Court partially allowed land rent claim against tenant, ordering proportional court costs based on liability ratio.

Lietas Nr. C29610113

Lietas arhīva Nr. CA-1849-15/26

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2015.gada 21.oktobrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Žanete Žimante,

tiesneses Marika Bebriša un Dzintra Zvaigznekalna-Žagare,

ar sekretāriem Matīsu Karlsonu un Ievu Biti,

piedaloties prasītāja /pers. C/ pilnvarotam pārstāvim zvērinātam advokātam Normundam Šlitkem un atbildētāja /pers. D/ pilnvarotai pārstāvei

zvērinātai advokātei Solvitai Eimanei,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, izskatīja civillietu /pers. C/ maza apmēra prasībā pret /pers. D/ par parāda piedziņu sakarā ar /pers.

D/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 24.februāra spriedumu.

Aprakstošā daļa.

2013.gada 17.aprīlī /pers. C/ (turpmāk - Prasītājs) Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā cēla maza apmēra prasību pret /pers. D/ (turpmāk -

Atbildētājs) par parāda piedziņu, lūdzot tiesai piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam zemes nomas maksas parādu un nekustamā īpašuma nodokļa

kompensāciju - LVL 1`079,53 apmērā, kā arī likumiskos nokavējuma procentus- LVL 58,37.

Prasības pieteikumā norādīts, ka Prasītājam pieder zemes gabals /adrese/, 916 m2 platībā (turpmāk- Zemesgabals). Uz šī Zemesgabala atrodas

daudzstāvu dzīvojamā māja, kuras pārvaldnieks kopš 2009.gada 1.novembra ir dzīvokļu īpašnieku izveidota biedrība „/nosaukums/” (turpmāk –

Biedrība). Ar spēkā nākušu Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 29.novembra spriedumu ir apmierināta Prasītāja prasība pret Biedrību par

Zemesgabala nomas maksas parāda piedziņu, tiesai nodibinot, ka Zemesgabals ir funkcionāli nepieciešams dzīvojamās mājas /adrese/ (turpmāk- Māja)

uzturēšanai, nomas maksu par Zemesgabala nomu tiesa noteica 6 % apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Biedrība šo spriedumu nav izpildījusi un

2012.gadā paziņoja, ka no dzīvokļu īpašniekiem maksa par zemes nomu netika iekasēta, un Biedrībai nav naudas līdzekļu, lai norēķinātos ar Prasītāju.

2012.gada 29.jūnijā Biedrība izbeidza savu darbību, un pašlaik Māju apsaimnieko SIA /Nosaukums A/, kuru dzīvokļu īpašnieki nav pilnvarojuši slēgt

zemes nomas līgumu. Zemesgabalu, uz kura atrodas Māja, izmanto dzīvokļu īpašnieki, t.sk., Atbildētājs, kuram uz īpašuma tiesību pamata Mājā pieder

dzīvokļa īpašums Nr.19.

Zemesgabala nomas maksa ir 6 % tā kadastrālās vērtības. Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja nomas maksas parādu par Zemesgabala lietošanu

no 2009.gada 1.novembra līdz 2013.gada 15.martam un likumisko nokavējuma procentus par laiku no 2009.gada 1.novembra līdz 2012.gada

31.decembrim. Parāda summu- LVL 1’079,53, veido parāds par 2009.gada novembri un decembri- LVL 23,72, parāds par 2010.gadu- LVL 231,31,

parāds par 2011.gadu- LVL 364,87, parāds par 2012.gadu- LVL 372,68, parāds par 2013.gada 1.ceturksni- LVL 86,95; likumisko nokavējuma

procentu parāds- LVL 58,37.

Prasības pamatota ar likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.pantu, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 3.punktu, 54.pantu un pārejas noteikumu 44.punktu, Civillikuma 1759.pantu un 1765.pantu.

2013.gada 23.maijā tiesā saņemti Atbildētāja rakstveida paskaidrojumi par prasību, kuros norāda, ka celto prasību neatzīst.

Atbildētājs paskaidro, ka Prasītājs nekad nav piedāvājis viņam noslēgt zemes nomas līgumu. Ņemot vērā, ka Zemesgabalu faktiski uztur un

apsaimnieko dzīvokļu īpašnieki, Māja atrodas uz vairākiem zemes īpašniekiem piederošiem zemes gabaliem, zemes gabalu kadastrālās vērtības ir

nesamērīgi un nepamatoti augstas, Atbildētājs uzskata, ka Prasītājs negodprātīgi izmanto tiesības prasīt parāda piedziņu tiesas ceļā, jo pusēm pastāv

iespēja vienoties par pieņemamu zemes nomas maksas apmēru.

Atbildētāja ieskatā tiesai jāvērtē, vai Prasītājam ir tiesības celt prasību, ja spēkā stājies tiesas spriedums par zemes nomas maksas piedziņu no

Biedrības par to pašu Zemesgabalu un par to pašu nomas periodu.

2015.gada 24.oktobrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa nosprieda prasību apmierināt: piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam

pamatparādu 1’536,03 euro un likumiskos procentus 83,05 euro, tiesas izdevumus 247,57 euro, bet pavisam kopā 1’866,65 euro; piedzīt no

Atbildētāja valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,60 euro.

Pirmās instances tiesa konstatēja, ka: Prasītājs ir Zemesgabala īpašnieks; uz Zemesgabala atrodas Māja, kuras uzturēšanai un apsaimniekošanai

piesaistīts zemesgabals ar platību 1`807m2, kura sastāvā ietilpst arī Prasītājam piederošais Zemesgabals; Atbildētājam 2006.gada 6.decembrī

zemesgrāmatā nostiprinātas dzīvokļa Nr.19, /adrese/, un 8020/215110 kopīpašuma domājamo daļu no Mājas (turpmāk- Dzīvokļa īpašums) īpašuma

tiesības; ar spēkā nākušu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 29.novembra spriedumu lietā Nr.C30478210 nodibināts, ka

Zemesgabals ir funkcionāli nepieciešams Mājas uzturēšanai, zemes nomas maksu tiesa noteica 6 % apmērā no Zemesgabala kadastrālās vērtības un

nosprieda piedzīt no Biedrības par labu Prasītājam zemes nomas maksas parādu par laiku no 2009.gada novembra līdz 2011.gada decembrim un

nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādu LVL 16’626,71 apmērā; Atbildētājs maksājumus par zemes nomu norādītajā periodā (no 01.11.2009.

līdz 31.12.2011.) nav veicis; ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 5.novembra spriedumu lietā Nr.C30561314 pasludināts

Biedrības maksātnespējas process.

Tiesa atzina, ka no lietas materiālos esošajiem pierādījumiem un tiesas sēdē noskaidrotā secināms, ka pastāv likumiski šķēršļi Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 29.novembra sprieduma lietā Nr.C30478210 pret dzīvokļa īpašnieku kopību izpildei.

No lietas materiāliem pievienotajiem nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem tiesa konstatēja, ka Prasītājam piederošā

Zemesgabala kadastrālā vērtība 2009.gadā bija LVL 231’015, 2010.gadā - LVL 142’163, 2011., 2012. un 2013.gadā - LVL 133’278. Atbilstoši

Rīga pašvaldības ieņēmumu pārvaldes maksājumu paziņojumiem par nekustamā īpašuma nodokli Prasītājam izrakstīti rēķini: 2009.gadā- LVL 1’145,37

apmērā; 2010.gadā- LVL 1’431,71 apmērā; 2011.gadā- LVL 1’789,64 apmērā; 2012.gadā- LVL 1’999,17 apmērā; 2013.gadā- LVL 1’332,78

apmērā.

Vērtējot pieprasīto nomas maksas apmēru - 5 % no zemes kadastrālās vērtības par 2009.gadu un 6 % no zemes kadastrālās vērtības par laika

periodu no 2010.gada līdz 2013.gada 1.ceturksnim, tiesa atsaucās uz likuma „Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta otro daļu

un likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētā” 12.panta 2.1daļu. Ņemot vēra, ka puses nav vienojušās par citu nomas maksas apmēru,

secinot, ka nav pamats citas nomas maksas apmēra noteikšanai, nekā to nosaka likums, tiesa atzina, ka nomas maksa piedzenama Prasītāja norādītajā

apmērā. Atbildētāja iebildumus, ka Prasītāja pieprasītais zemes nomas maksas apmērs ir pārāk augsts, tiesa vērtēja kā pamatotus, ņemot vēra, ka

konkrētajā gadījumā zemes nomas maksas apmēru noteic likums un tiesai nav rīcības brīvības noteikt zemāku piespiedu zemes nomas maksu, vadoties

no dzīvokļu īpašnieku ekonomiskās situācijas.

Pārbaudījusi Prasītāja veikto parāda aprēķinu, tiesa to atzina par pamatotu un likuma „Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju”

prasībām atbilstošu. Ņemot vērā, ka Atbildētājs Prasītājam prasības pieteikumā norādītos maksājums veicis nav, tiesa atzina, ka no Atbildētāja par labu

Prasītajam piedzenama parāda summa - galvenais parāds 1’536,03 euro (LVL 1’079,53), ko veido parāds par 2009.gada novembri un decembri LVL

23,72, parāds par 2010.gadu LVL 231,31, parāds par 2011.gadu LVL 364,87, parāds par 2012.gadu LVL 372,68 un parāds par 2013.gada

1.ceturksni LVL 86,95.

Atsaucoties uz Civillikuma 1759.panta 1.punktu un 1765.panta pirmo daļu, likumisko procentu aprēķinu par nomas maksas kavējumu par

2009.gadu - LVL 0,24, par 2010.gadu – LVL 13,88, par 2011.gadu- LVL 21,89 un par 2012.gadu - LVL 22,36, bet kopā 83,05 euro (LVL 58,37),

tiesa atzina par pamatotu.

Tiesa norādīja, ka piedzenamās summas euro aprēķinātas, vadoties no Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta pirmās daļas.

Atsaucoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, ņemot vērā, ka prasība apmierināta, tiesa atzina, ka no Atbildētāja par labu Prasītājam

piedzenama samaksātā valsts nodeva 242,87 euro (LVL 170,69) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro (LVL 3,30), bet kopā 247,57

euro.

Atsaucoties uz Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu un 39.panta pirmās daļas 5.punktu, tiesa atzina, ka no Atbildētāja valsts ienākumos ir

piedzenami lietā radušies nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,60 euro.

2015.gada 26.martā par iepriekš minēto tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza Atbildētājs, norādot, ka pirmās instances tiesa nepareizi ir

konstatējusi faktus un novērtējusi pierādījumus, kā arī sniegusi nepareizu lietas faktisko apstākļu juridisko novērtējumu, kas novedis pie lietas nepareizas

izspriešanas.

Apelātors/Atbildētājs uzskata, ka pirmās instances tiesa, izspriežot lietu, bez ievērības atstājusi Civilprocesa likuma 219.panta pirmās daļas

1.punktā noteikto un nepareizi iztulkojusi likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 2.1daļu. Likumdevējs ir paredzējis abām

pusēm veikt noteiktus pasākumus, t.i., sākotnēji rakstveidā vienoties par zemes nomas maksu un tikai tad, ja rakstveidā puses nav vienojušās par zemes

nomas maksas apmēru, zemes nomas maksa nosakāma likumā noteiktajā apmērā. Vērš uzmanību, ka Prasītājs nav iesniedzis pierādījumus tam, ka būtu

mēģinājis vienoties par zemes nomas maksas apmēru vai zemes nomas līguma noteikumiem un tā noslēgšanas kārtību, tam, ka Atbildētājs būtu atteicies

pieņemt piedāvāto nomas maksas apmēru, samaksas kārtību vai citus nomas līguma noteikumus. Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas

pilsētās” 12.panta 2.1daļā noteiktajam nav jēgas, ja Prasītājs pirms prasības celšanas nav piedāvājis citu nomas maksu, ko Atbildētājs nav akceptējis, jo

pretējā gadījumā zemes īpašniekam vispār nav intereses piedāvāt dzīvokļa īpašniekam vienoties par zemes nomas maksas apmēru, kas, iespējams, varētu

būt zemāks nekā likumā noteiktie 6 %. Iespējams, ka gadījumā, ja Prasītājs sākotnēji būtu mēģinājis vienoties ar Atbildētāju rakstveidā par zemes nomas

noteikumiem, tad lieta līdz tiesai nebūtu nonākusi. Vienīgais, ko Prasītājs prasījis no Atbildētāja ir zemes nomas maksas parāda samaksu 6 % apmērā no

Zemesgabala kadastrālās vērtības, bet nekad nav piedāvājis vienoties par nomas maksas apmēru, kā arī nav veicis nekādus citus pasākumus, lai

noregulētu strīdu ar atbildētāju. Pie šādiem apstākļiem tiesai bija pienākums atstāt celto prasību bez izskatīšanas.

Ar spēkā stājušos Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 29.novembra spriedumu lietā Nr.C30478210 tiesa atzinusi, ka no 2009.gada

1.novembra zemes nomas tiesiskās attiecības pastāvējušas starp Prasītāju un Biedrību. Tā kā par Zemesgabala nomnieku atzīstama Biedrība, tad

Biedrībai ir pienākums maksāt Prasītājam zemes nomas maksu. Līdz ar to par laiku no 2009.gada 1.novembra līdz 2012.gada 31.decembrim zemes

nomas maksa ir piedzenama no nomnieka, kas par tādu atzīts ar spēkā stājušos tiesas spriedumu. Nav likumīga pamata par šo pašu periodu piedzīt

nomas maksu no personas, kas, pretēji Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 29.novembra spriedumā konstatētajam, nav nomas tiesiskajās

attiecībās ar Prasītāju.

Pirmās instances tiesa ir kļūdījusies, jo Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 29.novembra spriedums neattiecas uz dzīvokļu īpašnieku kopību,

bet gan Biedrību. Bez tam Atbildētājs nepiekrīt tiesas viedoklim, ka maksātnespējas procesa uzsākšana ir uzskatāma par likumīgu šķērsli sprieduma

izpildei, sevišķi pie apstākļiem, kad pats Prasītājs ir ierosinājis Biedrības maksātnespējas procesu un ir Biedrības kreditors. Parādnieka maksātnespējas

procesa uzsākšana vai neiespējamība izpildīt tiesas spriedumu citu apstākļu dēļ, nevar būt pamats, lai par to pašu parādu celtu prasību pret citu personu.

Atbildētāja/apelācijas sūdzības iesniedzēja pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē prasību neatzina, apelācijas sūdzību uzturēja. Paskaidroja, ka Biedrības

maksātnespējas process pasludināts pēc Prasītāja iniciatīvas, Biedrības maksātnespējas procesā ir atzīts Prasītāja kreditora prasījums Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 29.novembra spriedumā norādītajā un neizpildītajā apmērā, maksātnespējīgās Biedrības administrators ir cēlis

tiesā prasību pret Atbildētāju zemes nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa parāda piedziņai.

Prasītāja pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja uz tajā norādītā pamata, apelācijas sūdzību neatzina. Neapstrīdēja un apstiprināja

Atbildētāja pārstāves norādīto, ka Biedrības maksātnespējas process pasludināts pēc Prasītāja iniciatīvas, Biedrības maksātnespējas procesā ir atzīts

Prasītāja kreditora prasījums Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 29.novembra spriedumā norādītajā apmērā. Paskaidroja, ka

Prasītājs Biedrības maksātnespējas procesā ir vienīgais kreditors. Prasību nosacīti varētu iedalīt divos posmos: parāds līdz 2011.gada 31.decembrim un

parāds par laiku no 2012.gada 1.janvāra līdz 2013.gada martam ieskaitot. Lai arī pret Biedrību celtā prasība tika apmierināta, tiesas spriedums nav

izpildīts un tas ir formāls. Spēkā nācis tiesas spriedums par parāda piedziņu no Biedrības nav starp tām pašām pusēm, izpildīts tas nav, tādēļ nevar būt

par šķērsli prasības apmierināšanai, ņemot vērā Biedrības un Atbildētāja subsidiāru- galvojumam pielīdzināmu, atbildību pret Prasītāju.

Motīvu daļa.

Civillietu tiesu kolēģija, ņemot vērā lietas dalībnieku sniegtos paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošus pierādījumus, izvērtējusi

apelācijas sūdzības motīvus, secina, ka prasība ir apmierināma daļēji.

No pārsūdzētā pirmās instances tiesas sprieduma izriet tiesas nodibināti fakti, ka Prasītājs ir Zemesgabala, kas pilnā apjomā piesaistīts Mājai,

īpašnieks, Atbildētājam kopš 2006.gada 6.decembra pieder Mājā ietilpstošais Dzīvokļa īpašums, ar spēkā nākušu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesas 2011.gada 29.novembra spriedumu lietā Nr.C30478210 Zemesgabala nomas maksa noteikta 6 % apmērā no Zemesgabala kadastrālās vērtības

gadā un no Biedrības par labu Prasītājam piedzīts zemes nomas maksas parāds par laiku no 2009.gada novembra līdz 2011.gada decembrim un

nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma parāds kopā LVL 16’626,71 apmērā, Atbildētājs maksājumus par zemes nomu nav veicis, ar Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 5.novembra spriedumu lietā Nr.C30561314 pasludināts Biedrības maksātnespējas process. Tā kā apelācijas

kārtībā šie pirmās instances tiesas nodibināti fakti nav apstrīdēti, vadoties no Civilprocesa likuma 430.panta trešās daļas, Civillietu tiesu kolēģija tos atzīst

par pierādītiem bez atsevišķas pārbaudes.

Apelācijas instances tiesā Prasītāja puse nav apstrīdējusi un ir apstiprinājusi Atbildētāja puses norādīto, ka Biedrības maksātnespējas process

pasludināts pēc Prasītāja iniciatīvas, Biedrības maksātnespējas procesā ir atzīts Prasītāja kreditora prasījums Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

2011.gada 29.novembra spriedumā norādītajā un neizpildītajā apmērā, Prasītājs Biedrības maksātnespējas procesā ir vienīgais kreditors, tādēļ šos faktus

Civillietu tiesu kolēģija atzīst par pierādītiem, vadoties no Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā noteiktā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 192.pantam, pušu strīdu Civillietu tiesu kolēģija izšķir, stingri ievērojot celtās prasības robežas. No prasības

pieteikuma satura izriet, ka celtās prasības priekšmets ir Prasītāja tiesības uz Zemesgabala nomas maksas par laiku no 2009.gada novembra līdz

2013.gada martam ieskaitot, kompensācijas par nekustamā īpašuma nodokli par laiku no 2010.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 15.martam un likumisko

nokavējuma procentu par laiku no 2009.gada 1.novembra līdz 2012.gada 31.decembrim piedziņu no Atbildētāja (lietas 10.lapa).

No lietas materiāliem pievienotā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 29.novembra sprieduma lietā Nr.C30478210 noraksta

(lietas 44.-47.lapa) izriet, ka ar spēkā nākušu tiesas spriedumu no Mājas pārvaldnieka- Biedrības, Prasītāja labā piedzīts Zemesgabala nomas maksas

parāds par faktisku Zemesgabala lietošanu laikā no 2009.gada 1.novembra līdz 2011.gada 31.decembrim, kā arī nekustamā īpašuma nodokļu

maksājumu parāds par laiku no 2010.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.decembrim (kopā LVL 16`626,71 apmērā), vienlaikus nosakot, ka nomas

maksa par Zemesgabala lietošanu ir 6% gadā no tā kadastrālās vērtības. Civilprocesa likuma 203.panta piektā daļa paredz, ka spriedumam, kas stājies

likumīgā spēkā, ir likuma spēks, tas ir obligāts un izpildāms visā valsts teritorijā, to var atcelt tikai likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

Pušu starpā pastāv strīds par to, vai, ievērojot izpildei pakļaujamu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 29.novembra

spriedumu lietā Nr.C30478210, Prasītājam ir tiesības vērsties pret Atbildētāju tāda parāda piedziņai, kas faktiski ietilpst spēkā esošajā tiesas spriedumā

konstatētajā un no Biedrības piedzenamajā parādā.

Atbildētāja viedokli, ka minētā tiesas sprieduma kontekstā par Zemesgabala nomnieku atzīstama Biedrība, nevis Mājas dzīvokļu īpašnieki, tai

skaitā Atbildētājs, Civillietu tiesu kolēģija atzīst par nepamatotu, jo, pirmkārt, no šī tiesas sprieduma satura nepārprotami izriet, ka parāds no Biedrības

piedzīts, kā Mājas dzīvokļu īpašnieku kopības izveidotas institūcijas- pārvaldnieka, savukārt, atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 1.panta

5.punktam un 6.panta otrās daļas 4.punktam, pārvaldnieks ir persona, kas rīkojas mājas īpašnieka vārdā (veic mājas īpašnieka uzdotās pārvaldīšanas

darbības), tai skaitā mājas īpašnieka vārdā saistās ar mājai piesaistītās zemes īpašnieku jautājumos, kas saistīti ar zemes lietošanu. Ievērojot Dzīvojamo

māju pārvaldīšanas likuma 1.panta 5.punktā noteikto, Civillietu tiesu kolēģija par nepamatotu atzīst Prasītāja viedokli par Biedrības un Atbildētāja

subsidiāru- galvojumam pielīdzināmu, atbildību pret Prasītāju, jo, ņemot vērā, ka dzīvojamās mājas pārvaldnieks darbojas vienīgi mājas īpašnieka

uzdevuma ietvaros, Biedrības un Atbildētāja savstarpējās tiesiskās attiecības atbilst no pilnvarojuma izrietošajām tiesiskajām attiecībām.

Pušu starpā nav strīda par faktu, ka Prasītājs ir veicis darbības Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 29.novembra sprieduma

lietā Nr.C30478210 izpildei- pēc Prasītāja iniciatīvas uzsākts Biedrības maksātnespējas process, kura ietvaros Prasītājs atzīts par kreditoru minētā tiesas

sprieduma neizpildītajā daļā, kurā ietilpst arī Atbildētāja parāds Prasītājam par laiku no 2009.gada 1.novembra līdz 2011.gada 31.decembrim ieskaitot.

Pušu starpā netiek konstatēts arī strīds par faktu, ka maksātnespējīgā Biedrība veic pasākumus šāda Atbildētāja parāda atgūšanai Prasītāja kreditora

prasījuma apmierināšanas nolūkā. Līdz ar to Civillietu tiesu kolēģija par nepamatotu atzīst pirmās instances tiesas secinājumu par prasības apmierināšanu

pilnā apmērā tā iemesla dēļ, ka pastāv likumiski šķēršļi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 29.novembra sprieduma lietā

Nr.C30478210 pret dzīvokļa īpašnieku kopību izpildei. Civillietu tiesu kolēģija nekonstatē pamatu atzinumam, ka Biedrības maksātnespējas procesa

ietvaros, spēkā nākuša tiesas sprieduma, kas attiecas arī uz Atbildētāja parādu Prasītājam, izpilde nebūtu iespējama. Turklāt, Civillietu tiesu kolēģijas

ieskatā, nav pieļaujama situācija, kad viens un tas pats Atbildētāja parāds, kas cēlies no Atbildētāja pienākuma maksāt nomas maksu neizpildes, no

Atbildētāja tiek piedzīts dubulti: gan ar šo tiesas spriedumu, gan Biedrības maksātnespējas procesa ietvaros, jo tas būtu pretrunā gan Prasītāja tiesībām

zemes nomas maksu no Atbildētāja saņemt vien likumā noteiktajās robežās, gan Atbildētāja tiesībām veikt maksājumu par zemes lietošanu likumā

noteiktajās robežās vienreiz.

No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 29.novembra sprieduma lietā Nr.C30478210 redzams, ka prasījumu par likumisko

nokavējuma procentu piedziņu Prasītājs šīs lietas ietvaros pieteicis nebija un tiesa šādus procentus nav nedz piedzinusi, nedz arī noteikusi Prasītāja

tiesības tos saņemt Civilprocesa likuma 195.panta kārtībā. Pilns tiesas spriedums sastādīts 2011.gada 13.decembrī un tas stājies spēkā 2012.gada

3.janvārī, kas liecina par to, ka likumā noteiktajā kārtībā Prasītājs šādu spriedumu pārsūdzējis nav. Atbilstoši Civillikuma 1760.pantam, likumiskie

procenti atsevišķi nav prasāmi, bet gan reizē ar galveno saistību, un tādēļ tos nevar prasīt vēlāk, ja attiecīgā laikā par tiem bijis noklusēts.

Ņemot vērā norādīto, Civillietu tiesu kolēģija secina, ka prasība daļā par Atbildētāja parādu, kas cēlies laikā no 2009.gada 1.novembra līdz

2011.gada 31.decembrim ieskaitot, ir noraidāma, un atzīst, ka pie pretēja pirmās instances tiesas secinājuma ir novedusi nepietiekama faktisko apstākļu

noskaidrošana, Civilprocesa likuma 203.panta piektās daļas pārkāpums un Civillikuma 1760.panta noteikumu atstāšana bez ievērības.

Tā kā ar izpildāmu tiesas spriedumu parāds, kurā ietilpst arī Atbildētāja parāds Prasītājam, ir vien par laiku no 2009.gada 1.novembra līdz

2011.gada 31.decembrim ieskaitot, turpmāk norādītu apsvērumu dēļ Civillietu tiesu kolēģija, atbilstoši celtās prasības robežām, par pamatotu un

apmierināmu atzīst Prasītāja prasījumu par tāda parāda piedziņu, kas cēlies laikā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.martam ieskaitot.

Pušu starpā nav strīda par faktu, ka Prasītājs ir Zemesgabala, bet Atbildētājs- Mājā, kas atrodas uz Zemesgabala, ietilpstošā Dzīvokļa īpašuma

īpašnieks. Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 5.punktam un Civillikuma 1071.pantam, uz Atbildētāju gulstas pienākums maksāt Prasītājam

nomas maksu par Zemesgabala lietošanu samērīgi ar viņa domājamām daļām kopīpašumā- Mājā. Civillietu tiesu kolēģija lietā nekonstatē ziņas par to, ka

Atbildētājs minēto maksājumu Prasītājam par Zemesgabala lietošanu laikā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.martam ieskaitot veicis vai

Prasītājam būtu iespējams šādus maksājumus no Atbildētāja iegūt savādāk, kā vien izskatāmās prasības ceļā.

Atbildētāja iebildumu pret Prasītāja prasīto nomas maksu 6% apmērā gadā no Zemesgabala kadastrālās vērtības Civillietu tiesu kolēģija atzīst par

nepamatotu, jo šāds nomas maksas apmērs ir noteikts ar spēkā esošu pusēm, tai skaitā, Atbildētājam, kā Mājas dzīvokļu īpašnieku kopības loceklim,

saistošu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 29.novembra spriedumu (uzdevuma devējam, ja viņš, kaut arī klusējot, pielaidis savas

lietas vest citam, pilnvarnieka rīcība ir saistoša- Civillikuma 2289., 2290.pants).

Civillikuma 3.pants paredz, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likuma, kas bijis spēkā šīs attiecības rašanās, pārgrozīšanās vai

izbeigšanās laikā, turklāt, neskartas paliek jau iegūtas tiesības. Savukārt, atbilstoši likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 2.1

daļai (šī likuma redakcijā tai skaitā laikā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.martam), Prasītājam, kā zemes īpašniekam, līdz ar maksu par

Zemesgabala lietošanu (zemes nomas maksu) likumdevējs noteicis tiesības no zemes lietotāja saņemt arī nekustamā īpašuma nodokļa par zemi

kompensāciju.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, Civillietu tiesu kolēģija konstatē Prasītāja prasījuma tiesības pret Atbildētāju nomas maksas par Zemesgabala

lietojumu laikā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.martam ieskaitot un nekustamā īpašuma nodokļa par Zemesgabalu kompensācijas piedziņu,

atbilstoši Atbildētājam piederošajām domājamām daļām kopīpašumā- Mājā.

No prasības pieteikumā norādītā Atbildētāja parāda, kas ietver sevī parādu par Zemesgabala nomu un nekustamā īpašuma- Zemesgabala, nodokļa

kompensāciju, izriet, ka Prasītājs Atbildētāja parādu par 2012.gadu aprēķinājis LVL 372,68, bet par 2013.gada 1.ceturksni- LVL 86,95 (lietas 6.lapa).

Pārbaudījusi šo aprēķinu, Civillietu tiesu kolēģija to atzīst par atbilstošu ar spēkā nākušu tiesas spriedumu noteiktajam Zemesgabala nomas maksas

apmēram (6% gadā no Zemesgabala kadastrālās vērtības), pašvaldības aprēķinātajam nekustamā īpašuma nodoklim par Zemesgabalu un Atbildētājam

piederošo domājamo daļu kopīpašumā- Mājā, lielumam (lietas 46.-47., 41., 42., 33.lapa).

Vadoties no minētā kopumā, Civillietu tiesu kolēģija secina, ka no Atbildētāja Prasītāja labā par laiku no 2012.gada 1.janvāra līdz 2013.gada

31.martam ieskaitot ir piedzenams parāds par Zemesgabala nomu un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija kopā LVL 459,63 apmērā, kas

saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.pantu atbilst 653,99 euro.

Prasītājs prasības pieteikumā ietvēris prasījumu par likumisko procentu piedziņu no kavētās summas LVL 372,68, kas ir maksājums par

Zemesgabala nomu 2012.gadā, LVL 22,36 apmērā (lietas 6.lapa).

Pušu starpā nav strīda par faktu, ka Zemesgabala nomas līgums nepastāv- nav ticis noslēgts. No minētā izriet, ka pušu starpā nepastāv vienošanās

par maksājumu termiņiem. Tā kā starp pusēm pastāv Zemesgabala nomas tiesiskās attiecības uz likuma pamata (piespiedu noma), secināms, ka šīs

attiecības nav terminētas. Atbilstoši Civillikuma 2142.pantā noteiktajam, beztermiņa nomas tiesisko attiecību gadījumā nomas maksa maksājama par

katru pusgadu uz priekšu. No tā secināms, ka maksa par Zemesgabala lietošanu 2012.gadā Atbildētājam bija jāveic vismaz līdz 2012.gada 30.jūnijam.

Pierādījumus tam, ka par Zemesgabala lietošanu 2012.gadā Atbildētājs Prasītājam būtu samaksājis Civillietu tiesu kolēģija nekonstatē, tādēļ nodibina, ka

Atbildētājs ir pieļāvis šāda maksājuma nokavējumu, kas, savukārt, atbilstoši Civillikuma 1759.panta 1.punktam, rada Atbildētājam pienākumu maksāt

Prasītājam likumiskos nokavējuma procentus, kas ir 6% gadā no kavētā maksājuma (Civillikuma 1765.panta pirmā daļa).

Ņemot vērā norādīto un konstatējot, ka likumisko nokavējuma procentu, ko Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja par 2012.gada maksājuma

kavējumu, aprēķins pēc būtības atbilst likuma nosacījumiem, Civillietu tiesu kolēģija secina, ka no Atbildētāja Prasītāja labā ir piedzenami likumiskie

nokavējuma procenti LVL 22,36 jeb 31,82 euro apmērā par viena gada kavējumu, proti, par laiku no 2012.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 30.jūnijam

ieskaitot.

Tā kā, atbilstoši Civillikuma 2124.pantā noteiktajam maksājums par 2013.gada 1.ceturksti bija veicams līdz 2012.gada 31.decembrim, bet lietā

netiek konstatēti pierādījumi šāda maksājuma veikšanai, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka 2013.gada 1.janvārī iestājies Atbildētāja likumisko saistību

norēķināties ar Prasītāju par Zemesgabala lietošanu 2013.gada 1.ceturknī nokavējums. Tādējādi Prasītājam ir tiesības uz likumiskajiem procentiem no

Atbildētāja parāda par 2013.gada 1.ceturksni, sākot ar 2013.gada 1.janvāri.

Ņemot vērā iepriekš norādīto un ievērojot Civilprocesa likuma 195.pantā paredzēto tiesas pienākumu noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt procentus, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka ir nosakāmas Prasītāja tiesības saņemt no Atbildētāja līdz sprieduma izpildei

likumiskos 6% gadā:

- no galvenā parāda 530,27 euro (LVL 372,68), sākot no 2013.gada 1.jūlija, turklāt Civillikuma 1763.panta 1.punkta kontekstā ievērojot, ka

ar tiesas spriedumu likumiskie procenti no šī galvenā parāda par laiku līdz 2013.gada 30.jūnijam piedzīti 31,82 euro apmērā;

- no galvenā parāda 123,72 euro (LVL 86,95), sākot no 2013.gada 1.janvāra.

Ceļot prasību, Prasītājs samaksāja valsts nodevu LVL 170,69 jeb 242,87 euro (lietas 12.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL

3,30 jeb 4,70 euro (lietas 13.lapa). Iesniedzot apelācijas sūdzību, Atbildētājs samaksāja valsts nodevu 279,99 euro (lietas 122.lapa).

Ņemot vērā, ka prasība par 1`619,08 euro (LVL 1`137,90) piedziņu apmierināta daļēji- 685,81 euro apmērā (galvenais parāds 653,99 euro+

likumiskie nokavējuma procenti 31,82 euro), noraidot to 933,27 euro apmērā (1`619,08- 685,81), kā arī daļēji apmierināta apelācijas sūdzība,

ievērojot Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu un 41.pantā noteikto proporcionalitātes principu: no Atbildētāja par labu

Prasītājam piedzenama samaksātā valsts nodeva par prasības pieteikumu 102,01 euro (685,81 euro / 1’619,08 euro = 0,42; 0,42 x 100 = 42 %;

242,87 euro x 42 % = 102,01 euro) apmērā; no Prasītāja par labu Atbildētājam piedzenama valsts nodeva par apelācijas sūdzību 140,86 euro (933,27

euro / 1’619,08 euro = 0,58; 0,58 x 100 = 58 %; 242,87 euro x 58 % = 140,86 euro) apmērā.

Bez tam, atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta nosacījumiem, valsts labā piedzenami arī ar lietas izskatīšanu saistītie nesamaksātie izdevumi. No

lietā esošās uzziņas lapas un izziņas ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem, secināms, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 9,30 euro pirmās

instances tiesā un 2,78 euro apelācijas instances tiesā (lietas 1., 2, 127.lapa), kas kopā veido 12,08 euro. Ievērojot proporcionalitātes principu, no

Prasītāja par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,31 euro (12,08 euro x 58 % = 7,01 euro; 7,01 euro - 4,70 euro = 2,31

euro), bet no Atbildētāja par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,07 euro (12,08 euro x 42 % = 5,06 euro).

Termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par naudas summas un tiesas izdevumu piedziņu tiek noteikts atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantā

noteiktajam. Šajā termiņā valsts labā piedzenamo tiesas izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas apgabaltiesā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 440.12 pantā noteiktajam, šis tiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas dienā- 2015.gada

21.oktobrī.

Rezolutīvā daļa.

/pers. C/ prasību pret /pers. D/ apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, galveno parādu- 653,99 euro, likumiskos

nokavējuma procentus par laiku no par laiku no 2012.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 30.jūnijam ieskaitot- 31,82 euro, un tiesas izdevumus 102,01 euro,

kopā- 787,82 euro (septiņi simti astoņdesmit septiņu euro un 82 centus).

Prasību pārējā daļā noraidīt.

Noteikt /pers. C/, personas kods /personas kods/, tiesības saņemt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, līdz sprieduma izpildei likumiskos

6% gadā:

- no galvenā parāda 530,27 euro, sākot ar 2013.gada 1.jūliju;

- no galvenā parāda 123,72 euro, sākot ar 2013.gada 1.janvāri.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 140,86 euro (simtu

četrdesmit euro un 86 centus).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,31 euro (divus euro un 31 centu).

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,07 euro (piecus euro un 7 centus).

Sprieduma labprātīgai izpildei daļā par naudas summas un tiesas izdevumu piedziņu noteikt termiņu- 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā, norādītajā termiņā maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas

apgabaltiesā.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesneses Ž.Žimante

M.Bebriša

Dz.Zvaigznekalna-Žagare