A420522713 / A42-02037-14 · Administratīvā rajona tiesa Rīgas tiesu nams

Lietas Nr. A420522713

Lietas arhīva Nr. A42-02037-14/27

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 27.maijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese A.Pūcīte,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par Rīgas domes Mājokļu un vides

departamenta 2013.gada 14.oktobra lēmuma Nr.DMV-13-19903-ap atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta (turpmāk – Departaments) Dzīvokļu pārvaldes komisijas personu reģistrācijai

palīdzības saņemšanai 2013.gada 31.jūlija lēmumu (sēdes protokols Nr.32, 5.1.1.apakšpunkts) (turpmāk – Sākotnējais lēmums)

(lietas 31.lapa) nolemts izslēgt pieteicēju /pers. A/ no palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām 7.reģistra

(turpmāk – 7.reģistrs).

Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja (lietas 32.lapa).

[2] Ar Departamenta 2013.gada 14.oktobra lēmumu Nr.DMV-13-19903-ap (turpmāk – Lēmums) (lietas 7. –10.lapa) nolemts atstāt

negrozītu Sākotnējo lēmumu.

Lēmums pamatots ar turpmāk minēto.

[2.1] Pieteicēja no 1977.gada 21.oktobra deklarēta privātīpašnieka mājā /adrese/.

Ar Rīgas Centra rajona Tautas deputātu padomes Valdes 1992.gada 7.oktora lēmumu Nr.59 namīpašums /adrese/ denacionalizēts.

No 2005.gada 12.septembra pieteicēja reģistrēta 7.reģistrā.

[2.2] Ar Rīgas Sociālā dienesta (turpmāk – RSD) 2013.gada 4.jūnija lēmumu Nr.RSD-13-4368-ap nolemts pieteicējai atteikt izsniegt

izziņu par pieteicējas ienākumu atbilstību personai ar noteiktiem ienākumiem statusam dzīvokļa jautājuma risināšanai.

Minētajā lēmumā norādīts, ka pieteicējas vidējie ienākumi pārsniedz Rīgas domes 2010.gada 15.jūnija saistošo noteikumu Nr.80

„Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājuma risināšanai” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.80)

2.15.apakšpunktā noteikto ienākumu līmeni, tas ir, pieteicējas vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā ir Ls 290,55.

Pārbaudot 2013.gada 10.septembrī informāciju Rīgas lietvedības informatīvajā sistēmā, konstatēts, ka Rīgas domes Labklājības

departaments nav reģistrējis pieteicējas iesniegumu par RSD 2013.gada 4.jūnija lēmuma Nr.RSD-13-4368-ap apstrīdēšanu.

Pārbaudot 2013.gada 30.jūlijā un 2013.gada 10.septembrī informāciju sociālās palīdzības administrēšanas sistēmā „SOPA”, nav

iegūta informācija, ka RSD pēc 2013.gada 9.jūlija saņemta jauna pieteicējas iztikas līdzekļu deklarācija, izziņas par ienākumu

atbilstību Saistošo noteikumu Nr.80 2.15.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem saņemšanai.

Iepriekšminēto RSD lēmumu pieteicēja varēja apstrīdēt Rīgas domes Labklājības departamentā, Departaments konkrēto lēmumu

nevar pārskatīt.

[2.3] Lietā nav iegūta informācija, ka pieteicējas ienākumi un mantiskais stāvoklis atbilst Saistošo noteikumu Nr.80 nosacījumiem.

Lēmums pamatots ar likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 10.panta pirmās daļas 2.punktu.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2013.gada 15.novembrī saņemts pieteicējas pieteikums (lietas 4. – 6.lapa) par Lēmuma atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[3.1] Departaments ir izvērtējis tikai valsts iestādēm sniegtos datus par pieteicējas ienākumiem, bet nav ņēmis vērā paskaidrojumus

par tās faktiskajiem ienākumiem.

[3.2] Pieteicēja ir darba tiesiskajās attiecībās ar uzņēmumu SIA „Plus punkts”, tomēr finansiālu iemeslu dēļ uzņēmums pieteicējai

nemaksā darba algu. Pieteicēja nav atbrīvota no darba pienākumiem uzņēmumā, taču faktiski pieteicēja nepilda darba pienākumus.

Tādējādi pieteicēja nesaņem nekādu atalgojumu, kā arī nav saņēmusi atalgojumu par vairākiem mēnešiem. Pieteicējas ienākumi

2013.gada martā ir tik lieli, jo pieteicējai tika izmaksāta atvaļinājuma nauda par iepriekšējiem mēnešiem.

[3.3] Pieteicēja ir /uzņēmums/ valdes locekle, bet par šajā sabiedrībā veiktajiem pienākumiem ir saņēmusi samaksu tikai par

2013.gada martu. Pārējā atlīdzība pieteicējai faktiski nav samaksāta, lai arī VID ir nosūtīta informācija par it kā veiktajiem nodokļu

maksājumiem.

[4] Administratīvajā rajona tiesā 2014.gada 13.janvārī saņemtajā rakstveida paskaidrojumā (lietas 18. – 21.lapa) Rīgas domes

Mājokļu un vides departaments norāda, ka pieteikumu neatzīst un lūdz tiesu to noraidīt, pamatojoties uz pārsūdzētajā Lēmumā

norādītajiem apsvērumiem.

[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 112. 1panta pirmo daļu administratīvās lietas izskatīšana notiek

rakstveida procesā bez tiesas sēdes, ja likumā nav noteikts citādi.

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa konstatē, ka procesa dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu mutvārdu procesā un nepastāv citi

šķēršļi lietas izskatīšanai rakstveida procesā, tādējādi tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus kopsakarā ar tiesību normām, atzīst, ka pieteikums nav pamatots turpmāko apsvērumu dēļ.

[7] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka pieteicēja pirms Lēmuma pieņemšanas bija reģistrēta palīdzības saņemšanai

7.reģistrā.

Lietā ir strīds, vai Departamentam bija tiesības, pieņemot Lēmumu, pieteicēju izslēgt no 7.reģistra.

[8] Likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” 7.panta pirmā daļa noteic, ka persona tiek reģistrēta pašvaldības dzīvokļa

jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistrā, ja tā šā likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā ir atzīta par tiesīgu saņemt palīdzību.

Savukārt minētā likuma 6.panta panta otrā daļa noteic, ka dokumentus, kas nepieciešami, lai apliecinātu personas tiesības saņemt

palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, pašvaldība nosaka saistošajos noteikumos.

Laikā, kad pieteicēja tika iekļauta 7.reģistrā, spēkā bija uz iepriekš minētā likuma pamata izdotie Rīgas domes 2005.gada 12.jūlija

saistošie noteikumi Nr.6 „Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības

sniegšanas kārtība”. Kā izriet no Lēmuma, tad pieteicēja 7.reģistrā bija iekļauta, pamatojoties uz Minēto noteikumu

2.7.5.apakšpunktu, kas noteica, ka 7.reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē

maznodrošinātas personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un kuras lietojušas dzīvojamo telpu

līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā.

Tādējādi secināms, ka, lai personu iekļautu 7.reģistrā, bija jāizpildās diviem kumulatīviem priekšnosacījumiem, proti, ne tikai

apstāklim, ka persona dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un kuras lietojušas dzīvojamo telpu līdz

īpašuma tiesību atjaunošanai, bet arī apstāklim, ka persona ir atzīta par maznodrošinātu personu.

[9] Likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” 10.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka persona tiek izslēgta no palīdzības

reģistra, ja zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai.

Ņemot vērā minēto, kopsakarā ar to, ka pieteicēja 7.reģistrā bija iekļauta, jo viņa dzīvoja denacionalizētā namā un lietoja dzīvokli līdz

īpašuma tiesību atjaunošanai un bija atzīta par maznodrošinātu personu, Departamentam pieteicēja bija jāizslēdz no 7.reģistra

gadījumā, ja zuda kāds no minētajiem apstākļiem.

Tomēr šobrīd spēkā esošie Saistošie noteikumi Nr.80 nenoteic nosacījumu personai, kura dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam

īpašniekam atdotā mājā, un kura vēlas būt reģistrēta 7.reģistrā, būt atzītai par maznodrošinātu personu.

Saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.80 53.3 apakšpunktu 7.reģistrā tiek reģistrētas personas ar noteiktiem ienākumiem. Savukārt

saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.80 2.15.apakšpunktu persona ar noteiktiem ienākumiem ir persona, kas ir denacionalizētās mājas

īrnieks, kura pēdējo trīs mēnešu vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas vienai personai nepārsniedz 400 euro mēnesī, bet, ja

dzīvojamo telpu īrē divas un vairāk personas, – vidējie ienākumi nepārsniedz 320 euro mēnesī vienai personai un kuru naudas līdzekļu

un vērtspapīru uzkrājumi nepārsniedz piecu mēnešu minimālās darba algas apmēru, turklāt to ienākumi deklarēti atbilstoši noteikumu

4.pielikuma nosacījumiem.

Tādējādi ir secināms, ka gan laikā, kad pieteicēja tika iekļauta 7.reģistrā, gan Lēmuma pieņemšanas laikā, būtisks nosacījums, lai

personai būtu tiesības būt iekļautai 7.reģistrā, bija zināt personas materiālo stāvokli.

[10] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda, ka pieteicēja Lēmuma pieņemšanas brīdī joprojām dzīvoja tajā pašā nekustamajā īpašumā,

kurā tā dzīvoja laikā, kad tika iekļauta 7.reģistrā.

Lietā ir strīds, vai pieteicēja Lēmuma pieņemšanas brīdī bija atzīstama par personu ar noteiktiem ienākumiem, proti, vai pieteicējas

materiālais stāvoklis bija tāds, lai viņai rastos tiesība būt joprojām reģistrētai 7.reģistrā.

[11] Saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.80 2.22.apakšpunktu Rīgas Sociālais dienests izsniedz izziņu par personas (ģimenes)

atbilstību personas ar noteiktiem ienākumiem statusam.

Atbilstoši Saistošo noteikumu Nr.80 96. 1punktam Rīgas Sociālā dienesta lēmumu par personas ienākumu atbilstību personas ar

noteiktiem ienākumiem ienākumu līmenim var apstrīdēt Rīgas domes Labklājības departamentā. Tā kā Labklājības departamenta

pieņemtais lēmums par apstrīdēto Rīgas Sociālā dienesta lēmumu ir administratīvs akts, to savukārt 76

persona var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Kā izriet no Rīgas Sociālā dienesta 2013.gada 4.jūnija lēmuma Nr.RSD-13-4368-ap (lietas 56. – 57.lapa), uz kuru Departaments

atsaucas Lēmumā, tad Rīgas Sociālais dienests ar 2013.gada 4.jūnija lēmumu ir atteicis noteikt pieteicējai atbilstību personas ar

noteiktiem ienākumiem statusu un atteicies par minēto izsniegt izziņu. No Lēmuma izriet, ka pieteicēja minēto Rīgas Sociālā dienesta

lēmumu nav apstrīdējusi. Savukārt tiesa, pārbaudot Tiesu informācijas sistēmā esošo informāciju, konstatē, ka arī Administratīvajā

rajona tiesā pieteicēja nav vērsusies sakarā ar minēto Rīgas Sociālā dienesta lēmumu.

Tādējādi secināms, ka pieteicējai uz Lēmuma pieņemšanas brīdi nav bijis tāds materiālais stāvoklis, kura esība iekļaušanai

7.reģistrā bija obligāta Lēmuma pieņemšanas laikā.

[12] Tā kā Rīgas Sociālais dienests bija vērtējis pieteicējas materiālo stāvokli, pieņemot 2013.gada 4.jūnija lēmumu Nr.RSD-13-

4368-ap, kas netika apstrīdēts un bija stājies spēkā, Departamentam, vērtējot apstākļus, vai pieteicējai ir saglabājamas tiesības

atrasties 7.reģistrā, bija jāņem vērā attiecīgais Rīgas Sociālā dienesta lēmums.

Proti, tā kā pieteicēja nebija atzīta par personu ar noteiktiem ienākumiem, tad viņai nebija tiesības pretendēt uz 7.reģistru atbilstoši

Saistošo noteikumu Nr.80 53.3.apakšpunktam.

Secīgi tiesas ieskatā konkrētās lietas ietvaros nav būtiskas nozīmes pieteicējas argumentiem par viņas ienākumiem.

[13] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst Lēmumu par tiesisku, bet pieteicējas pieteikumu par noraidāmu.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš konstatēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu un 289. – 291.pantu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

pilnībā noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta 2013.gada 14.oktobra lēmuma Nr.DMV-13-

19903-ap atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese A.Pūcīte