Court allows bank to realize mortgage rights on property after confirming first instance judgment on debt transfer.

Lietas Nr. C19039913

Lietas arhīva Nr. CA-0353-14/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2014.gada 30.decembrī

Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja A.KLAIŠE

un tiesneses R.VĪVA un L.KRAULE

ar sekretāri K.ALPĒNU

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS „DNB banka” prasībā pret /pers. E/ par ķīlas tiesību realizēšanu sakarā ar /pers. E/ iesniegto apelācijas

sūdzību par Kuldīgas rajona tiesas 2014.gada 27.augusta spriedumu.

Tiesas sēdē tiesas kolēģija

k o ns t a t ē ja

2013.gada 3.jūlijā AS „DNB banka” (turpmāk – prasītāja) cēlusi prasību Kuldīgas rajona tiesā pret /pers. E/ (turpmāk - atbildētāja), lūdzot

piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu 59 317,68 EUR, samaksāto valsts nodevu 1696,09 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70

EUR un noteikt prasītājai tiesības saņemt no atbildētājas /pers. E/ likumiskos procentus – 6% gadā no nesamaksātās pamatsummas līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai).

2013.gada 6.novembrī prasība grozīta, lūdzot atzīt prasītājai tiesības realizēt ieķīlāto nekustamo īpašumu –/Nosaukums B/, kas atrodas Kuldīgas

rajonā, Nīkrāces pagastā, kas pieder atbildētājai nepārsniedzot reģistrētās hipotēkas 52 000 EUR (Ls 36 545,81) apmēru. Lūdz piedzīt no atbildētājas

par labu prasītājai, visus tiesāšanās izdevumus, tai skaitā valsts nodevu 71,14 EUR (Ls 50), kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (Ls

3,30).

Prasība pamatota uz Civillikuma 1., 5., 1278., 1280., 1286., 1290., 1309., 1319., 1587., 1651., 1652.panta 3.punktu, 1716., 1717., 1720.,

1722., 1753., 1754., 1755., 1756., 1757., 1764., 1765., 1775., 1779., 1934., 1943.pantu, 1946.panta pirmo daļu.

Ar Kuldīgas rajona tiesas 2014.gada 27.augusta spriedumu prasītājai atļauts realizēt ķīlas tiesības uz /pers. E/ piederošo nekustamo īpašumu

–/Nosaukums B/, kas atrodas Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā, kadastra Nr./numurs A/, nepārsniedzot reģistrētās hipotēkas 52 000 EUR apmēru.

No atbildētājas par labu prasītājai piedzīti tiesāšanās izdevumi 75.84 EUR, par labu valstij izdevumi par tiesas pavēstu piegādāšanu 11,40 EUR.

Prasītājai atmaksāta pārmaksātā valsts nodeva 1624,95 EUR.

Pirmās instances tiesa spriedumā konstatējusi, ka 2006.gada 13.novembrī starp prasītāju un /pers. G/ noslēgts Kredīta līgums Nr.11446/6H12

(ar grozījumiem Nr.1,2), piešķirot /pers. G/ 52 085,37 EUR aizdevumu. No Kredīta līguma izrietošo saistību izpilde nodrošināta ar hipotēku, ieķīlājot

prasītājas labā /pers. G/ piederošo nekustamo īpašumu /adrese A/. Ar 2008.gada 4.novembra Ķīlas līguma Pārjaunojuma līgumu /pers. G/ vietā kā ķīlas

devēja stājusies atbildētāja, pārņemot visas agrākā ķīlas devēja saistības, jo viņa iegādājusies ieķīlāto nekustamo īpašumu.

Tiesa norādījusi, ka nav pamata apšaubīt parāda apmēru un ķīlas tiesības, jo starp atbildētāju un prasītāju 2006.gada 13.novembrī tika noslēgts

Kredīta līgums un Pārjaunojuma līgums, ar kuru atbildētāja prasītājai ieķīlājusi nekustamo īpašumu –/Nosaukums B/, Nīkrāces pagastā, Kuldīgas rajonā.

Tiesa atsaukusies uz Civillikuma 1278.pantu, ka ķīlas tiesība ir tāda tiesība uz svešu lietu (Civillikuma 841.p.), uz kuras

pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šā prasījuma samaksu. Proti, ķīlas tiesība

kā lietu tiesība ļauj ķīlas ņēmējam izmantot ieķīlāto lietu kā parāda saistības nodrošinājumu, tādējādi, ka viņš var dabūt parāda

samaksu no pašas ieķīlātās lietas vai no tās pārdošanā saņemtās naudas.

Saskaņā ar Civillikuma 1280.pantu, katrā ķīlas tiesībā ir nepieciešams prasījums, par ko ķīla atbild.

Atbilstoši Civillikuma 1306.pantam ieķīlāt lietu var tikai tas, kam vispār ir tiesība ar savu lietu brīvi rīkoties. Kas var brīvi

rīkoties ar savu lietu, tas arī var to ieķīlāt par svešu saistību.

Tiesa norādījusi, ka Civillikuma 1319.pantā ir noteikts, ka ķīlas ņēmējs, kuru parādnieks nav noteiktā laikā apmierinājis,

var meklēt sev apmierinājumu no ieķīlātās lietas un šajā nolūkā spert visus vajadzīgos soļus tās pārdošanai.

Tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, ņēmusi vērā judikatūru - Augstākās

tiesas Senāta spriedumu lietā Nr. SKC-167, kurā norādīts, ka atbilstoši Civillikuma 1278.pantam ķīlas tiesība ir ne īpašnieka lietu

tiesība, kuras uzdevums ir aizsargāt kreditoru un dot viņam iespēju pārdot parādnieka īpašumu, lai ar iegūtajiem naudas

līdzekļiem segtu parādu. Atkarībā no ķīlas līgumā ietvertajiem noteikumiem, ķīlas tiesības realizācija var notikt vai nu Civilprocesa

likuma 49.nodaļas (Nekustamā īpašuma labprātīga pārdošana izsolē tiesas ceļā), 50.nodaļas (Saistību bezstrīdus piespiedu

izpildīšana) vai prasības kārtībā.

Tiesas ieskatā konkrētajā gadījumā parādniece /pers. G/ par aizdevuma līguma saistību pārkāpumiem atbild kā parādniece,

savukārt atbildētāja par parādnieces /pers. G/ aizdevuma līguma pārkāpumiem, atbild tikai tādā apjomā, kādā to paredz ķīlas

līgums, jo prasītāja noslēdzot ķīlas līgumu ar atbildētāju nodibinājusi lietu tiesības.

Tiesa atsaukusies uz Ķīlas līguma 5. punktu, kura noteikumus apņēmusies pildīt atbildētāja un Pārjaunojuma līguma

6.punktu, kur noteikts, ka ķīlas ņēmējs ir tiesīgs pārdot ķīlas priekšmetu par brīvu cenu pēc noteikumiem par nekustamā īpašuma

labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā, ja parādnieks ilgāk kā 45 dienas kavē kādas no Galvenajā līgumā noteiktajām saistībām.

Galvenā līguma saistību neizpildes vai nepienācīgas izpildes faktu konstatē ķīlas ņēmējs un paziņo par to ķīlas devējam.

Saskaņā ar Civillikuma 1309.pantu, ķīlas tiesība izbeidzas pati no sevis, kad dzēš prasījumu, kuram tā nodibināta, vienalga,

kādā kārtā tas izdarīts.

Tiesa atzinusi, ka atbildētāja 2012.gada 18.oktobrī brīdināta par to, ka /pers. G/ pieļauj saistību kavējumu un ka saistību

izpildei piedziņa var tik vērsta pret ieķīlāto nekustamo īpašumu.

Tiesa secinājusi, ka prasītāja kā kreditors, kas nav saņēmusi parāda atmaksu no parādnieces /pers. G/, ir informējusi ķīlas

devēju par to, ka parādniece nepilda saistības un ir tiesīga lūgt atļaut realizēt ieķīlāto atbildētājai piederošo nekustamo īpašumu

/Nosaukums B/, Nīkrāces pagastā, Skrundas novadā.

Tiesa atzinusi, ka parādniece /pers. G/ nav pildījusi Kredīta līguma nosacījumus, līdz ar to prasītājai ir tiesības lūgt atļaut realizēt atbildētājai kā

ķīlas devējai piederošo nekustamo īpašumu.

Apstāklis, ka parādniecei /pers. G/ ir pasludināts maksātnespējas process neatsvabina ķīlas devēju no pienākuma dot ķīlas ņēmējam

apmierinājumu, sakarā ar nodrošināto saistību neizpildi, jo īpašums ticis ieķīlāts tikai un vienīgi 2006.gada 13.novembra Kredīta līguma Nr.11446/6H12

(ar grozījumiem) saistību izpildei.

Pie šādiem apstākļiem, tiesa atzinusi, ka prasītājai ir tiesības savu prasījumu dzēšanai gūt apmierinājumu no ieķīlātā atbildētājai piederošā

nekustamā īpašuma.

Apelācijas sūdzību par Kuldīgas rajona tiesas 2014.gada 27.augusta spriedumu iesniedzis atbildētājas /pers. E/ pilnvarotais pārstāvis /pers. I/,

lūdzot prasību noraidīt. Apelācijas sūdzībā norādīts, ka spriedumā nav objektīvi izvērtēti lietas materiāli un nepareizi piemērotas procesuālās likuma

normas.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka tā kā ķīlas tiesība dod iespēju atņemt īpašuma tiesību pret īpašnieka gribu, prasība ceļama pret personu, kura

ieķīlājusi nekustamo īpašumu. Ja nekustamais īpašums ieķīlāts par svešu saistību, tad kreditoram ir iespējams celt saistībtiesisku jeb personisku prasību

pret galveno parādnieku par parāda piedziņu, kā arī lietisku prasību pret ķīlas devēju par ķīlas tiesības realizēšanu.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka tiesa piemērojusi Civillikuma 1278.pantu, neievērojot kopsakarības un konkrētās lietas

īpatnības. Prasītāja grozījusi prasības pamatu un priekšmetu no mantiska prasījuma uz nemantisku un tā kopsakarā saskatāmas

pretrunas lēmumā par valsts nodevas atmaksu.

Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotais pārstāvis /pers. J/ apelācijas sūdzību neatzina, prasību lūdza apmierināt.

Atbildētāja/pers. E/ uz tiesas sēdi neieradās, iesniegumā lūdza atlikt lietas izskatīšanu, jo uz tiesas sēdi nevarot ierasties

sakarā ar slimību. Pievienota darbnespējas lapa, nav iesniegts izraksts par ārsta noteikto ārstniecības režīmu.

Tiesas kolēģija atzina atbildētājas neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnotu un nolēma skatīt lietu pēc būtības bez

atbildētājas klātbūtnes.

Civillietu tiesas kolēģija, noklausoties prasītājas pārstāvja paskaidrojumus un iepazīstoties ar rakstveida pierādījumiem uzskata, ka apelācijas

sūdzība nav pamatota un prasība apmierināma.

Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa pamatoti prasību apmierinājusi.

2006.gada 13.novembrī starp prasītāju un /pers. G/ noslēgts Kredīta līgums Nr.11446/6H12 (lietas 13.lapa), ar kuru

prasītāja /pers. G/ aizdevusi naudas līdzekļus 52 000 EUR līdz 2016.gada 12.novembrim (lietas 13.-15.lapa).

Aizdevuma summa /pers. G/ izmaksāta 2006.gada 23.novembrī 11 446,47 EUR, 2006.gada 7.decembrī 40 553,53 EUR

un 2009. gada 30.oktobrī 85,37 EUR (lietas 23.-25.lapa).

Ar 2008.gada 4.novembra Kredīta līguma grozījumiem Nr.1 augšminētajam aizdevumam mainīta procentu likme uz 1,6%

gadā (lietas 16.-17.lapa).

Ar 2009.gada 25.septembra Kredīta līguma grozījumiem Nr. 2 /pers. G/ izsniegts papildus kredīts 85,37 EUR un noteikts,

ka kopējā kredīta summa pēc palielinājuma ir 52085,37 EUR. Papildus procentu likme noteikta 1,6% gadā un par kredīta

atmaksas datumu noteikts 2028.gada 12.novembris (lietas 18.-19.lapa).

No Tiesu informatīvās sistēmas redzams, ka kredītņēmēja /pers. G/ no 2012.gada 16.janvāra pasludināta par

maksātnespējīgu.

2006.gada 13.novembrī /pers. G/ savu aizņēmumu prasītājai nodrošinājusi ar hipotēku nekustamajam īpašumam

/Nosaukums B/, Nīkrāces pagastā, Kuldīgas rajonā, noslēdzot Ķīlas līgumu Nr.11446/6H12-1 (lietas 20.lapa).

Ar 2008.gada 4.novembra Ķīlas līguma Nr.11446/6H12 – 1 Pārjaunojuma līgumu /pers. G/ kā ķīlas devējas vietā,

stājusies atbildētāja /pers. E/ (lietas 21.lapa).

Atbildētājas īpašuma tiesības Kuldīgas zemesgrāmatu nodaļā uz ieķīlāto nekustamo īpašumu /adrese B/ reģistrētas

2008.gada 25.novembrī (lietas 26.lapa).

Ar 2009.gada 25.septembra Grozījumiem Nr. l Ķīlas līguma Pārjaunojuma līgumā atbildētāja kā ķīlas devēja ar minēto

ķīlu nodrošinājusi visu aizdevuma summu 52 085,37 EUR un visus no aizdevuma līguma neizpildes radušos prasījumus (lietas

22.lapa).

Kuldīgas zemesgrāmatu nodaļas, Nīkrāces pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs B/, kadastra Nr. /numurs A/,

reģistrēti pārgrozījumi, sakarā ar pārjaunojuma līgumu (lietas 26.lapa).

2008.gada 4.novembra Ķīlas līguma Nr.11446/6H12 – 1 Pārjaunojuma līguma II punktā, puses vienojušās, ka ar šī līguma

noslēgšanu agrākā ķīlas devēja vietā stājas ķīlas devējs – atbildētāja, pārņemot visas agrākā ķīlas devēja saistības, lai nodrošinātu

ķīlas ņēmēja prasījumus, kuri kreditoram var rasties pret /pers. G/, kā kredītņēmēju.

III punktā norādīts, ka ķīlas ņēmējs piekrīt, ka ar šī līguma noslēgšanu agrākā ķīlas devēja vietā iestājas ķīlas devējs,

pārņemot visas agrākā ķīlas devēja tiesības, pienākumus, kā arī saistības pret ķīlas ņēmēju pāriet ķīlas devējam, bet agrākais ķīlas

devējs tiek atbrīvots no ķīlas līguma izrietošajām saistībām pret ķīlas ņēmēju.

Ķīlas līguma IV punktā puses vienojušas par to, ka ķīlas devējs – atbildētāja pārņem visas agrākā ķīlas devēja saistības

pret ķīlas ņēmēju, kas izriet no ķīlas līguma, uz tādiem pašiem noteikumiem, kādi ir noteikti ķīlas līgumā, ietverot arī noteikumus

par ķīlas priekšmeta realizāciju un līgumsodiem (lietas 21.lapa).

Pie šādiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības savu prasījumu dzēšanai, kas izriet no 2008.gada 4.novembra

Ķīlas līguma Nr.11446/6H12 – 1 Pārjaunojuma līgums ar grozījumiem, gūt apmierinājumu no ieķīlātā /pers. E/ piederošā

nekustamā īpašuma /Nosaukums B/, kas atrodas Kuldīgas rajonā, Nīkrāces pagastā, kadastra Nr./numurs A/.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu tiesas kolēģija atzīst, ka Kuldīgas rajona tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir

pareizs un pilnībā pietiekams, tādēļ pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka tiesa piemērojusi Civillikuma 1278.pantu, neievērojot kopsakarības un konkrētās lietas

īpatnības, bet nav minēts, ko konkrēti tiesa nav izvērtējusi un ko nepareizi piemērojusi. Apelācijā norādīts, ka prasītāja grozījusi

prasības pamatu un priekšmetu no mantiska prasījuma uz nemantisku un tā kopsakarā saskatāmas pretrunas lēmumā par valsts

nodevas atmaksu. Tā kā apelācijas sūdzībā nav norādes uz konkrētām pretrunām attiecībā uz valsts nodevas atmaksu, tiesas

kolēģijai nav pamata šo jautājumu pārvērtēt.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama nomaksātā valsts

nodeva 71,14 EUR un izdevumi par tiesas pavēstu piegādāšanu 4,70 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu, no atbildētājas valsts labā piedzenami izdevumi par tiesas pavēstu piegādāšanu

15.49 EUR.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 430., 432. un 434. pantu, tiesas kolēģija

n o s p r i e d a

Atļaut AS „DNB banka”, reģistrācijas Nr.40003024725, realizēt ķīlas tiesības, kas izriet no 2008.gada 4.novembra Ķīlas

(hipotēkas) līguma Nr.11446/6H12 – 1 Pārjaunojuma līguma ar grozījumiem, kas noslēgts ar /pers. E/, personas kods /personas

kods/, uz ķīlas priekšmetu nekustamo īpašumu /adrese A/, kadastra Nr. /numurs A/, reģistrēts Kuldīgas zemesgrāmatu nodaļā,

nodalījuma Nr./numurs/, nepārsniedzot reģistrētās hipotēkas 52000 EUR apmēru.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu AS „DNB bank”, reģistrācijas Nr.40003024725 nomaksāto

valsts nodevu 71,14 EUR (septiņdesmit viens euro un 14 centi), izdevumus par tiesas pavēstu piegādāšanu 4,70 EUR (četri

euro un 70 centi) un par labu valstij izdevumus par tiesas pavēstu piegādāšanu – 15.49 EUR (piecpadsmit euro un 49 centi).

Noteikt /pers. E/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu desmit dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas

sūdzību Kurzemes apgabaltiesā un iemaksājot 284,57 euro drošības naudu.

Priekšsēdētāja A.KLAIŠE

Tiesneses L.KRAULE

R.VĪVA