Court dismisses appeal in drunk driving case, upholding original conviction and penalty.

Lietas Nr. 133031514

Lietas arhīva Nr. 104AA-0800-14/10

SPRIEDUMS

Rīgā, 2014.gada 25.augustā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese referente Ž.Vēvere

tiesneses S.Gļazere, B.Būmeistere

izskatīja apelācijas kārtībā rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. B/ apelācijas sūdzību par Rīgas rajona

tiesas 2014.gada 24.aprīļa spriedumu.

Iepazinusies ar apelācijas sūdzības motīviem un administratīvās lietas materiāliem, tiesu kolēģija

konstatēja

ka 2014.gada 21.aprīlī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes jaunākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu

Nr.PA 960073, par to, ka 2014.gada 21.aprīlī, plkst.15.45, Salaspils novadā /pers. B/ vadīja automašīnu Mercedess Benz, ar valsts

reģistrācijas numuru /TL numurs/, pa autoceļu A5, no autoceļa P90 puses Doles virzienā, alkoholisko dzērienu ietekmē, kas

konstatēta ar alkometru AlcoQuant 6020 Nr.A113120, ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā 2,5208 promiles, kas

atbilst alkohola koncentrācijai asins bioloģiskajā vidē.

Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 149.15panta

ceturtās daļas.

Ar Rīgas rajona tiesas 2014.gada 24.aprīļa spriedumu /pers. B/, personas kods /personas kods/, atzīts par vainīgu Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīts ar:

1) administratīvais arests uz desmit diennaktīm,

2) naudas sodu EUR 1200 (viens tūkstotis divi simti euro) apmērā,

3) atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Tiesa izvērtējot ziņas, kas izriet no administratīvā pārkāpuma protokola, policijas darbinieka dienesta ziņojuma, personas pārbaudes

protokola Nr.323745, kurā vadītājam konstatēta minimālā alkohola koncentrācija izelpojamā gaisā 2,5208 promiles (lietas 5.-6.lapa)

un pārējiem administratīvās lietas materiāliem to kopumā un saistībā, atzina, ka /pers. B/ ir izdarījis LAPK 149.15panta ceturtajā daļā

paredzēto administratīvo pārkāpumu, un viņa vaina šī pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta. Administratīvais pārkāpums kvalificēts

pareizi pēc LAPK 149.15panta ceturtās daļas.

Uzliekot sodu, tiesa ņēmusi vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību

mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar LAPK 33., 34.pantu atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus tiesa nekonstatēja.

Pārbaudot informāciju par /pers. B/ personību, tiesa konstatēja, ka viņa dzīvesvieta ir /adrese/, Mežvalde, ziņu par darba vietu,

ienākumiem un personām apgādībā tiesas rīcībā nav, iepriekš administratīvi nesodīts (lietas 3.lapa).

Tiesa nekonstatēja apstākļus, kas liegtu personai piemērot administratīvo arestu.

Par minēto Rīgas rajona tiesas spriedumu /pers. B/ iesniedza apelācijas sūdzību, kurā norāda, ka spriedumu pārsūdz pilnā apjomā.

Uzskata, ka tiesa nepareizi secinājusi, ka viņam par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots savlaicīgi, likumā noteiktajā kārtībā.

Neesot saņēmis nevienu uzaicinājumu uz tiesas sēdi. Pat, ja esot parakstījis dokumentus, tad to neatceroties, un ja lietā esot viņa

paraksts, tad parakstot viņš neesot bijis rīcībspējīgs.

Lūdz atcelt Rīgas rajona tiesas 2014.gada 24.aprīļa spriedumu.

Izvērtējot apelācijas sūdzībā norādīto un ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.20panta pirmās daļas nosacījumus,

Krimināllietu tiesu kolēģija secina, ka apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība ir ievērota un saskaņā ar Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 289.21panta nosacījumiem apelācijas sūdzība apgabaltiesā ir izskatāma rakstveida procesā, bet pamats tiesai

pieņemt lēmumu par sūdzības izskatīšanu tiesas sēdē nebija objektīvi konstatējams.

Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma pamatojumu un apelācijas sūdzībā

izteiktos argumentus, tiesu kolēģija atzīst, ka /pers. B/ apelācijas sūdzība noraidāma, bet Rīgas rajona tiesas 2014.gada 24.aprīļa

spriedums atstājams negrozīts.

Saskaņā ar LAPK 28921.panta un 28922.panta nosacījumiem apelācijas instances tiesa ievēro šī kodeksa divdesmit trešajā „a”

nodaļā noteikto tiesvedības kārtību un taisa nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā atbilstoši minētās nodaļas prasībām.

Saskaņā ar LAPK 244.panta noteikumiem institūcija (amatpersona) pierādījumus vērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota

uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Novērtējusi pārsūdzēto spriedumu, Krimināllietu tiesu kolēģija atzīst, ka tajā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams,

tiesa ir pareizi, vispusīgi un pilnīgi konstatējusi lietas faktiskos apstākļus, novērtējusi lietā esošus un spriedumā norādītos

pierādījumus un tiesību normas, līdz ar to Krimināllietu tiesu kolēģija, saskaņā ar LAPK 289.13panta trešo daļu, pievienojas rajona

tiesas motivācijai un izvērstāku argumentu izklāstu šajā sakarā nenorāda.

Attiecībā uz apelācijas sūdzībā norādītajiem argumentiem Krimināllietu tiesu kolēģija atzīst, ka tie ir nepamatoti un noraidāmi.

Tiesu kolēģija konstatē, ka /pers. B/ ar administratīvā pārkāpuma protokolu iepazinās, viņam bija izskaidrotas LAPK 260.pantā

noteiktās tiesības un pienākumi - tiesības sniegt paskaidrojumu par pārkāpumu, iesniegt piezīmes par protokola saturu, kā arī ticis

paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku. Minēto faktu apliecina /pers. B/ paraksts attiecīgajā protokola ailē (lietas 3.lapa).

Bez tam, tiesu kolēģija konstatē, ka lietas materiālos ir /pers. B/ paraksts par pavēstes saņemšanu, kurā /pers. B/ ir pašrocīgi

ierakstījis savu vārdu un uzvārdu un parakstījies, tādejādi apliecinot, ka ir informēts par lietas izskatīšanas laiku un vietu (4.lpp.).

Tiesu kolēģija secina, ka /pers. B/ Rīgas rajona tiesai nebija iesniedzis iesniegumu, kurā būtu norādīts uz objektīviem iemesliem,

kāpēc ierasties uz tiesas sēdi 2014.gada 24.aprīlī nebija iespējams. Līdz ar to Rīgas rajona tiesa pamatoti administratīvā pārkāpuma

lietu izskatīja bez /pers. B/ piedalīšanās tiesas sēdē.

/pers. B/ atsauce uz viņa rīcībnespējību vērtējams tikai kā viņa subjektīvais viedoklis.

Krimināllietu tiesu kolēģija atzīst, apstāklis, ka tiesas spriedumā 2 lapaspusē pirmajā rindkopā kļūdaini norādīts pārkāpējs /pers. D/, ir

vērtējams kā pārrakstīšanās kļūda, kas neietekmē lietas iznākumu.

Ņemot vērā augstāk minēto, tiesu kolēģija nekonstatē, ka lietas izskatīšanā būtu pārkāptas administratīvās tiesību normas, līdz ar to,

tiesu kolēģija nesaskata pamata atcelt Rīgas rajona tiesas 2014.gada 24.aprīļa spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai Rīgas

rajona tiesai.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas 289.21pantu, 289.22pantu, 289.12panta otrās daļas 1.punktu

nosprieda

Rīgas rajona tiesas 2014.gada 24.aprīļa spriedumu atstāt negrozītu, bet /pers. B/, personas kods /personas kods/, apelācijas sūdzību

noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas likumīgā spēkā tā sastādīšanas brīdī.

Tiesnese referente Ž.Vēvere

Tiesneses S.Gļazere

B.Būmeistere