Court partially allows breach of contract claim for damages and costs against non-Latvian defendant.

Lieta Nr.C29817413

Lietvedības Nr.C-27/17/4

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Gulbenē 2017.gada 6.februārī

Gulbenes rajona tiesa:

tiesnese R.Medne,a

ar tiesas sēdes sekretāri I.Ločmeli,

piedaloties prasītāja SIA “Forevers” pārstāvim /pers. A/ un zvērinātam advokātam. J.Davidovičam,

atbildētāja UAB “EFIS” pārstāvim zvērinātam advokātam Eduardam Vaišļam,

2017.gada 23.janvārī atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Forevers” prasībā pret UAB “EFIS” par zaudējumu

piedziņu

Aprakstošā daļa

SIA “Forevers” cēlis Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret UAB “EFIS” par zaudējumu piedziņu.

2014.gada 5.septembrī Civilprocesa likuma 32.1 pantā paredzētajā kārtībā minētā civillieta saņemta izskatīšanai Gulbenes

rajona tiesā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 14.08.2012. starp prasītāju, kā pircēju, un atbildētāju, kā ražotāju un pārdevēju, tika

noslēgts Pirkuma līgums Nr.14/08/2012, saskaņā ar kuru prasītājs apņēmās iegādāties no atbildētāja pašražoto jaunu iekārtu

- “Atkaulošanas konveijers” (turpmāk - Iekārta), bet prasītājs apņēmās apmaksāt šo Iekārtu kopsummā 190000 euro

apmērā, kas atbilst 133532,76 LVL pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa 1 EUR = 0,702804 LVL.

Prasītājs savus Iekārtas apmaksas nosacījumus, kas ir noteikti līguma 2.3.punktā, izpildīja pilnībā. Iekārta tika

apmaksāta ar trīs maksājumiem pēc atbildētāja rēķiniem:

-rēķins Nr.160812-2012 no 16.08.2012. apmaksāts ar maksājuma uzdevumu Nr. 3931 no 17.08.2012., kopsummā

76000 euro;

-rēķins Nr.121126 no 26.11.2012. apmaksāts ar maksājuma uzdevumu Nr. 6112 no 28.11.2012. kopsummā 76000

euro;

-rēķins Nr. 12-0700 no 30.11.2012. apmaksāts ar maksājuma uzdevumu Nr. 6246 no 06.12.2012. kopsummā 38000

euro.

Saskaņā ar Līguma 2.9.punktu, atbildētājs garantēja Iekārtas piegādi prasītājam 11 kalendāro nedēļu laikā, skaitot no

priekšapmaksas saņemšanas brīža. Ņemot vērā, ka priekšapmaksa tika veikta 17.08.2012., Iekārtas piegādes termiņam jābūt

ne vēlāk kā līdz 01.11.2012. Tomēr Iekārta tika piegādāta prasītajam tikai 06.12.2012. Par to starp pusēm 07.12.2012. tika

parakstīts Iekārtas pieņemšanas - nodošanas akts, kurā atbildētājs apliecināja, ka saņēma visu apmaksu par Iekārtu.

Tūlīt pēc montāžas un testa palaišanas, parādījās Iekārtas konstruktīvie trūkumi. Tā, jau pēc trijām dienām, proti,

10.12.2012., gāja bojā konveijera kastes piltuve, kas pēc atbildētāja lūguma tika nosūtīta atbildētājam atjaunošanai. Nedēļas

laikā tika atklāti arī vairāki citi konstruktīvie trūkumi, sakarā ar ko 18.12.2012. tika sastādīts akts, kurā tika norādīti šie

trūkumi un noteikts termiņš trūkumu novēršanai.

A r 21.12.2012. vēstuli atbildētājs solīja novērst visus trūkumus, tomēr tas netika izdarīts un Iekārta netika nodota

ekspluatācijā.

24.01.2013. atbildētājam tika izvirzīta pretenzija - brīdinājums, kurā atbildētājs tika brīdināts par prasības iesniegšanu

tiesā, ja trūkumi tuvākajā laikā netiks novērsti.

29.01.2013. starp pusēm tika sastādīts un parakstīts dokuments - protokols par Iekārtas reālo stāvokli uz protokola

sastādīšanas dienu, no kura viennozīmīgi izriet, ka Iekārta joprojām nav gatava darbam. Šo protokolu bez iebildumiem

parakstīja atbildētāja direktors. Tomēr arī šajā protokolā norādītie trūkumi netika novērsti.

21.02.2013. starp pusēm tika sastādīts un parakstīts kārtējais dokuments par Iekārtas stāvokli, kurā tika atspoguļots,

ka Iekārta joprojām nav gatava nodošanai ekspluatācijā. Šo dokumentu parakstīja atbildētāja galvenais konstruktors, jo

direktors sāka atteikties piedalīties jebkādu aktu sastādīšanā.

30.04.2013. gāja bojā kārtējā Iekārtas sastāvdaļa, par ko tika sastādīts kārtējais akts.

Prasītājs uzsvēris, ka no piegādes dienas Iekārta ne vienu dienu nestrādāja pilnā apjomā. Atbildētāja darbinieki katru

nedēļu brauca pie prasītāja un laboja Iekārtas trūkumus. Par to liecina divpusēji sastādīti akti. Tomēr no atbildētāja vēstulēm

(abpusēja sarakste ar atbildētāju pa elektronisko pastu aizņem ap 80 lapām) izskatās, ka visus darbus atbildētāja darbinieki

veica papildus līgumā nolīgtām un tikai pēc prasītāja atsevišķa lūguma, turklāt bezmaksas. Šie apgalvojumi neiztur nekādas

kritikas, jo, pirmkārt, saskaņā ar līguma 3.4.punktu, Iekārtas garantijas termiņš ir noteikts 24 mēneši no brīža, kad ir

parakstīts Iekārtas nodošanas-pieņemšanas akts, līdz ar to atbildētājam visi Iekārtas trūkumi, nepilnības vai bojājumi, kuros

nav vainojams pircējs, pārdevējam jānovērš bezmaksas. Otrkārt, starp pusēm netika parakstīts akts par Iekārtas palaišanu

ekspluatācijā, kā to paredz līguma 2.2.punkts, līdz ar to, uzskatīt, ka garantijas termiņš Iekārtai nav pat sācies. Treškārt, par

pretējo liecina divpusēji parakstīti dokumenti (akti)-piegādātā Iekārta nebija gatava pilnvērtīgam darbam.

06.06.2013. atbildētājs ar vēstuli rakstiski tika brīdināts par Iekārtas tehnisko inspekciju. Vēstulē tika izteikts lūgums

atsūtīt atbildētāja speciālistu, lai tas varētu piedalīties Iekārtas tehniskajā inspekcijā.

14.06.2013. SIA “SGS Latvija Ltd.”, kura profesionāli nodarbojas tehniskās pārbaudēs un ekspertīzē, t.sk. pārtikas

tehnikas ekspertīzes jomā un ir vienas no spēcīgiem Eiropas ekspertu kompānijas “SGS EUROPEAN HOLDING BV”,

Nīderlande, meitas uzņēmums, prasītāja un atbildētāja pārstāvju klātbūtnē veica Iekārtas inspekciju.

Inspicēšanas laikā SIA “SGS Latvija Ltd.” konstatēja, ka tā “nedarbojas pilnā apjomā sakarā ar nepilnībām, kuras

pieļāvis ražotājs/piegādātājs atsevišķu moduļu projektēšanas iestatīšanas ietvaros”. No inspicēšanas atskaites ir redzams, ka

no Iekārtas 26 pārbaudītiem moduļiem 16 bija noteikts vērtējums “piezīmju nav”, bet 10 moduļiem tika atklāti ievējojami

trūkumi.

Ņemot vēra negatīvo pieredzi sadarbībai ar atbildētāju, nesaņemot no atbildētāja puses nekādus iespējamus tehniskus

risinājumus un piedāvājumus, pamatojoties uz līguma 6.2. un 6.4.punktu, kā arī Civillikuma 2040. un 1663.pantu, prasītājs

ar 18.06.2013. vēstuli brīdināja par līguma vienpusēju laušanu, vienlaikus prasot atmaksāt par Iekārtu saņemto pirkumu

maksu 190000 euro. Pat uz prasības pieteikuma sagatavošanas dienu prasītājs nav saņēmis no atbildētāja atbildi uz prasītāja

līgumisko iniciatīvu.

02.07.2013. prasītājs vērsās pie SIA “BALT-RISK”, kurai ir filiāle Lietuvā, ar lūgumu novērtēt atbildētāja saimniecisko

un finansiālo stāvokli. 08.07.2013. SIA “BALT-RISK” nosūtīja prasītajam atbildētāja Kredītfinanšu atskaiti, ar kuru

secināja, ka:

1) risks ir augstāks par normālu;

2) pieejamās finanšu informācijas analīze norāda uz kompānijas finansiālā stāvokļa pasliktināšanos;

3) daļa apgrozāmo līdzekļu tika iesaldēta, naudas plūsma ir traucēta;

4) uzņēmumam ir grūtības vai nespēja segt īstermiņa saistības, kas savukārt palielina maksātnespējas risku.

Šeit arī jāmin, ka atbildētājs nebrīdinot prasītāju, mainīja juridisko adresi un līdz ar to bija pieejams tikai ar elektronisko

pastu. Jaunā juridiskā adrese kļuva zināma prasītajam tikai aplūkojot 28.05.2013. SIA “LURSOFT” datu bāzi, meklējot

ziņas par atbildētāju ārzemju komersantu reģistrā.

Tādējādi prasītājs viennozīmīgi secināja, ka atbildētājs apzināti piegādāja nekvalitatīvu Iekārtu, respektīvi, konstruktīvi

līdz galam neizveidotu un neapstrādātu atkaulošanas konveijeru, ar mērķi, saņemot Iekārtas pirkuma maksu no prasītāja,

atrisināt savas asi stāvošās finanšu problēmas, bet Iekārtu nākotnē izstrādāt līdz galam un palaist ekspluatācijā, kas

atbildētājam tomēr neizdevās.

Par atbildētāja apzinātu negodprātīgu rīcību liecina:

1. Iekārtas piegādes ilgstošs kavējums (līguma 2.9.punkts), sakarā ar ko atbildētājs 07.03.2013. apmaksāja līgumsodu

6207,58 euro apmērā;

2. līgumsaistību rupja pārkāpšana vai neizpilde, kas izpaužas

2.1. atbildētāja nespēja pierādīt starptautiskā sertifikāta “CE” esamību un to piešķiršanu Iekārtai, bet it kā iesniegtais

prasītājam sertifikāts atbildētājs izsniedza pats sevi (līguma 3.1.punkts);

2.2. Iekārtas piegāde bez defektiem un trūkumiem un tās pilnības gatavība darbam (līguma 3.2. punkts);

2.3. Iekārtas palaišana ekspluatācijā un prasītāja personāla apmācība (līguma 2.2. un 2:9.punkts);

2.4. līgumsaistību pilnīga izpilde (līguma 6.1.punkts);

3. 2012.-2013. divpusēji sastādītie akti par Iekārtas tehnisko stāvokli, no kuriem var secināt atbildētāja nespēju novērst

Iekārtas trūkumus;

4. pušu sarakste, no kuras var redzēt, ka sākumā atbildētāja vēstuļu tonis bija labvēlīgs, bet kad prasītājs neatlaidīgi

sāka prasīt Iekārtas novešanu līdz palaišanai ekspluatācijā, atbildētāja direktors izstājās no sarunām, norīkojot sarunām

projekta vadītāja;

5. Firmas “SGS Latvija Ltd.”, 14.06.2013. Inspicēšanas atskaite;

6. SIA “BALT-RISK” 08.07.2013. Kredītfinanšu atskaite.

No augstākminēta var apgalvot, ka atbildētājs vairāk par pusgadu maldināja prasītāju par Iekārtas darbspēju, un tas

liecina, ka viņš nav godprātīgs. Turklāt finansiālais slēdziens dod nopietnu pamatu uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā

varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama.

18.08.2013. atbildētājam tika nosūtīta vēstule par līguma laušanu, līdz ar ko no atbildētāja tika atprasīta Iekārtas

pirkuma maksa 190000 euro apmērā. Atbildētājs Iekārtas summu neatmaksāja un uz ziņojumu par līguma laušanu nereaģēja.

30.08.2013. no atbildētāja tika saņemta vēstule, kurā atbildētājs, kā parasti, apvainoja prasītāju, kā pircēju, nepareizā Iekārtas

izmantošanā un dokumentu nepareizu izvērtēšanu. Ar 05.09.2013. vēstuli atbildētājam tika piedāvāts rīkot Iekārtai atkārtotu

ekspertīzi, kā arī paziņots par trešās personas meklēšanu, Iekārtas konstruktīvo trūkumu novēršanu un darbspējas

atjaunošanu. No pēdējās atbildētāja vēstules (bez Nr. un bez datuma) nevarēja saprast vai tāda ekspertīze būs norīkota un

vai arī atbildētājs veiks kādus pasākumus ar Iekārtu.

20.09.2013. prasītājs noslēdza ar UAB “UKRENGA”, Lietuvas Republika, kontraktu 1280/08-28 par konstruktīvas,

tehniskās un programmatūras Iekārtas atkļūdošanu, kura summa ir 16000 euro, ar darbu pabeigšanu 25.10.2013. Kontrakta

summa ir prasītāja zaudējumi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, prasītājs uzskata, ka atbildētājs nopietni pārkāpa līguma nosacījumus un viņam jāatbild

par to.

Prasības summa ir 79317,27 LVL un sastāv no:

1) Iekārtas atjaunošanas izdevumiem, kas uz prasības sagatavošanas dienu ir 11244,86 LVL vai 16000 euro, un kas

izriet no 20.09.2013. kontrakta ar UAB “UKRENGA”;

2) zaudējumiem, kas ir saistīti ar nekvalitatīvas Iekārtas dīkstāvi (darba algas palielinājums, papildu amortizācija,

papildus elektroenerģijas patēriņš) un pēc iepriekšēja aprēķina uz 01.07.2012. ir 59528,05 LVL;

3) izdevumiem, kas saistīti ar:

3.1. Iekārtas tehniskās inspekcijas veikšanu 391,18 LVL vai 556,60 euro (SGS Latvija Ltd),

3.2. finanšu analīzes taisīšanu 66,55 LVL (SIA “BALT-RISK”),

3.3. tulkojumiem prasības sagatavošanai 512,69 LVL (SIA “VTI 2”),

4) piestādītiem rēķiniem par līgumsoda un kavējuma naudas apmaksu 3514,02 LVL vai 5000 euro un 4005,98 LVL vai

5700 euro, kopā 7520 LVL vai 10700 euro.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja zaudējumus kopsummā 79313,27 LVL apmērā 122852,62 euro un piedzīt no

atbildētāja visus tiesāšanas izdevumus

2013.gada 21.novembrī prasītājs iesniedzis prasības pieteikuma precizējumus un trūkumu labojumu, kur norādīts, ka,

izpildot tiesas norādījumu par prasības pieteikuma neatbilstību Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 6.punktam,

prasītājs norāda, ka prasība balstās uz 14.08.2012. noslēgtā Pirkuma līguma Nr.14/08/2012 nosacījumiem.

Turklāt prasītājs norāda, ka viņa prasība pamatota ar Civillikuma1533., 1587., 1588., 1612., 1616., 1618., 1623.,

1717., 1720., 1775., 1779., 2021., 2039.pantu.

2014.gada 17.oktobrī prasītājs iesniedzis papildinājumus pie prasības pieteikuma, kur norādīts, ka prasības summas ir

122852,62 euro un sastāv no prasītāja izdevumiem un zaudējumiem, tostarp iekārtas atjaunošanas izdevumiem, kas izriet no

20.09.2013. noslēgtā kontrakta Nr.280/08-28 ar UAB “UKRENGA” un ir 24260 euro. UAB “UKRENGA” rēķinu

apmaksas pierādījumi pielikumā. Turklāt VSIA “Sertifikācijas novērtēšanas centrs” pēc prasītāja lūguma veica atbildētāja

“CE” sertifikāta un dokumentācijas atbilstības pārbaudi Eiropas Savienības direktīvām un 07.07.2014. iesniedza attiecīgu

atzinumu. Atzinumā ir konstatēts, ka atbildētāja izsniegtais sertifikāts un iekārtas tehniskā dokumentācija neatbilst Eiropas

Savienības direktīvam, līdz ar to iekārtu nedrīkstēja laist ekspluatācijā pirms atbilstošas tehniskās un ekspluatācijas galīgai

izstrādei. Šis VSIA “Sertifikācijas novērtēšanas centrs” atzinums pierāda atbildētāja kārtējo Pirkuma līguma Nr. 14/08/2012

būtisko pārkāpumu. Pamatojoties uz prasības pieteikumā un šos papildinājumos norādīto prasītājs paliek pie lūguma tiesai:

piedzīt no atbildētāja zaudējumus kopsummā 122852,62 euro apmērā un visus tiesāšanās izdevumus.

2016.gada 24.martā prasītājs iesniedzis prasības aprēķinu, kur norāda, ka zaudējumu noteikšanai prasītāja 08.02. 2016.

noslēdza ar SIA “LAIKA STARS”, kura ir vadošā korporatīvo finanšu kompānija Latvijā finanšu institūciju vidū, un kura

Latvijā ir atzīta biznesa vērtēšanas, finanšu risku vērtēšanas un investīciju projektu attīstības eksperts, līgumu Nr.708.

Līguma mērķis bija veikt no UAB “EFIS”, reģ.nr. LT141577387, saskaņā ar pirkuma līgumu Nr.14/08/2012 nopirktās

nekvalitatīvās “Atkaulošanas konveijers” iekārtas prasītājai radīto zaudējumu novērtējumu. Saskaņā ar SIA “LAIKA

STARS” 11.03.2016. sagatavotu atzinumu, aprēķinātā negūtā peļņa ir prasītājai nodarītie zaudējumi un tie ir iegūti 442 425

euro apmērā, bet ņemot vērā to, ka zaudējumi no iekārtas darbības neuzsākšanas nevar pārsniegt iekārtas iegādes cenu,

zaudējumu apmērs tika aprobežots ar pirkuma līgumā noteikto iekārtas cenu 190 000 euro.

Pamatojoties uz 11.03.2016. SIA “LAIKA STARS” atzinumu, prasībai pievienotajiem pierādījumiem, liecinieku

liecībām un citiem lietas materiāliem, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja nodarītos zaudējumu kopsummā 190 000,00

euro, kuros arī ietilpst:

1)iekārtas atjaunošanas izdevumi, kas samaksāti UAB “UKRENGA”, saskaņā ar noslēgto 28.08.2013. kontraktu

Nr.280/08-28, kopsummā 26500,36 euro;

2)zaudējumiem, kas ir saistīti ar nekvalitatīvas iekārtas dīkstāvi (darba algas palielinājums, papildu amortizācija,

papildus elektroenerģijas patēriņš u.c.) un pēc iepriekšējā aprēķina uz 01.07.2013. bija 84700,84 euro (zaudējumu aprēķins

par 59528,05 LVL, kas tika pievienots prasībai);

3)izdevumi, kas saistīti ar iekārtas tehniskās inspekcijas veikšanu 556,60 euro (391,18 LVL) un kas tika samaksāti SIA

“SGS Latvija Ltd.”;

4)izdevumi, kas saistīti ar iekārtas tehniskās dokumentācijas sagatavošanu saskaņā ar 13.03.2015. SIA

“CONCEPTUM”, reģ. Nr. 40103431021, komerciālo piedāvājumu Nr.301 un VSIA “SERTIFIKĀCIJAS UN

TESTĒŠANAS CENTRS”, reģ.nr. 40003025542, 07.07.2014. atzinumu Nr.1-9/364 “Par UAB “EFIS” “CE” sertifikāta un

dokumentācijas atbilstību Eiropas Savienības direktīvām”;

5)izdevumi, kas saistīti ar atbildētāja finanšu analīzes taisīšanu 94,69 euro (66,55 LVL), kas tika samaksāti SIA

“BALT-RISK”, reģ. nr. 40003436728;

6)izdevumi, kas saistīti ar tulkojumiem prasības sagatavošanai 729,49 euro (512,69 LVL), kas tika samaksāti SIA

“VTI2”, reģ. nr. 40003511250;

7)izdevumi, kas saistīti ar AS “INSPECTA LATVIJA”, reģ. nr. 40003130421, ekspertīzes veikšanu kopsummā

2541,00 euro;

8)izdevumi, kas saistīti ar SIA “LAIKA STARS”, reģ.nr. atzinuma veikšanu kopsummā 3267,00 euro;

9)piestādītiem rēķiniem par līgumsoda un kavējuma naudas apmaksu 5000 euro (3514,02 LVL) un 5700 euro (4005,98

LVL), kopā 10700 euro.

Prasītājs arī lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja visus tiesāšanās izdevumus, tā starpā valsts nodeva 949,99 euro (667,66

LVL), kas tika samaksāta prasības iesniegšanai, kancelejas nodeva 14,27 euro liecinieku pieaicināšanai, 2550,70 euro valsts

nodevas piemaksa, kancelejas nodeva 4,27 euro par SIA “LAIKA STARS” pārstāvja pieaicināšanu.

2016.gada 14.decembrī prasītājs iesniedzis tiesā rakstveida iesniegumu par iesniegtā zaudējumu aprēķina pamatojumu,

kurā norāda, ka 2016.gada 9.novembra tiesas sēdē tika nolemts prasītājam iesniegt zaudējumu aprēķina, kas saistīti ar

nekvalitatīvas iekārtas piegādi (darba algas palielinājums, papildu amortizācija, papildus elektroenerģijas patēriņš),

pamatojošo dokumentu komplektu.

Par iesniegto dokumentu komplektu prasītājs papildus paskaidro sekojošo.

1.Attiecībā uz darba algas aprēķinu.

zaudējumu aprēķins, kas saistīts ar darba algas palielināšanās pamatojas uz izdevumu palielināšanos, kas saistīta ar

darbinieku darba apmaksu par produkcijas 1kg pārstrādes apjomu. No 1.tabulas, var secināt, ka:

1. ražošanas izdevumu palielināšanās pēc konveijera samontēšanas un darbu sākuma, darba alga uz 12 kg ir 0,016

eiro;

2. darba devēja samaksātais sociālais nodoklis palielinājies par 0,004 santīmu;

3. veido kopējās izmaksas ir 0,0168, kas par 0,003 santīmu vairāk nekā bija darbs bez konveijera;

4. zaudējumu summa sastāda 12998,24 latu vai 18494,83 euro;

5. turklāt par 5% samazinājās darba ražīgums no 160,3 kg un 152,2 kg.

Izdevumu pierādījumi sakārtoti atsevišķā sējumā, kuru sastāvā ir kopsavilkums. 2012.gada 31.maijā Sadarbības līgums

ar SIA “KONSO SERVISS”, sākot ar 2012.gada jūliju un līdz 2013.gada septembrim tās ikmēneša rēķins, Akts par

izpildītajiem darbiem, darbinieku saraksts ar atšifrējumu, maksājuma uzdevums par rēķina apmaksu.

2.Attiecībā uz amortizāciju. Zaudējumu aprēķins no papildus iekārtas amortizācijas pamatojas uz izdevumu

palielināšanas, kas tiek pārcelti uz produkcijas pašizmaksu no tehnoloģiskās iekārtas saskaņā ar spēkā esošo grāmatvedības

metodiku amortizācijas aprēķinu. Tehnoloģiskās iekārtas ekspluatācijas laiks ir septiņi gadi vai 84 mēneši.

3.Attiecībā uz elektroenerģijas patēriņu. Zaudējumu aprēķins no papildus elektroenerģijas patēriņa pamatojas uz UAB

“EFIS” piegādāta konveijera elektrodzinēju kopējas jaudas un kopēja darba laika, kas tika iztērēts ražošanai pēc konveijera

samontēšanas.

4.Izdevumu pierādījumi sakārtoti atsevišķā sējumā, kuru sastāvā ir kopsavilkums “Pārstrādes apjoms”, sākot ar

2013.gada janvāri līdz 2013.gada septembrim SIA “ENEFIT” rēķini par prasītāja patērēto elektroenerģiju ar pamatojošiem

dokumentiem un maksājuma uzdevums par rēķina apmaksu, kā arī AS “SADALES TĪKLS” rēķini par prasītāja patērēto

elektroenerģiju ar pamatojošiem dokumentiem un maksājuma uzdevums par rēķina apmaksu. Paskaidrojumus un atbildes uz

konkrētiem jautājumiem par iesniegto zaudējumu aprēķinu var sniegt SIA “FOREVERS” finanšu direktors /pers. R/.

Savukārt par SIA “LAIKA STARS” atzinumu, kas tika iesniegts tiesai ar 2016.gada 21.marta vēstuli Nr.02-108/16, kas

pierāda atbildētāja nodarītos zaudējumus kopsummā 442425 euro apmērā, bet zaudējumu apmērs tika aprobežots ar

pirkuma līgumā noteikto iekārtas cenu 190000 euro, var paskaidrot SIA “LAIKA STARS” vērtētājs un atzinuma autors

/pers. S/.

2014.gada 13.martā atbildētāja pārstāvis tiesā iesniedzis paskaidrojumu par prasību, kurā norādīts, ka atbildētājs

prasību neatzīst pilnā apmērā un uzskata prasītāja prasību par pilnībā nepamatotu un noraidāmu.

Atbilstoši Latvijas Republikas Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas noteikumiem katrai pusei jāpierāda tie fakti,

uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Turklāt, saskaņā ar

Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 5.punkta noteikumiem, prasības pieteikumā norādāmi apstākli, ar kuriem prasītājs

pamato savu prasījumu, un pierādījumi, kas tos apstiprina.

Prasības pieteikumā prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja iekārtas atjaunošanas izdevumus (sk.lietas 6.lapu), kas uz

prasības pieteikuma sagatavošanas dienu ir Ls 11 244,86 vai 16 000 euro, un kas izriet no 2013.gada 20.septembra

kontrakta ar UAB “UKRENGA”.

Taču civillietas materiālos nav neviena pierādījuma, kurš apstiprinātu 2013.gada 20.septembra līgumā Nr.280/08-28sk

(sk. lietas 149-152.lapu) norādīto darbu veikšanas nepieciešamību konkrētajā gadījumā, kā arī šo darbu izpildes faktu.

Iepriekš minētais līgums starp prasītāju un SIA “UKRENGA” liecina tikai un vienīgi par iepriekš minēto personu nodomu

un plāniem izpildīt konkrētajā līguma minētās darbības. Līdz ar to lietā nav pierādījumu tam, ka prasītājam tik tiešam ir

bijuši iepriekš minētie izdevumi.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja zaudējumus, kas ir saistīti ar nekvalitatīvas iekārtas dīkstāvi (darba algas

palielinājumu, papildus amortizāciju, papildus elektroenerģijas patēriņu), kuri pēc iepriekšējā aprēķina uz 2012.gada 1.jūliju

sastādīja Ls 59 528,05. Šīs summas aprēķinu prasītās pievienojis prasības pieteikumam (sk. lietas 61.lapu).

Taču lietas 61.lapā esošā tabula ar nosaukumu “ZAUDEJUMU APREĶINS” nesatur nedz šajā tabulā norādīto ciparu

ticamību un pamatotību apstiprinošos primāros (sākotnējos) datus, nedz iepriekš minēto zaudējumu aprēķināšanas

metodiku. Lietā nav arī citu dokumentu, kuri apstiprinātu iepriekš minētajā tabulā norādīto ziņu ticamību un pamatotību.

Tas savukārt liedz iespēju konstatēt prasītāja norādītā zaudējuma pašu esamības faktu, kā arī pārbaudīt prasītāja norādīto

šī zaudējuma apmēru.

Šādos apstākļos, kad prasības pieteikumam prasītājs nav pievienojis pierādījumus, kuri apstiprinātu prasības

pieteikumā norādītos apstākļus, prasības pieteikumā norādītie prasītāja paskaidrojumi par iepriekš minētajiem lietas

apstākļiem saskaņā ar Civilprocesa likuma 104. panta pirmās daļas noteikumiem nav atzīstami par pierādījumiem lietā. Līdz

ar to, šobrīd paliek nepierādīta attiecīgo prasītāja prasījumu pamatotība.

Atbildētājs uzskata, vērtējot prasības par zaudējuma atlīdzību pamatojumu, ir jāņem vērā, ka mūsdienu tiesību teorijā

atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1)

tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2)

zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (sk. Latvijas Republikas Civillikuma

komentāri. Saistību tiesības (1401.—2400.p.) sagatavojis autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā

redakcijā. Rīga, 2000, 1775.panta komentāru, 270.lpp., kā arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu

departamenta 2008.gada 10.septembra spriedumu lietā Nr.SKC-0296-08, kas atrodams Latvijas tiesu portālā

http://juridika.tiesas.lv/template/index.php?type=3&id=629&cat=1. [skatīts: 11.03.2014.]) . No iepriekš minētā izriet,

ka zaudējuma atlīdzības pienākums neiestājas, ja nepastāv kaut viens no iepriekš minētajiem zaudējuma atlīdzināšanas

priekšnoteikumiem.

Atbildētājs uzskata, ka ir pietiekams pamats šaubām (kuri nav novērsti ne ar vienu lietas materiālos esošo rakstveida

pierādījumu) par prasītāja norādīto zaudējuma esamību un tā apmēru. Nepastāvot šiem zaudējuma atlīdzināšanas

priekšnoteikumiem, attiecīgi neiestājas atbildētāja pienākums atlīdzināt prasītāja norādītos zaudējumus.

Prasības pieteikumā (sk. lietas 5.lapu) prasītājs norāda, ka 2013.gada 7.martā saskaņā ar 2012.gada 14.augusta

pirkuma līguma Nr.14/08/2012 4.2.punktu (sk. lietas 11.lapu) par atbildētāja pieļauto iekārtas piegādes termiņu pārkāpumu

prasītājs ir saņēmis no atbildētāja līgumsoda summu 6 207,58 euro apmērā. Tajā pašā laikā prasītājs lūdz tiesu,

pamatojoties, nevis uz 2012.gada 14.augusta pirkuma līguma Nr.14/08/2012 noteikumiem, bet gan uz prasītāja 2013.gada

8.februāra pretenzijas Nr.02-44/13, piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam papildus līgumsodu 5 000 euro apmērā.

Taču iepriekš minētās savas prasības tiesiskuma pamatošanai prasītājs iesniedza tiesai nevis jau iepriekš minēto

prasītāja 2013.gada 8.februāra pretenziju Nr.02-44/13, bet gan prasītāja 2013.gada 8.februāra rēķinu-invoice Nr. EXC 31

(sk. lietas 14.lapu). Atbildētājs uzskata, ka šis apstāklis pilnībā liedz iespēju pienācīgi novērtēt prasītāja iepriekš minētās

prasības pamatotību.

Prasītājs, lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam arī likumiskus procentus 5 700 euro apmērā (sk. lietas

6.lapu) par to, ka prasītājs it kā atbildētāja vainas dēļ nevar izmantot konveijeru pilnībā un atbilstoši šīs iekārtas mērķiem.

Pamatojot šo savu prasību, prasītājs ir iesniedzis tiesā savu 2013.gada 24.janvāra vēstuli Nr.01-169/13 (sk. Lietas 78.—

94.lapu), kā arī 2013.gada 28.maija rēķinu-invoice Nr. EXC 39 (sk. lietas 15.lapu).

Taču iepriekš minētais prasītāja prasījums par likumisku procentu piedziņu no Atbildētāja ir pretrunā ar Civillikuma

1759.panta noteikumiem, kuri neparedz likumisku procentu samaksu pēc prasītāja norādītā pamata, attiecīgi nosakot, ka uz

likuma pamata procenti jāmaksā tikai šādos gadījumos:

1. ar katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc

par nokavējuma procentiem;

2. par svešu naudu, nevien tad, kad tās turētājs to lietojis savā labā, bet arī tad, kad viņam pienācies šo naudu

noguldīt uz procentiem un viņš to nav darījis;

3. par visu to, ko pilnvarnieks vai vispār katrs svešu lietu pārzinātājs izlicis naudā sava atvietojamā labā;

4. par preci, ko tirgotāji vai citu arodu piekopēji izdevuši uz parādu pie sava aroda nepiederīgām personām, no tā

laika, kurā pēc vietējās parašas jāsamaksā pircējam iesniegtie tirdzniecības rēķini, ja vien par samaksas laiku nav bijis

norunāts citādi;

5. par prasījumiem, kas nodrošināti ar kreditora valdījumā nodotu augļu nesēju lietu (sk. Civillikuma 1362.pantu).

Atbildētājs uzskata, ka ir pilnībā nepamatota un noraidāma prasītāja prasība piedzīt no atbildētāja izdevumus, kas

saistīti ar iekārtas tehniskās inspekcijas veikšanu Ls 391,18 apmērā vai 556,60 euro apmērā, finanšu analīzes taisīšanu Ls

66,55 apmērā, tulkojumiem prasības sagatavošanai Ls 512,69 apmērā. Iepriekš minētajiem izdevumiem nav nekāds

cēlonisks sakars ar atbildētāja rīcībām. Turklāt prasītājs, lūdzot piedzīt iepriekš minētos izdevumus kopā ar iekārtas

atjaunošanas izdevumiem, nav norādījis tās materiālās vai procesuālās tiesību normas, uz kurām iepriekš minētā prasībā

pamatota. Izsmeļošu atbildi uz šo jautājumu, diemžēl nedod arī prasītāja prasības pieteikuma precizējumi (sk. 159-

160.lapu).

Atbildētājs arī uzskata, ka, vērtējot jautājumu par prasītāja prasības pamatotību, ir jāņem vērā arī Civillikuma

1776.panta noteikumi, kuri nosaka, ka cietušajam ir tiesības prasīt to zaudējumu atlīdzību, no kuriem tam nav bijis

iespējams izvairīties, veicot zaudējumu novēršanai tādus pasākumus, kas attiecīgajos apstākļos ir saprātīgi. Savukārt tiesību

aizskārējs var prasīt atlīdzināmo zaudējumu apmēra samazinājumu tādā apmērā, kādā cietušais, ievērojot pienācīgu rūpību,

varēja zaudējumus novērst.

Pamatojoties ar Gulbenes rajona tiesas 2014. gada 27.oktobra lēmumu apmierināts atbildētāja lūgums un pieaicināta

lietā kā trešā persona Latvijas Republikas Lauku atbalsta dienests.

2014.gada 26.novembrī trešā persona Lauku atbalsta dienests iesniedzis rakstveida paskaidrojumu, kurā norāda, ka

Lauku atbalsta dienests (turpmāk arī – Dienests) 2014.gada 6.novembrī ir saņēmis Gulbenes rajona tiesas (turpmāk –

Tiesa) 2014.gada 3.novembra paziņojumu Nr.C29817413 (turpmāk – Paziņojums), kurā Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa

likuma (turpmāk – CPL) 112.pantu, lūdz Dienestu iesniegt Tiesā:

1.Starp SIA „FOREVERS” (turpmāk – Prasītājs) un UAB „EFIS” (turpmāk – Atbildētājs) 2012.gada 14.augustā

noslēgtā pirkuma līguma Nr.14/08/2012 par atkaulošanas konveijera piegādi, uzstādīšanu, nodošanu ekspluatācijā un

personāla apmācību (turpmāk – Līgums) un tā pielikumu kopiju;

2.Līguma ietvaros Prasītājai piegādātā atkaulošanas konveijera uzstādīšanu un nodošanu ekspluatācijā apstiprinošo

pieņemšanas – nodošanas akta kopiju;

3.Dienesta sagatavotu izziņu par Dienesta lomu un dalību minētā darījuma noslēgšanā, realizācijā (tajā skaitā arī

darījuma finansēšanā), kā arī šī darījuma izpildīšanas uzraudzībā;

4.citus Dienesta rīcībā esošo dokumentu kopijas, kas attiecas uz iepriekš minētā darījuma starp prasītāju un atbildētāju

noslēgšanu, realizāciju, finansēšanu vai jebkāda veida palīdzību šī darījuma īstenošanā.

Tāpat Dienests secina, ka Paziņojumam pievienotajā tiesas 2014.gada 27.oktobra lēmumā (turpmāk – Procesuālais

lēmuma) ir norādīts, ka Dienests ir pieaicināts kā trešā persona civillietā Nr.C29817413 un Dienestam Tiesa ir devusi

termiņu līdz 2014.gada 27.novembrim iesniegt paskaidrojumus. Tiesa lietas izskatīšanu tiesas sēdē ir nozīmējusi 2015.gada

19.janvārī.

Atbilstoši Procesuālajā lēmumā norādītajam un pamatojoties uz CPL 78.panta otro daļu un CPL 74.panta otrās daļas

7.punktu, Dienests sniedz šo paskaidrojumu.

Dienests, izpildot Paziņojumā izteikto Tiesas l., 2. un 4.lūgumu, un, izvērtējot civillietas Nr.C29817413 faktiskos

apstākļus un Dienesta rīcībā esošos materiālus, apstiprina Tiesai, ka prasītājs Dienestā ir iesniedzis projektu Nr.11-00-

L12300-000008 “SIA “Forevers” pārstrādes produkcijas pievienotās vērtības radīšana” (turpmāk – Projekts) Eiropas

lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas lauku programmas 2007.-2013.gadam pasākuma “Lauksaimniecības

produktu pievienotās vērtības radīšana” ietvaros. Tāpat Dienests vērš tiesas uzmanību, ka prasītājs Projekta ietvaros

Dienestā ir iesniedzis darījuma starp prasītāju un atbildētāju apstiprinošu dokumentu kopijas. Dienests šī paskaidrojuma

pielikumā ir pievienojis to Projekta materiālu kopijas, kas ir Dienesta rīcībā un attiecas uz darījumu starp prasītāju un

atbildētāju.

Savukārt attiecībā uz Paziņojumā izteikto tiesas 3.lūgumu, Dienests informē, ka, saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta

likuma 3.panta pirmo daļu, Dienests ir Zemkopības ministrijas padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas atbild par

vienotu valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta politikas realizāciju valstī, uzrauga normatīvo aktu ievērošanu

lauksaimniecības jomā un pilda citas ar lauksaimniecības un lauku atbalsta politikas realizāciju saistītas funkcijas. Tostarp

Dienests vērš uzmanību, ka tā veicamās funkcijas ir norādītas Lauku atbalsta dienesta likumā 4.panta pirmajā daļā.

Atbilstoši Lauku atbalsta dienesta likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktam, Dienests administrē valsts atbalstu un

Eiropas Savienības atbalstu laukiem, lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un zivsaimniecībai [pieņem un izvērtē iesniegumus

(projektus) atbalsta saņemšanai, pieņem lēmumu par finansējuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, lemj par atbalsta

izmaksu vai atteikumu to izmaksāt un veic izmaksātā atbalsta uzskaiti un izlietošanas kontroli].

Tāpat Dienests informē, ka, atbilstoši Eiropas Savienības finanšu fondu administrēšanas normatīvo aktu prasībām,

Dienests arī izvērtē atbalsta saņēmēju izdevumu atbilstību un pieņem lēmumus par neatbilstošo izdevumu atgūšanu, kā arī,

ja tas ir nepieciešams, sniedz tiesā prasības, kas izriet no fizisko un juridisko personu saistībām attiecībā uz valsts atbalsta

un Eiropas Savienības atbalsta izlietošanu, ja tas tiek darīts neatbilstoši normatīvajiem aktiem.

Savukārt attiecībā uz konkrētās lietas faktiskajiem apstākļiem, Dienests informē tiesu, ka Projekta ietvaros prasītājs

2011.gada 8.jūlijā ir vērsies Dienestā ar Projekta iesniegumu. Pēc Projekta iesnieguma izvērtēšanas Dienests 2011.gada

8.decembrī pieņēma lēmumu par Projekta iesnieguma apstiprināšanu. Projekta ietvaros prasītājs bija paredzējis iegādāties

vairākas tehnoloģiskas iekārtas, tajā skaitā arī atkaulošanas iekārtu, lai paaugstinātu lauksaimniecības produktu pārstrādes

efektivitāti un pievienoto ražošanas vērtību, novecojošās iekārtas nomainot ar jaunām. Dienests vērš Tiesas uzmanību

apstāklim, ka Dienests neveic aktīvu dalību darījumu noslēgšanā, kurus atbilstoši Projektā paredzētajam vēlas noslēgt

atbalsta saņēmējs, tajā skaitā arī prasītāja noslēgtajā darījumā ar atbildētāju. Līdz ar to Dienests nav piedalījies darījuma

noslēgšanā starp prasītāju un atbildētāju, kā arī Dienests nav veicis kādas citas darbības konkrētā darījuma ietvaros.

Dienests Projekta ietvaros ir izmaksājis prasītājam publisko finansējumu, tajā skaitā arī par atkaulošanas iekārtas iegādi,

nosakot ar Dienesta 2013.gada 24.janvāra lēmumu šajā Projekta pozīcijā attiecināmas izmaksas LVL 133 182,86 apmērā,

par kurām attiecīgi izmaksāja publisko finansējumu LVL 66 591,43 apmērā atbilstoši paredzētajai atbalsta intensitātei 50%

apmērā. Dienests uzsver, ka Projekta administrēšanas ietvaros, saņemot no atbalsta saņēmēja, arī prasītāja, maksājuma

pieprasījumu izvērtē maksājuma pieprasījumā iekļautās summas atbilstību Eiropas Komisijas 2011.gada 27.janvāra regulas

(ES) Nr.65/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr.1698/2005 attiecībā uz

pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumiem (turpmāk – regula

Nr.65/2011) 30.panta prasībām, kā arī Ministru kabineta 2009.gada 14.jūlija noteikumu Nr.783 „Kārtība, kādā piešķir valsts

un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai” (turpmāk – Noteikumi Nr.783) prasībām. Pēc būtības

Dienests veic projektu ietvaros noslēgto darījumu administratīvo pārbaudi, t.i., vai atbalsta saņēmējs, tajā skaitā arī

prasītājs, darījumos ir ievērojis prasības atbilstoši Noteikumu Nr.783 4.5.apakšpunktam, Ministru kabineta 2013.gada

4.jūnija noteikumiem Nr.299 „Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem

projektiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.299), kā arī Publisko iepirkumu likumam.

Līdz ar iepriekšminēto Dienests, jo īpaši vēlas uzsvērt tiesai, ka vērtējot, civillietu Nr.C29817413 un šīs lietas faktiskos

un tiesiskos apstākļus, Dienests secina, ka Dienests nebūtu atzīstams par trešo personu (CPL 78.pants), jo Dienesta ieskatā

spriedums lietā nevar skart Dienesta tiesības vai pienākumus pret vienu no pusēm. Dienests, saskaņā ar normatīvo

regulējumu, savas kompetences ietvaros, administrē Eiropas Savienības un valsts atbalstu, tai skaitā, pieņem un izvērtē

projektu pieteikumus atbalsta saņemšanai, lemj par finansējuma piešķiršanu vai atteikumu, par finansējuma izmaksu vai

atteikumu to izmaksāt. Ja Dienestam kļūs zināmi fakti, kuri maina Projekta īstenošanas vai uzraudzības nosacījumus,

Dienests veiks savai kompetencei pakļautas darbības. Cita starp, Dienestam, konstatējot publiskā finansējuma saņemšanas

nosacījumu pārkāpumus, ir tiesības nepamatoti saņemto publisko finansējumu atprasīt. Līdz ar to, Dienests, pamatojoties

uz CPL 74.panta otrās daļas 6.punktu, lūdz tiesu civillietā Nr.C29817413 Dienestam noteikt liecinieka statusu.

Dienests ar šo paskaidrojumu ir izpildījis tiesas lūgumu sniegt tiesai Projekta materiālus, kas ir Dienesta rīcībā, kā arī

paskaidrojumu par prasītāja prasību. Papildus Dienests uzskata, ka, pamatojoties uz Dienesta rīcībā esošajiem materiāliem,

Dienests nevar izvērtēt prasītāja prasības pamatotību.

Prasītāja SIA “Forevers” pārstāvis /pers. A/ 2016.gada 18.janvārī tiesas sēdē, kurā tika uzsākta lietas

izskatīšana pēc būtības un sniegti paskaidrojumi, prasību uzturēja pilnā apmērā, lūdza piedzīt tieši šo summu, kas ir

norādīta kopā ar visiem papildinājumiem un papildus paskaidroja, ka viss, kas rakstīts prasības pieteikumā, tie ir reāli fakti,

kas pamatoti ar pierādījumiem, kas pievienoti prasības pieteikumam. Par visiem bojājumiem sastādīti akti ar Efis pārstāvi.

Atbildētājs izvairās no savas izgatavotās preces uzlabošanas. Vērš uzmanību uz saraksti ar atbildētāju, sastādītajiem aktiem

kur piedalījās viņu pārstāvji. Liecinieks, kas ir ražošanas ceha vadītājs, kurš bija pašā sākumā pie konveijera izpakošanas un

samontēšanas, liecinās tiesas sēdē. Kad konveijeru sakārtoja izrādījās, ka tas nestrādāja kā vajag. Konveijeram vajadzēja

strādāt, lai uzlabotu uzņēmuma darbu, gūtu lielāku peļņu. Pretenzijas par samaksu no Efis nebija, samaksa bija veikta trīs

daļās. Līgumā bija iekārtas montāža, apmācība un palaišana ekspluatācijā-tā ir kopējā summa. No Efis saņēma visu iekārtu,

tā tika iedarbināta, bet bija trūkumi, konveijers nestrādāja kā vajag. Uz 7.decembri, kad samaksāja pēdējo maksājumu nebija

tādas domas, ka iekārta nestrādās. Iekārtas pieņemšana- nodošana bija tāda, ka piegādāta visa iekārta pēc skaita, bet pēc

kvalitātes nepārbaudīja. Iekārta ekspluatācijā ar EFIS palīdzību nenonāca vispār. Ukrenga darbus paveica, iekārta vēl

šobrīd nav palaista ekspluatācijā, jo nav dokumentācijas, kam jābūt no ražotāja, bet tādas nav. 18.decembrī ir pirmais akts

par trūkumiem, ko parakstīja arī direktors. Iekārtai ir 2 gadu garantija, atbildētājs izvairās trūkumus novērst garantijas laikā .

Uzskata, ka prasība ir pilnība pierādīta un pamatota.

Prasītāja SIA “Forevers” pārstāvis zvērināts advokāts J.Davidovičs tiesas sēdē 2016.gada 18.janvāri papildus

pārstāvja /pers. A/ teiktajam papildināja, ka saskaņā ar līguma noteikumiem iekārtai ir 2gadu garantija. Atbildētājs nav pildījis

savas garantijas saistības. Apmaksa tas jau ir privilēģija un šajā gadījumā kā maksā, tas ir prasītāja kompetencē –nedrīkst

maksāt vēlāk, ir tiesības samaksāt ātrāk, ja to lūdz atbildētājs.

Prasītāja SIA “Forevers” pārstāvis /pers. A/ 2016.gada 7.aprīlī tiesas sēdē, prasību uzturēja un papildus

paskaidrojumus nesniedza.

Prasītāja SIA “Forevers” pārstāvis zvērināts advokāts J.Davidovičs 2016.gada 25.augusta tiesas sēdē norādīja, ka

prasību uztur pieteiktajā apjomā ar precizējumiem par kopējo summu 190000 euro, par ko ir nomaksāta valsts nodeva

949,99 euro, papildus nomaksāta nodeva 2550,70 euro, kancelejas nodeva 14,27 euro un 4,27 euro, papildus

paskaidrojumu nav.

Tiesas debatēs norāda, ka 2012.gada 14.augustā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts pirkuma līgums

Nr.14082012 par atkaulošanas konveijera iegādi 190 000 euro apmērā. Prasītājs, izpildot līguma 2.3.punktu, samaksāja par

iekārtām, par ko ir iesniegti pierādījumi lietā. Saskaņā ar rēķinu 1608122012, ar maksājuma uzdevumu 3931 par summu

76 000 euro, ar rēķina 121126 no 26.11.2012. Vēlreiz par summu 76 000 euro, un 30.novembrī ar maksājuma uzdevumu

6246 par kopējo summu 38 000 euro. Tātad prasītājs izpildīja visas saistības, samaksāja pilnu summu par iegādātajām

iekārtām. Taču jau tūlīt pēc iekārtu testa palaišanas, vēl pirms tika apmaksāts pēdējais rēķins, parādījās problēmas. Pēc

trijām dienām sabojājās konveijera kastes piltuve, par ko tika risināts jautājums ar atbildētāju. Nedēļas laikā tika atklāti ļoti

daudzi konstruktīvie trūkumi šajā palaišanas stadijā, un visi šie trūkumi tika norādīti firmai “Efis” un firma apņēmās visu to

sakārtot, taču tas netika darīts, un 2013.gada 24.janvārī atbildētājam tika izvirzīta pretenzija-brīdinājums, ar lūgumu tuvākajā

laikā novērst trūkumus. 29.janvārī tika parakstīts protokols par iekārtas reālo stāvokli, kurā vēlreiz tika konstatēti visi šie

trūkumi un tas, ka iekārta nav gatava darbam un viņu pat nedrīkst ekspluatēt. Šo protokolu bez iebildumiem parakstīja

“Efis” direktors, taču trūkumi netika novērsti. 30.aprīlī tika sabojāta kārtējā iekārtas sastāvdaļa, par ko atkal tika sastādīts

kārtējais akts. Tika secināts, ka 21.februārī starp pusēm sastādītais un parakstītais dokuments par iekārtas stāvokli nav

izpildīts un joprojām nav nodota dokumentācija, lai nodotu iekārtu ekspluatācijā. Šo dokumentu parakstīja atbildētāja

galvenais konstruktors uz pilnvaras pamata. 6.jūnijā atbildētājs tika brīdināts par iekārtas tehnisko inspekciju, kuru veiks

“SGS Latvija”. 14.jūnijā tika veikta iekārtas tehniskā ekspertīze, un tiesā mēs uzklausījām “SGS” liecinieku /pers. B/, kurš

liecināja, ka viņš kā eksperts veica šo pārbaudi un apliecināja, ka aktā konstatētās nepilnības bija un nebija nepieciešamā

sertifikācija. Par to tika sastādīta “SGS” inspekcijas atskaite, kur visi trūkumi tika uzskaitīti. Tā kā atbildētājs izvairījās no

savu saistību pildīšanas un nebija sasniedzams, prasītājs noslēdza ar citu Lietuvas kompāniju līgumu 2013.gada

20.septembrī par to, lai novērstu visus trūkumus, kas tika fiksēti “SGS” inspekcijas atskaitē. Tas tika izdarīts, un 2014.gada

29.decembrī tika noslēgts galējais akts starp UAB “Ukrenga” un prasītāju par trūkumu novēršanu, taču tikai par tiem

trūkumiem, kas bija minēti “SGS” aktā. Atbildētājs norāda, ka viņi ar aktu ir nodevuši tehnisko dokumentāciju. Lietā ir paša

atbildētāja iesniegts akts, no kura ir redzams, ka “Forevers” nav šo tehnisko dokumentāciju pieņēmis, un no “Forevers”

pārstāvja ir atzīme, ka “Saņēmu, lai iepazītos. Savu slēdzienu par kvalitāti došu vēlāk.” Parakstīja konstruktors /pers. C/ no

“Efis”. Tā kā nevarēja nodot ekspluatācijā, 2014.gada 7.jūlijā, paralēli darbam ar “SGS”, tika veikts darbs par jautājumiem

par sertifikāciju, kas negāja uz priekšu. Valsts SIA “Sertifikācijas un testēšanas centrs”, Atbilstības novērtēšanas nodaļa

iedeva savu atzinumu par “Efis” CE sertifikātu dokumentāciju atbilstību ES direktīvām, kurā tika norādīts, ka šī iekārta nav

nododama ekspluatācijā un ir jānovērš vismaz 26 trūkumi. Tika norādīti arī dokumenti, kas pierāda un pieprasa sertifikācijas

prasības. Tukšo kastu padeves līnija neatbilda ES deklarācijai, jo uz tās nebija marķējuma. Tukšo kastu transporta platums

500 mm, 41 tekošais metrs - arī nav atbilstība. Tukšo kastu transportieris – nav atbilstība, nav pat rūpnīcas numura.

Rullīšu pieņemšanas galds – nav galda seguma plastikāta atbilstības sertifikāta, kam ir jābūt pārtikas ražošanā. Gaļas

sadalītāja platforma – nav tā paša materiāla atbilstības sertifikāta. Atkaulošanas un sadales galds – nav rūpnīcas numura,

nav galda seguma atbilstība. Atkaulošanas lentas konveijers – nav EK atbilstības deklarācijas CE marķējuma. Kaulu

transportieris – tieši tas pats. Tas pats ar kaulu uzkrāšanas galdu – nav rūpnīcas numura, sertifikāts šim galdam gan nav

nepieciešams. Atdzīslošanas galds – nav seguma atbilstības sertifikāta. Atdzīslošanas transportierim, atdzīslošanas lentas

konveijeram nav atbilstības deklarāciju. 3 veidu pilno kastu transportierim nav šīs deklarācijas, nav rūpnīcas numuru.

Gravitācijas rituļceļiem nav atbilstības deklarācijas. Pilno kastu transportētājpadevei nav deklarācijas. Pilno kastu uzkrājējam

nav atbilstības deklarācijas. Vadības sistēmai informācija nav uzstādīta vispār, nav minēta aizsardzības pakāpe, nav

marķējuma. Sadalīšanas zāģim nav atbilstības deklarācijas. Lentzāģim nav atbilstības deklarācijas. Tas pats ar iekārtām

MAJA ESB un MAJA EVM. Gaļas svēršanas un klasifikācijas centram nav atbilstības deklarācijas. Pēc šāda atzinuma, ka

iekārta faktiski nav nododama ekspluatācijā, prasītājam nācās secināt, ka ir piegādāta iekārta, kura neatbilst prasībām, un

prasītājs cēla prasību tiesā, lai piedzītu savus zaudējumus, kas nodarīti ar iekārtas dīkstāvi un novešanu līdz tādai kārtībai,

kādā viņa varētu sākt ražot. Tā kā pusēm bija strīds, vai šī iekārta varēja strādāt, tika nozīmēta tiesas ekspertīze, kuru veica

AS “Inspecta Latvija”. Uz šīs ekspertīzes slēdziena pamata eksperts sniedza savu atzinumu, par ko viņš arī tiesai

izskaidroja. “Inspectas” slēdzienā eksperts secināja to, ka uz visiem uzdotajiem jautājumiem ir konstatējami trūkumi, un daži

trūkumi ir nenovēršami, ir jāiet atkārtota sertifikācija. Tukšo kastu līnijas padevei ar platumu 1100 mm, garumu 6 m ir

norādīts, ka lietošanas instrukcijas nav valsts valodā, lietošanas instrukcijās nav informācijas, ko pieprasa MK

195.noteikumu 192.punkts, piemēram, apsekošanas laikā nav vispār deklarācija pieejama, instrukcijā nav, piemēram,

uzrādītas maināmās, ātri dilstošās detaļas. Lietošanas instrukcijās norādīts, ka iekārtas pārbauda, pieņemšanu ekspluatācijā

veic izgatavošanas pārstāvji, pēc kā nepieciešams sagatavot protokolu iekārtas izmēģinājuma pabeigšanai un iekārtas

nodošanai ekspluatācijā. Apsekošanas laikā šāds protokols nebija pieejams, un atbildētājs nevarēja šādu iesniegt. Attiecībā

par tukšo kastu transportieri 500 mm platumā konstatēts, ka nav valsts valodā instrukcijas, nav informācijas, ko pieprasa

MK noteikumi, informācija ir nekorekta, piemēram, norādīts, ka pa tukšo kastu padeves līniju tiek pārvietota gaļa, kas

neatbilst faktoloģiski, jo kaste ir tukša. Lietošanās instrukcijā norādīts, ka iekārtas pārbaudi un pieņemšanu ekspluatācijā

veic izgatavotāja pārstāvji, bet apsekošanas laikā šāds protokols nebija pieejams un netika uzrādīts. Tas pats ir par 500 mm

transportieri, tas pats ir par rullīšu pieņemšanas galdu, tādi ir pieci. Izstrādājumi, kuriem bija jābūt sertifikātam uz segumu,

kas saskaras ar pārtikas produkciju, regulas Nr.1935/2004 18.punkts paredz, ka jābūt sertifikātam. Šāda sertifikāta, ka šo

pārsegumu var izmantot pārtikai, nav. Tas pats ir ar atkaulošanas lentas konveijeru, platums 825 mm, kaulu transportieri 400

mm platumā, kaulu uzklāšanas galdu, atdzīslošanas transportieri, atdzīslošanas lentas konveijeru, pilno kastu

transportieriem 600 mm platumā un 400 mm platumā. Gravitācijas rituļceļiem tika konstatēts, ka atbilstoši “SGS”

inspekcijas atskaitei un sniegtajai informācijai, transportieriem ir veikti palaišanas un regulēšanas darbi ar vadotņu maiņu, un

ekspluatācijas laikā problēmu novēršanas darbus bija veikusi UAB “Ukrenga”, tātad šeit netika konstatēti trūkumi. Pilno

kastu transportieriem nebija instrukcijas valsts valodā, nebija izpildīti MK noteikumi, nav atspoguļotas korekti ātri dilstošās

detaļas, nav palaišanas dokumentu. Vadības sistēma tika pārstrādāta no UAB “Ukrenga”, un šie trūkumi bija novērsti.

Attiecībā par zāģiem – trūkumus bija novērsusi “Efis”, taču līdz inspekcijas brīdim nebija lietošanas instrukcijas valsts

valodā, jo “Efis” šādu dokumentu neizstrādāja. Tas pats par MAJA ESB un MAJA EVM iekārtām. “Ukrenga” bija veikusi

“SGS” atskaitē norādīto “Proline” bloku maiņu, programmēšanas, regulēšanas darbus, jo iekārta nedarbojās. “Inspecta”

ekspertīzes slēdzienā secināja, ka vēl joprojām nav iekārtas tehniskās dokumentācijas valsts valodā, kas liedz iespēju veikt

iekārtas nodošanu ekspluatācijā un izvērtēšanu. Pie šādiem apstākļiem, atbildot uz tiesas uzdotiem jautājumiem, ekspertīze

secināja: vai atbildētāja piegādātā iekārta atbilda līguma nosacījumiem un tehniskajai dokumentācijai – ekspertīzes laikā

konstatētas atkaulošanas konveijera neatbilstības MK prasībām, ES regulas 1935/2004 prasībām. Lielākā “Efis” problēma

ir tāda, ka pat viņu iesniegtā dokumentācija satur atsauces uz spēkā neesošiem ES standartiem un normatīviem aktiem,

“Efis” bija jāpiemēro pilnīgi citi standarti, normatīvie akti, regulas. Uz jautājumu, vai atkaulošanas konveijeru varēja nodot

ekspluatācijā, atbilde bija, ka viņu nedrīkstēja nodot un palaist ekspluatācijā, jo iztrūka nepieciešamā informācija valsts

valodā, tehniskā dokumentācija. Vai atkaulošanas konveijers varētu pilnvērtīgi darboties, ja tas būtu palaists – iekārta varētu

darboties, ja būtu veikti kvalitatīvi uzstādīšanas, regulēšanas, palaišanas darbi, ja būt visa tehniskā dokumentācija iesniegta

atbilstoši prasībām. Vai šobrīd atkaulošanas konveijers darbojas – pēc “SGS” un “Ukrenga” veiktajiem darbiem, vēl

joprojām nav uzstādīta daļa no gravitācijas ceļa uz iepakošanas iekārtu, līdz ar to nav iespējams objektīvi izvērtēt, vai

konveijera darbība ir atbilstoša tā tehniskajai dokumentācijai. Vai atbildētāju piegādātā iekārta uzstādīta kvalitatīvi, atbilstoši

līgumam un specifikācijai – atbildētājs nav piegādājis un uzstādījis kvalitatīvu atkaulošanas konveijeru, atbilstoši līgumam un

specifikācijai. Pamatojums ir ekspertīzes slēdziena 5.1.punktā. Vai atbildētājs izpildīja līguma nosacījumus par iekārtas

nodošanu ekspluatācijā – līgums tiešā veidā nesatur specifiskus nosacījumus attiecībā uz iekārtas nodošanu ekspluatācijā,

tomēr līguma 3.1.punkts atsaucas uz LR un ES normatīvajiem aktiem, tādēļ atbildētājam bija obligāti jāievēro MK

195.noteikumu 192.11.punkta prasības, kas nosaka, ka lietošanas instrukcijās jāiekļauj instrukcijas par mašīnas nodošanu

ekspluatācijā un lietošanu un, ja nepieciešams, operatoru apmācība. Ekspertīzes laikā nebija iztulkotas valsts valodā

lietošanas instrukcijas, attiecīgi nav pierādījumu par šo MK prasību izpildi. Vai tika veikta personāla apmācība –

ekspertīzes laikā netika gūti dokumentāli pierādījumi par personāla apmācības veikšanu. Vai iekārtas sertifikāti un

dokumentācija atbilst CE sertifikātam – atkaulošanas konveijera apsekošanas laikā netika konstatēts dokuments, kuru varētu

apzīmēt kā CE sertifikātu. Vai atbildētāja izsniegtais CE sertifikāts atbilst ES un LR likumdošanas prasībām – atbildētāja

iesniegtais CE sertifikāts neatbilst, jo izsniegts 2000.gadā, bet satur atsauci uz direktīvu 98/37EK, kura nav spēkā kopš

2009.gada, un atsauces uz DIN standartiem, kuri nav spēkā kopš 2004.gada. Vai konveijera savešanas kārtībā, palaišanas,

regulēšanas un sertifikācijas izmaksas naudas izteiksmē atbilst “SGS” inspekcijas atskaitei – konveijera savešanu kārtībā,

palaišanu, regulēšanu veikusi “Ukrenga” saskaņā ar 2013.gada 20.augusta līgumu, kas ir noslēgts ar mērķi novērst

problēmas, kas uzrādītas “SGS” inspekcijas atskaitē. “Inspectas” ekspertīze tika veikta, pamatojoties uz tiesas norādījumu.

Tos pašus trūkumus, kurus norādīja “SGS”, tos pašu sertifikācijas trūkumus, ko norādīja Sertifikācijas un testēšanas

centrs. Šādas iekārts nebija palaižamas un nebija nekādā veidā ekspluatējamas, kamēr netika no atbildētāja puses savesta

kārtībā visa šī tehniskā dokumentācija, novērsti visi trūkumi. It sevišķi nebija ekspluatējama elektrosadaļa, kā eksperts

norādīja un pievienotajās fotogrāfijās ir redzams, uz elektroietaisēm nav ne drošības zīmes, ne aizsardzības zīmes, un šādas

iekārtas ir kategoriski aizliegts ekspluatēt. Papildus, lai novērtētu savus izdevumus un iesniegtu tiesai pamatotu zaudējumu

aprēķinu, prasītājs vērsās pie finanšu darījumu firmas SIA “Laika stars”, kura izsniedza atzinumu, kurā tika izkalkulēti visi

zaudējumi, kas tika nodarīti prasītājam, bet tā kā šī aprēķināta zaudējumu summa, negūtās peļņas summa ir daudzkārt

lielāka par līguma vērtību, tad prasītājs aprobežojās tikai ar to summu, kas ir identiska līguma summa, atsakoties no

prasījuma pārējā daļā. Mēs tiesā uzklausījām vērtētāju /pers. U/, kurš sagatavoja šo atzinumu. Rezumējot gribu teikt, ka šeit

ir skaidri redzams, ka atbildētājs nav ievērojis CL 1587., 1591., 1640., 1644., 1645., 1649., 1770., 1771., 1772., 1773.,

1775., 1779.panta normas, kuras uzliek par pienākumu atbildētājam zaudējumu gadījumā atlīdzināt tos. Zaudējumi ir

radušies gan nolaidības, gan bezdarbības rezultātā, neuzmanības rezultātā, bet jebkurā gadījumā, pat ja tur bija neuzmanība,

tā ir jāatzīst par rūpības un čaklības trūkumu, kāda būtu jāievēro krietnam un rūpīgam saimniekam saskaņā ar CL

1646.pantu – kas otram nodara kaitējumu pat bez ļauna nolūka, ja viņš par šo kaitējumu vainojams vai pielaiž neuzmanību,

viņam par to jāatbild. Papildus pamatoju savu prasību arī ar likuma “Par tiesu varu” 283.pantu, CPL 1., 9., 23., 24., 34.,

35., 41., 44.panta 1.daļu, 74., 127.pantu. Lūdzam tiesu piedzīt no atbildētāja, pamatojoties uz 2016.gada 11.marta SIA

“Laika stars” atzinumu par veiktajām ekspertīzēm, lietiskajiem pierādījumiem, liecinieku sniegtajām liecībām, zaudējumu

kopējā summā 190 000 euro, kurā ietilpst iekārtas atjaunošanas izdevumi, kas samaksāti “Ukrenga”, 26 536 euro, par

iekārtas dīkstāvi 84 700 euro, par tehniskās inspekcijas veikšanu “SGS” 556 euro, par atbildētāja finanšu analīzes taisīšanu,

par tulkošanu 729 euro, par ekspertīzes veikšanu “Inspecta” 2541 euro, izdevumi, kas tika samaksāti SIA “Laika stars”,

3267 euro par atzinuma veikšanu. Papildus mēs prasām piedzīt tiesāšanās izdevumus, valsts nodevu 949,99 euro, kas tika

samaksāta prasības iesniegšanas brīdī, kancelejas nodevu 14,27 euro par liecinieku pieaicināšanu, valsts nodevas piemaksu

2550,70 euro, kancelejas nodevu 4,27 euro par SIA “Laika stars” pārstāvja pieaicināšanu.”

Prasītāja SIA “Forevers” pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē 2016.gada 9.novembrī papildus sniegtajiem

paskaidrojumiem norādīja, ka konveijers piegādāts 2012.gada decembrī, zaudējumi tiek rēķināti no 07.12.2012.līdz

13.08.2013., par datumu prasības pieteikumā ir pārrakstīšanās kļūda. Piegādātajam konveijeram bija jāražo produkcija 24

stundas diennaktī, tas ir konveijera aprakstā. Konveijers nestrādāja kā vajag, bet cilvēkiem maksāja pilnu algu, darbinieki tika

pieņemti papildus, strādāja vecais konveijers un jaunais. Daļējas dīkstāves dēļ radās zaudējumi. Mazumā nekas nav gājis.

190000 euro zaudējumu apmēra ietilpst visas izmaksas. Zaudējumu aprēķinu sastādīja “Forevers” finanšu direktors. Izsaka

priekšlikumu sagatavot un tiesai iesniegt jaunus papildinātus aprēķinus.

Prasītāja pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Davidovičs tiesas sēdē 2017.gada 23.janvārī prasību uzturēja pilnā apjomā.

Detalizēti skaidroja prasījumu summas: prasījuma summa ir 190 000 euro, par ko ir nomaksāta valsts nodeva. Prasības

aprēķins ir iesniegts 2016.gada 21.martā.

Prasītāja SIA “Forevers” pilnvarotais pārstāvis /pers. A/ tiesas sēdē 2017.gada 23.janvārī papildus paskaidroja, ka

grūti pateikt, vai līgums ir spēkā. Mēs lūdzām uzteikt līgumu, mēs rakstījām daudz vēstules, bet “Efis” neko neatbildēja.

Mēs uzskatām, ka līgums vēl ir spēkā, bet aprēķins tika veikts līdz 1.jūlijam. Kā sapratu, otra puse nepiekrita līguma

laušanai, uzteikšanai un mēs negriezāmies tiesā, lai līgumu lauztu. Šķiet, ka līgumā nav paredzēta tiesība vienai pusei uzteikt

līgumu. Šodien neiet runa par līguma laušanu. Protams, līdz konveijera piegādei mēs izmantojām citas iekārtas. Mēs

ražošanu balstām ne tikai uz vienu konveijeru. Mēs domājām, ka tieši šī iekārta palīdzēs palielināt ražību, samazināt

izdevumus. Konveijers ir vairāk automatizēts darbs, nekā strādājot ar rokām, tas ir cikls. Izejviela ienāk uzņēmumā, paiet pa

ciklu, bet tā vēl nav gatava produkcija, to var pārstrādāt tālāk, piemēram, kūpināt. Mēs skatījāmies filmu, ko konveijers

dara, es pats neesmu bijis cehā. Līgums tika noslēgts, mēs iznomājām darba personālu no firmas “Konsoserviss”, viņi

strādāja laikam arī citos cehos. Kad samontēja tieši šo konveijeru, tika pieaicināti darbinieki, kas strādās pēc tam tieši uz šī

konveijera. Dokumenti, ko mēs iesniedzām par darbiniekiem sākot ar 2012.gada jūliju, ir salīdzinājumam, lai varētu redzēt,

cik tika samaksāta darba alga, bet aprēķinā ir summa no 2012.gada decembra līdz jūlijam. Konveijers nav nodots

ekspluatācijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Saimnieciskajā darbībā viņš tiek izmantots, bet ne pilnā apjomā. Gaļas

pārstrādes apjomi palielinājās pēc tam, kad konveijeru sakārtoja un modificēja “Ukrenga” un mūsu speciālisti. Darba

ražīgums samazinājās, jo konveijers nebija vēl līdz galam samontēts, viņš nestrādāja 24 stundas diennaktī, cilvēki nevarēja

pastrādāt, kad konveijers stāvēja. Kamēr konveijers netika savests kārtībā, ražīgums samazinājās.

Atbildētāja UAB “EFIS” pārstāvis zvērināts advokāts Eduards Vaišļa 2016.gada 18.janvārī tiesas sēdē

prasību neatzina un paskaidroja, ka pildot šos līguma nosacījumus, atbildētājs piegādāja iekārtu, veica visus darbus, kas ir

līgumā paredzēti- iekārtu uzstādījis, palaidis ekspluatācijā, par ko tika sagatavots iekārtas pieņemšanas nodošanas akts, kurš

abpusēji parakstīts. Nodota tehniska dokumentācija. Saskaņā ar līguma 2.8.noteikumiem –iekārta ir iegādāta kvalitatīva,

atbilst noteikumiem. Visas saistības no atbildētāja puses tika izpildītas-gan uzstādīta iekārta, piegādāta, tika veikta personāla

apmācība un tika sagatavota un nodota visa attiecīgā tehniskā dokumentācija. Uzskata, ka ir pilnīgi nepamatota un

noraidāma prasība piedzīt no atbildētāja izdevumus, kas saistīti ar iekārtas tehniskās inspekcijas veikšanu, finanšu analīzes

taisīšanu, tulkojumiem prasības sagatavošanai, iepriekš minētajiem izdevumiem nav nekāds cēloniskais sakars ar atbildētāja

rīcību. Ir CE sertifikāts, kas tika iesniegts 2012.gadā, atsauce sertifikātā uz norādīto direktīvu nav spēkā, bet jaunie

noteikumi neatšķiras no iepriekšējās. Pieņemot šo sertifikātu prasītājam par to nekādu iebildumu nebija. Dokuments, ka

iekārta nodota ekspluatācijā ir pirkuma līgumā 2.2.3.punkts, kas dot tiesības apgalvot, ka pieņemšanas- nodošanas fakts ir

dokuments, kas pieļauj, ka iekārta palaista ekspluatācijā. Operatora apmācība –visas instrukcijas tika nodotas pircējam par

ko ir dokuments pieņemšanas - nodošanas akts. Elektroshēmas tehniskā dokumentācija atbildētāja rīcībā nav, jo

dokumentus nodeva prasītājam ar pieņemšanas –nodošanas aktu. Iekārtas tehniskās prasības sagatavoja un izvirzīja

atbildētājam pats prasītājs. Atbildētājs uzskata, ka vainīgs ir prasītājs, jo nav iesniedzis tādus tehniskus nosacījumus, lai

iekārta strādātu. Atbildētājs visu laiku par veli centās labot prasītāja tehniskās kļūdas. Inspicēšanas atskaite tas nav patiess

un objektīvs pierādījums. Nav pierādīts zaudējumu apmērs un zaudējumu atlīdzības fakts. Par likumiskajiem procentiem,

tas neattiecas uz šo gadījumu pēc CL 1765.panta.

Atbildētāja SIA “Efis” pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts E.Vaišļa 2016.gada 25.augusta tiesas sēdē norādīja, ka

prasību neatzīst, papildus jau sniegtajiem paskaidrojumiem paskaidrojumus nesniedz, uztur iepriekš sniegtos

paskaidrojumus gan rakstveidā gan mutvārdos. Tiesu debatēs norāda, ka prasītāja prasība, manuprāt, ir spilgts piemērs

tam, kas notiek ar civillietu, ja tiesā nonāk absolūti nepamatota prasība. Pēc prasības pieteikuma iesniegšanas, prasītājs,

visu laiku kamēr tika izskatīta lieta, bezcerīgi mēģināja atrast pierādījumus savai prasībai. Manuprāt, tiesai, kura ir saņēmusi

šāda veida prasības pieteikumu, tā bija sākotnēji Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, bija saskaņā ar CPL 133.panta

pirmās daļas 1. un 2.punkta noteikumiem jāatstāj prasības pieteikums trūkumu novēršanai, jo pieteikumā nebija nekāda

pamatojuma tai zaudējumus summai, kura tika minēta, un netika pievienoti nekādi attiecināmi un ticami pierādījumi, kuri

apstiprinātu to faktu, ka prasītājam tika nodarīts materiālais zaudējums. Uz šiem prasības pieteikuma trūkumiem atbildētājs

norādīja jau 2014.gada 11.marta paskaidrojumos par prasību, diemžēl tiesa šos iebildumus neņēma vērā, acīmredzot, pat

neanalizējot pievienoja lietas materiāliem. Pirms pāriet pie pierādījumu vērtēšanas, gribu izdarīt nelielu ieskatu pagātnē un likt

uzsvaru uz būtiskiem lietas faktiskajiem apstākļiem, lai saprastu, kāpēc šī prasība vispār nonākusi līdz izskatīšanai.

2012.gada augustā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts līgums, saskaņā ar kuru atbildētājs apņēmās saražot konkrētu

iekārtu – atkaulošanas konveijeru. Šo iekārtu atbildētājs uzņēmās saražot nevis pēc savas iniciatīvas, jo viņš nezināja, kādam

tad konveijeram jābūt. Tehniskos noteikumus sagatavoja prasītājs, viņa speciālisti. Atbilstoši šiem noteikumiem iekārta tika

saražota un piegādāta atbilstoši līguma noteikumiem. Prasītājs samaksāja atbildētājam avansu, lai nodrošinātu prasītāja

intereses un veicinātu līguma pienācīgu izpildi. Iekārtas ražošana, piegāde un uzstādīšana tika apmaksāta trīs daļās. Pirmais

maksājums bija avansā, otrais maksājums tika veikts atbilstoši līguma 2.2.punkta noteikumiem 40% apmērā no kopējās

cenas 10 dienu laikā no iekārtas nosūtīšanas uz Latviju. Trešais maksājums saskaņā ar līguma 2.3.punkta noteikumiem tika

veikts pēc tam, kad iekārta tika piegādāta, uzstādīta, palaista ekspluatācijā un tika veikta personu apmācība darbam ar

iekārtu. Tas apstāklis, ka visas iepriekšminētās darbības tika veiktas atbilstoši līguma noteikumiem, respektīvi, to, ka

atbildētājs ir ražojis iekārtas atbilstoši līguma noteikumiem, ir piegādājis iekārtu prasītājam, ir uzstādījis iekārtu, palaidis

iekārtu ekspluatācijā un veicis personāla apmācību darbam ar iekārtu, apstiprina lietas materiālos esošais iekārtas

pieņemšanas-nodošanas akts. Šo aktu parakstījuši abu pušu pārstāvji, šis akts kā rakstveida pierādījums tiesas sēdē netika

apstrīdēts. Gribu pievērst tiesas uzmanību tam, ka tiesas sēdē pacēlās jautājums par to, ka šis akts no prasītāja puses netika

parakstīts, un paraksta uz akta it kā nav. Manuprāt, prasītāja šaubas netika apstiprinātas ar paša prasītāja pārstāvja, kurš

tika nopratināts kā liecinieks, paskaidrojumiem, kurš atzina, ka paraksts uz dokumenta pieder viņa priekšniekam, kas ir bijis

pilnvarots attiecīgo iekārtu pieņemt. Manuprāt, visi jautājumi par akta ticamību, attiecināmību un atbilstību lietas

faktiskajiem apstākļiem tika noņemti šādā veidā. Lietas materiālos ir 2013.gada 13.jūnija akts par tehniskās dokumentācijas

pieņemšanu un nodošanu, kurš apstiprina faktu, ka visa tehniskā dokumentācija, kas ir attiecināma uz iekārtu, tika nodota no

atbildētāja prasītājam. Arī šis dokuments kā rakstveida pierādījums no prasītāja puses netika apstrīdēts. Vēl viens apstāklis,

kas pierāda, ka iekārta tika saražota, piegādāta, uzstādīta atbilstoši līguma, ir tas, ka pie iekārtas pieņemšanas un nodošanas

un palaišanas piedalījās arī trešās personas pārstāvis, kurš tiesas sēdē, atbildot uz atbildētāja pārstāvja jautājumiem,

apstiprināja, ka Lauku atbalsta dienesta pārstāvis ir bijis klāt un nekādu iebildumu no prasītāja puses nebija, akts bija

parakstīts. Ņemot vērā to, ka iekārtas iegāde tika finansēta no ES speciālā fonda līdzekļiem, trešās personas uzdevums ir

bijis būt klāt pie darījuma pabeigšanas un izvērtēt piegādātās iekārtas atbilstību līguma noteikumiem un specifikācijām, pēc

kā finanšu līdzekļi tika pārskaitīti prasītājam. Neskatoties uz visiem iepriekšminētajiem apstākļiem, prasītājs piesaka prasību,

ka it kā iekārtai ir trūkumi, kuri radušies atbildētāja vainas dēļ, šo trūkumu rezultātā prasītājam it kā ir kaut kādi zaudējumi,

kurus prasītājs ir novērtējis 190 000 euro apmērā. Atbilstoši CPL 93.panta pirmās daļas noteikumiem, katrai pusei jāpierāda

tie fakti, ar kuriem tā pamato savus prasījumus un iebildumus, prasītājam turklāt jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Saskaņā ar CPL 198.panta otrās daļas 5.punkta noteikumiem prasības pieteikumā prasītājam ir jānorāda apstākļi, ar kuriem

prasītājs pamato savu prasījumu, un pierādījumi, kas to apstiprina. Pieteikumā prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja iekārtas

atjaunošanas izdevumus un apgalvo, ka šāda veida izdevumi ir radušies, noslēdzot 2013.gada 20.septembrī līgumu ar SIA

“Ukrenga”, kura veica iekārtas atjaunošanu. Taču civillietas materiālos nav neviena pierādījuma, kurš apstiprinātu šajā

līgumā norādīto darbu veikšanas nepieciešamību un šo darbu izpildes faktu. Līgums starp prasītāju un “Ukrenga” liecina

tikai par šo personu nodomu un plāniem izpildīt līgumā minētās darbības, līdz ar to lietā nav pierādījumu tam, ka

prasītājam tik tiešām ir bijuši iepriekšminētie izdevumi. Dokumenti par prasītāja sadarbību ar SIA “Ukrenga” rada

pamatotas šaubas par to, ka tie ir attiecināmi pierādījumi. Nav saprotams, kādi darbi tika veikti, kādas konsultācijas, vai tās

ir attiecināmas uz konkrēto lietu, kā tie saistīti ar konkrēto iekārtu. Izanalizējot maksājuma uzdevumus un rēķinus, kurus

prasītājs ir iesniedzis, rodas daudz pamatotu jautājumu un šaubu, vai SIA “Ukrenga” tiešām tika samaksāts par konveijera

salabošanas darbiem. No prasītāja pārstāvja, liecinieku paskaidrojumiem mēs pārliecinājāmies, ka konveijers līdz šim nav

nodots ekspluatācijā. Prasītājs līdz šim nav iesniedzis tiesai nekādu citu dokumentu par iekārtas nodošanu un pieņemšanu

ekspluatācijā. Sanāk, ka SIA “Ukrenga” kaut kādus darbus ir veicis, bet šo darbu rezultāts nav skaidrs. Prasītājs lūdz

piedzīt no atbildētāja zaudējumus, kas ir saistīti ar nekvalitatīvas iekārtas dīkstāvi, darba algas palielinājumu, papildus

amortizāciju, papildus elektroenerģijas patēriņu. Taču lietas 1.sējumā 61.lapā esošā tabula ar nosaukumu “Zaudējumu

aprēķins” nesatur šajā tabulā norādīto ciparu ticamību un pamatotību apstiprinošos sākotnējos datus un zaudējumu

aprēķināšanas metodiku. Lietā nav arī citu dokumentu, kuri apstiprinātu tabulā norādīto ziņu ticamību vai pamatotību, tas

savukārt liedz iespēju konstatēt prasītāja norādīto zaudējumu pašu esamības faktu un pārbaudīt norādīto zaudējumu

apmēru. Visā lietas izskatīšanas laikā mums nebija iespēju pārbaudīt norādīto datu pareizību un ticamību, jo netika iesniegti

sākotnējie dokumenti, uz kuru pamata šie dati tika aprēķināti. Neiegūtās peļņas aprēķinu prasītājs ir iesniedzis tikai

2016.gadā, kā SIA “Laika stars” atzinumu, taču, manuprāt, tas nav attiecināms un pieļaujams pierādījums, jo šis dokuments

ir neobjektīvs, sagatavots pēc prasītāja pasūtījuma, tikai uz to dokumentu pamata, ko ir iesniedzis prasītājs. Pie šī

dokumenta sagatavošanas netika ņemti vērā citi lietas materiāli, atbildētāja paskaidrojumi, līdz ar to kopumā šim

dokumentam kā pierādījumam nav pierādīšanas spēka, tas nav ticams un attiecināms. Saskaņā ar CPL 104.panta 1.daļas

noteikumiem, prasītāja paskaidrojumi nav atzīstami par pierādījumiem, jo prasītājs nav pievienojis prasības pieteikumam

pierādījumus par pieteikumā norādītajiem apstākļiem, līdz ar to paliek nepierādīta prasījumu un prasījumu apmēru

pamatotība. Atbildētājs uzskata, ka jāņem vērā mūsdienu tiesību teorijā atzītais, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas

tikai tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb zaudējumu atlīdzības pamati: tiesību aizskārēja neattaisnojama

darbība, kas attiecīgajos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; pašu zaudējumu esamība; cēloniskais

sakars starp zaudējumu un neatļauto darbību. No iepriekšminētā izriet, ka zaudējumu atlīdzības pienākums neiestājas, ja

nepastāv kaut viens no šiem priekšnoteikumiem. Atbildētājs uzskata, ka norādītie apstākļi ir pietiekams pamats šaubām,

kuras nav novērstas ne ar vienu lietas materiālos esošu rakstveida pierādījumu par zaudējumu esamību un to apmēru.

Nepastāvot priekšnoteikumiem, attiecīgi neiestājas atbildētāja pienākums atlīdzināt prasītāja norādītos zaudējumus.

Prasības pieteikumā prasītājs norāda, ka 2013.gada 7.martā, saskaņā ar 2012.gada 14.augusta pirkuma līguma 4.2.punktu

par iekārtas piegādes termiņa pārkāpumu, prasītājs ir saņēmis no atbildētāja līgumsodu 6207,57 eiro apmērā. Tajā pašā laikā

prasītājs lūdz tiesu, pamatojoties nevis uz 2012.gada 14.augusta pirkuma līguma noteikumiem, bet gan uz prasītāja

2013.gada 8.februāra pretenziju, no atbildētāja par labu prasītājam papildus līgumsodu 5000 eiro apmērā, taču savas

prasības tiesiskuma pamatošanai prasītājs iesniedza tiesai nevis 2013.gada 8.februāra pretenziju, bet 2013.gada 8.februāra

rēķinu. Atbildētājs uzskata, ka šis apstāklis pilnīgi liedz iespēju pienācīgi novērtēt prasības pamatotību. Prasītājs lūdz

piedzīt no atbildētāja arī likumiskos procentus 5700 eiro apmērā par to, ka prasītājs it kā atbildētāja vainas dēļ nevar

izmantot konveijeru pilnībā un atbilstoši iekārtas mērķiem. Pamatojot savu prasību, prasītājs ir iesniedzis 2013.gada

24.janvāra vēstuli un 2013.gada 28.maija rēķinu. Taču šis prasījums ir pretrunā ar CL 1759.panta noteikumiem, kuri paredz

likumisko procentu samaksu tikai šādos gadījumos: 1) par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par

sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem; 2) par svešu naudu, nevien tad, kad tās turētājs

to lietojis savā labā, bet arī tad, kad viņam pienācies šo naudu noguldīt uz procentiem un viņš to nav darījis; 3) par visu to,

ko pilnvarnieks vai vispār katrs svešu lietu pārzinātājs izlicis naudā sava atvietojamā labā; 4) par preci, ko tirgotāji vai citu

arodu piekopēji izdevuši uz parādu pie sava aroda nepiederīgām personām, no tā laika, kurā pēc vietējās parašas jāsamaksā

pircējam iesniegtie tirdzniecības rēķini, ja vien par samaksas laiku nav bijis norunāts citādi; 5) par prasījumiem, kas

nodrošināti ar kreditora valdījumā nodotu augļu nesēju lietu (1362.p.). Atbildētājs uzskata, ka ir pilnīgi nepamatota un

noraidāma prasība piedzīt no atbildētāja izdevumus, kas saistīti ar iekārtas tehniskās inspekcijas veikšanu, finanšu analīzes

taisīšanu un tulkojumiem prasības sagatavošanai. Šiem izdevumiem nav nekāda cēloniska sakara ar atbildētāja rīcību,

turklāt prasītājs, lūdzot piedzīt šos izdevumus kopā ar iekārtas atjaunošanas izdevumiem, nav norādījis tās materiālās un

procesuālās tiesību normas, uz kurām šī prasība pamatota. Izsmeļošu atbildi uz šo jautājumu diemžēl nedod arī prasītāja

prasības pieteikuma precizējumi. Atbildētājs uzskata, ka, vērtējot jautājumu par prasības pamatotību, jāņem vērā CL

1776.panta noteikumi, kuri nosaka, ka cietušajam ir tiesības prasīt to zaudējumu atlīdzību, no kuriem tam nav bijis

iespējams izvairīties, veicot zaudējumu novēršanai tādus pasākumus, kas attiecīgajos apstākļos ir saprātīgi. Savukārt tiesību

aizskārējs var prasīt atlīdzināmo zaudējumu apmēra samazinājumu tādā apmērā, kādā cietušais, ievērojot pienācīgu rūpību,

varēja zaudējumus novērst. Runa ir par šīs lietas ietvaros veikto ekspertīzi. Gribu pievērst uzmanību tam, ka arī šis

pierādījums nav attiecināms un pieļaujams pierādījums, jo šī pierādījuma iegūšanas procesā tika pieļauti vairāki procesuālo

normu pārkāpumi, respektīvi, kā atzina pats eksperts, viņš netika CL noteiktajā kārtībā brīdināts par atbildību par apzināti

nepatiesu atzinumu un par atteikumu sniegt atzinumu, jo viņš netika izsaukts uz tiesu un neparakstījās par to, ka šāda veida

atbildība viņam tika izskaidrota, un atbildību viņam izskaidrojis viņa uzņēmuma jurists. Kā izriet no paša eksperta

sniegtajiem paskaidrojumiem, viņam netika nodrošināta iespēja iepazīties ar visiem lietas materiāliem, kaut gan jāsaka, ka

pats eksperts neizteica šāda veida vēlēšanos, savu atzinumu viņš ir bāzējis tikai uz tiem pierādījumiem, ko viņam ir

iesniedzis prasītājs un atbildētājs. Arī eksperta kvalifikācija rada pamatotas šaubas par to, ka viņš ir bijis spējīgs attiecīgo

atzinumu taisīt, jo atzinuma 2.lapā norāda, ka viņa kvalifikācija ir inženieris-kuģu mehāniķis un nekādas pieredzes pārtikas

pārstrādes līniju ekspertīzē līdz šim viņam nebija. Par “SGS” atzinumu - SIA “SGS” pārstāvis, nopratināts tiesas sēdē,

apstiprināja, ka nedz pirms, nedz inspekcijas un atzinuma sagatavošanas procesā pārstāvim netika iesniegta no prasītāja

puses nekāda sākotnējā dokumentācija. No tā izriet, ka veicot ekspertīzi “SGS” pārstāvji nezināja, kāds ir bijis iekārtas

sākotnējais stāvoklis, līdz ar to nevar izslēgt varbūtību, ka pirms ekspertīzes iekārtu jau modificējis cits uzņēmums, tā pati

SIA “Ukrenga”, ar kuru tika noslēgts līgums par iekārtas labošanu, vai pats prasītājs. Šādos apstākļos SIA “SGS”

atzinuma ticamība un pamatotība ir stipri apšaubāma. Atbildētājs piegādāja prasītājam konveijeru atbilstoši līgumam,

izpildīja visas saistības, to apstiprina visi lietā esošie dokumenti. Par SIA “Sertifikācijas un testēšanas centra” vēstuli – šo

dokumentu kā rakstveida pierādījumu atbildētājs apstrīdēja, jo tas ir sagatavots vienpusēji, tāpat kā SIA “Laika stars”

atzinums, līdz ar to atbildētājam pastāv šaubas par šī dokumenta objektivitāti, turklāt tas tika sagatavots, ņemot vērā tikai

prasītāja paskaidrojumus un iesniegtos dokumentus. Jāsecina, ka prasītāja prasība par zaudējumu atlīdzību ir palikusi

nepamatota un neapstiprinās ar pierādījumiem lietā, bet apstiprinās ar prasītāja pārstāvja paskaidrojumiem, kuri ir pretrunā

ar lietas materiāliem un nav uzskatāmi par pierādījumiem, jo neapstiprinās ar citiem pierādījumiem lietā. Lūdzu prasību

pilnībā noraidīt un, pamatojoties uz CPL 44.panta noteikumiem, piedzīt no prasītāja pa labu atbildētājam izdevumus, kas

atbildētājam ir bijuši šajā lietā saistīti ar zvērināta advokāta juridiskās palīdzības samaksu.

Atbildētāja pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Eduards Vaišļa 2017.gada 23.janvāra tiesas sēdē prasību neatzīst

pilnībā. Papildus paskaidro, ka atbildētājs uzskata, ka savas saistības prasītāja priekšā ir izpildījis pilnībā un pienācīgi, ko

apstiprina lietā esošie dokumenti – pats līgums, no kura izriet, ka apmaksa par pienācīgi izpildītiem darbiem veicama tikai

gadījumā, ja atbildētājs ir pilnībā izpildījis savas līgumsaistības. Atbildētājs līgumsaistības ir pilnībā veicis, līdz ar to

prasītājs ir veicis pilnīgu samaksu pēc līguma. Tas ir viens no apstākļiem, kas apstiprina, ka prasītāja prasība ir

nepamatota. Prasītājs pats ir apstiprinājis to, ka atbildētājs pilnīgi un pienācīgi ir izpildījis savas saistības, jo 2012.gada

decembrī starp pusēm tika parakstīts pieņemšanas-nodošanas akts. Atbilstoši šim dokumentam prasītājs atzīst, ka

atbildētājs ir pilnībā izpildījis savas saistības. Akta parakstīšana nozīmē piekrišanu akta saturam. Lietas materiālos ir akts,

kurš apstiprina, ka prasītājs no atbildētāja ir saņēmis visu dokumentāciju, kas ir saistīta ar piegādāto iekārtu. Konveijers

faktiski tika pieņemts ekspluatācijā un palaists. Klāt bija abu pušu pārstāvji un LAD pārstāvis. Vēlāk prasītājs ir sapratis, ka

grib sagrozīt iekārtu, kas ir ražota atbilstoši līgumam, paziņojis par to atbildētājam, un atbildētājs, gribēdams būt klientam

pretimnākošs. Protams, konveijera palaišanas procesā notika dažādi tehniski sarežģījumi, kas tika novērsti, bet to dēļ

konveijers tika palaists ekspluatācijā vēlāk nekā tas bija paredzēts, bet par šo atbildētājs līgumsodu ir samaksājis, ko, cik es

saprotu, prasītājs neapstrīd. Vēlāk pēc prasītāja lūguma atbildētājs uzsāka iekārtas pārgrozīšanu, pie tam tas notika principā

par velti. Cik saprotu, kaut kāda simboliska samaksa tika veikta. Šo pārgrozījumu rezultātā starp pusēm radās strīds, kas

jau principā neattiecas uz līgumu. Šī strīda rezultātā prasītājs iekārtas modernizācijai sāka piesaistīt citas personas, tajā

skaitā SIA “Ukrenga”, kaut gan no lietā esošajiem materiāliem nav saprotams, kādus darbus SIA “Ukrenga” veica. Mēs

tikai redzam, ka prasītājs kaut kādu līgumu ir noslēdzis ar SIA “Ukrenga” un par kaut kādiem pakalpojumiem maksājis. Vai

šie pakalpojumi faktiski tika sniegti, mēs nezinām, jo lietas materiālos nav pieņemšanas-nodošanas aktu. Nav pierādījumu

par izdevumu par SIA “Ukrenga” attiecināmību uz konkrēto lietu, nav saprotams, par kādu dīkstāvi iet runa prasības

pieteikumā, jo ekspluatācijā nodotu un funkcionējošu iekārtu pats prasītājs sāk labot un grozīt, piesaistot citu speciālistus,

kā rezultātā iekārta zaudēja savu funkcionēšanu. Nav saprotams, par kādu papildamortizāciju, darba algas palielinājumu,

elektroenerģiju iet runa zaudējumu aprēķinos – kā tie attiecas uz lietu? Manuprāt, izdevumi par SIA “SGS Latvija” arī nav

iekļaujami, jo tiem nav nekāda sakara ar atbildētāja darbībām. SIA “SGS Latvija” pārstāvis tiesai apstiprināja to, ka

uzņēmums veica konveijera inspekciju, konstatēja vairākus tehniskus trūkumus, bet mēs nevaram konstatēt, ka šie trūkumi

radušies atbildētāja vainas dēļ. Pirms pārbaudes “SGS” speciālistiem netika iedota iekārtas sākotnējā dokumentācija, līdz ar

to viņi nevarēja konstatēt, kāda tā iekārta bija sākotnēji, jo tajā brīdī jau tika veikta kaut kāda iedarbība uz iekārtu no SIA

“Ukrenga” puses. Mēs nevaram izslēgt, ka trūkumi, kurus konstatēja SIA “SGS Latvija”, ir radušies SIA “Ukrenga” vainas

dēļ. Mēs neatzīstam, ka zaudējums, kas atbildētājam radies, apmaksājot SIA “Laika stars”, SIA “ Latvijas sertificēšanas

centrs” pakalpojumus un citus pakalpojumus, kuri esot saistīti ar atbildētāja finanšu darbības analīzi, ir saistīts kaut kādā

veidā ar atbildētāja prettiesiskām darbībām un ka tos var kvalificēt kā zaudējumus. Manuprāt, šīs izmaksas radušās paša

prasītāja vainas dēļ, kurš izrādīja savu iniciatīvu šo personu noalgošanā. Gribu pievērst uzmanību tam, ka advokāta

izdevumi ir procesuālie izdevumi un nav iekļaujami prasības pieteikumā, un tos regulē Civilprocesa likums. Manuprāt,

prasītājs tiesā visu šo laiku tā arī nav varējis pierādīt savas prasības pamatotību – ka prasītājam ir bijis zaudējums, kurš

radies atbildētāja prettiesiskas vainojamas darbības rezultātā, un atbildētājs ir iesniedzis dokumentus par izdevumiem, kuri

vispār neattiecas uz lietu. Uzskatu, ka prasība ir noraidāma pilnībā.”

Atbildētāja UAB “EFIS” pārstāvis zvērināts advokāts Eduards Vaišļa 2016.gada 7.aprīlī tiesas sēdē prasību neatzina

un papildus paskaidrojumus par prasību nesniedza.

Atbildētāja UAB “EFIS” pārstāvis zvērināts advokāts Eduards Vaišļa 2016.gada 9.novembrī tiesas sēdē, prasību

neatzina un papildus paskaidrojumus par prasību nesniedza.

Trešās personas lauku atbalsta dienesta pilnvarotais pārstāvis Ozoliņš tiesas sēdē 2016.gada 18.janvārī norāda, ka

rakstveida paskaidrojumā ir sniegts viedoklis. Iepirkuma ietvaros veic atbalsta darījuma pārbaudi. Lauku atbalsta dienests

vērtē vai varētu saņemt finansējumu prasītājs. Neveic darījumu kontrolēšanu un to tiesiskumu tās nav atbalsta dienesta

funkcijas. Ir iesniegts projekts par iekārtas iegādi un nepieciešamību, izmaksāta atlīdzība. Veic šī darījuma administratīvo

pārbaudi, projekta administrēšanas lietā nav pretrunu, lai izmaksātu atlīdzību. Vērtēts vai darījuma ir ievērota iekārtas

iepirkuma kartība vai iekārtas tirgus cena ir atbilstoša.

Liecinieks/pers. B/ tiesas sēde 2016.gada 18.janvārī liecināja, ka viņš strādā servisa uzņēmumā, kuram pienāca

pasūtījums no “Forevers” izdarīt gaļas pārstrādes līnijas ceha vizuālu inspekciju, uzņēmums ir “SGS Latvija”. Viņi atbrauca

uz “Forevers”, atnāca pie priekšnieka, viņš aprakstīja situāciju, ka tur viss slikti strādā. Gāja uz cehu, visu apskatīja.

Vispirms iedeva uzstādīto iekārtu shēmu, viņu klātbūtnē iedarbināja līniju, sadalīja kautķermeņus un palaida pa līniju.

Procesā skatījās, kas tur strādā, kas nestrādā. Apskates laikā uzdeva jautājumus ceha priekšniekam, fiksēja ar fotoaparātu

un aizpildīja aprakstus. Apskates laikā sastādīja aprakstu par 25 punktiem, par 10 punktiem ir piezīmes. Tā noteikti nav

ekspluatācijas vaina, jo pēc ceha priekšnieka teiktā viņi paši pie iekārtas uzstādīšanas nav savu roku pielikuši, jo iekārtai bija

spēkā garantijas termiņš un visu bojājumu gadījumā viņi vērsās pie “Efis”. Tika iedota iekārtas izvietojuma shēma, bet

iekārtu tehnisko dokumentāciju nedeva. Viņu uzdevums bija vizuāla apskate.

Bija daudz piezīmju, tur bija paredzēti elektroniskie svari un datortermināls, kur ievadīja gaļas klasifikāciju- tur bija

paredzēts speciāls printeris, kas dotu ārā uzlīmes, kuras liktu uz kastēm, tad kastes automātiski sadalītos pa plauktiem. Tas

vispār nestrādāja, Fotogrāfijās var redzēt, ka kastes pa transportiera lentu pārvietojās ļoti grūti, ķērās aiz malām, tas radīja

sastrēgumus, kurus periodiski vajadzēja izjaukt ar rokām. Pie tukšo kastu padeves arī bija problēma, jo padeves līnija bija

augšā pie griestiem un uz sadalīšanas līniju kastes krita pašas ar savu svaru. Kastu padeves ātrums bija ļoti liels, un viņas

vienkārši saplīsa. Viņi tur izdomāja kaut kādus palēninātājus, bet tas nepalīdzēja. Bija daudz nepilnību. No kautķermeņu

sadalīšanas vietas gaļa pa transportiera lentu pārvietojās vairāk vai mazāk vienmērīgi, bet bija viens mezgls- īsa lenta, varbūt

metra garumā, kur gaļu padeva no viena transportiera uz otru. Transportieris bija uz leņķa, gaļa krājās kaudzē, kuru

vajadzēja izjaukt ar rokām, bet mazi gaļas gabali vienkārši krita zemē. Inspekcijas laikā konveijers nestrādāja kā nākas, grūti

pateikt, vai tas bija konstrukcijas trūkumi vai kas cits. Inspekcijas laikā klāt bija “Efis” pārstāvis, staigāja pa cehu visi kopā.

Neatceras vai “Efis” pārstāvis teica, ka viņi veikuši pārveidojumus, bet šķiet, ka jā. Galvenokārt runāja ceha priekšnieks, bet

viņš vērsās pie “Efis” pārstāvja un teica jūs darījāt to un to, pēc mūsu lūguma pārtaisījāt, bet tas nestrādā un pārstāvis

piekrita. Inspekcijas laikā “Efis” pārstāvis nekādas pretenzijas neizteica, visam piekrita.

Liecinieks/pers. T/ tiesas sēdē 2016.gada 18.janvārī liecināja, ka viņš strādā SIA “Forevers” no 1999.gada februāra.

2012.gadā saistībā ar uzņēmuma attīstību bija nepieciešams palielināt ražošanas apjomus, tādēļ tika pieņemts lēmums iepirkt

iekārtas atkaulošanas ceham. Viņš ir atkaulošanas ceha vadītājs. Tika izsludināts konkurss par to, kurš varētu piegādāt

iekārtas ar vajadzīgajiem parametriem. Konkursā tika noteikta firma “Efis”. Bijis pats komandējumā Lietuvā iepazinās ar

piegādātāju, viņi piedāvāja savus pakalpojumus, risinājumus. Tika pieņemts lēmums pasūtīt atkaulošanas konveijeru šajā

firmā. Firma sagatavoja tehniskos parametrus, līgumu. Ja nemaldās 2012.gada beigās tika parakstīts līgums un firma uzsāka

iekārtas izgatavošanu. Tika norunāti termiņi, kad iekārtas vajadzēja atvest montāžai. Iekārtas atveda ar aptuveni viena

mēneša kavēšanos. Pēc tam parakstīja aktu, ka ir atvestas visas detaļas. Viņš parakstīja aktu par to, ka iekārtas ir, bet tajā

brīdī iekārtas vēl nebija nodotas ekspluatācijā, nebija samontētas. Montāžnieki ķērās pie darbu izpildes. Izpildes procesā

atklājās sīkāki un lielāki defekti. Daļa no ierīcēm uzreiz pēc palaišanas izgāja no ierindas, tad tās uzreiz atgrieza “Efis”

remontam vai nomaiņai. Tukšo kastu transportiera montēšanas procesā izrādījās, ka tās kastes, kuras izmantoja ražošanā,

nebija iespējams pārvietot pa šo transportieri, tāpēc bija ilgas sarunas par to, kā šo jautājumu atrisināt un rezultātā bija

spiesti nomainīt apmēram 3000 kastes pret EURO2 kastēm, kuras kā viņi apgalvoja varēs izmantot šajā iekārtā. Montāža

principā notika pēc plāna, bet bija defekti, piemēram, šo pašu kastu pagriešana un nolaišana uz atcīpslošanas zonu. Kastes

iesprūda, pilnīgi apstādināja līniju un tas traucēja nepārtrauktam darbam uz iekārtas. Vēl viens defekts- ar gaļu pilnajām

kastēm pirms svēršanas vajadzēja pagriezties par 90 grādiem un pie šī pagrieziena arī pastāvīgi notika sastrēgumi, un tas

liecināja par to, ka bija kādas tehnoloģijas nepilnības šī konveijera izstrādāšanā. Montāžas laikā un vispār darba laikā netika

uzstādīts svēršanas centrs, kur vajadzēja notikt visai nepieciešamajai uzskaitei. Nebija izstrādāta programmatūra un bija

problēmas ar paša datora palaišanu. Visā montāžas programmatūrā un bija problēmas ar paša datora palaišanu. Visā

montāžas procesā ar firmu “Efis” visu laiku tika sastādīti divpusēji akti, kur tika norādīti visi momenti, kas neapmierināja un

kurus lūdza novērst termiņos. Sanāca tā ka “Efis” sāka mazāk un mazāk atbildēt uz pieprasījumiem. Piemēram, bija krievu

G burta veida pāreja no atkaulošans konveijera uz atcīpslošanas konveijeru. Gaļa vienmērīgi nepārvietojās no viena

transportiera uz otru, gaļa krājās lielos daudzumos, kaut kas krita uz grīdas, kaut kas zem sava svara krita pāri uz citu

transportieri, līdz ar to nevarēja vienmērīgi padot gaļu uz darba vietām un sinhronizēt iecirkņa darbu. Visi šie defekti tika

nodoti trešajām personām izlabošanai, jo “Efis” nevarēja izdarīt līdz galam. Tāpat tika līdz galam izstrādāta programmatūra

svēršanas centram. Montāžas beigās “Efis” neveica iekārtu palaišanu, nebija apmācības darba vietās. Tas bija tas, ko bija

norunājuši vizītes laikā Lietuvā.

Liecinieks/pers. T/ tiesas sēdē 2016.gada 7.aprīlī papildus liecināja, ka pēc tam, kad firma “Efis’’ uzsāka iekārtas

montāžu uzņēmumā, montāžas un iekārtu palaišanas procesā atklājās dažādi faktori, kas parādīja šo iekārtu nekvalitatīvu

darbu, pazemināja ražīgumu. Lai notiktu dialogs, protokolētu, lai varētu to visu redzēt, viņš fotografēja un uzņēma video,

kurus montāžas procesā un diskusijās ar “Efis” pārstāvjiem viņi sūtīja pa e-pastu. Citiem vārdiem sakot- uzstāda iekārtu,

parādās kaut kāds defekts un viņi par to ne tikai teica, bet arī iesniedza fotogrāfijas, nelielus ierakstus, lai varētu izskaidrot

problēmu. Viens no iemesliem elektromontāžas kvalitātes izpildījumam, izolācija, vadi, kas karājas, nehermētiski vadi

elektrības panelī un atsevišķu mezglu slikta darbība traucēja ritmiskam darbam un samazināja ražīgumu. Ir videoieraksts un

fotogrāfijas par to, ka pie tukšās taras padeves kastes iesprūda, bija gadījumi, kad kastes no augšas nokrita, tas varēja

izraisīt traumas, tātad bija drošības tehnikas riski. Tāpat arī iekārtas palaišanas procesā viens no mezgliem –gaļas padošana

no atkaulošanas uz atcīpslošanas konveijeru- bija tehniski nepareizi risināts, kas noveda pie šī mezgla salūšanas. Šo mezglu

vajadzēja demontēt un nolikt tajā vietā cilvēku, kurš pārkrāmēja gaļu no viena transportiera uz otru, kamēr notika mezgla

remonts un tika risināti kaut kādi tehniskie jautājumi. Tas viss, ko uzskaitīja, noveda pie papildus izdevumiem, piemēram,

darba alga darbiniekiem, kas strādāja mašīnas vietā, un protams arī ražošanas jaudas samazināšanās. Iekārtas montāžas un

uzstādīšanas procesā, cik zināms, nepieciešamo dokumentu par iekārtu kvalitāti, tajā skaitā par atbilstību PVD prasībām,

nebija. Viņa tiešais priekšnieks /pers. N/ to fiksēja konveijera uzstādīšanas laikā. Dokumentācija tika nodota tieši direktoram.

Pirmā tehniskā dokumentācija, ar kuru viņu iepazīstināja, pēc satura viņus pilnīgi neapmierināja, neatbilda ES tehniskajām

prasībām, nebija marķējuma, rasējumu, elektroshēmu. Vienkārši sakot, tā bija uztaisīta tikai kā atrakstīšanās- atveda un viss.

Ja pēc kāda laika vajadzīgs remonts, tad nav elektroshēmas, nav rezerves daļu apraksta, modofikācijas un tā tālāk. Montāžu

veica firmas “Efis” darbinieki. Līdz konveijera izgatavošanai viņš piedalījās šīs iekārtas tehniskā uzdevuma sagatavošanā-

jauda, apjoms, kaut kādi tehnoloģiskie risinājumi, darba vietu izvietojums. Viņš noteica uzdevumu- ko vajag. Viņš redzēja

shēmas, kā tās izskatīsies viņa cehā. Pēc tam tas tika viņiem atsūtīts speciālā programmā, kur trīs dimensijās varēja redzēt,

kā tas izskatīsies. Norāda, kā sanāk, kā strādā uz iekārtas, kas netika nodota ekspluatācijā.

2016.gada 7.aprīlī tiesas sēdē nopratināts kā eksperts /pers. E/ liecināja, ka atzinumu uztur pilnībā, jo šai iekārtai

galvenais dokuments ir sertifikāts. Viņš prasīja no “Efis” viņi nevarēja uzrādīt. Beigās izrādījās, ka sertifikāts ir, bet izsniegts

ar spēkā neesošu ES direktīvu, un tajā uzrādīti spēkā neesoši ES standarti. Slēdzienu izdarīja, balstoties uz LR

likumdošanu, ir MK noteikumi Nr.195, kas bija spēkā uz iekārtas izgatavošanas brīdi. Iekārtas sertifikāts neatbilst ES un LR

likumdošanas prasībām, tas ir izsniegts 2012.gadā, saturā ir atsauce uz direktīvu 98/37/EK, kura nav spēkā jau no

2009.gada un atsauces uz standartiem DIN EN 292-1 un DIN EN 292, kuri nav spēkā no 2004.gada, līdz ar to sanāk tā, ka

ražotājs izgatavoja šo iekārtu, strādājot ar neatbilstošiem sertifikātiem. Jau projektējot nav ievērotas normas. Cik saprot,

ražotājs nav iepazinies ar LR likumdošanas normām, kas jāizgatavo un kādā veidā tiek uzstādīts un nodots. Iekārtām

pārtikas ražošanai ES ir normas, ka visiem materiāliem, kas tiks izmantoti pārtikas ražošanā ir jābūt izsekojamiem, no

kurienes tie ir nākuši. Ražotājs nav norādījis, ka materiālus ir atļauts lietot pārtikas ražošanā. Sertifikātam nav jābūt

oriģinālam, var būt kopija, bet uz sertifikāta ir identifikācijas numurs, ka ir zināms, no kurienes tas materiāls nācis. Netika

uzrādītas nekādas, kaut gan pašu “Efis” cik nu kvalitatīvas konveijeru lietošanas instrukcijas, tur bija uzrādīts, ka bija jābūt

elektromērījumu – zīmējumu, pretestības mērījumu, nav pievienoti nevienam no esošajiem, kaut vai arī viņi ir nekvalitatīvi,

bet nav nekādu tādu dokumentu. Ir iekārtas, kurām nav vispār nekādu dokumentu- svariem un vienam pacēlājam. Nav

nekādu pierādījumu, ka apmācība būtu tikusi veikta. “Efis” iesniedza tādu pieņemšanas- nodošanas aktu, tur ir minēt, ka ir

nodota tehniskā dokumentācija, bet iekārta sastāv no daudzām daļām un tur nevar konstatēt, kāda dokumentācija.

Atbilstoša dokumentācija ir tikai Vācijā un Itālijā izgatavotajam, bet tā nav tulkota. “Efis” izgatavotajām detaļām bija ļoti

neatbilstoša tehniskā dokumentācija- nav aprakstu, nav drošības tehnikas, ļoti pavirši. Paskaidroja, ka jurists viņa

uzņēmumā viņu brīdināja par atbildību, tiesā pirms tam tas nenotika. Daļu materiālu saņēma no “Forevers” jurista, daļa

materiālu skatījās pie tehniskā direktora. Dokumenti nebija pilnvērtīgi, bet jautājumus, kas bija uzdoti, varēja izvērtēt. Pirms

ekspertīzes veikšanas iepazinās ar šīs civillietas materiāliem, ko darīja elektroniski sazinoties ar tiesu. Nebija nepieciešami

lietā visi materiāli.

Liecinieks/pers. R/ 2017.gada 23.janvāra tiesas sēdē liecināja, jebkurā gadījumā, investīcijas ir paredzētas apmaksāt.

Kad mēs ieguvām investīcijas, mēs gribam atgūt naudas (neskaidri). Vispirms mūsu izdevumi saistīti ar personāla

izmaksām. Tā bija arī šajā gadījumā, un zaudējumu aprēķins balstās uz algas palielināšanu. To var redzēt, piemēram,

2012.gada periodā, kad mums nebija šī iekārta, un pēc tam, kad 2013.gadā mēs strādājām ar iekārtu. Vēl zaudējumi par

papildus elektroenerģijas patēriņu, tāpēc, ka šīm iekārtām nāk klāt dažādi elektrodzinēji, kuriem jauda stundā ir 15 kW, un

mans aprēķins balstījās uz elektroenerģijas patēriņu un tā laika rēķiniem par elektrību. Konveijers pilda gaļas ciršanas

funkcijas. Es nevaru atbildēt, cik pašlaik darbinieku ir nodarbināti uz konveijera. No 2012.gada jūlija līdz 2013.gada

augustam uz konveijera strādāja 34 cilvēki. Es nevaru atbildēt, vai tas ir pēc tehniskās dokumentācijas nepieciešamais

darbinieku skaits. Darbinieku funkcijas un profesijas ir gaļas izcirtēji. Tajā laikā mēs lietojām firmas pakalpojumus, kuri

piestādīja mums darbiniekus. Es nevaru pateikt, vai darbinieki ir atkaulotāji un izcirtēji, bet rēķinā ir rakstīti kā izcirtēji.

Kontrolierim, pakalpojumu komplektētājam, ražošanas operatoram, desu meistaram, vadītajam-ekspeditoram nav nekāda

sakara ar konveijera funkcionēšanu. Izmaksas par viņiem nav iekļautas aprēķinā. Ja 5632 stundas sadala uz normālo stundu

skaitu uz vienu cilvēku mēnesī, jūs dabūjat vairāk nekā 34 cilvēkus. Rēķinā ir ne tikai izcirtes iecirkņa darbība, bet pēc tam ir

atšifrējums, kur sarakstā ir tieši tie cilvēki, kuri strādāja par izcirtējiem. Par algu aprēķiniem – sarakstā par 2012.gada jūliju-

novembri visi ir darbinieki, kas ir saistīti ar konveijeru. Tas ir darīts, lai salīdzinātu, kā bija pirms un pēc konveijera.

Aprēķinā salīdzinātas algas izmaksas un nodokļu izmaksas uz vienu kilogramu pirms konveijera ieviešanas un pēc. Līdz

augustam tāpēc, ka mēs septembrī sākām lietu tiesā. Pirmajā periodā mēs apstrādājām 2,5 tūkstošus tonnu un patērējām

15 860 cilvēkstundas. 7.lapā viens no aktiem par izpildītajiem darbiem par 2012.gada jūniju, 7.pozīcija – gaļas izcirtēja

pakalpojumi, kopā stundas par vienu mēnesi – 260. Darbinieki parādās nākošajā lapā sarakstā, 19 cilvēki, kuri ir iekļauti

izcirtēji. No līguma ar firmu nevar redzēt, cik cilvēki un kādas profesijas. Šī summa ir rēķināta zaudējumu aprēķinā.

“Pavisam apjoms” ir gaļas kilogrami. (rāda un skaidro dokumentos) Šos ciparus gatavoja grāmatvede, un viņa iesaistīja

visus tos cilvēkus, kuri bija iecirknī. Pirms konveijera palaišanas mēs tērējām 15 860 stundas par šo apjomu, tur bija visas

profesijas, tāpēc ka stundu palielināšanās dēļ visiem kontrolieriem, izcirtējiem, iekrāvējiem jāstrādā ilgāk, jo ražība šim

konveijeram bija mazāka nekā kad mēs strādājām bez konveijera. Pēc palaišanas mēs strādājām tikai ar jauno konveijeru, no

janvāra. Decembri neiekļāvu, jo tas bija konveijera palaišanas laiks. Apjoms ir ņemts no atskaitēm, mēs ik mēnesi maksājam

PVD par apstrādāto un saražoto apjomu. Atskaišu lietā nav. Darba stundas ir no grāmatvedības datiem. Šeit ir tabula, kur

var redzēt, cik mēs katram cilvēkam samaksājām. Sociālais nodoklis ir izrēķināts pēc grāmatvedības datiem. Vispirms par

strādājošo pie konveijera algu sarakstu: “Pirmajā periodā algas izmaksas bija 0,044 uz vienu kilogramu, otrajā periodā bija

palielinātas, un šeit ir starpība, kas ir reizināta uz kilogramiem. Tā nav negūtā peļņa, tie ir papildus izdevumi. Tur nav runa

par darbinieku skaitu, bet par investīciju atmaksu. Ja konveijers strādātu normāli, tad darba un sociālā nodokļa izmaksas un

nostrādātās stundas samazinātos. Līgumā ir konveijera ražība stundā. Kad mēs nopērkam jebkuru pamatlīdzekli, mēs

rēķināmies ar izdevumu samazināšanu. Parasti tie ir izdevumi, kas saistīti ar darba samaksu. Man liekas, līgumā ir par

ražīgumu stundā un par cilvēkstundām. Ja ražība ir 3 tonnas stundā, darba diena 8 stundas, tad apjoms sanāk 24 tonnas. Ja

mēs neiegūstam tādu ražību, mēs esam spiesti pieņemt papildus strādniekus. Šeit uzzīmētas 23 darba vietas, bet nav

obligāti, ka iekļauti 23 cilvēki, tas ir maksimālais. Piemēram, ja nedarbojas taras padeves konveijers, mēs pieņemam cilvēku,

kurš atved kastes. No janvāra līdz augustam strādāja 27 cilvēki. “Konsoservisam” mēs maksājām par pakalpojumu, nevis

darba algu. Akts Nr.8 ir akts par izpildītajiem darbiem, tas nozīmē, ka mēs maksājam atlīdzību “Konsoservisam” par

darbiniekiem, stundas ir redzamas pēc profesijām. Darbiniekiem mēs maksājām tieši. Jebkurai nodaļai ir štata saraksts.

Papildamortizācija nozīmē, ka mēs iepirkām iekārtu, un ja iepriekš mums nebija konveijera, visu darījām ar rokām, tad

mums nebija amortizācija. Pēc iepirkšanas radās papildizdevumi, kas saistīti ar amortizāciju. Parasti grāmatvedībā

amortizācijas laiks ir 5 gadi, tabulā ir rēķināti 8,5 mēneši. Kad mēs pērkam konveijeru, mēs samaksājam naudu, un šīs

izmaksas jārēķina uz produktu pašizmaksu. Es domāju, ka 8,5 mēneši, jo tur ir iekļauts decembris, jo iekārtu grāmatvedības

uzskaitē pieņēma decembrī. Amortizācija iepriekšējā periodā, vecajai iekārtai, bija tikai 84 lati, piemēram, galdiem, nažiem.

Papildamortizācija ir starpība starp konveijera amortizāciju un amortizāciju, kura bija šajā iecirknī iepriekš. Atbildētājam par

to jāmaksā tāpēc, ka mēs samaksājām par konveijeru, kurš nedarbojas kārtīgi. Mūsu izdevumi paaugstinājās un mēs

neieguvām rezultātu. Ja mēs vispār neinvestējam šajā konveijerā, mums neparādās papildamortizācija. Jauda ir tehniskajā

dokumentācijā. Lietā ir rēķini par elektroenerģiju par attiecīgo laiku. Līdz laikam, kad mēs sākām lietot konveijeru, mums

nebija papildelektroenerģijas. No dokumenta par gaļas šķirnēm var saskaitīt stundas un tad kopā ar rēķiniem – tarifu. Dati ir

no grāmatvedības uzskaites programmas. Konveijers atrodas Granīta ielā 9. Rēķina summu bez PVN dala uz patērēto

daudzumu un iegūst tarifu. Naktī konveijers nestrādā, tāpēc jāņem maksimālais zonas stundas tarifs, piemēram, janvārī tas ir

0,0427. Ir otrs rēķins no “Sadales tīkliem” par elektroenerģijas piegādi, šeit ir summa 5567. Ja mēs dalām šo summu uz

kopējo patēriņu, vēl jāpievieno klāt 0,038. Maksa par elektrību dalās uz divām daļām – “Sadales tīkliem” par piegādi un par

iepirkumu, ko mēs maksājam firmai “Enefit”. Janvārī sanāk 0,081 lati par kilovatstundu. Ja mēs šādā veidā aprēķinām visus

mēnešus, vidēji sanāk 0,077. Konveijera elektromotora jauda ir piegādes dokumentācijā. Konveijeram nāk klāt tehniskā

pase, kur tieši uzrādās visi tehniskie parametri katram dzinējam. Es nevaru komentēt, ko teica prasītāja pārstāvis par

dokumentāciju, es uzprasīju konveijera jaudu un tehniskais speciālists pateica. Konveijers var patērēt tikai tik daudz, cik

dzinējam paredzēts. Ja jūs prasāt par peļņu, kāpēc jūs domājat, ka mēs viņu ieguvām no sadalīšanas konveijera. Konveijers

dod papildizdevumus, nevis ieguvumus, un mēs šo jautājumu gribam no 2013.gada atrisināt tiesā.”

Liecinieks/pers. S 2017.gada 23.janvārī tiesas sēdē liecināja, ka viņš sagatavoja “Laika stars” atzinumu par

zaudējumiem, kas radušies uzņēmumam saistībā ar piegādātu iekārtu, kas nefunkcionēja pilnvērtīgi. Esmu “Laika stars”

finanšu eksperts-vērtētājs uz līguma pamata. Ar UAB “Efis” viņam nav nekādas saistības. Ir biznesa vērtētājs kopš

2007.gada, esmu arī gatavojis atzinumus tiesās. Šajā lietā man uzreiz radās priekšstats par to, ka uzņēmumam ir nodarīti

zaudējumi, jo uzņēmums nespēj pilnvērtīgi īstenot savu attīstības plānu. Atzinuma izmantoju publiski pieejamos pārskatus

par 2012., 2013. un 2014.gadu, un iepazinos ar gaļas pārstrādes dinamiku, ko “Laika stars” pieprasīja no “Forevers”, lai

saprastu, kas notiek ar ražošanas jaudām, kāda ir dinamika, lai novērtētu, kā notiek uzņēmuma attīstība, respektīvi, kā būtu

notikusi, ja būtu viss noticis veiksmīgāk. Es salīdzināju pāris finanšu rādītājus, skatījos uz peļņu pirms nodokļiem 2012. un

2013.gadā. 2013.gadā peļņa bija 1 miljons latu. 2012.gadā 884 tūkstoši latu, 2014.gadā jau 1,8 miljoni eiro. Man kā

ekspertam tas liecina, ka uzņēmums ir ar skaidru nākotnes stratēģiju. Faktiski, 2013.gadā uzņēmums nepilnīgi

funkcionējošas iekārtas dēļ nespēja sasniegt tik strauju apjoma pieaugumu, kāds bija plānots, viņš to spēja izdarīt tikai

2014.gadā, pēc papildus darbībām, pēc beidzot veiksmīgas iekārtas palaišanas 2013.gada beigās, un apstrādes apjoms tika

sasniegts 8 tūkstoši tonnu. 2013.gadā bija 6,3 tūkstoši. Es šo pieaugumu saistu tieši ar problēmām ar iekārtu, 2014.gada

pieaugumam bija jānotiek jau 2013.gadā. Otrs aprēķins ir par peļņu uz vienu pārstrādāto kilogramu, to es izrēķinu, zinot

peļņu un gaļas pārstrādes apjomus – uzņēmums pelna 255 eiro uz vienu pārstrādātās gaļas tonnu, līdz ar to šis viens

atrautais gads rada biznesam zaudējumus, 440 tūkstošus eiro negūtās peļņas. Ievērojot racionalitātes principu, es zaudējumu

apmēru aprobežoju ar iekārtas cenu. Es neskatījos tālāk citus gadus, aprobežojos tikai ar vienu – no brīža, kad iekārta tika

piegādāta, līdz brīdim, kad tā sāka darboties. Audita pārskats par 2012. un 2013.gadu bija man pamataprēķiniem,

2014.gadu paskatījos, lai salīdzinātu, ka tas atbalsta manus pamatsecinājumus. 2012. un 2013. izrēķināja, cik viņš pelna uz

vienu tonnu, un pēc tam paskatoties, kā ir 2014.gadā pieaugusi peļņa par 440 tūkstošiem salīdzinot ar 2013.gadu apjomiem

augot, es pārbaudu savu secinājumu. Audita pārskati ir pieejami “Lursoft”. Viņš iepazinās arī ar pirkuma līgumu un

prasības pieteikumu, tos mums iesniedza “Forevers”.” Gaļas pārstrādes dinamiku noteikti sagatavoja pats prasītājs, jo tā ir

viņa rūpnīca. Viņš nezina, vai ir kāds nozares regulators, kurš pieprasa šo informāciju, bet to prasītājs pats iesniedza. Man

bija zināms, ka gads bija periods, kura laikā tika novērstas iekārtas nepilnības, tāpēc uzskata, ka šis gads uzņēmuma

attīstībā tika zaudēts. Viņš pieņēma, ka konveijers ir neatņemams saimnieciskās darbības veikšanā. Es balstos uz

informāciju, ka 2013.gadā konveijers tika salabots un sāka strādāt. Pēc būtības – ja viņš strādā pilnvērtīgi, tad viņš strādā.

Dinamika ir elektroniski pieejama, var izdrukāt. Viņam ir iepriekš bijuši pasūtījumi no “Forevers’’. Viņš uzskata , ka

attiecībā uz to, ka uzņēmumam bija ierobežota nākotnes sasniegšana, nepastāv nekādu šaubu. Uzņēmuma darbību

2013.gadā mēs nevaram nosaukt par pilnvērtīgu, jebkurš mans darba kolēģis jums pateiks to pašu. 2014.gada straujā

apjomu dinamika jau vien parāda, ka 2013.gadā kaut kas nebija kārtībā. 2013.gadā apjoma pieaugums ir 1000 tonnu un

2015.gadā arī 1000 tonnu, savukārt 2014.gadā 1,7 tūkstoši. Kāpēc uzņēmumam, kura darbība notiek vienmērīgi, pēkšņi

vienā gadā būtu tik straujš - tikai tāpēc, ka ir veiksmīgi palaidis iekārtu? Tur ir tieša sakarība. Uzņēmuma darbība bija

ierobežota, nespēja saražot tik daudz, cik bija plānojis. Viņš uzskata, ka veicot kādas matemātiskas korekcijas un,

iespējams, nonākot pie cita apjoma, varētu mainīties lielais apjoms – 440 tūkstoši, bet noteikti nemainītos pamatsecinājums,

viņš noteikti pārsniegtu iekārtas cenu. Jebkurš gaļas pārstrādātājs strādā uz iepriekš noslēgtiem līgumiem, es par to gan

neesmu prasījis precīzu informāciju. Parasti ar klientiem attiecības tiek veidotas iepriekš, rēķinoties, ka būs iekārta, ka varēs

darīt. Viņš nav tādus līgumus redzējis, es balstījos uz apjoma dinamiku. Garantija ir uzņēmuma esošie rezultāti, kas

apliecina, ka viņš visu saražoto ir pārdevis. Peļņa uz tonnu ir ļoti stabils rādītājs – gan 2012., gan 2013.gadā 260-251 eiro.

Pamatuzsvars ir uz to, ka izaugsme nenotika jau 2013.gadā. Konveijers ir neatņemams biznesa elements, caur viņu iet visas

gaļas sagataves, savādāk viņš nebūtu vajadzīgs, ja neietekmētu rezultātus.

Motīvu daļa

Novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, prasītāja un atbildētāja pārstāvju paskaidrojumus tiesas

sēdēs, trešās personas paskaidrojumus un rakstveida paskaidrojumus lietā, liecinieku liecības, tiesa uzskata, ka

prasība ir pamatota un apmierināma daļēji par summu 27 768,30 euro un noraidāma par summu 162 231,70

euro.

Lietā nav strīda, ka starp prasītāju SIA “FOREVERS” un atbildētāju UAB “EFIS” 2012.gada 14.augustā tika noslēgts

Pirkuma līgums Nr.14/08/2012 (turpmāk-Līgums) (lietas 10.lapa, 1.sējums).

Tiesa atzīst, ka pušu tiesiskās attiecības civillietā ir apspriežamas pēc Civillikuma pirmās apakšnodaļas par Pirkuma

līgumu.

Tātad Civillikuma 2002.pantā oteikts, ka pirkums ir līgums, ar ko viena puse apsola otrai par norunātas naudas

summas samaksu atdot zināmu lietu vai tiesību.

Līguma 1.1.punktā puses noteikušas, ka pārdevējs pārdod, bet pircējs pērk jaunu iekārtu- “Atkaulošanas konveijers”,

atbilstoši specifikācijā noteiktajai komplektācijai un tehniskajai informācijai. Specifikācija ir noformēta kā Līguma pielikums

Nr.1, kas ir šī Līguma neatņemama sastāvdaļa. Līguma 2.1.punktā noteikts, ka iekārtas pirkuma maksa sastāda 190 000

euro Līguma 2.punktā puses noteikušas pirkuma maksas samaksas kārtību.

Prasītājs SIA “FOREVERS” ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem apstiprinājis, ka līguma noteikto maksu par

iekārtu samaksājis pilna apmērā, ko apstiprinājis ar:

-maksājuma uzdevumu Nr.3931 no 17.08.2012. un tam pievienoto rēķinu Nr.3931 (lietas 16.-17.lapa) pierādījis, ka

samaksājis atbildētājam UAB “EFIS” 76000 euro;

-maksājuma uzdevumu Nr.6112 no 28.11.2012. un tam pievienoto rēķinu Nr.D L Nr.121126 (lietas 18.-19.lapa)

pierādījis, ka samaksājis atbildētājam UAB “EFIS” 76000 euro;

-maksājuma uzdevumu NR.6246 no 06.12.2012. un tam pievienoto rēķinu Nr.EFIS 12-0700 (lietas 20.-21.lapa)

pierādījis, ka samaksājis atbildētājam UAB “EFIS” 38000 euro.

Lietā starp pusēm nepastāv strīds par samaksāto un saņemto maksu saskaņā ar Pirkuma līguma 2.3.1., 2.2.2. un

2.2.3.punktos noteikto maksājumu apmēru, pirkuma summa 190 000 euro pircējus pilnā apmēra samaksāja pārdevējam

Līgumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Līguma 2.9.punktu atbildētājs garantēja iekārtas piegādi prasītājam 11 kalendāro nedēļu laikā, skaitot no

priekšapmaksas saņemšanas brīža.

Ņemot vērā prasītāja norādīto un lietā iesniegto maksājuma uzdevumu Nr.3931 no 17.08.2012., izriet, ka

priekšapmaksa pēc Pirkuma līguma tika veikta 17.08.2012., Iekārtas piegādes termiņam bija jābūt ne vēlāk kā 01.11.2012.

Iekārta prasītājam SIA “FOREVERS” tika piegādāta no UAB “EFIS” 2012.gada 7.decembrī, par ko abu pušu

pārstāvji parakstīja aprīkojuma pieņemšanas-nodošanas aktu, ko apstiprina lietā iesniegtais rakstveida pierādījums (lietas

64.-65.lapa,1.sējums).

Lietā starp pusēm nepastāv strīds par faktu, ka pirkuma līgumā norādīta iekārta - “Atkaulošanas konveijers” tika

piegādāta SIA “FOREVERS” un tika saņemta pilna līgumā noteikta samaksa par iekārtu.

Pusēm pastāv strīds par to, ka prasītājs uzskata un norāda, ka starp pusēm netika parakstīts akts par Iekārtas

palaišanu ekspluatācijā, ko paredz Līguma 2.2.punkts. Iekārta nebija gatava pilnvērtīgam darbam, iekārta nestrādāja, jo bija

piegādāta ar defektiem un trūkumiem. Atbilstoši Līguma nosacījumiem nebija veikta personāla apmācība saskaņā ar Līguma

2.9.punktu. Saskaņā ar Līguma 3.1.punktu pārdevējs- atbildētājs nepiestādīja prasītājam nepieciešamo dokumentāciju, tais

skaitā “CE” sertifikātu.

Savukārt atbildētājs norāda, ka UAB “EFIS” Pirkuma līguma nosacījumus ir izpildījis, iekārta nodota prasītājam par

ko parakstīts pieņemšanas nodošanas akts, kas ir apstiprinājums līguma nosacījumu izpildei, gan iekārtas nodošanai

ekspluatācijā, apmācībai, iekārtas piegādei un iebildumu neesamībai. Parakstot šo pieņemšanas-nodošanas aktu prasītājs ir

apstiprinājis, ka nav pretenziju, arī samaksājis pilnu līgumā noteikto maksu, apstiprinot, ka līgums ir izpildīts pilnībā.

Atbildētāja pārstāvis atzina ka iekārta netika piegādāta termiņā, bet atbildētājs ir samaksājis līgumsodu prasītājam pēc

piestādītā rēķina.

Tiesa atzīst, ka atbildētājs UAB “EFIS” piegādājot prasītājam SIA “FOREVERS” pēc 2012.gada 14.augusta noslēgtā

Pirkuma līguma iekārtu “Atkaulošanas konveijeru”, nav izpildījis Pirkuma līguma 3.1.punktu, kur noteikts, ka pārdevējs

garantē, ka Iekārtas kvalitāte un komplektācija atbilst ražotāja noteiktajām normām un atbilst kvalitātes prasībām, normām

un standartiem, kuri ir spēkā Eiropas Savienībā un Latvijas Republikā, tajā skaitā atbilst “CE” sertifikātam un sanitāri

tehniskajām normām iekārtām, kas tiek izmantotas pārtikas ražošanā.

Tiesa atzīst, ka atbildētāja arguments par to, ka pastāv pieņemšanas- nodošanas akts, kas parakstīts abām pusēm

2012.gada 7.decembrī un, tas apstiprina līguma nosacījumu izpildi-iekārtas piegādi, palaišanu ekspluatācijā un iebildumu

neesamību no pircēja puses, ir noraidāms, jo šis arguments neapstiprinās kopsakarībā ar lietā iesniegtajiem rakstveida

pierādījumiem, prasītāja uzaicināto liecinieku sniegtajām liecībām tiesas sēdē.

Un konkrēti, tiesa atzīst, ka ar lietā iesniegto Aprīkojuma Pieņemšanas nodošanas aktu, kuru pušu pārstāvji parakstīja

2012.gada 7.decembrī, ir pierādīts fakts, par to, ka 2012.gada 7.decembrī pārdevējs piegādāja un prasītājs pieņēma iekārtu-

aprīkojumu saskaņā ar 2012.gada 14.augustā noslēgto Pirkuma līgumu. Kā izriet no prasītāja paskaidrojumiem un

liecinieka /pers. T/ liecībām tiesas sēdē- akts parakstīts par iekārtas piegādi, par to, ka tika saņemta iekārta, pārskaitītas

kastes. Iekārtas komplektācija, montāža uzreiz netika veikta. Tiesa atzīst, ka tikai dokumentu aprīkojuma pieņemšanas-

nodošanas aktu nevar uzskatīt par dokumentu, kas atbilst iekārtas nodošanai ekspluatācijā, pusēm par šo faktu pastāv

strīds un atbildētājs par saviem apgalvojumiem par to, ka iekārta nodota ekspluatācijā, kā to paredz Pirkuma līgums nav

iesniedzis pierādījumus, lai tiesa tos varētu vērtēt kopsakarībā ar atbildētāja iebildumiem un prasītāja iesniegtajiem

pierādījumiem un iebildumiem.

No lietā iesniegtā maksājuma uzdevuma Nr.6246 (lietas 20.lapa), izriet, ka jau 2012.gada 6.decembrī prasītājs ir

samaksājis atbildētājam pēdējo Pirkuma līgumā noteikto summu 38000 euro pēc atbildētāja izrakstītā rēķina Nr.EFIS 12-

0700 no 2012.gada 30.novembra (lietas 21.lapa).

No minētajiem pierādījumiem tiesa secina, ka prasītājs saskaņā ar Pirkuma Līguma 2.2.3.punktu samaksāja iekārtas

atlikušo daļu 20% apmērā jeb 38000 euro vēl pirms iekārtas piegādes un pieņemšanas. Tiesai nav pamata neticēt prasītāja

apgalvojumiem, par to, ka pēdējais maksājums tika samaksāts pēc atbildētāja lūguma, bez tam, izriet, ka pēdējais maksājums

tika veikts vēl pirms iekārtas piegādes, kad 07.12.2012. tika parakstīts iekārtas pieņemšanas- nodošanas akts. Līdz ar to,

maksājuma uzdevums apstiprina to, ka maksājums veikts vēl pirms iekārtas piegādes. Bez tam, tiesa atzīst, ka atbildētāja

norādītais arguments par to, ka fakts, ka prasītājs samaksājis visu summu un pieņēmis iekārtu, par ko parakstījis

pieņemšanas –nodošanas aktu ir jāvērtē tādējādi, ka prasītājs parakstot šo pieņemšanas aktu ir ar parakstu apstiprinājis, ka

atbildētājs saskaņā ar Līguma 2.2.3.punktu ir iekārtu ne tikai piegādājis, bet arī uzstādījis, palaidis ekspluatācijā un veicis

personāla apmācību, ir vērtējams arī kopsakarā ar citiem rakstveida pierādījumiem un paskaidrojumiem lietā. Tiesas ieskatā

lietā iesniegtais aprīkojuma pieņemšanas - nodošanas akts, neapstiprina visas iepriekš minētās darbības - tādas kā iekārtas

nodošana ekspluatācijā, arī personāla apmācību. Par šiem jautājumiem pusēm pastāv strīds, atbildētājs savu argumentu

pamatotībai citus pierādījumus, kā vienīgi atsauksmi uz parakstīto aprīkojuma pieņemšanas-nodošanas aktu, nav

piestādījis. Tiesa atzīst, ka atbildētājs nav lietā iesniedzis pierādījumus, kas apstiprinātu konkrētas darbības, kas tiesas

ieskatā vērtējamas kā iekārtas palaišana, nodošana ekspluatācijā, personāla apmācība, kas apstiprinās ar kādām atbildētāja

darbībām.

Prasītājs savā prasībā norādījis, ka tūlīt pēc montāžas un testa palaišanas parādījās iekārtas konstruktīvie trūkumi.

Ar prasītāja iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem lietā ir pierādīts, ka “Atkaulošanas konveijeram” pēc piegādes

07.12.2012. SIA “FOREVERS” tika konstatētas iekārtas dažādas neatbilstības un trūkumi, ko puses- tas ir gan SIA

“FOREVERS” pārstāvis gan UAB “EFIS” pārstāvis norādīja rakstveidā, sastādot par to aktu.

Tā no lieta esošā AKTA Nr.18.12.12., kas sastādīts 18.12.2012. (lietas 81.-82.lapa) redzams, ka akts sastādīts par

pārrunu ar atkaulošanas konveijera piegādātāja uzņēmuma direktoru /pers. M/ rezultātiem saistībā ar šādiem jautājumiem,

kas radušies, veicot palaišanas/ ieregulēšanas darbus:

-transportiera ģeometrisko izmēru neatbilstība tehniskajam uzdevumam:

atkaulošana transportiera kaulu konveijera augstums;

atcīpslošanas transportiera tukšo kārbu konveijera augstums;

tukšo kārbu nolaišanas augstums;

pāreja no atkaulošanas konveijera uz atcīpslošanas konveijeru; iespējams nepareizs atkaulotās produkcijas atstatums

līdz atcīpslotāju darba vietām;

sarežģīta tukšās taras pacēlāja montāža;

-nepilnīga piegādes komplektācijas: kontroles un svēršanas vieta nav nokomplektēta;

-nav aprīkota vieta, kur notiek izejvielu padeve uz sadales galdu;

-uz konveijera nav marķējuma tā identificēšanai inspekcijas gadījumā;

-liela daļa tehniskās dokumentācijas neatbilst nekādām normām un nevar tikt iesniegta inspekciju veicošajai pārbaudes

organizācijai.

Sakarā ar iepriekš minēto konveijera izmantošana nav iespējama.

Aktā norādīts, ka iepriekš uzskaitīto problēmu apspriešanas ar piegādātāja uzņēmuma direktoru /pers. M/ rezultātā

pieņemts šāds lēmums:

1.kontroles un svēršanas vieta pilnībā jānokomplektē līdz 15.01.2013.;

2.konveijeru transportieru ģeometrisko izmēru korekcija jāveic līdz 21.12.2012.;

3.konveijers jānodrošina ar marķējumu līdz 21.12.2012.;

4.dokumentācija jāpiegādā pasūtītajam līdz 21.12.2012.;

5.vieta, kur notiek izejvielu padeve uz sadales galdu, jāaprīko līdz 29.12.2012.;

6.atkaulošanas konveijera mehāniskā daļa jānodod līdz 29.12.2012.;

7.atkaulošanas konveijera elektroniskā daļa jānodod līdz 15.01.2013.

Prasītājs prasībā norādījis, ka 10.12. 2012. gāja bojā konveijera kastes piltuve, kas pēc atbildētāja lūguma tika nosūtīta

atbildētājam atjaunošanai. Par šo faktu prasītājs iesniedzis lietā rakstveida pierādījumu 10.12.2012. EFIS adresētu vēstuli

SIA “FOREVERS” /pers. N/ kungam (lietas 79.-80.lapa, 1.sējums), no kuras redzams, ka ar šo slēgtā akciju sabiedrība

“EFIS” lūdz atļauju uz laiku izvest pilno kārbu uzkrāšanas punkta sadales konveijeru ar regulējumu augstumu, kas piegādāts

SIA “FOREVERS” teritorijā 07.12.2012. Ar šo vēstuli garantēja, ka aprīkojums tiks nogādāts atpakaļ SIA “FOREVERS”

teritorijā līdz 15.12.2012.

Lietā prasītājs iesniedzis atkaulošanas konveijera darbības testēšanas rezultātus 27.12.2012., par ko pievienota

09.01.2013. EFIS atbilde saistībā ar iegūtajiem atkaulošanas konveijera darbības rezultātiem 27.12.2012. (lietas 70.-77.lapa,

1.sējums), no atbildes redzams, ka EFIS attiecībā uz aizrādījumiem norāda:

“Nomešanas loks tika uzstādīts uz vietas, atbilstīgi Jūsu uzņēmuma darbinieku norādījumiem un saskaņojot ar viņiem.

Šī mezgla pārvietošana īpašas grūtības nesagādās. Mūsu montāžas darbinieki 10.01.2013. ieradīsies pie Jums uzņēmumā,

lai veiktu šo darbu.

Pasargāt zāģi no trieciena pret metāla konstrukciju iespējams ar atsvara regulēšanas palīdzību vai, pārnesot pašu zāģi

tieši uz metāla konstrukcijai pretējo pusi. Mūsu montāžas darbinieki 10.01.2013. ieradīsies pie Jums uzņēmumā, lai veiktu šo

darbu.

Papildu konstrukciju vienmērīgai izejvielu sadalīšanai uz atcīpslošanas konveijera mūsu montāžas darbinieki pārtaisīs

10.01.2013.

Cits risinājums izejvielu pārejai no atkaulošanas konveijera uz atcīpslošanas konveijeru nav iespējams, jo šis konkrētā

mezgla izpildījums ir standarta risinājums atkaulošanas līnijai. Problēma var tikt atrisināta ar darba stila maiņas palīdzību -

liekot uz konveijera lielākus gabalus. Pēc ierašanās Jūsu uzņēmumā mūsu speciālisti centīsies uz vietas atrisināt šo

jautājumu.

Kaulu savākšanas galds ir izgatavots atbilstīgi izmēriem, kas tika saskaņoti ar Jūsu darbiniekiem (skat. šīs vēstules

pielikumu Nr.1). 20 grādu leņķis ir principā nereāls risinājums un neatbilst darba ergonomikas normām. Borts ir standarta,

atbilst normām (100 mm). Viss pārējais atbilst skicei, kas saņemta no Jūsu uzņēmuma puses. Atcīpslošanas galdu fiksācija

pie dīrāšanas mašīnas ir izpildīta saskaņā ar Līgumu un tam pievienoto Specifikāciju.

Elektrisko kabeļu instalācijas risinājumu mūsu montāžas kurators /pers. F/ saskaņoja ar Jums un Jūsu darbinieku /pers.

T/. Neskatoties uz piedāvātajiem diviem variantiem un Jūsu izdarīto konkrēto izvēli, mēs, izrādot labo gribu, pārtaisīsim šo

kabeļi instalācijas variantu. Mūsu elektromontāžas speciālists ieradīsies Jūsu uzņēmumā 10.01.2013.

Vēlreiz atgādinām, ka kaulu un taras konveijeru pārtaisīšana notika, pirmkārt, uz Jūsu izvēles un Jūsu lēmuma pamata.

Tāpat atkārtoju vēlreiz, ka mēs attiecībā pret Jūsu uzņēmumu uzņemamies pilnas garantijas saistības par visām metināšanas

šuvēm.

Kad ieradīsies mūsu speciālisti, visas šuves tiks vēlreiz pārbaudītas un nepieciešamības gadījumā novestas līdz

vajadzīgajam stāvoklim.

Pieklājīgi lūdzam izsūtīt jebkura konveijera tehnisko pasi tādā formātā, kādā Jūs vēlaties saņemt dokumentāciju no

mums.

Tipa “EURO” kārbas ir standarta tara Eiropas standarta gaļas atkaulošanas līnijai, kas izgatavota saskaņā ar ES

normām. Tāpat vēlreiz pieklājīgi vēršam Jūsu uzmanību uz faktu, ka daudzkārtējās uzņēmuma “EFIS” darbinieku ierašanās

Jūsu uzņēmumā un ar atkaulošanas līniju un konveijeriem saistīto jautājumu apspriešanas reizēs runa bija tikai par kārbām

“EURO” un darbu ar tām. Bez tam mūsu speciālisti veica līnijas izmēģināšanu tikai ar kārbām “EURO”. Izejot no tā, mums

pat nebija iespējas padomāt, ka Jūs vēlaties izmantot līniju darbam ar citām kārbām, nevis tips “EURO””.

No iepriekš minētajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa secina, ka minētie pierādījumi pierada faktu, ka pēc

“Atkaulosanas konveijera” piegādes 07.12.2012. SIA “FOREVERS” tika konstatēti dažādi iekārtas trūkumi, par kuriem tika

informēts piegādātājs UAB “EFIS” rakstveidā, bez tam, parakstot 18.12.2012. uzņēmuma “EFIS” direktors /pers. M/ aktu

arī ir piekritis aktā norādītajām neatbilstībām un pieņemts lēmums problēmu risināšanai, konkrēti tās uzskaitot un nosakot

termiņu.

Pie šādiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka pēc “Atkaulošanas konveijera” piegādes 07.12.2012. un uzsākot tā montāžu,

komplektāciju tika konstatēti prasītāja norādītie trūkumi, līdz ar to tiesa atzīst, ka pārdevējs-UAB “EFIS” nav izpildījis

Pirkuma līguma 3.2.punktu, kur noteikts, ka pārdevējs garantē, ka piegādātā iekārta būs bez trūkumiem un defektiem, pilnā

komplektācijā un pēc tās palaišanas ekspluatācijā būs pilnībā gatava darbam. Parakstot aktus atbildētājs ir piekritis faktam,

ka ir konstatēti iekārtai trūkumi, taču pēc prasības iesniegšanas tiesā norāda, ka līgums ir izpildīts un iekārta piegādāta,

07.12.2012. parakstot pieņemšanas – nodošanas aktu pretenzijas no SIA “FOREVERS” nav bijušas.

No lietā iesniegtās pretenzijas attiecībā uz trūkumu novēršanu un zaudējumu apmaksu, kuru 2013.gada 24.janvārī

sastādījis SIA “FOREVERS” pārstāvis un adresējis UAB “EFIS” (lietas 80., 81.lapa, 1.sējums) redzams, ka pretenzijā

norādīts, ka netika ievēroti aprīkojuma piegādes termiņi un norāda, ka pēc piegādātā aprīkojuma pieņemšanas un pārbaudes

izrādījās, ka tas ir piegādāts līdz galam nenokomplektētā veidā- trūkst dažu mezglu-kontroliera darba mezgls un kārbu

šķirošanas mezgls, sakarā ar ko galīgā montāža nav iespējama. Ir konstatēts, ka veicot saņemtās aprīkojuma daļas salikšanu

un montāžu, ir pieļautas būtiskas nepilnības, ko nepieciešams nekavējoties novērst vai izlabot. Konstatēto galveno nepilnību

uzskaitījums 22.01.2013. ir šāds:

1.nav atrisināta problēma saistībā ar izejvielu pareju no atkaulošanas konveijera uz atcīpslošanas konveijeru-daļa

izejvielu nokrīt uz grīdas;

2.nav atrisināta problēma saistība ar izejvielu vienmērīgu sadalījumu uz atcīpslošanas konveijera;

3.nav iespējama iekšējās taras padeve uz atcīpslotāju darba vietām;

4.kaulu savākšanas galds neatbilst pasūtītāja norādītajiem izmēriem;

5.elektrisko kabeļu un paneļu montāža neatbilst eletrodrošības normām un sanitārijas noteikumiem;

6.nav izejvielu svēršanas un uzskaites centra;

7.nedarbojas savākšanas mezgls uzglabāšanas kamerā;

8.nav konveijera daļas, kur kārbas ar izejvielām tiek šķirotas pa virzieniem;

9.nepieciešams nomainīt pārmetinātos kaulu savākšanas konveijera un taras padeves konveijera balsteņus;

10.nav uzstādīts transportieris, kur uzkrājas kārbas ar izejvielām padevei uz iepakošanas mašīnu;

11.nav nodrošināti pasūtītāja norādītie ailas izmēri – nepieciešams palielināt noņemšanas konveijera garumu;

12.atkaulošanas konveijeram nav pases un tehniskās dokumentācijas.

Pretenzijā pieprasa izpildīt līgumu pilnā apmērā un līdz 05.02.2013. piegādāt trūkstošos mezglus un agregātus, kā arī

pabeigt aprīkojuma montāžu atbilstīgi tā izmantošanas mērķim, ņemot vērā “CE” normas un spēkā esošās drošības

tehnikas, ugunsdrošības un sanitārās normas un nodod aprīkojumu ekspluatācijā. Lietai pievienota UAB EFIS atbilde uz

pretenziju (lietas 82.-85.lapa, 1.sējums).

Prasītājs lietā iesniedzis SIA “FOREVERS” 29.01.2013. protokolu par atkaulošanas un atcīpslošanas konveijera

stāvokli 29.01.2013., parakstīts starp uzņēmumiem EFIS un FOREVERS, kuru parakstījuši /pers. T/, /pers. N/, /pers. Z/,

/pers. M/ (lietas 86.-89.lapa, 1.sējums), no šī protokola redzams, ka prasītāja un atbildētāja puses parakstījuši protokolā

norādīto un konstatēto informāciju par atkaulošanas un atcīpslošanas konveijera stāvokli, uzskaitot, ka

“1.Kaulu savākšanas galds neatbilst pasūtītāja pasūtītajiem parametriem; nepieciešams pa galda perimetru uzstādīt

bortus ar augstumu 200 mm, operatora darba zonā - 50 mm; materiāls – plastikāts.

2.Nepieciešams palielināt ripzāģa aizsardzību, noregulēt atsvaru, samazināt uz zāģi ejošā kabeļa garumu (izslēgt kabeļa

un zāģa saskaršanās iespēju).

3.Nepieciešams sagatavot un saskaņot risinājumu izejvielu pārejai no atkaulošanas konveijera uz atcīpslošanas

konveijeru. Jānosaka novēršanas termiņi.

4.Uz trim atcīpslošanas galdiem jāizveido papildu fiksācija pie konveijera šaurajā pusē.

5.Elektrisko kabeļu instalācijas jāpārnes no vaļējā kanāla uz slēgtu metāla cauruli.

6.Piegādātājs (uzņēmums “EFIS”) dod 5 gadu garantiju visiem metinātajiem savienojumiem konstrukcijas stingrības

saglabāšanas un rūsas neveidošanās ziņā.

7.Piegādātājs apņemas līdz 15.02.2013. iesniegt visu mezglu tehnisko dokumentāciju, kas ietvers: rasējumus, izmērus,

mezglu, agregātu, materiālu un rezerves daļu specifikāciju, elektrisko shēmu, kā arī prasības attiecībā uz apkalpošanu un

apkopi.

8.Aizrādījumi attiecībā uz elektromontāžu: visiem vaļējiem kabeļiem jāatrodas vai nu gofrētā caurulē, vai kanālos un

jābūt ievadītiem tieši elektrosadales panelī. Nepieciešams likvidēt atveres kabeļu kanālos. Nepieciešams samainīt vietām

vadības pogas uz atcīpslošanas konveijeriem.

9.Nepieciešams uzstādīt svēršanas un klasifikācijas mezglu, kurš pilda šādas funkcijas:

-fiksē svaru;

-nolasa svītrkodu;

-nodrošina operatoram iespēju izvēlēties izejvielu un taras veidu;

-nodrošina iespēju mehāniski virzīt plūsmas;

-pie atbilstīgas programmas optimizācijas nodrošina iespēju plūsmas;

-reģistrē apstrādes kvalitāti;

-ļauj iegūt standarta atskaites par atkaulošanas darba rezultātiem.

10.Nepieciešams uzstādīt kārbu pagriezienu par 90°.

11.Nepieciešams uzstādīt transportieri-kārbu savācēju pie vakuuma mašīnas.

12.Nepieciešams uzstādīt aizsardzības kārbas motorreduktoriem.

13.Nepieciešams sagatavot un saskaņot risinājumu, lai palielinātu eju starp konveijeriem līdz 1500 mm. Jānosaka

izpildes termiņi.

14.Nepieciešams sagatavot un saskaņot risinājumu, lai nodrošinātu iespēju izmantot pasūtītāja kārbas uz pacēlāja un

tukšās taras transportieriem. Jānosaka izpildes termiņi.

15.Pilno kārbu savācējs neatbilst paziņotajiem izmēriem (faktiski 6,8 m).

16.Jāieceļ atbildīgās personas no abām pusēm. Jānosaka pilnvaras.

17.Līdz 31.01.2013. plkst.16:30 uzņēmumam “EFIS” jāsagatavo atskaites par minētajiem jautājumiem, norādot izpildes

termiņus.

-Uzņēmums “EFIS” izpilda darbus līdz 08.02.2013.

10.Nepieciešams uzstādīt kārbu pagriezienu par 90°.

-Uzņēmums “EFIS” izpilda darbus līdz 08.02.2013.

11.Nepieciešams uzstādīt transportieri-kārbu savācēju pie vakuuma mašīnas.

-Uzņēmums “EFIS” izpilda darbus līdz 08.02.2013.

12.Nepieciešams uzstādīt aizsardzības kārbas motorreduktoriem.

-Uzņēmums “EFIS” izpilda darbus līdz 08.02.2013.

13.Nepieciešams sagatavot un saskaņot risinājumu, lai palielinātu eju starp konveijeriem līdz 1500 mm. Jānosaka

izpildes termiņi.

-Uzņēmums “EFIS” iesniedz risinājumu līdz 05.02.2013.

-06.02.2013. nepieciešams pieņemt lēmumu par darbu izpildes termiņiem.

14.Nepieciešams sagatavot un saskaņot risinājumu, lai nodrošinātu iespēju izmantot pasūtītāja kārbas uz pacēlāja un

tukšās taras transportieriem. Jānosaka izpildes termiņi.

-Uzņēmums “EFIS” iesniedz risinājumu līdz 05.02.2013.

-06.02.2013. nepieciešams pieņemt lēmumu par darbu izpildes termiņiem.

15.Pilno kārbu savācējs neatbilst paziņotajiem izmēriem (faktiski 6,8 m).

-Uzņēmums “EFIS” iesniedz risinājumu līdz 05.02.2013.

-06.02.2013. nepieciešams pieņemt lēmumu par darbu izpildes termiņiem.

16.Nepieciešams 01.02.2013. veikt konveijeru uzmērīšanu sakarā ar neatbilstību specifikācijai, ko noteicis pasūtītājs.

17.Atbildīgā persona no “Forevers” puses - /pers. N/. Atbildīgā persona no “EFIS” puses - /pers. G/.

18.Plānotas sanāksmes 01.02.2013., 06.02.2013. un 08.02.2013. Sanāksmju laiku puses vēl saskaņos.”

Kā atbildīgās personas no “Forevers” puses norādīts /pers. N/ un no “EFIS” puses- /pers. G/.

Savukārt 21.02.2013. kā uzņēmumu pārstāvji /pers. G/ un /pers. N/ parakstījuši atkaulošanas konveijera stāvokli uz

21.02.2013.(lietas 90.-93.lapa), kurā norādīts sekojošais:

-kaulu savākšanas galda borti ir uzstādīti, taču sastāv no divām daļām - nepieciešams pārtaisīt – izpildes datums

14.03.2013.;

-uzstādītā ripzāģa aizsardzība nav atrisinājusi problēmu - zāģis sitas pret metāla konstrukciju - izpildes datums

14.03.2013.;

-papildu fiksācija pie atcīpslošanas galdiem uzstādīta;

-elektriskie vadi pārvietoti uz metāla cauruli ar garumu apmēram 3 metri, pārējie vadi ievietoti gofrētā caurulē - izpildes

datums 14.03.2013.;

-garantija iesniegta;

-atveres kabeļu kanālos likvidētas, kabeļu ievadīšana sadales paneļos - nav veikta - izpildes datums 14.03.2013.;

-tehniskajā dokumentācijā nepieciešams veikt uzlabojumus, trūkst konveijera vadības elektriskās principshēmas -

izpildes datums 14.03.2013.;

-svēršanas mezgls ir uzstādīts, taču darboties šādā veidā nevar;

-risinājums kārbu pagriešanai par 90 grādiem šādā veidā nedarbojas - izpildes datums 14.02.2013.;

-tehniskie risinājumi atbilstīgi 3., 13. un 15. punktam iesniegti, nepieciešama apspriešana - izpildes datums Nr.13, 15 –

14.03.2013.; Nr.3 – 21.03.2013;

2.Papildu jautājumi, kas radušies pēc pēdējo darbu veikšanas pie atkaulošanas konveijera:

-pogas “Vispārējs STOP” apstādina tikai atkaulošanas konveijeru, kaulu konveijeru un taras padeves konveijeru -

izpildes datums 14.03.2013.;

-pogas “Avārijas STOP” atcīpslotāju darba vietās apstādina abus konveijerus - pie atcīpslotāju darba vietām, pie kam

ieslēgšana notiek no vadības paneļa - izpildes datums 14.03.2013.;

-nedarbojas poga “STOP” pie kārbu aiztransportēšanas konveijera - izpildes datums 23.02.2013.;

-svēršanas mezgls: nepieciešams pilnība atbrīvot svaru platformu no uzkārta aprīkojuma un kabeļiem, izgatavot

maksimāli pret mitrumu aizsargātu paneli, kurā atradīsies visi kabeļu savienojumi, turklāt visiem savienojumiem ir jābūt pret

mitrumu aizsargātā izpildījumā; jānodrošina iespēja pilnībā atvienot kontroliera darba vietu no konveijera; jāatbrīvo svari no

nākošā konveijera; jāatrisina problēma ar taras padeves konveijera pievadiem - izpildes datums 14.03.2013.

Tiesa atzīst, ka no iepriekšminētajiem rakstveida pierādījumiem- savstarpēji parakstītajiem aktiem, nosūtītajām

pretenzijām, sniegtajām atbildēm – izriet, ka atbildētāja UAB “EFIS” piegādātā iekārta pēc Pirkuma līguma SIA

“FOREVERS” bija ar trūkumiem, defektiem, bez tam, tā netika palaista ekspluatācijā, nebija arī atbilstošas nepieciešamās

dokumentācijas.

Prasītājs SIA “FOREVERS” lietā iesniedzis 2013.gada 24.maija brīdinājumu par līguma nosacījumu neizpildi, kas

adresēta UAB “EFIS”, (lietas 108.-111.lapa, 1.sējums), šajā pretenzijā prasītājs norādījis, ka Līgums no atbildētāja puses

nav izpildīts, konkrēti uzskaitot kādi līguma nosacījumi nav izpildīti:

“1.nodot Jūsu piegādāto “Atkaulošanas konveijeru” ekspluatācijā. Tas nozīmē, ka aprīkojuma tā pilnā sastāvā, nevis

atsevišķām tā daļām un agregātiem, ir jāiziet testēšanas režīms noteiktā laika periodā, pēc kā ir jāparaksta divpusējs akts par

aprīkojuma darbspējīgumu, respektīvi, aprīkojuma nodošanu ekspluatācijā;

2.apmācīt mūsu personālu darbam ar aprīkojumu “Atkaulošanas konveijers”. Šis nosacījums nav izpildīts līdz šim

brīdim. Neapmācīta personāla darbs var novest pie ražošanas traumām un aprīkojuma papildu atteicēm. Tādēļ šī līguma

nosacījuma izpilde ir arī Jūsu interesēs;

3.izpildīt savas garantijas saistības. 16.05.2013. Jums tika nosūtīta kārtējā vēstule, kurā tika paziņots par aprīkojuma

problēmām, ko nepieciešams steidzami atrisināt atbilstīgi Jūsu garantijas saistībām, tomēr šī vēstule tika ignorēta un nekāda

atbilde un izpilde nesekoja.

4.Ņemot vērā augšminēto, kā arī aprīkojuma “Atkaulošanas konveijers” konstrukcijas un montāžas zemo kvalitāti,

lūdzam ar dokumentiem apliecināt “CE” atbilstības sertifikāta esamību visam aprīkojumam kopumā, kā Jūs to bijāt

garantējuši; līguma 3.1. punkts. Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka “CE” sertifikāts, kas izsniegts atsevišķām aprīkojuma

“Atkaulošanas konveijers” daļām, neaizstāj līguma prasības izpildi par “CE” sertifikāta uzrādīšanu visam aprīkojumam

“Atkaulošanas konveijers” kā vienotam mehānismam.”

UAB “EFIS” 03.06.2013. sniedzis rakstveida atbildi uz 2013.gada 24.maija vēstuli Nr.01-169/3 (lietas 115.-117.lapa,

1.sējums), no kuras redzams, ka atbildētājs norāda, ka ir samaksājis kavējuma sodu 5890 euro saskaņā ar rēķinu EXC28, ko

bija izrakstījis prasītājs. Norāda, ka saskaņā ar Līguma nosacījumu 2.8.punktu tika parakstīts 2012.gada decembra

aprīkojuma pieņemšanas akts, kurā puses apliecina aprīkojuma ieņemšanu un visu līgumā paredzēto saistību izpildi.

Norāda, ka kopš 2013.gada sākuma prasītāja personāls strādā uz līnijas un to pēc faktiskās stāvokļa ir pieņēmušas trīs

puses-UAB “EFIS”, SIA “FOREVERS” un Lauku Atbalsta Dienests. 2012.gada “CE” atbilstības sertifikāts

“Cūkgaļas/liellopa gaļas atkaulošanas un atcīpslošanas līnija ar jaudu līdz 24 tonnām vienā maiņā” iesniegts uzņēmumam

2013.gada janvārī. Norāda, ka pēc līnijas uzstādīšanas un palaišanas bez atlīdzības, ārpus Līguma ietvariem, pēc prasītāja

lūguma veica šādus darbus:

1.)01.03.2013.palielināja eju starp klasifikācijas mezglu un konveijeru, pa kuru pilnās kārbas tiek padotas uz savācēju,

no 1m līdz 1,5 m, saīsinot šo konveijeru un pagarinot gravitācijas rullīšu ceļu. Saskaņots starp /pers. G/ un /pers. N/

atbilstīgi 01.02.2013. rasējumam;

2.)22.04.2013.modernizēja mezglu, kurā notiek izejvielu pāreja no atkaulošanas konveijera uz atcīpslošanas konveijeru,

saīsinot pirmo no tiem un uzstādot starpposma konveijeru. Saskaņots starp /pers. G/ un /pers. N/ atbilstīgi

21.02.2013.rasējumam;

3.)03.01.2013.pārbūvēja kaulu savākšanas galdu, lai padarītu operatora darbu ērtāku. Saskaņots starp /pers. G/ un

/pers. N/ atbilstīgi 26.02.2013.rasējumam.

Norāda, ka ne reizi vien prasītāja uzņēmuma darbinieki daļu uzstādītās Līnijas nogrieza no enkuru stiprinājumiem un

patvaļīgi demontēja, motivējot šādu rīcību ar to, ka uzstādīšana traucē darbiniekiem strādāt. Turklāt līnija tika uzstādīta

atbilstīgi pušu saskaņotam rasējumam, kas datēts 28.07.2012.

Lietā atrodas prasītāja SIA “FOREVERS” brīdinājums UAB “EFIS” par atkāpšanos no līguma un pirkuma maksas

par aprīkojumu atmaksāšanu (lietas 1118.-121.lapa, 1.sējums), taču kā tiesas sēdē tika noskaidrots ar prasītāja pārstāvja

paskaidrojumiem, līgums ir spēkā, prasība par līguma laušanu tiesā nav iesniegta. Arī atbildētājs UAB “EFIS” 20.08.2013.

SIA “FOREVERS” ir sastādījis brīdinājumu par gatavību iesniegt lietu tiesas izskatīšanai (lietas 122.-128.lapa, 1.sējums).

Faktu, ka rakstveida sarakste starp uzņēmumiem ar pretenziju izteikšanu notikusi arī pēc brīdinājumu saņemšanas par

iespējamo prasību celšanu tiesā, apstiprina lietā iesniegtie rakstveida pierādījumi – SIA “FOREVERS” brīdinājums UAB

“EFIS” par gatavību iesniegt lietu tiesas izskatīšanai un “EFIS” atbilde uz 05.09.2013 SIA “FOREVERS” (lietas 129.-

43.lapa, 1.sējums).

Izvērtējot iepriekš minētos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasītājs savas prasības pamatotībai iesniedzis tiesā rakstveida

pierādījumus- aktus, kurus parakstījuši arī abu pušu pārstāvji, norādot konkrētus konstatētos trūkumus piegādātajai iekārtai,

savukārt atbildētājs atsaucoties uz rakstveida atbildēs norādīto par pretenzijām, kā arī savos paskaidrojumos argumentēto,

pierādījumus tiesai nav iesniedzis. Tiesa atzīst, ka atbildētājs saviem argumentiem par to, ka iekārta tika izgatavota pēc

prasītāja rasējumiem, jo tehniskos noteikumus sagatavoja prasītājs un visi darbi tika izpildīti pēc pasūtītāja un atbilstoši

līgumam, nav iesniedzis pierādījumus lietā tiesai izvērtēšanai. Pusēm lietā nepastāvēja strīds par to, ka tehniskos noteikumus

iekārtas izgatavošanai sagatavoja tieši prasītājs. Savukārt prasītājs norāda, ka iekārta piegādāta ar trūkumiem, kas netika

novērsti no atbildētāja puses, bet atbildētājs norāda, ka iekārtai radušies trūkumi bija tieši nepareizas tehniskās

dokumentācijas izstrādes rezultātā, bet iekārta izgatavota atbilstoši šai dokumentācijai. Savukārt atbildētājs lietā nav

iesniedzis pierādījumus, kas apstiprina atbildētāja izteiktos argumentus. Līdz ar to, lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka visi

prasītāja norādītie trūkumi un defekti radušies tieši prasītāja izstrādāto rasējumu rezultātā, kas nevarēja būt darbspējīgs

konveijers ar tādiem izstrādātajiem parametriem vai kādām pozīcijām, izmēriem vai citiem nosacījumiem.

Tiesa atzīst, ka savukārt prasītājs savu prasījumu pamatojumam ir iesniedzis rakstveida pierādījumu – Inspicēšanas

atskaiti, ko sastādījusi SGS Latvija Ltd. 14.06.2013. (lietas 22.-43.lapa). No šī rakstveida pierādījuma redzams, ka SIA

“FOREVERS” pasūtījis SGS birojam Cūkgaļas/liellopa gaļas atkaulošanas un atcīpslošanas līnijas ar jaudu līdz 24 tonnām

diennaktī darbspējīguma vizuālo novērtējumu, inspicēšanas laikā tika konstatēts, ka līnija nedarbojas pilnā apjomā sakarā ar

nepilnībām, ko pieļāvis ražotājs/piegādātājs atsevišķu moduļu projektēšanas un iestatīšanas ietvaros. Neatbilstības

konstatētas par sekojošo:

-Tukšo kārbu transportieris ar plastmasas rullīšiem, atsevišķs konveijers, ar vienu ātrumu, plastmasas rullīši, platums

400 mm, konstatēts, ka no atsevišķiem atbalsta rullīšiem ir nokritusi piedziņas siksna;

-Tukšo kārbu transportieris, ierīkots kā papildinājums pamata konveijeram, ar vienu ātrumu, plastmasas rullīši, platums

400 mm (gravitācijas kritums), konstatēts, ka ātruma ierobežotāji pietiekami nepalēnina kārbu kustību lejup. Iespējama kārbu

sabojāšana trieciena rezultātā, kas var novest pie atlūzušo taras fragmentu nonākšanas produkcijā un trāpīšanas ar tām

personālam;

-Pārejas konveijers ar vienlaidu plastmasas lenti, lentes nospriegošanas stacija, viens ātrums, konstatēts, ka pāreja no

atkaulošanas līnijas uz atcīpslošanas līniju veidota no slīdošas lentes, kas nenodrošina netraucētu produkcijas

transportēšanu, kā rezultātā produkcija šajā segmentā uzkrājas un ir nepieciešams to noņemt ar rokām, gaļas gabali izbirst uz

grīdas;

-Pilno kārbu transportieris, atsevišķs konveijers, moduļu plastmasas lente, platums 600mm, konstatēts nepareizs

vadotņu iestatījums (konstruktīva nepilnība), kā rezultātā veidojas kārbu sastrēgums;

-Pilno kārbu transportieris, atsevišķs konveijers, moduļu plastmasas lente, platums 400 mm, konstatēts nepareizs

vadotņu iestatījums (konstruktīva nepilnība), kā rezultātā veidojas kārbu sastrēgums;

-Gravitācijas rullīšu ceļš pilno kārbu padevei uz iepakošanas mašīnu, ar plastmasas rullīšiem, konstatēts nepareizs

vadotņu iestatījums (konstruktīva nepilnība), kā rezultātā veidojas kārbu sastrēgums;

-Pilno kārbu uzkrāšanas novietne, kas sastāv no sadales konveijera ar regulējamu augstumu ar pneimatisko atbalstu un

3 trīs līmeņu gravitācijas rullīšu ceļiem, platums 600 mm, garums 7,5-8 m, konstatēts, ka sadales konveijers nav atbilstīgi

ieregulēts un nedarbojas, rullīšu ceļi nav izlikti;

-Vadība (atsevišķi uzstādama nerūsējoša tērauda kārba, hermētiska), konstatēts, faktiski 4 gab. Nav pieslēguma shēmu,

trūkst marķējuma;

-Sadalīšanas zāģis EFA 85 (3 fāžu, ar transformatoru 42 W, ar atsvaru), konstatēts, ka zāģa piekares konstrukcija ir

bīstama (drošības tehnikas pārkāpums, brīva šūpošanās augšējā stāvoklī, saskaršanās ar konveijera konstrukciju, iespējami

zāģa bojājumi);

-Gaļas klasifikācijas un svēršanas centrs. Standarta programma EFIS “ProdLine”, konstatēts, ka programmu

nodrošinājums nedarbojas, elektroinstalācijas ir ierīkotas tā, ka svari reaģē, tiklīdz vadus pakļauj pat nebūtiskai iedarbībai.

Arī tiesas sēde nopratināts kā liecinieks /pers. B/, apstiprināja šajā atskaitē konstatēto un uzturēja savu sniegto

vērtējumu Inspicēšanas atskaitē, kurā norādīti iekārtas trūkumi. Tiesa minēto Inspicēšanas atskaiti vērtē kā rakstveida

pierādījumu tiesa atzīst, ka tikai tas atbildētāja pilnvarotā pārstāvja norādītais arguments, ka Inspicēšanas atskaite sastādīta

bez atbildētāja pārstāvja, nevar būt pamats šāda pieradījuma nevērtēšanai, arī atbildētājs nepiekrītot prasītāja iesniegtajiem

pierādījumiem un rakstveidā izteiktajiem secinājumiem ir tiesīgs tiesai iesniegt savus rakstveida pierādījumus atbilstoši

saviem apgalvojumiem, pamatojumu tam, kas arī ir atbildētāja pienākums saskaņa ar Civilprocesa likuma 93.pantu, kā arī

Civilprocesa likuma 10.pantu- realizējot savas tiesības sacīkstes formā.

Ņemot vērā to, ka atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka prasītāja iesniegtais rakstveida pierādījums-

Inspicēšanas atskaite, kurā norādīti iepriekš minētie konstatētie trūkumi, nav ticams pierādījums, atskaite sagatavota bez

atbildētāja piedalīšanās, viņu informācijas, pierādījums nav vērtējams kā atzinums, prasītājs tiesas sēde lūdza noteikt

ekspertīzi “Atkaulošanas iekārtai”.

Tiesa, atbilstoši Civilprocesa likuma 110.pantam, vērtē lietā iesniegto dokumentu- AS “Inspecta Latvija” 2015.gada

22.oktobra ekspertīzes slēdzienu Nr.3-4.2.0/53012 (lietas 139.-167.lapa, 2.sējums) - kā rakstveida pierādījumu civillietā.

Tiesa noraida atbildētāja pilnvarotā pārstāvja argumentus tiesas sēdē par to, ka ekspertīzes atzinums lietā nav

pieļaujams pierādījums, jo tas iegūts pārkāpjot procesuālās normas, un konkrēti, eksperts, kurš sagatavojis šo atzinumu

netika brīdināts par atbildību un izsaukts uz tiesu, tiesas sēdē netika veiktas šīs darbības par eksperta brīdināšanu, par ko

viņš parakstījās, netika izskaidrota atbildība, bet atbildību ekspertam izskaidrojis viņa uzņēmuma jurists.

Tiesa uzskata atbildētāja pilnvarotā pārstāvja norādītos argumentus par nepamatotiem, norādot procesuālo normu

pārkāpumu, kas liedz lietā izmantot ekspertīzes atzinumu kā rakstveida pierādījumu.

Pamatojoties ar Gulbenes rajona tiesas 2014.gada 27.aprīļa lēmumu (lietas 126.-131.lapa, 2.sējums) tiesa apmierinājusi

SIA “FOREVERS” lūgumu par ekspertīzes nozīmēšanu. Lietā nozīmēta ekspertīze iekārtai “Atkaulošanas konveijers”.

Ekspertīzes veikšana uzdota AS “Inspecta Latvia” ekspertam /pers. E/. Lēmumā tiesa uzdevusi 14 jautājumus. Uzlikusi par

pienākumu SIA “FOREVERS” un UAB “EFIS” nodot eksperta rīcībā visu nepieciešamo informāciju, dokumentāciju, kas

nepieciešama atzinuma sagatavošanai. Tiesa lēmuma rezolutīvajā daļā speciālistu /pers. E/ brīdinājusi par atbildību pēc

Krimināllikuma 300., 302.panta.

Civilprocesa likuma 121.panta otrajā daļā noteikts, ka ekspertīzi izdara attiecīgo iestāžu eksperti vai citi speciālisti.

Ekspertu izrauga puses pēc savstarpējas vienošanās, bet ja tāda nav panākta tiesas noteiktajā termiņā, ekspertu izraugās

tiesa.

Tiesas ieskatā, eksperta nebrīdināšana tiesas sēdē pirms ekspertīzes atzinuma sagatavošanas tiesas zālē, nav

pietiekams pamats, lai norādīto eksperta atzinumu izslēgtu no pierādījumu loka šādu apsvērumu dēļ.

Ekspertīzi lietā lūdza noteikt prasītāja pilnvarotais pārstāvis /pers. A/, par to rakstveidā paziņojot tiesai 2014.gada

29.decembrī (lietas 73.lapa, 2.sējums). Prasītāja pārstāvis rakstveidā norādīja ekspertīzes veikšanai valsts uzņēmumu VSIA

“Sertifikācijas un testēšanas centrs”. 2015.gada 19.janvāra tiesas sēdē, tiesa izskaidroja pusēm Civilprocesa likuma

121.pantu un atlika lietas izskatīšanu pamatojoties uz Civilprocesa likuma 121.panta otro daļu- dodot pusēm laiku līdz

2015.gada 25.martam iesniegt tiesai savus pieteikumus abām pusēm par izraugāmo ekspertu, jo tiesa atzina, ka apmierināms

prasītāja lūgums par ekspertīzes noteikšanu civillietā.

No civillietas materiāliem redzams, ka 2015.gada 27.februārī prasītāja pārstāvis zvērināts advokāts J.Davidovičs

rakstveidā iesniedza pieteikumu par ekspertu kandidātiem un uzdodamajiem jautājumiem, un 02.03.2015.tiesa prasītāja

iesniegto pieteikuma norakstu nosūtīja zināšanai kā atbildētāja pilnvarotajam pārstāvim tā arī trešajai personai (lietas 86.,

95.lapa, 2.sējums).

Lietā saņemts atbildētāja UAB “EFIS” pilnvarotā pārstāvja zvērināta advokāta E.Vaišļa pieteikums par eksperta

kandidātiem un jautājumiem, kuros nepieciešams eksperta atzinums (lietas 100.lapa, 2.sējums).

Uzklausot pušu pilnvarotos pārstāvjus, rakstveidā pieteikumos izvirzītos ekspertu kandidātus, tiesa 2015.gada 25.marta

tiesas sēdē nolēma atlikt šī jautājuma par ekspertīzes nozīmēšanu izlemšanu un dod pusēm termiņu līdz 2015.gada 8.aprīlim

iesniegt papildinājumus.

Pēc papildus dokumentu iesniegšanas, pušu pārstāvju paskaidrojumu uzklausīšanas tiesa 2015.gada 16.aprīlī nolēma

pieņemt lēmumu par ekspertīzes noteikšanu, ņemot vērā apstākļus, ka puses pašas nevienojās par ekspertīzes veikšanas

iestādi, ekspertu, līdz ar to tiesa pati izraudzījās ekspertu un sazinājās ar vairākiem ekspertu birojiem, lai izraudzītos

ekspertu konkrētas ekspertīzes veikšanai (lietas 121.-124.lapa, 2.sējums).

Pieņemot lēmumu par ekspertīzes noteikšanu un izraudzīto ekspertu, tiesa 2014.gada 27.aprīļa lēmumā motivēja savu

lēmumu gan par eksperta izvēli, gan nosakāmajiem jautājumiem. Tiesa atzīst, ka nosakot ekspertīzi lietā un tiesai pašai

izraugoties ekspertu saskaņā ar Civilprocesa likuma 121.panta otro daļu, tiesa ir izpildījusi visas procesuālās darbības –

dodot pusēm gan laiku gan veidu kā pieteikt savus ekspertu kandidātus, uzdot jautājumus ekspertam.

Tiesa atzīst, ka pieņemot lēmumu 2014.gada 27.aprīļa tiesas sēdē bez tiesas izraudzītā eksperta /pers. E/ klātbūtnes, un

neuzaicinot ekspertu uz tiesas sēdi tikai tāda iemesla pēc, lai viņu brīdinātu par kriminālatbildību pēc Krimināllikuma 300. un

302.panta, šis apstāklis, nevar būt par pamatu eksperta atzinuma tiesiskā spēka apšaubīšanai vai arī eksperta kompetences

apšaubīšanai. No 2014.gada 27.aprīļa lēmuma redzams, ka tiesa norādījusi speciālistu /pers. E/ brīdināt par atbildību pēc

Krimināllikuma 300., un 302.panta. No Ekspertīzes slēdziena redzams, ka eksperts ir parakstījies par to, ka pirms

ekspertīzes veikšanas viņš ir brīdināts par kriminālatbildību (lietas 140.lapa, 2.sējums). Bez tam, tiesas sēdē 2016.gada

7.aprīlī eksperts /pers. E/ norādīja, ka uztur savu eksperta atzinumu un tiesā parakstījās par viņa brīdināšanu par

kriminālatbildību pēc KL 300. un 302.panta. Fakts, ka eksperts brīdināts tiesā par kriminālatbildību pēc KL 300. un

302.panta jau pēc rakstveida atzinuma sastādīšanas tiesa ieskatā nav pamats eksperta atzinuma tiesiskā spēka apšaubīšanai.

Bez tam, Civilprocesa likuma 123.pants nosaka tos ierobežojumus, kuriem pastāvot, eksperts nevar piedalīties lietas

izskatīšanā un šajā gadījumā ekspertam ir sevi jāatstata, bet, ja eksperts nav sevi atstatījis, lietas dalībnieki ir tiesīgi pieteikt

viņam noraidījumu. Noraidījumu ekspertam piesaka un tiesa to izlemj šā likuma 20.un 21.pantā noteiktajā kārtībā.

Civilprocesa likuma 20.panta otrā daļa paredz, ka noraidījumu ekspertam var pieteikt līdz lietas izskatīšanas pēc būtības

pabeigšanai, puses ekspertam tiesas sēdē noraidījumu nepieteica. Atbildētājs nepieteica arī lietas izskatīšanas laikā lūgumu

par papildus ekspertīzes noteikšanu, atbildētājs paskaidrojumos nav norādījis vai piekrīt arī ekspertīzes atzinumam, tikai

norāda, ka eksperta atzinums nevar tikt izmantots lietā kā rakstveida pierādījums, atbildētāja norādīto argumentu dēļ.

Taču tiesa, pamatojoties uz iepriekš minēto argumentu izklāstu, atzīst, ka ekspertīzes slēdziens ir uzskatāms un

vērtējams kā rakstveida pierādījums lietā.

Tiesa atzīst, ka ar ekspertīzes slēdzienā Nr.3-4.2.0/53012 norādītajiem secinājumiem ir pierādīts un konstatēts, ka

iekārta “Atkaulošanas konveijers” neatbilst MK noteikumu Nr.195, MK noteikumu Nr.709 un Regulas Nr.1935/2004

prasībām. Un konkrēti:

UAB “EFIS” iekārtas “Cūkgaļas/liellopu gaļas atkaulošanas un atdzīslošanas līnijas ar ražošanas jaudu 24 tonnas vienā

maiņā” EK atbilstības deklarācija neatbilst MK 195 p.24 prasībām, un satur atsauces uz tās sastādīšanas laikā spēkā

neesošiem standartiem un normatīvajiem aktiem.

2013.gada 31.janvārī starp UAB “EFIS” un SIA “FOREVERS” ir sastādīts protokols par Atkaulošanas konveijera

stāvokli, kā arī SGS inspekcijas atskaite Nr.501300015 liecina, ka pēc Atkaulošanas konveijera palaišanas ekspluatācijā vēl

nav bijušas uzstādītas visas iekārtas atbilstoši līguma specifikācijai, un nav bijuši pabeigti regulēšanas montāžas darbi, lai

pilnvērtīgi palaistu Atkaulošanas konveijeru darbībā.

Līdz ar to Atkaulošanas konveijers neatbilda līguma nosacījumiem, jo:

-līguma 3.1.punkts nosaka: “Pārdevējs garantē, ka iekārtas kvalitāte un komplektācija atbilst (..) kvalitātes prasībām,

normām un standartiem, kuri ir spēkā Eiropas Savienībā un Latvijas Republikā”;

-līguma 3.2.punkts nosaka: “Pārdevējs garantē, ka piegādātā Iekārta būs bez trūkumiem un defektiem, pilnā

komplektācijā un pēc tās palaišanas ekspluatācijā būs pilnībā gatava darbam”;

-līguma pielikuma Nr.1 4.punktā noteikts, ka “Iekārtai pilnībā jāatbilst ES un Latvijas Republikas likumdošanas

normām priekš darba ar pārtikas produktiem”.

Attiecībā uz Atkaulošanas konveijera atbilstību tā tehniskajai dokumentācijai norāda, ka apsekošanas laikā nebija

pieejama tehniskā dokumentācija attiecībā uz visām Atkaulošanas konveijera sastāvdaļām. Līdz ar to nav iespējams

objektīvi izvērtēt iekārtas atbilstību tās tehniskajai dokumentācijai.

Atkaulošanas konveijeru nedrīkstēja nodot un pielaist ekspluatācijā, jo tam iztrūka nepieciešamā informācija:

ekspluatācijas dokumentācija (pilnvērtīga lietošanas instrukcija valsts valodā) un tehniskā dokumentācija attiecībā uz visām

Atkaulošanas konveijera sastāvdaļām.

Atbildētāja piegādātā iekārta, Atkaulošanas konveijers, varētu pilnvērtīgi darboties, ja būtu veikti kvalitatīvi

uzstādīšanas-palaišanas regulēšanas darbi un ja būtu visa nepieciešamā normatīvajiem aktiem tehniskā dokumentācija.

Atkaulošanas konveijeram nav uzstādīta daļa gravitācijas ceļu uz iepakošanas iekārtu, kas neatbilst pieejamajai

Atkaulošanas konveijera tehniskajai dokumentācijai.

Apsekošanas laikā nebija pieejama tehniskā dokumentācija attiecībā uz visām Atkaulošanas konveijera sastāvdaļām.

Līdz ar to nav iespējams objektīvi izvērtēt Atkaulošanas konveijera darbību atbilstoši tā tehniskajai dokumentācijai.

Atbildētājs nav piegādājis un uzstādījis kvalitatīvu Atkaulošanas konveijeru atbilstoši līgumam un tā specifikācijai. Šī

apgalvojuma pamatojums ir identisks Ekspertīzes slēdziena 5.1.punktā aprakstītajam pamatojumam.

Tā kā līguma 3.1.punkts atsaucas uz Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, atbildētājam

jāievēro MK 195 p. 192.11 prasības, kur noteikts, ka lietošanas instrukcijās iekļauj “instrukcijas par mašīnas nodošanu

ekspluatācijā un lietošanu un, ja nepieciešams, instrukcijas par operatoru apmācību.”

Ekspertīzes laikā tika konstatētas valsts valodā netulkotas lietošanas instrukcijas attiecībā uz atsevišķām Atkaulošanas

konveijera sastāvā esošām iekārtām, taču lietošanas instrukcija attiecībā uz Atkaulošanas konveijeru kā vienotu veselumu

netika atrasta. Attiecīgi nav pierādījumu arī par MK 195 p. 192. 11 prasību izpildi.

Ekspertīzes laikā netika gūti dokumentāli pierādījumi par personāla apmācību veikšanu darbam ar Atkaulošanas

iekārtu.

Atkaulošanas konveijera apsekošanas laikā netika konstatēts dokuments, kuru varētu apzīmēt kā “CE sertifikātu”. Līdz

ar to ekspertam nav iespējams sniegt atbildi uz šo jautājumu.

Atbildētāja izsniegtais CE sertifikāts neatbilst ES un Latvijas Republikas likumdošanas prasībām, jo izsniegts

2012.gadā (dokumentā uzrādīts tikai izdošanas gads), bet satur atsauci uz direktīvu 98/37/EK, kura nav spēkā kopš

2009.gada, un atsauces uz standartiem DIN EN 292-1 un DIN EN 292-2, kuri nav spēkā kopš 2004.gada.

Atkaulošanas konveijera “savešanas kārtībā, palaišanas, regulēšanas” darbus veikusi UAB “UKRENGA” saskaņā ar

2013.gada 20.augusta līgumu Nr.280/08-28, kas noslēgts ar mērķi novērst tehniskās problēmas, kas uzrādītas SGS

inspekcijas atskaitē Nr.501300015. Veikto darbu galējais apjoms atspoguļots 2014.gada 29.decembra noslēguma aktā.

Savukārt veikto darbu izmaksas norādītas SIA “FOREVERS” 2015.gada 20.jūlija izziņā Nr.02-245/15, un tās sastāda

26500,36 euro. Eksperta ieskatā veikto darbu izmaksas atbilst brīvā tirgus nosacījumiem.

Ekspertīzes laikā netika iegūta informācija, ka būtu bijusi veikta Atkaulošanas konveijera sertifikācija, līdz ar to nav

iespējams vērtēt tās izmaksas.

Eksperta ieskatā abi ar Nr.1 numurētie līguma pielikumi satur vienīgi iekārtas aprakstu ar tās galvenajām sastāvdaļām un

iekārtas jaudu (ražotājspēju), bet jēdziena “Tehniskā dokumentācija” saturs sniegts MK 195 p.28: “Mašīnas tehniskajā

dokumentācijā apkopo informāciju par mašīnas konstrukciju, izgatavošanu un lietošanu, un tā apliecina, ka mašīna atbilst

šo noteikumu prasībām. Detalizētus rasējumus un citu specifisku informāciju par ražošanā lietotajiem pakārtotajiem

mezgliem mašīnas tehniskajā dokumentācijā iekļauj tad, ja informācija par šādiem mezgliem ir nozīmīga pārbaužu veikšanā

par atbilstību būtiskajām veselības aizsardzības un drošuma prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību.”

Abu ar Nr.1 numurēto līguma pielikumu saturs neļauj tos apzīmēt kā “tehnisko dokumentāciju”.

UAB “EFIS” 2012.gada 14.augusta pirkuma līguma Nr.14/08/2012 ietvaros ražotā iekārta (atkaulošanas konveijers)

neatbilda SIA “FOREVERS” kā pasūtītāja 2012.gada 14.augusta pirkuma līguma Nr.14/08/2012 ietvaros iekārtai

(atkaulošanas konveijers) sākotnēji izvirzītajām tehniskajām prasībām. Šī apgalvojuma pamatojums ir identisks Ekspertīzes

slēdziena p.5.1. Aprakstītajam.

UAB “EFIS” CE sertifikāts (atbilstības deklarācija) neatbilst ES un Latvijas Republikas likumdošanas prasībām, kā tas

jau konstatēts Ekspertīzes slēdziena p.5.9. Punktā.

UAB “EFIS” pieļāvusi šādus SIA “FOREVERS” kā pasūtītāja 2012.gada 14.augusta pirkuma līguma Nr.14/08/2012

ietvaros iekārtai (atkaulošanas konveijers) sākotnēji izvirzīto tehnisko prasību pārkāpumus:

-pārkāpti MK 195 p.24 un tā apakšpunkti, MK 195 p. 191. un tā apakšpunkti, MK 195 p.192. un tā apakšpunkti,

-pārkāpti MK 709 IV daļas “Ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūve” 42. un 45.punkti, (kādi punkti pārkāpti nav

iespējams izvērtēt, jo nav dokumentācijas un uzlīmju),

-pārkāpts Regulas Nr.1935/2004 p.18.

UAB “EFIS” pieļautie iekārtai (atkaulošanas konveijers) sākotnēji izvirzīto tehnisko prasību pārkāpumi ietekmēja

iekārtas (atkaulošanas konveijers) darbspēju:

-Netika izstrādāts dokuments par iekārtas nodošanu ekspluatācijā (MK 195 p. 192.11), līdz ar to nebija saprotams,

kādā veidā veicami iekārtas palaišanas un regulēšanas darbi. Atbilstoši Atbilstoši SGS inspekcijas atskaitē Nr.501300015

sniegtajai informācijai, iekārta nedarbojās ar SIA “FOREVERS” plānoto jaudu (ražotājspēju), jo uz konveijera notika

produkcijas sastrēgumi.

-Nebija instrukciju par operatoru apmācību līdz ar to daudzus darbu veica pašizglītošanās ceļā, kas ietekmēja

izlaižamās produkcijas apjomu.

-Nav dokumentācijas tukšo kastu nolaišanai zemākā līmenī, tika bojātas kastes.

-Nav dokumentācijas “Gaļas svēršanas un klasifikācijas centrs EFIS “ProdLine”, nevarēja veikt izlaižamās produkcijas

uzskaiti, kas ietekmēja izlaižamās produkcijas apjomu.

-Nebija elektroshēmu, nav drošības zīmju un pierādījumu, ka veikti elektomērījumi, kas ietekmēja elektrodrošību.

-Nav iekārtu palaišanas - nodošanas protokolu (aktu), nav iespējams noteikt iekārtu palaišanas datumu ekspluatācijas

režīmā.

-Daļai iekārtu (konveijeri un transportieri) nav atbilstošu instrukciju ekspluatācijai, apkopei un regulēšanai, rezerves daļu

specifikācijas, kas ietekmēs patērējamo laiku iekārtu apkopē.

Tiesa atzīst, ka ekspertīzes slēdzienā norādītie trūkumi pamato un atbilst prasītāja norādītajiem iekārtas trūkumiem

prasības pieteikumā, papildinājumos, kā arī mutvārdu paskaidrojumus izteiktajam, savukārt atbildētājs savus argumentus

par līguma izpildi attiecībā pret SIA “FOREVERS” pilnā apjomā un atbilstoši līguma nosacījumiem, kā arī atbilstoši

kvalitātes prasības normām un standartiem, kuri ir spēkā Eiropas Savienībā un Latvijas Republikā, tajā skaitā “CE”

sertifikātam - ar pierādījumiem lietā nav apstiprinājis.

Tiesa atzīst, ka lietā iesniegtais CE sertifikāts (lietas 153.lapa, 1.sējums), neatbilst ES un Latvijas Republikas normatīvo

aktu prasībām, jo izsniegts 2012.gadā, bet satur atsauci uz direktīvu 98/37/EK, kura nav spēkā kopš 2009.gada un atsauces

uz standartiem DIN EN 292-1 un DIN EN 292-2, kuras nav spēkā kopš 2004.gada, līdz ar to šāds sertifikāts nevar tikt

uzskatīts par atbilstošu Līguma 3.1.punkta prasībām.

Bez tam, tiesa vērtē kā rakstveida pierādījumu lietā prasītāja iesniegto Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību

“Sertifikācijas un Testēšanas centrs” Atbilstības novērtēšanas nodaļas galvenā eksperta /pers. H/ informāciju (lietas 189.-

190.lapa, 1.sējums), no kuras redzams, ka saskaņā ar Pirkuma - pārdevuma līgumu un Līguma pielikumu Nr.1 VSIA

“Sertifikācijas un testēšanas centra” speciālists ir konstatējis, ka uz uzņēmumam SIA “FOREVERS” piegādātajām iekārtām

ir attiecināmas sekojošas Eiropas Savienības Direktīvas: 2006/42/EK “Par mašīnām”, (Pamatdirektīva), kā arī sekojošas

papildu Direktīvas: 2006/95/EK, 2004/108/EK, 2009/23 EK, 2011/65/EK.

Līdz ar to, saskaņā ar Direktīvas 2006/42/EK 5.pantu “Laišana tirgū un nodošana ekspluatācijā”, ražotāja pienākums

pirms iekārtas piegādes tirgū un tās palaišanas ekspluatācijā ir:

-nodrošināt tās darbības atbilstību drošības un veselības aizsardzības pamatprasībām;

Nodrošināt Direktīvā atrunātās tehniskās dokumentācijas komplekta esamību;

Saskaņā ar ES Direktīvas prasībām nodot lietotāja rīcībā visu ekspluatācijai nepieciešamo informāciju, sagatavoto

Ekspluatācijas rokasgrāmatu ieskaitot;

Veikt, atbilstošo ES Direktīvu paredzēto, atbilstības novērtēšanas procedūru;

Balstoties uz Direktīvas prasībām, sastādīt ES Atbilstības deklarāciju un nodrošināt tās pievienošanu iekārtas

dokumentācijai;

Balstoties uz Direktīvas prasībām, marķēt iekārtu ar CE zīmi.

Atbildētājs UAB “EFIS” Pirkšanas- pārdošanas līguma 3.1.punktā piekrita, ka nodrošinās piegādājamās iekārtas

atbilstību Eiropas Savienības un Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošajām iekārtu kvalitātes normām un standartiem, tai

skaitā “CE” sertifikāta noteiktajiem. Līdz ar to, atbildētājam bija jānodrošina visi iepriekš minēto Eiropas Savienības

uzskaitīto direktīvu nosacījumi. Turklāt, UAB “EFIS” piegādātajām iekārtām ir jāiziet atbilstības novērtēšanas procedūra

saskaņā ar reglamentējošo dokumentu izvirzītajām prasībām.

Tiesa piekrīt speciālista norādītajam (lietas 189.lapa, 1.sējums) par to, ka:

Uz konveijeriem, sadalīšanas zāģi, ādas novilkšanas iekārtu, iekārtu plēves novilkšanai no gaļas ir attiecināmi: Direktīva

2006/42/EK “Par mašīnām”, Direktīva 2004/108/EK “Par to, kā tuvināt dalībvalstu tiesību aktus, kas attiecas uz

elektromagnētisko savietojamību”, Direktīva 2006/95/EK “Par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz

elektroiekārtām, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās”.

Uz vadības skapjiem: Direktīva 2004/108/EK “Par to, kā tuvināt tiesību aktus, kas attiecas uz elektromagnētisko

savietojamību”, Direktīva 2006/95/EK “Par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz elektroiekārtām, kas paredzēta

lietošanai noteiktās sprieguma robežās”, Direktīva 2011/65EK (roHS2) “Par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu

elektriskās un elektroniskās iekārtās”.

Uz produkcijas svēršanas iekārtām:

Direktīva 2009/23/EK “Par neautomātiskiem svariem”.

Tiesa atzīst, ka lietā nav iesniegti atbilstoši dokumenti, kas apstiprina iekārtas “Atkaulošanas konveijers” atbilstību

minētajām Eiropas Savienības Direktīvam un standartu prasībām, lietā nav iesniegti dokumenti, kas apstiprina ES

Atbilstības deklarācijā noteikto attiecībā uz iekārtu montāžu, tehnisko apkopi. Prasītājs tiesai savos paskaidrojumos

norādījis, ka atbilstošu dokumentāciju nav saņēmis no atbildētāja puses, savukārt atbildētājs savos paskaidrojumos norāda,

ka nepieciešamā dokumentācija prasītajam ir nodota, ko apstiprina ar lieta iesniegto Tehniskās dokumentācijas nodošanas

aktu (lietas 40.-42.lapa, 3.sējums). Šajā aktā norādīts, ka dokumentācija ietver tehnisko līnijas pasi un elektrības shēmas pie

sadales līnijas vadības. Tiesa atzīst, ka tehniskās dokumentācijas nodošanas akts ir sastādīts vispārīgi, tā kā nav norādīts

dokumentācijas uzskaitījums atbilstoši Pirkuma- pārdevuma līguma 3.1.punktam un atbilstoši iepriekš uzskaitītajām no

Direktīvām izrietošajām prasībām, ņemot vērā faktu, ka prasītājs norāda, ka atbilstošā dokumentācija nav saņemta, tiesa

atzīst, ka atbildētāja pienākums saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta nosacījumiem ir pierādīt savu iebildumu

pamatotību, lai nerastos arī šaubas, bez tam, lietā nav iesniegti citi pierādījumi atbildētāja argumentiem par to, ka atbildētāja

piestādītās iekārtas kvalitāte un komplektācija atbilst ražotāja noteiktajām normām un standartiem, kas savukārt atbilst un ir

spēkā Eiropas Savienībā un Latvijas Republikā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta pirmajai daļai, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas

pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas

balstīta un loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Ņemot vēra to, ka tiesa izvērtējot lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, kopsakarā ar liecinieku liecībām, lietas

materiāliem, atzīst, ka atbildētājs UAB “EFIS” nav izpildījis Pirkuma Līguma Nr.14/08/2012 3.1.punktu, 3.2.punktu,

2.9.punktu, tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības prasīt no atbildētāja radušos zaudējumu atlīdzību, kā to nosaka Civillikuma

2021.pants, kas nosaka, ka no pirkuma līguma izceļas abām pusēm savstarpējas prasījumu tiesības kā uz līguma

izpildīšanu, tā arī uz zaudējumu atlīdzību. No minētā izriet, ka pēc Civillikuma pirkuma līgums rada pienākumu pārdevējam

nodot lietu vai tiesību, bet pircējam –samaksāt pirkuma maksu. Ja līgums netiek izpildīts vai ir izpildīts nepienācīgi, tad

līguma pārkāpējam ir pienākums atlīdzināt zaudējumus (skat, Civillikuma komentāri, Saistību tiesības, Otrais izdevums,

Mans īpašums , Rīga, 2000, 422.lpp.).

Civillikuma 2030.pantā noteikts, ka ja pirkto lietu nemaz nenodod vai nenodod attiecīgā kārtā, tad pircējs var prasīt

atlīdzību par visiem zaudējumiem, it sevišķi, ja nodošana kļuvusi neiespējama aiz pārdevēja vainas. No minētā panta izriet,

ka pārdotās lietas nenodošana arī attiecīgā kārtā ir līguma pārkāpums, neatļauta darbība, par kuru atbildība saskaņā ar

Civillikuma 1635. un 1775.pantu iestājas zaudējumu atlīdzināšanas veidā. Kā nosaka Civillikuma 2030.panta komentāros

teiktais “apzīmējums “visi zaudējumi” nozīmē to, ka jāatlīdzina gan esošās mantas samazinājums, gan sagaidāmās peļņas

atrāvums (1772.p.)”, (skat, Civillikuma komentāri, Saistību tiesības, Otrais izdevums, Mans īpašums, Rīga, 2000,

426.lpp.).

Civillikuma 1775.pantā noteikts, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

Arī Civillikuma 1779.pantā noteikts, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai

bezdarbību nodarījis.

Izvērtējot prasītāja norādīto zaudējumu apmēru, to uzskaitījumu un lietā iesniegtos prasītāja pierādījumus, tiesa atzīst,

ka prasītājs lietā nav iesniedzis pierādījumus, kas pilnā apmērā un apjomā pamato prasītāja norādīto zaudējumu summas.

Un konkrēti: 1.prasītājs lūdz piedzīt zaudējumus, kas saistīti ar nekvalitatīvas Iekārtas dīkstāvi (darba algas

palielinājums, papildu amortizācija, papildus elektroenerģijas patēriņš). Zaudējumu aprēķinā prasītājs zaudējumus, kas

saistīti ar nekvalitatīvas Iekārtas dīkstāvi par kopējo summu ir novērtējis par 59528,05 LVL jeb 84773,28 euro.

Prasītājs atsevišķi ir izvērtējis zaudējumu apmēru par algas palielināšanos, par papildamortizāciju un papildenerģijas

patēriņu. Bez tam, pēc 2016.gada 9.novembra tiesas sēdē tiesas norādītā, prasītājs ir iesniedzis tiesā zaudējumu aprēķina

pamatotību, rakstveida pierādījumus, kas atrodas Civillietas 4.sējumā.

Tā prasītājs zaudējumus par algas palielināšanu novērtējis 12998,24 LVL jeb 18493,88 euro. Zaudējumi tiek prasīti par

laika periodu no 2012.gada jūlija līdz 2013.gada augustam (ieskaitot). Prasītājs pierādījumus savam pamatojumam un

summas aprēķinam ir iesniedzis rakstveida dokumentus, kas atrodas (lietas 6.-102.lapa, 4.sējums). Prasītājs norāda, ka

zaudējumu aprēķins, kas saistīts ar darba algas palielināšanos pamatojas uz izdevumu palielināšanos, kas saistīta ar

darbinieku darba apmaksu par produkcijas 1 kg pārstrādes apjomu, tai skaitā ražošanas izdevumu palielināšanās pēc

konveijera samontēšanas un darbu sākuma, darba alga uz 1 kg ir 0,016 eiro, darba devēja samaksātais sociālais nodoklis

palielinājies par 0,004 santīmu, kopējās izmaksas ir 0,0168 santīmi, kas par 0,003 santīmu vairāk nekā bija darbs bez

konveijera, zaudējumu summa sastāda 12998,24 lati jeb 18494,83 euro. Prasītājs pievienojis 2012.gada 31.maija Sadarbības

līgumu ar SIA “KONSO SERVISS” sākot ar 2012.gada jūliju un līdz 2013.gada septembrim tās ikmēneša rēķinus, aktus

par izpildītiem darbiem, darbinieku sarakstu, maksājuma uzdevumus par rēķinu apmaksu. Tiesas sēdē par zaudējumu

aprēķinu tika nopratināts SIA “FOREVERS” finanšu direktors /pers. R/.

Tā no lietā iesniegtā sadarbības līguma, kas noslēgts 2012.gada 31.maijā starp SIA “FOREVERS” un SIA “KONSO

SERVISS” (lietas 7.-9.lapa), redzams, ka SIA “KONSO SERVISS” kā pakalpojumu sniedzējs piešķir par maksu savus

darbiniekus veikt darbu Pakalpojumu saņēmēja kombinātā pēc adreses Granīta iela 9a, Rīga, bet Pakalpojumu saņēmējs

apmaksā pakalpojumus, saskaņā ar pakalpojumu sniedzēja komercpiedāvājumu, kas ir saskaņots nu noformēts atsevišķā

vienošanā vai kā šī Līguma pielikums. Tiesa izvērtējot minēto Sadarbības līgumu atzīst, ka ņemot vērā arī liecinieka /pers.

R/ liecības tiesas sēdē, prasītājs ir pierādījis, ka saistībā ar to, ka prasītājs iegādājās jaunu iekārtu “Atkaulošanas

konveijeru” prasītājam bija nepieciešami arī papildus darbinieki. Bet, kā redzams no zaudējumu aprēķina (lietas 5.lapa)

pirmās tabulas par ražošanas produkcijas kopsavilkumu, prasītājs zaudējumus ir aprēķinājis par laika periodu no 2012.gada

jūlija līdz 2013.gada augustam. Savukārt pēc lietā esošā iekārtas pieņemšanas- nodošanas akta, redzams, ka iekārta

prasītājam piegādāta 2012.gada 7.decembrī. Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājs nepamatoti ir aprēķinājis minētos

zaudējumus par laika periodu no 2012.gada jūlija līdz 2012.gada novembrim. Lai gan liecinieks /pers. R/ tiesas sēdē

norādīja, ka minētais laika periods nav iekļauts summas aprēķinā, lietā ir iesniegti rēķini un akti par izpildītajiem darbiem

starp SIA “KONSO SERVISS” un SIA “FOREVERS”, sākot no 2012.gada jūlija.

Prasītājs lietā iesniedzis datorizēti sastādītu izdruku ar darbinieku sarakstu par laika periodu gan no 2012.gada jūlija

līdz 2012.gada novembrim, gan no 2013.gada janvāra līdz 2013.gada augustam (lietas 6.lapa, 4.sējums). Tiesa atzīst, ka no

šī rakstveida pierādījuma izriet, cik darbinieku pēc skaita, uzvārdi, personas kodi ir nostrādājuši dienas un stundas, redzams

aprēķins un sociālais nodoklis, SIA “Konso serviss” pakalpojumi. No Rēķina Nr. KS090712-1 no 2012.gada 7.jūlija (lietas

10.lapa, 4.sējums) redzams, ka rēķins sastādīts kā norēķini par izpildītajiem darbiem par periodu no 16.06.2012.

-30.06.2012. Akts Nr.1 par izpildītiem darbiem 2012.gada jūnijā apstiprina to, ka darbu aprakstā iekļautas 12 pozīcijas,

norādītas stundas, vienības cena, summa, soc. nodoklis, peļņa, PVN (lietas 11.lapa, 4.sējums). Lietas 12.-13.lapā, 4.sējums

atrodas darbinieku saraksts, kurā norādīti personas kodi, citi dati, nav redzams, par kādu laika periodu ir sagatavota šī

datorizētā izdruka.

Arī par laika periodu no 2013.gada janvāra līdz 2013.gada augustam prasītājs lietā iesniedzis maksājuma uzdevumus

par samaksu SIA KONSO SERVISS pēc līguma rēķinus par izpildītajiem darbiem, kurus izrakstījis SIA “KONSO

SERVISS” un aktus par izpildītajiem darbiem (lietas lapa 44.-96., 102.). Pie dokumentiem par minēto laika periodu

pievienotas arī datorizētas izdrukas ar darbinieku sarakstu, bet izdrukas neapstiprina laika periodu, par kādu tās veiktas.

Tiesas sēdē tiesa ar liecinieka /pers.R/ liecībām noskaidro, ka SIA “FOREVERS” telpās pēc adreses GGranīta iela 9a,

strādāja arī citi darbinieki, strādāja vecā iekārta, ne visi darbinieki tika izmantoti darbam pie jaunas iekārtas, pie atkaulošanas

konveijera strādāja gaļas izcirtēji, liecinieks norādīja, ka aprēķinot zaudējumus par algas palielinājumu tika ņemti vērā tikai šie

rādītāji, kurus viņam iesniedza grāmatvede. Kā norādīja liecinieks /pers. R/ lietas materiālos zaudējuma aprēķinam šādi

dokumenti nav pievienoti. Tiesas sēdē liecinieks /pers. R/ neizskaidroja kā konkrēti ir izrēķināti zaudējumu aprēķinā

norādītie cipari un darba stundas. Pēc tiesas aprēķina, ņemot vērā liecinieka noteikto, ka zaudējumi rēķināti tikai par periodu

no 2013.gada janvāra līdz 2013.gada augustam, ņemot vērā, ka pie konveijera strādāja gaļas izcirtēji un lietā esošos

pierādījumus par šo laika periodu -tas ir aktus Nr.7 līdz 15, no kuriem tiesa ņēma vērā pozīciju gaļas izcirtēja pakalpojumi,

jo par citām darba apraksta pozīcijām prasītājs vai liecinieks nepaskaidroja kā tās attiecas uz konkrētā zaudējuma aprēķinu,

un ņemot vērā katrā aktā nostrādātās stundas un pēc vienības cenas aprēķinātās summas kopā ar PVN tiesas aprēķins par

stundām ir 2696, bet zaudējumu aprēķinā 28824, summa 8274,5 LVL jeb 11772,95 euro. Aprēķinus tiesa veica pēc

dokumentiem aktiem no 41., 46., 51., 56., 63., 71., 79., 87., 96.lapas, 4.sējums. Ņemot vērā to, ka prasītājs nav norādījis

konkrētus pierādījumus kādi konkrēti darbinieki gan pēc uzvārdiem, gan pēc darbinieku darba apraksta strādāja pie

“Atkaulošanas konveijera” prasītāja norādītajā zaudējumu pieprasīšanas periodā, tiesa uzskata, ka prasītājs nav pierādījis

prasījumu daļā par darba algas palielināšanos, bez tam, arī tiesas pašas izskaitļoto un pieņemto aprēķinu, prasītājs nav

pierādījis ar lietā konkrētiem pierādījumiem par to, ka tieši gaļas izcirtēji un cik darbinieku strādāja minētajā laika periodā. Kā

tika noskaidrots ar liecinieka /pers. R/ liecībām tiesas sēdē pēc adreses Granīta iela 9a, Rīga, kur atrodas SIA

“FOREVERS” uzņēmums strādā arī citas iekārtas, tātad tika nodarbināti arī citi darbinieki, to apstiprina arī lietā iesniegtais

sadarbības līgums, kas tika noslēgts par papildus darbiniekiem jau 2012.gada 31.maijā, tas ir vēl pirms Pirkuma līguma

parakstīšanas 2012.gada 14.augustā, kas nepārprotami apstiprina faktu, ka SIA “FOREVERS” strādāja darbinieki jau no

2012.gada 1.jūnija, par ko arī sastādīti akti, aprēķini un veikta apmaksa ar maksājuma uzdevumiem. Prasītājs konkrēti un

nepārprotami, nav nodalījis un pierādījis lietā zaudējumu apmēru saistībā ar darba algas palielināšanos. Tiesa atzīst, ka

ņemot vērā, ka prasītājs nav norādījis darbiniekus, darbinieku darba aprakstu, konkrētas katra nostrādātās stundas un darba

samaksas aprēķinu, par darbiniekiem, kuri strādāja pie strīdus iekārtas, tiesa pēc prasītāja iesniegtajiem pierādījumiem nevar

izvērtēt šos apstākļus un pierādījumus precīzi, lai noteiktu zaudējumus saistībā ar darba algas palielināšanos, prasījums daļā

par algas palielināšanos ir noraidāms. Tiesa atzīst, ka prasītāja pienākums ir pamatot un pierādīt savu prasījumu, ko tiesa

prasītājam norādīja arī 2016.gada 9.novembra tiesas sēdē.

Izvērtējot prasītāja iesniegtos pierādījumus, liecinieka /pers. R/ liecības tiesas sēdē un prasījuma pamatojumu daļā par

zaudējumu piedziņu papildamortizācijas dēļ, tiesa atzīst, ka prasījums daļā par papildamotrtizācijas zaudējumu piedziņu

prasītāja norādītajā apmērā 13498,40LVL jeb 19205,51 euro nav pamatots un ir noraidāms.

No prasītāja rakstveida iesnieguma par iesniegtā zaudējumu aprēķina pamatojumu 2.punkta (lietas 3.lapa, 4.sējums),

kuru tiesas sēdē uzturēja arī prasītāja pārstāvji, redzams, ka zaudējumu aprēķins no papildus iekārtas amortizācijas

pamatojas uz izdevumu palielināšanas, kas tiek pārcelti uz produkcijas pašizmaksu no tehnoloģiskās iekārtas saskaņā ar

spēkā esošo grāmatvedības metodiku amortizācijas aprēķinu. Tehnoloģiskās iekārtas ekspluatācijas laiks ir septiņi gadi vai

84 mēneši. Papildus tiesas sēdē prasītāja pārstāvis norādīja, ka amortizācija tiek aprēķināta pēc grāmatvedības metodikas

un, amortizācijas laik ir rēķināts par 8,5 mēnešiem no 2012.gada decembra līdz 2013.gada augustam, kas sastāda 13498,40

LVL jeb 19205,51 euro. No lietā esošā aprēķina izriet, ka iekārtas vērtība, kas ir 133,396 LVL jeb 190000 euro ir izdalīta ar

84 mēnešiem un iegūstot viena mēneša amortizācijas summu tā reizināta ar 8,5 mēnešiem. Lai gan prasītājs savos

paskaidrojumos konkrēti nenorāda, tiesa atzīst, ka papildus amortizācijas aprēķināšanai izmantota “lineārā metode”. Šī

metode paredz, ka pamatlīdzekļu vērtība samazināsies vienmērīgi. Pēc šīs metodes ik gadu norakstāmo nolietojuma summu

nosaka, izdalot objekta sākotnējo vērtību ar noteikto (normatīvo) ekspluatācijas gadu skaitu. Tiesa konstatēja, ka

amortizācija ir patērētā ( nolietotā) kapitāla aprēķināšana un atmaksāšana.

Tiesa pēc saviem ieskatiem, izvērtējot grāmatvedības metodiku par amortizācijas aprēķināšanu, iepazinās ar Finanšu

ministrijas norādījumiem Nr.02/5/357 “Par pamatlīdzekļu un to nolietojuma (amortizācijas) uzskaiti”. Minēto norādījumu

5.1.punkts nosaka, ka pamatlīdzekļu objekta vai līdzīgu pamatlīdzekļu grupas, kuru derīgās lietošanas laiks ir ierobežots,

iegādes vai izgatavošanas izmaksas vai pārvērtēšanā iegūtais vērtības pieaugs pakāpeniski jānoraksta (jāamortizē)

paredzētajā derīgā lietošanas laikā. Pamatlīdzekļu derīgās lietošanas laiku uzņēmumu finanšu un saimnieciskās darbības

vajadzībām nosaka uzņēmuma vadītājs, pamatojoties uz gūto pieredzi par līdzīga veida pamatlīdzekļu faktiskās

izmantošanas laiku vai citiem faktoriem. 5.5.punkts nosaka, ka pamatllīdzekļu nolietojums (amortizācija) ir summa, kuru to

vērtības dzēšanai pakāpeniski iekļauj ražošanas izmaksās paredzamajā pamatlīdzekļu derīgās lietošanas laikā. 5.8.punkts

nosaka, ka pamatlīdzekļu nolietojums (amortizācija) jāaprēķina sistemātiski katrā pārskata periodā atbilstoši iegrāmatotajai

attiecīgā gada vērtībai un tādā pašā apmērā jāuzrāda peļņas un zaudējumu aprēķinā neatkarīgi no tā, vai pārskata gads tiek

noslēgts ar peļņu vai ar zaudējumiem. Nolietojuma (amortizāciju) sāk rēķināt ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc

pamatlīdzekļu nodošanas ekspluatācijā.

Izvērtējot iepriekšminēto, tiesa atzīst, ka amortizāciju prasītājs var sākt rēķināt pēc iekārtas nodošanas ekspluatācijā,

taču tiesas sēdē prasītāja pārstāvis gan savos paskaidrojumos gan arī prasības pieteikumā paskaidro, ka iekārta nav nodota

ekspluatācijā, bez tam arī tiesas sēdē prasītāja pārstāvis paskaidroja, ka arī uz lietas izskatīšanas dienu iekārta nav nodota

ekspluatācijā. Pie šādiem apstākļiem prasītājam nav likumīga pamata rēķināt papildamortizāciju, taču, ja prasītājs uzskata,

ka papildamortizācija par prasītāja norādīto laika periodu un summu ir iekļaujama zaudējumu apmērā, tad prasītājam ir arī

konkrēti jānorāda šī prasījuma juridiskais pamatojums, kā arī apstākļi un jāiesniedz tiesai pierādījumi, kas to apstiprina.

Tiesa atzīst, ka amortizācijas summas uzņēmuma ir jānorāda pamatlīdzekļu uzskaitījuma dokumentā, kā arī savos ikgadējos

pārskatos, jo amortizācijas uzskaitījums ir arī iekļaujams aprēķinot ar nodokli apliekamo peļņu, norādot uzņēmuma

izdevumus, taču prasītājs tiesai nav iesniedzis atbilstošus dokumentus par šādu uzskaitījumu, iesniedzis gada pārskatu par

uzņēmuma peļņu, zaudējumiem, kas ir iekļautu uzņēmuma darbības pārskatā, kas arī ir saistīti ar tiesā iesniegtajām

prasībām.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasītājs nav pierādījis lietā faktu, ka aprēķinātie zaudējumi papildamortizācijas

dēļ par 19205,51 euro ir jāiekļauj zaudējumos pret atbildētāju, un šos zaudējumus prasītājam aprēķināt bija tiesisks pamats.

Izvērtējot prasītāja iesniegtos pierādījumus, liecinieka /pers. R/ liecības tiesas sēdē un prasījuma pamatojumu daļā par

zaudējumu piedziņu attiecībā uz elektroenerģijas patēriņu, tiesa atzīst, ka prasītājs lietā nav pamatojis prasījuma apmēru par

33085,41 LVL jeb 47073,88 euro.

Prasītājs prasības pieteikuma pamatojumā daļā par zaudējumu piedziņu papildeletroenerģijas patēriņa dēļ norādījis, ka

zaudējumu aprēķins no papildus elektroenerģijas patēriņa pamatojas uz UAB “EFIS” piegādātā konveijera elektrodzinēju

kopējas jaudas un kopējā darba laika, kas tika iztērēts ražošanai pēc konveijera samontēšanas. Norāda, ka izdevumu

pierādījumi ir sākot ar 2013.gada janvāri līdz 2013.gada septembrim SIA “ENEFIT” rēķini par prasītāja patērēto

elektroenerģiju ar pamatojošiem dokumentiem un maksājuma uzdevums par rēķina apmaksu, kā arī ar AS “SADALES

TĪKLS” rēķini par prasītāja patērēto elektroenerģiju ar pamatojošiem dokumentiem un maksājuma uzdevums par rēķina

apmaksu.

Prasītājs zaudējumu aprēķina tabulā (lietas 5.lapa, 4.sējums) norādījis, jaudu kw.st. 15,0, nostrādātās stundas 28824,

vidējās elektrības cenu 0,077 un zaudējumu summa latos 33085,41 jeb 47073,88 euro.

Prasītājs kā pierādījumus savas prasības pamatotībai lietā iesniedzis sekojošus rakstveida pierādījumus:

-ENEFIT rēķinus par elektroenerģiju no 31.01.2013. līdz 2013. gada septembrim un AS Sadales tīkls atskaites par

mēneša norēķina datiem no 2013.janvārim līdz 2013.gada septembrim;

-grāmatvedības uzziņu;

-maksājuma uzdevumus par maksājumu veikšanu SIA ENEFIR par laika periodu no 2013.gada janvāra līdz 2013.gada

septembrim (ieskaitot);

-AS Sadales tīkls kārtējos rēķinu kopsavilkumus (lietas 105.-193.lapa, 4.sējums).

Augstākminētie rēķini, pēc prasītāja pārstāvja paskaidrojumiem, apstiprina, pierādījumus par ikmēneša izlietoto

elektroenerģiju, maksājumiem, no šiem rēķiniem prasītājs ir izskaitļojis vidējo elektrības cenu, jauda iekārtai ņemta pēc

ziņām uz iekārtas, savukārt zaudējuma summa aprēķināta pēc nostrādātajām stundām.

Tiesa atzīst, ka prasītāja iesniegtie rakstveida pierādījumi apstiprina vispārīgo informāciju par to, ka SIA

“FOREVERS” ik mēnesi patērējis elektroenerģiju, rēķini to apstiprina, apstiprina maksājumu veikšanu AS “Sadales tīklam”

un SIA “ENEFIT”, taču ņemot vērā, ka prasītājs elektroenerģijas zaudējumu patēriņu ir saistījis ar nostrādātajām darba

stundām 28824, kas atbilst prasītāja aprēķinātajām darba stundām, ko nostrādājuši darbinieki, tiesa atzīst, ka prasījums par

norādītājām darba stundām lietā nav pierādīts, ko tiesa arī noraidījusi attiecībā par darba algas palielināšanas zaudējumu

aprēķinu. Arī attiecībā uz zaudējumu aprēķināšanu par papildeletroenerģijas patēriņu par darba stundām 28824, prasītājs

sadaļā par šo zaudējumu aprēķinu pierādījumus lietā nav iesniedzis.

Prasītājs 2016.gada 24.marta prasības aprēķinā, arī aprēķina pamatojumā 2016.gada 14.decembrī (lietas 44.lapa,

3.sējums un 3.lapa, 4.sējums) norāda, ka pamatojoties uz 11.03.2016. SIA “Laika Stars” atzinumu, kas pierāda atbildētāja

nodarītos zaudējumus kopsummā 442425 euro apmērā, bet zaudējumu apmērs aprobežots ar pirkuma līguma noteikto

iekārtas cenu 190000 euro, lūdz piedzīt no atbildētāja nodarītos zaudējumus par kopējo summu 190 000 euro.

Prasītājs savos zaudējumu aprēķinos nenorāda kāda konkrēti summa ir piedzenama no atbildētāja par labu prasītājam

saistībā ar SIA “Laika Stars” sniegto atzinumu, arī uz tiesas norādi par to, ka norādīta summa, prasītājs nav iesniedzis

konkrēta prasījuma apmēru, prasītājs norāda, ka šī summa veido atlikušo summu līdz 190000 euro, kas pārsniedz visus

prasītāja norādītos un uzskaitītos zaudējumus gan prasības aprēķinā (lietas 44.lapa, 3.sējums, gan lietas 3.lapa, 4.sējums).

Tiesa iepazīstoties ar lietā iesniegto SIA “LAIKA STARS” atzinumu (lietas 46.-48.lapa), konstatēja, ka SIA “LAIKA

STARS” pēc prasītāja lūguma saņēmusi pasūtījumu sniegt atzinumu par SIA “FOREVERS” nodarītajiem zaudējumiem

sakarā ar UAB “EFIS” nepienācīgi izpildītu Pirkuma līgumu Nr.14/08/2012. No minētā rakstveida pierādījuma, izriet, ka

vērtētājs ir sniedzis savu viedokli par negūtās peļņas aprēķinu, norādot, ka negūtā peļņa ir SIA “Forevers” nodarītie

zaudējumi, tie ir 442 425 euro apmērā, bet zaudējumu apmērs tie ierobežots ar Pirkuma līgumā noteikto iekārtas cenu 19000

euro, līdz ar to nodarītie zaudējumi ir 190 000 euro.

Tātad, tiesa secina, ka prasītājs norādījis, ka ar SIA “LAIKA STARS” atzinumu ir pierādīts, ka prasītājam nodarīti

zaudējumi kā negūtā peļņa, aprobežojoties ar 190 000 euro, bet šajā summā prasītājs ir iekļāvis arī citus zaudējumus:

1.)tas ir iekārtas atjaunošanas izdevumus 26 500,36 euro, zaudējumus, kas saistīti ar nekvalitatīvas Iekārtas dīkstāvi

(darba algas palielinājums, papildu amortizācija, papildus elektroenerģijas patēriņš u.c.) par 84700,84 euro;

2.)izdevumi, kas saistīti ar iekārtas tehniskās inspekcijas veikšanu 556,60 euro;

3.)izdevumi, kas saistīti ar iekārtas tehniskās dokumentācijas sagatavošanu saskaņā ar 13.03.2015. SIA

“CONCEPTUM” komerciālo piedāvājumu Nr.301 un VSIA “SERTIFIKĀCIJAS UN TESTĒŠANAS CENTRS” atzinumu

Nr.1-9/364 “Par UAB “EFIS” “CE” sertifikāta un dokumentācijas atbilstību Eiropas Savienības direktīvām –prasītājs

nenorāda zaudējumu apmēru;

4.)izdevumi, kas saistīti ar atbildētāja finanšu analīzes taisīšanu 94,69 euro;

5.)izdevumi, kas saistīti ar tulkojumiem prasības sagatavošanai 729,49 euro, kas tika samaksāti SIA “VTI 2”;

6.)izdevumi, kas saistīti ar AS “INSPECTA LATVIA” ekspertīzes veikšanu kopsummā 2541 euro;

7.)izdevumi, kas saistīti ar SIA “Laika STARS” atzinuma veikšanu kopsummā 3267 euro;

8.)piestādītie rēķini par līgumsoda un kavējuma apmaksu 5000 euro un 57000 euro, kopā 10700 euro.

Tiesas sēdē 2017.gada 23.janvārī prasītāja pārstāvis zvērināts advokāts Davidovičs norādīja, ka zaudējumos ietilps arī

advokāta izdevumi, par ko prasītājs nenorādīja konkrētu summu.

Tiesa iepazīstoties ar lietā iesniegto SIA “Laika Stars” atzinumu lietas 46.-49.lapa, 4.sējums) un ņemot vērā tiesas sēdē

nopratinātā liecinieka /pers. S/, kas sagatavojis šo atzinumu liecības, atzīst, ka prasība daļā par zaudējuma aprēķinu par

negūto peļņu, bez prasītāja nosauktās konkrētās aprēķina summas, ir noraidāma.

Civillikuma 1772.pants nosaka, ka jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējas mantas samazinājums, vai arī

viņa sagaidāmās peļņas atrāvums.

Sagaidāmās peļņas atrāvuma (zuduša labuma, negūtās peļņas) apmēra noteikšana balstās galvenokārt uz ekonomiskiem

aprēķiniem, ņemot vērā dažādus faktorus, kas var palielināt vai samazināt peļņu konkrētos apstākļos. Bez tam, jēdzienu

“negūtā peļņa” nedrīkst jaukt ar jēdzienu “negūtie ienākumi”. Grāmatvedībā ir jāuzrāda plānotie, bet negūtie ieņēmumi, taču

lai noskaidrotu peļņu, no ieņēmuma jāatskaita ražošanas un realizācijas izdevumi, maksājamie nodokļi. Šāds skaidrojums

dots Latvijas Republikas Civillikuma komentāri, Mans īpašums, Rīga, 2000., 269.lpp. Tātad, tiesa atzīst, ka lai iegūtu peļņu

prasītājam ir jāveic arī tirdznieciskā darbība, kuras gaitā viņš pārdod savu saražoto produkciju, no kura sedz pārdošanas

izmaksas (piemēram, alga, sociālais nodoklis, amortizācijas, administrēšanas izmaksas). Šo izmaksu segšana ir būtisks

priekšnoteikums tīrās peļņas gūšanai, kāda būtu, ja atbildētājs neliktu šķēršļus prasītājam, tas ir iekārta būtu piegādāta un

darbotos atbilstoši Pirkuma līgumam. Prasītājam par minēto lietā jābūt iesniegtiem apstiprinošiem pierādījumiem.

Tiesas sēdē 2017.gada 23.janvārī ar liecinieka /pers. S/ liecībām, kurš sagatavoja atzinumu par zaudējumu aprēķinu

prasītājam, tiesa noskaidroja, ka atzinumā izmantoja publiski pieejamos pārskatus par 2012., 2013., 2014.gadu, iepazinās ar

gaļas pārstrādes dinamiku, ko pieprasīja SIA “FOREVERS”, lai saprastu, kas notiek ar ražošanas jaudām, kāda ir

uzņēmuma dinamika, lai novērtētu kā notiek uzņēmuma attīstība. Kā eksperts norāda, ka salīdzinot peļņas rādītājus, tas

liecina, ka uzņēmums ir ar skaidru nākotnes stratēģiju. Faktiski, 2013.gadā uzņēmums nepilnīgi funkcionējošas iekārtas dēļ

nespēja sasniegt tik strauju apjoma pieaugumu, kāds bija plānots, to spēja izdarīt tikai 2014.gadā. 2014.gada pieaugumam

bija jābūt jau 2013.gadā, viņš to saista ar problēmām ar iekārtu. Zinot peļņu un gaļas pārstrādes apjomus varēja aprēķināt arī

peļņu uz vienu kg un kopējo peļņu. Uzņēmums pelna 255 euro uz vienu pārstrādātās gaļas tonnu, līdz ar to šis viens

atrautais gads rada biznesam zaudējumus 440 tūkstošus euro negūtās peļņas. Uzņēmuma darbība bija ierobežota, nespēja

saražot cik bija plānojuši Garantija ir uzņēmuma esošie rezultāti, kas apliecina, ka viņš visu saražoto ir pārdevis.

Liecinieks/pers. S savā liecībā paskaidroja, ka uztur savu sastādīto atzinumu, prasītājs lietā daļā par zaudējumu

aprēķinu par neiegūto peļņu ir piestādījis pierādījumus- 2016.gada 11.marta SIA “LAIKA STARS” atzinumu (lietas 46.-

49.lapa). Citi pierādījumi, kas apstiprina prasītāja zaudējuma apmēru, kā arī SIA “LAIKA STARAS” atzinumā norādīto

informāciju, vadoties no kuras sastādīti aprēķinu- lietā prasītājs nav iesniedzis.

Ņemot vērā to, ka prasītājs nav lietā iesniedzis pierādījumus, kas apstiprina rakstveida pierādījumā –SIA “LAIKA

STARS” sniegto informāciju, aprēķinus, lietā nevar gūt apstiprinājumu aprēķinu pamatotībai, tiesa atzīst, ka prasījums daļā

par negūtās peļņas kā zaudējuma pieprasījumu no atbildētāja, nav pierādīts un noraidāms. Prasītājs nav iesniedzis

pierādījumus par SIA “FOREVERS” grāmatvedības datiem, pārskatiem vai citiem rakstveida pierādījumiem, kuri izmantoti

aprēķina sastādīšanā. Ja prasītājs un liecinieks /pers. S/ atsaucas uz to, ka aprēķinā izmantotie dati ir publiski pieejami, tiesa

norāda, ka tiesa pierādījumus lietā nevāc, par visiem norādītajiem apstākļiem un faktiem prasītājam pašam ir jāiesniedz

pierādījumi. Bez tam, arī atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka nav iespējams izvērtēt prasītāja negūtas peļņas

aprēķinu, jo nav iespējams salīdzināt un pārbaudīt norādītos datus, informāciju, vadoties pēc kuriem ir sastādīts šāds

aprēķins. Savukārt prasītāja pārstāvji pabeidzot lietas izskatīšanu pēc būtības norādīja, ka var pabeigt lietas izskatīšanu,

nelūdza papildus pierādījumus iesniegšanas iespējas.

Prasītājs prasības aprēķinā norādījis, ka zaudējumu kopsummā 190000 euro ietilpst – iekārtas atjaunošanas izdevumi,

kas samaksāti UAB “UKRENGA”, reģ. Nr. LT832466811, saskaņā ar noslēgto 28.08.2013. kontraktu Nr.280/08-28,

kopsummā 26500,36 euro.

Lietā atrodas Līgums Nr.280/08-28 (lietas 146.-152.lapa, 1.sējums), kas apstiprina, ka 2013.gada 20.septembrī starp

UAB “UKRENGA” un SIA “FOREVERS”, saskaņā ar kuru SIA “FOREVERS” kā pasūtītājs un UAB “UKRENGA” kā

darbuzņēmējs uzņemas Iekārtas konstrukcijas, programmnodrošinājuma un tehnisko trūkumu novēršanu, pamatojoties uz

SIA “SGS LATVIA Ltd” 14.06.2013. Inspekcijas atskaiti. Līguma 2.2.punktā norādīti darbu izpildes veidi, termiņi

summas. Līguma 3.punktā noteikta līguma vērtība 16 000 euro, norādot, ka summa ir aptuvena un var tikt palielināta vai

samazināta darbu veikšanas procesā.

Tiesa izvērtējot Līguma Nr.280/08-28 saturā minēto, līgumā norādīto darbuzņēmējam paveicamo darbu veidu, atzīst,

ka ņemot vērā apstākļus, ka tiesa atzinusi, ka atbildētājs nav ievērojis Pirkuma līguma 3.1. ,3.2. 2.9.punktu, lietā nav pamata

neticēt prasītāja norādītajam, ka prasītāja konstatētie iekārtas trūkumi, kas norādīti SIA “SGS LATVIA” Inspekcijas

atskaite, un tiesas nozīmētajā Ekspertīzes atzinumā, kurus tiesa vērtējusi kā rakstveida pierādījumus, nebija novērsti no

atbildētāja puses, prasītājs atbilstoši bija tiesīgs noslēgt līgumu par iekārtas sagatavošanu pilnvērtīgam darbam. Līdz ar to,

atbildētājam ir jāatlīdzina arī zaudējumi, kas radušies prasītājam kā iekārtas atjaunošanas izdevumi.

Savukārt izvērtējot prasītāja lietā iesniegtos pierādījumus par zaudējumu aprēķina summu 26500,36 euro apmērā, tiesa

atzīst, ka prasība apmierināma par 24260 euro, jo par šādu summu prasītājs lietā iesniedzis maksājuma uzdevumus, kas

apstiprina maksājumus, un konkrēti:

-ar maksājuma uzdevumu Nr.824 no 05.02.2013. apstiprināts maksājums 500 euro apmērā (lietas 193.lapa, 1.sējums);

-ar maksājuma uzdevumu Nr.8128 no 12.12. 2013. apstiprināts maksājums 11100 euro apmērā (lietas 195.lapa,

1.sējums);

-ar maksājuma uzdevumu Nr.1102 no 20.02.2014. apstiprināts maksājums 3660 euro apmērā (lietas 197.lapa,

1.sējums);

-ar maksājuma uzdevumu Nr.1386 no 04.03.2014. apstiprināts maksājums 1000 euro apmērā (lietas 199.lapa,

1.sējums);

-ar maksājuma uzdevumu Nr.5472 no 04.08.2014. apstiprināts maksājums 8000 euro apmērā (lietas 201.lapa,

1.sējums).

Visiem maksājuma uzdevumiem ir pievienoti INVOICE (lietas 194., 196., 198., 200., 202.lapa, 1.sējums).

Tiesa atzīst, ka prasījums ir apmierināms par 24260 euro, daļā par kuru apmaksu prasītājs iesniedzis pierādījumus, bet

daļā par 2240,36 euro prasība noraidāma, kā nepierādīta.

Prasītājs lūdz piedzīt izdevumus, kas saistīti ar iekārtas tehniskās inspekcijas veikšanu 556,60 euro, kas tika samaksāti

SIA “SGS Latvija Ltd”, reģ. Nr. 40003057800.

Tiesa atzīst, ka pamatojoties uz Civillikuma 1779.pantu, atbildētājam ir jāatlīdzina zaudējumi prasītājam, kuri radušies

prasītājam saistībā rakstveida pierādījumu iegūšanu prasības celšanai tiesā un prasības pamatojuma pierādījumu iegūšanai.

Tiesa SIA “SGS Latvija LTd.” sagatavoto Inspekcijas atskaiti civillietā vērtējusi kā rakstveida pierādījumu lietā, no lietā

iesniegtā maksājuma uzdevuma Nr.3562 (lietas 95.lapa, 1.sējums), redzams, ka SIA “FOREVERS” samaksājis SGS Latvija

Ltd. SIA saskaņā ar INVOICE 613500017 391,18 LVL, kas atbilst 556,60 euro. Lietā atrodas INVOICE kopija (lietas

94.lapa, 1.sējums).

Tiesa atzīst, ka prasītāja norādītā zaudējumu summa 556,60 euro ir pamatota, pierādīta un apmierināma.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja kā zaudējumus izdevumus, kas saistīti ar iekārtas tehniskās dokumentācijas

sagatavošanu saskaņā ar 13.03.2015. SIA “CONCEPTUM” reģ. nr. 40103431021, Komerciālo piedāvājumu Nr.301 un

VSIA “SERTIFIKĀCIJAS un TESTĒŠANAS CENTRS”, reģ. Nr. 40003025542, 07.07.2014. atzinumu Nr.1-9/364 “Par

UAB “EFIS” “CE” sertifikāta un dokumentācijas atbilstību Eiropas Savienības direktīvām”.

Prasītājs pieprasot zaudējumus par augstākminēto nav norādījis prasījumu apmēru.

Tiesa iepazīstoties ar lietā iesniegto Komerciālo piedāvājumu Nr.301 (lietas 55., 56.lapa 3.sējums) konstatēja, ka

pakalpojuma cena šajā piedāvājumā norādīta 14500 euro. Tiesa atzīst, ka prasītāja prasījums šajā prasījumu daļā nav

apmierināms, jo prasītājs nav pierādījis samaksas apstiprinājumu un līdz ar to tiesa nevērtē minētā komerciālā piedāvājuma

pamatotību, šī norādītā zaudējuma iekļaušanu kopējā zaudējumu summā.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja kā zaudējumus izdevumus, kas saistīti ar atbildētāja finanšu analīzes taisīšanu 94,69

euro, kas tika samaksāti SIA “BALT-RISK”, reģ. nr. 40003436728.

Tiesa atzīst, ka minētais prasījums ir noraidāms kā nepamatots, jo tiesa nesaskata SIA “BALT-RISK” sagatavoto

Kredītfinanšu atskaiti UAB EFIS (lietas 45.-54.lapa) kā vērtējamu pierādījumu, kas attiecināms uz prasītāja iesniegto

prasību. Tiesas ieskatā atbildētāja finansiālā stāvokļa analīze neattiecas uz prasītāja iesniegto prasību, zaudējumu un to

apmēra pamatotību. Prasījums par 94,69 euro ir noraidāms.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja izdevumus, kas saistīti ar tulkojumiem prasības sagatavošanai 729,49 euro, kas tika

samaksāti SIA “VTI 2”, reģ. nr. 40003511250.

Tiesa atzīst, ka prasījums šajā daļā ir pierādīts un apmierināms par 410,70 euro (288,66 LVL), bet pārējā daļā prasītājs

nav pierādījis šo pakalpojumu samaksu- 318,79 euro ir noraidāms.

Tiesa atzīst, ka ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem prasītājs ir pierādījis sekojošo:

Prasītājs lietā iesniedzis Tulkojumu Fabrika Nr.1 sastādītos rēķinus: 2013.gada 1.jūlijā summa 52,40 LVL rēķins

Nr.0123-TF-13 (lietas 57.lapa, 1.sējums); Rēķins Nr.0142-TF-13 no 2013.gada 22.jūlija par 288,66 LVL (lietas 58.lapa,

1.sējums); rēķins Nr.0205-TF-13 no 2013.gada 23.oktobra par 171,63 LVL (lietas 60.lapa, 1.sējums). Prasītājs lietā

iesniedzis maksājuma uzdevumu Nr.5201 no 22.08.2013, ar kuru SIA “VTI-2” samaksāts 465,22 LVL, saskaņā ar

norādītajiem dokumentiem: 0137-TF-13, 0142-TF-13. Izvērtējot lietā iesniegtos rēķinus, tiesa konstatēja, ka prasītājs

22.08.2013. ir apmaksājis rēķinu Nr. 0142-TF-13 par 288,66 LVL jeb 410,70 euro, par citiem prasītāja norādītajiem

rēķiniem prasītājs nav iesniedzis maksājuma uzdevumus, bet rēķinu Nr. 0137-TF -13 –lietai nav pievienojis. Līdz ar to

prasījums ir pamierināms par summu, par kuru prasītājs ir piestādījis pierādījumus.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja izdevumus, kas saistīti ar AS “INSPECTA LATVIJA”, reģ. nr. 40003130421,

ekspertīzes veikšanu kopsummā 2541,00 euro.

Tiesa atzīst, ka prasījums šajā daļā ir pamatots, apmierināms un pierādīts. Tiesa pēc prasītāja lūguma lietā nozīmēja

ekspertīzi, kuru uzdeva veikt AS “INSPECTA LATVIA”, tiesa ekspertīzes atzinumu atzinusi par rakstveida pierādījumu

lietā, līdz ar to prasītājam ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību par ekspertīzes veikšanu.

Prasītājs lietā iesniedzis maksājuma uzdevumu Nr.4662 no 19.06.2015 un maksājuma uzdevumu Nr.8563 no

29.10.2015, ar kuriem apstiprina maksājumu izdarīšanu par kopējo summu 2541 euro, saskaņā ar INSPECTA rēķiniem

Nr.4766 un 5247 (lietas17.-20.lapa, 3.sējums).

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja izdevumus, kas saistīti ar SIA “LAIKA STARS” atzinuma veikšanu kopsummā

3267 euro.

Tiesa atzīst, ka prasījums šajā daļā ir noraidāms pilnā apmērā, jo prasītājs lietā nav iesniedzis pierādījumus par šādas

pieprasītās summa apmaksu.

Prasītājs lietā iesniedzis Līgumu Nr.708 no 2016.gada 8.februāra, ar kuru SIA “FOREVERS” pasūtījis SIA “LAIKA

STARS” “Atkaulošanas konveijera” iekārtas radīto zaudējumu novērtējumu (lietas 50.-51.lapa). Lietā atrodas Nodošanas-

pieņemšanas akts par izpildītajiem darbiem (lietas 52.lapa, 3.sējums) un lietas 53.-54.lapā, 3.sējums atrodas SIA “LAIKA

STARS” izrakstītie rēķini. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājs lietā nav iesniedzis pierādījumus ar kuriem apstiprina minēto

rēķinu apmaksu, līdz ar to prasījums šajā daļā prasītājam nav pierādīts.

Prasītājs lūdz piedzīt kā zaudējumus no atbildētāja pēc piestādītajiem rēķiniem līgumsodu un kavējuma apmaksu 5000

euro (3514,02 LVL) un 5700 euro (40005,98 LVL), kopā 10700 euro.

No lietā prasītāja iesniegtā Rēķina- invoice Nr EXC 31 no 2013.gada 8.februāra (lietas 14.lapa, 1.sējums) redzams, ka

prasītājs SIA “FOREVERS” izrakstījis UAB “EFIS” rēķinu norādot tajā soda naudu 5000 euro, speciālajās piezīmēs

norādīts Pretenzija Nr.02-44/13 08.02.2013.

Tiesa atzīst, ka prasītājs savu prasījumu daļā par soda naudas 5000 euro apmērā lietā nav pierādījis, sekojošo apstākļu

pēc. Tiesa atzīst, ka lietā prasītājs nav iesniedzis rēķinā minēto pretenziju 02-44/13, bet rēķinā nav redzams par kādu laika

periodu un sakarā ar kādu pamatojumu prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja soda naudu 5000 euro apmērā. Prasītājs nav

pierādījis šīs summa pamatojumu. Bez tam, atbildētājs gan savos rakstveida paskaidrojumos, gan atbildētāja pārstāvis tiesas

sēdē norādīja, ka soda nauda pēc prasītāja rēķina ir samaksāta. Lietā atrodas SIA “FOREVERS” 2013.gada 24.janvāra

pretenzija UAB “EFIS” (lietas 80.-81.lapa), no kuras redzams, ka 22.01.2013. SIA “FOREVERS” nosūtījis UAB “EFIS”

rēķinu EXC 28 par līgumsoda samaksu 5890 euro apmērā saskaņā ar Līguma 42.punktu. Atbildētājs paskaidro, ka soda

naudu samaksājis, lai gan pierādījumi par to lietā nav iesniegti. Izklāstot minētos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasītājs SIA

“FOREVERS” atbildētājam ir sastādījis vismaz divus rēķinus par soda naudas samaksu Nr. EXC 31, kas iesniegts lietā un

pretenzijā norādīto EXC 28, pie šādiem apstākļiem, ja prasītājs rēķinā nav norādījis konkrētu laika periodu par soda naudas

vai līgumsoda aprēķinu, tiesa atzīst, ka prasītājs nav pierādījis prasījumu minētajā daļā, jo lietā iesniegtais izrakstītais rēķins

pats par sevi nerada šādu pamatojumu. Tiesa uzskata, ka līgumsoda maksājums izriet no neatļautas darbības, saskaņā ar

Līguma nosacījumiem, ja tādi atrunāti, Līgumā, nevis pēc izrakstītā rēķina.

Prasītājs lietā iesniedzis rēķinu-invoice Nr. EXC39 (lietas 15.lapa, 1.sējums), kurā norāda likumisko procentu apmēru

57000 euro apmērā, kā pamatojums norādīts pretenzija Nr. 01-169/13 24.05.2013. Prasītājs likumiskos procentus no

atbildētāja lūdz piedzīt pēc piestādītā rēķina. Arī minētajā rēķinā prasītājs nav norādījis likumisko procentu aprēķina laika

periodu. Lietā atrodas rēķinā norādītā pretenzija (lietas 110-111.lapa, 1.sējums). No pretenzijas izriet, ka likumiskie procenti

ir 6% gadā un tiek prasīti par laika periodu no aprīkojuma pieņemšanas akta parakstīšanas brīža līdz šīs vēstules datumam,

respektīvi, par sešiem mēnešiem, kas sastāda 5700 euro.

Tiesa atzīst, ka prasītāja norādītie zaudējumi kā likumiskie procenti 5700 euro apmērā ir noraidāmi, jo to prasījums nav

pamatots.

Civillikuma 1759.pants nosaka, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādos gadījumos:

1.)par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, šādus procentus sauc par

nokavējuma procentiem;

2.)par svešu naudu, ne vien tad, kad tās turētājs to lietojis savā labā, bet arī tad, kad viņam pienācies šo naudu

noguldīt uz procentiem un viņš to nav darījis;

3.)par visu to, ko pilnvarnieks vai vispār katrs svešu lietu pārzinātājs izlicis naudā sava atvietojamā labā;

4.)par preci, ko tirgotāji vai citu arodu piekopēji izdevuši uz parāda pie sava aroda nepiederīgām personām, no tā laika

kurā pēc vietējās paražas jāsamaksā pircējam iesniegtie tirdzniecības rēķini, ja vien par samaksas laiku nav bijis norunāts

citādi;

5.)par prasījumiem, kas nodrošināti ar kreditora valdījumā nodotu augļu nesēju lietu ( 1362.p.).

Tiesa atzīst, ka pamatojoties ar Civillikuma 1759.pantu, arī Civillikumā atrunātajiem pantiem par likumisko procentu

rašanās pamatiem- 958., 1946., 1994.pantu, prasītājam nav tiesiska pamata lūgt likumisko procentu piedziņu no atbildētāja

par zaudējumiem. Likumiskie procenti ir maksa par naudas vai cita kapitāla lietojumu, likums neparedz likumisko procentu

samaksu par iekārtas lietošanu vai arī iekārtas nenodošanu atbilstoši pirkuma Līguma noteiktajam, kā tas izriet norāda

prasītāja prasījuma, lai gan prasītājs konkrēti prasībā nenorāda prasījuma pamatu, bet atsaucas uz Civillikuma 1759.pantu,

izrakstīto rēķinu, rēķinā atsauce uz pretenziju – 2013.gada 24.janvāra vēstuli. Tiesa uzskata, ka par saistību neizpildi pēc

Līguma, saskaņā ar Līguma nosacījumiem ir paredzēts maksāt līgumsodu, bet par naudas vai cita kapitāla lietojumu,

nesamaksu līgumā noteiktajā termiņā Civilllikums paredz aprēķināt ne tikai noteikto līgumsodu, kas atrunāts līgumā, bet arī

likumiskos procentus.

Tiesa atzīst, ka par zaudējumu piedziņu Civillikuma 1759.pants nenosaka likumisko procentu aprēķinu un piedziņu.

Savukārt Civilprocesa likuma 195.pants paredz procentu maksāšanas pienākumu līdz sprieduma izpildei, kas var būt

saistīts ar 1) prasības pieteikumā norādītās saistības pārkāpumu; 2) izpildes nokavējumu, kas var rasties sprieduma izpildes

stadijā. Tiesa atzīst, ka vispārīgā gadījumā sprieduma izpildes nokavējums izpildes stadijā rodas, ja piespriestie naudas

maksājumi nav veikti sprieduma labprātīgas izpildes noteiktajā termiņā. Šādos gadījumos procentu maksāšanas pienākuma

izpilde sākas ar brīdi, kad sprieduma stājas likumīgā spēkā un notecējis termiņš tā labprātīgai izpildei. Tātad Civilprocesa

likuma 195.panta kārtībā prasītājam ir tiesības uz likumiskajiem procentiem par laiku līdz sprieduma izpildei, sakarā ar

parādnieka pieļauto vilcināšanos samaksāt spriedumā piespriesto naudas summu.

Tiesa atzīst, ka, lai gan prasītājs nav lūdzis šādu prasījumu, tiesa to nosaka, jo Civilprocesa likuma 195.pantam, ir

imperatīvs raksturs un saskaņā ar to tiesa pati (ex officio), neatkarīgi no prasījumā izteiktajiem lūgumiem, noteic prasītājam

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus uz likuma pamata, kuru apmērs noteikts Civillikuma 1765.pantā

(sk. Senāta 2007.gada 4.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC-87/2007, Senāta 2010.gada 13.oktobra lēmumu lietā Nr.SPC-

166/2010).

Arī juridiskajā literatūrā atzīts, ka likumiskie procenti līdz tiesas sprieduma izpildei pēc satura ir cita veida prasījums,

tas vairs nav prasījums par uzturlīdzekļu maksāšanas, kredīta neatdošanas, preču vai pakalpojumu samaksas nokavējuma

sekām, bet gan prasījums sakarā ar tiesas sprieduma izpildīšanas kavējumu, tātad nepakļaušanos kompetentās tiesu

institūcijas spriedumam, kura izraisījusi nepieciešamību vērsties pie tiesu izpildītāja ar pieteikumu par piespiedu izpildi (sk.

Torgāns K. Likumisko procentu aprēķināšana. tiesību efektivitāte postmodernā sabiedrībā .Latvijas Universitātes

73.zinātniskās konferences rakstu krājums, 2015.) un skat, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 29.janvāra

Lēmumu lietā Nr. SKC-1331/2016.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka ar iepriekšminētajiem uzskaitītajiem rakstveida pierādījumiem, kā arī liecinieku liecībām, ir

pierādīts atbildētāja UAB “EFIS” pienākums saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu, atlīdzināt atbildētājam radušos zaudējumus

tādā apmērā kādā tiesa atzinusi zaudējumu apmēru par pamatotu un pierādītu, kopējais zaudējumu apmērs 27 768,30 euro,

bet daļā par zaudējumu summu 162231,70 euro, tiesa atzīst prasījumu nepierādītu un noraidāmu. Tiesa uzskaitot prasītāja

iesniegtos rakstveida pierādījumus ir norādījusi, ka tiesa atzīst, ka ar rakstveida pierādījumu- Inspicēšanas atskaitē norādīto

slēdzienu, par to, ka aprīkojums “Atkaulošanas iekārta” neatbilst ražošanas procesa prasībām un nedarbojas pilnā apmērā,

šajā atskaitē arī konkrēti norādīti iekārtas aprīkojuma daļu uzskaitījums un konstatētie trūkumi, kā arī ar lietā atzīto

rakstveida pierādījumu Ekspertīzes atzinumu, ekspertīzes secinājumu punktos 5.1. līdz 5.14. norādītajiem secinājumiem, ir

pierādīts, ka atbildētājs līgumsaistības saskaņā ar 2012.gada 14.augusta Pirkuma līgumu Nr.14/08/2012 nav izpildījis. Un

konkrēti, 3.1. punktu, kur noteikts, ka pārdevējs garantē, ka iekārtas kvalitāte un komplektācija atbilst ražotāja noteiktajām

normām un atbilst kvalitātes prasībām, normām un standartiem, kuri ir spēkā Eiropas Savienībā un Latvijas Republikā, tajā

skaitā atbilst “CE” sertifikātam un sanitāri tehniskajām normām iekārtām, kas tiek izmantotas pārtikas ražošanā. 3.2.punktu,

kas nosaka, ka pārdevējs garantē, ka piegādātā Iekārta būs bez trūkumiem un defektiem, pilnā komplektācijā un pēc tās

palaišanas ekspluatācijā būs pilnībā gatava darbam. Ar prasītāja iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem – 20.09.2013.

noslēgto līgumu starp SIA “FOREVERS” un UAB “Ukrenga” par paveicamajiem darbiem, prasītājs ir pierādījis, ka

atbildētāja piegādātās Iekārtas nepilnības, trūkumus, neatbilstību Pirkuma līguma nosacījumiem pilnā apmērā atbildētājs nav

novērsis, un šādus trūkumus novērsa, laboja UAB “UKRENGA”. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības prasīt no

atbildētāja zaudējumu atlīdzību pamatojoties ar Civillikuma 2021.pantu, kas nosaka, ka no pirkuma līguma izceļas abām

pusēm savstarpējas prasījumu tiesības kā uz līguma izpildīšanu, tā arī uz zaudējumu atlīdzību. Tiesa atzīst, ka atbildētāja

darbības- iekārtas nepilnību, bojājumu nenovēršana, vērtējama kā atbildētāja bezdarbība un negodprātīga rīcība, kas dot

iespēju un pamatu prasītājam prasīt zaudējumus saskaņā ar Civillikuma 1775. un 1779.pantu. Tiesa atzīst, ka atbildētāja

vaina ir pierādīta ar lietā uzskaitītajiem rakstveida pierādījumiem – Inspekcijas atskaiti, ekspertīzes atzinuma secinājumiem.

Cēloniskais sakars starp atbildētāja prettiesisko rīcību un zaudējumiem ir vērtējams tādējādi, ka zaudējumi varēja rasties

atbildētāja bezdarbības un savu uzņemto saistību neizpildes dēļ pēc Pirkuma līguma.

Prasītāja pārstāvis lūdza pie zaudējuma apmēra 190000 euro noteikt un iekļaut kā zaudējumus advokāta izdevumus.

Prasītājs lietā nav iesniedzis rakstveida pierādījumus par advokāta darba samaksu, nav norādījis arī konkrētu apmēru, lietā

iesniegts advokāta orderis, kas neapstiprina izdevumus par advokāta darba samaksas veikšanu un apmēru, līdz ar to, tiesa

atzīst, ka lūgums par advokāta izdevumu piedziņu nav pamatots un noraidāms. Bez tam, saskaņā ar Civilprocesa likuma

33.panta trešās daļas 1.punktu izdevumi par advokāta atlīdzību iekļaujami tiesāšanās izdevumos, un konkrēti, ar lietas

vešanu saistītajos izdevumos, ne zaudējumos.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses

visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam

proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja valsts nodevu 949,99 euro un papildus samaksāto valsts nodevu 2550,70 euro, ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 un samaksātās kancelejas nodevas 14,27 euro un 4,27 euro.

Tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, piedzenama:

valsts nodeva proporcionāli apmierinātajai prasībai – 1180,24 euro, samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70

euro apmērā, ko apstiprina maksājuma uzdevums Nr.7023 (lietas 9.lapa, 1.sējums) un samaksātās kancelejas nodevas 18,54

euro apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta noteikumiem, no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi. Saskaņā ar lietā esošo uzziņu par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (lietas 2.lapa), ar lietas

izskatīšanu saistītie faktiskie izdevumi radušies 53,79 euro apmērā, līdz ar to no atbildētāja valsts labā piedzenami 49,09

euro.

Pamatojoties ar Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

noslēguma dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no piespriestās zaudējumu summas 27768,30 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.? panta pirmās daļas prasībām, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un

par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nos prieda

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no ārvalsts uzņēmuma UAB “EFIS”, Lietuvas Republikas reģistrācijas numurs LT141577387, juridiskā adrese

Rogainiu str.64, Martinu vlg., Klaipeda, Klaipeda region, Klaipeda city municipality, LT-91277, Lietuva, par labu

sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Forevers”, reģistrācijas numurs 40003307535, zaudējumus 27 768,30 euro (divdesmit

septiņi tūkstoši septiņi simti sešdesmit astoņi euro 30 centi), samaksāto valsts nodevu 1180,24 euro (viens tūkstotis viens

simts astoņdesmit euro 24 centi), kancelejas nodevu 18,54 euro (astoņpadsmit euro 54 centi) un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 4,70 euro (četri euro 70 centi), kopā 28 971,78 euro (divdesmit astoņi tūkstoši deviņi simti septiņdesmit

viens euro 78 centi).

Noraidīt prasību daļā par zaudējumu 162 231,70 euro piedziņu.

Atzīt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Forevers”, reģistrācijas numurs 40003307535, tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no piespriestās zaudējumu summas.

Piedzīt no ārvalsts uzņēmuma UAB “EFIS”, Lietuvas Republikas reģistrācijas numurs LT141577387, juridiskā adrese

Rogainiu str.64, Martinu vlg., Klaipeda, Klaipeda region, Klaipeda city municipality, LT-91277, Lietuva , par labu valstij ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 49,09 euro (čtrdesmit deviņi euro 09 centi), kas jāiemaksā šādā kontā: Tiesu

administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta Nr.

LV51TREL2190458019000, ekonomiskās klasifikācijas kods 21499. Kvīts par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu

samaksu nekavējoties jāiesniedz Gulbenes rajona tiesas kancelejā.

Noteikt atbildētājam termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Gulbenes rajona tiesā.

Pilns motivēts spriedums pieejams no 2017.gada 17.februāra.

Tiesnese R.Medne