Court partially allowed appeal on marital property division, recognizing cars but rejecting new house claim.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia partially upheld the lower court's decision regarding the division of marital property after the death of the spouse. The appellant successfully argued for ownership of two specific vehicles, which were recognized as joint property, while the opposing parties contested the inclusion of a newly built house. The court ruled that the vehicles constituted joint assets based on the marriage duration, whereas the new house was excluded from the joint estate due to its construction after the marriage ended.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law on Marital Property; Civil Law on Inheritance Law: The court established that assets acquired during the marriage are joint property unless proven otherwise, while assets acquired after the termination of the marriage are not included in the joint estate.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lieta C05032512
PAC - 0110/2015
S P R I E D U M S
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015.gada 13.aprīlī
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Dace Jansone
tiesneši Normunds Riņķis un Arnis Dundurs
ar sekretāri Alīnu Pētersoni,
piedaloties prasītājas /pers. C/ pilnvarotajam pārstāvim /pers. D/, atbildētāja /pers. E/ pilnvarotajam pārstāvim /pers. F/, atbildētājai /pers. G/,
atbildētājai /pers. H/ un atbildētāju juridiskās palīdzības sniedzējai zvērinātai advokātei Esterei Kalniņai,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. C/ prasībā pret /pers. E/, /pers. H/ un /pers. G/ par laulātā mantas daļas noteikšanu un īpašuma tiesību
atzīšanu uz nekustamo un kustamo mantu sakarā ar /pers. E/, /pers. G/ un /pers. H/ apelācijas sūdzību par Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas
kolēģijas 2012.gada 1.oktobra spriedumu.
A p r a k s t o š ā
[1] /pers. C/ /datums/Krimuldas ciema izpildkomitejā noslēgusi laulību ar /pers. I/, kurš /datums/miris. Bērni laulībā nav dzimuši.
Pēc /pers. I/ nāves /pers. C/ iesniegusi zvērinātai notārei Valsts amatpersona pieteikumu par apstiprināšanos mantojuma tiesībās uz /pers. I/ atstāto
mantojumu, norādot šādu mantojuma masas sastāvu:
1) 1987.gada izlaiduma automašīna /TL marka/ 409, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/, kuras vērtība saskaņā ar tehniskā eksperta /pers. K/
(STZELNA sert.Nr.6) 2011.gada 3.maija novērtēšanas aktu Nr./numurs/noteikta 750 Ls;
2) 1999.gada izlaiduma automašīna /TL marka/, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/, kuras vērtība saskaņā ar tehniskā eksperta /pers. K/
(STZELNA sert.Nr.6) 2011.gada 3.maija novērtēšanas aktu Nr./numurs/ noteikta 1550 Ls;
3) ¼ daļa no zemes nekustamā īpašuma /Nosaukums A/, Amatas novadā, Drabešu pagastā, kas ierakstīts Drabešu pagasta zemesgrāmatas
nodalījumā Nr./numurs A/, kura vērtība, ņemot vērā kadastrā norādīto zemes īpašuma kopējo vērtību 14 480 lati, saskaņā ar Valsts Zemes dienesta
/datums/dokumentu Nr./numurs/, noteikta 3620 Ls;
4) nekustamā īpašuma /Nosaukums A/, Amatas novadā, Drabešu pagastā sastāvā ietilpstošas, bet zemesgrāmatā neierakstītas dzīvojamās mājas
¼ domājamā daļa, kuras vērtība saskaņā ar Valsts Zemes dienesta /datums/dokumentu Nr./numurs/ noteikta 1428,75 Ls, ņemot vērā, ka kopējais
dzīvojamās mājas novērtējums kadastrā noteikts 5715 Ls.
2011gada 2.augustā /pers. C/ izsniegta mantojuma apliecība par tiesībām uz mantojumu pēc likuma, ar kuru viņa apstiprināta mantojuma tiesībās uz
½ domājamo daļu no visa /pers. I/ atstātā mantojuma.
2012.gada 11.aprīlī mantojuma apliecība papildināta, norādot mantas sastāvā nekustamo īpašumu /Nosaukums B/, kas atrodas Vecumnieku
novada Kurmenes pagastā un ierakstīts Kurmanes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/).
[2] Kā līdzmantinieki /datums/uz /pers. I/ atstāto mantojumu pieteikušies arī viņa brālis /pers. E/ un māsas /pers. H/ un /pers. G/.
Zvērināta notāre Valsts amatpersona /datums/izsniegusi mantojuma apliecību ar kuru mantojuma tiesībās uz mirušā /pers. I/ atstāto mantojumu
apstiprināti mantojuma atstājēja otrās šķiras mantinieki- brālis /pers. E/, māsa /pers. H/ un māsa /pers. G/, katrs uz 1/6 domājamo daļu visa atstātā
mantojuma.
Mantojuma apliecībā norādīts, ka mantojamā manta sastāv no 1/4 domājamās daļas no nekustamā īpašuma- zemes īpašuma, kas atrodas Amatas
novada Drabešu pagastā /Nosaukums A/, 1/4 domājamās daļas no nekustama īpašuma- dzīvojamās mājas, kura ietilpst nekustamā īpašuma, kas atrodas
Amatas novada Drabešu pagasta /Nosaukums A/ sastāvā, kā arī 1/2 domājamās daļas no transporta līdzekļiem /TL marka/ 409, 1987.gada izlaiduma,
valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/ un /TL marka/, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/.
2012.gada 23.aprīlī mantojuma apliecība papildināta, norādot mantas sastāvā nekustamo īpašumu /Nosaukums B/, kas atrodas Vecumnieku
novada Kurmenes pagastā.
[3] /pers. C/ 2012.gada 9.martā Vidzemes apgabaltiesā cēlusi prasību pret līdzmantiniekiem /pers. E/, /pers. H/ un /pers. G/ par īpašuma tiesību
atzīšanu uz laulāto kopīgās mantas daļu, lūdzot tiesu:
1) atzīt dzīvojamo māju (jaunbūvi), kadastra apzīmējums /numurs C/, ar adresi /Nosaukums A/, Amatas novadā, Drabešu pagastā, kas atrodas uz
zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs D/, transporta līdzekli /TL marka/ 409, 1987.gada izlaidums, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/,
transporta līdzekli /TL marka/, 1999.gada izlaidums, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/, par viņas un /datums/mirušā /pers. I/ laulāto kopīgu mantu;
2) atzīt /pers. C/ īpašuma tiesības uz 1/2 domājamo daļu no dzīvojamās mājas (jaunbūves), kadastra apzīmējums /numurs C/, kas atrodas
/Nosaukums A/, Amatas novadā, Drabešu pagastā, transporta līdzekļa /TL marka/ 409,1987.gada izlaidums, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/,
transporta līdzekļa /TL marka/,1999.gada izlaidums, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/;
3) atzīt par spēkā neesošu Vidzemes apgabaltiesas zvērināta notāra Valsts amatpersona prasītājai un atbildētājiem izdotās mantojuma apliecības
daļā par mantojamās mantas sastāvu.
Prasībā norādīti šādi apstākļi.
[3.1] Starp /pers. C/ un /pers. I/ pastāvēja likumiskas laulāto mantiskās attiecības.
/pers. C/ un /pers. I/ no viņu abu 35 gadu ilgajā laulības laikā kopīgi iekrātiem naudas līdzekļiem iegādājušies un reģistrējuši uz /pers. I/ vārda divas
automašīnas /TL marka/ 409 un /TL marka/.
/pers. I/ kopīgi ar /pers. E/, /pers. H/ un /pers. G/, katram piederēja ¼ domājamā daļa no nekustamā īpašuma /Nosaukums A/, kas sastāv no
zemes gabala 8,4 ha platībā ar kadastra Nr./numurs C/un zemes gabala 3,3 ha platībā ar kadastra Nr./numurs F/.
[3.2] 2007.gada 13.decembrī /pers. I/ saņēmis būvatļauju ģimenes mājas celtniecībai nekustamajā īpašumā /Nosaukums A/, Drabešu pagastā,
kam piekrita arī pārējie zemes līdzīpašnieki. Uz kopīpašumā esošā zemes gabala uzbūvēta māja (jaunbūve) /Nosaukums A/ nav reģistrēta zemesgrāmatā.
2008.gada 23.maijā /pers. I/ notariālā akta kārtībā noslēdzis ar zemes līdzīpašniekiem /pers. E/, /pers. H/ un /pers. G/ nekustamā īpašuma
lietošanas kārtības un reālās sadales līgumu Nr./numurs/. Līguma 1.1.2.punktā līdzēji vienojušies "izbeigt kopīpašumu un reāli sadalīt" atsevišķos,
patstāvīgos nekustamos īpašumos īpašumu /Nosaukums A/, Cēsu rajona Amatas novada Drabešu pagastā, kadastra Nr./numurs D/, kas sastāv no
diviem zemes gabaliem 11,7 ha platībā. Līguma 6.1. punktā tika noteikts, ka „kopīpašnieki ar līgumu neatsaucami dod piekrišanu /pers. I/ būvēt ēkas
(būves) Pirmā zemes gabala daļā aptuveni 1 ha platībā vairāk vai mazāk, kā būs pēc kadastrālās uzmērīšanas, kuras izvietojums un robežas dabā,
līgumam pievienotajā Valsts zemes dienesta Cēsu nodaļas /datums/izdotajā zemes robežu plānā, iezīmēts ar sarkanas krāsas marķieri un apzīmēts kā
zemes gabals /Nosaukums C/. Līguma 6.2.5.2.punktā tika noteikts, ka „zemes gabals „A’’ ar tajā uzbūvētajām ēkām (būvēm), komunikācijām un
stādījumiem pāriet /pers. I/ atsevišķā īpašumā un valdījumā”.
Prasībā norādīts, ka mājas būvniecībā tika ieguldīti /pers. C/ un /pers. I/ kopīgie līdzekļi 15 877,59 LVL apmērā. Pēc vīra nāves /pers. C/
ieguldījusi vēl 3671,22 LVL. Minēto pierāda no /pers. C/ veiktā samaksa SIA /Nosaukums D/ 14 160 LVL par mājas konstrukciju pirkšanu. Faktu, ka
māja būvēta par prasītājas un /pers. I/ laulāto kopīgiem līdzekļiem apliecina arī /datums/pavadzīme Nr./numurs/ par 818 LVL samaksu par mājas jumtam
uzliktajām Eurofala vilplāksnēm. Lietā iesniegtie būvmateriālu veikala čeki un AS /Nosaukums E/ rēķins pierāda, ka arī pēc /pers. I/ nāves prasītāja mājā
ir ieguldījusi vēl vismaz 900 LVL. Uzceltā māja ir prasītājas vienīgā un deklarētā dzīves vieta.
Prasības pieteikumā norādīts, ka mājas celtniecībā netika izmantoti materiāli no atbildētāju un /pers. I/ kopīpašumā esošā meža.
Prasītāja uzskata, ka viņai kā /pers. I/ laulātajai atzīstamas īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no jaunbūves „/Nosaukums A/’’ un uz
/pers. I/ vārda reģistrētajiem transportlīdzekļiem, šo īpašumu daļu izslēdzot no mantojamās mantas sastāva.
[3.3] Sakarā ar to, ka /pers. I/ atstātais mantojums pēc prasītājas kā laulātās kopmantas daļas izdalīšanas neatbildīs mantojuma apliecībās
norādītajam, prasītāja lūgusi atzīt par spēkā neesošu /datums/viņai izdotās mantojuma apliecības 2., 3. un 4.punktu, kurā norādīts, ka /pers. C/ pieņēmusi
mantojumu, kas sastāv no ¼ domājamās daļas no dzīvojamās mājas jaunbūves, kas atrodas /Nosaukums A/, un ½ domājamās daļas no
transportlīdzekļiem.
[4] Ar Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2012.gada 1.oktobra spriedumu /pers. C/ prasība apmierināta.
Dzīvojamā māja (jaunbūve), kadastra apzīmējums /numurs C/, ar adresi /Nosaukums A/, Amatas novads, Drabešu pagasts, atrodas uz zemes
vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs D/, transporta līdzeklis /TL marka/ 409, 1987.gada izlaidums, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/, transporta
līdzeklis /TL marka/, 1999.gada izlaidums, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/, atzīti par /pers. C/ un /datums/mirušā /pers. I/ laulāto kopīgu mantu.
/pers. C/ atzītas īpašuma tiesības uz 1/2 domājamo daļu no:
1) dzīvojamās mājas (jaunbūves), kadastra apzīmējums /numurs C/, kas atrodas /Nosaukums A/, Amatas novadā, Drabešu pagastā;
2) transporta līdzekļa /TL marka/ 409,1987.gada izlaidums, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/;
3) transporta līdzekļa /TL marka/,1999.gada izlaidums, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/;
Grozīta Vidzemes apgabaltiesas zvērinātas notāres Valsts amatpersona 2011.gada 8.augustā izdotās mantojuma apliecības Nr./numurs/daļa,
nosakot mantinieku /pers. E/, /pers. H/ un /pers. G/ pieņemtās mantas sastāvu:
1) katram 1/6 domājamo daļu no atstātā mantojuma jeb no 1/2 domājamās daļas no nekustamā īpašuma - dzīvojamās mājas, kas atrodas
Amatas novada Drabešu pagasta /Nosaukums A/ sastāvā;
2) katram 1/6 domājamo daļu no atstātā mantojuma jeb 1/2 domājamās daļas no transporta līdzekļiem /TL marka/ 409, 1987.gada izlaidums,
valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/ un /TL marka/, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/.
Grozīta Vidzemes apgabaltiesas zvērinātas notāres Valsts amatpersona 2011.gada 2.augustā izdotās mantojuma apliecības Nr. /numurs/ daļa,
nosakot mantinieces /pers. C/ pieņemtās mantas sastāvu:
1) 1/2 domājamo daļu no atstātā mantojuma jeb no 1/2 domājamās daļas nekustamā īpašuma- dzīvojamās māja, kas atrodas Amatas novada
Drabešu pagasta /Nosaukums A/ sastāvā;
2) 1/2 domājamo daļu no atstātā mantojuma jeb 1/2 domājamās daļas no transporta līdzekļiem /TL marka/ 409, 1987.gada izlaiduma, valsts
reģistrācijas Nr./TL numurs/ un /TL marka/, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/.
No /pers. E/, /pers. H/ un /pers. G/ par labu /pers. C/ piedzīti tiesāšanās izdevumi 26,56 Ls no katra.
No /pers. E/, /pers. H/ un /pers. G/ par labu valstij piedzīta valsts nodeva 53,63 Ls un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,15 Ls no katra.
Tiesas spriedums pamatots ar šādiem motīviem.
[4.1] Tiesa konstatējusi, ka lietā nav strīda par šādiem faktiem:
1. /Datums/reģistrēta /pers. I/ un /pers. C/ laulība. Bērni laulībā nav dzimuši.
2. Laulības laikā iegādāti un uz /pers. I/ vārda reģistrēti transporta līdzekļi /TL marka/ 409, 1987.gada izlaidums, valsts reģistrācijas Nr. /TL
numurs/ un /TL marka/, 1999.gada izlaidums, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/.
3. Nekustamā īpašuma /Nosaukums A/kas sastāv no diviem zemes gabaliem 11,7 ha platībā īpašnieki līdz 2011.gada 12.augustam bijuši /pers. I/,
/pers. H/, /pers. G/ un /pers. E/, katrs ¼ domājamās daļas apmērā.
4. 2008.gada 23.maijā notariāla akta veidā sastādīts nekustamā īpašuma lietošanas kārtības un reālās sadales līgums, saskaņā ar kuru /pers. I/ un
atbildētāji lietā vienojušies izbeigt kopīpašumu un reāli sadalīt atsevišķos, patstāvīgos nekustamos īpašumos kopīpašumu /Nosaukums A/, Cēsu rajona
Amatas novada Drabešu pagastā, kadastra Nr. /numurs D/. Līdzēji vienojušies, ka dod piekrišanu /pers. I/ būvēt ēkas zemes gabala aptuveni 1 ha
platībā, kas zemes robežu plānā apzīmēts kā zemes gabals „A’’, līguma 6.2.5.2. punktā norādot, ka zemes gabals „A’’ ar tajā uzbūvētajām ēkām,
komunikācijām un stādījumiem pāriet /pers. I/ atsevišķā īpašumā un valdījumā.
5. /pers. I/ miris /miršanas datums/.
6. 2011.gada 2.augustā zvērināta notāre Valsts amatpersona izsniegusi mantojuma apliecību, ar kuru uz uz ½ domājamo daļu no mirušā /pers. I/
atstātā mantojuma apstiprinājusi /pers. C/.
7. 2011.gada 8.augustā zvērināta notāre Valsts amatpersona izsniegusi mantojuma apliecību, ar kuru mantojuma tiesībās uz mirušā /pers. I/ atstāto
mantojumu apstiprinājusi mantojuma atstājēja otrās šķiras mantiniekus – brāli /pers. E/, māsu /pers. H/ un māsu /pers. G/, katru 1/6 domājamo daļu no
visa atstātā mantojuma.
8. Pamatojoties uz mantojuma apliecībām, nekustamā īpašuma „/Nosaukums A/’’ zemesgrāmatā kā īpašnieki reģistrēti /pers. C/ uz 1/8 domājamo
daļu, bet atbildētāji – katrs uz 7/24 domājamām daļām no zemes.
9. Uz kopīpašumā esošā zemes gabala atrodas dzīvojamās mājas jaunbūve „/Nosaukums A/’’, kura nav reģistrēta zemesgrāmatā.
[4.2] Civillikuma 89.panta pirmā daļa noteic, ka katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi viņam pirms laulības, tāpat arī to mantu ko viņš iegūst
laulības laikā kā atsevišķu mantu. Savukārt minētā panta otrajā daļā noteikts, ka viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu
laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.
Tiesa atzinusi, ka nekustamais īpašums – māja „/Nosaukums A/’’ un kustamā manta – transporta līdzekļi /TL marka/ 409 un /TL marka/ ir laulāto
/pers. C/ un /pers. I/ kopīga manta, uz kuras daļu prasītājai atzīstamas īpašuma tiesības.
Tiesa nav varējusi noteikt precīzu katra no kopā dzīvojošiem laulātiem ieguldījumu laulāto kopīgas mantas iegūšanā, līdz ar to pieņēmusi, ka laulības
laikā iegūtā manta abiem laulātajiem piederējusi līdzīgās daļās, katram ½ domājamā daļa.
[4.3] Tiesa atzinusi, ka laulības laikā uzbūvētā dzīvojamā māja ir laulāto kopīga manta, jo atbildētāji nav pierādījuši, ka tā bijusi /pers. I/ atsevišķa
manta.
Tiesā nopratināto liecinieku /pers. T/, /pers. U/, /pers. V/, /pers. Z/, /pers. L/ un /pers. K/ liecības apstiprināja faktu, ka māju laulātie cēluši kopīgi
ģimenes vajadzībām, kopīgai dzīvošanai.
Lai gan atbildētāji norādījuši, ka laulātie /pers. C/ un /pers. I/ bija vienojušies par laulāto mantas sadali pēc kopīpašumā esošas mājas Bauskā
pārdošanas, sadalot līdzīgās daļās saņemto naudu, par šo naudu /pers. C/ nopērkot dzīvojamo māju „/Nosaukums D/’’, bet /pers. I/ nopērkot
automašīnas un uzsākot dzīvojamās mājas „/Nosaukums A/’’ būvniecību, pierādījumi par vienošanās pastāvēšanu tiesā nav iesniegti.
Lietā noskaidrotie apstākļi tiesai neradīja šaubas par to, ka laulātie /pers. I/ un /pers. C/ līdz pat /pers. I/ nāvei dzīvojuši nešķirtā laulībā, veduši
kopīgu saimniecību. Pierādījumi, kas apliecinātu pretējo, proti, atsevišķas saimniecības pastāvēšana, šķirtu faktisko kopdzīvi, tiesā nav iesniegti.
Par nepierādītu tiesa atzinusi apgalvojumu, ka pēc kopīgās mājas Bauskā pārdošanas laulātie naudu 70 000 LVL būtu sadalījuši līdzīgās daļās,
vienojoties, ka katra laulātā atsevišķās mantas daļa turpmāk būs 35 000 LVL. Tāpat tiesa atzinusi par nepierādītu apgalvojumu, ka par saņemtās naudas
daļu /pers. C/ nopirkusi māju „/Nosaukums D/’’ kā savu atsevišķu mantu. Nekustamais īpašums ticis nostiprināts uz viņas vārda tāpat kā pārdotais
nekustamais īpašums Bauskā, kura atrašanos laulāto kopīpašumā savukārt neapšauba atbildētāji.
To, ka laulātie /pers. C/ un /pers. I/ ir dzīvojuši iegādātajā mājīpašumā /Nosaukums D/ apliecina arī /pers. I/ 2007.gada līgumā un rēķinā par
būvkonstrukciju iegādi strīdus mājas celtniecībai norādītā adrese.
[4.4] Tiesa atzinusi, ka faktu, ka /pers. I/ nebija paredzējis nodibināt kopīpašumu ar atbildētājiem, apstiprina viņa un atbildētāju notariāli noslēgtā
vienošanās par atsevišķa zemes gabala izdalīšanu no kopīpašumā esošās zemes, ar tiesībām tur būvēt ēkas, kas pāriet viņa atsevišķā īpašumā.
Būvatļaujas izsniegšana uz visu kopīpašnieku vārda izskaidrojama ar to, ka zeme reāli nav sadalīta, un nav ierakstīta zemesgrāmatā uz /pers. I/
vārda. Tādejādi attiecībā pret trešajām personām tā joprojām ir uzskatāma kopīpašumu, kura apbūvei ir nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana.
Atbildētāji nav pierādījuši kādu savu mantisku piedalīšanos mājīpašuma celtniecībā. Savukārt palīdzības sniegšana brālim nerada īpašuma tiesības
uz viņa mantu.
Pēc tiesas ieskata 2004.gada un 2006.gada koku ciršanas apliecinājumi kopējā mežā nekalpo kā pierādījums apgalvojumiem par atbildētāju
kopēju ieguldījumu mājas celtniecībā, jo no lietas materiāliem redzams, ka mājas celtniecībai kokmateriāli iepirkti vēlāk- 2007.gadā. Nav arī
konstatējams, cik no izcirstiem kokmateriāliem izmantoti mājas celtniecībā. Turklāt /pers. I/ kā zemes kopīpašniekam pienācās 1/4 domājamā daļa no
kokmateriāliem.
Tā kā atbilstoši neapstrīdētai mantojuma apliecības daļai prasītāja manto ¼ domājamo daļu no zemes īpašuma „/Nosaukums A/’’, kas piederējis
/pers. I/, kļūstot par 1/8 domājamās daļas no visa „/Nosaukums A/’’ zemes gabala 11,7 ha platībā īpašnieci, tiesa atzinusi, ka nav pamata uzskatīt, ka
īpašuma tiesību iegūšanai uz mājīpašumu traucētu ēkas un zemes nedalāmības princips.
[4.5] Tiesa atzinusi, ka atbildētāji nav iesnieguši pierādījumus, kas apstiprinātu, ka uz /pers. I/ vārda reģistrētās automašīnas viņa īpašumā
nokļuvušas kā Civillikuma 91.pantā noteiktā atsevišķa manta.
Tiesa ņēmusi vērā, ka 2012.gada 5.jūnija tiesas sēdē atbildētāji faktiski atzinuši prasītājas tiesības uz 1/2 domājamo daļu no automašīnām kā
laulības laikā laulāto kopīgi iegādātām.
[4.6] Ņemot vērā, ka prasītāja kā mantojuma atstājēja /pers. I/ laulātajai tiek atzītas īpašuma tiesības uz 1/2 domājamo daļu no mājīpašuma un
automašīnām, ir grozāms izsniegtajās mantojuma apliecībās norādītais mantojamās mantas sastāvs.
[5] Par Vidzemes apgabaltiesas 2012.gada 1.oktobra spriedumu apelācijas sūdzību iesnieguši atbildētāji /pers. E/, /pers. G/ un /pers. H/, pārsūdzot
spriedumu pilnā apmērā.
Apelācijas sūdzībā norādīti šādi apstākļi.
[5.1] Tiesa nav devusi iespēju atbildētājiem, atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai, pierādīt, ka naudas līdzekļi, kurus viņu brālis
/pers. I/ ieguldījis jaunbūves /Nosaukums A/ celtniecībā, kas tika būvēta uz viņu visu kopīpašumā esošās zemes, bija iegūti pārdodot viņa atsevišķo
mantu.
Tiesa noraidīja un, atdeva atpakaļ atbildētāju 2012.gada 17. septembra tiesas sēdē iesniegto rakstveida lūgumu par lietas izskatīšanas atlikšanu
sakarā ar to, ka no arhīva vēl nebija saņemti pieprasītie dokumenti, kas pierādītu viņu iebildumu pret prasību pamatotību.
Liedzot atbildētājiem pierādīt savu iebildumu pamatotību, tiesa nav ievērojusi Civilprocesa likuma 10.pantā ietverto sacīkstes principu, kā arī nav
ievērojusi Civilprocesa likuma 9.pantā ietverto pušu līdztiesības principu.
[5.2] Tiesa ir pieļāvusi Civilprocesa likuma 93.panta otrajā daļā noteikto pierādījumu iesniegšanas termiņa pārkāpumu.
Tiesa noraidījusi atbildētāju 2012.gada 17. septembra tiesas sēdē pieteikto lūgumu atlikt lietas izskatīšanu, lai viņi varētu iepazīties ar prasītājas
2012.ada 13.septembrī četras dienas pirms tiesas sēdes uz 19 lapām iesniegtajiem papildus pierādījumiem. Turklāt, atbildētāji par šiem papildus
pierādījumiem telefoniski uzzinājuši tikai 2012.gada 14.septembrī. Tā kā atbildētāji nedzīvo Valmierā, viņiem nebija iespējams faktiski vienas dienas laikā
ierasties tiesā, kas atrodas Valmierā, un iepazīties ar prasītājas iesniegtajiem dokumentiem.
Pieņemot divus prasītājas svešvalodā iesniegtos dokumentus, tiesa nav ievērojusi Civilprocesa likuma 13.panta prasības.
[5.3] Atbildētāji apelācijas sūdzībai pievienojuši dokumentus, norādot, ka tie pierāda faktu, ka starp prasītāju /pers. C/ un atbildētāju brāli /pers. I/
ir pastāvējusi vienošanās, ka viņi pēc savas laulības laikā uzbūvētā nekustamā īpašuma /Nosaukums F/ pārdošanas par to saņemto naudu sadalīs savā
starpā, kā katra atsevišķu mantu, kā arī faktu, ka laulības laikā /pers. I/ ieguvis vēl citu savu atsevišķo mantu, no kuras pārdošanas iegūtos līdzekļus
ieguldījis strīdus jaunbūves /Nosaukums A/ Drabešu pagastā, Amatas novadā celtniecībā.
[5.4] Atbildētāji norādījuši, ka strīdus dzīvojamo māju bija nolēmuši būvēt kopīgi visi kopīpašnieki, kopīgi pasūtot būvatļauju un kārtojot citus ar
būvniecību saistītus jautājumus. Jaunbūves celtniecībā tika izmantoti arī kokmateriāli, kas iegūti no atbildētājiem piederošā meža, ko apliecina
/datums/ciršanas atļauja CAV /numurs/ un /datums/ciršanas atļauja CAV /numurs/. Līdz ar to atbildētāji uzskata, ka prasītāja nav tiesīga pretendēt uz
jaunbūvi kā laulāto kopīgu mantu.
[5.5] To, ka starp laulātajiem pastāvēja viņu atsevišķā manta, kas tika izmantota citu nekustamo īpašumu iegādē, tai skaitā arī strīdus jaunbūves
būvniecībā, apstiprina arī tas apstāklis, ka prasītāja nepretendēja uz savu kā laulātās daļu no nekustamā īpašuma /adrese C/, un nelūdza atzīt viņai
īpašuma tiesības uz šo īpašumu.
Arī 2011.gada 19.apīļa iesniegumā zvērinātam notāram par mantojuma pieņemšanu, izsludināšanu un apstiprināšanu mantojuma tiesībās prasītāja
norādījusi, ka mantojuma masā ietilpst ¼ domājamā daļa nekustamā īpašuma – zemesgrāmatā neierakstītas dzīvojamās mājas /Nosaukums A/, kas
atrodas Amatas novadā, Drabešu pagastā, automašīna /TL marka/ un automašīna /TL marka/.
Ar šo iesniegumu prasītāja viennozīmīgi apstiprinājusi, ka nepretendē uz laulātās daļu no jaunbūves un automašīnām, tādejādi atzīstot to par /pers. I/
atsevišķu mantu, uz kuru piesakās tikai un vienīgi kā mantiniece.
Prasītāja pēc mantojuma iesnieguma parakstīšanas un mantojuma pieņemšanas nav tiesīga celt konkrēto prasību, ar kuru faktiski apstrīd pašas
parakstītajos dokumentos norādītos faktus.
[5.6] Atbildētāji par nepamatotu uzskata arī prasītājas prasību attiecībā uz automašīnām, jo strīdus automašīnas /pers. I/ iegādājās par savu
naudu, kas tika iegūta, laulātajiem sadalot savā starpā naudu, kas tika saņemta, atsavinot nekustamo īpašumu /Nosaukums F/. Pēc šī īpašuma
atsavināšanas nauda tika saņemta ne tikai pārskaitījuma veidā, bet arī skaidrā naudā – 5000,00 LVL kā rokas nauda un 3000 LVL līguma noslēgšanas
brīdī.
[5.7] Nav pamatota arī prasītājas norāde, ka viņas vienīgā dzīvesvieta ir strīdus jaunbūvē, kurā viņa arī deklarējusi savu dzīves vietu.
Prasītāja dzīvesvietu strīdus jaunbūvē deklarējusi tikai pēc vīra nāves /datums/. Turklāt strīdus jaunbūve nav nodota ekspluatācijā, tā nav
pabeigta un nav izmantojama dzīvošanai ne praktiski, ne arī saskaņā ar likumu.
[6] Prasītāja/pers. C/ par atbildētāju apelācijas sūdzību 2012.gada 13.decembrī iesniegusi rakstveida paskaidrojumos, norādot, ka uzskata
apelācijas sūdzību par nepamatotu, bet Vidzemes apgabaltiesas /datums/spriedumu par tiesisku un pamatotu.
Vidzemes apgabaltiesa ņēmusi vērā visus pierādījumus. Nekādus papildus pierādījumus, kam varētu būt nozīme šajā lietā atbildētāji iesniegt
nevarēja. Savukārt, attiecībā par /pers. I/ no viņa mātes saņemto mantojumu, kas bija vienīgais pirmās instances tiesā neiesniegtais pierādījums, nekāda
strīda nebija.
[7] Tiesas sēdē atbildētāja /pers. E/ pārstāvis /pers. F/, atbildētājas /pers. G/ un /pers. H/ uzturēja apelācijas sūdzību uz tajā norādītajiem
pamatiem, bet /pers. C/ prasību neatzina. Atbildētāji paskaidroja, ka dzīvojamo māju „/Nosaukums A/’’, Amatas novadā, Drabešu pagastā būvējuši
kopā ar /pers. I/ kā dzimtas īpašumu uz kopīpašumā esošās zemes, līdz ar to šo jaunbūvi nevar atzīt par laulāto kopīgu mantu, uz kuras daļu varētu
pretendēt prasītāja.
Prasītājas/pers. C/ pārstāvis /pers. D/ tiesas sēdē uzturēja prasību uz tajā norādītajiem pamatiem, bet apelācijas sūdzību neatzina.
M o t īv u da ļa
[8] Noklausījusies pušu paskaidrojumus tiesas sēdē, novērtējusi lietā iegūtos pierādījumus, apsvērusi apelācijas sūdzībās norādītos
argumentus, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta atzīst, ka /pers. C/ prasība par laulātā daļas noteikšanu un īpašuma tiesību
atzīšanu uz nekustamo īpašumu un transportlīdzekļiem ir apmierināma daļēji.
Lietā nav strīda par šādiem faktiskajiem apstākļiem.
1) Datums/reģistrēta /pers. I/ un /pers. C/ laulība. Bērni laulībā nav dzimuši.
2) Laulības laikā iegādāti un uz /pers. I/ vārda reģistrēti transportlīdzekļi /TL marka/ 409, 1987.gada izlaidums, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/
un /TL marka/, 1999.gada izlaidums, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/.
3) Līdz /datums/zemes nekustamā īpašuma „/Nosaukums A/’’, kas sastāv no diviem zemes gabaliem 11,7 ha platībā, īpašnieki bija /pers. I/, /pers.
H/, /pers. G/ un /pers. E/, katrs ¼ domājamās daļas apmērā. Uz kopīpašumā esošā zemes gabala atrodas dzīvojamās mājas jaunbūve „/Nosaukums
A/’’, kura nav reģistrēta zemesgrāmatā.
4) /pers. I/ miris /miršanas datums/.
5) Mantojuma tiesībās uz mirušā /pers. I/ atstātā mantojuma ½ domājamo daļu apstiprinājusies /pers. I/ laulātā /pers. C/, bet mantojuma atstājēja
otrās šķiras mantinieki – brālis /pers. E/, māsa /pers. H/ un māsa /pers. G/ apstiprinājušies mantojuma tiesībās katrs uz 1/6 domājamo daļu no
mantojuma. Visiem mantiniekiem ir izsniegtas mantojuma apliecības.
6) Pamatojoties uz mantojuma apliecībām, zemes nekustamā īpašuma „/Nosaukums A/’’, kas atrodas Amatas novadā, Drabešu pagastā,
zemesgrāmatā īpašuma tiesības nostiprinājuši /pers. C/ uz 1/8 domājamo daļu un atbildētāji – katrs uz 7/24 domājamām daļām.
Starp pusēm pastāv strīds par to, vai uz kopīpašuma zemes „/Nosaukums A/’’ esošā dzīvojamās mājas jaunbūve un laulības laikā iegūtās
automašīnas bija laulāto kopīga manta, uz kuru daļu var pretendēt prasītāja.
Prasītāja/pers. C/ cēlusi prasību pret /pers. I/ mantiniekiem par viņas kā laulātās daļas noteikšanu laulāto kopīgajā mantā.
Prasītāja norādījusi, ka dzīvojamā māja „/Nosaukums A/’’, kas atrodas Amatas novadā, Drabešu pagastā, būvēta par laulāto kopīgiem līdzekļiem
ar abu laulāto kopīgu darbu, bet atbildētāji iebilduši, ka naudas līdzekļi, kurus viņu brālis /pers. I/ ieguldījis jaunbūves /Nosaukums A/ celtniecībā un
transportlīdzekļu pirkšanā, bija viņa personīgie līdzekļi, kas iegūti, pārdodot nekustamo īpašumu „/Nosaukums F/’’, līdz ar to prasītāja kā laulātā nevar
pretendēt uz īpašuma tiesībām uz minēto jaunbūvi un transportlīdzekļiem.
[9] Civillikuma 89.panta otrajā daļā noteikts, ka viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar
otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās. Minētā panta trešajā daļā
noteikts, ja kādas vienam laulātajam piederošas mantiskās vērtības laulības laikā atvieto ar citām, pēdējās ir šā laulātā manta.
Lai gan transportlīdzekļi /TL marka/ 409 un /TL marka/ reģistrēti uz /pers. I/ vārda, kā arī dzīvojamās mājas „/Nosaukums A/’’, kas atrodas
Amatas novadā, Drabešu pagastā, būvatļauja izsniegta /pers. I/ un atbildētājiem, šis fakts pats par sevi nedod pamatu secināt, ka minētais īpašums ir
/pers. I/ atsevišķa manta šādu motīvu dēļ.
[ 9.1] Civillietu tiesu palāta atzīst, ka transporta līdzekļi /TL marka/ 409 un /TL marka/ bija laulāto /pers. C/ un /pers. I/ kopīga manta, no kuriem
puse pieder prasītājai /pers. C/.
/pers. C/ un /pers. I/ laulības līgumu nav slēguši, līdz ar to starp viņiem pastāvēja laulāto likumiskās mantiskās attiecības.
Automašīnas iegādātas /pers. C/ un /pers. I/ laulības laikā, kura ilga trīsdesmit piecus gadus. Tiesai nav šaubu, ka trīsdesmit piecos kopdzīves
gados prasītājai un /pers. I/ bija kopīgi līdzekļi, kuri tika tērēti ģimenes vajadzībām, tai skaitā pērkot un pārdodot nekustamos īpašumus un kustamo
mantu. Tāpat nav šaubu, ka laulātajiem bija kopīga saimniecība, prasītāja veltījusi rūpes kopīgas mājsaimniecības uzturēšanai, kas vērtējams kā būtisks
prasītājas ieguldījums ģimenes labklājības veidošanā.
Tiesas sēdē neguva apstiprinājumu atbildētāju apgalvojums, ka starp laulātajiem /pers. C/ un /pers. I/ būtu bijusi panākta mutiska vienošanās, ka
pēc īpašuma „/Nosaukums F/’’, Codes pagastā, Bauskas rajonā pārdošanas iegūtie naudas līdzekļi tiks sadalīti uz pusēm, katram laulātajam iegūstot
savu atsevišķu naudu, par kuru /pers. I/ iegādājās strīdus transportlīdzekļus.
Prasītāja šādas vienošanās pastāvēšanu noliedz, līdz ar to atbildētājiem saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu šis fakts ir jāpierāda.
Lietai ir pievienots starp /pers. C/ kā pārdevēja no vienas puses un /pers. P/ kā pircējs no otras puses /datums/noslēgtais pirkuma līgums, ar kuru
prasītāja par 70000 LVL pārdevusi nekustamo īpašumu – zemes gabalu 0,38 ha platībā kopā ar dzīvojamo māju un saimniecības ēku Bauskas rajona
Codes pagasta „/Nosaukums F/’’. /pers. C/ laulātais nostiprinājuma lūgumā izteicis piekrišanu /pers. P/ īpašuma tiesību nostiprināšanai. Saskaņā ar
pirkuma līguma nosacījumiem pirkuma maksas 5000 LVL ir samaksāta /datums/saskaņā ar rokas naudas līgumu, 30000 LVL pircējs samaksājis
pārdevējai skaidrā naudā līguma parakstīšanas dienā, 30000 pircējs samaksā ar pārskaitījumu uz prasītājas bankas kontu, bet 5000 apņemas samaksāt
līdz 2007.gada 1.februārim.
Lai gan nekustamais īpašums „/Nosaukums F/’’ tika iegūts un pārdots /pers. C/ un /pers. I/ laulības laikā, lietā nav iesniegti pierādījumi, kas
apstiprinātu faktu, ka starp laulātajiem būtu panākta mutiska vienošanās par /datums/pirkuma summas sadali viņu starpā. Līdz ar to nav pamata uzskatīt,
ka daļa no minētās pirkuma maksas būtu bijusi /pers. I/ atsevišķa manta, par kuru viņš ir nopircis strīdus transportlīdzekļus. Turklāt no lietas materiāliem
nav redzams konkrēts transportlīdzekļu iegādes datums, līdz ar to nevar izdarīt secinājumus, ka transportlīdzekļi būtu nopirkti pēc nekustamā īpašuma
„/Nosaukums F/’’ pārdošanas par naudu, kas iegūta šī darījuma rezultātā.
Šādos apstākļos ir pamats atzīt, ka transportlīdzekļi /TL marka/ 409 un /TL marka/ iegūti laulības laikā par abu laulāto līdzekļiem, un bija laulāto
kopīga manta.
Civillietu tiesu palāta uzskata, ka ir pamats atzīt /pers. C/ īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no strīdus transportlīdzekļiem /TL marka/ 409 un
/TL marka/, piemērojot laulāto kopīgas mantas vienlīdzīguma sadalījuma prezumpciju, jo ir pierādīta līdzdalība strīdus mantas iegūšanā, bet nav pierādīts
konkrēts ieguldījuma apmērs.
[9.2] Civillietu tiesu palāta atzīst, ka /pers. C/ prasība par īpašuma tiesību atzīšanu uz ½ domājamo daļu no dzīvojamās mājas jaunbūves
„/Nosaukums A/’’, Drabešu pagastā, Amatas novadā ir noraidāma.
Lietā nav strīda, ka dzīvojamās mājas „/Nosaukums A/’’ jaunbūve nav ierakstīta zemesgrāmatā un atrodas uz zemes vienības ar kadastra
apzīmējumu /numurs/, kas atrodas „/Nosaukums A/’’, Amatas novadā, Drabešu pagastā, un uz kuru īpašuma tiesības zemesgrāmatā līdz /pers. I/ nāvei
bija nostiprinātas /pers. I/, /pers. E/, /pers. G/, /pers. H/, katram ¼ domājamās daļas apmērā. Tāpat nav strīda par to, ka būvatļauja dzīvojamās mājas un
saimniecības ēkas celtniecībai /datums/izsniegta visiem zemes kopīpašniekiem – /pers. I/, /pers. G/, /pers. H/ un /pers. E/.
Prasītāja/pers. C/ norādījusi, ka faktiski strīdus dzīvojamo māju nav būvējuši zemes kopīpašnieki, bet gan viņa kopā ar savu vīru /pers. I/, līdz ar to
viņai kā laulātajai ir tiesības uz ½ domājamo daļu no šīs būves. Pēc prasītājas ieskata minēto apliecina /datums/starp zemes kopīpašniekiem /pers. G/,
/pers. I/, /pers. E/ un /pers. H/ noslēgtais nekustamā īpašuma lietošanas kārtības un reālās sadales līgums, kurā zemes kopīpašnieki vienojušies, ka dod
piekrišanu /pers. I/ būvēt ēkas pirmā zemes gabala daļā, aptuveni 1 ha platībā, kurš līgumam pievienotajā /datums/izdotajā zemes robežu plānā apzīmēts
kā zemes gabals „A’’. Līgumslēdzēji arī vienojušies par to, ka zemes gabals „A’’ ar tajā uzbūvētajām ēkām (būvēm), komunikācijām un stādījumiem
pāriet /pers. I/ atsevišķā īpašumā un valdījumā.
Civillietu tiesu palāta konstatē, ka /datums/nekustamā īpašuma lietošanas kārtības un reālās sadales līgums nav izpildīts, t.i. nav notikusi nekustamā
īpašuma reālā sadale. Pēc /pers. I/ nāves atbildētājiem un prasītājai /pers. C/ saglabājušas kopīpašuma tiesības pilnā apmērā uz nekustamo īpašumu
/Nosaukums 2/, Amatas novadā, Drabešu pagastā.
Saskaņā ar Civillikuma 968.pantu uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu.
Lai gan dzīvojamās mājas jaunbūve nav ierakstīta zemesgrāmatā, tā atbilstoši Civillikuma 968.pantam un likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas
1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību’’ 14.panta izpratnē nav atzīstama par patstāvīgu
īpašuma objektu, jo ir apvienota vienā īpašumā ar zemi, veidojot vienotu īpašumu ar adresi „/Nosaukums A/’’, Drabešu pagasts, Amatas novads.
Pastāvot šādiem apstākļiem, prasītājai nevar tikt atzītas īpašuma tiesības uz dzīvojamās mājas jaunbūves noteiktu daļu, jo mājīpašums apvienots
vienotā nekustamā īpašumā ar zemi, uz kuru atbildētājiem kā bijušā zemes īpašnieka mantiniekiem ir atjaunotas īpašuma tiesības. Ņemot vērā, ka nav
tiesiski iespējams atdalīt nekustamas lietas sastāvā esošu ēku (būvi) no attiecīgā zemes gabala, īpašuma tiesību noteikšana atšķirīgās daļās uz zemi un ēku
neatbilstu Civillikuma 968.pantā ietvertajam zemes un ēku vienotības principam.
Vienlaicīgi Civillietu tiesu palāta konstatē, ka atbildētāji nav nolieguši prasītājas ieguldījumus mājas celtniecībā, kas dod pamatu prasīt laulātajai
pienākošos daļu no nekustamās lietas vērtības, bet uz šādiem pamatiem prasība nav celta. Prasītāja lūgusi tiesu atzīt viņai īpašuma tiesības uz dzīvojamās
mājas jaunbūvi, bet nav izvirzījusi prasījumu par kopīgas mantas sadali, izbeidzot kopīpašumu, vai viņai pienākošās daļas vērtības atlīdzināšanu naudā.
Civillietu tiesu palāta uzskata, ka apelācijas instances tiesā nevar izskatīt prasījumus, kas nav ietverti prasības pieteikumā. Kā norādījis Augstākās
tiesas Senāts 2011.gada 28.septebra spriedumā (lieta Nr. SKC-241/2011) saskaņā ar Civilprocesa likuma 192.pantu tiesa taisa spriedumu par prasībā
noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata, nepārsniedzot prasījuma robežas. Savukārt šā likuma 426.panta otrā daļa noteic, ka
apelācijas instances tiesa izskata tikai tos prasījumus, kas izskatīti pirmās instances tiesā (..). Tā kā prasības pieteikumā nav konkrēts prasījums (..),
Senāts atzinis, ka apelācijas instances tiesa pārkāpusi prasījuma robežas, kas nav pieļaujams. Norādītie prasījumi var būt atsevišķas jaunas prasības
priekšmets.
[10] Civillietu tiesu palāta atzīst, ka nav tiesiskas nozīmes apelācijas sūdzības iebildumam, ka pirmās instances tiesa nav devusi iespēju atbildētājiem
pierādīt faktu, ka naudas līdzekļi, kurus /pers. I/ ieguldījis jaunbūvē „/Nosaukums A/’’, bija iegūti pārdodot viņa atsevišķo mantu.
Ņemot vērā, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības no jauna un atbildētāji apelācijas sūdzībai ir pievienojuši pierādījumus, kas
viņuprāt apstiprina atbildētāju iebildumu pamatotību, nav konstatējams atbildētāju tiesību aizskārums.
[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,
bet atbildētājam – proporcionāli tai prasīju daļai, kurā prasība noraidīta.
Ņemot vērā, ka /pers. C/ prasība daļā par īpašuma tiesību atzīšanu uz ½ domājamo daļu no dzīvojamās mājas jaunbūves noraidīta, no prasītājas
atbildētāja /pers. E/ labā piedzenama samaksātā valsts nodeva par apelācijas sūdzības iesniegšanu 42,68 EUR, atbildētājs /pers. H/ labā samaksātā
piedzenama valsts nodeva par apelācijas sūdzības iesniegšanu 66,55 EUR, /pers. G/ labā samaksātā valsts nodeva par apelācijas sūdzības iesniegšanu
56,91 EUR. Savukārt no /pers. C/ valsts ienākumos piedzenama nesamaksātā valsts nodeva 33,50 EUR.
Ņemot vērā, ka /pers. C/ prasība ir apmierināta daļēji, no atbildētājiem /pers. E/, /pers. H/ un /pers. G/ valsts ienākumos piedzenami līdz lietas
izskatīšanai nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu 3,67 EUR apmērā no katra, ko veido pasta
izdevumi pirmās instances tiesā 4,92 EUR un pasta izdevumi apelācijas instances tiesā 6,09 EUR .
R e zo l ut ī v ā da ļ a
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432. - 434.pantu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta
nosprieda
/pers. C/ prasību apmierināt daļēji.
Atzīt transporta līdzekli /TL marka/ 409, 1987.gada izlaidums, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, un transporta līdzekli /TL marka/, 1999.gada
izlaidums, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, par /pers. C/ un /datums/mirušā /pers. I/ kopīgu mantu.
Atzīt /pers. C/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no transporta līdzekļa /TL marka/ 409, 1987.gada
izlaidums, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, un ½ domājamo daļu no transporta līdzekļa /TL marka/, 1999.gada izlaidums, valsts reģistrācijas Nr./TL
numurs/.
Izslēgt no /datums/mirušā /pers. I/, personas kods /personas kods/, atstātā mantojuma masas, kas norādīta /pers. C/ 2011.gada 2.augustā
izsniegtajā mantojuma apliecībā un /pers. E/, /pers. H/ un /pers. G/ 2011.gada 8.augustā izsniegtajā mantojuma apliecībā, ½ domājamo daļu no
transporta līdzekļa /TL marka/ 409, 1987.gada izlaidums, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, un ½ domājamo daļu no transporta līdzekļa /TL marka/,
1999.gada izlaidums, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/.
Noraidīt /pers. C/ prasību daļā par dzīvojamās mājas jaunbūves, kas atrodas uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs C/„/Nosaukums
A/’’, Amatas novadā, Drabešu pagastā, atzīšanu par laulāto kopīgu mantu un īpašuma tiesību atzīšanu /pers. C/ uz ½ domājamo daļu no šīs būves.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. E/, personas kods /personas kods/, labā valsts nodevu par apelācijas sūdzības
iesniegšanu 42,68 EUR.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. H/, personas kods /personas kods/, labā valsts nodevu par apelācijas sūdzības
iesniegšanu 66,55 EUR.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. G/, personas kods /personas kods/, labā valsts nodevu par apelācijas sūdzības
iesniegšanu 56,91 EUR.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu 33,50 EUR.
Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,67 EUR.
Piedzīt no /pers. H/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,67 EUR.
Piedzīt no /pers. G/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,67 EUR.
Noteikt, ka spriedums daļā par tiesas izdevumu piedziņu izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Sprieduma
labprātīgas izpildes gadījumā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu un valsts nodevas samaksas valsts ienākumos apliecinoši dokumenti iesniedzami
Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā 30 dienu laikā no pilna sprieduma
sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā un samaksājot drošības naudu 284,57 EUR.
Pilns spriedums sastādīts 2015.gada 27.maijā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese (paraksts) D.Jansone
Tiesnesis (paraksts) N.Riņķis
Tiesnesis (paraksts) A.Dundurs
NORAKSTS PAREIZS
Latvijas Republikas Augstākās tiesas
Civillietu tiesu palātas tiesnese D.Jansone
Rīgā 2015.gada 27.maijā