Court dismissed taxpayer appeal against tax authority's fine for cash sales of pig products.

Lietas Nr. 138004514

Lietas arhīva Nr. 1-0045-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Valkā 2014.gada 11.septembrī

Valkas rajona tiesa:

tiesnese S.Dreija izskatīja rakstveida procesā SIA „Sprīdītis” sūdzību par Latvijas Republikas Ieņēmumu

dienesta ģenerāldirektores /pers. P/ 2014.gada 28.marta lēmumu /numurs/.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

2013.gada 1.oktobrī Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk –VID) Nodokļu kontroles

pārvaldes Vidzemes kontroles daļas galvenā nodokļu inspektore /datums/ sastādīja administratīvā

pārkāpuma protokolu NK /numurs/ SIA „Sprīdītis”, nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs

43901005372, juridiskā adrese „Kalna Ekītes”, Launkalnes pag., Smiltenes nov., pēc Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 159. 7 panta trešajā daļā paredzētā administratīvā

pārkāpuma pazīmēm, kurā par administratīvo pārkāpumu norādīts, ka /datums VID Nodokļu kontroles

pārvaldes Vidzemes kontroles daļas amatpersonas uzsāka sabiedrībai ar ierobežotu

atbildību „Sprīdītis” tematisko pārbaudi par tēmām ,,Darba devēji”, „Pakalpojumu

sniegšana”, noformējot tematiskās pārbaudes aktu Nr.23.6/385. Tematiskā pārbaude

turpināta VID Nodokļu kontroles pārvaldes Vidzemes kontroles daļas telpās - Beātes ielā

49, Valmierā par tēmām ,,Grāmatvedības uzskaite”, ,,Datu salīdzināšana”, „Skaidrās

naudas darījumi” 2013.gada 24.septembrī un 2013.gada 1.oktobrī.

Pārbaudes laikā konstatēts, ka:

Saskaņā ar pārbaudes laikā uzrādītiem grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem un

grāmatvedības uzskaites reģistriem konstatēts, ka SIA „Sprīdītis” no 2013.gada 1.janvāra

līdz 2013.gada 31.jūlijam skaidrā naudā ir saņēmusi samaksu no SIA ,,Sine” (nodokļu

maksātāja reģistrācijas kods 44103014804) Ls 34830,12 apmērā par piegādātajiem cūku

liemeņiem un subproduktiem (cūku sirdis, cūku mēles, cūku kājas, cūku nieres).

Produkcijas realizācija notikusi regulāri, ko apliecina SIA „Sprīdītis” izrakstītās

pavadzīmes, izrakstītās stingrās uzskaites kvītis un noformētie kases ieņēmumu orderi par

skaidrās naudas saņemšanu vairāku mēnešu periodā.

Saskaņā ar SIA „Sprīdītis” izrakstītām kvītīm un noformētiem kases ieņēmumu

orderiem:

- 2013.gada 19.jūlijā kases ieņēmumu orderis Nr.IenOrd0069 (kvīts Nr.38954, sērija RE)

SIA ,,Sine” ir samaksājusi Ls 866,09 SIA „Sprīdītis” par preci saskaņā ar 2012.gada

20.jūlija pavadzīmi;

- 2013.gada 29.jūlijā kases ieņēmumu orderis Nr.IenOrd0072 (sērija RE, kvīts Nr.38956)

SIA ,,Sine” ir samaksājusi Ls 4114,98 SIA ,,Sprīdītis” par preci saskaņā ar 2012.gada 23.,

24., 26., 27., 31.jūlija un 10.augusta pavadzīmēm;

- 2013.gada 4.jūnijā kases ieņēmumu orderis Nr.IenOrd0037 (sērija RE, kvīts Nr.74796)

SIA ,,Sine” ir samaksājusi Ls 1291,04 SIA ,,Sprīdītis” par preci saskaņā ar 2012.gada 4.,

7.jūlija pavadzīmēm;

- 2013.gada 14.jūnijā kases ieņēmumu orderis Nr.IenOrd0046 (sērija RC, kvīts Nr.74797)

SIA ,,Sine” ir samaksājusi Ls 2051,93 SIA ,, Sprīdītis” par preci saskaņā ar 2012.gada 11.,

13.jūlija pavadzīmēm;

- 2013.gada 25.jūnijā kases ieņēmumu orderis Nr.IenOrd0059 (sērija RE, kvīts Nr.38951)

SIA ,,Sine” ir samaksājusi Ls 1653,11 SIA ,,Sprīdītis” par preci saskaņā ar 2012.gada 14.,

17., 18.jūlija pavadzīmēm;

- 2013.gada 2.maijā kases ieņēmumu orderis Nr.IenOrd0023 (sērija RC, kvīts Nr.74793)

SIA ,,Sine” ir samaksājusi Ls 1798,21 SIA ,,Sprīdītis” par preci saskaņā ar 2012.gada 21.,

27.jūnija pavadzīmēm;

- 2013.gada 10.maijā kases ieņēmumu orderis Nr.IenOrd0026 (sērija RC kvīts Nr.74794)

SIA ,,Sine” ir samaksājusi Ls 1366,82 SIA ,,Sprīdītis” par preci saskaņā ar 2012.gada 14.,

16.jūnija pavadzīmēm;

- 2013.gada 29.maijā kases ieņēmumu orderis Nr.IenOrd0036 (sērija RC kvīts Nr.74795)

SIA ,,Sine” ir samaksājusi Ls 1800,00 SIA ,,Sprīdītis” par preci saskaņā ar 2012.gada

21.jūnija pavadzīmi;

- 2013.gada 2.aprīlī kases ieņēmumu orderis Nr.IenOrd0020 (sērija RC, kvīts Nr.74790)

SIA ,,Sine” ir samaksājusi Ls 3567,41 SIA ,,Sprīdītis” par preci saskaņā ar 2012.gada 25.,

25., 29., 30., 31.maija pavadzīmēm;

- 2013.gada 29.aprīlī kases ieņēmumu orderis Nr.IenOrd0022 (sērija RC, kvīts Nr.74792)

SIA ,,Sine” ir samaksājusi Ls 1430,00 SIA ,,Sprīdītis” par preci saskaņā ar 2012.gada 4.,

6., 7.jūnija pavadzīmēm;

- 2013.gada 1.martā kases ieņēmumu orderis Nr.IenOrd0013 (sērija RC kvīts Nr.74783)

SIA ,,Sine” ir samaksājusi Ls 2667,83 SIA ,,Sprīdītis” par preci saskaņā ar 2012.gada 5.,

9., 14.maija pavadzīmēm;

- 2013.gada 25.martā kases ieņēmumu orderis Nr.IenOrd0017 (sērija RC, kvīts Nr.74787)

SIA ,,Sine” ir samaksājusi Ls 1077,50 SIA ,,Sprīdītis” par preci saskaņā ar 2012.gada

10.maija pavadzīmi;

- 2013.gada 28.martā kases ieņēmumu orderis Nr.IenOrd0018 (sērija RC kvīts Nr.74788)

SIA ,,Sine” ir samaksājusi Ls 1213,86 SIA ,,Sprīdītis” par preci saskaņā ar 2012.gada

12.maija pavadzīmi;

- 2013.gada 1.februārī kases ieņēmumu orderis Nr.IenOrd0008 (sērija RC kvīts Nr.74777)

SIA ,,Sine” ir samaksājusi Ls 1500,00 SIA ,,Sprīdītis” par preci saskaņā ar 2012.gada

26.aprīļa pavadzīmi;

-2013.gada 22.februārī kases ieņēmumu orderis Nr.IenOrd00011 (sērija RC kvīts

Nr.74781) SIA ,,Sine” ir samaksājusi Ls 1058,17 SIA ,,Sprīdītis” par preci saskaņā ar

2012.gada 26.aprīļa pavadzīmi;

- 2013.gada 28.februārī kases ieņēmumu orderis Nr.IenOrd000l2 (sērija RC kvīts

Nr.74782) SIA ,,Sine” ir samaksājusi Ls 2408,57 SIA ,,Sprīdītis” par preci saskaņā ar

2012.gada 1.maija un 28.aprīļa pavadzīmēm;

-2013.gada 14.janvārī kases ieņēmumu orderis Nr.IenOrd00004 (sērija PR kvīts Nr.68344)

SIA ,,Sine” ir samaksājusi Ls 2234,05 SIA ,,Sprīdītis” par preci saskaņā ar 2012.gada 10.,

1.aprīļa pavadzīmēm;

-2013.gada 25.janvārī kases ieņēmumu orderis Nr.IenOrd00007 (sērija PR kvīts Nr.68350)

SIA ,,Sine” ir samaksājusi Ls 2730,55 SIA ,,Sprīdītis” par preci saskaņā ar 2012.gada 11.,

16., 18.aprīļa pavadzīmēm. Saskaņā ar konstatēto, ka preces iepirkšana notika regulāri,

darījuma dalībnieki, priekšmets, sastāvdaļas un forma ir vienādi vai līdzīgi, tie uzskatāmi

par viena darījuma ietvaros veiktajiem maksājumiem vairākās operācijas, bet atšķiras tikai

naudas summas apmērs. Tādējādi nav ievēroti likuma „Par nodokļiem un nodevām”

30.panta pirmās daļas nosacījumi - ,,Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas,

kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa

pārsniedz 5000 latu (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācija vai vairākās

operācijās)”.

2013.gada 23.oktobrī VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas Otrās administratīvo

pārkāpumu lietu izskatīšanas nodaļas vadītāja /pers. K/ pieņēma lēmumu NK016184 par saukšanu pie

administratīvās atbildības un sodīja SIA „Sprīdītis” pēc LAPK 159.7panta trešajā daļāparedzētā

pārkāpuma pazīmēm ar naudas sodu Ls 5175,88 (EUR 7364,61) apmērā.

Par 2013.gada 23.oktobra lēmumu SIA „Sprīdītis” pilnvarotā pārstāve /pers. B/ 2013.gada

19.novembrī iesniedza sūdzību augstākai iestādei – Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei /pers.

P/.

2014.gada 28.martā VID ģenerāldirektore /pers. P/ pieņēma lēmumu Nr.22.11/L-9403

(turpmāk- augstākā iestāde), ar kuru atstāja negrozītu 2013.gada 23.oktobra VID Nodokļu kontroles

pārvaldes Juridiskās daļas Otrās administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas nodaļas vadītājas /pers. K/

lēmumu, bet SIA „Sprīdītis” pilnvarotās pārstāves /pers. B/ sūdzību noraidīja.

Augstākā iestāde lēmumā norāda, ka no SIA „Sprīdītis” lietas materiāliem izriet, ka VID Nodokļu

kontroles pārvaldes Vidzemes kontroles daļas amatpersonas 2013.gada 4.septembrī uzsāka SIA

„Sprīdītis” tematisko pārbaudi (tematiskās pārbaudes akts Nr.23.6/385), kuras laikā, konstatēts, ka

saskaņā ar uzrādītajiem grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem un grāmatvedības uzskaites reģistriem

SIA „Sprīdītis” periodā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.jūlijam ir saņēmusi samaksu skaidrā

naudā Ls 34505,85 apmērā par piegādātajiem cūku liemeņiem un subproduktiem (cūku sirdis, cūku

mēles, cūku kājas, cūku nieres) no SIA „Sine”. Minēto apliecina SIA „Sprīdītis” izrakstītās VID

reģistrētās kvītis un noformētie kases ieņēmumu orderi:

1) 2013.gada 29.jūlija stingrās uzskaites kvīts sērija RE, kvīts Nr.38956 un kases ieņēmumu orderis

Nr.IenOrd0072 par Ls 4114,98, kurā kā pamatojums norādīts „Realizācijas ieņēmumi pēc pavadzīmes

Nr.SPR 001957, 1959, 1961, 1963, 19645,1965, 1970, pielikumā kvīts RE 38956”;

2) 2013.gada 19.jūlija stingrās uzskaites kvīts sērija RE, kvīts Nr.38954 un kases ieņēmumu orderis

Nr.IenOrd0069 par Ls 866,09, kurā kā pamatojums norādīts „Realizācijas ieņēmumi pēc pavadzīmes

Nr.SPR 001955, pielikumā kvīts RE 38954”;

3) 2013.gada 25.jūnija stingrās uzskaites kvīts sērija RE, kvīts Nr.38951 un kases ieņēmumu orderis

Nr.IenOrd0059 par Ls 1653,11, kurā kā pamatojums norādīts „Realizācijas ieņēmumi pēc pavadzīmes

Nr.SPR 001948, 1949, 1951, pielikumā kvīts RE 38951”;

4) 2013.gada 14.jūnija stingrās uzskaites kvīts sērija RC, kvīts Nr.74797 un kases ieņēmumu orderis

Nr.IenOrd0046 par Ls 2051,93, kurā kā pamatojums norādīts „Realizācijas ieņēmumi pēc pavadzīmes

Nr.SPR 001944, 1946, pielikumā kvīts RC 74797”;

5) 2013.gada 4.jūnija stingrās uzskaites kvīts sērija RC, kvīts Nr.74796 un kases ieņēmumu orderis

Nr.IenOrd0037 par Ls 1291,04, kurā kā pamatojums norādīts „Realizācijas ieņēmumi pēc pavadzīmes

Nr.SPR 001935, 1940, pielikumā kvīts RC 74796”;

6) 2013.gada 29.maija stingrās uzskaites kvīts sērija RC kvīts Nr.74795 un kases ieņēmumu orderis

Nr.IenOrd0036 par Ls 1800,00, kurā kā pamatojums norādīts „Realizācijas ieņēmumi pēc pavadzīmes

Nr.SPR 001920 (daļ.), pielikumā kvīts Nr.74795”;

7) 2013.gada 10.maija stingrās uzskaites kvīts sērija RC kvīts Nr.74794 un kases ieņēmumu orderis

Nr.IenOrd0026 par Ls 1366,82, kurā kā pamatojums norādīts „Realizācijas ieņēmumi pēc pavadzīmes

Nr.SPR 001910, 1913, pielikumā kvīts RC 74794”;

8) 2013.gada 2.maija stingrās uzskaites kvīts sērija RC, kvīts Nr.74793 un kases ieņēmumu orderis

Nr.IenOrd0023 par Ls 1473,94, kurā kā pamatojums norādīts „Realizācijas ieņēmumi pēc pavadzīmes

Nr.SPR 00192, 1927, pielikumā kvīts RC 74793”;

9) 2013.gada 29.aprīļa stingrās uzskaites kvīts sērija RC, kvīts Nr.74792 un kases ieņēmumu orderis

Nr.IenOrd0022 par Ls 1430,00, kurā kā pamatojums norādīts „Realizācijas ieņēmumi pēc pavadzīmes

Nr.SPR 001894, 1896 1898 (daļēji), pielikumā kvīts RC 74792”;

10) 2013.gada 2.aprīļa stingrās uzskaites kvīts sērija RC, kvīts Nr.74790 un kases ieņēmumu orderis

Nr.IenOrd0020 par Ls 3567,41, kurā kā pamatojums norādīts „Realizācijas ieņēmumi pēc pavadzīmes

Nr.SPR 001884, 1886, 1888, 1890, 1891, pielikumā kvīts RC 74790”;

11) 2013.gada 28.marta stingrās uzskaites kvīts sērija RC kvīts Nr.74788 un kases ieņēmumu orderis

Nr.IenOrd0018 par Ls 1213,86, kurā kā pamatojums norādīts „Realizācijas ieņēmumi pēc pavadzīmes

Nr.001869SPR, pielikumā kvīts RC 74788”;

12) 2013.gada 25.marta stingrās uzskaites kvīts sērija RC, kvīts Nr.74787 un kases ieņēmumu orderis

Nr.IenOrd0017 par Ls 1077,50, kurā kā pamatojums norādīts „Realizācijas ieņēmumi pēc pavadzīmes

Nr.001868SPR, pielikumā kvīts RC 74787”;

13) 2013.gada 1.marta stingrās uzskaites kvīts sērija RC kvīts Nr.74783 un kases ieņēmumu orderis

Nr.IenOrd0013 par Ls 2667,83, kurā kā pamatojums norādīts „Realizācijas ieņēmumi pēc pavadzīmes

Nr.SPR 001867, 1870, 1866 (daļēji), pielikumā kvīts RC 74783”;

14) 2013.gada 28.februāra stingrās uzskaites kvīts sērija RC kvīts Nr.74782 un kases ieņēmumu orderis

Nr.IenOrd00012 par Ls 2408,57, kurā kā pamatojums norādīts „Par produkciju pēc pz 001864SPR, rēķins

Nr.241, pz 001861SPR (daļ), pielikumā kvīts RC 74782”;

15) 2013.gada 22.februāra stingrās uzskaites kvīts sērija RC kvīts Nr.74781 un kases ieņēmumu orderis

Nr.IenOrd00011 par Ls 1058,17, kurā kā pamatojums norādīts „Par produkciju pēc pz 001860, kvīts RC

74781”;

16) 2013.gada 1.februāra stingrās uzskaites kvīts sērija RC kvīts Nr.74777 un kases ieņēmumu orderis

Nr.IenOrd0008 par Ls 1500,00, kurā kā pamatojums norādīts „Realizācijas ieņēmumi pēc pavadzīmes

Nr.001860 SPR (daļēji), pielikumā kvīts PR 74777”;

17) 2013.gada 25.janvāra stingrās uzskaites kvīts sērija PR kvīts Nr.68350 un kases ieņēmumu orderis

Nr.IenOrd0007 par Ls 2730,55, kurā kā pamatojums norādīts „Realizācijas ieņēmumi pēc pavadzīmes

Nr.SPR 001851, 1853, 1854 (daļēji), pielikumā kvīts PR 68350”;

18) 2013.gada 14.janvāra stingrās uzskaites kvīts sērija PR kvīts Nr.68344 un kases ieņēmumu orderis

Nr.IenOrd0004 par Ls 2234,05, kurā kā pamatojums norādīts „Par produkciju pēc pz 001849 SPR,

001852 SPR (daļēji), pielikumā kvīts PR 68344”.

Uz minētajiem kases ieņēmumu orderiem ir uzņēmuma grāmatveža un kasiera paraksti, kas

apliecina, ka šādas operācijas ir notikušas. Tāpat arī ieraksti SIA „Sprīdītis” kases grāmatā liecina par

minēto operāciju faktisko esamību. Turklāt konstatēts, ka produkcijas realizācija notikusi regulāri, ko

apliecina SIA „Sprīdītis” izrakstītās preču pavadzīmes (detalizēti uzskaitītas pārsūdzētā lēmuma 5. un

6.1pp).

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmajā daļā (spēkā esošajā redakcijā līdz 2013.gada

31.decembrim) noteikts, ka nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie

komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 5000 latu (neatkarīgi no tā,

vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).

No minētās tiesību normas izriet, ka likumdevēja mērķis ar konkrēto normu ir bijis ietvert arī tādus

darījumus, kur visa samaksa netiek veikta vienlaicīgi, bet vairākos maksājumos, kā arī izslēgt iespēju, ka

notiek mākslīga darījuma summas sadalīšana.

LAPK 159.7panta trešā daļa (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.decembrim) par darījuma veikšanu

skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz piectūkstoš latus, izņemot kuģu un gaisakuģu aģentēšanas

komercsabiedrību darījumu un starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas darījumu, paredz

uzlikt naudas sodu fiziskajām personām un juridiskajām personām piecpadsmit procentu apmērā no

darījuma summas.

SIA „Sprīdītis” pilnvarotā pārstāve /pers. B/ sūdzībā norādījusi, ka visi starp SIA „Sprīdītis” un SIA

„Sine” veiktie maksājumi izriet no atsevišķiem darījumiem, un iestāde lēmumā bez jebkāda tiesiska

pamata vairākus atsevišķus darījumus un no tiem izrietošus maksājumus vērtē kā vienu darījumu.

Attiecībā uz minēto VID paskaidro, ka no likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmās

daļas (spēkā esošajā redakcijā līdz 2013.gada 31.decembrim) noteikumiem izriet ierobežojums

maksātājiem skaidrā naudā veikt darījumus, kuru summa pārsniedz Ls 5000. Saskaņā ar minētā likuma

1.panta 11.punktu darījums ir darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai, turpināšanai vai

izbeigšanai.

Saskaņā ar Civillikuma 1403.pantu tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku

attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai.

Civillikuma 1404.pantā noteikts, ka katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets,

gribas izteikums, sastāvdaļas un forma. Saskaņā ar Civillikuma 1428.panta pirmo daļu gribu var izteikt

vai nu noteikti, vai klusējot.

Norādīts, ka par juridiskas personas gribu spriež pēc tās amatpersonu (likumisko un līgumisko

pārstāvju) rīcības. Konkrētajā gadījumā darījuma dalībnieku (SIA „Sprīdītis” un SIA „Sine”) gribu

sadarboties (pirkt/pārdot preci) apliecina lietas materiālos esošās preču pavadzīmes, saskaņā ar kurām tika

veikta samaksa par SIA „Sprīdītis” realizēto preci un kases ieņēmumu orderi par samaksas saņemšanu

skaidrā naudā.

Saskaņā ar Civillikuma 1473.pantu tiesiska darījuma forma atkarājas no lietas dalībnieku ieskata,

izņemot likumā tieši norādītus gadījumus. Civillikuma 1482.pantā norādīts, ka darījumi jāizteic rakstiski

vai nu pēc likuma, vai pēc dalībnieku labprātīgas vienošanās.

Saskaņā ar Civillikuma 2004.pantu pirkuma līgums uzskatāms par noslēgtu, kad abas puses

vienojušās par pirkuma priekšmetu un maksu.

Saskaņā ar Civillikuma 1412.pantu par tiesiska darījuma priekšmetu var būt tiklab darbība, kā arī

atturēšanās no tās, un tiklab darbība, kuras mērķis ir nodibināt vai atdot lietu tiesību, kā arī darbība ar

kādu citu mērķi.

Civillikuma 1413.pantā noteikts, ka par saistību tiesību priekšmetu var būt tikai kas iespējams;

pretējā gadījumā darījums nav spēkā. Tomēr nav vajadzīgs, lai darījuma priekšmets jau pastāvētu tā

taisīšanas laikā; darījums var attiekties arī uz nākamām lietām.

Izvērtējot lietas materiālus, augstākā iestāde konstatē, ka starp SIA „Sprīdītis” un SIA „Sine”

pastāvēja tiesiskās attiecības un savstarpējā vienošanās, saskaņā ar kuru viena puse (SIA „Sine”)

iegādājās preci, samaksājot par to skaidrā naudā, un otra puse (SIA „Sprīdītis”) saņēma par realizēto preci

attiecīgu samaksu skaidrā naudā, par ko liecina SIA „Sprīdītis” izrakstītie kases ieņēmumu orderi. No

lietas materiāliem izriet, ka SIA „Sprīdītis” regulāri veica preču realizāciju SIA „Sine”, ko apliecina

tematiskās pārbaudes laikā iesniegtās preču pavadzīmes, kā arī minētā darījuma dalībnieki, darījuma

priekšmets, darījuma dalībnieku gribas izteikums, darījuma sastāvdaļas un forma ir vienādi vai līdzīgi.

Tādējādi SIA „Sprīdītis” vienošanās ar darījuma partneri (SIA „Sine”) par sadarbību, vienojoties par

preču pārdošanas apjomu un cenu, ir vērtējama kā attiecīgo darījumu partneru viens darījums, kas izriet

no pušu savstarpējās vienošanās un tiesisku attiecību nodibināšanu par preces pirkšanu/pārdošanu un kas

ir sadalīts (veikts) vairākās norēķinu operācijās.

Ņemot vērā augstāk minēto, secināts, ka SIA „Sprīdītis” skaidrā naudā saņemtie maksājumi no SIA

„Sine” par preču (cūku liemeņiem un subproduktiem (cūku sirdis, cūku mēles, cūku kājas, cūku nieres))

realizāciju ir uzskatāmi par viena darījuma ietvaros veiktajiem maksājumiem.

Tādējādi secināts, ka SIA „Sprīdītis” periodā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.jūlijam

skaidrā naudā saņemot maksājumus par preču realizāciju SIA „Sine” komercsabiedrības kasē kopsummā

Ls 34505,85 apmērā ir pārkāpusi likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmajā daļā noteiktās

prasības attiecībā uz skaidras naudas lietošanas ierobežojumiem.

Konkrētajā gadījumā ir konstatējama administratīvā pārkāpuma objektīvā puse -SIA „Sprīdītis”

rīcība, ar kuru ir pārkāptas likumdevēja prasības (skaidras naudas lietošanas ierobežojuma pārkāpums).

Tāpat lietā ir konstatējama arī administratīvā pārkāpuma subjektīvā puse, jo SIA „Sprīdītis” bija jāapzinās

savas darbības prettiesiskais raksturs un tai vajadzēja paredzēt savas darbības kaitīgo seku iestāšanās

iespēju, jo likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmajā daļā noteikts skaidras naudas lietošanas

ierobežojums, par kura neievērošanu ir paredzēta administratīvā atbildība. Tādējādi sūdzības iesniedzējas

arguments, ka SIA „Sprīdītis” nav pārkāpusi likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmās daļas

nosacījumus, ir nepamatots un neatbilstošs lietas faktiskajiem apstākļiem.

Norādīts, ka SIA „Sprīdītis” pilnvarotā pārstāve kļūdaini uzskata, ka likuma „Par nodokļiem un

nodevām” 30.panta pirmā daļa nosaka termiņu skaidrā naudā veiktajiem darījumiem, tas ir, vienu mēnesi,

kura laikā ir jāievēro minētajā normā noteiktais ierobežojums Ls 5000 apmērā.

Augstākā iestāde paskaidrojusi, ka iesniedzējas norādītais mēneša periods ir minēts tikai likuma

„Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmās daļas pirmajā teikumā, regulējot pienākumu deklarēt

normā paredzētos darījumus. Savukārt likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmās daļas otrajā

teikumā noteiktajam aizliegumam nodokļu maksātājiem veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa

pārsniedz Ls 5000, nav paredzēts darījuma veikšanas ierobežojums laikā, turklāt tajā īpaši ir uzsvērts, ka

aizliegums ir spēkā arī neatkarīgi no tā, cik norēķinu operācijās darījums notiek. Šādi likumdevējs

vēlējies panākt finanšu plūsmas caurspīdīgumu, lai izslēgtu iespēju, ka notiek mākslīga darījuma summas

sadalīšana vairākās operācijās, un līdz ar to arī iespēju legalizēt prettiesiski iegūtos līdzekļus.

Augstākā iestāde norāda, ka SIA „Sprīdītis” pilnvarotā pārstāve kļūdaini uzskata, ka VID

amatpersonas nav ievērojušas LAPK 238.1panta pirmajā daļā noteikto administratīvās lietvedības

uzsākšanas termiņu, jo atbilstoši tematiskās pārbaudes aktā Nr.23.6/385 norādītajam 2013.gada

4.septembrī uzsāktajā tematiskajā pārbaudē pārbaudītas tēmas „Pakalpojumu sniegšana” un „Darba

devēji”, savukārt tematiskās pārbaudes noslēgumā 2013.gada 17.septembrī ir pārbaudītas tēmas

„Grāmatvedības uzskaite”, „Darba devēji”, „Datu salīdzināšana” un „Skaidras naudas darījumi” un SIA

„Sprīdītis” darbībās konstatēti skaidras naudas lietošanas ierobežojumu pārkāpumi. Līdz ar to lēmums par

lietvedības administratīvā pārkāpuma lietā uzsākšanu pieņemts 2013.gada 17.septembrī, ievērojot LAPK

238.1panta pirmajā daļā noteikto administratīvās lietvedības uzsākšanas termiņu.

Attiecībā uz iesniedzējas argumentu, ka SIA „Sprīdītis” pilnvarotā pārstāve sniegusi

paskaidrojumus par konstatētajiem pārkāpumiem, taču VID amatpersonas minētos paskaidrojumus nav

izvērtējušas pēc būtības, objektīvi un vispusīgi, paskaidrots, ka no pārsūdzētā lēmuma satura izriet, ka

VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas Otrās administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas

nodaļas vadītāja /pers. K/ 2013.gada 23.oktobrī pieņemot lēmumu Nr.NK016184 ir vērtējusi visus

pierādījumus, lietas faktiskos apstākļus un SIA „Sprīdītis” sniegtos paskaidrojumus kopsakarā.

Tāpat VID paskaidro, ka atbilstoši lietas materiālos esošajai informācijai tematiskajā pārbaudē VID

amatpersonām citastarp bija jāpārbauda SIA „Sprīdītis” realizācijas darījumi ar SIA „Sine” 2012. un

2013.gadā. Līdz ar to iesniedzēja kļūdaini uzskata, ka konkrētajā gadījumā, veicot datu salīdzināšanu par

priekšnodokļa un realizācijas darījumiem ar SIA „Sine” par periodu no 2012.gada 1.augusta līdz

2013.gada 31.jūlijam, ir pārkāpts Administratīvā procesa likumā un likumā „Par nodokļiem un nodevām”

noteiktais amatpersonu patvaļas aizlieguma princips.

Augstākā iestāde uzskata, ka VID Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersona, konstatējot, ka SIA

„Sprīdītis” vairākās norēķinu operācijās saņēmusi samaksu par preču realizāciju skaidrā naudā pavisam

Ls 34505,85 apmērā, pamatoti saukta pie administratīvās atbildības par LAPK 159. 7panta trešajā daļā

paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, savukārt iesniedzējas lūgums izbeigt lietvedību

administratīvā pārkāpuma lietā, pamatojoties uz LAPK 239.panta 1.punktu, ir nepamatots.

Papildus augstākā iestāde paskaidrojusi, ka darījumu, kura summa 2013.gadā pārsniedza Ls 5000,

bija jāveic izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, tādējādi SIA „Sprīdītis” varēja izvairīties no

konkrētā ar likumu noteiktā skaidras naudas lietošanas ierobežojuma pārkāpuma, darījumu veicot

bezskaidrā naudā, izmantojot bankas norēķinu kontu.

LAPK 22.pants nosaka, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai

personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu

cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Saskaņā ar LAPK 32.pantu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka

normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un

citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem un, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma

raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus.

Konkrētajā gadījumā piemērotā tiesību norma - LAPK 159. panta trešā daļa imperatīvi nosaka soda

apmēru par izdarīto administratīvo pārkāpumu. Tas nozīmē, ka likumdevējs jau ir izdarījis lietderības

apsvērumus un paredzējis, ka par šādu skaidrās naudas aprites pārkāpumu ir piemērojams konkrēts

naudas soda apmērs. Pie tam, SIA „Sprīdītis” izdarītais administratīvais pārkāpums, ņemot vērā tā

raksturu un apdraudējuma objektu - Latvijas Republikas finanšu sistēmu, kuras stabilitāte ietekmē katru

valsts iedzīvotāju, nav atzīstams par maznozīmīgu, ko apliecina arī likumdevēja noteiktā ievērojamā

sankcija - 15% apmērā no darījuma summas.

Ņemot vērā, ka SIA „Sprīdītis” skaidrā naudā veiktā darījuma (samaksas saņemšana par realizēto

produkciju) apmērs ir Ls 34505,85, tad VID Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersona pamatoti saskaņā

ar LAPK 1597.panta trešo daļu noteikusi administratīvo naudas sodu Ls 5175,88 apmērā (Ls 34505,85 x

15%).

Euro ieviešanas kārtības likuma 1.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka padomes noteiktais

maiņas kurss - neatsaucami fiksēts euro maiņas kurss, ko saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības

darbību 140.panta 3.punktu Eiropas Savienības Padome (turpmāk - Padome) nosaka latu apmaiņai pret

euro.

Minētā likuma 6.panta pirmajā daļā noteikts, ka latu konvertācijā uz euro izmanto Padomes noteikto

maiņas kursu no latiem uz euro.

Latvijas Banka gan skaidrās, gan bezskaidrās naudas apmaiņai piemēro tikai Padomes noteikto

maiņas kursu (EUR 1 ir Ls 0,702804).

Tādējādi ar pārsūdzēto lēmumu SIA „Sprīdītis” piemērotais naudas sods nosakāms EUR

73 64,61 apmērā.

2014.gada 24.aprīlī no augstākās iestādes tiesā saņemta SIA „Sprīdītis” 2014.gada 11.aprīlī

iesniegtā sūdzība par augstākās iestādes 2014.gada 28.marta lēmumu.

SIA „Sprīdītis” /amats/ /pers. M/ sūdzībā lūdz tiesu:

1.Atcelt LR Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores /pers. P/ 2014.gada 28.marta lēmumu

Nr.22.11/L-9403 „Par SIA „Sprīdītis” pilnvarotās pārstāves /pers. B/ sūdzības izskatīšanas rezultātiem”

un 2013.gada 23.oktobra Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas Otrās

administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas nodaļas vadītājas /pers. K/ lēmumu NK 016184 par SIA

„Sprīdītis” saukšanu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 159.7panta trešās daļas.

2. Izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu pret SIA „Sprīdītis”.

Augstākās iestādes 2014.gada 28.marta lēmumam sūdzības iesniedzēja nepiekrīt un apstrīd to pilnā

apmērā. Uzskata, ka VID lēmumu pieņemšana balstīta uz vispusīgi un objektīvi neizvērtētiem lietas

apstākļiem un nepareizi interpretētām normatīvo aktu normām, kā arī nav ņemts vērā administratīvās

lietvedības uzsākšanas termiņa nokavējums, kā rezultātā SIA „Sprīdītis” nelikumīgi saukta pie

administratīvās atbildības, par ko liecina sekojošais.

Saskaņā ar LAPK 238.1panta pirmo daļu uzskata, ka iestādei bija triju darba dienu laikā jāpieņem

lēmums par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu vai par atteikšanos uzsākt administratīvā

pārkāpuma lietvedību. VID amatpersonas nav ievērojušas administratīvās lietvedības uzsākšanas

termiņus, jo tematiskā pārbaude, kuras laikā tika konstatēti SIA „Sprīdītis” pārkāpumi, notika 2013.gada

4.septembrī, bet lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā uzsākta tikai 2013.gada 17.septembrī, par ko

liecina atzīme uz tematiskās pārbaudes akta.

Nepiekrīt augstākās iestādes lēmumā norādītajam, jo tas neatbilst lietas materiāliem. VID

amatpersonas tematisko pārbaudi veica 2013.gada 4.septembrī,par ko sastādīts tematiskās pārbaudes akts

Nr.23.6/385. Papildus 2013.gada 4.septembra aktam Nr. 23.6/385 sastādīti divi tematiskās pārbaudes

noslēgumi - 2013.gada 24.septembrī un 2013.gada 1.oktobrī. Saskaņā ar ierakstu 2013.gada 4.septembra

tematiskās pārbaudes protokola 5. un 6.lapā, sastādot norādīto protokolu 2013.gada 4.septembrī, VID

amatpersonas konstatēja „Pārkāpumus tēmā „Pakalpojumu sniegšana””. Uzskata, ka apgalvojumam, ka

pārkāpums, par kuru SIA „Sprīdītis” saukta pie administratīvās atbildības, tika konstatēts tieši 2013.gada

17.septembrī, nav nekāda pamatojuma un apstiprinājuma administratīvā pārkāpuma lietas materiālos.

Vērš tiesas uzmanību uz to, ka no sastādītajiem tematiskās pārbaudes noslēgumiem ir konstatējams tikai

tas, ka tematiskā pārbaude tika turpināta no 2013.gada 17.septembra līdz 2013.gada 24.septembrim un

pabeigta 2013.gada 24.septembrī, sastādot tematiskās pārbaudes noslēguma protokolu un norādot tajā

visus tematiskās pārbaudes laikā konstatētos pārkāpumus, tai skaitā arī skaidras naudas lietošanas

ierobežojumu pārkāpumu, pie kam, tematiskās pārbaudes noslēgumā nav norādīts konkrēti kurā datumā

laikā periodā no 2013.gada 17.septembra līdz 24.septembrim tika konstatēts katrs no tajā norādītajiem

pārkāpumiem. Uzskata, ka administratīvā lietvedība bija jāuzsāk jau 2013.gada 4.septembrī, jo jau šajā

datumā tika konstatēti pārkāpumi, konstatējot kurus, tika turpināta SIA „Sprīdītis” tematiskā pārbaude.

2013.gada 1.oktobrī SIA „Sprīdītis” sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols NK Nr.016184.

Administratīvā pārkāpuma lieta izskatīta 2013.gada 23.oktobrī. Uzskata, ka pārkāpts LAPK 245. 2 pantā

noteiktais, ka tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar šā kodeksa, iestādes, tiesas vai tiesneša

noteiktā termiņa izbeigšanos. Dokumentus, kas iesniegti pēc procesuālā termiņa izbeigšanās, neizskata.

Tā kā tika nokavēts LAPK noteiktais termiņš un administratīvā pārkāpuma lietas materiālos nav

dokumentu, kas apliecina, ka VID amatpersona ir vērsusies ar lūgumu atjaunot nokavēto procesuālo

termiņu, sūdzības iesniedzējs uzskata, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā pret SIA „Sprīdītis”

uzsākta nepamatoti un nepamatoti SIA „Sprīdītis” saukta pie administratīvās atbildības.

SIA „Sprīdītis” vērš tiesas uzmanību, ka saskaņā VID amatpersonas nodotajām dokumentu kopijām,

VID amatpersonas pārbaudīja SIA „Sprīdītis” saimnieciskās darbības dokumentus un tematisko pārbaudi

veikusi par laika posmu no 01.03.2013. līdz 31.07.2013. Savukārt, SIA „Sprīdītis”, iepazīstoties ar

tematiskās pārbaudes laikā konstatētajiem pārkāpumiem un administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem,

konstatēja, ka datu salīdzināšana par priekšnodokļa un realizācijas darījumiem ar SIA „Sine” veikta par

laika posmu no 01.08.2012. līdz 31.07.2013.,kaut gan tematisko pārbaudi VID amatpersona veic par laika

posmu no 01.03.2013. līdz 31.07.2013.. Uzskata, ka VID amatpersonas patvaļīgi paplašinājušas

pārbaudāmo periodu un apjomu, jo iepazīstoties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, tajā nav

atrodams VID ģenerāldirektora pilnvarotā struktūrvienības vadītāja lēmums, kurā būtu norādīts, ka VID

amatpersonas ir tiesīgas veikt tematisko pārbaudi arī par laika periodu no 01.08.2012. līdz 01.03.2013., kā

arī par tēmām „Datu salīdzināšana” un „Skaidras naudas darījumi”.

Uzskata, ka administratīvās lietas izskatīšanas laikā SIA „Sprīdītis” pilnvarotās pārstāves sniegtie

paskaidrojumi nav izskatīti pēc būtības, nav izvērtēti objektīvi un vispusīgi. Procesuālo tiesību normu

pārkāpšana novedusi pie prettiesiska lēmuma pieņemšanas.

Uzskata, ka iestāde patvaļīgi interpretē likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmajā daļā

noteikto. Uzskata, ka nepamatoti tiek secināts, ka laikā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.jūlijam

starp SIA „Sine” un SIA „Sprīdītis” skaidrā naudā veiktie maksājumi par kopēju summu LVL 34505,85

(EUR 49097,40) apmērā pēc ekonomiskās būtības ir uzskatāmi par viena darījuma ietvaros veiktajiem

skaidras naudas maksājumiem, kas veikts vairākās operācijās.

Norāda, ka likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmā daļā noteikts, ka nodokļu

maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz

15.datumamMinistru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā

naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās),

kuru summa pārsniedz 1500 euro. Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav

individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 euro

(neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).

Uzskata, ka SIA „Sprīdītis” nav pārkāpusi likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmās

daļas prasības, jo starp SIA „Sine” un SIA „Sprīdītis” nepastāvēja un nepastāv preces piegādes līguma vai

vienošanās par noteiktas preces daudzumu noteiktā laika posmā. Kā redzams no tematiskās pārbaudes

laikā iesniegtajiem dokumentiem, SIA „Sprīdītis” piegādāja produkciju SIA „Sine”, katru reizi par

piegādi noformējot atsevišķu preču pavadzīmi. Piegādātās preces daudzums un preces piegādes skaits

katrā mēnesī atšķīrās, un jāņem vērā, ka katrā piegādē atšķīrās preces veids (cūku liemeņi un subprodukti,

vai tikai cūku liemeņi, vai tikai subprodukti). Uzskata, ka tas liecina par to, ka SIA „Sine” preci pasūtīja

tikai tad un tikai tādā daudzumā, kas bija nepieciešams, un apliecina to, ka katra preces piegāde ir jāvērtē

kā atsevišķs darījums. Bez tam, vienā mēnesī veiktie skaidras naudas darījumi starp SIA „Sine” un SIA

„Sprīdītis” nepārsniedz EUR 7200 (LVL 5000), tāpēc nav pamata uzskatīt, ka laika posmā no 2013.gada

1.janvāra līdz 2013.gada 31.jūlijam skaidras naudas maksājumi ir veikti viena darījuma ietvaros, kas

noticis vairākās operācijās.

Uzskata, ka iestādes norādītie apgalvojumi ir pretrunā ar tās (LR Valsts ieņēmumu dienesta) un LR

Finanšu ministrijas sniegtajiem iepriekš norādītās tiesību normas skaidrojumiem.

SIA „Sprīdītis” uzskata, ka likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 30.pants nosaka termiņu skaidrā

naudā veiktajiem darījumiem, t.i., vienu mēnesi, kura laikā ir jāievēro minētajā normā noteiktais

ierobežojums EUR 7200 (LVL 5000).

Uzskata, ka sūdzības iesniedzēja viedokli pierāda arī tiesu praksē izteiktās atziņas, ka likums ,,Par

nodokļiem un nodevām” nenoteic termiņu (laika posmu), kādā skaidras naudas darījumi nedrīkst

pārsniegt noteikto apjomu, bet gan noteic, ka tieši konkrēts darījums nedrīkst pārsniegt EUR 7200 robežu.

Tas nozīmē, ka nodokļu maksātājs, piemēram, mēnesī var noslēgt deviņus darījumus katru robežās līdz

EUR 7200, kas nav aizliegts, ja vien tiek pierādīts, ka katrs no šiem darījumiem ir atsevišķs darījums.

(Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 11.aprīļa spriedums lietā Nr.142131811, 9.punkts).

Uzskata, ka likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmajā daļā un 2007.gada 10.aprīļa

Ministru kabineta noteikumu Nr.237 „Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi” noteiktai

regulējums skaidri un nepārprotami nosaka to personu loku, uz kurām šo normu izpildes pienākums

attiecas un to tiesisko pienākumu apjomu un veidu, proti, ka juridiskām personām, individuāliem

komersantiem, saimnieciskās darbības veicējiem jādeklarē savstarpējie veiktie skaidras naudas darījumi

virs EUR1500 un aizliegts veikt skaidras naudas darījumus virs EUR 7200, proti, abām darījumu pusēm

jānodrošina atbilstošas deklarācijas iesniegšanas un šādiem likuma subjektiem aizliegti savstarpēji

darījumi virs minētā limita mēneša ietvaros.

Uzskata, ka šādu skaidras naudas darījumu veikšanas perioda ierobežojumu nosaka arī LAPK

159. pants, - minētā panta pirmajā daļā noteikta soda sankcija par skaidras naudas darījumu

nedeklarēšanu un tā nepārprotami paredz pārkāpuma izdarīšanas robežas - mēnesis, t.i. par skaidrā naudā

veikto darījumu nedeklarēšanu, ja darījumu summa pārsniedz mēnesī tūkstoš piecsimt euro, bet

nepārsniedz septiņtūkstoš divsimt euro, izņemot kuģu un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrību

darījumus un starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas darījumus, - uzliek naudas sodu

fiziskajām personām trīs procentu apmērā no nedeklarētās summas, bet juridiskajām personām — piecu

procentu apmērā no nedeklarētās summas. Tātad, ja vienā mēnesī veikts darījums, kas pārsniedz EUR

1500, bet nepārsniedz EUR7200. tad tas ir jādeklarē, savukārt vienā mēnesī virs EUR 7200 darījumu

veikt nedrīkst, un ja to izdara, tad soda sankcija paredzēta šajā pantā tālāk -trešajā daļā.

Uzskata, ka sūdzības iesniedzēja viedoklis atbilst tiesu praksei. Atbilstoši tiesību teorijā

nostiprinātajām atziņām, tiesību norma piemērojama pilnībā un tā jātulko kontekstā arī ar citām normām,

tā, lai tā nezaudētu loģiskumu un būtu faktiski izpildāma.

Norāda, ka nevienā SIA „Sprīdītis” veiktajā skaidras naudas maksājumā nav pārsniegta EUR 7200

(LVL 5000) robeža, kā arī vairāku darījumu kopsumma vienā mēnesī nepārsniedz EUR 7200 (LVL 5000)

robežu. Likumdevējs ir noteicis 30 dienu kritēriju, kurā nedrīkst pārsniegt noteikto skaidrā naudā veikto

darījumu robežu, kas pilnībā tika ievērots, tāpēc ir pamats uzskatīt, ka VID nepamatoti paplašina

likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmā daļā ietvertās termiņa robežas - „iepriekšējā mēneša

laikā” līdz divpadsmit mēnešiem.

Pamatojoties uz LAPK 239.panta 1.punktu, kas nosaka, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma

lietā jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva, VID amatpersonas

lēmums par SIA „Sprīdītis” saukšanu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 159. 7panta trešās daļas un

soda uzlikšanu EUR 7364,61 (LVL 5175,88) apmērā atceļams un administratīvā pārkāpuma lieta

izbeidzama.

Tiesa uzskata, ka ir ievērota Latvijas APK 289.6panta pirmā, otrā un ceturtā daļa. Ar tiesas

2014.gada 6.maija lēmumu noteikta lietas izskatīšana rakstveida procesā; dota iespēja SIA „Sprīdītis” un

Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienestam līdz 2014.gada 1.jūlijam sniegt paskaidrojumus tiesai,

pieteikt noraidījumu tiesnesei; lūgt lietu izskatīt tiesas sēdē; sniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus

pieteikumus vai lūgumus; noteikts, ka tiesas kancelejā nolēmums būs pieejams 2014.gada 11.septembrī

no pulksten 13.00.

Minētā tiesas lēmuma noraksts 2014.gada 9.maijā nosūtīts SIA „Sprīdītis” un Latvijas Republikas

Valsts ieņēmumu dienestam.

Paskaidrojumu sniegšanai noteiktajā termiņā un arī vēlāk līdz sprieduma sastādīšanai no SIA

„Sprīdītis” un Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta nav saņemti paskaidrojumi, pieteikumi vai

lūgumi.

MOTĪVU DAĻA

Tiesa pārbaudīja un novērtēja SIA „Sprīdītis” iesniegto sūdzību un tiesas rīcībā esošos

administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, un secināja, ka sūdzība nav pamatota un ir

noraidāma.

Tiesa nekonstatē, ka būtu pieļauti LAPK 289.12panta pirmās daļas punktos noteiktie pārkāpumi,

kas ir par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai un nosūtīšanai jaunai izskatīšanai.

Ir ievērota LAPK 215.1panta pirmā daļa un otrās daļas 1.punkts, kas noteic, ka Valsts ieņēmumu

dienests izskata šā kodeksa 159.7pantā paredzētās administratīvā pārkāpuma lietas un sodu uzliek VID

ģenerāldirektors un viņa vietnieki, VID ģenerāldirektora pilnvaroti struktūrvienību vadītāji un viņu

vietnieki – naudas sodu līdz maksimālajam pantā paredzētajam naudas sodam un piemērojot konfiskāciju.

Tiesa secina, ka lietu izskatījusi tā iestāde un tās amatpersonas, kurām šāds pienākums

Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikts.

Lietā pastāv strīds par to, vai iestāde ir ievērojusi LAPK 238.1panta pirmo daļu, kas uzliek

pienākumu iestādei, saņemot ziņas, kuras norāda uz iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, triju

darba dienu laikā pieņemt lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu vai par

atteikšanos uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību (LAPK 238.2 un 239.pants), vai par materiālu

nosūtīšanu pēc piekritības.

Tiesa nepiekrīt sūdzības iesniedzēja viedoklim, ka administratīvā pārkāpuma lietvedība bija jāuzsāk

2013.gada 4.septembrī. Augstākā iestāde lēmumā ir paskaidrojusi, ka atbilstoši tematiskās pārbaudes aktā

Nr.23.6/385 norādītajam 2013.gada 4.septembrī uzsāktajā tematiskajā pārbaudē pārbaudītas tēmas

„Pakalpojumu sniegšana” un „Darba devēji”, savukārt tematiskās pārbaudes noslēgumā 2013.gada

17.septembrī ir pārbaudītas tēmas „Grāmatvedības uzskaite”, „Darba devēji”, „Datu salīdzināšana” un

„Skaidras naudas darījumi” un SIA „Sprīdītis” darbībās konstatēti skaidras naudas lietošanas

ierobežojumu pārkāpumi. Līdz ar to lēmums par lietvedības administratīvā pārkāpuma lietā uzsākšanu

pieņemts 2013.gada 17.septembrī, par ko lēmums rezolūcijas veidā norādīts uz tematiskās pārbaudes akta,

kā to pieļauj LAPK 238.1panta pirmā daļa.

Skaidras naudas darījumu pārkāpumi tika konstatēti 2013.gada 17.septembrī, ko apstiprina

pievienotais tematiskās pārbaudes noslēguma akts, kad arī bija pamats uzsākt administratīvo lietvedību.

2013.gada 4.septembrī tematiskā pārbaude tikai tika uzsākta, SIA „Sprīdītis” tika dots uzdevums uzrādīt

dokumentus, par ko pievienots saraksts ar 22 nosaukumiem, un pārstāvim bija jāierodas iestādē

2013.gada 9.septembrī, kur pārbaude tika turpināta. Kā apstiprina tematiskās pārbaudes noslēgumā aktā

norādītais, tad SIA „Sprīdītis” vēl pieprasīta papildus informācija par saimniecisko darbību, un lūgts

ierasties 2013.gada 1.oktobrī, kad tematiskā pārbaude tika pabeigta.

Tiesa atzīst, ka iestāde ir ievērojusi LAPK 238.1panta pirmo daļu un administratīvā pārkāpuma

lietvedība par skaidras naudas darījumu pārkāpumiem ir uzsākta 2013.gada 17.septembrī, tajā pašā dienā,

kad pārkāpumi konstatēti, un nav pārkāpts lietvedības uzsākšanai noteiktais triju dienu termiņš. Šajā daļā

sūdzība nav pamatota.

Saskaņā arLatvijas APK 270.panta pirmo daļu - lietas par administratīvajiem pārkāpumiem izskata

30 dienu laikā pēc tam, kad iestāde, kas kompetenta izskatīt lietu, saņēmusi protokolu par administratīvo

pārkāpumu un citus lietas materiālus. Ir ievērots 2013.gada 1.oktobrī sastādītā administratīvā pārkāpuma

protokola izskatīšanas termiņš, tas izskatīts 2013.gada 23.oktobrī. SIA „Sprīdītis”, kas saukta pie

administratīvās atbildības, bija informēta par izskatīšanas laiku un vietu, izskatīšanā piedalījās pilnvarotā

pārstāve /pers. B/, kura sniedza paskaidrojumus.

Tiesa nepiekrīt sūdzības iesniedzēja viedoklim, ka iestāde nav izvērtējusi SIA „Sprīdītis”

pilnvarotās pārstāves sniegtos paskaidrojumus par konstatētajiem pārkāpumiem. Tiesa secina, ka

pilnvarotās pārstāves /pers. B/ argumenti izvērtēti 2013.gada 23.oktobra lēmumā NK016184, ar kuru

piemērots administratīvais sods. Tāpat pilnīgs un vispusīgs novērtējums dots sūdzības iesniedzējas

argumentiem arī 2014.gada 28.marta lēmumā Nr.22.11/L-9403. Iestādes viedoklis atšķiras no sūdzības

iesniedzēja viedokļa strīdus jautājumos, un iestāde pēc iekšējās pārliecības, pieņēmusi argumentētus

lēmumus.

Tiesa secina, ka Augstākā iestāde sūdzību par 2014.gada 23.oktobra lēmumu izskatījusi, ievērojot

LAPK 286.pantā noteikto kārtību.

Tiesa atzīst, ka veicot administratīvo lietvedību, ir ievērotas procesuālās prasības, un nekonstatē

apstākļus, kas norādītu, ka tika aizskartas sūdzības iesniedzējas SIA „Sprīdītis” tiesības.

Lietā ir strīds par to, vai SIA ,,Sprīdītis” ir pārkāpusi likuma ,,Par nodokļiem un nodevām”

30.pantā noteiktos skaidras naudas lietošanas ierobežojumus un vai ir saucama pie administratīvās

atbildības par LAPK 159.7 panta trešajā daļā paredzēto pārkāpumu.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmajā daļā (spēkā esošajā redakcijā līdz 2013.gada

31.decembrim) noteikts, ka nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie

komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 5000 latu (neatkarīgi no tā,

vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).

LAPK 159.7panta trešā daļa (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.decembrim) noteic, ka par

darījuma veikšanu skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz piectūkstoš latus, izņemot kuģu un

gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrību darījumu un starptautisko autopārvadājumu un kravas

ekspedīcijas darījumu, uzliek naudas sodu fiziskajām personām un juridiskajām personām piecpadsmit

procentu apmērā no darījuma summas.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka visi starp SIA „Sprīdītis” un SIA „Sine” veiktie maksājumi izriet

no atsevišķiem darījumiem un nav jebkāda tiesiska pamata vairākus atsevišķus darījumus un no tiem

izrietošus maksājumus vērtēt kā vienu darījumu.

Tiesa nepiekrīt sūdzības iesniedzējas norādītajiem argumentiem.

Tiesa, izvērtējusi augstākās iestādes 2014.gada 28.marta lēmumā Nr.22.11/L-9403 norādīto

pamatojumu, secina, ka pamatojums ir pareizs un pietiekams, un pievienojas iestādes nolēmuma

motivācijai.

Saskaņā ar LAPK 9.panta pirmo daļu par administratīvo pārkāpumu atzīstama vainojama (ar

nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība. Vaina ir viens no priekšnoteikumiem

personas saukšanai pie administratīvās atbildības. Tiesa uzskata, ka augstākā iestāde lēmumā ir

argumentēti paskaidrojusi sūdzības iesniedzējam, ka konstatētas visasadministratīvā pārkāpuma sastāva

pazīmes.

Tiesa atzīst, ka administratīvā pakāpuma protokolā NK Nr.016184 fiksētie apstākļi un LAPK

159.7panta trešās daļas pārkāpums ir guvis apstiprinājumu ar administratīvā pārkāpuma lietā iegūtiem

pierādījumiem, kuri ir vērtēti, lemjot par vainu un soda piemērošanu, kā arī objektīvi un vispusīgi

izvērtēti pārsūdzētajā augstākās iestādes lēmumā, un tiem ir dots pareizs juridiskais vērtējums.

Lietā nepastāv strīds par to, ka laikā SIA „Sprīdītis” no 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada

31.jūlijam no SIA „Sine” saņēma skaidrā naudā samaksu Ls 34830,12 apmērā par piegādātajiem cūku

liemeņiem un subproduktiem, ko apstiprina SIA „Sprīdītis” izrakstītās pavadzīmes, izrakstītās stingrās

uzskaites kvītis un noformētie kases ieņēmuma orderi par skaidras naudas saņemšanu vairāku mēnešu

garumā.

Vērtējot kopsakarā speciālā likuma „Par nodokļiem un nodevām” normas un Civillikuma normas,

pamatoti augstākā iestāde ir nonākusi pie secinājuma, ka sūdzības iesniedzēja skaidrā naudā saņemtie

maksājumi no SIA „Sine” par preču realizāciju ir uzskatāmi par viena darījuma ietvaros veiktiem

maksājumiem.

Tiesa uzskata, ka iestāde lēmumos ir pamatoti vērtējusi SIA „Sprīdītis” un SIA „Sine” skaidras

naudas darījumus pēc to būtības, jo tie tika veikti ilgākā laika periodā norēķinos par piegādātajiem cūku

liemeņiem un subproduktiem (cūku sirdis, cūku mēles, cūku kājas, cūku nieres) ar vienu darījuma

partneri.

Tiesu praksē, izskatot līdzīgus strīdus, ir nostiprinājusies atziņa, kuru Vidzemes apgabaltiesa

norādīja 2013.gada 23.janvāra spriedumā lietā Nr.105AA-0014-13/02, ka aizliegums nodokļu

maksātājiem veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 10 000 latu, ir attiecināms uz

darījumu ar vienu darījuma partneri. Šis aizliegums nav attiecināms uz darījuma veikšanu noteiktā

periodā, bet attiecināms uz darījumu kopumā, arī tad, ja tas tiek izpildīts vairākās operācijās.

Likumdevēja mērķis ir ierobežot skaidras naudas norēķinu, ko apstiprina fakts, ka 01.01.2013. stājās

spēkā grozījumi LAPK 159.7panta trešajā daļā, ar kuriem darījumu summa no desmit tūkstošiem tika

samazināta uz pieciem tūkstošiem latu.

Tiesa atzīst, ka augstākā iestāde lēmumā pierādījumus ir novērtējusi pēc iekšējās pārliecības, kas

pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, kas atbilst

LAPK 244.pantam, ir pārbaudījusi iestādes 2013.gada 23.februāra lēmuma atbilstību LAPK 274.pantam,

sniedzot tam atbilstošu novērtējumu.

Pārbaudot noteiktā soda pamatotību, augstākā iestāde ir vadījusies no LAPK 22. un 32.panta

noteikumiem, ņemts vērā pārkāpuma raksturs un apdraudējums valsts finanšu sistēmai, līdz ar ko nav

atzīstams par maznozīmīgu LAPK 21.panta izpratnē, ko apstiprina noteiktā sankcija par pārkāpumu –

15% apmērā no darījuma summas, kas pareizi aprēķināta no darījuma kopsummas un noteikta EUR

7364,61 apmērā, atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam maiņas kursam.

LAPK 289.12 panta otrā daļa noteic, ka rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu

administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem spriedumiem:

1)atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2)atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3)atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā, un uzliek sodu;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo

pārkāpumu.

Tiesa atzīst, ka augstākās iestādes lēmums ir pamatots un likumīgs, līdz ar ko nav pamata to grozīt,

bet SIA „Sprīdītis” sūdzība ir noraidāma.

LAPK 289.13 panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā

ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā

var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts

nav nepieciešams.

Iestādes lēmumā ietvertais LAPK 159.7panta trešajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, un tiesa norādītajai motivācijai pievienojas, līdz ar ko

uzskata, ka izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams, kā to pieļauj LAPK 289.13 panta trešā daļa.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa nevērtē pārējos sūdzības iesniedzēja norādītos argumentus. Šajā

sakarā tiesa vadās no Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību

aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā

prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (piemēram, 61.punkts 1994.gada 19.aprīļa spriedumā

„Van de Hurk v The Netherlands” (iesniegums Nr.16034/90)). Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti,

bet nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu.

Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (Eiropas

Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmums).

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar LAPK 289.6, 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.13, 289.17 un 289.18pantu, tiesa

nosprieda:

atstāt negrozītu LR Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores /pers. P/ 2014.gada 28.marta

lēmumu Nr.22.11/L-9403 „Par SIA „Sprīdītis” pilnvarotās pārstāves /pers. B/ sūdzības izskatīšanas

rezultātiem”, bet SIA „Sprīdītis” sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no pilna sprieduma

paziņošanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Valkas rajona tiesā.

Tiesnese S.Dreija