Court finds defendant guilty of administrative offense for ignoring police summons and imposes 35 euro fine.
Legislator summary
AI generatedThe court held a written administrative proceeding against a defendant for failing to appear at a police station despite repeated summons. The prosecution argued the violation constituted a breach of control functions under the Administrative Offences Law, while the defendant offered no defense. The court found the evidence sufficient to prove guilt and imposed a 35 euro fine based on the defendant's personal circumstances.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.2 panta; 243.1 panta: The court may convict a defendant of an administrative offense based on documentary evidence and impose a fine when the violation of legal requirements by control authorities is proven and mitigating circumstances are absent.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RPPT:2020:0423.168012620.3.S
Lieta Nr. 168012620
Arhīva Nr. 1-0126-20/14
SPRIEDUMS
Rīgā 2020. gada 23. aprīlī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa,
tiesnesis Viktors Makucevičs
rakstveida procesā Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie
administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.2 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2020. gada 6. aprīlī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa Kārtības
policijas nodaļas vecākā inspektora 2020. gada 26. martā sastādītais administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC378206 un tam pievienotie
administratīvās lietas materiāli par to, ka 2019. gada 2. decembrī plkst. 10.30 konstatēts, ka /pers. A/ ignorēja vairākkārtīgus uzaicinājumus ierasties
Rīgas pašvaldības policijas Zemgales pārvaldē.
Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā – Latvijas APK) 175.2 panta par
kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšanu.
Administratīvā pārkāpuma protokols nosūtīts /pers. A/ pa pastu.
[2] Atbilstoši likuma „Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” 5. panta otro daļu tiesa administratīvo
pārkāpumu lietas izskata rakstveida procesā.
Ievērojot minēto, lietas dalībniekiem 2020. gada 8. aprīlī nosūtīts paziņojums par to, ka lietas izskatīšana notiks 2020. gada 23. aprīlī rakstveida
procesā, izskaidrojot tajā skaitā tiesības pieteikt noraidījumu, kā arī sniegt paskaidrojumus par administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajiem
apstākļiem.
Līdz lietas izskatīšanai tiesā nekādi lūgumi un vai papildinājumi saņemti netika. Līdz ar minēto tiesa atzina, ka nepastāv pamats lietas izskatīšanas
atlikšanai.
Motīvu daļa
[3] Pārbaudot un novērtējot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK
175.2 pantā, pierādīta pilnībā ar lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
[4] Saskaņā ar Latvijas APK 243. 1 pantu pierādījumus konstatē ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar
personu liecībām, eksperta atzinumu, kompetentas institūcijas atzinumu, dokumentiem, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā,
elektroniskiem pierādījumiem un procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātām ziņām par faktiem.
[4.1] Latvijas APK 175. 2 pants noteic, ka par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju
amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu, uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai amatpersonām no trīsdesmit pieciem līdz divsimt
desmit euro, bet juridiskajām personām — no septiņdesmit līdz septiņsimt euro.
Administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas APK 175. 2 panta par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai
pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšanu. Tātad, gadījumā, ja persona atsakās izpildīt policijas darbinieka likumīgu prasību, tad
pastāv pamats sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un saukt personu pie administratīvās atbildības, kas paredzēta Latvijas APK 175.2 pantā.
Šajā gadījumā, lai konstatētu, ka /pers. A/ saucams pie administratīvās atbildības, jābūt pierādītam, ka /pers. A/ nebija savlaicīgi izpildījis policijas
amatpersonu likumīgās prasības.
[4.2] Lietas materiāliem pievienots Rīgas pašvaldības policijas Zemgales pārvaldes 2019. gada 5. decembra pavadraksts „Par materiāla kopiju
nosūtīšanu” Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirknim, no kura izriet, ka 2019. gada 7. oktobrī uzsākta lietvedība administratīvā
pārkāpuma lietā Nr. RPZP-19-1696-AL pēc 2019. gada 4. oktobrī saņemtās informācijas par transportlīdzekļa Toyota Land Cruiser, valsts
reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk arī – Transportlīdzeklis), novietošanu stāvēšanai pārkāpjot Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija
noteikumu Nr. 279 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 121.9. apakšpunkta prasības, par ko atbildība paredzēta Latvijas
APK 149.10 panta ceturtās daļas 5. punktā.
No Ceļu satiksmes drošības direkcijas informatīvas sistēmas datiem noskaidrots, ka Transportlīdzekļa īpašnieks ir /pers. A/.
/pers. A/ vairākkārtīgi tika nosūtīts uzaicinājums ierasties Rīgas pašvaldības policijas Zemgales pārvaldē. Norādītajos datumos persona neieradās,
par neierašanās iemesliem neinformēja.
Pamatojoties uz Latvijas APK 247. pantu, administratīvā pārkāpuma lietvedības materiālu kopijas nosūtāmas Valsts policijas Rīgas reģiona
pārvaldes Rīgas Zemgales iecirknim izvērtēšanai pēc Latvijas APK 175.2 panta.
[4.3] 2019. gada 9. oktobrī /pers. A/ tika nosūtīts ierakstīts sūtījums ar uzaicinājumu ierasties Rīgas pašvaldības policijas Zemgales pārvaldē
paskaidrojumu sniegšanai 2019. gada 24. oktobrī. Tajā norādīts, ka neierašanās gadījumā tiks uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība un sastādīts
administratīvā pārkāpuma protokols pēc Latvijas APK 175.2 panta (lietas 17. lapa). Minētais sūtījums izsniegts adresātam (lietas 18. lapa).
[4.4] 2019. gada 25. oktobrī /pers. A/ nosūtīta atkārtota pavēste ierakstītā vēstulē par ierašanos Rīgas pašvaldības policijas Zemgales pārvaldē
paskaidrojumu sniegšanai 2019. gada 2. decembrī. Tajā norādīts, ka neierašanās gadījumā tiks uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība un sastādīts
administratīvā pārkāpuma protokols pēc Latvijas APK 175.2 panta (lietas 21. lapa). Arī minētais sūtījums tika izsniegts adresātam (lietas 20. lapa).
Abi sūtījumi bija nosūtīti uz /pers. A/ deklarēto dzīvesvietas adresi /adrese A/.
[4.5] Administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC378206 sastādīts 2020. gada 26. martā par to, ka 2019. gada 2. decembrī plkst. 10.30 /pers.
A/ neieradās Rīgas pašvaldības policijas Zemgales pārvaldē sakarā ar uzsākto administratīvā pārkāpuma lietvedību.
[5] Latvijas APK 243. panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā
iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences
ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Atbilstoši minētā panta ceturtajai daļai, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību
veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā
fiksējusi amatpersona.
Savukārt Latvijas APK 244. pants paredz, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz
vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
[5.1] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2007. gada 25. aprīļa spriedumā lietā Nr. SKA-157/2007 atzina, ka
administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas prettiesiskas darbības, par kurām
paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments kā sākotnēja apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā. Līdz ar to, no
vienas puses, institūcija, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu lietā, izvērtē, vai persona par protokolā fiksētajām darbībām ir saucama pie administratīvās
atbildības. Savukārt, no otras puses, personai, par kuras darbībām protokols sastādīts, ir iespēja pienācīgi īstenot procesuālās garantijas savai aizstāvībai
sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu (piemēram, sagatavot savus argumentus, iesniegt pierādījumus). Līdz ar to lēmums administratīvā pārkāpuma
lietā būtu jāpieņem par tiem faktiem, kas norādīti protokolā – jaunu faktu norādīšana lēmumā varētu pārkāpt personas procesuālās tiesības (skat. plašāk
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 25. aprīļa spriedumu lietā Nr. SKA-157/2007).
[5.2] Tiesa atzīst, ka administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā. Tātad,
pārkāpums var tikt uzskatīts par administratīvo pārkāpumu, ja konstatē konkrētu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu. Objekts ir tas, pret ko ir
vērsts administratīvais pārkāpums, objektīvā puse raksturo kā izdarīts administratīvais pārkāpums, subjekts ir persona, kas izdarījusi administratīvo
pārkāpumu, subjektīvā puse ir vainojama darbība (skat. plašāk Augstākās tiesas 2006. gada 22. decembra spriedumu lietā Nr. SKA-571/2006,
2008. gada 26. maija spriedumu lietā Nr. 252/2008).
Atzīstams, ka, konstatējot administratīvo pārkāpumu, tas ir iestādes, kura ir veikusi lietvedību un sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu,
pienākums konkrēti norādīt administratīvā pārkāpuma protokolā, kādas darbības persona ir veikusi un kā izpaudies administratīvais pārkāpums, par kura
izdarīšanu administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts, kvalificējot pēc konkrēta Latvijas APK paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva, gan iegūt
pierādījumus, kas to apliecina. Savukārt tiesai, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ir jāvērtē vai lietā esošie pierādījumi un ziņas par administratīvo
pārkāpumu, kuras ir savākusi iestāde, kura veikusi lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, ir pietiekamas administratīvā pārkāpuma sastāva
konstatēšanai personas darbībās, nevis pēc savas iniciatīvas vākt un piemeklēt papildus faktus, lai personas darbībās konstatētu administratīvo
pārkāpumu.
[5.3] Likuma „Par policiju” 10. panta pirmās daļas 6. punkts noteic, ka saskaņā ar policijas uzdevumiem policijas darbinieka pamatpienākumi
atbilstoši dienesta kompetencei ir novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus,
izskatīt lietas par šiem pārkāpumiem vai arī nodot tās izskatīšanai pēc pakļautības. Savukārt likuma „Par policiju” 12. panta pirmās daļas 3. punkts
noteic, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības veikt personu aptauju, pieņemt
paskaidrojumus, kā arī izsaukt uz policijas iestādi jebkuru personu sakarā ar lietām un materiāliem, kuru izskatīšana ir policijas kompetencē, bet, ja šīs
personas bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc izsaukuma, likumā noteiktajā kārtībā veikt to piespiedu atvešanu.
[5.4] No lietas materiālos esošajiem rakstveida pierādījumiem izriet, ka /pers. A/ bija aicināts ierasties Rīgas pašvaldības policijas Zemgales
pārvaldē, lai sniegtu paskaidrojumus sakarā ar uzsāktu administratīvā pārkāpuma lietvedību. Tādējādi, ievērojot to, ka /pers. A/ nebija ieradies Rīgas
pašvaldības policijas Zemgales pārvaldē paskaidrojumu sniegšanai, Valsts policijas amatpersonai bija tiesisks pamats sastādīt administratīvā pārkāpuma
protokolu par Latvijas APK 175.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
Līdz ar minēto tiesa atzīst, ka /pers. A/ izdarīja Latvijas APK 175. 2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu. Minētais pārkāpums vērsts pret
noteikto pārvaldes kārtību.
[6] Atbilstoši Latvijas APK 22. panta noteikumiem administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi
administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas
neizdarītu jaunus pārkāpumus. Saskaņā ar Latvijas APK 32. panta pirmo daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais
akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Savukārt
minētā panta otrā daļa noteic, ka, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli,
atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
[6.1] Lietā atbildību mīkstinoši un/vai pastiprinoši apstākļi nav konstatējami.
[6.2] No Latvijas APK 175. 2 panta sankcijas izriet, ka par pantā paredzēto nodarījumu uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai
amatpersonām no trīsdesmit pieciem līdz divsimt desmit euro, bet juridiskajām personām — no septiņdesmit līdz septiņsimt euro.
Attiecībā uz pārkāpēja personību noskaidrots, ka Vienotās migrācijas informatīvajā sistēmā /pers. A/ deklarētā dzīvesvietas adrese norādīta
/adrese/. No Vienotās migrācijas informatīvajā sistēmā esošajām ziņām izriet, ka /pers. A/ ir viens bērns vecumā līdz 18 gadiem. Citas personu
raksturojošās ziņas lietās materiālos nav, kā arī nav ziņu par Latvijas APK 31. pantā paredzētajiem ierobežojumiem.
Ievērojot lietas materiālos esošās ziņas, tiesa atzīst, ka šajā gadījumā, lai sasniegtu Latvijas APK 22. pantā paredzēto mērķi, ievērojot lietas
faktiskos apstākļus, /pers. A/ piemērojams naudas sods 35 euro apmērā.
[7] Ievērojot visu iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina par Latvijas APK 175. 2 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ir
pierādīta ar lietas materiālos esošajiem rakstveida pierādījumiem to savstarpējā saistībā.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā visu iepriekš minēto un pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274., 275. un 289.6 pantu, tiesa
nosprieda
atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. 2 pantā paredzētā administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā un piemērot viņam naudas sodu 35 (trīsdesmit pieci) euro apmēra.
Naudas sods jānomaksā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad saņemts spriedums par naudas soda uzlikšanu.
Maksājuma rekvizīti, kuros veicama piespriestā naudas soda samaksa:
Saņēmējs: Valsts kase
Reģistrācijas Nr. 90000050138
Konta Nr. LV34TREL1060191011100
Saņēmēja banka: Valsts kase
BIC kods TRELLV22
Maksājuma mērķis: naudas sods Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesai – lieta Nr. 168012620, /pers. A/, personas kods /personas kods/.
Izskaidrot /pers. A/, ka naudas soda samaksu apliecinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz tiesas kancelejā, Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā, 109.
kabinetā. Pretējā gadījumā, pēc izpildei noteiktā termiņa notecējuma, spriedums tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas
pilsētas Pārdaugavas tiesā.
Pilna sprieduma sastādīšanas diena 2020. gada 23. aprīlis.
Tiesnesis Viktors Makucevičs