Court dismisses appeal against agricultural fund project rejection due to alleged special circumstances.

Lietas Nr. A420483013

Lietas arhīva Nr. A42-01837-14/46

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Valmierā 2014.gada 9.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Solveiga Pone,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ pieteikuma

par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru tiktu apstiprināts projekta iesniegums Nr.13-09-L12500-000225 „Priekuļu novada Mārsnēnu

pagasta nekustamā īpašuma /Nosaukums B/ meža meliorācijas sistēmu rekonstrukcija”, kas iesniegts Eiropas Lauksaimniecības

fonda lauku attīstībai Latvijas lauku attīstības programmas pasākuma „Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un

mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu” ietvaros, izdošanu.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā 2013.gada 7.oktobrī saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums

A/ (turpmāk – pieteicēja) pieteikums. Ar Administratīvās tiesas tiesnese s 2013.gada 9.oktobra lēmumu pieteikums pieņemts un

ierosināta administratīvā lieta Nr.A420483013.

[2] No lietas materiāliem konstatējams.

[2.1] 2013.gada 11.martā pieteicēja iesniegusi Lauku atbalsta dienesta (turpmāk – LAD vai atbildēja) Eiropas Savienības Eiropas

Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atklāta projektu iesniegumu konkursa Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.-

2013.gadam pasākuma „Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību pielāgošanu” aktivitātes

lauksaimniecības zemēs „Meliorācijas sistēmu būvniecība, rekonstrukcija un renovācija” un aktivitātes meža zemēs „Meliorācijas

sistēmu rekonstrukcija un renovācija” projekta iesniegumu Nr.13-09-L12500-000225 (turpmāk – Projekta iesniegums) (sk.lietas 25.-

31.lapu).

[2.2] Ar Lauku atbalsta dienesta Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes 2013.gada 2.jūlija lēmumu Nr.09.3-

11/13/2806 pieteicējas Projekta iesniegums ir noraidīts (sk.lietas 9.-11.lapu).

[2.3] Pieteicēja Lauku atbalsta dienesta Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes 2013.gada 2.jūlija lēmumu

Nr.09.3-11/13/2806 apstrīdējusi, un ar Lauku atbalsta dienesta 2013.gada 5.septembra lēmumu Nr.10.5.2-15/13/1175-R/1432

(turpmāk – Pārsūdzētais lēmums) apstrīdētais lēmums atstāts spēkā.

[3] Pieteicēja uzskata, ka labvēlīgais administratīvais akts viņai ir izdodams, pamatojoties uz šādiem argumentiem.

[3.1] Pārsūdzētajā lēmumā trūkst pamatojums apgalvojumam par it kā pieteicējas speciāli radītiem apstākļiem iesniedzot

kopprojektu. Atbildētāja nav sniegusi skaidrojumu, kāpēc privātpersonas kopprojekts ar sev piederošu uzņēmumu būtu speciāli

izveidots apstāklis. Latvijas Republikas normatīvie akti neaizliedz veidot uzņēmumus un neaizliedz iesniegt kopprojektus. Ministru

kabineta 2008.gada 23.septembra noteikumos Nr.792 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un

uzraudzības kārtība pasākuma “Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu”

īstenošanai” (turpmāk - Noteikumi Nr.792) pat ir speciāli norādīts par īpatnībām īstenojot kopprojektus. Nekur Latvijas Republikas

normatīvajos aktos privātpersonas kopprojekta iesniegšana kopā ar sev piederošu uzņēmumu nav definēta kā speciālu apstākļu

radīšana. Latvijas Republikas normatīvie akti ļauj brīvi veidot un reģistrēt uzņēmumus un nekur normatīvajos aktos nav noteikts, ka

uzņēmuma izveidošana pēc jebkāda iepirkuma izsludināšanas, pasākumu programmas atvēršanas, būtu uzskatāma par speciāli

izveidotu apstākli. Kopumā visas atbildētājas norādītās pazīmes par it kā speciāli radītiem apstākļiem ir deklaratīvas, bez jebkādas

reālas un pamatotas argumentācijas un atsauces uz normatīvajiem aktiem. Faktiski visas minētās pazīmes ir tikai un vienīgi subjektīvs

valsts ierēdņu viedoklis.

[3.2] /pers. F/ ir iesniedzis identiskus kopprojektus un saņēmis pozitīvai atbildi, un jau īsteno šos projektus. Līdz arto pieteicējai nav

skaidrs, kāpēc atbildētāja, pieņemot Pārsūdzēto lēmumu, pārkāpj Administratīvā procesa likumā noteiktos principus - vienlīdzības

principu, tiesiskuma principu, tiesību normas saprātīgu piemērošanas principu, patvaļas aizlieguma principu, tiesiskās paļāvības

principu.

[3.3] Atbildētāja citē Ministru kabineta noteikumu normu, bet nesniedz skaidrojumu vai pieteicēja vēlējusies iegūt publisko

finansējumu, kas pārsniedz pasākumā vienam atbalsta pretendentam maksimālo publiskā finansējuma summu, vai arī pieteicēja

vēlējusies gūt priekšrocību salīdzinājumā ar citiem projekta iesniedzējiem, vai arī pieteicēja ir vēlējusies iegūt gan vienu, gan otru. Ja

pieteicēja ir vēlējusies gūt priekšrocību salīdzinājumā ar citiem projekta iesniedzējiem, tad - kādu priekšrocību un salīdzinājumā, ar

kuriem projekta iesniedzējiem. Ņemot vērā ka pieteicējai tas nav zināms, tad pieteicējai nav iespējams izteikt savus argumentus.

[3.4] Atbildētāja Pārsūdzētajā lēmumā ir norādījusi, ka ir veikusi izmaksu analīzi par būvdarbu veidiem lauksaimniecības un meža

zemēs, kā rezultātā atbildētāja ir secinājusi, ka vidējā tirgus cena gultnēm ir 3 Ls/m3 un caurtekām diametrā līdz 0,6m (ieskaitot) ir

300 Ls/m. Pieteicējai nebija iespēja iepazīties, kādi parametri tika ņemti par pamatu šādai analīzei, līdz ar to pieteicējai nav bijusi

iespēja pārliecināties vai konkrēti pieteicējas pieteiktais projekts atbilst šādiem parametriem, lai varētu apgalvot, ka pieteicējas

norādītā cena neatbilst vidējai tirgus cenai. Izmaksas būvdarbiem lauksaimniecībā un meža zemēs ietekmē daudz un dažādi apstākļi

un faktori. Līdz ar to atbildētāja operē ar tikai viņai zināmu un pieejamu informāciju, kas nav caurskatāma un ļauj atbildētājai manipulēt

ar informāciju sev vēlamā virzienā. Tāpat, pieteicēja norāda, ka atbildētāja ir pārkāpusi Administratīvā procesa likuma 16.panta

pirmās daļas nosacījumus un pieteicēja nevar būt pārliecināta vai atbildētājas norādītā izmaksu analīze ir vai nav iekšējais normatīvais

akts.

[4] Administratīvajā rajona tiesā 2013.gada 11.novembrī saņemti atbildētājas rakstveida paskaidrojumi, kuros atbildētāja pieteikumu

neatzīst pilnībā, pamatojoties uz šādiem argumentiem.

[4.1] Detalizēta informācija par kopprojektu ir sniegta Pārsūdzētā lēmuma 7.punktā. Pārsūdzētajā lēmumā ir ietvertas visas

nepieciešamās administratīvā akta sastāvdaļas, tai skaitā, administratīvā akta pamatojums. Administratīvā akta pamatojums attaisno

adresātam noraidītās tiesības. Pārsūdzētajā lēmumā norādītais pazīmju kopums viennozīmīgi norāda uz speciāli radītiem apstākļiem

Noteikumu Nr.783 izpratnē, jo tiek speciāli radīts uzņēmums, kuram tiek piešķirts nekustamais īpašums ar mērķi iesniegt kopprojektu.

Šāda kopprojektu iesniegšana no pieteicējas puses tiek veikta arī citos LAD iesniegtajos projektos - Nr.13-09- L12500-000225 un

Nr.l3-09-L 12500-000227. Pieteicēja nav pamatojusi, kāpēc šādas darbības (uzņēmuma dibināšana un attiecīga zemes piešķiršana)

ar mērķi iesniegt kopprojektus nebūtu speciāli radīti apstākļi, bet gan plānota uzņēmējdarbība ar kādu izskaidrojamu iemeslu.

Savukārt, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 59.panta ceturto daļu, pierādījuma pienākums gulstas arī uz pieteicēju.

[4.2] Attiecībā par /pers. F/ iesniegtajiem identiskajiem kopprojektiem atbildētāja norāda, ka projekti (fiziskās personas /pers. F/ un

citu juridisko personu projekti), kuri tiek īstenoti, nav identiski ar pieteicējas Projekta iesniegumu, jo uz tiem nepastāvēja Ministru

kabineta 2009.gada 14.jūlija noteikumu Nr.783 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības

attīstībai” (turpmāk - Noteikumi Nr.783) 8.punktā minētie apstākļi. Attiecībā par projektiem, kuri tiek īstenoti kā kopprojekti kopā ar

/pers. F/, atbildētāja norāda, ka to dalībnieki nav nodibināti īsi pirms pasākuma pieteikšanās laika, līdz ar to šiem projektiem nav

speciāli radīti atbalsta saņemšanai nepieciešamie apstākļi un tie nav pielīdzināmi pieteicējas Projekta iesniegumam. Ņemot vērā

iepriekš minēto, atbildētāja nav pārkāpusi Administratīvā procesa likumā ietvertos principus, tai skaitā pieteicējas norādītos.

[4.3] Vērtējot Projekta iesniegumu konstatēja, ka pieteicēja ir speciāli radījusi atbalsta saņemšanai nepieciešamos apstākļus, lai

iegūtu publisko finansējumu, kas pārsniedz pasākumos vienam atbalsta saņēmējam maksimāli pieejamo publiskā finansējuma

summu, kā arī gūtu priekšrocības salīdzinājumā ar citiem projektu iesniedzējiem.

Atbildētāja atsaucas uz Noteikumu Nr.792 19. un 20.punktu un norāda, ka pieteicēja ir speciāli radījusi atbalsta saņemšanai

nepieciešamos apstākļu, lai izpildītu Noteikumu Nr.792 20.punkta prasības ar mērķi iegūt publisko finansējumu, kas pārsniedz

pasākumā vienam atbalsta saņēmējam maksimāli pieejamo publiskā finansējuma summu - 100 000 euro.

Atbildētāja norāda, ka laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” tiek publicēts paziņojums par atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšanu

pasākumam. Katram pasākumam ir vairākas kārtas, kuras ietvaros tiek piešķirts noteikts publiskais finansējums. Projektu iesniegumi

tiek sarindoti atbilstoši projektu atlases kritērijiem konkrētā pasākuma ietvaros. Projektu iesniegumu rindošana notiek, pamatojoties

uz Ministru kabineta noteikumiem, konkrētajā gadījumā rindošana tika veikta atbilstoši Noteikumu Nr.792 15.punktam. Pēc

rindošanas katram projekta iesniegumam tiek piešķirts noteikts punktu skaits, jo projekta iesniegums iegūst lielāku punktu skaitu, jo

lielāka ir iespējamība, ka projekta iesniegums iegūs publisko finansējumu. Tiem projektu iesniegumiem, kuri pēc rindošanas iegūst

mazāku punktu skaitu, nepietiek publiskais finansējums.

Ņemot vērā iepriekš minēto, atbildētāja norāda, ka pieteicēja, norādot Projekta iesniegumā, ka tiks īstenots kopprojekts, par to

papildus iegūst 20 punktus. Līdz ar to, ja šie papildus punkti netiek piešķirti, tad kāds cits projekta iesniegums, kuram pirms tam

nepietika publiskais finansējums, rindošanas tabulā paceļas uz augšu un iegūst publisko finansējumu. Līdz ar to pieteicēja

nepārprotami ir vēlējusies gūt priekšrocību salīdzinājumā ar citiem projekta iesniedzējiem.

[4.4] Noteikumu Nr.792 1.pielikums nosaka Meliorācijas sistēmu būvniecības, rekonstrukcijas un renovācijas būvdarbu maksimālās

attiecināmās izmaksas atbalsta apmēra aprēķināšanai.

Saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr.65/2011J 24.pantu atbildētājai ir jāveic administratīvās pārbaudes par visiem atbalsta

pieteikumiem, tai skaitā jānovērtē pieteikumā deklarēto izmaksu pamatotība.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta noteikumu Nr.631 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-05

“Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves” (turpmāk - Noteikumi Nr.631) 3.punktu ir izstrādāti „Uzņēmuma tehniskie noteikumi”

(nozares standarts) - UTN 90000064161-05-2009 „Meliorācijas sistēmas - inženierizpēte”, kuri nosaka vispārīgās prasības, kas

jāievēro, izpildot inženierizpētes darbus meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju jaunbūves, rekonstrukcijas vai renovācijas

tehnisko projektu izstrādāšanai, kurus veic saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumiem Nr.26l ”Meliorācijas

sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtība” (turpmāk - Noteikumiem Nr.261). Atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada

19.decembra noteikumu Nr.1014 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501-06 “Būvizmaksu noteikšanas kārtība”” (turpmāk –

Noteikumi Nr.l014 5.3.apakšpunktam LAD ir jāizvērtē būvniecības cenu piedāvājumi.

Ņemot vērā iepriekš minēto normatīvo aktu regulējumu, kā arī analizējot pasākuma ietvaros realizēto projektu un iesniegto projektu

ietvaros veikto iepirkumu izmaksas pa būvdarbu veidiem lauksaimniecības un meža zemēs, atbildētāja ir veikusi būvdarbu izmaksas

kalkulāciju 1m3 grunts rakšanai grāvja gultnē. Kalkulācijā ietverts: degvielas patēriņš uz 1m3 grunts rakšanai, atalgojums 1m3 grunts

rakšanai, amortizācija 1m3 grunts rakšanai, ass izlikšana dabā, apauguma novākšana, celmu laušana, pārējās izmaksas 1m3 grunts

rakšanai - ekskavatora transports uz objektu, administrācijas izdevumi, maksa par elektrību u.c., kā arī ietvertas izraktās grunts 1m3

izlīdzināšanas izmaksas 50% no izraktās grunts 1m3 izmaksām, virszemes noteces regulēšana, ietverta peļņa 10% apmērā, kā arī

virsizdevumi 10% apmērā. Kalkulācijas rezultātā atbildētāja nonākusi pie secinājuma, ka izdevumi 1m3 grāvja gultnes rakšanai kopā

sastāda 2,97 Ls/m3.

Attiecībā par caurtekām atbildētāja norāda, ka „Uzņēmuma tehniskie noteikumi” (nozares standarts) UTN 90000064161-03-2008

„Meliorācijas sistēmas-caurtekas” nosaka caurteku projektēšu un būvdarbus - specifikāciju, prasības caurteku konstrukcijai un

prasības būvizstrādājumiem. Ņemot vērā, ka caurtekas būvniecībai tiek sastādīts darba apjoma aprēķins un būvizstrādājumu

specifikācija, iepirkuma dokumentācijā ir sastādīta būvdarbu lokālā tāme. Atbildētāja neizstrādā kalkulāciju caurteku būvniecībai, bet

pārbauda caurtekas cauruļu, materiālu un vietējo būvmateriālu iegādes izmaksas atbilstību būvmateriālu izplatītāju un ražotāju cenu

piedāvājumiem, kā arī lokālo tāmi caurteku būvniecībai. Tāpat kā grunts rakšanas izmaksas, tāpat arī caurtekas izbūves izmaksas

atkarībā no caurules diametra, caurules materiāla, caurtekas gala izveidojuma un darbietilpības, atbildētāja noteica analizējot

pasākuma ietvaros realizēto projektu un iesniegto projektu ietvaros veikto iepirkumu izmaksas, kā rezultātā secināja, ka vidējā tirgus

cena caurtekām diametrā līdz 0,6m (ieskaitot) ir 300 Ls/m.

Atbildētāja vērš uzmanību uz to, ka pieteicēja lietas gaitā nav spējusi objektīvi pamatot izmaksu sadārdzinājumu.

[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112. 1 panta pirmo daļu administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā

bez tiesas sēdes, ja likumā nav noteikts citādi.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[7] Kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu Latvijas lauku attīstības programmas 2007.–

2013.gadam pasākuma “Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu” aktivitātei

lauksaimniecības zemēs “Meliorācijas sistēmu būvniecība, rekonstrukcija un renovācija” un aktivitātei meža zemēs “Meliorācijas

sistēmu rekonstrukcija un renovācija” ir noteikta ar Noteikumiem Nr.792. Saskaņā ar Noteikumu Nr.792 2.punktu uz pasākumu

aktivitātēm attiecas arī normatīvie akti par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību lauku un zivsaimniecības

attīstībai.

[8] Pieteicējas Projekta iesniegumu atbildētāja noraidījusi, pamatojoties uz Noteikumu Nr.783 8.punktu. Saskaņā Noteikumu Nr.783

8.punktu, ja projekta iesnieguma vērtēšanas gaitā Lauku atbalsta dienests konstatē, ka atbalsta pretendents ir speciāli radījis atbalsta

saņemšanai nepieciešamos apstākļus, lai iegūtu publisko finansējumu, kas pārsniedz pasākumos vienam atbalsta saņēmējam

maksimāli pieejamo publiskā finansējuma summu, vai gūtu priekšrocības salīdzinājumā ar citiem projektu iesniedzējiem, vai izvairītos

no kāda atbalsta saņemšanas nosacījuma izpildes, projekta iesniegumu noraida.

[9] No pieteicējas Projekta iesnieguma konstatējams, ka Projekta iesniegums „Priekuļu novada Mārsnēnu pagasta nekustamā

īpašuma /Nosaukums B/ meža meliorācijas sistēmu rekonstrukcija” iesniegts par nekustamā īpašuma /Nosaukums E/ ar kadastra

Nr./numurs A/, kas atrodas Mārsnēnu pagasta Priekuļu novadā, esošās meliorācijas sistēmas rekonstrukciju. No Valsts vienotās

datorizētās zemesgrāmatas datiem konstatējams, ka nekustamā īpašuma /Nosaukums E/ īpašnieki ir pieteicēja, kurai pieder ½

daļas īpašuma un /pers. F/, kuram pieder ½ daļas minētā nekustamā īpašuma.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.792 10.punktu projektu, kurā plānots veikt vairāku īpašnieku meliorācijas sistēmu būvniecību, rekonstrukciju

vai renovāciju (turpmāk – kopprojekts), pamatojoties uz noslēgto līgumu starp kopprojekta dalībniekiem (šo noteikumu 6.1., 6.2., 6.3.

un 6.4.apakšpunktā minētie pretendenti) (turpmāk – kopprojekta līgums), iesniedz un atbalstu saņem viens no meliorācijas sistēmas

īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem.

No pieteicēja Projekta iesnieguma kopumā un C2 punkta konstatējams, ka Projekta iesniegums ir iesniegts kā kopprojekts

Noteikumu Nr.792 izpratnē.

[10] Noteikumu Nr.792 16.punktā noteikts, ka projektu iesniegumus sarindo dilstošā secībā atbilstoši punktu skaitam. Savukārt

Noteikumu Nr.792 15.punktā noteikts, ka Lauku atbalsta dienests projekta iesniegumam piešķir noteiktu punktu skaitu atbilstoši

šādiem projektu atlases kritērijiem:

1) rekonstruējamo vai renovējamo meliorācijas sistēmu garums privātajā īpašumā – par katru rekonstruējamo vai renovējamo pilnu

kilometru – viens punkts (15.1.apakšpunkts);

2) rekonstruējamās vai renovējamās meliorācijas sistēmas garums – par katru rekonstruējamo vai renovējamo pilnu kilometru – viens

punkts (15.2.apakšpunkts);

3) tiek īstenots kopprojekts – papildus 20 punktu (15.3.apakšpunkts);

4) tehniskais projekts iesniegts kopā ar projekta iesniegumu – papildus 20 punktu (15.4.apakšpunkts).

No minētā secināms, ka projektu atlases pamatkritērijs ir būvējamo, rekonstruējamo vai renovējamo meliorācijas sistēmu apjoms

(garums). Taču projektiem, kuros paredzēta vairākiem īpašniekiem piederošo meliorācijas sistēmu būve, rekonstrukcija vai

renovācija jeb projektiem, kuri paredzēti kā kopprojekti, projektu atlasē tiek piešķirti vēl papildus 20 punkti, proti, šādi projekti iegūst

papildus priekšrocības (papildus 20 punktus) salīdzinājumā ar tiem projektu iesniegumiem, kurus paredzēts īstenot tikai viena

īpašnieka īpašumā esošos objektos. Turklāt, projektiem, kas paredzēti kā kopprojekti saskaņā ar Noteikumu Nr.792 19. un 20.punktu

ir paredzēts arī lielāks publiskais finansējums, proti, šādu projektu attiecināmās izmaksas ir līdz 200 000 euro, iepretim viena

īpašnieka meliorācijas sistēmu projektiem, kuru maksimālās attiecināmās izmaksas ir noteiktas 100 000 euro.

[11] No Noteikumu Nr.783 8.punkta izriet, ka projekta iesniegums ir noraidāms, ja izvērtējot projekta iesniegumu tiek konstatēts, ka

atbalsta pretendents ir speciāli, apzināti radījis apstākļus, lai gūtu priekšrocības salīdzinājumā ar cietiem projektu iesniedzējiem. Kā

norādīts šā sprieduma 10.punktā, projekts, kas paredzēts kā kopprojekts, projektu iesniegumu atlasē iegūst priekšrocības,

salīdzinājumā ar projektu iesniegumiem, kurus paredzēts īstenot viena īpašnieka īpašumos. Tādējādi gadījumā, ja ir speciāli radīti

apstākļi, lai projektu mākslīgi izveidotu atbilstoši Noteikumu Nr.792 10.punkta kritērijiem, atzīstams, ka ir speciāli radīti

priekšnoteikumi priekšrocību iegūšanai, un šāds projekta iesniegums ir noraidāms.

Likumdevējs nav uzskaitījis konkrētus kritērijus vai pazīmes, pēc kurām būtu izvērtējami aplūkotajā tiesību normā norādītie apstākļi, lai

tie būtu atzīstami par „speciāli radītie apstākļi”, taču, interpretējot minētās vārdkopas saturu, secināms, ka ar vārdkopu „speciāli radīti

apstākļi” ir saprotami tādi apstākļi, kas nav pastāvējuši pirms aplūkojamā notikuma, no jauna radīti apstākļi, un to radīšana ir bijusi

apzināta un mērķtiecīga.

[12] Lietā konstatējami šādi apstākļi attiecībā par pieteicējas dalību projektā.

[12.1] 2013.gada 8.janvārī laikrakstā „Latvijas Vēstnesī” Nr.5 (4811) publicēts atbildētājas oficiālais paziņojums, ar kuru atbildētāja

izsludinājusi atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšanu Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai

(ELFLA) un Lauku attīstības programmas (LAP) pasākumam "Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības

attīstību un pielāgošanu" saskaņā ar Noteikumiem Nr.783 un Noteikumiem Nr.792. Pasākuma ceturtās kārtas projektu iesniegumu

pieņemšana pasludināta laika posmā no 2013.gada 8.februāra līdz 2013.gada 11.martam (sk. https://www.vestnesis.lv/index.php?

menu=doc&id=253934&search=on).

[12.2] No Komercreģistra datiem konstatējams, ka pieteicēja reģistrēta Komercreģistrā un ieguvusi tiesību subjekta - juridiskas

personas statusu 2013.gada 25.janvārī un pieteicējas vienīgais dalībnieks un vienīgā amatpersonas ar pārstāvības tiesībām ir /pers.

F/.

[12.3] No Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem konstatējams, ka nekustamā īpašuma /Nosaukums B/ ar kadastra

numuru /numurs A/, kas atrodas Mārsnēnu pagasta Priekuļu novadā, īpašnieks /pers. F/ 2013.gada 15.februārī ir noslēdzis minētā

nekustamā īpašuma ½ domājamo daļu pirkuma līgumu ar pieteicēju un uz minētā līguma pamata 2013.gada 19.februārī

zemesgrāmatā nostiprinātas pieteicējas īpašuma tiesības uz minētā nekustamā īpašuma ½ domājamajām daļām.

No konstatētajiem apstākļiem secināms, ka laika posmā no aplūkojamā projektu konkursa izsludināšanas nekustamā īpašuma

/Nosaukums B/ ar kadastra numuru /numurs B/īpašnieks /pers. F/ ir nodibinājis komercsabiedrību – sabiedrību ar ierobežotu atbildību

(pieteicēju), kuras 100% kapitāla daļu turētājs un vienīgā amatpersona valdē ir pats /pers. F/. Pēc kapitālsabiedrības (pieteicējas)

reģistrācijas /pers. F/ ir atsavinājis tai pusi sev piederošā īpašuma /Nosaukums B/ ar kadastra numuru /numurs A/, un, kā konstatēts

šā sprieduma 9.punktā, pieteicēja 2013.gada 11.martā iesniegusi Projekta iesniegumu par nekustamā īpašuma /Nosaukums E/ ar

kadastra Nr./numurs A/, kas atrodas Mārsnēnu pagasta Priekuļu novadā, meliorācijas sistēmu rekonstrukciju, kā pieteicējas un /pers.

F/ kopprojektu.

[13] Kā pamatoti norādījusi pieteicēja pieteikumā, Latvijas Republikā spēkā esošas tiesību normas neierobežo personu tiesības

dibināt komercsabiedrības pēc pašu dibinātāju ieskatiem tiem vēlamajā laikā, tostarp arī neierobežojot tiesības dibināt

komercsabiedrības pēc valsts un Eiropas Savienības atbalsta pasākumu konkursu izsludināšanas. Saskaņā ar Civillikuma 927.pantu

īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t. i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā

kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību. Īpašuma tiesība aptver arī tiesību pēc īpašnieka ieskatiem

lietu atsavināt. Tādējādi komercsabiedrības nodibināšana un īpašuma atsavināšana pati par sevi nav ne ar liekumu aizliegta, ne arī

atzīstama par speciāli, mākslīgi radītiem apstākļiem.

Taču izskatāmajā gadījumā apstāklis par komercsabiedrības nodibināšanu un īpašuma atsavināšanu jaundibinātajai

komercsabiedrībai ir vērtējami kopumā un kopsakarā ar izsludināto Projektu iesnieguma konkursu, tostarp ņemot vērā notikumu

secību laikā.

Saskaņā ar Komerclikuma 10.panta trešo daļu lēmumu par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta

izdarīšanas atlikšanu komercreģistra iestādes amatpersona pieņem triju dienu laikā (neieskaitot brīvdienas un svētku dienas) no

pieteikuma saņemšanas dienas. Ņemot vērā šā sprieduma 12.2.punktā konstatēto faktu, ka pieteicēja reģistrēta Komercreģistrā

2013.gada 25.janvārī, secināms, ka pieteicējas reģistrācija Komercreģistrā pieteikta pēc lietā aplūkojamā projektu iesniegumu

konkursa izsludināšanas, proti, pēc 2013.gada 8.janvāra.

Saskaņā ar Komerclikuma 210.panta pirmās daļas 4.punktu sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdi ievēl tās dalībnieku sapulce.

Saskaņā ar Komerclikuma 221.pantu pirmo daļu valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. Ņemot vērā šā

sprieduma 12.2.punktā konstatēto, ka pieteicējas vienīgais kapitāla daļu īpašnieks, vienīgais dalībnieks, kurš ir tiesīgs ievēlēt

pieteicējas valdi ir /pers. F/, kurš arī ir pieteicējas vienīgais valdes loceklis, vienīgā pieteicējas amatpersona, kura ir tiesīga pārstāvēt

pieteicēju. Līdz ar to secināms, ka pieteicējas pieņemtie lēmumi un pieteicējas iesniegtā Projekta dalībnieka /pers. F/ pieņemtie

lēmumi un veiktās darbības, izvērtējot to nodomu un mērķi Noteikumu Nr.783 8.punkta ietvaros, ir vērtējami, kā vienas personas

veiktas rīcība.

Laika ziņā secīgi pēc pieteicējas izveidošanas un reģistrācijas Komercreģistrā pieteicējai /pers. F/ ir atsavinājis ½ domājamo daļu no

nekustamā īpašuma /Nosaukums B/ ar kadastra numuru /numurs A/, kurā atrodas pieteiktā Projekta ietvaros restaurējamās

meliorācijas sistēmas. Minēto darbību rezultātā pieteicēja ir ieguvusi tiesības pretendēt uz aplūkojamā pasākuma atbalstu. Proti,

saskaņā ar Noteikumu Nr.792 8.punktu atbalsta pretendenta īpašumā vai tiesiskajā valdījumā ir zeme vai Meliorācijas kadastrā

reģistrēta rekonstruējama vai renovējama meliorācijas sistēma. /pers. F/ atsavinot daļu no piederošā nekustamā īpašuma

/Nosaukums B/ ar kadastra numuru /numurs B/pieteicējai, saskaņā ar Noteikumu Nr.792 10.punktu, tiek iegūtas tiesības Projekta

iesniegumu pieteikt kā kopprojektu, kuras tiek īstenotas laika ziņā neilgi pēc atsavināšanas darījuma reģistrācijas zemesgrāmatā.

Savukārt, saskaņā ar Noteikumu Nr.792 15.punkta 15.3.apakšpunktu pieteicēja, Projektu iesniedzot kā kopprojektu, projektu atlasē

iegūst papildus 20 punktus, tādējādi gūstot priekšrocības salīdzinājumā ar tiem projektu iesniedzējiem, kuri projekta iesniegumu nav

iesnieguši kā kopprojektu (izskatāmajā gadījumā nav izšķirošas nozīmes šādu projektu iesniedzēju identificēšanai).

Ņemot vērā, ka visas minētās darbības ir veikusi viena konkrēta persona, kura ir zemes gabala, uz kura atrodas projekta ietvaros

restaurējamais objekts, īpašniece, un, atsavinot daļu no piederošā nekustamā īpašuma personai pašai piederošai kapitālsabiedrībai,

personai ir saglabājusies tieša ietekme pār pieteicējai piederošo īpašumu, kā vienīgajai pieteicējas kapitāla daļu turētajai, tiesa

atzīst, ka ir konstatējama apzināta personas rīcība, kas vērsta uz konkrēta mērķa sasniegšanu – priekšnosacījumu īstenošanu

kopprojekta iesniegšanai aplūkojamajā atbalsta pasākumā, tādējādi iegūstot priekšrocības – papildus 20 punktu projekta atlasē.

[14] Apkopojot iepriekš norādīto, tiesa secina, ka atbildētāja, izvērtējot pieteicējas Projekta iesniegumu, pamatoti ir konstatējusi

Noteikumu Nr.783 8.punktā minētos apstākļus – speciāli radītus apstākļus priekšrocību gūšanai atbalsta saņemšanai, un līdz ar to

pamatoti saskaņā ar minēto tiesību normu ir lēmusi par pieteicējas Projekta iesnieguma ir noraidīšanu.

[15] Izvērtējot pieteicējas argumentu par Administratīvā procesa likuma 6.pantā nostiprinātā vienlīdzības principa pārkāpumu, tiesa

konstatē, ka pieteicēja pieteikumā ir norādījusi par pieteicējas iesniegtu identisku kopprojektu, kuru atbildētāja ir apstiprinājusi.

Atbildētāja paskaidrojumā ir norādījusi par kopprojektiem (ne pieteicējas iesniegtiem), kas tiek īstenoti kopā ar /pers. F/, taču

atbildētāja nav konstatējusi tādus projektus, kas būtu apstiprināti, pastāvot izskatāmajai lietai vienādiem faktiskajiem apstākļiem.

Taču, ņemot vērā apstākli, ka pieteicēja pieteikumā nav konkretizējusi savus iebildumus par atbildētājas iespējami pieļauto

vienlīdzības principa pārkāpumu, proti, pieteicēja nav minējusi ne atbildētājas izdotu administratīvo aktu, kas liecinātu par vienlīdzības

principa pārkāpumu, ne arī norādījusi atbalsta pasākumu un iesniegtā projekta datus, kas dotu iespēju tiesai veikt šādu apstākļu

izvērtējumu. Līdz ar to tiesa atzīst, ka pieteicējas arguments par atbildētājas pieļautu vienlīdzības principa pārkāpumu ir noraidāms.

[16] Attiecībā par pieteicējas minētajiem argumentiem par atbildētājas konstatētajām pieteicējas Projekta attiecināmo izmaksu

nepamatotu palielinājumu un neatbilstību pareizas finanšu vadības principiem, norādāms, ka, ņemot vērā šā sprieduma 13.punktā

atzīto, ka pieteicējas Projekta iesniegums saskaņā ar Noteikumu Nr.783 8.punktu ir noraidāms, argumentu par attiecināmo izmaksu

pamatotību (attiecināmo izmaksu samazināšanu) izvērtēšana nav lietderīga.

[17] Apkopojot iepriekš minēto un izvērtējot Pārsūdzēto lēmumu kopumā, tiesa secina, ka Pārsūdzētais lēmums ir atzīstams par

tiesisku un pamatotu. Vienlaicīgi tiesa atzīst, ka lietā nav konstatējami priekšnoteikumi pieteicējai labvēlīga administratīvā akta

izdošanai, ar kuru tiktu apstiprināts pieteicējas Projekta iesniegums.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš konstatēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru tiktu apstiprināts

projekta iesniegums Nr.13-09-L12500-000225 „Priekuļu novada Mārsnēnu pagasta nekustamā īpašuma /Nosaukums B/ meža

meliorācijas sistēmu rekonstrukcija”, kas iesniegts Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas lauku attīstības

programmas pasākuma „Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu” ietvaros,

izdošanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Administratīvās rajona tiesas Valmieras

tiesu namā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas.

Tiesnese S.Pone