegusi lieciniekam kvalitatīvu juridisko palīdzību, pretējā gadījumā viņš

saņemtu mīkstāku sodu. Ar /pers. A/ nepārtrauca vienošanos tādēļ, ka nauda jau bija samaksāta un citu /amats/ nezināja. Par vardarbību no kameras

biedru puses /vieta/ administrācijai nav sūdzējies, jo baidījās no vēl lielākas izrēķināšanās. Pēc sasitumiem vērsies medicīnas daļā. Aptuveni 2017.gada

aprīlī vienreiz lūdzis /pers. T/ ielikt mātes pastkastītē līmi, kuru viņam piegādās /pers. AF/ vai /pers. AG/ paziņa. Lūgums tika izpildīts. Līmes zīmuļos bija

tas pats, kas marķieros-narkotiskās vielas. Līmes zīmuļus viņam cietumā nodeva /pers. A/ aptuveni no 2017.gada februāra līdz 2017.gada jūnijam un

vienmēr tajos bija narkotiskās vielas. Līmes zīmuļus tāpat kā marķierus atdevis kameras biedriem, jo izjutis no viņiem fizisku ietekmi. Cietuma

administrācija nenodrošināja liecinieku ar kancelejas precēm, t.sk., līmi, kas nepieciešama, lai nodarbotos ar vaļasprieku. Origami locīšanai ir

nepieciešama līme, rakstījis iesniegumu cietuma administrācijai, bet saņēmis atteikumu, jo cietumā līme nav atļauta. Cietuma veikalā var iegādāties

parastu, mazu līmi, bet tā nepietiek, lai izpildītu darbu un liecinieks nekad veikalā sev līmi nav iegādājies.

Saskaņā ar kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas sēdē nolasītas liecinieka /pers. B/ pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības.

2017.gada 15.jūnijā, būdams nopratināts kā liecinieks /pers. B/ liecināja, ka 2017.gada 15.jūnijā pie viņa uz /vieta/ bija jāierodas /amats/ /pers. A/.

/amats/ bija jāatnes dokumenti, kas apliecina, ka viņš mācās /nosaukums/. Var apliecināt, ka ne viņa māte, ne /pers. A/ neko par narkotikām nezināja.

Pats narkotikas nelieto, bet ar viņu vienā kamerā atrodas četri cilvēki, kuri lieto narkotikas. /pers. AF/ un /pers. AG/, pielietojot iebiedēšanas taktiku,

pateica, ka viņa mātes pastkastītē atradīsies divi līmes zīmuļi. Mātei bija jāaiznes līmes zīmuļi /pers. A/. Neviena no viņām nezināja, ka līmes zīmuļos ir

paslēptas narkotiskās vielas. Mātei teicis, ka līme viņam nepieciešama aplikācijām. Zina, ka vienam līmes zīmulim bija jāpaliek viņu kamerā /vieta/, bet

viens tiktu nosūtīts uz Valmieras cietumu. Baidījies par savu un savu tuvinieku dzīvību un veselību, tādēļ piekritis, ka viņa māti, viņai nezinot, izmanto

(3.sēj. lietas 129.-130.lapa).

2017.gada 31.jūlijā, būdams papildus nopratināts kā liecinieks, /pers. B/ liecināja, ka daļēji piekrīt iepriekšsniegtajām liecībām. Neatzīst savu vainu

tajā, ka izmantojot savu māti un /pers. A/, organizējis narkotiku ienešanu. Uz viņu izdarījuši spiedienu kameras biedri /pers. AF/ un /pers. AG/.

2017.gada 15.jūnijā viņš no mobilā telefona, kas atrodas kamerā, piezvanījis /pers. A/ un pajautājis vai viņa atnāks pie viņa. Viņa atbildēja, ka atnāks

2017.gada 15.jūnijā. Viņš /pers. A/ nelūdza nest līmi. Aptuveni nedēļu pirms tam pie viņa kamerā pienācis /pers. AF/ un pavēlošā tonī pateicis, ka uz

liecinieka mātes pastkastīti /adrese/ atnesīs un atstās divas tūbiņas līmes. Liecinieks nezināja, kas atrodas līmes tūbiņās, taču zināja, ka /pers. AF/ ir

saistīts ar narkotiku apgrozību (3.sēj. lietas 132., 133.lapa).

2017.gada 3.augustā, būdams papildus nopratināts kā liecinieks, /pers. B/ liecināja, ka kopš 2016.gada janvāra viņa aizstāvību realizē /pers. A/,

viņi risina tikai jautājums, kas saistīti ar lietu. No 2016.gada jūlija ar viņu (liecinieku) vienā kamerā atradās /pers. AF/ un /pers. AG/, abi lietoja narkotikas

arī ieslodzījuma vietā. Ar liecinieku /pers. AF/ un /pers. AG/ bija sliktas attiecības, viņi pret liecinieku pielietoja fizisku spēku. Bija rakstījis iesniegumu

medicīnas daļai, par to, ka ir piekauts, tomēr pēc tam atsaucis iesniegumu /pers. AF/ un /pers. AG/ iespaidā. Kamerā atradās mobilais telefons, kuru

varēja izmantot visi ieslodzītie. /pers. AF/ nodarbojās ar nelikumīgu priekšmetu ienešanu cietumā, to sapratis no viņa telefonsarunām. No 2016.gada

februāra /pers. A/ pie liecinieka nāca vienu reizi nedēļā uz īsām tikšanās reizēm, pēc savas iniciatīvas nesa šokolādes, jautāja kā iet. Nekādu juridisko

palīdzību šajās tikšanās reizēs /pers. A/ nesniedza un liecinieks viņai nelūdza tik bieži pie viņa nākt. /pers. A/ pēc savas iniciatīvas nodeva viņam

kancelejas preces, jo zināja, ka viņš nodarbojās ar origami. Flomasterus un marķierus, ko viņam atnesa /pers. A/, atņēma /pers. AF/ un /pers. AG/.

/pers. AF/ un /pers. AG/ lika zvanīt /pers. A/ un precizēt, kad viņa atnāks. 2016.gada decembrī /pers. A/ atnāca ļoti satraukusies un nikna, atnesa

flomasterus un marķierus. Kamerā lieciniekam flomasterus un marķierus uzreiz atņēma /pers. AF/. /pers. AF/ un /pers. AG/ marķierus izjauca, pēc tam

viņu uzvedība kļuva dīvaina, bet viņi paši teica, ka ir atgriezušies tādā stāvoklī, kā brīvībā. No 2016.gada decembra /pers. A/ vairs marķierus nenesa un

arī /pers. AF/ par marķieriem neinteresējās. Apmēram 2017.gada februāra vidū /pers. AF/ lieciniekam pavēlošā tonī teica, ka vajadzēs viņam nodot līmi.

Pēc mēneša apmēram martā /pers. A/ atnesa lieciniekam līmi, it kā viņa vaļaspriekam – origami. Origami viņam līme nav vajadzīga, jo origami ir papīra

locīšana. /pers. AF/ teica, ka līmi vajadzēs nodot tāpat kā marķierus – ielikt mātes pastkastītē un mātei to jānodod /pers. A/. Lai pamatotu ienesto līmes

daudzumu, lieciniekam bija jāsaka, ka vajag salīmēt figūras (3.sēj. lietas 137.-139., 140.-141.lapa).

2017.gada 9.augustā, būdams papildus nopratināts kā liecinieks, /pers. B/ liecināja, ka visas sarunas ar māti notika /pers. AF/ un /pers. AG/

klātbūtnē, viņi diktēja, kas jāsaka mātei, ka pastkastītē tiks ieliktas kancelejas preces un viņai tās ātrāk jānes /pers. A/.Šādi zvani bija no 2016.gada

jūnija beigām līdz /pers. A/ aizturēšanai.Līdz 2016.gada decembrim tika nodoti marķieri apmēram 25 reizes, pēc tam līmes zīmuļi apmēram 15 reizes.

2017.gada 15.jūnijā /pers. A/ neatnāca un /pers. AF/ lika zvanīt viņai no kameras mobilā telefona, lai uzzinātu, kur viņa pazudusi./pers. A/ telefons bija

atslēgs, /pers. AF/ ļoti nervozēja. /pers. AG/ lieciniekam pavēlošā tonī sniedza instrukciju, kas jādara, ja liecinieks tiks izsaukts uz nopratināšanu un, ka

jāuzņemas vaina uz sevi. 2017.gada 15.jūnijā ap plkst. 15.00 liecinieku izsauca uz izmeklēšanas kameru un pēc inspektores uzdotajiem jautājumiem

sapratis, ka ir aizturēta /pers. A/, kura nākusi pie viņa uz tikšanos un pie kuras ir atrastas narkotiskās vielas. 2017.gada 1.augustā uz mobilo telefonu,

kurš atrodas kamerā piezvanījis vīrietis un pasaucis liecinieku. Sarunas laikā vīrietis pateicis, ka liecinieks ir pārāk daudz pateicis un, lai viņš neizdomā

sadarboties, ja pateiks kaut vienu vārdu pret /pers. A/, būs jābaidās par savu un savu tuvinieku dzīvībām, viņam neesot problēmas iekļūt pie liecinieka

kamerā. Liecinieks no telefona sarunas ar māti zina, ka /pers. N/ likusi viņai pašrocīgi pārrakstīt iesniegumu, bet par iesnieguma saturu liecinieks neko

nezina. /pers. AF/ lika lieciniekam liecībās norādīt, ka kancelejas preces mātei uz pastkastīti nesa /pers. T/. /pers. AF/ zina, ka /pers. T/ ir liecinieka

draugs. /pers. T/ nav saistīts ar narkotikām un nevarēja tās piegādāt. /pers. AF/ un /pers. AG/ pēc /pers. A/ aizturēšanas izdarīja vēl lielāku spiedienu uz

liecinieku, lai viņš mainītu savas liecības, bet liecinieks tam nepiekrita (3.sēj. lietas 142.-144.,145.-147.lapa).

2017.gada 1.novembrī, būdams papildus nopratināts kā liecinieks, /pers. B/ liecināja, ka pēc /pers. A/ aizturēšanas /pers. AF/ vairs neizmantoja

SIM katri, kuru izmantoja it kā zvanot sievai. Kad /pers. AF/ izveda no kameras, liecinieks paņēma to no slēptuves un labprātīgi izdeva policijas

darbiniekiem (3.sēj. lietas 148., 149.lapa).

Tiesas sēdē liecinieks /pers. B/ norādīja, ka uztur savas pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības. Liecinieks norādīja, ka origami var veidot

gan izmantojot līmi, gan neizmantojot līmi. /vieta/ administrācija viņam atteica nodrošināt līmi.

Lieciniece /pers. L/ tiesas sēdē liecināja, ka kopš dēls /pers. B/ atrodas ieslodzījumā visus svarīgākos notikumus pieraksta. Ar /pers. A/ viņu

2016.gadā iepazīstināja dēla kameras biedrs, kā ar labu /amats/, kura noteikti varēs palīdzēt viņas dēlam. 2016.gada februārī samaksājusi /pers. A/ 2000

euro. /pers. A/ pati piedāvājusi nest dēlam cigaretes, ja viņš smēķē, atbildējusi, ka dēls nesmēķē, bet viņam garšo saldumi. /pers. A/ atbildēja, ka var

nest arī saldumus. Dēls ir radoša personība un ieslodzījuma vietā nodarbojās ar origami papīra locīšanu. Viņa pati ir mēģinājusi caur pienesumiem nodot

dēlam līmi, bet to nepieņēma, jo nedrīskt nodot. Par to, ka nedrīkst nodot dēlam līmi, pasūdzējās /pers. A/. /pers. A/ pati piedāvāja ienest cietumā līmes

zīmuļus un saldumus, sapratusi, ka /pers. A/ cietumā ir sakari. Dēla draugs /pers. T/ strādāja kancelejas veikalā /nosaukums/. Tā kā viņai nepatika /pers.

T/, tad dēls piedāvāja variantu, ka /pers. T/ kancelejas preces, kuras jānodod dēlam atstās pastkastītē un viņa tās izņems un nesīs /pers. A/. Šādi

kancelejas preces tika nodotas trīs vai četras reizes un viņa domā, ka pastkastītē tās lika /pers. T/. Vēlāk no izmeklētāja uzzinājusi, ka tas nemaz nebija

/pers. T/, kurš lika līmes zīmuļus pastkastītē, kā arī to, ka /pers. T/ nekad nav strādājis veikalā /nosaukums/. Dēls citreiz interesējies, kad pie viņa atnāks

/pers. A/, kad uzzinājusi datumu, tad par to dēlam paziņojusi. Līmi un citas kancelejas preces dažreiz arī pati ir iegādājusies veikalā, taču čekus nav

saglabājusi. Dēls nekad nav teicis, kas atrodas līmes zīmuļos. Arī pati ne reizes nav pārbaudījusi kancelejas preču saturu. 2017.gada 15.jūnijā aizvedusi

/pers. A/ kancelejas preces un saldumus. Vakarā pie viņas uz dzīvokli atnācis vīrietis, kurš bija 40-45 gadus vecs, gaišiem īsiem matiem, apaļu seju, gara

auguma, drukns, dusmīgu acu skatienu, ģērbies šortos un t-kreklā, bija aizelsies, jo nācis kājām, nav izmantojis liftu, ieviesa bailes. Vīrietis stādījās

priekšā kā /pers. A/ radinieks un pateica, ka /pers. A/ ir aizturēta. Pēc kāda laika vīrietis atnāca otrreiz kopā ar /pers. N/. /pers. N/ pateica, ka līmes

zīmuļos atrasta narkotiska viela. Izstāstījusi /pers. N/ visu kā notika kancelejas preču un saldumu nodošana viņas dēlam. Vīrietis internetā atrada /pers. T/

un viņa apstiprināja, kas tas ir /pers. T/. /pers. N/ teica, ka viņai jādabū māti ārā no cietuma un lūdza palīdzēt, ko piekrita izdarīt. /pers. N/ pateica, ka no

rīta atbrauks pie viņas un būs jāuzraksta iesniegums. Nākošajā rītā automašīnā /pers. N/ uzrakstījusi iesniegumu, kuru lika lieciniecei pārrakstīt. /pers. N/

pati šo iesniegumu aizveda uz policiju. 18.jūlijā aizbraukusi pie /pers. A/ uz mājām un palūgusi piedošanu. /pers. A/ pateikusi, ka labi, ka viņa nepazina to

vīrieti, kurš pie viņas (liecinieces) bija mājās. /pers. A/ pateica, ka vairs nebūs /pers. B/ /amats/ un uzrakstītais iesniegums tagad ir jāiemācās no galvas, lai

to varētu mutvārdos atkārtot izmeklētājam.

Lieciniecei /pers. L/ tiesas sēdē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 147.pnata piekto daļu tika uzrādīts iesniegums (3.sēj.lietas 154.lapa).

Lieciniece /pers. L/ tiesas sēdē apstiprināja iesnieguma saturu, norādīja, ka iesniegumā patiesībai neatbislt fakts, ka /pers. T/ licis viņas pastkastītē

kancelejas preces.

Papildus lieciniece /pers. L/ tiesas sēdē liecināja, ka stāstījusi /pers. A/ par to, ka kancelejas preces viņai lika pastkastītē un pēc tam lieciniece tās

nesa /pers. A/.

Liecinieks /pers. S/ tiesas sēdē liecināja, ka ir /vieta/ /amats/, veic mantu pārbaudi, kuras tiek ienestas cietuma teritorijā. Atpazīst zālē atrodošos

apsūdzēto /pers. A/ kā personu, kura tika aizturēta mēģinot ienest cietuma teritorija aizliegtas vielas. Postenī atradās kopā ar /pers. O/. Kad /pers. A/

ienāca postenī, licis viņai ielikt skanerī somu un piespiedis pogu, pēc kā aizgājis prom. Tādēļ pienākusi /pers. O/, lai pabeigtu pārmeklēšanu. Kad pēc

aptuveni 2 minūtēm atgriezies, redzējis, ka līmes zīmuļos atrodas tabletes, noslēptas aiz kartona. /pers. A/ bija mazliet satraukusies. /pers. A/

paskaidrojusi, ka līmes zīmuļus pirkusi kioskā, pēc tam teica, ka tos iedevusi ieslodzītā māte. Vēl postenī atradās /pers. AP/.

Lieciniece /pers. AP/ tiesas sēdē liecināja, ka strādā /vieta/ /amats/. Dienesta pienākumos ietilpst nepieļaut aizliegtu priekšmetu saņemšanu

nodošanu cietuma teritorijā. Pārbauda arī cietumā ievesto tīro gultas veļu un izvešanai paredzēto netīro gultas veļu. Kad skanera postenī /pers. A/ somas

nonāca rentgena aparātā, lieciniece bija mazliet aizkavējusi kustību pārbaudot gultas veļu caur skaneri, tādēļ lieciniece nolēmusi paātrināt personas

pārbaudi un paskatījusies /pers. A/ somu caur rentgena aparātu. Rentgena aparātā izgaismojās trīs gareni priekšmeti. Jautājusi /pers. A/, kas tie ir par

priekšmetiem, uz ko /pers. A/ atbildējusi, ka nav problēmu un atvērusi somu, kur atradās trīs līmes pudelītes. Lieciniece pajautājusi, kam nepieciešama

līme, uz ko /pers. A/ atbildējusi, ka līmi viņai jānodod savam klientam. Lieciniece norādījusi, ka /pers. A/ neko nedrīkst nodot savam klientam, tikai lietas

materiālus saistībā ar viņa lietu. Tad pienāca kolēģe /pers. O/ un turpināja skaidrot, kas atrodas līmes pudelītēs, atklājās, ka visās trijās pudelītēs bija

paslēptas tabletes. Līmes konsistence bija cieta, zīmuļveida. Kad atrada tabletes, /pers. A/ bija ļoti izbrīnīta, neko nepaskaidroja.

Liecinieks/pers. AS/ tiesas sēdē liecināja, ka no 2018.gada 1.marta ieņem /amats/ amatu /vieta/, pirms tam /vieta/ /amats/. Darbinieki, kuri atrodas

dežūrdaļā, skanera postenī, darbojas pēc Ieslodzījumu vietas pārvaldes likuma, iekšējiem kārtības noteikumiem. Darbiniekiekm ir tiesības pārbaudīt

personas un mantas, lai cietuma teritorijā netiktu ienesti aizliegti priekšmeti. Mantas, kuras ir atļauts ienest /vieta/ ir uzskaitītas Ministru kabineta

noteikumos. Ja konstatē aizliegtas vielas, šaujamieročus, uzreiz ziņo Valsts policijas darbiniekiem. Līme nav norādīta to mantu sarakstā, kuras drīkst

nodot pienesumos. Ja personai vēlas nodot kādas mantas, kuras nav sarakstos, ir jāraksta /vieta/ priekšniekam iesniegums un tikai ar cietuma priekšnieka

atļauju šīs mantas var nodot ieslodzītajam. Visas iepriekšējās prasības attiecas arī uz /amats/, lai nodotu ieslodzītajam līmi, jābūt cietuma priekšnieka

atļaujai. Ja kamerās pie ieslodzītajiem tiek atrastas aizliegtas mantas, par to tiek sastādīts attiecīgs akts, mantas tiek izņemtas un iznīcinātas, bet ja tiek

atrastas aizliegtas vielas vai šaujamieroši, par to tiek ziņot Valsts policijai.

Liecinieks/pers. AT/ tiesas sēdē liecināja, ka 2017.gada vasarā ar /pers. N/ bija nozīmēta tikšanās, bet /pers. N/ piezvanīja un pateica, ka tikšanās

tiek atcelta. /pers. N/ bija raudulīgs balss tonis, tādēļ pavaicājis, kas ir noticis. /pers. N/ pateica, ka viņas māti /pers. A/ ir aizturējusi policija, tādēļ brauks

uzzināt visus apstākļus pie ieslodzītā, kuram tika nodots pienesums, mātes. Piedāvājis savu palīdzību, lai noskaidrotu visus lietas apstākļus. Atcerās, ka

ieslodzītā māte dzīvo deviņstāvu vai divpadsmitstāvu mājā, netālu no veikala /nosaukums/. Ieslodzītā mātei stādījies priekšā, viņa apvaldījusi lielu suni un

ielaidusi dzīvokļa virtuvē, kur sākuši sarunu. Liecinieks izstāstījis mātei, ka līmē, kuru viņa nodevusi /pers. A/, lai nodotu ieslodzījumā esošajam dēlam,

tika atrastas narkotiskās vielas. Sieviete pateica, ka līmi viņai atnesis dēla paziņa, ar kuru viņi iepriekš kopā strādājuši. Vairs neatceras vārdu, uzvārdu,

bet atraduši viņu sociālajos tīklos. Ieslodzītā mātes viedoklis bija, ka tieši viņas dēla draugs ievietojis līmes zīmuļos narkotiskās vielas. Māte neko par

narkotisko vielu esamību līmes zīmuļos nav zinājusi. Pie ieslodzītā mātes dzīvoklī uzturējās aptuveni 15 minūtes, tad atnāca /pers. N/ un viņš aizgājis. Vairs

šajā dzīvoklī nav bijis. Ieslodzītā māti nekādā veidā nav ietekmējis. Bija ģērbies gaiši zilā kreklā, gaišos džinsos un mokasīnos, bija bārda. Šobrīd ir

pieņēmies svarā, kā arī matu griezums ir īsāks nekā toreiz.

Tiesas sēdē konfronēšanas laikā starp liecinieci /pers. L/ un liecinieku /pers. AT/ lieciniece /pers. L/ liecināja, ka vīrietis pie viņas uz dzīvokli atnācis

vakarā ap plkst. 20.00, kad sācies raidījums Panorāma, bijis ļoti karsts. Turpmāk sniedza identiskas liecības, kuras iepriekš liecināja tiesas sēdē

2018.gada 26.novembrī. Papildus liecināja, ka vīrietis pie viņas dzīvoklī tajā vakarā bija divas reizes. Uzrādot zālē sēdošo liecinieku /pers. AT/, lieciniece

norādīja, ka šis nav tas vīrietis, par kuru viņa sniedza liecības. Vīrietis, kurš bija pie liecinieces dzīvoklī bija garāka auguma un miesas būve viņam bija

atlētiska, kā svarcēlājam, muskuļots, ģērbies gaišā t-kreklā un šortos. No zālē sēdošā vīrieša viņai nav bail, bet no tā, kurš bija atnācis pie viņas uz

dzīvokli, metās tirpas. Policijā atpazinusi citu vīrieti. Viņai atpazīšanai pēc fotogrāfijām tika uzrādīti vairāki vīrieši un viņa pēc sejas atpazina to vīrieti, kurš

bija atnācis pie viņas uz dzīvokli. Noklausoties tiesas sēdē liecinieku /pers. AT/ lieciniece paskaidroja, ka viņam ir arī pavisam cita balss- personai, kura

bija pie viņas dzīvoklī bijusi maigāka balss.

Liecinieks/pers. AT/ liecināja, ka noklausoties tiesas sēdē liecinieces /pers. L/ liecināto par to, ka viņš nav tā persona, kura bijusi pie viņas dzīvoklī,

paskaidroja, ka lieciniece vai nu viņu neatceras, vai arī melo. Nesakritības mājas pagalma aprakstā varēja rasties no tā, ka ir pagājis ilgs laiks, kopš

liecinieks bijis šajā pagalmā, kā arī ar to, ka viņš nepievērsa īpašu vērību pagalma izvietojumam. Arī faktu, ka liecinieces dzīvoklī bijis divas reizes

liecinieks skaidro ar to, ka tas, ka viņš nokāpis lejā un pēc kāda laika atgriezies atpakaļ dzīvoklī priekš viņa nav bijis svarīgs, tādēļ iepriekš to savās

liecībās nav pieminējis.

Liecinieks/pers. AV/ tiesas sēdē liecināja, ka iepriekš strādājis Valsts policijas /nosaukums/. Pēc liecinieces /pers. L/ nopratināšanas tika veikta

personu uzrādīšana atpazīšanai pēc fotogrāfijām. /pers. L/ atpazina personu, kura bija atnākusi kopā ar /pers. N/ pie viņas uz dzīvokli. Precīzi neatceras

atpazītās personas uzvārdu, zina tikai iesauku, jo šī persona bija pazīstama saistībā ar narkotisko vielu apriti un arī ar citu noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanu. Atceras kā persona izskatās vizuāli. Uzrādīto zālē atrodošos liecinieku /pers. AT/ neatpazīst kā personu, kuru atpazina lieciniece /pers. L/ un

paskaidroja, ka labi iegaumē personu izskatu, atceras visus figurantus un liecinieks /pers. AT/ nav tā persona, kura kopā ar /pers. N/ ieradās pie

liecinieces /pers. L/. Pirms uzrādīt atpazīšanai pēc fotogrāfijām, /pers. L/ aprakstīja vīrieša pazīmes. Bez tam kriminālprocesa ietvaros tika veiktas

speciālās izmeklēšanas darbības, tika noklausītas telefonsarunas, kurās tika pieminēts vīrietis ar zināmo iesauku un kurš atbilda /pers. L/ aprakstītajam

vīrietim, kas bija atnācis pie viņas uz dzīvokli. Lieciniece /pers. L/ atpazīšanas laikā uzreiz uzrādīja vīrieti, kurš bija pie viņas atnācis. Uzrādot lieciniekam

atpazīšanas protokolu (3.sēj. lietas 167.-168.lapa), liecinieks atcerējas, ka atpazītā persona ir /pers. AZ/. /pers. N/ un vīrieša ierašanās mērķis pie /pers.

L/ bijis, ka uzrādīts teksts, kādas liecības viņai ir jāsniedz. Bez liecinieces /pers. L/ nopratināšanas veicis kriminālprocesā arī citas izmeklēšanas darbības.

No /vieta/ tika izņemts CD disks ar videoierakstu no pārmeklēšanas zonas, kas vēlāk tika arī apskatīts, bet tehnisku iemeslu dēļ apskates protokolam

netika pievienota fototabula. Kriminālprocesa izmeklēšanas laikā saņēmis /pers. A/ noraidošu attieksmi uz aicinājumu ierasties procesuālas darbības

veikšanai, par ko ir uzrakstījis dienesta ziņojumu. Bez tam /pers. A/ ir apspriedusi kriminālprocesa apstākļus ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas

tiesas izmeklēšanas tiesnesi Irēnu Krastiņu. Personu balsis atpazinis, jo arī iepriekš ar tām ir komunicējis pa telefonu un zin runas stilu. Izvēloties

izmeklēšanas virzienu, izvēlējies papildus nopratināt liecnieci /pers. L/, bet nepratināt atpazīto vīrieti /pers. AZ/. Izvēlējies lieciniecei /pers. L/ uzrādīt

personas atpazīšanai pēc fotogrāfijām kā saudzīgāko izmeklēšanas metodi. Liecinieks nebija nekādā veidā ieinteresēts, lai /pers. L/ atpazītu tieši /pers.

AZ/.

Apsūdzētās /pers. A/ vaina pierādīta arī ar rakstveida pierādījumiem lietā:

ar ziņām par faktiem, kas fiksētas /pers. A/ administratīvās aizturēšanas protokolā par to, ka 2017.gada 15.jūnijā plkst. 9.50 /pers. A/

somā atrastas un izņemtas divas papīra līmes ar nezināma izcelsmes vielām (1.sēj. lietas 4.lapa);

ar ziņām par faktiem, kas fiksētas papīra līmes ar nezināmas izcelsmes vielu izņemšanas protokolā no 2017.gada 15.jūnija par to, ka no

/pers. O/ izņemta aizlīmēta aploksne, kurā atrodas divas papīra līmes ar nezināmu izcelsmes vielu (1.sēj. lietas 10.lapa);

ar ziņām par faktiem, kas fiksētas divu līmes zīmuļu apskates protokolā no 2017.gada 15.jūnija un tam pievienotajā pielikumā (1.sēj. lietas

11.-17.lapa);

ar ziņām par faktiem, kas fiksētas eksperta atzinuma Nr. /numurs/ par narkotisko un psihotropo vielu ekspertīzes veikšanu, no kura redzams,

ka ekspertīzei iesniegtie no /pers. A/ izņemtie baltas krāsas tablešu paraugi satur 0,043g fenazepāma un 0,039 g buprenorfīna ( l.sēj. lietas 19.-

20.lapa);

ar ziņām par faktiem, kas fiksētas eksperta atzinumā Nr./numurs/ par to, ka uz diviem papīra līmes zīmuļiem tika atrasti sviedri ( l.sēj. lietas

42. – 44.lapa);

ar ziņām par faktiem, kas fiksētas eksperta atzinumā Nr./numurs/ par to, ka veicot atrasto sviedru DNS izmeklēšanu, tika noteikts vairāku

cilvēku DNS sajaukums, līdz ar ko nav iespējams atbildēt uz jautājumu par sviedru rašanās iespēju no konkrētas personas ( l.sēj. lietas 45.lapa);

ar ziņām par faktiem, kas fiksētas pārskatā par speciālās izmeklēšanas darbības “Sakaru līdzekļu kontrole” gaitu (l.sēj. lietas 51.-200.lapa;

2.sēj. lietas 1.-227.lapa);

ar ziņām par faktiem, kas fiksētas LR Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes /vieta/ atbildē no 2017.gada 7.jūlija par to, ka /pers.

A/ laika posmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 15.jūnijam nav deklarējusi nekādus pienesumus ieslodzītām personām; 2017.gada

15.jūnijā plkst. 9.30 /pers. A/ pēc viņas pieprasījuma tika izdota mantu un vērtslietu glabāšanas skapīša atslēga /numurs/; Saskaņā ar 2007.gada

27.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.800 10.pielikuma 7.punktā noteikto, apcietinātajām personām drīkst nodot pienesumos kancelejas

preces; ar /pers. B/ cietuma kamerā Nr./kamera/ laika posmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 15.jūnijam bija ievietoti arī /pers. AF/,

/pers. AG/ ( 2.sēj. lietas 230.- 237.lapa);

ar ziņām par faktiem, kas fiksētas LR Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes /vieta/ atbildē no 2018.gada 17.janvāra par to, ka

Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 21.panta pirmā daļa nosaka, ka apcietinātajiem ir atļauts ar sūtījumiem un pienesumiem saņemt tikai

nepārtikas preces. Lai novērstu ieslodzījuma vietu vai sabiedrības apdraudējumu, kā arī nepieļautu priekšmetu vai vielu nodošanu apcietinātajiem,

izmeklēšanas cietuma darbinieki pārbauda sūtījumu un pienesumu saturu. Zvērinātam advokātam, veicot profesionālos pienākumus ieslodzījuma

vietā, nav atļauts patvaļīgi nodot ieslodzītām/apcietinātām personām kancelejas preces, kā arī 2007.gada 27.novembra Ministru kabineta

noteikumu Nr.800 10.pielikuma 7.punktā minētos priekšmetus var nodot ieslodzītajām/apcietinātajām personām tikai caur satikšanās un

pienesuma telpu, iepazīstoties ar normatīvajiem aktiem, pienesumu nodošanas kārtību, par personas atbildību par neatļautu priekšmetu nodošanu,

kā arī iesniedz iesniegumu par pienesumu (2.sēj. lietas 241. – 250.lapa);

ar ziņām par faktiem, kas fiksētas LR Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes /vieta/ atbildē no 2018.gada 17.janvāra, no kuras

redzams /vieta/ izsaukuma talonu kopijas, kur /pers. A/ izsauc /pers. B/ (2.sēj. lietas 242.-250.lapa; 3.sēj. lietas1.-71.lapa)

ar ziņām par faktiem, kas fiksētas LR Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes /vieta/ atbildē no 2018.gada 5.janvāra par to, ka

/pers. B/ laika periodā no 2016.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 15.jūnijam vienu reizi vērsies Medicīnas daļā sakarā ar traumu zem kreisās acs

2016.gada 27.jūlijā;Cietums nav saņēmis no /pers. B/ iesniegumus/sūdzības par fizisku un morālu iespaidošanu no citu apcietināto/ieslodzīto

puses;/pers. AF/ atrodoties cietumā,disciplīnas pārkāpumus nav pieļāvis; /pers. AG/ atrodoties cietumā vienu reizi pieļāvis disciplīnas pārkāpumu

–aizskāris cietuma darbinieka cieņu un godu; cietuma kontroles postenis, kur atrodas rentgena aparāts ir aprīkots ar videonovērošanas sistēmu

(3sēj. lietas 73. – 83.lapa);

ar ziņām par faktiem, kas fiksētas CD matricās ar ierakstu 2018.gada 15.janvāra apskates protokolā (3.sēj. lietas 84. – 85.lapa);

ar ziņām par faktiem, kas fiksētas LR Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes /vieta/ informatīvo stendu 2018.gada 21.maija

apskates protokolā un tam pievienotajā pielikumā ( 3.sēj. lietas 90.-97.lapa);

ar ziņām par faktiem, kas fiksētas administratīvas lietas materiālos ( 3.sēj. lietas 98.-117.lapa);

ar ziņām par faktiem, kas fiksētas lēmumā lietā Nr. 115049011/13 par to, ka 2011.gada 31.maijā izbeigta administratīvā lietvedība par

/pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 178.panta pirmās daļas pārkāpuma sastāva trūkuma dēļ ( 3.sēj. lietas 119.-

120.lapa);

ar ziņām par faktiem, kas fiksētas LR Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes /vieta/ atbildē pAr to, ka 2011.gada 8.februārī /pers.

A/ un viņas līdz esošās mantas apskates un pārmeklēšanas laikā diplomāta iekšējā kabatā tika atrasti un izņemti neatļauti izmantošanai cietumā

priekšmeti – ierīce virszemes televīzijai un Lattelecom virszemes TV karte, kas bija ietīti salvetē. /pers. A/ bija brīdināta par nelikumīgu aizliegtu vai

no pārbaudes noslēptu vielu, izstrādājumu un priekšmetu ienešanas aizliegumu un par administratīvo un kriminālatbildību ( 3.sēj. lietas 122.lapa);

ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2017.gada 7.augusta protokolā par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām lieciniecei /pers. L/ un tam

pievienotajā pielikumā par to, ka lieciniece /pers. L/ atpazina /pers. AZ/, norādot, ka tiešī šī ir tā persona, kura bija pie viņas dzīvoklī 2017.gada

15.jūnijā kopā ar /pers. N/ ( 3.sēj. lietas 167.-168.lapa);

ar ziņām par faktiem, kas fiksētas /pers. A/ aizturēšanas protokolā par to, ka aizturētajai nav bijis zināms, ka līmes zīmuļos atrodas kaut kas

aizliegts (3.sēj. lietas 178.lapa);

ar ziņām par faktiem, kas fiksētas personas /pers. A/ kratīšanas protokolā ( 3.sēj.lietas 179.lapa);

ar ziņām par faktiem, kas fiksētas tumšas krāsas dokumentu kofera 2017.gada 22.jūnija apskates protokolā un tam pievienotajā pielikumā (

3.sēj. lietas 197.-250.; 4sēj. lietas 1.-82.lapa).

Tiesas sēdē tika pārbaudīti sekojoši rakstveida pierādījumi:

2017.gada 15.jūnija medicīniskās pārbaudes protokols Nr.3281, no kura redzams, ka /pers. A/ nav konstatēta narkotikso, psihotopo vielu

ietekme (1.sēj.lietas 7.lapa);

Ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultāti Nr.4655 par to, ka /pers. A/ urīnā nav atrasti amfetamīna atvasinājumi, opija alkaloīdi,

barbiturāti, 1,4-benzodiazepīna atvasinājumi, 3,4-metilēndioksimetamfetamīns (MDMA, ecstasy), tetrahidrokanabiola skābe, kokaīns, metadons,

buprenorfīns, tramadols. Nomazgājumos no rokām nav atrasti amfetamīna atvasinājumi, opiāti, hašiša (marihuānas) kanabinoīdi (1.sēj. lietas

8.lapa);

2018.gada 17.janvāra lēmums par izņemšanas izdarīšanu par mobilā telefona Samsung un SIM kartes ZZ izņemšanu no /vieta/ /amats/

(3.sēj. lietas 86.lapa);

2018.gada 17.janvāra izņemšanas protokols par mobilā telefona Samsung ar IMEI kodu /numurs/ un SIM katres ZZ izņemšanu no /vieta/

/amats/ (3.sēj. lietas 87.lapa);

2018.gada 16.maija apskates protokols, ar kuru apskatīts izņemtais mobilais telefons Samsung un SIM karte ZZ (3.sēj. lietas 88.lapa).

Rakstveida pierādījumi ziņas par faktiem, kas fiksētas /vieta/ /amats/ /pers. O/ ziņojumā (1.sēj. lietas 3.lapa); ziņas par faktiem, kas fiksētas /pers.

A/ paskaidrojumā (1.sēj. lietas 5.lapa) un ziņas par faktiem, kas fiksētas /pers. L/ iesniegumā (3.sēj. lietas 155.lapa), kas norādīti lēmumā par

krimināllietas nodošanu tiesai atbilstoši Kriminālprocesa likuma 131. panta otrajai daļai ir uzskatāmi par liecībām, kuras pārbaudītas tiesas sēdē saskaņā

ar Kriminālprocesa likuma 500.panta prasībām.

No Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta izriet tiesas

pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru

argumentu. Tiesnesim ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņam nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru

paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa.

Apsūdzētā /pers. A/ un viņas aizstāve zvērināta advokāte Maija Kalniņa norādīja, ka lietā nav pierādījumu, kas liecinātu par to, ka /pers. A/

izdarījusi inkriminētos noziedzīgos nodarījumus, jo tajos pietrūkst subjektīvās puses un /pers. A/ rīcībā esot saskatāmas vienīgi administratīva pārkāpuma

pazīmes, lūdzot /pers. A/ pilnībā attaisnot.

Tiesa nepievienojas /pers. A/ un viņas aizstāves viedoklim, ņemot vērā turpmāk norādīto.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētās /pers. A/ liecības nav apstiprinājušās ar lietā noskaidrotiem un pārbaudītiem pierādījumiem, apsūdzētās liecības tiesa

vērtē kā ticamas tikai tādā apjomā, ciktāl tās apstiprinās ar pārējiem lietā esošajiem pierādījumiem. Tiesa tos vērtē kā apsūdzētās aizstāvības pozīciju,

vēlmi raksturot noziedzīgo nodarījumu apstākļus viņai labvēlīgākā aspektā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 1. pantu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda

persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu

nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu kriminālprocesā ir pierādāma noziedzīgā nodarījuma sastāva esamība vai neesamība, kā arī citi Krimināllikumā

un Kriminālprocesa likumā paredzētie apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētās /pers. A/ darbībās konstatējamas visas Krimināllikuma 253.1panta pirmajā daļā un Krimināllikuma 15.panta ceturtajā

daļa, 309.panta otrajā paredzētās noziedzīgo nodarījumu sastāva pazīmes.

Krimināllikuma 253.1panta pirmajā daļā paredzētā nozieguma priekšmets ir narkotiskās un psihotropās vielas. Narkotiskās un psihotropās vielas ir

dažādas izcelsmes (fiziskais kritērijs) vielu grupa, kam piemīt spēja iedarboties uz centrālo nervu sistēmu un radīt īpašu reibuma stāvokli, pierašanu pie

tām un narkotisko atkarību (medicīniskais kritērijs), kuru uzskaitījums fiksēts speciālos normatīvos aktos (juridiskais kritērijs), bet to neatļauta aprite un to

lietošana apdraud iedzīvotāju veselību (sociālais kritērijs).

Apsūdzētā /pers. A/ ir rīkojusies ar ļoti bīstamām narkotiskām vielām pielīdzinātu psihotropo vielu buprenorfīnu un bīstamu psihotropo vielu, kura

var tikt izmantota ļaunprātīgos nolūkos - fenazepāmu, ko apstiprina ekspertu atzinums ( l.sēj. lietas 19.-20.lapa).

Krimināllikuma 253.1panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir smags noziegums, kurš apdraud vispārējo drošību narkotisko un

psihotropo vielu aprites jomā.

Nozieguma objektīvo pusi veido narkotisko vai psihotropo vielu neatļauta izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, pārvadāšana vai pārsūtīšana, kas

izdarītas realizācijas nolūkā, kā arī narkotisko vai psihotropo vielu neatļauta realizēšana.

Ar narkotisko vai psihotropo vielu realizēšanu jāsaprot jebkuri to tālāknodošanas paņēmieni, ar kuru palīdzību šīs vielas nonāk citas personas

īpašumā vai valdījumā – pārdošana, aizdošana, uzdāvināšana, uzcienāšana, parāda atdošana, injicēšana citai personai, nodošana citai personai bez

jebkādiem nosacījumiem.

Lietā noskaidrots, ka 2017.gada 15.jūnijā /pers. A/ mēģināja ienest /vieta/ esošajam /pers. B/ psihotropo vielu buprenorfīnu un bīstamu psihotropo

vielu, kura var tikt izmantota ļaunprātīgos nolūkos – fenazepāmu.

Noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir formāls, noziegums uzskatāms par pabeigtu ar brīdi, kad vainīgais realizācijas nolūkā neatļauti izgatavojis,

iegādājies, glabājis, pārvadājis vai pārsūtījis narkotiskās vai psihotropās vielas, vai arī neatļauti tās realizējis.

No subjektīvās puses noziedzīgajam nodarījumam raksturīgs tiešs nodoms – darbību prettiesiskā rakstura apzināšanās un vēlēšanās tā rīkoties.

Narkotisko vai psihotropo vielu izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, pārvadāšana un pārsūtīšana tiek izdarīta ar speciālu nolūku – nodot šīs vielas

jebkādā veidā citas personas īpašumā vai valdījumā.

/pers. A/ ir apsūdzēta par to, ka viņa neatļauti iegādājās un glabāja psihotropās vielas realizācijas nolūkā.

Ar narkotisko vai psihotropo vielu iegādāšanos jāsaprot darbības, kuru rezultātā persona iegūst savā valdījumā narkotiskās vai psihotropās

vielas.

Krimināllietā noskaidrots, ka /pers. A/ divus līmes zīmuļus, kuros atradās psihotropās vielas fenazepāms un buprenofīns saņēma 2017.gada

14.jūnijā savā dzīvesvietā. Minētais apstiprinās ar liecinieces /pers. L/ liecībām, kā arī pašas apsūdzētās liecībām.

Ar narkotisko vai psihotropo vielu glabāšanu saprot jebkādas darbības, kas saistītas ar šo vielu atrašanos vainīgā valdījumā neatkarīgi no

tā, kas ir to faktiskais īpašnieks. Glabāšanas vieta, kā arī glabāšanas ilgums kvalifikāciju neietekmē.

Krimināllietā noskaidrots, ka pie /pers. A/ somā /vieta/ telpās 2017.gada 15.jūnijā tika atrasti un izņemti divi līmes zīmuļi, kuros atradās

psihotropās vielas fenazepāms un buprenofīns. Minētais apstiprinās ar liecinieku /pers. O/, /pers. S/, /pers. AP/ liecībām, izņemšanas un apskates

protokoliem, eksperta atzinumu.

Noziedzīgā nodarījuma subjekts ir ikviena fiziska un pieskaitāma persona, arī /amats/, kas sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu.

No subjektīvās puses noziedzīgajam nodarījumam raksturīgs tiešs nodoms – darbību prettiesiskā rakstura apzināšanās un vēlēšanās tā rīkoties.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. A/ noziedzīgo nodarījumu izdarīja ar tiešu nodomu – vēlējās iegādāties, glabāt realizācijas nolūkā psihotropās

vielas, kā arī realizēt psihotropās vielas. Par to liecina apsūdzētās /pers. A/ faktiskās darbības, kas apstiprinātas ar tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem

pierādījumiem.

Tiesa atzīst, ka lietā ir konstatēti visi pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi, lai atzītu, ka /pers. A/ izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas

paredzēts Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā, 309.panta otrajā daļā.

Ir konstatēts visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, lai apsūdzētās darbības atzītu

par noziedzīgu nodarījumu un kvalificētu pēc Krimināllikuma 309. panta otrās daļas, 15. panta

ceturtās daļas, kā mēģinājumu izdarīt smagu noziedzīgu nodarījumu.

Noziedzīgais nodarījums ir pabeigts ar brīdi, kad izdarītas darbības (formāls noziegums).

Izskatāmajā lietā ir nepabeigts noziedzīgs nodarījums, mēģinājums.

Nodarījuma objekts ir jurisdikcijas intereses, lai nodrošinātu tiesvedību krimināllietās un

tiesas sprieduma izpildīšanu brīvības atņemšanas soda izciešanas vietās.

Noziedzīgā nodarījuma subjekts ir ikviena fiziska un pieskaitāma persona, arī /amats/, kas sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu.

Apsūdzētās /pers. A/ noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi raksturo tiešs nodoms, apzināti ar vēlmi nodot psihotropās vielas ieslodzījumā esošā

personai.

Apsūdzētās /pers. A/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu subjektīvo pusi raksturo viņas faktiskās darbības. Objektīvo pusi raksturo viņas aktīvas

darbības.

Tiesa atzīst, ka jurisdikcijas interešu apdraudējums konkrētajā gadījumā izriet no apsūdzētās darbību rakstura. Aktīvas darbības, kas acīmredzami

pārsniedz /amats/ ar likumu piešķirto tiesību un pilnvaru apjomu.

Noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 309. panta otrajā daļā var izdarīt tikai ar tiešu nodomu, t.i., vainīgajai personai apzinoties, ka

tā iegādājās un nodod ieslodzījumā esošai personai psihotropās vielas.

Tas, ka /pers. A/ nebija zināms līmes zīmuļu saturs un viņas darbībās nav konstatējams tiešs nodoms un nav pierādīta subjektīvā puse, neatbilst

patiesībai, jo attiecībā par

to, ka cietumā ienesto līmes zīmuļu saturu nav zinājusi, ir sniegusi nekonsekventas, pretrunīgas liecības, tādēļ tās nav ticamas un sniegtas nolūkā

izvairīties no atbildības par izdarīto.

Apsūdzētās /pers. A/ nodomu, darbību kaitīguma apzināšanos un apzinātu rīcību atklāj ne tikai apsūdzētās sniegtās liecības, bet arī lietā konstatētie

faktiskie apstākļi.

Apsūdzētās tiešu nodomu, nodot psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma

vietā, pierāda tas, ka apsūdzētā ienesa psihotropās vielas ieslodzījuma vietā zinot, ka par to draud

kriminālatbildība, kas ir norādīta cietumā pie ziņojuma dēļa. Ar liecinieču /pers. O/ un /pers. AP/ liecībām apstiprinās, ka /pers. A/ tika jautāts, kam

domāti līmes zīmuļi, ka viņai ir jāzin, ka tos nedrīkst ienest cietuma teritorijā, uz ko /pers. A/ atbildēja, ka vēlas tos nodot ieslodzītajam. Bez tam /pers. A/

bija izsniegta skapīša /numurs/ atslēga, kurā viņa varēja atstāt līmes zīmuļus kopā ar citām mantām, taču to neizdarīja.

Apsūdzētajai neizdevās realizēt savu noziedzīgo nodomu līdz galam no viņas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, jo, pārbaudot viņas mantas /vieta/ telpās

/adrese/, viņa tika aizturēta un vielas tika izņemtas.

Lietā nav iegūta objektīva informācija, ka policijas vai cietuma darbinieki, pildot savus dienesta pienākumus būtu rīkojušies pretēji dienesta

interesēm vai veikuši neatļautas darbības, kā arī nav gūti objektīvi pierādījumi tam, ka policijas vai cietuma darbinieki būtu ieinteresēti apsūdzētās /pers.

A/ apmelošanā un tādējādi nepatiesu pierādījumu iegūšanā un nostiprināšanā.

Tiesa tic liecinieku /pers. O/, /pers. S/, /pers. AP/, /pers. T/, /pers. B/, /pers. L/, /pers. BC/, /pers. Z/, /pers. AS/ liecībām, jo nav iegūta objektīva

informācija, ka minētie liecinieki būtu ieinteresēti /pers. A/ apmelošanā un tādējādi nepatiesu pierādījumu iegūšanai un nostiprināšanai. Liecinieku liecības

ir detalizētas, individualizētas un tās nav pretrunā ar citiem lietā savāktajiem pierādījumiem. Tiesa ņem vērā to, ka liecinieki skaidri apzinās, kāda ir

atbildība par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu.

Tiesas ieskatā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19. panta nosacījumiem par labu apsūdzētajam ir jāvērtē nevis jebkuras šaubas, bet gan

saprātīgas šaubas, ko nav izdevies novērst, pie tam tiesai ir pienākums vispusīgi un pilnīgi izvērtēt lietas apstākļus pēc savas pārliecības, nevis formāli, no

konteksta izrauti vadīties pēc kāda atsevišķa fakta un pieņemt lēmumu, ignorējot pārējos apstākļus.

Izskatāmajā lietā ir iegūti ne tikai tieši pierādījumi, bet arī netieši pierādījumi, kurus loģiski analizējot, ir iespējams gūt pilnīgu kopainu par obligāti

noskaidrojamiem notikuma pamatfaktiem, rīcības motivāciju un apsūdzētās personas vainīgumu, dzēšot jebkuras šaubas.

Lietā konstatēts, ka /pers. A/ 2017.gada 15.jūnija /vieta/ bija nolēmusi tikties ar ieslodzīto /pers. B/. Minētais fakts apstiprinās ar liecinieku /pers.

L/, /pers. B/ un pašas apsūdzētās /pers. A/ liecībām.

/pers. A/ liecināja, ka divus līmes zīmuļus nesa ieslodzītajam /pers. B/, lai viņš tos izmantotu savu mākslas darbu pabeigšanai, jo visiem ir zināms, ka

/pers. B/ nodarbojas ar origami papīra locīšanu.

Minēto tiesa atzīst par nepatiesu ar nolūku izvairīties no kriminālatbildības. Origami ir papīra locīšanas māksla, līme tam nav nepieciešama, to

apstiprina /pers. B/ liecības, kurās viņš norāda, ka līmi lūdzis nodot kameras biedru /pers. AF/ un /pers. AG/ iespaidā, parasti pēc līmes vai marķieru

saņemšanas no /pers. A/, atgriežoties kamerā abi tos viņam atņēmuši, zina, ka abi arī cietumā lieto narkotiskās vielas.

Kā norādīts /vieta/ 2017.gada 7.jūlija atbildē, 2017.gada 15.jūnijā plkst. 9.30 /pers. A/ pēc viņas pieprasījuma tika izdota mantu un vērtslietu

glabāšanas skapīša atslēga /numurs/ (2.sēj. lietas 230.- 237.lapa).

Ar /vieta/ darbinieku /pers. BC/, /pers. Z/, /pers. AS/ liecībām apstiprinās, ka personai, kura vēlas iekļūt /vieta/, vispirms ir jāiet uz dežūrdaļu, kur

tiek noformēta vienreizēja caurlaide, pēc kā dodas uz ieiešanas punktu, kur apsargs vēlreiz pārbauda vienreizējo caurlaidi, informē personu par to, ka ir

jānodod aizliegtie priekšmeti, kas ir norādīti pie apsarga lodziņa. Parasti visi tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki jau paši prasa atslēdziņas no skapīšiem,

kur atstāt mantas, kuras nedrīkst ienest /vieta/, bet apsargs parasti arī piedāvā šo atslēdziņu. Informatīvie stendi, kuros ir uzskaitītas aizliegtās mantas,

kuras nedrīkst ienest /vieta/, atrodas dežūrdaļā pie lodziņa, pie skeneru telpas, pie pienesumu nodošanas, pie ieejas un iebrauktuves /vieta/. Ja kancelejas

preces, izņemot pildspalvu, zīmuli, ir nepieciešams darbam, tad personai, kura vēlas ienest /vieta/ šo kancelejas preci, jāraksta iesniegums cietuma

priekšniekam, lūdzot atļauju minēto kancelejas preci ienest cietumā.

Minētais, ka /vieta/ izvietoti informatīvi stendi apstiprinās ar 2018.gada 21.maija apskates protokolu un tam pievienoto pielikumu (3.sēj. lietas 90.-

97.lapa).

Kārtība, kādā tiek noformēts pienesums norādīta /vieta/ atbildē no 2018.gada 17.janvāra, ka zvērinātam advokātam, veicot profesionālos

pienākumus ieslodzījuma vietā, nav atļauts patvaļīgi nodot ieslodzītām/apcietinātām personām kancelejas preces, kā arī 2007.gada 27.novembra

Ministru kabineta noteikumu Nr.800 10.pielikuma 7.punktā minētos priekšmetus var nodot ieslodzītajām/apcietinātajām personām tikai caur satikšanās

un pienesuma telpu, iepazīstoties ar normatīvajiem aktiem, pienesumu nodošanas kārtību, par personas atbildību par neatļautu priekšmetu nodošanu, kā

arī iesniedz iesniegumu par pienesumu (2.sēj. lietas 241. – 250.lapa).

Krimināllietā konstatēts, ka 2017.gada 15.jūnijā ap plkst.9.50 notiek /pers. A/ pārbaude. Skenera pārbaudes laikā, pārbaudot /pers. A/ somu

tika atrasti divi līmes zīmuļi, kuros atradās nezināmas izcelsmes viela (1. sēj., lietas 4. lapa).

Par faktu tika paziņots Valsts policijai un 2017. gada 15.jūnijā Valsts policijas /nosaukums/ tiek uzsākts kriminālprocess (1.sēj. lietas 1.lapa).

Ar /vieta/ darbinieču /pers. AP/ un /pers. O/ liecībām apstiprinās, ka viņas, veicot /pers. A/ mantu pārbaudi, somā atrada divus līmes zīmuļus, kuros

/pers. O/ atrada nezināmas izcelsmes vielu. /pers. O/ divus līmes zīmuļus iepakoja aploksnē un nodeva policijas darbiniekiem. Norādīja, ka /pers. A/

klātbūtnē izgrieza abu līmes zīmuļu saturu un zem kartona gabala atrada nezināmas izcelsmes vielu. /pers. A/ noradījusi, ka līme domāta nodošanai

ieslodzītajam.

Ar liecinieces /pers. L/ liecībām par to, ka 2017.gada 15.jūnijā pie viņas dzīvesvietā ieradās viņai nepazīstams vīrietis, kurš stādījās priekšā kā

/pers. A/ radinieks un vēlāk arī /pers. A/ meita /pers. N/, kuri izteica vēlmi atbrīvot /pers. A/ no īslaicīgās aizturēšanas vietas, tādēļ lieciniecei /pers. L/ ir

jāuzraksta iesniegums policijas darbiniekiem, apstiprinās fakts, ka /pers. A/ vēlas atrast personu, uz kuru varētu novelt vainu, tādējādi pašai izvairoties no

soda.

Šādu secinājumu tiesa izdara arī pēc tiesas sēdē uzklausītā aizstāvības liecinieka /pers. AT/ liecībām. Tiesa netic liecinieka /pers. AT/ liecībām, ka

tieši viņš bijis pie /pers. L/ dzīvoklī, lai noskaidrotu notikušā apstākļus un palīdzētu /pers. N/, jo viņa bijusi ļoti satraukta. To, ka liecinieks /pers. AT/

melo, apstiprina liecinieces /pers. L/ liecības, kurās viņa norāda uz vīrieša pazīmēm, kā arī pati /pers. L/ tiesas sēdē norādīja, ka /pers. AT/ nav tas

vīrietis, kurš bija ieradies pie viņas dzīvoklī kopā ar /pers. N/. Arī atpazīšanā pēc fotogrāfijām lieciniece /pers. L/ atpazina pavisam citu personu – /pers.

AZ/, kā vīrieti, kurš bija kopā ar /pers. N/ pie viņas dzīvoklī 2017.gada 15.jūnija vakarā ( 3.sēj. lietas 167.-168.lapa).

Tiesai nav pamata neticēt liecinieces /pers. L/ liecībām, jo sniegtās liecības ir detalizētas un individualizētas. Nav iegūta objektīva informācija, ka

lieciniece būtu ieinteresēta /pers. A/, kā arī liecinieka /pers. AT/ apmelošanā.

Ieslodzījumā esošais liecinieks /pers. B/ liecināja, ka nekad nav prasījis /pers. A/ kaut ko viņam nest, tai skaitā līmi, to viņa darījusi pati. Pēc

satikšanās ar /pers. A/ atnesto līmi viņam atņēmuši kameras biedri /pers. AF/ un /pers. AG/, kuri ieslodzījumā lieto narkotikas. Sākotnēji /pers. A/ nesusi

marķierus, pēc tam līmi. Tikšanās ar /pers. A/ ilgušas aptuveni piecas minūtes, nekādu juridisku palīdzību šo tikšanās laikā nav saņēmis. Tiesai nav

pamata apšaubīt liecinieka /pers. B/ liecības, liecību ticamību pamato lietā savāktie pierādījumi to kopsakarā un savstarpējā saistībā.

Tiesai nav pamata apšaubīt arī liecinieka /pers. T/ liecības par to, ka nekad nav strādājis kancelejas veikalā “/nosaukums/”, ka nekad nav licis

/pers. B/ mātes dzīvesvietas pastkastītē kancelejas piederumus, tai skaitā, arī līmi. Liecinieka/pers. BF/ liecību ticamību pamato lietā savāktie pierādījumi

to kopsakarā un savstarpējā saistībā.

Tiesai nav pamata apšaubīt Eksperta atzinumu par narkotisko un psihotropo vielu ekspertīzes veikšanu Nr. /numurs/, jo tas satur apsūdzībā

norādītās aizliegtās psihotropās vielas minētā daudzumā (1.sēj. lietas 19.-20).

Tiesas ieskatā tas, ka eksperta atzinumā Nr./numurs/ veicot atrasto sviedru DNS izmeklēšanu, tika noteikts vairāku cilvēku DNS sajaukums, līdz

ar ko nav iespējams atbildēt uz jautājumu par sviedru rašanās iespēju no konkrētas personas (l.sēj. lietas 45.lapa), nevar viennozīmīgi apgalvot, ka uz

līmes zīmuļiem nav apsūdzētās /pers. A/ DNS.

Arī fakts, ka ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātā nomazgājumos no /pers. A/ rokām nav atrasti amfetamīna atvasinājumi, opiāti, hašiša

(marihuānas) kanabinoīdi, nenozīmē, ka /pers. A/ neizdarīja viņai inkriminētos noziedzīgos nodarījumus.

Krimināllietā veikta speciālā izmeklēšanas darbība /pers. A/ lietošanā esošā mobilā telefona sakaru kontrole un lietā pievienoti veikto sarunu

atšifrējumi (1.sēj. lietas 51.-200.lapa, 2.sēj. lietas 1.-227.lapa). /pers. A/ norādīja, ka minēto numuru lieto gan privātām, gan darba vajadzībām.

Liecinieks/pers. AV/ tiesas sēdē liecināja, ka telefonsarunās tika pieminēts vīrietis, kurš bija ieradies kopā ar /pers. N/ pie liecinieces /pers. L/, kā

arī apsūdzētā stāstījusi kriminālprocesa apstākļus tiesnese i Irēnai Krastiņai. Liecinieka/pers. AV/ liecības daļā par sarunām attiecībā uz /pers. AZ/

apstiprinās ar liecinieces /pers. L/ liecībām un viņa atpazīšanu pēc fotogrāfijām, savukārt daļā par apsūdzētās sarunām ar tiesnesi Irēnu Krastiņu tie ir tikai

paša liecinieka apgalvojumi, ka atpazīst sarunas dalībnieces pēc balss un izteicieniem.

Nevar atstāt bez ievērības apstākli, ka apsūdzētā /pers. A/ uz /vieta/ devās nevis kā privātpersona, bet gan kā /amats/.

Bez papildu pierādīšanas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 125. panta pirmās daļas nosacījumiem par fakta legālo prezumpciju tiesa uzskata par

pierādītu, ka apsūdzētā /pers. A/, būdama /amats/, zināja un viņai vajadzēja zināt savus normatīvajos aktos paredzētos pienākumus; savus profesionālos

un amata pienākumus, jo kopš 1974.gada ir juriste un strādā par /amats/.

Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksā noteikts, ka advokātu pienākums ir ievērot profesionālās ētikas normas, Latvijas Republikas likumus

un tiesību sistēmas prasības.

Viens no advokātu ētikas pamatprincipiem paredz, ka advokāta personiskā cieņa, godīgums un taisnīgums ir tradicionāls advokāta profesijas

nosacījums, kas ir obligāts priekšnoteikums attiecībām, kuras balstās uz uzticēšanos. Kā profesionālajā darbībā, tā privātajā dzīvē advokātam jāatturas

no tādas uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju, izsaukt šaubas par viņa cieņu, godīgumu un taisnīgumu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 60.2 panta pirmās daļas 2. punktu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir tiesības tikties ar aizstāvi sarunas

konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez īpašas procesa virzītāja atļaujas un bez laika ierobežojumiem.

Advokatūras likuma 11. pantā noteikts, ka advokātiem un viņu klientiem ir saistoša tā kārtība un noteikumi, kuri saskaņā ar likumu pastāv vietās,

kur tiek sniegta juridiskā palīdzība.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 22. panta pirmās daļas 4. punktā noteikts, ka amatpersonai pildot dienesta uzdevumus, ir tiesības un pienākumi

normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā izdarīt personu apskati, mantu un apģērba pārbaudi, arī izmantojot tehniskos līdzekļus, izņemt priekšmetus, izstrādājumus un vielas, kuras

aizliegts ienest, lietot un glabāt ieslodzījuma

vietā. Minētās likuma prasības ir attiecināmas arī uz aizstāvi.

Bez minētā 2007.gada 27.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.800 10.pielikumā ir uzskaitīti priekšmeti, kuri pieļaujami sūtījumos un

pienesumos, tajā skaitā rakstāmpapīrs, burtnīcas (piecas), zīmuļi, pildspalvas, aploksnes, pastmarkas, avīzes, žurnāli, grāmatas (izņemot literatūru par

cīņas sporta veidiem, ieročiem, pornogrāfiju), mācību burtnīcas un grāmatas.

/pers. A/ liecināja, ka viņai ir jurista pieredze kopš 1974. gada, līdz ar ko viņai ir zināmi normatīvie akti, kuri nosaka kārtību, ko atļauts ienest

cietumā un atzīst savā rīcībā administratīvā pārkāpuma pazīmes.

Advokatūras likuma 6. panta trešajā daļā noteikts, ka par juridiskās palīdzības sniegšanu nav atzīstama advokāta nelikumīga darbība klienta

interesēs, kā arī darbība klienta nelikumīga nodarījuma veicināšanai.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 122. panta otrajai daļai par juridiskās palīdzības sniegšanu nav atzīstama aizstāvja vai advokāta nelikumīga

darbība klienta interesēs, sniedzot juridisko palīdzību jebkādā formā, kā arī darbība klienta nelikumīga nodarījuma veicināšanai.

Lietā noskaidrots, ka /pers. A/ ir zināma pienesumu nodošanas kārtība. /pers. A/ neatzīst, ka ar spriedumā augstāk aprakstītām savām darbībām

viņa izdarījusi viņai inkriminētos noziedzīgos nodarījumus, bet apsūdzētā neapstrīd savas faktiskās darbības, taču atšķirīgi skaidro savu lomu, cenšoties

izvairīties no atbildības par prettiesisko darbību veikšanu.

Tiesa atzīst, ka veids, kādā tika noslēptas aizliegtās vielas, liecina par faktisko darbību tiešu cēlonisko sakaru, tieši vērstu uz šo vielu nodošanu

ieslodzījumā esošai personai.

/pers. A/ no savas brīvas gribas divus līmes zīmuļus ielika savā somā pie pārējām personīgām mantām. Saņemot divus līmes zīmuļus, /pers. A/ radās

iespēja rīkoties ar tiem pēc saviem ieskatiem.

/pers. A/ bija iespēja atstāt līmes zīmuļus mājās, atdot atpakaļ /pers. L/, atstāt līmes zīmuļus /vieta/ skapītī /numurs/, kura atslēgu bija paņēmusi.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ bija ne tikai iespēja, bet arī pienākums līmes zīmuļus neienest /vieta/.

Tā kā apsūdzētā /pers. A/ savu vainu noliedz, ir tikai loģiski, ka viņa patiesi neliecina par savu darbību nolūku un lietas apstākļus novērtē un

izskaidro, balstoties uz savu aizstāvības taktiku.

Apsūdzētās /pers. A/ liecības tiek vērtētas kopumā un savstarpējā sakarībā ar visiem kriminālprocesā noskaidrotiem un pierādītiem apstākļiem.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ sniegtās liecības ir viņas izvirzītā aizstāvības pozīcija, kas liecina par apsūdzētās vēlmi tādā veidā izvairīties no atbildības

par prettiesisko darbību veikšanu, no kriminālatbildības un soda.

Tiesa atzīst, ka lietā ir konstatēti visi pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi.

Kriminālprocesa likuma 124. panta piektajā daļā ir noteikts, ka pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja

pierādīšanas gaitā ir izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību.

Tiesai nav šaubu par lietā esošo pierādījumu attiecināmību, jo tie kopumā un savstarpējā saistībā gan tieši, gan netieši apstiprina kriminālprocesā

pierādāmo apstākļu esamību. Norādītie pierādījumi atzīstami par pieļaujamiem, jo tie iegūti un procesuāli nostiprināti Kriminālprocesa likumā noteiktajā

kārtībā, uzskatāmi par ticamiem un attiecināmiem.

Pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus un novērtējusi tos savstarpējā saistībā un kopsakarībā, tiesa konstatē visu objektīvo un subjektīvo pazīmju

kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai atzītu, ka apsūdzētās /pers. A/ vaina noziedzīgajās darbībās pēc Krimināllikuma 2531.panta pirmās daļas,

Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas, 309. panta otrās daļas, ir pierādīta.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7. pantu /pers. A/ izdarītie noziedzīgie nodarījumi pēc Krimināllikuma 2531.panta pirmās daļas un 309. panta otrās

daļas ir smagi noziedzīgi nodarījumi.

Izanalizējot apsūdzētās /pers. A/ personību, noskaidrots, ka viņa ir agrāk nesodīta, šķīrusies, ar augstāko izglītību, ir deklarēta dzīvesvieta Rīgā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47. pantu apsūdzētās /pers. A/ atbildību mīkstinoši apstākļi par abiem izskatāmajiem noziedzīgajiem nodarījumiem

netika konstatēti.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu apsūdzētās /pers. A/ atbildību pastiprinoši apstākļi par abiem izskatāmajiem noziedzīgajiem nodarījumiem

netika konstatēti.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35. un 46. panta nosacījumus.

Izvērtējot /pers. A/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, tiesa atzīst, ka Krimināllikuma 2531. panta pirmajā daļā,

Krimināllikuma 15.panta ceturtā daļā, 309.panta otrajā daļā paredzētie noziedzīgie nodarījumi no subjektīvās puses ir tīši nodarījumi, kurus raksturo tiešs

nodoms. Vainīgais apzinās, ka veic neatļautas darbības ar narkotiskajām vai psihotropajām vielām, un vēlas to.

Savukārt neatļautas darbības ar narkotiskajām vai psihotropām vielām rada bīstamas sekas personas veselībai un dzīvībai, kā arī sagādā

sabiedrībai daudzas sociālas problēmas. Apsūdzētās darbības ir veicinājušas aizliegto vielu nelegālu apriti, tādā veidā apdraudot vispārējo drošību

narkotisko un psihotropo vielu aprites sfērā. Turklāt apsūdzētai inkriminēto pantu sankciju apmērs norāda, ka ar noziedzīgu nodarījumu apdraudētās

intereses likumdevējs uzskata par īpaši nozīmīgām.

Turklāt veicot nelikumīgas darbības narkotisko vielu apritē, kas tiek klasificētas kā noziedzīgi nodarījumi pret vispārējo drošību un sabiedrisko

kārtību, apsūdzētā ir vienlaicīgi veikusi noziedzīgas darbības pret jurisdikciju. Ja pēc Krimināllikuma 253.1 panta pirmās daļas inkriminētais noziedzīgais

nodarījums apdraud vispārējo drošību narkotisko un psihotropo vielu aprites jomā, tad pēc Krimināllikuma 309.panta otrās daļas inkriminētā noziedzīgā

nodarījuma objekts ir jurisdikcijas intereses, nodrošinot tiesvedību krimināllietās un tiesas sprieduma izpildīšanu brīvības atņemšanas soda izciešanas

vietās, tādējādi tiesa uzskata, ka nav pamata runāt par normu konkurenci.

Tāpat pie soda veida noteikšanas pēc Krimināllikuma 309.panta otrās daļas, tiesa ņem vērā apsūdzētās noziedzīga nodarījuma izdarīšanas stadiju,

jo apsūdzētā ir izdarījusi darbības, kas izpaudušās kā nozieguma mēģinājums.

Tiesa, piekrīt prokurora viedoklim, atzīst, ka abi /pers. A/ izdarītie noziedzīgie nodarījumi ir smagi noziegumi ar augstu sabiedrisko bīstamību, kas

apdraud ne vien sabiedrības drošību, bet arī jurisdikcijas intereses soda izpildes jomā brīvības atņemšanas un apcietinājuma vietās, jo, neatļauti

iegādājoties un glabājot psihotropās vielas realizācijas nolūkā, /pers. A/ veicina šo vielu nelegālu apriti, bet, mēģinot nodot šādas vielas personai, kas

atrodas ieslodzījuma vietā, ievērojami apdraud ieslodzījuma vietā esošo personu veselību un arī tur noteikto uzvedības kārtību.

Novērtējot /pers. A/ attieksmi tiesas sēdē, tiesa secina, ka viņa joprojām nav izdarījusi nepieciešamos secinājumus par savu prettiesisko darbību

kaitīgumu un to nepieļaujamību, savu vainu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā neatzina, noliedza jebkādas kriminālas darbības saistībā ar viņai

inkriminētiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Novērtējusi sodu ietekmējošos apstākļus, tajā skaitā izdarīto noziedzīgo nodarījumu smagumu, to raksturu, radīto kaitējumu, kā arī ziņas par

apsūdzētās personību, atbildību mīkstinošo un atbildību pastiprinošo apstākļu neesamību, /pers. A/ sodāma pēc Krimināllikuma 2531.panta pirmās daļas

un Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas, 309.panta otrās daļas sankciju robežās tajās paredzētā brīvības atņemšanas soda veidā, daļēji saskaitot

piespriestos sodus atbilstoši Krimināllikuma 50.panta pirmās un trešās daļas nosacījumiem, ko tiesa atzīst par taisnīgu, ar izdarīto un tā sekām samērīgu,

kā arī apsūdzētās personībai un patreizējās tiesiskās apziņas līmenim atbilstošu sodu, kā arī tādu, kas nodrošinās gan soda represīvo, gan preventīvo

mērķu sasniegšanu attiecībā uz apsūdzēto un citiem sabiedrības locekļiem.

Bez tam, /pers. A/ piemērojams arī Kriminālikuma 253.1panta pirmās daļas un 309.panta otrās daļas sankcijās paredzētais obligātais papildsods -

probācijas uzraudzība, lai pēc pamatsoda izciešanas pakļautu /pers. A/ pastiprinātai uzvedības kontrolei, tādējādi mazinot recidīva risku.

Piemērot Krimināllikuma 49. vai 55. panta nosacījumus nav pamata.

Visu sodu ietekmējošo apstākļu izvērtēšanas rezultātā tiesa negūst pārliecību, ka apsūdzētā /pers. A/, sodu reāli neizciešot, turpmāk spētu atturēties

no likumpārkāpumu izdarīšanas, tāpēc tiesa nekonstatē pamatu Krimināllikuma 55.panta nosacījumu piemērošanai un brīvības atņemšanas soda nosacītai

noteikšanai.

Tiesa uzskata, ka nosacīts brīvības atņemšanas sods vai vieglāka soda noteikšana konkrētajā lietā būtu nesamērīga tā mīkstuma dēļ un tas

nesekmētu Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā paredzēto soda mērķu sasniegšanu.

/pers. A/ izdarījusi smagus noziedzīgus nodarījumus, būdama neatkarīga un profesionāla juriste. Neskatoties uz to, ka /pers. A/ atbildību mīkstinoši

un atbildību pastiprinoši apstākļi netika konstatēti, soda piemērošanai jābūt individualizētai. Soda individualizācija ir cieši saistīta ar likumības principa

ievērošanu, kas izpaužas pareizā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijā un taisnīga soda noteikšanā, ņemot vērā soda noteikšanas vispārīgos principus.

Apsūdzētās personību raksturojošās ziņas ir tikai viens no apstākļiem, kas ļauj individualizēt sodu Krimināllikuma Sevišķās daļas attiecīgā panta sankcijas

ietvaros vai arī noteikt vieglāku sodu par likumā paredzēto.

Bez apsūdzētās personību raksturojošām ziņām tiesai jāizvērtē arī citi apstākļi, kas raksturo konkrēto noziedzīgo nodarījumu un atšķir to no citiem

tāda paša veida noziedzīgiem nodarījumiem.

Tiesa ņem vērā, ka /pers. A/ profesionālā darbība nav atturējusi viņu no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Izdarot noziedzīgus nodarījumus, /pers.

A/ ir sagrāvusi uzticību un ļaunprātīgi to izmantojusi noziedzīga nodoma realizēšanai.

Ievērojot šos apstākļus tiesai rodas šaubas, ka soda speciālā prevencija /pers. A/ gadījumā sekmīgi tiks sasniegta, viņu notiesājot nosacīti ar

pārbaudes laiku.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā lietā nav konstatējams, ka būtu pārkāptas apsūdzētās /pers. A/ tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā

termiņā.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka /pers. A/ uz noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas brīdi bija tiesu sistēmai piederīga persona, būdama pakļauta

likumam, ar nevainojamu reputāciju.

Prokurors lūdza /pers. A/ par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 2531.panta pirmās daļas noteikt brīvības atņemšanas sodu uz 3

(trīs) gadiem un probācijas uzraudzību uz 1 (vienu) gadu, par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas, 309.panta

otrās daļas noteikt brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem un probācijas uzraudzību uz 1 (vienu) gadu, piemērojot Krimināllikuma 50.panta pirmās un

trešās daļas nosacījumus, galīgais sods noteikt daļēji saskaitot piespriestos sodus ar brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) gadiem un probācijas uzraudzību

uz 1 (vienu) gadu 6 (sešiem) mēnešiem.

Tiesas ieskatā, ņemot vērā /pers. A/ personību raksturojušās ziņas, iespējams soda mēru noteikt pēc Krimināllikuma 253.1 panta pirmās daļas ar

brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem 4 (četriem) mēnešiem un probācijas uzraudzību uz 1 (vienu) gadu, pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas

un 309.panta otrās daļas ar brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem, ar probācijas uzraudzību uz 1 (vienu) gadu, piemērojot Krimināllikuma 50.panta

pirmo un trešo daļu, galīgo sodu noteikt daļēji saskaitot piespriestos sodus ar brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem, ar probācijas uzraudzību uz 1

(vienu) gadu 6 (sešiem) mēnešiem.

Nosakot šādu soda mēru, /pers. A/ tiks pakļauta soda piespiedu ietekmei tādā mērā, kas atbilst izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturam un

kaitīgumam, veicinās pašas vainīgās personas un arī citu sabiedrības locekļu pārliecību pildīt un ievērot uzvedības, morāles un likuma normas.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 134., 135., 239. panta nosacījumiem dokumentus - CD un DVD diskus, kas glabājas pie krimināllietas,

glabājami kopā ar krimināllietu.

Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem izlemjama Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punkta noteiktajā kārtībā.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto, pamatojoties uz Krimināllikuma 35., 46., 47., 48.pantus, 2531.panta pirmo daļu, 15.panta ceturto daļu, 309.pnata otro daļu

un vadoties pēc Kriminālprocesa likuma 520.panta, tiesa

nosprieda

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 2531. panta pirmajā

daļā, 15.panta ceturtajā daļā un 309. panta otrajā daļā un sodīt:

- pēc Krimināllikuma 253.1 panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem 4 (četriem) mēnešiem, ar probācijas uzraudzību uz 1

(vienu) gadu;

- pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 309.panta otrās daļas ar brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem, ar probācijas uzraudzību uz 1

(vienu) gadu;

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu, galīgo sodu noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos

sodus, un sodīt /pers. A/ ar brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem, ar probācijas uzraudzību uz 1 (vienu) gadu 6 (sešiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu, reāla soda izciešanas gadījumā ieskaitīt aizturēšanā un pavadīto laiku no 2017.gada 15. jūnija līdz 2017. gada

16. jūnijam.

Papildsoda - probācijas uzraudzība izpilde uzsākama pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas piesakoties ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc

atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes Valsts probācijas dienestā pēc savas dzīvesvietas.

Lietiskos pierādījumus - pēc ķīmiskās izpētes atlikušie 5,93g fenazepāmu saturošie tablešu fragmenti un 1,28g buprenorfīnu saturošie tablešu

fragmenti, ievietoti KP maisiņos un iepakoti aploksnē ar drošības uzlīmi L14-0778013, kas glabājas VP Kriminālistikas pārvaldes narkotisko un

psihotropo vielu glabāšanas seifā ar ierakstu reģistrācijas žurnālā Nr.17.-514. no 22.06.2017., divus līmes zīmuļus, četrus marķierus, trīs marķieru

pildījumus, četrus polimēra materiāla vīstokļus, radio Roadster, mobilo telefonu “Samsung” un SIM karti “Zelta Zivtiņa”, kas ievietoti drošības maisā

Nr.6897953 un glabājas pie krimināllietas, pēc sprieduma stāšanās spēkā, iznīcināt.

CD un DVD diskus, kas glabājas pie kriminālprocesa materiāliem, turpināt glabāt pie kriminālprocesa materiāliem.

Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu

kolēģijā, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības datums – 2019.gada 18.jūlijs.

Tiesnese Signe Grīnberga