Court convicts defendant of theft, waives evidence trial due to guilty plea, and sets combined sentence.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of theft and imposed a combined sentence of eleven months imprisonment. The defendant admitted guilt, leading the court to waive the evidence trial under Criminal Procedure Law Article 499. The court also ordered the return of the stolen bicycle to the victim and held the defendant liable for legal costs.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 175. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. pants: When a defendant admits guilt and evidence corroborates the charge, the court may convict without a formal evidence trial.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.11355021013;
K35013213
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
2014.gada 19.augustā, Siguldā
Siguldas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese M. Andersone
ar sekretāri M.Mileri
piedaloties prokuroriem K. Jakovļevai A.Hānam
aizstāvei N.Ūdrei
tulcei D. Birzei
Izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiek apsūdzēts pēc Krimināllikuma
175.panta pirmās daļas, un tiesa
ko nsta tē ja
Apsūdzētais/pers. D/, personas kods /personas kods/, izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), un
proti:
/pers. D/, būdams alkohola ietekmē, 2013.gada 30.jūnijā ap plkst.11:30, atrodoties pie nama J.Čakstes ielā 1 dzīvokļu Nr.42-52
kāpņutelpas Siguldas novadā, Siguldā, un redzot šajā kāpņutelpā, kuras durvis bija neaizvērtas, pirmajā stāvā atrodošos velosipēdu,
ar nolūku izdarīt šī velosipēda zādzību, slepeni nolaupot svešu kustamu mantu un pārņemot to savā prettiesiskā valdījumā, būdams
pārliecināts, ka viņa darbības neviens nenovēro, iegāja augšminētajā kāpņutelpā un slepeni paņēma doto /pers. F/ piederošo
velosipēdu “Muddyfox”, ar vērtību 210LVL, izstūma to no kāpņutelpas, pārņemot to savā prettiesiskajā valdījumā un parādot gribu to
paturēt kā savu bez atlīdzības tās īpašniekam, pēc kā ar šo velosipēdu no noziedzīga nodarījuma vietas aizbrauca, tādējādi slepeni
nolaupīja /pers. F/ piederošo mantu par kopējo summu 210 LVL.
Ar šādām savām darbībām /pers. D/, izdarīja noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. D/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma
175.panta pirmās daļas atzina pilnībā un pieteica lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā.
Pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas būtība un procesuālās sekas tiesas sēdē tika izskaidrotas , apsūdzētajam bija saprotamas,
iebildumi netika izteikti.
Tiesa uzskata, ka apsūdzētā lūgums apmierināms, un saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa likuma 499.pantu nav
nepieciešams izdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, jo apsūdzētais atzīst savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā un
pārbaudot lietas materiālus, tiesa ir secinājusi, ka tie apstiprina apsūdzētā /pers. D/ vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā
nodarījumā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā.
Tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. D/ darbības ir pareizi kvalificējamas pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas.
Nosakot sodu apsūdzētajam, tiesa vadās no Krimināllikuma 35. un 46.pantiem, t.i., ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu
un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu, apsūdzētā/pers.D/ziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 175. panta pirmās
daļas klasificējams kā mazāk smags noziegums.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa par apsūdzētā /pers. D/ atbildību mīkstinoši apstākli atzīst to, ka viņš savu
vainu atzina pilnībā un izdarīto nožēloja.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas pirmo punktu, tiesa par apsūdzētā /pers. D/ atbildību pastiprinošu apstākli
atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu, un saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.
punktu, to, ka noziedzīgo nodarījumu izdarīja alkohola ietekmē.
Izvērtējot apsūdzētā /pers. D/ personību, tiesa konstatēja, ka apsūdzētais agrāk sodīts sešas reizes, bet pēdējās trīs reizes - 2009.
gada 5. oktobrī Siguldas tiesā pēc Krimināllikuma 312. panta, 51. panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz septiņiem mēnešiem
un 25 dienām, transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz vienu gadu un sešiem mēnešiem; 2013. gada 13. novembrī Siguldas
tiesā pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz trīs mēnešiem, sods izciests 2014. gada 11. februārī ;
2014. gada 19. maijā Siguldas tiesā pēc KL 180. panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz vienpadsmit mēnešiem, un šobrīd
izcieš sodu pēc minētā sprieduma, dzimis /datums/Cēsīs, LR nepilsonis, personas kods /personas kods/, ar pamata speciālo
izglītību, pirms apcietinājuma strādājis SIA /Nosaukums/ par palīgstrādnieku, neprecējies, apgādājamo nav, narkoloģiskā un
psihoneiroloģiskā kabineta uzskaitē nesastāv.
Tiesa, ņemot vērā iepriekš spriedumā norādītos konstatētos apstākļus saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta otrās daļas prasībām un
tos pierādījumus, kas var ietekmēt piespriežamā soda veidu un mēru, to, ka apsūdzētais noziedzīgu nodarījumu pēc Krimināllikuma
180. panta pirmās daļas izdarīja nedzēstas sodāmības laikā, pilnībā apzinoties savu darbību prettiesiskumu un iespējamās sekas,
kas liecina par to, ka apsūdzētais joprojām nav izdarījis nepieciešamos secinājumus pēc iepriekšējiem tiesas spriedumiem, turpina
neievērot sabiedrībā vispārpieņemtās uzvedības, morāles normas un turpina izdarīt noziedzīgus nodarījumus, atzīst , ka , lai sasniegtu
soda mērķi, kas ir sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un panākt, lai apsūdzētais pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu
nodarījumu izdrīšanas, /pers. D/ ir piemērojams sods- brīvības atņemšana. Ievērojot noziedzīgā nodarījuma raksturu, to, ka kaitējums
nav radīts, atbildību pastiprinošos apstākļus un atbildību mīkstinošo apstākli, tiesa uzskata, ka brīvības atņemšanas sods nosakāms
soda sankcijas minimālajās robežās.
Ņemot vērā to, ka noziedzīgu nodarījumu pēc Krimināllikuma 175. panta pirmās daļas /pers. D/ izdarījis 2013. gada 30. jūnijā,
tas ir, pirms Siguldas tiesas 2014. gada 19. maija sprieduma, galīgais sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto
daļu, ar šo spriedumu noteikto sodu, iekļaujot Siguldas tiesas 2014. gada 19. maija sprieduma noteiktajā sodā.
Atbilstoši Krimināllikuma 52. panta piektajai daļai, soda termiņā /pers. D/ ieskaitāms – apcietinājums šajā kriminālprocesā- no
2013. gada 30. jūnija līdz 2013. gada 1. jūlijam ( lietas 25.,26.,36. lapas), un sods, kas daļēji jau izciests pēc Siguldas tiesas 2014.
gada 19. maija sprieduma, t.i.,
-no 2012. gada 13. marta līdz 2012. gada 5. jūnijam,
- no 2013. gada 16. oktobra līdz 2013. gada 17.oktobrim,
- no 2013. gada 13. novembra līdz 2014. gada 2. februārim,
- no 2014. gada 22.aprīļa līdz 2014. gada 19. maijam un no 2014. gada 19. maija līdz 2014. gada 19. augustam.
Ievērojot to, ka apsūdzētais /pers. D/ šobrīd izcieš brīvības atņemšanas sodu pēc Siguldas tiesas2014. gada 19. maija sprieduma un
atrodas apcietinājumā, tiesa uzskata, ka viņam piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā ir atceļams un nav
nepieciešams līdz sprieduma stāšanās likumīgā spēkā piemērot kādu no drošības līdzekļiem.
Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. panta pirmās daļas 1. punktu, lietisko pierādījumu – velosipēdu, kas
glabājas pie cietušā /pers. F/, atgriezt /pers. F/ ar tiesībām turpmāk rīkoties ar tiem pēc saviem ieskatiem.
Tiesas sēdē pēc tiesas norīkojuma apsūdzētā aizstāvību realizēja zvērināta advokāte N. Ūdre, kurai saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 84. pantu un MK 2008. gada 22. decembra noteikumiem Nr.1068 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības
apjomu, samaksas apmēru”, izmaksājami kopā EUR 37.00 apmērā par sniegto juridisko palīdzību pirmās instances tiesā. Izdevumu
atlīdzināšanas pienākums valstij, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. panta pirmo daļu, uzliekams apsūdzētajam /pers. D/,
nosakot viņam termiņu 30 dienas labprātīgai procesuālo izdevumu samaksai no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Vadoties no Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 530. pantiem, tiesa
no sp ri e d a
/pers. D/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās
daļas un sodīt ar brīvības atņemšanu uz pieciem mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu, ar šo spriedumu noteikto sodu iekļaut sodā, kas noteikts ar Siguldas tiesas 2014.
gada 19.maija spriedumu, un galīgo sodu /pers. D/ noteikt brīvības atņemšanu uz vienpadsmit mēnešiem.
Soda izciešanu /pers. D/ skaitīt no 2014. gada 19. augusta.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta piekto daļu, soda termiņā /pers. D/ ieskaitīt – apcietinājumu šajā kriminālprocesā no 2013.
gada 30. jūnija līdz 2013. gada 1. jūlijam, un sodu, kas daļēji izciests pēc Siguldas tiesas 2014. gada 19. maija sprieduma, t.i.,
brīvības atņemšanu, kas izciesta no 2012. gada 13. marta līdz 2012. gada 5. jūnijam, no 2013. gada 16. oktobra līdz 2013. gada
17.oktobrim, no 2013. gada 13. novembra līdz 2014. gada 2. februārim,no 2014. gada 22.aprīļa līdz 2014. gada 19. maijam un no
2014. gada 19. maija līdz 2014. gada 19. augustam.
Atcelt pirmstiesas procesā /pers. D/ piemēroto drošības līdzekli-uzturēšanos noteiktā vietā.
Piedzīt valsts labā no /pers. D/ samaksu par advokāta darbu EUR 37.00 apmērā.
Lietiskais pierādījums – velosipēds, kas glabājas pie cietušā /pers. F/, atgriežams /pers. F/ ar tiesībām turpmāk rīkoties ar tiem pēc
saviem ieskatiem.
P a r spriedumā noteikto sodu, procesuāliem pārkāpumiem var iesniegt apelācijas sūdzību vai protestu 10 dienu laikā Rīgas
apgabaltiesā, no pilna sprieduma pieejamības dienas Siguldas tiesas kancelejā, t.i., no 2014.gada 19. septembra, sūdzību
iesniedzot Siguldas tiesā.
Tiesnese M.Andersone