Court dismisses asylum claim for religious persecution in Bangladesh due to lack of credible evidence of death penalty or widespread violence.

Lietas arhīva Nr. A42-00974-25/13

ECLI:LV:ADRJRIT:2025:0328.A420097425.2.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Rīgā 2025. gada 28. martā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Silvija Kuškina,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /Persona A/ (/Persona A/)

pieteikumu par pieteicējam labvēlīga administratīvā akta izdošanu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu

Latvijas Republikā.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs Bangladešas Tautas Republikas (turpmāk – Bangladeša) pilsonis /Persona A/ 2024. gada 21.

maijā iesniedza iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā. Iesniegumā norādīts, ka pieteicējs

lūdzot patvērumu, jo Bangladešā esot daudz problēmu. Sākotnējās intervijas laikā pieteicējs norādījis, ka pieprasa

patvērumu reliģisku iemeslu dēļ, jo Bangladešā daudzi cilvēki esot agresīvi pret budistiem, kas ir pieteicēja

reliģiskā piederība. Tiekot dedzināti tempļi un īstenoti uzbrukumi budistiem, tostarp, pieteicēja brālim. Papildus

pieteicējs norādījis uz finansiālām problēmām, jo Bangladešā dzīvojot nabadzībā.

Personiskās intervijas laikā pieteicējs norādījis uz reliģisku konfliktu Bangladešā. Pieteicējs un viņa

ģimenes pieder pie reliģiskās minoritātes Bangladešā, proti, pie budistiem. Pieteicējs esot mācījies, lai kļūtu par

svēto, kas nav paticis musulmaņu ticības pārstāvjiem, tādēļ tie mēģinājuši piespiest pieteicēju pāriet islāma ticībā,

piedāvājot par ticības maiņu naudu un pielietojot vardarbību. Pieteicējs par minētajām darbībām esot vērsies

policijā, bet policija neesot rīkojusies. 2020. gadā ticis nogalināts pieteicēja tēvs un nodedzināta pieteicēja ģimenes

māja, savukārt gadu vēlāk tika nodedzināts budistu templis. Pēc šiem notikumiem pieteicēja ģimene pārvākusies uz

citu māju. Papildus pieteicējs norādījis uz zemes īpašuma konfliktu starp pieteicēja ģimeni un vietējiem ciema

iedzīvotājiem, kuri pārņēmuši faktiskā valdījumā pieteicēja ģimenei piederošo zemi. Par minēto situāciju tika

informēts ciema vecākais, kurš atteicies risināt strīdu. Pieteicējs norādījis, ka nevar atgriezties Bangladešā, jo viņa

dzīvība tur ir apdraudēta un finansiālā situācija nav droša.

[2] Ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – pārvalde) 2024. gada 29. novembra lēmumu Nr.

1901/PLN/2024 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) patvēruma piešķiršana pieteicējam atteikta. Lēmums pamatots ar

turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Pieteicēja patiesais izceļošanas iemesls ir ienākumu gūšana ārvalstīs, lai varētu uzturēt savu ģimeni.

Uz to norāda pieteicēja plānotā un organizētā izceļošana no Bangladešas. Proti, pieteicējs /Datums E/ beigās ir

pārtraucis savas mācības, bet 2022. gada septembrī, atrodot pārvadātāju un iegūstot naudu no pārdotā ģimenes

īpašuma, izceļojis uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Pieteicējs norādījis, ka arī no turienes izceļojis tieši

ekonomisku apsvērumu dēļ.

[2.2] Pieteicējs nav norādījis, ka pēc ģimenes pārcelšanās uz citu ciemu 2022. gadā būtu saskāries ar

jebkādām problēmām vai apdraudējumu.

[2.3] Pieteicēja sniegtajai informācijai par saņemtajiem draudiem reliģijas dēļ trūkst loģiska izskaidrojuma.

Nav saprotams pieteicēja apgalvojums, kādēļ musulmaņu pārstāvji apdraud personīgi pieteicēja dzīvību, kā arī nav

skaidrs, kādēļ pieteicējam par pāriešanu islāma ticībā vienlaikus tiktu piedāvāta nauda un īstenota vardarbība.

[2.4] Nav pamata uzskatīt, ka pieteicējam Bangladešā draudētu nāves soda piespriešana, spīdzināšana,

necilvēcīga vai pazemojoša attieksme vai necilvēcīga vai pazemojoša sodīšana.

[2.5] Pārvalde nesaskata šķēršļus tam, lai pieteicējs atgrieztos Bangladešā, ņemot vērā, ka ir jauns, vesels

cilvēks darbspējīgā vecumā, kurš pārvalda vietējo valodu un kultūru.

[3] Nepiekrītot pārsūdzētajam lēmumam, pieteicējs to pārsūdzēja tiesā, pieteikumā apsvērumus nenorādot.

[4] Rakstveida paskaidrojumos tiesai pārvalde norāda, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms. Pieteicējs

nav pamatojis, kā izpaužas pārsūdzētā lēmuma nepareizība, kā arī bez iepriekšējā brīdinājuma divas reizes atstājis

patvēruma meklētāju izmitināšanas centru, kas liecina par ļaunprātīgu patvēruma procedūras izmantošanu.

Motīvu daļa

[5] Sākotnēji izvērtējams, vai varētu būt pamats pieteicējam piešķirt bēgļa statusu.

Patvēruma likuma 37. panta pirmā daļa noteic, ka uz bēgļa statusu var pretendēt trešās valsts

valstspiederīgais, kas, pamatoti baidoties no vajāšanas sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas

sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem, atrodas ārpus valsts, kuras valstspiederīgais viņš ir, un nespēj vai

šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt savas valstspiederības valsts aizsardzību. Savukārt atbilstoši Patvēruma likuma 38.

panta pirmajai daļai par vajāšanu atzīstamas darbības, kas sava rakstura vai biežuma dēļ ir pietiekami smagas, lai

radītu smagu cilvēka pamattiesību pārkāpumu, kā arī vairākas darbības, arī cilvēktiesību pārkāpumu kopums, kas ir

pietiekami smags, lai ietekmētu indivīdu šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajam veidam līdzīgā veidā.

Pieteicējs nav norādījis uz vajāšanu saistībā ar viņa rasi, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai

viņa politiskajiem uzskatiem. Pieteicējs norādījis uz viņa apdraudējumu reliģisku uzskatu dēļ, jo viņš pārstāv

reliģisku minoritāti – budistus – un saskaras ar musulmaņu centieniem piespiest pieteicēju pieņemt islāmu.

Tādējādi pārvalde pamatoti pieteicēja argumentus pārbaudījusi saistībā ar iespējamu vajāšanu reliģisko uzskatu dēļ.

[6] Lai konstatētu pamatu bēgļa statusa piešķiršanai vajāšanas reliģisku uzskatu dēļ, būtu jākonstatē

cēloņsakarība starp pieteicēja reliģiskajiem uzskatiem un vajāšanas darbībām.

Turklāt, lai atzītu, ka personai ir tiesības uz bēgļa statusu, nepietiek, ka persona apgalvo, ka viņa baidās no

vajāšanas. Šādām bailēm ir jābūt objektīvi pamatotām. Novērtējot, vai bailes ir objektīvi pamatotas, ir jāanalizē

situācija valstī, no kuras persona bēg, kā arī jāvērtē pieteicēja sniegto paskaidrojumu ticamība (ANO Augstā

komisāra bēgļu jautājumos rokasgrāmatas „Bēgļa statusa piešķiršanas procedūra un kritēriji” 38., 42. punkts,

pieejama šeit).

Atbilstoši Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras (European Union Agency for Asylum (turpmāk –

EUAA)) izdotajam pētījumam „Pierādījumu un uzticamības novērtējums kopējās Eiropas patvēruma sistēmas

kontekstā” (pieejams: /Tīmekļvietne A/) par patvēruma meklētāja stāsta uzticamības vērtējuma kritērijiem var būt:

iekšējā un ārējā konsekvence, pietiekama detalizācijas pakāpe, ticamība (minētā pētījuma 4.5. sadaļa). Ar iekšējo

konsekvenci jāsaprot patvēruma meklētāja sniegto faktu kopējā saturiskā saskaņotība un vienotība. Ārējā

konsekvence savukārt nozīmē patvēruma meklētāja stāstītā atbilstību vispārīgi zināmajai informācijai, tostarp

izcelsmes valsts informācijai un citiem lietā esošajiem pierādījumiem. Izvērtējot stāsta iekšējo konsekvenci, tiesa

ņem vērā visas neatbilstības un trūkumus, kuri ir konstatējami, izvērtējot pieteicēja rakstveida iesniegumos un

intervijās norādītos faktus visās patvēruma pieteikuma izskatīšanās stadijās līdz pat gala lēmuma pieņemšanai

patvēruma lietā. Galvenā uzmanība tiek pievērsta tam, cik lielā mērā patvēruma meklētāja stāstītais ir konsekvents,

jo patiesu būtisko notikumu atspoguļojumam tādam būtu jābūt. Pieteicēja pamatstāstam būtu jābūt konsekventam

visās patvēruma procedūras stadijās. Ir saprātīgi pieņemt, ka, ņemot vērā kultūras atšķirības vai patvēruma

meklētāja personības iezīmes, daži patvēruma meklētāja stāsta aspekti var palikt neskaidri, tomēr tiem nevajadzētu

mazināt pamatstāsta kopējo ticamību. Tomēr, ir iespējama arī situācija, kad, izvērtējot dažādās patvēruma lietas

izskatīšanas stadijās patvēruma meklētāja norādītos faktus, tiesai rodas pamats apšaubīt pieteicēja sniegto

paskaidrojumu patiesumu (pētījuma 4.5.1. sadaļa).

[7] Iepazīstoties ar izcelsmes valsts informāciju, tiesa konstatē, ka Bangladešas Konstitūcijā ir ietverts

sekulārisma un reliģijas brīvības princips, lai gan islāms ir valsts reliģija. Tomēr radikāliem islāmistiem ir sena

vēsture, kas vērsta pret hinduistiem un budistiem. Valdība paziņoja par reliģiskās daudzveidības veicināšanu un

„nulles tolerances” politiku pret jebkādu vardarbību pret reliģiskajām minoritātēm. 2022. gadā valdība apņēmās

atjaunot 2300 hinduistu tempļus un 65 kristiešu baznīcas, uzbūvēt 564 mošejas un finansēt budistu klosterus. Tiek

ziņots, ka valdības iestādes izvietoja tiesībaizsardzības iestādes, lai nodrošinātu drošību reliģisko svētku laikā un

reliģiskās vietās. Savukārt saskaņā ar Odhikara (Bangladešas cilvēktiesību organizācija) apkopoto informāciju

2022. gadā uzbrukts reliģisko un etnisko minoritāšu grupu mājām, lūgšanu vietām un veikaliem dažādās valsts

daļās, tās nodedzinot vai konfiscējot mājas un zemi. 2022. gadā tiesiskās palīdzības un cilvēktiesību organizācija

ASK (Ain o Salish Kendra) reģistrēja 12 vardarbīgus incidentus, kas vērsti pret reliģisko minoritāti – hinduistiem.

2023. gadā šo uzbrukumu skaits palielinājās līdz 22 gadījumiem, no tiem 21 gadījumā uzbrukumu mērķis bija

hinduisti, bet vienā gadījumā Ahmadiyya kopiena. Pēdējā gadījumā gāja bojā viens cilvēks, uzbrukts 103 mājām un

aizdedzināti 29 biznesa centri. No 2024. gada janvāra līdz aprīlim ASK reģistrēja 21 incidentu, no kuriem 20 bija

vērsti pret hinduistiem, bet viens – pret budistu kopienu. Šo uzbrukumu rezultātā gāja bojā viens cilvēks,

aizdedzinātas mājas, uzņēmumi un reliģiskās vietas (European Union Agency for Asylum: Bangladesh - Country

Focus Country of Origin Information Report July 2024, 33., 84.-86.lpp., pieejams: /Tīmekļvietne B/). Arī ANO

Cilvēktiesību biroja ziņojumā par cilvēktiesību pārkāpumiem saistībā ar 2024. gada jūlijā un augustā notikušajiem

protestiem Bangladešā ir norādīts uz vēršanos pret reliģiskajām minoritātēm, izceļot uzbrukumus tieši hinduisma

un konkrēta islāma atzara pārstāvjiem un svētvietām (United Nations Human Rights Office Fact-Finding Report

Human Rights Violations and Abuses related to the Protests of July and August 2024 in Bangladesh, 55.-57. lapa,

pieejams: /Tīmekļvietne C/). Šāda pastiprināta vēršanās pret hinduisma un minētās islāma kopienas pārstāvjiem

fiksētas arī cilvēktiesību organizācijas Human Rights Watch ikgadējā ziņojumā par 2024. gadu, kurā papildus

norādīts, ka daudzi musulmaņi aizstāvējuši reliģiskās minoritātes un kritizējuši uzbrukumus (Annual report on the

human rights situation in 2024, pieejams: /Tīmekļvietne D/).

[8] Pieteicējs, skaidrojot pret viņu vērstās vajāšanas izpausmes, norādījis uz vispārēju musulmaņu pārstāvju

vēršanos pret budistiem (tempļa un māju dedzināšanu) un ar to saistīto tēva nogalināšanu un brāļa savainojumu, kā

arī personīgu vēršanos pret pieteicēju, piedāvājot naudu un vēršot vardarbību pret pieteicēju, lai panāktu, ka

pieteicējs pieņem islāmu. No pieteicēja paskaidrojumiem secināms, ka tēva nāve un brāļa savainojums ir sekas

vispārējai vardarbībai, bet šie notikumi nav bijuši izceļošanas galvenais iemesls. Proti, pieteicējs norādījis, ka tēvs

miris 2020. gadā un brālis cietis mājas ugunsgrēkā 2021. gadā, bet pieteicējs izceļojis no valsts 2023. gada

septembrī. Lai gan personas lēmums izceļot no valsts var veidoties pakāpeniski, tik ievērojams laika periods starp

šiem notikumiem liek kritiski vērtēt to saistību. Turklāt pieteicējs paskaidrojumos norādījis, ka nolēmis izceļot pēc

personīgi piedzīvotās vardarbības 2022. gada janvārī. Līdz ar to tiesa kā centrālās iespējamās vajāšanas darbības

vērtē tieši pret pieteicēju vērsto rīcību.

Apsverot pieteicēja paskaidrojumu atbilstību aplūkotajai izcelsmes valsts informācijai, tiesa secina, ka šī

informācija kopumā apstiprina valstī valdošās reliģijas (islāma) radikālu pārstāvju vēršanos pret reliģiskajām

minoritātēm, tostarp ēku dedzināšanas un fiziskus uzbrukumus. Tomēr uzbrukumi pārsvarā vērsti pret hinduistiem

un pret budistiem un viņu svētvietām tie vērsti salīdzinoši reti. Vienlaikus Bangladeša, lai gan Konstitūcijā ir

noteikusi islāmu kā tās galveno reliģiju, respektē arī citas reliģijas, valstiski atbalstot un finansējot arī citas

reliģiskās kopienas un to svētvietas, kā arī nodrošinot drošību reliģiskajos pasākumos. Tiesas aplūkotā izcelsmes

valsts informācija nesniedza ziņas par Bangladešā izplatītu islāma radikāļu praksi vardarbīgā veidā vērsties pret

reliģiskajām minoritātēm nolūkā pievērst tos islāmam, tomēr šādu ziņu trūkums nevar izslēgt, ka šādas darbības ir

iespējamas.

Savukārt, izvērtējot pieteicēja paskaidrojumu iekšējo konsekvenci, tiesa secina, ka tie neveido loģisku un

patiesiem notikumiem raksturīgi detalizētu apstākļu izklāstu. No pieteicēja paskaidrojumiem neizriet iemesli, ar

kuriem varētu tikt skaidrota vairākkārtēja personīga vēršanās pret pieteicēju nolūkā panākt pieteicēja

konvertēšanos. Atbildot uz jautājumu, kādēļ vēršanās pret pieteicēju ir atšķirīga nekā pret citiem budistiem

pieteicēja dzīvesvietas rajonā, pieteicējs nav norādījis uz kādu īpašu statusu savā reliģijā vai citādām īpašām

personīgām iezīmēm, bet kā atšķirīgus apstākļus minējis vienīgi pastāvējušo vardarbību pret tēvu un brāli. Tiesa

nesaskata, ka šāda vardarbība pati par sevi varētu pamatot pastiprinātu interesi tieši pieteicēju pievērst islāmam.

Tiesa arī piekrīt pārvaldei, ka nav loģikas un konsekvences tajā, ka pieteicējam vienlaikus esot gan piedāvāta

atlīdzība par pievēršanos islāmam, gan īstenota vardarbība par nekonvertēšanos. Šī nekonsekvence nav loģiski

izskaidrojama arī ar, iespējams, dažādi noskaņotiem indivīdiem, jo nav ticams, ka atlīdzību par konvertēšanos būtu

piedāvājusi atsevišķa privātpersona pēc savas iniciatīvas no saviem līdzekļiem (proti, maz ticams, ka nopietns

atlīdzības piedāvājums par konvertēšanos tiktu izteikts ārpus kādas plašākas kopienā organizētas sistēmas un tādēļ

varētu tik krasi atšķirties no citu šīs kopienas pārstāvju rīcības). Tādējādi pieteicēja paskaidrojumi par šādiem

vienlaikus izteiktiem draudiem un piedāvājumiem (kā arī tādu atkārtošanās pieteicēja atgriešanās gadījumā)

vērtējami kritiski un kopumā neliecina par darbībām, kas būtu pielīdzināmas vajāšanai.

Tāpat tiesa no pieteicēja paskaidrojumiem secina, ka pēc ģimenes dzīvesvietas maiņas pieteicējs vairs nav

norādījis uz darbībām, kas būtu vērstas tieši pret viņu. Tas liecina par iepriekš piedzīvoto personisko konfliktu, ja

tādi bijuši, ierobežoto raksturu un to, ka šādi konflikti nebija galvenais pieteicēja izceļošanas iemesls. Tiesa piekrīt

pārvaldei, ka pieteicēja izceļošanas plānošana vismaz deviņus mēnešus, tās ietvaros pārdodot un ieķīlājot

nekustamos īpašumus, lai iegūtu līdzekļus, un atrodot pārvadātāju, liecina par ilgstoši organizētu izceļošanu, nevis

glābšanos no nopietna un patiesa apdraudējuma. Arī pieteicēja vēlākā izceļošana no Apvienotajiem Arābu

Emirātiem, atsaucoties uz tur pastāvošiem neapmierinošiem nodarbinātības apstākļiem, apstiprina, ka pieteicēja

mērķi ieceļot Eiropas Savienībā veidoja nevis drošības apdraudējums, bet, visticamāk, tieši finansiāli apsvērumi,

kurus pieteicējs kā vienu no izceļošanas iemesliem konsekventi norādījis arī pats. Tomēr finansiāli apsvērumi vien

nepamato starptautiskās aizsardzības nepieciešamību.

[9] Ievērojot minēto, nav konstatējams, ka pieteicējs būtu saskāries ar vajāšanu savas reliģiskās pārliecības

dēļ, tādēļ pieteikums daļā par bēgļa statusa piešķiršanu ir noraidāms.

[10] Attiecīgi tālāk izvērtējams, vai pieteicēja individuālie apstākļi ir pamats alternatīvā statusa piešķiršanai.

Saskaņā ar Patvēruma likuma 40. panta pirmo daļu uz alternatīvo statusu var pretendēt trešās valsts

valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kuram nevar piešķirt bēgļa statusu saskaņā ar šā likuma 37. panta pirmo daļu un

uz kuru neattiecas šā likuma 46. panta nosacījumi, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš pēc atgriešanās savā izcelsmes

valstī varētu tikt pakļauts smagam kaitējumam un šā iemesla dēļ nespēj vai nevēlas pieņemt minētās valsts

aizsardzību. Patvēruma likuma 41. pants paredz, ka smags kaitējums šā likuma izpratnē ir: 1) nāves soda

piespriešana patvēruma meklētājam vai tā izpilde; 2) patvēruma meklētāja spīdzināšana, necilvēcīga vai

pazemojoša attieksme pret viņu vai viņa necilvēcīga vai pazemojoša sodīšana; 3) smagi un individuāli draudi

civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu

gadījumā.

[11] Pieteicējs nav norādījis, ka Bangladešā viņam draudētu nāves soda piespriešana vai tā izpilde, kā arī

kopumā pieteicējs nav norādījis uz jebkādu viņam izvirzītu apsūdzību. Tādēļ tiesa no pieteicēja paskaidrojumiem

secina, ka nav pamata uzskatīt, ka pieteicējs Bangladešā varētu saskarties ar nāves soda piespriešanu vai izpildi

(Patvēruma likuma 41. panta 1. punkts), ne arī spīdzināšanu, necilvēcīgu vai pazemojošu sodīšanu Patvēruma

likuma 41. panta 2. punkta izpratnē.

Tādējādi, nav konstatējams, ka pieteicējs pēc atgriešanās Bangladešā varētu tikt pakļauts nāves sodam,

spīdzināšanai, necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodīšanai.

[12] Izvērtējot drošības situāciju pieteicēja izcelsmes valstī, no publiski pieejamās informācijas

konstatējams, ka 2024. gada vasarā notika studentu protesti, kas, protestu apspiešanā iesaistoties bruņotai armijai,

kļuva vardarbīgi. Tomēr 2024. gada 6. augustā tika panākta vienošanās starp valsts prezidentu, studentu protestu

pārstāvjiem, militāro spēku vadītājiem un sabiedrības pārstāvjiem par pagaidu valdības izveidošanu ar opozīcijas

pārstāvi Nobela prēmijas laureātu Janusu Muhammadu vadībā. 2024. gada 8. augustā tika izveidota pagaidu

administrācija Muhameda Junusa vadībā, kura augusta izskaņā ir ziņojusi par policijas iecirkņu darbības

atjaunošanu valstī (/Tīmekļvietne E/, /Tīmekļvietne F/, /Tīmekļvietne G/, /Tīmekļvietne H/, /Tīmekļvietne I/).

Tādējādi jau 2024. gada augustā tika veiktas darbības, lai samazinātu protestu dēļ uzliesmojušo vardarbību, un nav

pamata uzskatīt, ka valstī pastāvētu augsti iekšēja bruņota konflikta riski. Šobrīd nav aktuālu ziņu par citiem

notiekošiem starptautiskiem vai iekšējiem bruņotiem konfliktiem Bangladešā Patvēruma likuma 41. panta 3. punkta

izpratnē.

Pārvalde pamatoti norāda, ka citu valstu dienesti aicina nedoties uz Čitigangas kalnu rajoniem

(/Tīmekļvietne J/, /Tīmekļvietne K/), bet pieteicēja līdzšinējā dzīvesvieta Cox`s Bazar atrodas tālu no šiem rajoniem,

tādēļ brīdinājumi neskar pieteicēja dzīvesvietu.

[13] Arī aplūkojot pieteicēja individuālos apstākļus iespējamu drošības risku kontekstā tiesa nesaskata, ka

tie būtu lielāki kā citiem Bangladešas un pieteicēja līdzšinējās dzīvesvietas Cox`s Bazar apkaimes iedzīvotājiem.

Pieteicējs ir darbspējīgā vecumā, ar darba pieredzi (Apvienotajos Arābu Emirātos), vidējo izglītību, ir dzīvojis savā

izcelsmes valstī un zina tradīcijas un valodu, kā arī tur joprojām dzīvo pieteicēja ģimenes locekļi. Tādēļ tiesa

nesaskata tādus atgriešanās riskus, kas varētu novest pie smaga kaitējuma.

[14] Šādos apstākļos nav pamata pieteicējam piešķirt arī alternatīvo statusu, tādēļ pieteikums ir noraidāms

arī šajā daļā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīva procesa likuma 246.–251. pantu un Patvēruma likuma 49. panta otro un

sesto daļu, tiesa

nosprieda

noraidīt /Persona A/ (/Persona A/) pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par bēgļa vai

alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnese S. Kuškina