Legislator Case Law & Legislation
11351001621 / SKK-0142-22 ECLI:LV:AT:2022:0121.11351001621.4.L AI generated

Cassation appeal dismissed for lack of legal grounds as it sought factual re-evaluation of evidence.

Case Number 11351001621 / SKK-0142-22
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Supreme Court of Latvia refused to initiate cassation proceedings against the Court of Appeal's decision. The defense argued that the defendant's rights were violated due to lack of translation and improper written trial procedures, but the appellate court had already thoroughly evaluated these claims based on evidence showing the defendant understood the proceedings and waived evidence examination. The cassation court dismissed the appeal because the arguments were merely expressions of disagreement with the appellate court's factual assessment, which falls outside the scope of cassation review under the Criminal Procedure Law.

Legislator headnote

AI generated

Kriminālprocesa likuma 569. p. 1.; 573.1 p. 1.: Cassation proceedings may not be initiated if the appeal merely expresses disagreement with the appellate court's evaluation of evidence or seeks to overturn a decision based on factual rather than legal grounds.

Keywords

AI generated
cassation appeal dismissal factual re-evaluation criminal procedure law language rights violation written trial procedure evidence assessment legal vs factual grounds

Cited Legislation

AI generated
Criminal Procedure Law 573.1 para. 1.
Criminal Procedure Law 569 para. 1.
Criminal Procedure Law 573 para. 3.
Criminal Procedure Law 573 para. 5.
Law on Management of COVID-19 Infection Spread 12 para. 1.1.

Cited Case Law

AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:AT:2022:0121.11351001621.4.L

Lieta Nr. 11351001621, SKK-142/2022

Krimināllietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

LĒMUMS

Rīgā 2022.gada 21.janvārī

Tiesa šādā sastāvā: senatori Sandra Kaija, Ivars Bičkovičs, Inguna Radzeviča,

iepazinusies ar apsūdzētās /pers. A/ aizstāvja Ivara Rudzika kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2021.gada 23.septembra lēmumu, atzīst, ka

ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.

Kriminālprocesa likuma 573.1panta pirmā daļa noteic, ka kasācijas instances tiesa atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību, ja kasācijas sūdzība vai

protests neatbilst šā likuma 569., 571., 572.pantā un 573.panta pirmajā daļā minētajām prasībām vai ja kasācijas sūdzība vai protests iesniegts par tiesas

nolēmumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 569.panta pirmajai daļai pārsūdzēšana kasācijas kārtībā ir rakstveida kasācijas protesta vai sūdzības iesniegšana

Augstākajā tiesā par tāda apelācijas instances tiesas nolēmuma tiesiskumu, kurš vēl nav stājies spēkā, nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai kādā tā daļā

vai arī tā grozīšanu juridisku iemeslu dēļ. Minētā panta trešā daļa noteic, ka kasācijas instances tiesa lietā iegūtos pierādījumus no jauna neizvērtē.

Apsūdzētās /pers. A/ aizstāvis kasācijas sūdzībā atkārtojis savus apelācijas sūdzības argumentus par to, ka pārkāptas apsūdzētās tiesības lietot

valodu, kuru šī persona prot, jo kriminālvajāšanas laikā prokurors nenodrošināja tulku. Arī pirmās instances tiesas 2021.gada 1.aprīļa paziņojums par

lietas izskatīšanu rakstveida procesā apsūdzētajai nebija saprotams.

Senāts konstatē, ka apelācijas instances tiesa šos argumentus ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi, pamatojot savus atzinumus ar lietā iegūtajiem

pierādījumiem un atsaucēm uz tiesību normām un literatūru. Apelācijas instances tiesa atzinusi, ka /pers. A/ nav atzīstama par personu, kura neprot valsts

valodu, un norādījusi, ka tas, ka apsūdzētā /pers. A/ liecības sniegusi gan latviešu, gan krievu valodā, nevar būt pamats, lai atzītu, ka tikušas pārkāptas

apsūdzētās tiesības uz kriminālprocesā lietojamo valodu. Tiesa arī konstatējusi, ka prokuratūrā, būdama nopratināta kā apsūdzētā, /pers. A/ liecības

sniegusi latviešu valodā, kā arī apsūdzētā pratināšanas protokolā pašrocīgi kā arī protokolā par apsūdzētā iepazīstināšanu ar krimināllietas materiāliem

pašrocīgi ierakstījusi, ka protokolu ir izlasījusi un noviņas vārdiem pierakstīts pareizi (lietas 94., 96.lapa). Tāpat lietas materiālos ir /pers. A/ pašrocīgi

latviešu valodā rakstīts paraksts par kratīšanas laikā izņemto mantu saņemšanu un iesniegums prokuratūrai par informācijas izprasīšanu (lietas 49.,

95.lapa). uzrakstījusi, ka no advokāta labprātīgi atsakās, protokolu ir izlasījusi un no viņas vārdiem pierakstīts pareizi.

Ievērojot minēto, Senāts atzīst, ka apsūdzētās /pers. A/ aizstāvja kasācijas sūdzības argumenti šajā daļā pamatoti ar sūdzības iesniedzēja atšķirīgo

viedokli par lietā iegūto pierādījumu vērtēšanu, savukārt pierādījumu izvērtēšanu atbilstoši likumam veic tā tiesa, kas izskata lietu pēc būtības. Aizstāvja

kasācijas sūdzības argumenti pēc būtības pauž viņa neapmierinātību ar tiem secinājumiem, kādus izdarījusi apelācijas instances tiesa, izvērtējot lietā

iegūtos pierādījumus, un vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā ar

Kriminālprocesa likuma 569.panta pirmo daļu.

Kasācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka pirmās instances tiesa lietu nepamatoti izskatījusi rakstveida procesā bez pierādījumu pārbaudes, jo tiesa

nav noskaidrojusi personas, kas īsteno aizstāvību, viedokli. Apsūdzētā klusēšana pēc tiesas paziņojuma nav piekrišana pierādījumu pārbaudes

neizdarīšanai.

Senāts norāda, ka apelācijas instances tiesa, izvērtējot apelācijas sūdzības argumentus, ir atzinusi, ka lieta pirmās instances tiesā izskatīta saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 499.panta nosacījumiem, kā arī, pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12.panta 1.1daļu. Pirmās

instances tiesa pārliecinājusies, ka apsūdzētā /pers. A/ pirmstiesas kriminālprocesā atzinusi savu vainu pilnībā, izdarīto nožēlojusi un piekritusi pierādījumu

pārbaudes neizdarīšanai. Savukārt tiesa, lemjot par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, ir pārliecinājusies, ka lietas materiāli apstiprina apsūdzētās

vainīgumu un noziedzīgais nodarījums pareizi kvalificēts pēc Krimināllikuma 221.6panta. Tiesai nav radušās šaubas par apsūdzētās /pers. A/ vainīgumu

viņai inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā un šī nodarījuma juridisko kvalifikāciju.

Arī iebildumus pret lietas izskatīšanu rakstveida procesā bez pierādījumu pārbaudes apsūdzētā /pers. A/ nav iesniegusi.

Ievērojot minēto, konstatējams Kriminālprocesa likuma 573.1panta pirmajā daļā noteiktais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 573.panta trešo un piekto daļu, 573.1panta pirmo daļu, tiesa

nolēma:

atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.

Lēmums nav pārsūdzams.

S.Kaija I.Bičkovičs I.Radzeviča