Court dismisses prisoner's claim for unlawful detention conditions and damages due to lack of evidence.

Lietas Nr. A420102/Numurs/25A42-0102/Numurs/-25/42

ECLI:LV:ADRJRTN:2025:0919.A420102/Numurs/25.8.S

Administratīvā rajona tiesa

Rēzeknes tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rēzeknē 2025. gada 19. septembrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Māris Šļakota,

piedaloties pieteicējam /Persona A/, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Ieslodzījuma

vietu pārvaldes pārstāvim /Persona G/,

tiesas sēdē, izmantojot Microsoft Teamsvideokonferenču platformu, izskatīja administratīvo lietu, kas

ierosināta, pamatojoties uz /Persona A/ pieteikumu par /Nosaukums/ cietuma faktiskās rīcības, nenodrošinot

pieteicējam atbilstošus uzturēšanās apstākļus cietuma /Nosaukums B/ nodaļas /Numurs/. korpusa /Numurs B/.

kamerā laika posmā no 2024. gada 9. aprīļa līdz 2024. gada 17. oktobrim un /Numurs C/. korpusa /Numurs D/.

kamerā laika posmā no 2024. gada 18. oktobra līdz 2024. gada 9. decembrim, atzīšanu par prettiesisku, kā arī

nemantiskā kaitējuma 10 000euro atlīdzināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs /Persona A/ vērsās Ieslodzījuma vietu pārvaldē ar vairākiem apstrīdēšanas iesniegumiem (sūdzībām)

par /Nosaukums/ cietuma faktisko rīcību, norādot turpmāk minētos apstākļus.

[1.1] 2024. gada 11. novembra sūdzībā pieteicējs norādīja, ka laika posmā no 2024. gada 9. aprīļa līdz 2024. gada

17. oktobrim viņš bija ievietots /Nosaukums B/ nodaļas /Numurs/. korpusa /Numurs B/. kamerā (turpmāk –

/Numurs B/. kamera), kur nebija nodrošināts atbilstošs dabiskais apgaismojums, kā arī dabiskā un mākslīgā

ventilācija. Pieteicējs nevarēja patstāvīgi atvērt kameras logu, jo loga režģis ir uzstādīts kamerā, nevis aiz loga.

Turklāt šāds aprīkojums pazemo pieteicēju, līdzīgi roku dzelžiem.

Pieteicējam nebija iespējas izmantot kamerā pastāvīgu karstā ūdens pieslēgumu, kā arī netika nodrošināts ūdens

sildītājs (elektriskā tējkanna).

Pieteicējam netika pietiekamā apjomā piešķirtas saimniecības ziepes, tīrīšanas piederumi un līdzekļi, kā arī trauku

mazgāšanas līdzekļi.

Netika nodrošināta iespēja izmantot signalizācijas sistēmu pastaigu laukumā, dušas telpā un sporta zālē, lai

nekavējoties sazinātos ar cietuma Uzraudzības daļas amatpersonām.

Pieteicējs lūdza par viņa tiesību pārkāpumu atlīdzināt viņam nemantisko kaitējumu 10 000 euro apmērā.

[1.2] 2024. gada 23. oktobra un 8. novembra sūdzībās pieteicējs norādīja, ka /Nosaukums/ cietuma administrācija

pieteicēju 2024. gada 18. oktobrī pārvietojusi no /Numurs B/. kameras uz /Numurs C/. korpusa /Numurs D/.

kameru (turpmāk – /Numurs D/. kamera). Pieteicēja ieskatā šāda pārvietošana uzskatāma par spīdzināšanu, jo

/Numurs D/. kamerā nav iespējams atvērt logu, bet mākslīgā ventilācija ir sliktā stāvoklī. Kamerā trūkst svaiga

gaisa, kā rezultātā pieteicējs saslimis.

Logu režģi, kas uzstādīti logiem kameras pusē, pazemo pieteicēju. Tāpat kamerā ir neatbilstošs mākslīgais

apgaismojums.

Minētajā kamerā pieteicējs saskārās ar grauzēju problēmu, kuras dēļ tiek traucēts pieteicēja naktsmiers.

Pieteicējs lūdza par viņa tiesību pārkāpumu atlīdzināt viņam nemantisko kaitējumu 7 000 euro apmērā.

[2] Par minētajām pieteicēja sūdzībām Ieslodzījuma vietu pārvalde pieņēma 2024. gada 9. decembra lēmumu,

nekonstatējot prettiesisku cietuma administrācijas rīcību, kā arī atsakoties izmaksāt nemantiskā kaitējuma

atlīdzinājumu. Lēmumā norādīja turpmāk minētos argumentus.

[2.1] /Nosaukums/ cietuma Nodrošinājuma daļas vadītāja 2024. gada 6. novembra izziņā norādīts, ka /Numurs C/.

korpusa kamerās (t. sk. /Numurs D/. kamerā) ir ierīkota mākslīgā ventilācija, kas atbilst visām normatīvo aktu

prasībām. Ventilācijas sistēma nodrošina gaisa pieplūdi un nosūci, tā darbojas pastāvīgi un līdz ar to kamerās

pastāvīgi ir nodrošināts svaigs gaiss. Kamerās ir izbūvētas ventilācijas lūku žalūzijas gaisa plūsmas intensitātes

regulēšanai un to var veikt pats ieslodzītais.

Saskaņā ar projektu ventilācijas sistēmas agregāti izvietoti ārpus kameras uz ārsienas. Mākslīgās ventilācijas

sistēmas jauda: pieplūdes – 1~230V, 0,345 KW, /Numurs D/00 rpm, EOKO-400-15-3 3~400V, 15 KW, nosūces –

1~230V, 0,345 KW, 1400 rpm. Kameras mākslīgās ventilācijas sistēmas apkope veikta 2023. gada martā, to veica

/Organizācija E/. Nākamā pārbaude saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumiem Nr. 238

“Ugunsdrošības noteikumi” tiks veikta 2028. gadā.

Strīdus kameras ventilācijas sistēma ir aprīkota ar gaisa rekuperācijas iekārtu, kuras jauda nodrošina nepārtrauktu

gaisa apmaiņu. Ventilācijas sistēma ir darba kārtībā, gaisa filtri tiek nomainīti regulāri.

Atbilstoši tiesu praksē nostiprinātajām atziņām, ja dabīgā ventilācija nav pieejama, bet mākslīgā ventilācija ir laba,

secināms, ka kopumā ventilācija bija nodrošināta (sal. sk., piemēram, Senāta 2014. gada 29. decembra sprieduma

lietā Nr. SKA-312/20/Numurs D/ 12. punktu).

Jāņem vērā, ka /Numurs D/. kamera divvietīga, tās platība ir 13,6 m2. Pieteicējs izskatāmajā laika posmā kamerā

bija izvietots viens pats un viņam nodrošinātā dzīvojamā platība vairākas reizes pārsniedz normatīvajos aktos

noteikto. Tāpat jāņem vērā, ka no 2024. gada 8. novembra tiek nodrošināta kameras dabiskā vēdināšana.

Līdz ar to laika posmā no 2024. gada 18. oktobra pieteicējam bija nodrošināta pietiekama mākslīgā ventilācija, bet

viņa iebildumi ir balstīti uz subjektīvo viedokli un ir vērtējami kritiski.

[2.2] Pieteicējs 2024. gada 21. oktobrī, 2024. gada 22. oktobrī un 2024. gada 23. oktobrī vērsās cietuma

administrācijā ar rakstiskiem iesniegumiem par /Numurs D/. kameras loga atvēršanas problēmu, slikto ventilāciju

un gaisa trūkumu. Cietuma administrācija 2024. gada 20. novembrī sniedza pieteicējam atbildi, norādot, ka 2024.

gada 8. novembrī kamerā uzstādīts atverams logs. Tādējādi cietuma administrācija ir reaģējusi uz pieteicēja lūgumu

un viņam tika nodrošināta papildu dabiskā ventilācija.

Apstrīdēšanas iesniegumā pieteicējs norāda, ka ir saslimis tā iemesla dēļ, ka logs /Numurs D/. kamerā nebija

atverams uz āru. No cietuma Nodrošinājuma daļas vadītāja 2024. gada 2. decembra izziņas un pieteicēja

medicīniskajiem dokumentiem izriet, ka, lai gan pieteicējs vairākas reizes vērsās cietuma Medicīnas daļā, tomēr

viņam uzstādītā diagnoze ir mugurkaula krūšu daļas spondiloze.

[2.3] Pieteicējs apstrīdēšanas iesniegumā norādīja, ka /Numurs D/. kamerā laika posmā no 2024. gada 18. oktobra

nav bijis atbilstoša mākslīgā apgaismojuma.

Cietuma Uzraudzības daļas vadītāja 2024. gada 3. decembra izziņā norādīts, ka /Numurs D/. kamera ir aprīkota ar

dienas un nakts apgaismojumu. Dienas apgaismojumu nodrošina trīs lielas lampas, bet nakts apgaismojumu – viena

lampa ar vienu spuldzi virs kameras durvīm. Kamerā ir arī trīs logi dabiskajai gaismai. Tāpat ir viena sienas lampa

tualetē, kuru regulē pats ieslodzītais. Kameras gaismas slēdzis atrodas pie kameras korpusa gaitenī, proti, slēgtā

tipa zemākās pakāpes ieslodzītie paši nevar ieslēgt vai izslēgt apgaismojumu. Uzraudzības daļas amatpersonas

pārslēdz apgaismojumu no naktsmiera uz dienas režīmu plkst. 6.30 un atpakaļ plkst. 22.30. Pēc ieslodzītā mutiska

pieprasījuma amatpersonas var ieslēgt vienu lampu vai izslēgt apgaismojumu pavisam. Kopumā apgaismojums

kamerās deg pastāvīgi. Atbilstoši cietuma administrācijas sniegtajai informācijai, mākslīgais apgaismojums

/Numurs D/. kamerā ir nodrošināts.

Lietas materiāliem pievienoti fotouzņēmumi, kuros redzams, ka /Numurs D/. kameras logu no iekšpuses sedz sieta

režģis, kas būtiski neietekmē dabiskā apgaismojuma līmeni. No fotouzņēmumiem redzams, ka kamera ir gaiša un

vienmērīgi izgaismota, tostarp labi izgaismota ir arī galda virsma. Pieteicējs ir tikai vispārīgi norādījis uz

apgaismojuma trūkumu, neizsakot konkrētus iebildumus.

Tiesu praksē atzīts, ka situācijās, kad netiek konstatēta pārapdzīvotība, ventilācijas vai mākslīgā apgaismojuma

trūkums, dabīgā apgaismojuma nepietiekamība pati par sevi nesasniedz minimālo bardzības līmeni, lai konstatētu

spīdzināšanas un cietsirdīgas vai pazemojošas izturēšanās aizlieguma pārkāpumu (sk. Senāta 2015. gada 27. marta

sprieduma lietā Nr. SKA-29/2015 16. punktu un tur minēto Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru).

Konkrētajā gadījumā mākslīgais apgaismojums kamerā ir bijis pietiekams un kompensēja iespējamo dabiskā

apgaismojuma trūkumu.

[2.4] Cietuma administrācija sniegusi informāciju, ka cietumā regulāri tiek veikti teritorijas un ēku deratizācijas,

dezinsekcijas un dezinfekcijas pasākumi, grauzēju esība kamerās nav konstatēta. Profilaktisko pasākumu ietvaros

deratizācija tiek veikta ikvienā cietuma ēkā, izvietojot grauzējiem paredzētos deratizācijas līdzekļus. Ieslodzīto

kamerās deratizācijas līdzekļi netiek izvietoti.

Cietuma Nodrošinājuma daļas noliktavas pārzinis 2024. gada 25. novembra izziņā ir norādījis, ka pieteicējs nav

vērsies ar iesniegumiem vai sūdzībām par grauzējiem /Numurs D/. kamerā. Arī pārvaldes rīcībā nav informācijas,

ka pieteicējs bija vērsies pie cietuma administrācijas ar rakstiskiem vai mutiskiem iesniegumiem par grauzēju

problēmu cietumā. Pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumā norādītais dokumentāli nav apstiprinājies.

[2.5] /Numurs B/. kamera ir četrvietīga un tās platība ir 27,9 m. Sanitārā mezgla platība ir 2,31 m. Kamerā ir

nodrošināta mākslīgā pieplūdes un nosūces ventilācijas sistēma, kas nodrošina nepārtrauktu gaisa cirkulāciju un

darbojas visu diennakti. Mākslīgās ventilācijas sistēmas apkope veikta 2023. gada martā, to veica /Organizācija E/.

Nākamā pārbaude tiks veikta 2028. gadā. Cietuma /Numurs/. korpusā uzstādīts /Organizācija D/ gaisa apstrādes

agregāts (L=3970/3470 m3/st.) ar divu ātrumu elektrisko motoru – pieplūdei 2,2 kW, nosūcei 2,2 kW. Mākslīgās

ventilācijas gaisa temperatūra ikdienā netiek mērīta.

Apgaismojumu /Numurs B/. kamerā nodrošina divi luminiscentie gaismekļi, kas piestiprināti pie griestiem. Katram

no tiem ir divas 36 W spuldzes (kopā četras spuldzes). Apgaismojumu kamerā ieslēdz uzraugs. Nakts gaismu

nodrošina viens 25 W gaismeklis “Rondo”. Virs galda virsmas ir uzstādīts papildu gaismeklis ar divām 24 W LED

spuldzēm, kuru notiesātie var ieslēgt atsevišķi no kopējā apgaismojuma.

Tāpat /Numurs B/. kamerā ir viens PVC logs ar caurspīdīgu stikla paketi, kura izmēri ir aptuveni 170 cm × 170 cm.

Logu atver no gaiteņa puses pēc notiesāto lūguma. Gaiteņa logu ailes izmērs pret /Numurs B/. kameru ir aptuveni

1,68 m × 1,65 m. Gaiteņa platums (attālums no kameras sienas līdz ārsienai) ir 121 cm. Gaiteņa logu restes ir logu

ārpusē, izmērs starp stieņiem ir 13,5 cm × 30,0 cm, un stieņu diametrs ir 1,8 cm. Gaitenī ir astoņi atverami logi.

Kameru vēdināšana notiek caur kameras un gaiteņa atveramajiem logiem.

[2.6] Loga ailē ir iebūvētas metāla restes, kas atdala kamerā esošos ieslodzītos no plastikāta loga. Kameras logs

veras uz gaiteņa pusi drošības apsvērumu dēļ un saskaņā ar ēkas rekonstrukcijas projektu, lai masu nekārtību vai

ugunsgrēka gadījumā ieslodzītajiem nebūtu iespējas aizvērt logu no kameras puses un bloķēt cietuma

administrācijai piekļuvi kamerai. Kameras logi ir uzstādīti tā, lai nodrošinātu gan ieslodzījuma vietas amatpersonu,

gan ieslodzīto drošību. Notiesāto uzraudzības veikšana ir tiesību normās noteikts /Nosaukums/ cietuma

administrācijas pienākums.

Diennakts laikā cietumā notiek dažādi ikdienas procesi, tajā skaitā pēc ieslodzīto lūguma tiek atvērti un aizvērti

kameras un gaiteņa logi, kā arī ieslēgts un izslēgts mākslīgais apgaismojums. Cietuma amatpersonām šis process

nesagādā nekādas grūtības.

Pieteicējs apstrīdēšanas iesniegumā ir tikai vispārīgi norādījis par kameras loga režģa nepareizu uzstādīšanu,

neminot gadījumus, kad viņš lūdzis cietuma amatpersonai atvērt kameras vai norobežojošā gaiteņa logus, ieslēgt

vai izslēgt apgaismojumu un saņēmis atteikumu.

[2.7] Atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 30. maija noteikumu Nr. 423 “Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās

kārtības noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr. 423) 40. punktam brīvības atņemšanas iestādes veikalā iegādāto

pārtikas produktu sagatavošanai atļauts izmantot elektriskos ūdens sildītājus, savukārt 41. punktā noteikts, ka

izdevumus par individuālās sadzīves elektroiekārtas patērēto elektroenerģiju sedz notiesātais. Atbilstoši Ministru

kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumu Nr. 739 “Ieslodzījuma vietu pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādis”

2. punktam un pielikuma 12. punktam ieslodzītā īpašumā vai lietojumā esošās tējkannas lietošanas mēneša

izmaksas ir 4,84euro. /Nosaukums/ cietuma Uzraudzības daļas amatpersonas 2024. gada 10. maija izziņā norādīts,

ka noliktavā glabājas pieteicēja elektriskā tējkanna. Tā kā viņa personīgajā kontā nav līdzekļu, pieteicējam tējkanna

netiek izsniegta.

Normatīvie akti neuzliek par pienākumu ieslodzījuma vietas administrācijai nodrošināt ieslodzītos kamerās ar

ūdenssildītāju vai elektrisko tējkannu. Līdz ar to pieteicējam nav subjektīvo tiesību izvirzīt šādas prasības.

Jautājums par cietuma administrācijas rīcību, nenodrošinot pieteicējam cietuma īpašuma ūdens sildītāju (elektrisko

tējkannu), tikai par citu laika posmu, jau ir izvērtēts tiesā administratīvajā lietā Nr. A420147819.

Pieteicējam kamerā bija pieejams pastāvīgs aukstā ūdens pieslēgums, ko pieteicējs varēja izmantot, lai ievērotu

personīgo higiēnu pēc pastaigām.

[2.8] Karstā ūdens pieslēgšana cietuma dzīvojamās kamerās nav paredzēta normatīvajos aktos, kā arī cietumam nav

tehnisku iespēju to nodrošināt. Noteikumu Nr. 423 19. punkts noteic, ka notiesātais ne retāk kā reizi septiņās dienās

mazgājas pirtī vai dušā, kā arī maina apakšveļu un gultas veļu.

Saskaņā ar cietuma 2023. gada 2. februāra “Ieslodzīto pirts apmeklēšanas grafiku” /Nosaukums B/ nodaļā

notiesātajiem tiek nodrošināta dušas apmeklēšana divas reizes nedēļā – trešdienās un sestdienās. Šāda iespēja tika

nodrošināta arī pieteicējam. Turklāt viņam bija iespēja vērsties cietuma administrācijā ar iesniegumu, lūdzot atļaut

dušas telpu apmeklēt biežāk, taču no lietas materiāliem neizriet, ka pieteicējs šādu lūgumu bija izteicis. Tāpat

pieteicējs nav konkrēti norādījis, kādas problēmas viņam radīja karstā ūdens neesība kamerā.

[2.9] Pastaigu laukums, sporta zāle un dušas telpa nav aprīkota ar signalizācijas sistēmu (signālpogu). Šādas

sistēmas ierīkošana nav cietuma kompetencē, jo tas ir finansiāli dārgs un inženiertehniski sarežģīts projekts.

Saskaņā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2022. gada 31. janvāra iekšējo noteikumu “Ieslodzīto uzraudzības kārtība”

104. punktu, cietuma Uzraudzības daļas amatpersonas notiesātos ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu pārbauda ne

retāk kā reizi stundā, nodrošinot pastiprinātu uzraudzību. Pastaigu laukums un sporta zāle ir aprīkota ar

nepārtrauktu videonovērošanu. Signalizācijas sistēma nav vienīgā iespēja, kā sazināties ar cietuma amatpersonām.

Ieslodzītajiem vienmēr ir iespēja izsaukt amatpersonu, klauvējot pie attiecīgās telpas durvīm vai pasaucot ar balsi.

Dušas telpai blakus atrodas dežūrdaļa, un, pieklauvējot pie sienas, nekavējoties ierastos cietuma Uzraudzības daļas

amatpersona. Tā kā pieteicējs kamerā ir izvietots viens, viņu uz dušu saskaņā ar grafiku izved vienu. Pieteicēja

iesniegumā nav norādīta neviena reāli pārbaudāma situācija, kad viņam bijis nepieciešams nekavējoties sazināties

ar cietuma amatpersonām un tas nav izdevies signalizācijas sistēmas neesības dēļ.

[2.10] Mazgāšanas un personīgās higiēnas līdzekļus ieslodzītajiem izsniedz saskaņā ar Ministru kabineta 2026.

gada 19. decembra noteikumu Nr. 1022 “Noteikumi par ieslodzīto personu uztura un sadzīves vajadzību materiālā

nodrošinājuma normām” (turpmāk – noteikumi Nr. 1022) /Numurs/. pielikumu. Normatīvajos aktos nav noteikts

konkrēts tīrīšanas līdzekļu un uzkopšanas piederumu klāsts vai to izsniegšanas normas. Tādējādi katra cietuma

administrācija pēc saviem ieskatiem, vadoties no konkrētajiem apstākļiem, nodrošina kameras ar

nepieciešamākajiem tīrīšanas līdzekļiem un piederumiem. Gan tīrīšanas, gan trauku mazgāšanas līdzekļi tiek

izsniegti regulāri, pamatojoties uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2022. gada 19. septembra iekšējiem noteikumiem

Nr. P-1-406-2022-00016. Lietas materiāliem ir pievienotas sarakstu izdrukas par laika posmu no 2023. gada 6.

decembra līdz 2024. gada 8. novembrim, kas apliecina tīrīšanas līdzekļu, trauku mazgāšanas līdzekļu un personīgās

higiēnas preču izsniegšanu notiesātajiem, tostarp pieteicējam.

/Nosaukums/ cietumā kameru uzkopšanai ieslodzītajiem mēneša pirmajā nedēļā izsniedz 0,5 kg saimniecības pastas

reizi mēnesī un 1 litru tualetes un flīžu tīrīšanas līdzekļa reizi divos mēnešos. Tāpat kamerā ir nodrošināti telpu

uzkopšanas piederumi – slota, spainis, lupata un bļoda. Laikposmā no 2024. gada 9. aprīļa līdz 2024. gada 18.

oktobrim pieteicējs nav vērsies cietuma administrācijā ar lūgumu izsniegt papildu tīrīšanas līdzekļus.

Pieteicēja iesniegumā nav apgalvots, ka tīrīšanas līdzekļi netika nodrošināti vispār, bet gan tas, ka tie nebija

pieejami pietiekamā apjomā. Tomēr pieteicējs nav norādījis konkrētus faktus par to, kādi tieši līdzekļi un kādā

apjomā viņam trūka. Apgalvojumi ir vispārīgi un nav pārbaudāmi.

[2.11] Tā kā nav konstatējama /Nosaukums/ cietuma prettiesiska rīcība, pieteicējam nav tiesību uz atlīdzinājumu.

[/Numurs/] Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par /Nosaukums/ cietuma administrācijas

faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku un nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu. Pieteikumā norādīja tos pašus

apsvērumus, kas ietverti apstrīdēšanas iesniegumos, kā arī ietvēra turpmāk minētos precizējumus.

Dabīgā apgaismojuma līmeni /Numurs B/. kamerā ietekmēja tas, ka logs ir vērsts uz ziemeļiem un attālums līdz

pretī izvietotajai ēkai ir ļoti neliels. Mākslīgais apgaismojums nekompensē dabīgā apgaismojuma trūkumu.

Tā kā kameras logu nav iespējams atvērt no kameras iekšpuses, kā arī logs vērsts uz norobežojošo gaiteni, kur

pastāvīgi ir tabakas dūmi, pieteicējs nebija nodrošināts ar svaigu gaisu. Mākslīgā ventilācija nespēj kompensēt

svaiga gaisa trūkumu, jo ventilācijas sistēma darbojas ar filtriem. Ziemas laikā pa mākslīgās ventilācijas sistēmu

tiek padots uzsildīts gaiss, kas nav izskatāms par svaigu gaisu.

Ar siltā ūdens palīdzību pieteicējam būtu iespēja labāk rūpēties par savu personīgo higiēnu un kārtību, kā arī

efektīvāk mazgāt traukus un kopt savu apģērbu.

[4] Tiesai iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos Ieslodzījuma vietu pārvalde neatzina pieteikumu, norādot, ka

pārsūdzētā /Nosaukums/ cietuma faktiskā rīcība bija tiesiska.

[5] Pieteicējs tiesas sēdē uzturēja pieteikumu uz tajā norādīto argumentu pamata.

Papildus norādīja, ka grauzēji /Numurs D/. kamerā varēja būt cēlonis pieteicēja saslimšanai. Pēc pieteicēja

ierašanās /Numurs D/. kamerā un sūdzībām par ventilāciju tika veiktas izmaiņas, par ko citi ieslodzītie izteica

neapmierinātību, jo tas pasliktināja mikroklimatu citās kamerās. Pieteicējs /Numurs D/. kamerā uzturējās no 2024.

gada 18. oktobra līdz 7. novembrim un šajā laikā gaisa nosūces ventilācija darbojās, bet pieplūde bija ierobežota.

Gaisa trūkuma dēļ pieteicējs izjuta smakšanu un galvassāpes. Lai kaut nedaudz uzlabotu situāciju, aptuveni trīs līdz

četras dienas pēc ievietošanas kamerā viņš bija spiests izsist stikla bloku virs loga, par ko saņēma aizrādījumu no

cietuma administrācijas par inventāra bojāšanu. Pieteicējs arī paskaidroja, ka dažkārt atsevišķas maiņas darbinieki

atļāva turēt atvērtu ēdiena padeves lūku durvīs, kas nodrošināja gaisa cirkulāciju no gaiteņa, taču citas maiņas to

aizliedza.

Pieteicējs 7. novembrī tika pārvietots uz citu kameru, bet, kad decembra sākumā uz dažām dienām atgriezās

/Numurs D/. kamerā, tajā jau bija ierīkots atverams logs, kas pilnībā atrisināja svaiga gaisa problēmu.

Cietumā izsniegtie tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļi nav pietiekamā daudzumā, piemēram, 0,5 litri trauku

mazgāšanas līdzekļa tiek piešķirti uz sešiem mēnešiem. Ar vienu saimniecības ziepju gabalu nepietiek, lai mēneša

ietvaros uzturētu tīras drēbes un vienlaikus mazgātu traukus. Līdzekļu trūkuma dēļ pieteicējam nācies lūgt ziepes

kameras biedram, bet taukainus traukus tīrīt ar tualetes papīru. Netiek izsniegtas porolona švammes, kas palīdzētu

ekonomēt tīrīšanas līdzekļus, kā arī gumijas cimdi darbam ar ķīmiskajiem līdzekļiem. Par tīrīšanas līdzekļu

trūkumu kopš 2018. gada pieteicējs regulāri vērsies pie administrācijas mutiski, taču pārtraucis to darīt, jo uzskata

to par bezjēdzīgu. Tagad sūdzības iesniedz augstākām iestādēm.

Pieteicējs uzskata krāna ūdeni par nedrošu dzeršanai, īpaši vasarā, un viņš vēlētos to novārīt. Tāpat ar karstu ūdeni

ir vieglāk mazgāt taukainus traukus un drēbes, kā arī karsto ūdeni pieteicējs varētu izmantot ēdiena, piemēram,

pupiņu, uzsildīšanai.

Pieteicējs personīgi ir redzējis grauzējus, kas iekļūst /Numurs D/. kamerā pa caurumu grīdā zem izlietnes. Grauzēji

ir plaši izplatīta problēma visos cietuma korpusos un to varētu apstiprināt daudzi citi ieslodzītie. Arī tajā korpusā,

kur viņš uzturas patlaban, regulāri tiek izlikta inde grauzējiem.

Nepieciešamību pēc trauksmes pogas sporta zālē un citās telpās pieteicējs pamatoja ar piemēru par viņa kameras

biedru, kuram nesen bijusi sirdslēkme. Pieteicējs norādīja uz risku, ka līdzīgā situācijā ārpus kameras nebūtu

iespējams operatīvi izsaukt palīdzību.

[6] Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvis tiesas sēdē neatzina pieteikumu uz pārsūdzētajos lēmumos un rakstveida

paskaidrojumos norādīto argumentu pamata.

Motīvu daļa

[7] Izvērtējot lietas dalībnieku argumentus un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteikums ir nepamatots

un noraidāms.

[8] Latvijas Republikas Satversmes 95. pants noteic, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda

cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai

cilvēka cieņu pazemojošam sodam. Spīdzināšanas, cietsirdīgas un cieņu pazemojošas attieksmes aizliegums

ietverts arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 3. pantā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka pants pilnībā aizliedz cietsirdīgu un pazemojošu izturēšanos neatkarīgi ne

no kādiem apstākļiem (sk., piemēram, 2014. gada 31. jūlija sprieduma lietā “Jaeger pret Igauniju” 37. punktu,

2014. gada 18. marta sprieduma lietā “Öcalan pret Turciju (Nr.2)” 97. punktu, 2006. gada 4. jūlija sprieduma lietā

“Ramirez Sanchez pret Franciju” 115. punktu). Valstij ir pienākums ieslodzījumā esošajām personām nodrošināt

tādus soda izciešanas apstākļus, kas nepārsniedz ar brīvības atņemšanas sodu neatņemami saistītos ierobežojumus

un neērtības. Proti, ieslodzījumā esošajām personām ieslodzījuma vietas teritorijā tāpat kā personām ārpus brīvības

atņemšanas vietām ir jābūt nodrošinātam noteiktam cilvēktiesību minimumam, kas personai nevar tikt atņemts, lai

nepārkāptu personas tiesības uz cilvēcīgu izturēšanos. Ieslodzījuma vietas apstākļiem jābūt tādiem, kas atbilst

cieņas pilnai attieksmei pret cilvēku (sal. Senāta 2010. gada 6. maija spriedums lietā Nr. SKA-160/2010

(A42446907), 2012. gada 22. jūnija spriedums lietā Nr. SKA-219/2012 (A42808309), 2013. gada 5. septembra

spriedums lietā Nr. SKA-436/2013 (A42833609)).

Vienlaikus, lai konstatētu Konvencijas 3. pantā ietvertā spīdzināšanas, citādas cietsirdīgas vai cieņu pazemojošas

izturēšanās aizlieguma pārkāpumu, apiešanās raksturam ir jāsasniedz minimālais bardzības līmenis. Šī minimuma

novērtēšana ir relatīva pēc būtības; tā ir atkarīga no lietas faktu kopuma un, jo īpaši, no apiešanās rakstura un

konteksta, tās izpildes elementiem, ilguma, tās izraisītajām fiziskajām vai psihiskajām sekām, kā arī dažkārt no

cietušā dzimuma, vecuma un veselības stāvokļa (sk., piemēram, 2012. gada 17. janvāra sprieduma lietā “Stanev

pret Bulgāriju” 202. punktu, 2006. gada 4. maija sprieduma lietā “Kadiķis pret Latviju” 45. punktu). Ar to vien, ka

apstākļi ieslodzījuma vietā nav ideāli un ir nepatīkami, nepietiek, lai atzītu, ka ieslodzījuma apstākļi ir pielīdzināmi

spīdzināšanai Konvencijas 3. panta izpratnē (2016. gada 20. decembra sprieduma lietā “Radzhab Magomedov pret

Krieviju” 54. punkts). Ja iestādei īpaši pakļauta persona sūdzas par cilvēktiesību ierobežojumu, svarīgi ir konstatēt

cilvēktiesību ierobežojuma būtiskumu attiecībā pret konkrēto personu. Ieslodzījuma vietai nav pienākuma

nodrošināt ieslodzījumā esošajām personām tieši tādus apstākļus, kas ir uzskatāmi par atbilstošiem katras

ieslodzītās personas individuālajai izpratnei. Proti, nav pamata uzskatīt, ka ieslodzītā cilvēktiesības ir būtiski

ierobežotas tikai tāpēc, ka viņam ir cita izpratne par to, kā ieslodzījuma vietā būtu organizējams kāds konkrēts

jautājums (sk., piemēram, Senāta 2013. gada 19. novembra lēmuma lietā Nr. SKA-1016/2013 5. punktu).

Lietā ir izvērtējams, vai pieteicēja norādītie apstākļi, atsevišķi vai to kopums, pārsniedz minimālo bardzības līmeni,

kas nenovēršami ir raksturīgs ieslodzījumam.

[9] Pieteicējs norāda iebildumus par apgaismojumu un ventilāciju /Numurs B/. un /Numurs D/. kamerā.

Latvijas Sodu izpildes kodeksa normas nenoteic kameras labiekārtošanas prasības, tai skaitā attiecībā uz

apgaismojumu un ventilāciju. Vienlaikus tiesa atzīst, ka gan notiesātie, gan apcietinātie ir iestādei īpaši pakļautas

personas, kuru turēšanas apstākļi ieslodzījuma vietā, neskatoties uz normatīvi regulētām atsevišķām niansēm,

nedrīkst būtiski atšķirties, raugoties tai skaitā no cilvēktiesību un vienlīdzības aspekta. Līdz ar to ir pamatoti

atbilstoši Administratīvā procesa likuma 17. panta otrajā daļā noteiktajam pēc analoģijas atsaukties uz

Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 19. panta piektajā daļā noteikto. Šī tiesību norma paredz, ka kamerās,

kurās uzturas apcietinātie, nodrošina dabisko apgaismojumu, bet diennakts tumšajā laikā — mākslīgo

apgaismojumu, kā arī gaisa temperatūru, kas nav zemāka par +18° C, un ventilāciju. Arī Eiropas cietumu

noteikumu (Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikums Rec(2006)2 dalībvalstīm par Eiropas cietumu

noteikumiem) 18.1. apakšpunktā cita starp ieteikts, ka apgaismojumam un ventilācijai telpās, kurās uzturas

ieslodzītie, tiek pievērsts pietiekami daudz uzmanības, bet atbilstoši 18.2. apakšpunkta “a” un “b” punktā

minētajam ieteikts, ka visās ēkās, kurās jādzīvo, jāstrādā vai jāpulcējas ieslodzītajiem, logi ir pietiekami lieli, lai

ieslodzītie normālos apstākļos varētu lasīt vai strādāt dabiskā apgaismojumā un, ja vien ēkā nav atbilstošas gaisa

kondicionēšanas sistēmas, lai pa tiem telpās varētu ieplūst svaigs gaiss; mākslīgais apgaismojums atbilst atzītiem

tehniskiem standartiem.

Līdz ar to neapšaubāmi ieslodzītajam kamerā ir jānodrošina labs apgaismojums un pieeja svaigam gaisam.

Vienlaikus tiesu praksē ir atzīts, ka jautājums par apgaismojumu un ventilāciju ir vērtējams gan savstarpējā

kopsakarā, gan kopsakarā ar citiem apstākļiem.

Kā to atzinis Senāts, ja dabīgā ventilācija nav pieejama, bet mākslīgā ventilācija ir laba, tad secināms, ka kopumā

ventilācija bija nodrošināta (sk. Senāta 2014. gada 29. decembra sprieduma lietā Nr. SKA-312/14 (A420495911)

12. punktu). Tāpat dabiskā apgaismojuma trūkumu var kompensēt pietiekams mākslīgais apgaismojums. Kā to

norādījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, dabiskā apgaismojuma nepietiekamība pati par sevi nesasniedz minimālo

bardzības līmeni, lai konstatētu spīdzināšanas un cietsirdīgas vai pazemojošas izturēšanās aizlieguma pārkāpumu.

Tomēr, ja tiek konstatēta pārapdzīvotība, ventilācijas vai mākslīgā apgaismojuma trūkums, tad dabiskā

apgaismojuma un svaiga gaisa nepietiekamība var būtiski pasliktināt ieslodzīto stāvokli un likt nopietni nosliekties

uz pārkāpuma konstatēšanu (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2015. gada 27. janvāra sprieduma lietā “Neshkov un citi

pret Bulgāriju” 238. punkts, sk. arī Senāta 2025. gada 16. janvāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-0426-25

(A420148022) /Numurs/. punktu).

[10] Lietā nav strīda, ka pieteicējs /Numurs B/. kamerā uzturējās no 2024. gada 9. aprīļa līdz 17. oktobrim.

Pieteicējs norāda, ka šajā laika posmā minētajā kamerā nebija nodrošināts pietiekams dabiskais apgaismojums, kā

arī mākslīgais apgaismojums nespēja kompensēt dabiskā apgaismojuma trūkumu.

No /Nosaukums/ cietuma Nodrošinājuma daļas vadītāja 2024. gada 27. novembra izziņas, kurā sniegto informāciju

pieteicējs neapstrīd, kopsakarā ar fotoattēliem, tiesa konstatē, ka /Numurs B/. kamerā ir viens PVC logs ar

caurspīdīgu stikla paketi, kura izmēri ir aptuveni 170 cm × 170 cm. Logs ir vērsts uz gaiteni, savukārt gaitenī pretī

kamerai 121 cm attālumā ir izvietots uz āru vērsts logs ar izmēriem 168 cm × 165 cm. Gaitenī kopumā izvietoti

astoņi logi. Kameras iekšpusē priekšā logam ir izvietotas restes, kas redzams arī lietā iesniegtajos fotoattēlos. Tāpat

restes ir arī gaiteņu logiem un, kā norādīts minētajā izziņā, izmērs starp stieņiem ir 13,5 cm × 30,0 cm, stieņu

diametrs – 1,8 cm.

Pieteicējs cita starp norāda, ka dabiskā apgaismojuma līmeni ietekmējis arī tas, ka logs ir vērsts uz ziemeļiem un

atrodas tuvu pretējai ēkai. Par logu izvietojumu atbilstoši debespusēm lietā nav precīzu ziņu, taču, ņemot vērā to,

ka Ieslodzījuma vietu pārvalde minēto pieteicēja sniegto informāciju nav apstrīdējusi, tiesa neatrod pamatu apšaubīt

šo faktu. Tāpat no lietā iesniegtajiem fotoattēliem tiesa konstatē, ka ir pamatota pieteicēja norāde par to, ka logi ir

vērsti uz pretī esošās ēkas pusi. Vienlaikus tiesa negūst apstiprinājumu, ka minētais apstāklis būtiski ietekmēja

dabiskā apgaismojuma līmeni kamerā. No fotoattēliem nevar secināt, ka aiz loga būtu novērojama krēsla, kāda

raksturīga, piemēram, šauriem iekšpagalmiem, kurus ieskauj augstas ēkas. Tiesas vērtējumā, kas balstīts uz

iesniegto fotoattēlu izpēti, tas, ka logi vērsti uz pretī izvietoto ēku, konkrētajā gadījumā nav tāds apstāklis, kas

ievērojami samazina kamerā ieplūstošās dienas gaismas daudzumu.

Novērtējot konstatētos faktiskos apstākļus, tiesa secina, ka pieteicēja iebildumi par ierobežotu dabisko

apgaismojumu ir pamatoti. Dabiskā apgaismojuma daļēja nepietiekamība kamerā pamatā ir saistīta ar to, ka

kameras logs nav vērsts tieši uz āru, bet gan uz norobežojošo gaiteni, un dabiskais apgaismojums kamerā ieplūst

pastarpināti no gaitenī esošajiem uz āru vērstajiem logiem. Šādu apgaismojuma līmeni papildus ietekmē, lai gan

mazākā apmērā, arī apstāklis, ka gan kameras, gan gaiteņa logiem ir restes. Taču atbilstoši judikatūrai šāda tiesas

konstatētā situācija pati par sevi nenozīmē, ka attiecībā pret pieteicēju pieļauts būtisks cilvēktiesību aizskārums.

Tiesai tālāk jāizvērtē citi apstākļi un pirmām kārtām tas, vai dabiskā apgaismojuma trūkumu nekompensē

mākslīgais apgaismojums.

Atbilstoši cietuma Nodrošinājuma daļas vadītāja izziņai /Numurs B/. kamerā apgaismojumu nodrošina divi

luminiscentie gaismekļi ar kopumā četrām 36 W spuldzēm. Papildus tam virs galda virsmas ir uzstādīts atsevišķs

gaismeklis ar divām 24 W LED spuldzēm, kuru ieslodzītie var ieslēgt un izslēgt patstāvīgi. Pieteicējs minētās ziņas

neapstrīd, bet tikai vispārīgi norāda, ka mākslīgais apgaismojums nekompensē dabiskā apgaismojuma

nepietiekamību. Tiesa neatrod pamatu apšaubīt minētās cietuma sniegtās ziņas. Trīs luminiscento gaismekļu esību

kamerā skaidri parāda arī lietā iesniegtie fotoattēli. No minētajiem attēliem, kopsakarā ar cietuma sniegto

informāciju, tiesa konstatē, ka šāds mākslīgā apgaismojuma nodrošinājums ir pietiekams, lai kompensētu dabiskā

apgaismojuma daļējo trūkumu un nodrošinātu ieslodzītajam iespēju lasīt un rakstīt komfortablos apstākļos.

Pieteicējs nav norādījis konkrētus argumentus, kas ļautu apšaubīt mākslīgā apgaismojuma pietiekamību, proti, viņš

nav norādījis, kādās tieši situācijās un kādēļ mākslīgais apgaismojums bijis nepietiekams.

Saprātīgi izvērtējot, tiesa secina, ka apstākļos, kad kamerā bija pietiekams mākslīgais apgaismojums, kopsakarā ar

faktu, ka dabiskā gaisma, lai gan ierobežoti, bet tomēr ieplūda kamerā, pieteicēja labsajūta /Numurs B/. kamerā

netika pakļauta būtiskai negatīvai ietekmei.

[11] Tiesa, ierosinot lietu, ir norādījusi, ka pieteicējs apstrīd /Nosaukums/ cietuma faktisko rīcību, kas izpaudusies

kā neatbilstoši uzturēšanās apstākļi /Numurs D/. kamerā laikposmā no 2024. gada 18. oktobra līdz 2024. gada 9.

decembrim (līdz pārsūdzētā lēmuma pieņemšanai). Tomēr saskaņā ar lietā esošo cietuma Drošības daļas inspektora

2024. gada 26. novembra izziņu pieteicējs 2024. gada 7. novembrī tika pārvietots no /Numurs D/. kameras uz citu

kameru. Tas izriet arī no pieteicēja 2024. gada 8. novembra apstrīdēšanas iesnieguma. Tāpat arī pieteicējs tiesas

sēdē paskaidroja, ka /Numurs D/. kamerā atradās līdz 2024. gada 7. novembrim, piebilstot, ka vēlāk uz pāris

dienām bija atkārtoti ievietots šajā kamerā. Līdz ar to no lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs /Numurs D/. kamerā

pamatā uzturējās no 2024. gada 18. oktobra līdz 2024. gada 7. novembrim.

[12] Pieteicējs norāda, ka /Numurs D/. kamerā nav bijis atbilstoša mākslīgā apgaismojuma, taču nekādus

izvērstākus paskaidrojumus nesniedz, kā arī neapstrīd lēmumā norādītos faktus un pārvaldes iesniegtos

pierādījumus, atbilstoši kuriem apgaismojumu kamerā nodrošina trīs lielas lampas. No lietā iesniegtās informācijas,

kuru /Nosaukums/ cietuma priekšnieks sniedza Ieslodzījuma vietu pārvaldei, izriet, ka /Numurs D/. kamerā ir trīs

gaismekļi ar divām 35 W spuldzēm katrā. Šī informācija atbilst arī lietā iesniegtajiem fotoattēliem, kuros redzami

trīs pie kameras griestiem piestiprināti gaismekļi. Jāņem vērā, ka apgaismojumu kamerā nodrošināja arī trīs logi.

Tiesa secina, ka pieteicēja apgalvojums par nepietiekamu mākslīgā apgaismojuma līmeni /Numurs D/. kamerā ir

vērtējams kā acīmredzami nepamatots.

[13] Pieteicējs norāda, ka /Numurs B/. kamerā nebija nodrošināta atbilstoša dabiskā un mākslīgā ventilācija. Tāpat

viņš iebilst, ka logu nebija iespējams atvērt no kameras iekšpuses, ka logs ir vērsts uz gaiteni, kurā regulāri ir

cigarešu dūmu smaka, bet mākslīgā ventilācija ar filtriem, kas ziemā piegādā uzsildītu gaisu, nenodrošina svaigu

gaisu.

Izvērtējot šos argumentus, tiesa pirmkārt norāda, ka normatīvie akti neuzliek par pienākumu nodrošināt

ieslodzījuma vietas kamerā gan dabisko, gan mākslīgo ventilāciju. Būtiski ir tikai tas, ka ieslodzītajam kamerā ir

iespējams nodrošināt ventilāciju un līdz ar to arī piekļuvi svaigam gaisam, bet tam, kādā veidā tas tiek darīts, nav

izšķirošas nozīmes.

Konkrētajā gadījumā lietā nav strīda, ka /Numurs B/. kameras logs ir vērsts uz gaiteni, un to var atvērt tikai cietuma

darbinieks no gaiteņa puses pēc ieslodzītā lūguma. Svaigs gaiss dabiskā veidā kamerā var ieplūst pa atvērtu

kameras logu un atvērtiem gaiteņa logiem. Tiesa piekrīt, ka šādos apstākļos dabiskā vēdināšana ir mazāk efektīva,

taču tā nav pilnībā izslēgta. Kā to pamatoti uzsvērusi pārvalde, pieteicējs nenorāda, ka cietuma amatpersonas būtu

atteikušas nodrošināt kameras dabisko vēdināšanu.

Vienlaikus no lietas materiāliem izriet, ka /Numurs B/. kamerā ir ierīkota mākslīgā pieplūdes un nosūces

ventilācijas sistēma, kas darbojas visu diennakti un nodrošina pastāvīgu gaisa cirkulāciju. Sistēmai tiek veiktas

regulāras apkopes, un tā ir darba kārtībā. Šos faktus tiesa konstatē gan no /Nosaukums/ cietuma administrācijas

sniegtajām izziņām, gan no tiesai iesniegtā Mehāniskas ventilācijas sistēmas gaisa vadu tīrīšanas akta ar

pievienotajiem fotofiksacijas materiāliem pirms un pēc tīrīšanas.

Tiesas vērtējumā pieteicēja apgalvojums, ka mākslīgā ventilācija darbojusies nepietiekami jaudīgi un ka ziemā

uzsildīts gaiss nav uzskatāms par svaigu, ir balstīts uz subjektīvu vērtējumu un neapgāž faktu, ka ventilācijas

sistēma nodrošina gaisa apmaiņu. Tāpat apstāklis, ka sistēmā tiek izmantoti filtri, pats par sevi neliecina par tās

neefektivitāti, bet gan par atbilstošu tehnisko apkopi. Pieteicējs nav norādījis uz pierādījumiem, kas apstiprinātu, ka

gaiteņa gaiss pastāvīgi ir bijis piesmēķēts tādā mērā, ka tas radījis apdraudējumu viņa veselībai, vai ka mākslīgā

ventilācija nespēja nodrošināt atbilstošu gaisa kvalitāti kamerā. Tāpat lietā nav pierādījumu, ka pieteicējs laika

periodā, kad viņš uzturējās /Numurs B/. kamerā, bija vērsies pie cietuma administrācijas ar problēmas aprakstu un

lūgumiem, piemēram, veikt ventilācijas sistēmas ārkārtas apkopi.

Līdz ar to, ņemot vērā, ka /Numurs B/. kamerā tika nodrošināta pastāvīgi strādājoša un mākslīgā ventilācija, kas

kompensēja ierobežotās dabiskās ventilācijas iespējas, tiesa secina, ka kopumā ventilācija pieteicējam tika

nodrošināta atbilstoši prasībām.

[/Numurs D/] Pieteicējs norāda, ka /Numurs D/. kamerā laika posmā, kad pieteicējs tajā atradās, t. i., no 2024. gada

18. oktobra līdz 7. novembrim, nav bijusi nodrošināta atbilstoša ventilācija, jo nebija iespējams atvērt logu, bet

mākslīgā ventilācija bijusi sliktā stāvoklī. Tā rezultātā pieteicējs izjutis svaiga gaisa trūkumu, galvassāpes un

smakšanas sajūtu, kā arī saslimis.

Izvērtējot šos pieteicēja iebildumus, tiesa konstatē turpmāk minēto. Lietā nav strīda, ka, pieteicēju ievietojot

/Numurs D/. kamerā 2024. gada 18. oktobrī, tajā nebija atverama loga. Tāpat nav strīda, ka pieteicējs jau drīz pēc

ievietošanas – 21., 22. un 23. oktobrī – vērsās pie cietuma administrācijas ar sūdzībām par ventilācijas problēmām

un gaisa trūkumu. Pieteicējs tiesas sēdē paskaidroja, ka, lai kaut nedaudz uzlabotu situāciju, aptuveni trīs līdz četras

dienas pēc ievietošanas kamerā viņš bija spiests izsist stikla bloku virs loga, par ko saņēma aizrādījumu no cietuma

administrācijas par inventāra bojāšanu. Šo faktu pārvalde nav apstrīdējusi un to apstiprina lietā iesniegtie cietuma

administrācijas sastādītie dokumenti par notikuma fiksēšanu. Visbeidzot, lietā nav strīda, ka 2024. gada 8.

novembrī, t.i., vienu dienu pēc tam, kad pieteicējs no kameras tika pārvietots, cietuma administrācija /Numurs D/.

kamerā ierīkoja atveramu logu.

Pārvalde savus iebildumus pamato ar to, ka /Numurs D/. kamera ir aprīkota ar mākslīgo ventilācijas sistēmu, kas

izbūvēta saskaņā ar projektu, atbilst normatīvo aktu prasībām, darbojas pastāvīgi un tai tiek veiktas regulāras

apkopes.

Tiesas vērtējumā konkrētajā gadījumā nav pamata uzskatīt, ka mākslīgā ventilācija viena pati nespēja nodrošināt

pietiekamu gaisa apmaiņu un svaiga gaisa pieplūdi /Numurs D/. kamerā. Lai gan pieteicējs par problēmu ziņoja

nekavējoties un atkārtoti, kā arī viņa rīcība, izsitot stikla bloku, varētu norādīt uz būtisku diskomfortu, ko viņš

izjuta gaisa trūkuma dēļ, tomēr tiesa neatzīst par iespējamu savus secinājumus balstīt tikai uz šādām pieteicēja

subjektīvajām reakcijām. Tiesa ņem vērā, ka pārvalde paskaidrojumā tiesai norādījusi uz pieteicēja rīcības

manipulatīvo dabu, savukārt no tiesai iesniegtā pieteicēja raksturojuma un disciplinārlietas materiāliem izriet, ka

pieteicējs iepriekš disciplināri sodīts par tīšu kaitēšanu savai veselībai un nesaudzīgu izturēšanos pret cietuma

īpašumu. Tādējādi pieteicēja subjektīvās izjūtas un rīcība, izsitot loga stikla bloku, ir vērtējamas kritiski un

konkrētajā gadījumā nav pietiekams un objektīvs pierādījums, lai konstatētu mākslīgās ventilācijas sistēmas slikto

stāvokli.

Tāpat tiesa nekonstatē cēloņsakarību starp pieteicēja apgalvoto saslimšanu un gaisa trūkumu kamerā, jo saskaņā ar

lietā esošo medicīnisko dokumentāciju pieteicēja sūdzības par kakla sāpēm, galvassāpēm un elpošanas grūtībām

netika apstiprinātas ar ārstniecības personu uzstādītu šādām sūdzībām atbilstošu diagnozi, kas varētu tikt saistīta ar

svaiga gaisa trūkumu vai nekvalitatīvu kamerā piegādāto gaisu. No iesniegtajām pieteicēja medicīniskās kartes

kopijām izriet tikai tas, ka pieteicējam izmeklējumu rezultātā tika konstatēta mugurkaula krūšu daļas spondiloze,

kas, saprātīgi vērtējot, nav saistīta ar elpceļu saslimšanām un tās izraisošajiem faktoriem.

Arī cietuma administrācijas rīcība, ierīkojot atveramu logu, tiesas vērtējumā nav tulkojama kā pierādījums tam, ka

apstākļi kamerā pirms tam bijuši tik kritiski, ka sasnieguši cilvēktiesību aizskāruma būtiskuma pakāpi. Iestādes

vēlme uzlabot apstākļus, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteikto minimumu, nevar kalpot par pamatu, lai

iepriekšējo, normatīvajiem aktiem atbilstošo stāvokli atzītu par prettiesisku.

Kā jau minēts iepriekš, atbilstoši tiesu praksē nostiprinātajām atziņām, ja dabīgā ventilācija nav pieejama, bet

mākslīgā ventilācija ir laba, secināms, ka kopumā ventilācija bija nodrošināta. Pārvalde ir sniegusi pierādījumus par

mākslīgās ventilācijas sistēmas tehnisko atbilstību un regulārām apkopēm (Mehāniskas ventilācijas sistēmas gaisa

vadu tīrīšanas akta ar pievienoto fotofiksaciju), savukārt pieteicējs nav iesniedzis objektīvus pierādījumus, kas

atspēkotu pārvaldes sniegto informāciju par mākslīgās ventilācijas sistēmas atbilstošu darbību. Līdz ar to tiesa

secina, ka pieteicēja tiesību aizskārums šajā daļā nav konstatējams.

[15] Papildus minētajam tiesa nekonstatē pārapdzīvotības apstākļus abās strīdus kamerās. No lietas materiāliem

izriet, ka /Numurs B/. kamera ir četrvietīga un tās platība ir 27,9 m2. Tādējādi, pat ja kamera bijusi pilnībā

aizpildīta, uz vienu ieslodzīto tika nodrošināti gandrīz 7 m2, kas būtiski pārsniedz Latvijas Sodu izpildes kodeksa

77. panta pirmajā daļā noteikto minimālo normu – 4 m2. Savukārt /Numurs D/. kamera ir divvietīga ar platību

1/Numurs/,6 m2. Lietā nav strīda, ka pieteicējs šajā kamerā tika izvietots viens pats, tādējādi viņam nodrošinātā

dzīvojamā platība būtiski pārsniedza Latvijas Sodu izpildes kodeksa 77. panta pirmajā daļā noteikto minimālo

normu vienieslodzījuma kamerām – 9 m2.

Apkopojot iepriekš konstatēto, tiesa secina, ka pieteicēja iebildumi par neatbilstošu apgaismojumu un ventilāciju

/Numurs B/. un /Numurs D/. kamerā nav pamatoti. Kā to norādījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa un atzinis Senāts,

dabiskā apgaismojuma vai dabiskās ventilācijas trūkumi paši par sevi nesasniedz minimālo bardzības līmeni, ja

vien netiek konstatēti citi apstākļus pasliktinoši faktori, piemēram, pārapdzīvotība, nepietiekams mākslīgais

apgaismojums vai nefunkcionējoša mākslīgā ventilācija. Izskatāmajā lietā tiesa, konstatējot atsevišķus trūkumus

apgaismojuma nodrošināšanā /Numurs B/. kamerā, nav konstatējusi nevienu no šiem papildu apstākļiem. Pieteicējs

neatradās pārapdzīvotības apstākļos, abās kamerās bija nodrošināts pietiekams mākslīgais apgaismojums, kā arī

funkcionējoša mākslīgās ventilācijas sistēma. Līdz ar to, vērtējot visus apstākļus kopsakarā, nav pamata atzīt, ka

uzturēšanās apstākļi /Numurs B/. un /Numurs D/. kamerā bijuši tādi, kas pieteicējam būtu radījuši ciešanas vai

pazemojumu, kas pārsniedz ieslodzījumam raksturīgo neizbēgamo ciešanu līmeni.

[16] Pieteicējs apstrīdēšanas iesniegumos norādīja, ka gan /Numurs B/. kamerā, gan /Numurs D/. kamerā logiem

priekšā uzstādītie režģi ir uzskatāmi par pazemojošiem. To efekts ir līdzīgs roku dzelžu uzlikšanai. Tiesas sēdē

pieteicējs minēto argumentu izvērsa, norādot, ka /Numurs B/. kamerā logam priekšā esošais režģis it īpaši bijis

pazemojošs situācijās, kad ar viņu caur logu sarunājas kapelāns vai psihologs.

Tiesa ņem vērā, ka pieteicējs apstrīdēšanas iesniegumos iebildumus par loga režģi kā pazemojošu elementu bija

norādījis vispārīgi, neminot tādas situācijas, kā sarunas ar kapelānu vai psihologu. Līdz ar to pārvalde šādas

specifiskas situācijas nav vērtējusi un būtībā pieteicējs ar šādu jaunu faktu norādīšanu cenšas paplašināt tiesai

nodotā strīda apmēru, neievērojot lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību. Tas, ka pieteicējs minētos faktus norādīja

tikai tiesas sēdē, mazina arī šo apgalvojumu ticamību. Tiesas rīcībā nav pierādījumu, vai šādas sarunas patiešām ir

notikušas un cik bieži. Vienlaikus tiesa apšauba, ka šādām sarunām, pat ja tās notikušas, nav bijis tikai gadījuma

raksturs, bet ka tieši plānveida tikšanās ar kapelānu vai psihologu tika organizētas kā sarunas caur kameras logu un

ka pieteicējam tika liegta iespēja tikties ar kapelānu vai psihologu citādos apstākļos, ja viņš sarunas caur kameras

logu uzskatīja par pazemojošām.

Ieslodzījuma vietu pārvalde pārsūdzētajā lēmumā skaidro, ka /Numurs B/. kamerā loga ailā iebūvētās metāla restes

ir nepieciešamas notiesāto uzraudzības veikšanai atbilstoši tiesību normās noteiktajam ieslodzījuma vietas

pienākumam. Tieša šādu skaidrojumu atzīst par pamatotu un uzskata, ka labums, ko sabiedrība iegūst ar

ierobežojumiem, kas uzlikti ieslodzītajām personām viņu uzraudzības nodrošināšanai, ir lielāks nekā pieteicēja

neērtības, uzturoties kamerās ar aizrestotiem logiem (sal. sk. Administratīvās apgabaltiesas 2020. gada 2. jūlija

sprieduma lietā Nr.A420250219 12. punktu).

Apkopojot, tiesa nekonstatē, ka, atrodoties kamerās, kurās logu ailas aprīkotas ar metāla restēm, pieteicējs bijis

pakļauts pazemojošiem apstākļiem, kas pārsniedz ieslodzījumam raksturīgo neizbēgamo ciešanu līmeni.

[17] Pieteicējs sūdzībā par /Numurs B/. kameru norādīja, ka cietuma administrācija nav nodrošinājusi kamerā

karstā ūdens pieslēgumu, kā arī nav par cietuma līdzekļiem izsniegusi pieteicējam ūdens sildītāju (elektrisko

tējkannu). Pieteikumā un tiesas sēdē pieteicējs precizēja, ka karstais ūdens viņam bija nepieciešams gan higiēnas

nodrošināšanai, gan trauku un apģērba mazgāšanai, gan dzeramā ūdens novārīšanai un ēdiena uzsildīšanai.

Nav strīda par to, ka /Nosaukums/ cietums nav izsniedzis pieteicējam lietošanā elektrisko tējkannu, kā arī nav

atļāvis lietot pieteicēja personīgo tējkannu. Iestāde skaidro, ka pieteicējam trūkst naudas līdzekļu, lai samaksātu par

izlietoto elektroenerģiju. Tiesa konstatē, ka šāda cietuma rīcība bija atbilstoša noteikumu Nr.423 (bija spēkā strīdus

periodā) 40. un 41. punktam. Šajās tiesību normās bija noteikts, ka, brīvības atņemšanas iestādes veikalā iegādāto

pārtikas produktu sagatavošanai atļauts izmantot personiskos ledusskapjus un elektriskos ūdens sildītājus.

Izdevumus par individuālās sadzīves elektroiekārtas patērēto elektroenerģiju sedz notiesātais.

Tāpat lietā nav strīda, ka /Numurs B/. kamerā nebija nodrošināta karstā ūdens padeve, bet kameras sanitārais

mezgls bija aprīkots ar funkcionējošu aukstā ūdens krānu un izlietni.

[18] Vērtējot elektriskās tējkannas neizsniegšanas ietekmi uz pieteicēja cilvēktiesībām, tiesa norāda, ka lietā nav

pierādījumu, ka pieteicējs saņēma neatbilstošas kvalitātes krāna ūdeni. Konkrētus argumentus par šo apstākli

pieteicējs nav norādījis. Savukārt vispārīgi tiesai nav pamata uzskatīt, ka krāna ūdens dzeršana būtu kaitīga

veselībai. Veselības inspekcija publiskajos avotos ir norādījusi, ka pa centralizēto ūdensapgādes tīklu tiek piegādāts

drošs dzeramais ūdens (/Tīmekļvietne B/). Līdz ar to tiesa nekonstatē, ka pieteicēja veselība, lietojot nevārītu ūdeni,

tikusi apdraudēta.

Pieteicējs kā vienu no elektriskās tējkannas priekšrocībām minēja to, ka viņš būtu varējis papildus uzsildīt ēdienu,

aplejot to ar karstu ūdeni. Tiesa šādu pieteicēja argumentu vērtē kā acīmredzami nepamatotu. Tiesai nav šaubu, ka

pieteicējam cietumā tiek nodrošināts regulārs silts ēdiens, tādēļ pieteicēja vēlme papildus uzsildīt ēdienu ir tāda

priekšrocība, kas neietilpst aizsargājamā cilvēktiesību minimuma tvērumā.

[19] Pieteicējs norāda, ka viņš karsto ūdeni būtu varējis izmantot higiēnas nodrošināšanai, kā arī trauku un apģērba

mazgāšanai. Tiesa pieņem, ka šādas iespējas pieteicējam vislabāk varētu nodrošināt tieši karstā ūdens pieslēgums,

taču zināmā mērā un ar mazākām ērtībām arī ūdens uzsildīšana elektriskajā tējkannā.

Vērtējot, vai šo iespēju nenodrošināšana ir radījusi pieteicēja cilvēktiesību aizskārumu, tiesa norāda turpmāk

minēto.

Lietā nav strīda par to, ka pieteicējam strīdus periodā nodrošināta iespēja mazgāties dušā divas reizes nedēļā, ko ir

apstiprinājusi iestāde un ko pieteicējs nav apstrīdējis.

Administratīvo tiesu praksē siltā ūdens neesība cietuma kamerās pamatā tiek vērtēta saistībā ar iespēju silto ūdeni

lietot personīgajai higiēnai un tiek skatīta kopsakarā ar jautājumu par to, cik bieži ieslodzītajam ir nodrošināta

iespēja nomazgāties dušā, kā arī, vērtējot, vai konkrētajā gadījumā ir nepieciešamība pēc biežākas mazgāšanās,

piemēram, regulāru sporta nodarbību apmeklējuma dēļ (sk. Senāta 2011. gada 3. februāra lēmuma lietā Nr.SKA-

257/2011 (A420546810) 10. punktu, 2015. gada 3. februāra lēmuma lietā Nr. SKA-45/2015 (A420546810) 7. un 9.

punktu). Tas, vai ieslodzītajam ir iespēja nomazgāt siltā ūdenī personīgos traukus un apģērbu, var tikt vērtēts kā

blakus apstāklis.

Konkrētajā lietā pieteicējs nenorāda, ka siltais ūdens kamerā viņam bija nepieciešams, lai kompensētu

nepietiekamu dušas apmeklējumu, piemēram, biežo sporta nodarbību dēļ. Pieteicējs tikai vispārīgi norāda uz to, ka

viņš vēlētos labāk rūpēties par savu personīgo higiēnu. Tāpat pieteicējs nav norādījis uz īpašiem apstākļiem, kas

siltā ūdens esību kamerā padara īpaši svarīgu, piemēram, uz konkrētām veselības problēmām u.tml. Pašreizējā

administratīvo tiesu praksē ir nostiprināta atziņa, ka cilvēktiesību minimālajam standartam atbilst dušas

apmeklējums vismaz divas reizes nedēļā (sk. Augstākās tiesas 2017. gada 12. maija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.

SKA-88/2017 (A420455813) 7. punktu) un, kā tiesa to jau norādīja, lietā nav strīda, ka pieteicējam šāds dušas

apmeklējumu biezums tiek nodrošināts. Turklāt atsevišķu ķermeņa daļu mazgāšana ir iespējama arī aukstā ūdenī,

un šādu ierobežotu ķermeņa daļu saskarsme ar aukstu ūdeni nav atzīstama par tādu apstākli, kas radītu ciešanas vai

pazemotu cilvēku.

Tā kā pieteicējam ir nodrošinātas pienācīgas iespējas regulāri nomazgāties dušā, nav īpašu nelabvēlīgu faktoru, kā

arī kamerā ir pieejams pastāvīgs aukstā ūdens pieslēgums, karstā ūdens neesība kamerā nerada tādu tiesību

aizskārumu, kas sasniegtu Konvencijas 3. pantā noteikto minimālo bardzības slieksni.

Arī pārējie pieteicēja argumenti tiesas vērtējumā neliecina, ka minētais minimālais bardzības slieksnis būtu

sasniegts. Tiesa norāda, ka personīgos traukus ir iespējams sekmīgi nomazgāt arī aukstā ūdenī, it īpaši, ja to dara

uzreiz pēc ēdienreizes un tiek izmantoti trauku mazgāšanas līdzekļi. Tiesai nav pamata uzskatīt, ka šāda iespēja

pieteicējam tika liegta (par trauku mazgāšanas līdzekļu pieejamību sk. šī sprieduma 20. punktu). Attiecībā uz drēbju

mazgāšanu tiesa norāda, ka noteikumu Nr. 423 20. punkts strīdus laika posmā paredzēja, ka brīvības atņemšanas

iestāde ne retāk kā reizi mēnesī nodrošina notiesāto virsdrēbju mazgāšanu. Tātad ir uzskatāms, ka pieteicējam tika

nodrošināta iespēja ne retāk kā reizi mēnesī nodot mazgāšanā savas virsdrēbes. Pieteicējs nenorāda, ka šīs viņa

tiesības netika nodrošinātas. Tāpat tiesas vērtējumā siltā ūdens neesība pati par sevi nav šķērslis ikdienā lietojamu

nelielu apģērbu (apakšveļas un zeķu) izmazgāšanai, turklāt pieteicējam bija iespēja šādu apģērbu mazgāt arī dušas

apmeklējumu laikā.

Pieteicēja norādītās grūtības nomazgāt traukus vai apģērbu aukstā ūdenī ir atzīstamas par sadzīviskām neērtībām,

kas nesasniedz cilvēktiesību pārkāpuma līmeni.

Apkopojot minēto, tiesa nekonstatē būtisku cilvēktiesību aizskārumu tā iemesla dēļ, ka pieteicējam strīdus kamerā

nebija pieejams silts ūdens.

[20] Pieteicējs norāda, ka viņam /Numurs B/. kamerā netika pietiekamā apjomā nodrošinātas saimniecības ziepes,

tīrīšanas piederumi un līdzekļi, kā arī trauku mazgāšanas līdzekļi.

Tiesību normās tiek regulētas saimniecības ziepju un trauku mazgāšanas līdzekļa normas. Saskaņā ar noteikumu

Nr. 1022 3. pielikumu notiesātajiem tiek izsniegta saimniecības ziepes 200 grami reizi 6 mēnešos, kā arī trauku

mazgāšanas līdzeklis 500 mililitri reizi 6 mēnešos. Pieteicējs neapstrīd, ka viņam tika nodrošināti personiskās

higiēnas līdzekļi noteikumu Nr. 1022 3. pielikumā noteiktajā daudzumā. Pieteicējs tiesas sēdē norādīja, ka ar

sešiem mēnešiem izsniegtā trauku mazgāšanas līdzekļa daudzumu 500 mililitri nepietika un ka analoģiska situācija

ir ar izsniegto saimniecības ziepju daudzumu. Tātad pieteicēja argumenti attiecas nevis uz minēto līdzekļu

nenodrošināšanu tiesību normās noteiktajā apmērā, bet gan uz to faktisko nepietiekamību atbilstoši pieteicēja

individuālajām vajadzībām.

Novērtējot pieteicēja iebildumus par saimniecības ziepju un trauku mazgāšanas līdzekļa pietiekamību, tiesa atzīmē,

ka minēto līdzekļu aktuālās normas tika precizētas ar grozījumiem noteikumos Nr. 1022, kas stājās spēkā 2022.

gada 12. augustā. Tiesību akta anotācijā (/Tīmekļvietne A/) norādīts, ka, veicot izmaiņas normās, tika apzināta reālā

situācija ieslodzījuma vietās, ņemot vērā ieslodzījuma vietu administrāciju sniegtos priekšlikumus par mazgāšanas

līdzekļu un personīgās higiēnas līdzekļu reālo izlietojumu ieslodzīto vidū. Iepriekš noteiktā saimniecības ziepju

norma ir samazināta, ņemot vērā reālo situāciju – saimniecības ziepju izlietojumu ieslodzījuma vietās. Ieslodzījuma

vietu administrācijas norādījusi, ka ne vienmēr saimniecības ziepes, izsniedzot tās 100 g katru mēnesi, tiek

pilnvērtīgi izlietotas, proti, veidojas saimniecības ziepju uzkrājumi, kurus ieslodzītie neizlieto. Turklāt jāņem vērā

arī tas, ka ieslodzīto personu virsdrēbju mazgāšana ieslodzījuma vietās tiek nodrošināta centralizēti un šim nolūkam

ieslodzītajiem nav jāpatērē saimniecības ziepes. Ņemot vērā to, ka tiek samazināts izsniegto saimniecības ziepju

daudzums, vienlaicīgi ir palielināts izsniedzamo tualetes ziepju daudzums. Savukārt trauku mazgāšanas līdzeklis

500 ml uz 6 mēnešiem ir noteikumu 3. pielikumā iekļauta jauna pozīcija. Tā iekļauta, ņemot vērā to, ka

ieslodzījuma vietās netiek centralizēti organizēta trauku mazgāšana, kā arī to, ka tikai dažās ieslodzījuma vietās ir

regulāri pieejams karstais ūdens un no ieslodzītajiem tiek saņemtas pamatotas sūdzības, ka nav iespējams nomazgāt

traukus aukstā ūdenī bez trauku mazgāšanas līdzekļa. Tā kā trauku mazgāšanas līdzekli, lai nomazgātu traukus, ir

nepieciešams lietot pavisam nelielā daudzumā, un ieslodzītajam ir jānomazgā tikai tie trauki, kurus lieto viņš

personīgi, pietiekams trauku mazgāšanas līdzekļa daudzums ir 500 ml uz 6 mēnešiem.

Tiesa secina, ka tiesību normu izdevējs ir veicis izvērtējumu un noteicis tādu minimālo līdzekļu apjomu, kas

nepieciešams, lai ieslodzītais spētu uzturēt higiēnu un nomazgāt personīgos traukus. Pieteicēja apgalvojumi par to,

ka viņam ar izsniegto līdzekļu daudzumu nav bijis pietiekami, ir vispārīgi un balstīti uz subjektīvu vērtējumu.

[21] Apstrīdēšanas iesniegumos un pieteikumā pieteicējs nav precizējis, kā tieši izpaudusies citu tīrīšanas līdzekļu

un piederumu nepietiekamība. Tikai tiesas sēdē pieteicējs norādīja, ka netiek izsniegtas porolona švammes, kas

palīdzētu ekonomēt tīrīšanas līdzekļus, kā arī gumijas cimdi darbam ar ķīmiskajiem līdzekļiem.

Tiesa atzīst, ka sūklis personīgo trauku mazgāšanai būtu atzīstams par nepieciešamu piederumu tīrības

nodrošināšanai kamerā, it īpaši, ņemot vērā nepieciešamību taupīt trauku mazgāšanas līdzekli. Vienlaikus no lietas

materiāliem neizriet, ka pieteicējs strīdus periodā bija vērsies pie cietuma administrācijas ar attiecīgu lūgumu par

porolona sūkļa izsniegšanu. Šādos apstākļos tiesai ir pamats kritiski vērtēt pieteicēja apgalvojumu, ka viņam

faktiski šāds inventāra priekšmets nebija pieejams.

Attiecībā uz gumijas cimdu darbam ar ķīmiskajiem līdzekļiem nepieejamību tiesa norāda, ka pieteicējs nav

paskaidrojis, kādiem tieši darbiem un ar kādiem tieši līdzekļiem viņam bija nepieciešami cimdi. Vispārīgi tiesa

nekonstatē, ka cietuma kameras uzkopšana, neizmantojot gumijas cimdus, būtu jāatzīst par bīstamu vai

nehigiēnisku tādā mērā, ka būtu sasniegta cilvēktiesību pārkāpuma robeža.

Kopumā tiesa secina, ka pieteicējs nav norādījis pārliecinošus argumentus par tādiem īpašiem apstākļiem, kas tiesai

ļautu secināt, ka viņam ilgstoši un sistemātiski trūcis attiecīgo līdzekļu un piederumu tādā mērā, ka tas būtiski

ietekmējis viņa iespējas uzturēt personīgo higiēnu un tīrību kamerā. Kaut arī pieteicējs tiesas sēdē norādījis uz

atsevišķām epizodēm, kad viņam nācies lūgt ziepes kameras biedram vai tīrīt traukus ar tualetes papīru, šādas

sadzīviskas neērtības nesasniedz cilvēktiesību pārkāpuma līmeni. Turklāt no pārvaldes sniegtās informācijas izriet,

ka pieteicējs strīdus periodā nav vērsies cietuma administrācijā ar pamatotiem lūgumiem par papildu tīrīšanas vai

mazgāšanas līdzekļu izsniegšanu. Līdz ar to tiesa secina, ka pieteicēja tiesību aizskārums šajā daļā nav

konstatējams.

[22] Pieteicējs norāda, ka pastaigu laukumā, dušas telpā un sporta zālē nav nodrošināta signalizācijas sistēma

(trauksmes poga), kas viņam liegtu iespēju nepieciešamības gadījumā nekavējoties sazināties ar Uzraudzības daļas

amatpersonām. Tiesa norāda, ka trauksmes pogas kā obligāta aprīkojuma elementa esība ieslodzījuma vietas telpās

nav paredzēta Latvijas Republikas normatīvajos aktos. Līdz ar to pati par sevi cietuma rīcība (bezdarbība),

neizvietojot trauksmes pogas, nav atzīstama par prettiesisku faktisko rīcību. To par pārkāpumu varētu atzīt tad, ja

pieteicējam nebūtu nodrošināta saziņa ar ieslodzījuma vietas administrāciju un tā rezultātā tiktu aizskartas

pieteicēja tiesības vai tiesiskās intereses. No /Nosaukums/ cietuma administrācijas skaidrojumiem izriet, ka

pastaigu laukums un sporta zāle ir aprīkota ar nepārtrauktu videonovērošanu, ieslodzītos regulāri pārbauda

Uzraudzības daļas amatpersonas, kā arī ieslodzītajiem ir iespēja izsaukt amatpersonu, klauvējot pie attiecīgās telpas

durvīm vai pasaucot ar balsi. Pieteicējs nav izteicis pretargumentus, kas liktu apšaubīt šos skaidrojumus.

Tiesa neuzskata par iespējamu konstatēt būtisku cilvēktiesību pārkāpumu, balstoties tikai uz pieņēmumiem par

iespējamiem apdraudējumiem trauksmes pogas neesības dēļ.

[23] Pieteicējs norādījis, ka, uzturoties /Numurs D/. kamerā, saskāries ar grauzēju problēmu. Saskaņā ar Latvijas

Sodu izpildes kodeksa 77. panta pirmo daļu notiesātajiem nodrošināmi epidemioloģiskās drošības un higiēnas

noteikumiem atbilstoši sadzīves apstākļi. Tas ietver arī cietuma administrācijas pienākumu nodrošināt, lai vide,

kurā uzturas ieslodzītie, būtu brīva no insektiem un grauzējiem (sal. sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012. gada 10.

janvāra sprieduma lietā “Ananyev un citi pret Krieviju” 159. punktu).

Konkrētajā gadījumā Ieslodzījuma vietu pārvalde ir norādījusi, ka cietumā regulāri tiek veikti deratizācijas

pasākumi un grauzēju esība kamerās nav konstatēta. Šo paskaidrojumu pastiprināšanai pārvalde ir iesniegusi

objekta deratizācijas karti, saskaņā ar kuru /Organizācija B/ veica deratizācijas darbus līguma darbības periodā no

2020. gada 31. augusta līdz 2022. gada 30. augustam, visos darbu datumos ietverot norādes par apskatē

konstatētajiem grauzējiem – pelēm vai žurkām: “nav”. Tāpat ir iesniegta deratizācijas karte par 2024. gadā

veiktajiem deratizācijas darbiem, kurus veica /Organizācija A/.

Aplūkojot /Numurs D/. kameras fotoattēlus, tiesa nekonstatē tādus apstākļus, kas liecinātu par labvēlīgu vidi

grauzēju izplatībai un iekļūšanai kamerā, piemēram, spraugas vai caurumus grīdā vai grīdas un sienu savienojuma

vietās.

Pārvalde ir norādījusi, ka pieteicējs nav vērsies pie cietuma administrācijas ar rakstiskiem vai mutiskiem

iesniegumiem par grauzēju problēmu cietumā. Pieteicējs šo informāciju nav atspēkojis un nav norādījis, ka viņš ar

šādiem iesniegumiem bija vērsies, tādējādi dodot cietuma administrācijai iespēju reaģēt un veikt nepieciešamos

pasākumus.

Minētie apstākļi liek apšaubīt pieteicēja norādes, ka /Nosaukums/ cietumā ir samilzusi un netiek efektīvi kontrolēta

grauzēju izplatības problēma. Līdz ar to tiesa secina, ka nav gūts objektīvs apstiprinājums pieteicēja

apgalvojumiem par grauzēju klātbūtni /Numurs D/. kamerā, un nav pamata konstatēt cietuma administrācijas

prettiesisku bezdarbību, nerisinot šo problēmu.

[23] Apkopojot iepriekš norādīto, tiesa secina, ka izskatāmajā gadījumā nav konstatējama prettiesiska cietuma

rīcība. Līdz ar to pieteikums ir noraidāms.

[24] Pieteicējs lūdz atlīdzināt nemantisko kaitējumu 10 000 euro apmērā. Ņemot vērā to, ka tiesa izskatāmajā lietā

nekonstatēja /Nosaukums/ cietuma faktiskās rīcības prettiesiskumu, lietā nepastāv nemantiskā kaitējuma

atlīdzināšanas priekšnosacījums. Tādējādi pieteicēja pieteikums arī daļā par nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu ir

noraidāms.

[25] Pieteicējs ar tiesneša lēmumu atbrīvots no valsts nodevas samaksas par pieteikuma iesniegšanu tiesā. Tā kā

pieteikums tiek noraidīts, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126. panta ceturto daļu pieteicējam nosakāms

pienākums atmaksāt valstij valsts nodevu 30 euro apmērā triju mēnešu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-291.pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt pilnībā /Persona A/ pieteikumu par /Nosaukums/ cietuma faktiskās rīcības, nenodrošinot pieteicējam

atbilstošus uzturēšanās apstākļus cietuma /Nosaukums B/ nodaļas /Numurs/. korpusa /Numurs B/. kamerā laika

posmā no 2024. gada 9. aprīļa līdz 2024. gada 17. oktobrim un 2. korpusa /Numurs D/. kamerā laika posmā no

2024. gada 18. oktobra līdz 2024. gada 9. decembrim, atzīšanu par prettiesisku, kā arī nemantiskā kaitējuma 10

000euro atlīdzināšanu;

uzlikt pienākumu /Persona A/ triju mēnešu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā atmaksāt valstij valsts nodevu

30euro un iesniegt tiesai valsts nodevas apmaksu apliecinošu dokumentu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas,

iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Tiesnesis M.Šļakota