Court dismissed appeal against fine for parking in prohibited zone, citing specific traffic sign regulations.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the appellant's appeal against a parking fine issued for violating traffic regulations in a designated zone. The appellant argued that parking on the left side of a two-way street was permitted because signage only covered the right side, but the court rejected this based on the specific placement and directionality of the signs. The decision relied on traffic rules defining the scope of prohibition signs and the absence of any official exemption for the appellant's vehicle type.
Legislator headnote
AI generatedCeļu satiksmes noteikumu 268. un 269. punkts; 326. ceļa zīme nosaka aizliegumu tikai uzstādītajā brauktuves pusē līdz tuvākajam krustojumam, un bez pašvaldības lēmuma par atļautu laiku stāvēšana ir aizliegta.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.1A29007317
104AA-0136-18/21
ECLI:LV:RAT:2018:0404.1A29007317.4.S
SPRIEDUMS
Rīgā 2018.gada 4.aprīlī
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija:
tiesnese Smaida Gļazere
tiesnese Ingūna Amoliņa
tiesnese Iveta Vīgante
rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.janvāra spriedumu.
A p r a k s t o š ā d a ļ a
[1] Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes kārtībnieks A.Vansovičs 2017.gada 25.janvārī sastādīja administratīvā pārkāpuma
protokolu-lēmumu /Numurs/(turpmāk – Sākotnējais lēmums) par to, ka 2017.gada 25.janvārī plkst.15.25 transportlīdzeklis /TL marka/, valsts
reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, bija novietots stāvēšanai Rīgā, Riharda Vāgnera ielā 2, 326. ceļa zīmes darbības zonā, neievērojot Ceļu
satiksmes noteikumu (turpmāk – Noteikumi) 121.11 punkta prasības.
Pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 43.2pantu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10panta piektās daļas
11.punktu amatpersona nolēma uzlikt naudas sodu 40 EUR apmērā transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam).
[2] /pers. A/ pārsūdzēja Sākotnējo lēmumu Rīgas pašvaldības policijas priekšniekam (turpmāk – Augstāka iestāde), lūdzot atcelt lēmumu un izbeigt
lietu.
[3] Augstāka iestāde 2017.gada 14.martā pieņēma lēmumu /Numurs 2/ (turpmāk – Augstākas iestādes lēmums) Sākotnējo lēmumu atstāt
negrozītu.
[4] /pers. A/ pārsūdzēja Augstākas iestādes lēmumu tiesā, lūdzot atcelt lietā pieņemtos nolēmumus un izbeigt lietu.
[5] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese D.Bērziņa (turpmāk – arī Rajona tiesa) 2018.gada 22.janvārī taisīja spriedumu atstāt
negrozītu Augstākas iestādes lēmumu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.
[6] /pers. A/ pārsūdzēja Rajona tiesas spriedumu apgabaltiesā, lūdzot atcelt lietā pieņemtos nolēmumu un lietu izbeigt.
Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Rīgas pilsētas administratīvā teritorija – Vecrīga, ir Dzīvojamā zona, kas apzīmēta ar 528. ceļa zīmi, savukārt
transportlīdzekļu stāvēšanu dzīvojamās zonās reglamentē Noteikumu 141.punkts. Tādējādi, Vecrīgas teritorijā stāvēšana ir atļauta tikai speciāli
paredzētās vietās, kur tas nav aizliegts ar 326. ceļa zīmi.
Norādīja, ka 326. ceļa zīmei ir ne tikai darbības zona, bet arī ir darbības zonas virziens. Konkrētajā situācijā uzstādītām 326. ceļa zīmēm
R.Vāgnera ielas labajā un kreisajā pusē darbības zonas virziens ir no Gleznotāju ielas puses līdz Kaļķu ielai. No Kaļķu ielas puses 326. ceļa zīme ir
uzstādīta tikai R.Vāgnera ielas labajā pusē, un tās darbības zonas virziens ir no Kaļķu ielas puses līdz Gleznotāju ielai. Līdz ar to secināms, ka
transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana R.Vāgnera ielas kreisajā pusē virzienā no Kaļķu ielas puses ir atļauta. Ņemot vērā izklāstīto, administratīvā
pārkāpuma lietā iztrūkst administratīvā pārkāpuma sastāvs.
Apelācijas sūdzībā izvirzītos argumentus sūdzības iesniedzējs pamato ar pielikumiem, LAPK un Administratīvā procesa likuma normām.
[7] Rīgas pašvaldības policijas pilnvarotā persona zvērināts advokāts D.Kalniņš iesniedza rakstveida viedokli par sūdzību, norādot, ka
administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtie nolēmumi ir pamatoti un atstājami spēkā.
M o t ī v u d a ļ a
[8] Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma pamatojumu, apelācijas sūdzībā un viedoklī izteiktos argumentus, tiesas kolēģija
atzīst, ka Rajona tiesas spriedums atstājams negrozīts, bet apelācijas sūdzība ir noraidāma.
[9] Tiesas kolēģija atzīst, ka apelācijas sūdzība pēc būtības satur tos pašus argumentus un motīvus, kuri ir atspoguļoti un vērtēti Rajona tiesas
spriedumā, kā arī Iestādes lēmumā.
Tiesas kolēģija konstatē, ka Rajona tiesa un Iestāde vispusīgi un pilnīgi izvērtējušas lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, nolēmumos ietvertais
pamatojums par administratīvā pārkāpuma esamību un /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības ir pareizs. Tiesas kolēģija pievienojas nolēmumos
sniegtajai motivācijai un uzskata, ka izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams saskaņā ar LAPK 289.13panta trešo daļu.
[10] Tiesas kolēģija papildus Rajona tiesas sniegtajai motivācijai sniegs savu viedokli par apelācijas sūdzībā izklāstītajiem argumentiem.
Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmā daļa noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda Ceļu satiksmes likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un
citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus [..], kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu
prasības.
Tiesas kolēģija atzīst par pamatotu sūdzības iesniedzēja norādīto, ka R.Vāgnera iela, kur bija novietots stāvēšanai transportlīdzeklis, atrodas Rīgas
pilsētas administratīvajā teritorijā – Vecpilsēta. Taču, novietojot stāvēšanai transportlīdzekļus Vecpilsētā, jāievēro vispārīgie ceļu satiksmes noteikumi un
ceļa zīmes, kas ir izvietotas, ievērojot dzīvojamās zonas nozīmi.
R.Vāgnera iela posmā starp Kaļķu ielu un Gleznotāju ielu ir divvirzienu iela. No Rīgas pašvaldības policijas darbinieku izdarītajiem fotouzņēmumiem
izriet, ka pie nama R.Vāgnera ielā 2, tas ir, netālu no Kaļķu ielas, Protokolā norādītajā laikā transportlīdzeklis /TL marka/ novietots ar priekšpusi
Gleznotāju ielas virzienā, proti, novietots stāvēšanai braukšanai pretējā virzienā.
No sūdzības iesniedzēja izdarītajiem fotouzņēmumiem izriet, ka Gleznotāju ielas un R.Vāgnera ielas krustojumā Kaļķu ielas virzienā ir izvietotas
divas 326. ceļa zīmes, labajā un kreisajā ceļa pusē. Savukārt Kaļķu ielas un R.Vāgnera ielas krustojumā Gleznotāju ielas virzienā ir tikai viena 326. zīme
un ir izvietota ceļa labajā pusē, ceļa kreisajā pusē izvietota 418. ceļa zīme (kopīga gājēju un velosipēdu ceļa beigas).
Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka ja Kaļķu ielas un R.Vāgnera ielas krustojumā uz R.Vāgnera ielas ceļa ir uzstādīta tikai viena 326. zīme ceļa labajā
pusē, tad transportlīdzekļa novietošana R.Vāgnera ielas kreisajā pusē, virzienā no Kaļķu ielas, ir atļauta.
Tiesas kolēģija šādu sūdzības iesniedzēja viedokli atzīst par nepamatotu.
Noteikumu 121.11 punkts noteic, ka transportlīdzekļiem aizliegts apstāties un stāvēt 326. ceļa zīmes -“Apstāties aizliegts” darbības zonā. Saskaņā
ar Noteikumu 259.26 punktu minētā zīme klasificējama kā aizlieguma zīme, kas nosaka vai atceļ noteiktus ceļu satiksmes ierobežojumus.
Noteikumu 268.punkts noteic, ka 326. ceļa zīmes darbība attiecas tikai uz to brauktuves pusi, kurā tā uzstādīta un saskaņā ar Noteikumu
269.punktu ceļa zīmes darbība ir spēkā no tās uzstādīšanas vietas līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes [..].
Tātad, ņemot vērā to, ka R.Vāgnera iela ir divvirzienu iela, virzienā no Kaļķu ielas puses ceļa labajā pusē ir uzstādīta 326. ceļa zīme un ceļa
kreisajā pusē ir uzstādīta 418. ceļa zīme, tad apstāties ielas posmā līdz tuvākajam krustojumam ir aizliegts. Turklāt ņemams vērā arī tas, ka Gleznotāju
ielas un R.Vāgnera ielas krustojumā divas 326. ceļa zīmes ir izvietotas labajā un kreisajā ceļa pusē, kas nosaka ceļu satiksmes ierobežojumus Kaļķu ielas
virzienā.
Sūdzības iesniedzējs nav norādījis uz Noteikumu 266.punktā izklāstītajiem apstākļiem, kas atļauj transportlīdzekli novietot 326. ceļa zīmes darbības
zonā, kā arī nav norādījis uz pašvaldības lēmumu, ar kuru būtu noteikts laikposms, kad būtu atļauts novietot transportlīdzekli 326. ceļa zīmes darbības
zonā.
No pašvaldības policijas darbinieku izdarītajiem fotouzņēmumiem izriet, ka transportlīdzekļa salonā pie priekšējā stikla novietota informācija –
“Dokumentu un preču piegāde”.
Tiesas kolēģijas ieskatā, minētais nav attaisnojums transportlīdzekļa novietošanai aizlieguma zīmes, kā arī rīkojuma zīmes, darbības zonā, jo tiesai
nav iesniegti pierādījumi, ka pašvaldība ar attiecīgu lēmumu ir noteikusi laikposmu, kad minēto ceļa zīmju darbības zonā ir atļauts stāvēt.
Sūdzības iesniedzējs apelācijas sūdzībā izvirzītos argumentus pamato tajā skaitā ar Administratīvā procesa likuma normām. Tiesas kolēģija vērš
uzmanību, ka lietvedību un tiesvedību lietās par administratīvajiem pārkāpumiem regulē Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas, nevis
Administratīvā procesa likuma normas.
R e z o l u t ī v ā d a ļ a
[11] Saskaņā ar Latvijas APK 289. panta otrās daļas 1.punktu, 289.21pantu, 289.22pantu, Krimināllietu tiesas kolēģija
n o s p r i e d a
atstāt negrozītu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.janvāra spriedumu, bet iesniegto apelācijas sūdzību noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.
Tiesnese S.Gļazere
Tiesnese I.Amoliņa
Tiesnese I.Vīgante