Legislator Case Law & Legislation
168012620 / 1-0126-20 ECLI:LV:RPPT:2020:0423.168012620.3.S AI generated

Court finds defendant guilty of administrative offense for ignoring police summons and imposes 35 euro fine.

Case Number 168012620 / 1-0126-20
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court held a written administrative proceeding against a defendant for failing to appear at a police station despite repeated summons. The prosecution argued the violation constituted a breach of control functions under the Administrative Offences Law, while the defendant offered no defense. The court found the evidence sufficient to prove guilt and imposed a 35 euro fine based on the defendant's personal circumstances.

Legislator headnote

AI generated

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.2 panta; 243.1 panta: The court may convict a defendant of an administrative offense based on documentary evidence and impose a fine when the violation of legal requirements by control authorities is proven and mitigating circumstances are absent.

Keywords

AI generated
administrative offense failure to appear police summons administrative fine written procedure Administrative Offences Law criminal record

Cited Legislation

AI generated
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.2 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.1 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 275. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:RPPT:2020:0423.168012620.3.S

Lieta Nr. 168012620

Arhīva Nr. 1-0126-20/14

SPRIEDUMS

Rīgā 2020. gada 23. aprīlī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa,

tiesnesis Viktors Makucevičs

rakstveida procesā Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie

administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.2 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2020. gada 6. aprīlī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa Kārtības

policijas nodaļas vecākā inspektora 2020. gada 26. martā sastādītais administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC378206 un tam pievienotie

administratīvās lietas materiāli par to, ka 2019. gada 2. decembrī plkst. 10.30 konstatēts, ka /pers. A/ ignorēja vairākkārtīgus uzaicinājumus ierasties

Rīgas pašvaldības policijas Zemgales pārvaldē.

Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā – Latvijas APK) 175.2 panta par

kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšanu.

Administratīvā pārkāpuma protokols nosūtīts /pers. A/ pa pastu.

[2] Atbilstoši likuma „Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” 5. panta otro daļu tiesa administratīvo

pārkāpumu lietas izskata rakstveida procesā.

Ievērojot minēto, lietas dalībniekiem 2020. gada 8. aprīlī nosūtīts paziņojums par to, ka lietas izskatīšana notiks 2020. gada 23. aprīlī rakstveida

procesā, izskaidrojot tajā skaitā tiesības pieteikt noraidījumu, kā arī sniegt paskaidrojumus par administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajiem

apstākļiem.

Līdz lietas izskatīšanai tiesā nekādi lūgumi un vai papildinājumi saņemti netika. Līdz ar minēto tiesa atzina, ka nepastāv pamats lietas izskatīšanas

atlikšanai.

Motīvu daļa

[3] Pārbaudot un novērtējot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK

175.2 pantā, pierādīta pilnībā ar lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[4] Saskaņā ar Latvijas APK 243. 1 pantu pierādījumus konstatē ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar

personu liecībām, eksperta atzinumu, kompetentas institūcijas atzinumu, dokumentiem, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā,

elektroniskiem pierādījumiem un procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātām ziņām par faktiem.

[4.1] Latvijas APK 175. 2 pants noteic, ka par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju

amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu, uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai amatpersonām no trīsdesmit pieciem līdz divsimt

desmit euro, bet juridiskajām personām — no septiņdesmit līdz septiņsimt euro.

Administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas APK 175. 2 panta par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai

pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšanu. Tātad, gadījumā, ja persona atsakās izpildīt policijas darbinieka likumīgu prasību, tad

pastāv pamats sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un saukt personu pie administratīvās atbildības, kas paredzēta Latvijas APK 175.2 pantā.

Šajā gadījumā, lai konstatētu, ka /pers. A/ saucams pie administratīvās atbildības, jābūt pierādītam, ka /pers. A/ nebija savlaicīgi izpildījis policijas

amatpersonu likumīgās prasības.

[4.2] Lietas materiāliem pievienots Rīgas pašvaldības policijas Zemgales pārvaldes 2019. gada 5. decembra pavadraksts „Par materiāla kopiju

nosūtīšanu” Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirknim, no kura izriet, ka 2019. gada 7. oktobrī uzsākta lietvedība administratīvā

pārkāpuma lietā Nr. RPZP-19-1696-AL pēc 2019. gada 4. oktobrī saņemtās informācijas par transportlīdzekļa Toyota Land Cruiser, valsts

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk arī – Transportlīdzeklis), novietošanu stāvēšanai pārkāpjot Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija

noteikumu Nr. 279 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 121.9. apakšpunkta prasības, par ko atbildība paredzēta Latvijas

APK 149.10 panta ceturtās daļas 5. punktā.

No Ceļu satiksmes drošības direkcijas informatīvas sistēmas datiem noskaidrots, ka Transportlīdzekļa īpašnieks ir /pers. A/.

/pers. A/ vairākkārtīgi tika nosūtīts uzaicinājums ierasties Rīgas pašvaldības policijas Zemgales pārvaldē. Norādītajos datumos persona neieradās,

par neierašanās iemesliem neinformēja.

Pamatojoties uz Latvijas APK 247. pantu, administratīvā pārkāpuma lietvedības materiālu kopijas nosūtāmas Valsts policijas Rīgas reģiona

pārvaldes Rīgas Zemgales iecirknim izvērtēšanai pēc Latvijas APK 175.2 panta.

[4.3] 2019. gada 9. oktobrī /pers. A/ tika nosūtīts ierakstīts sūtījums ar uzaicinājumu ierasties Rīgas pašvaldības policijas Zemgales pārvaldē

paskaidrojumu sniegšanai 2019. gada 24. oktobrī. Tajā norādīts, ka neierašanās gadījumā tiks uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība un sastādīts

administratīvā pārkāpuma protokols pēc Latvijas APK 175.2 panta (lietas 17. lapa). Minētais sūtījums izsniegts adresātam (lietas 18. lapa).

[4.4] 2019. gada 25. oktobrī /pers. A/ nosūtīta atkārtota pavēste ierakstītā vēstulē par ierašanos Rīgas pašvaldības policijas Zemgales pārvaldē

paskaidrojumu sniegšanai 2019. gada 2. decembrī. Tajā norādīts, ka neierašanās gadījumā tiks uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība un sastādīts

administratīvā pārkāpuma protokols pēc Latvijas APK 175.2 panta (lietas 21. lapa). Arī minētais sūtījums tika izsniegts adresātam (lietas 20. lapa).

Abi sūtījumi bija nosūtīti uz /pers. A/ deklarēto dzīvesvietas adresi /adrese A/.

[4.5] Administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC378206 sastādīts 2020. gada 26. martā par to, ka 2019. gada 2. decembrī plkst. 10.30 /pers.

A/ neieradās Rīgas pašvaldības policijas Zemgales pārvaldē sakarā ar uzsākto administratīvā pārkāpuma lietvedību.

[5] Latvijas APK 243. panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā

iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Atbilstoši minētā panta ceturtajai daļai, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību

veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā

fiksējusi amatpersona.

Savukārt Latvijas APK 244. pants paredz, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

[5.1] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2007. gada 25. aprīļa spriedumā lietā Nr. SKA-157/2007 atzina, ka

administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas prettiesiskas darbības, par kurām

paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments kā sākotnēja apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā. Līdz ar to, no

vienas puses, institūcija, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu lietā, izvērtē, vai persona par protokolā fiksētajām darbībām ir saucama pie administratīvās

atbildības. Savukārt, no otras puses, personai, par kuras darbībām protokols sastādīts, ir iespēja pienācīgi īstenot procesuālās garantijas savai aizstāvībai

sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu (piemēram, sagatavot savus argumentus, iesniegt pierādījumus). Līdz ar to lēmums administratīvā pārkāpuma

lietā būtu jāpieņem par tiem faktiem, kas norādīti protokolā – jaunu faktu norādīšana lēmumā varētu pārkāpt personas procesuālās tiesības (skat. plašāk

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 25. aprīļa spriedumu lietā Nr. SKA-157/2007).

[5.2] Tiesa atzīst, ka administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā. Tātad,

pārkāpums var tikt uzskatīts par administratīvo pārkāpumu, ja konstatē konkrētu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu. Objekts ir tas, pret ko ir

vērsts administratīvais pārkāpums, objektīvā puse raksturo kā izdarīts administratīvais pārkāpums, subjekts ir persona, kas izdarījusi administratīvo

pārkāpumu, subjektīvā puse ir vainojama darbība (skat. plašāk Augstākās tiesas 2006. gada 22. decembra spriedumu lietā Nr. SKA-571/2006,

2008. gada 26. maija spriedumu lietā Nr. 252/2008).

Atzīstams, ka, konstatējot administratīvo pārkāpumu, tas ir iestādes, kura ir veikusi lietvedību un sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu,

pienākums konkrēti norādīt administratīvā pārkāpuma protokolā, kādas darbības persona ir veikusi un kā izpaudies administratīvais pārkāpums, par kura

izdarīšanu administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts, kvalificējot pēc konkrēta Latvijas APK paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva, gan iegūt

pierādījumus, kas to apliecina. Savukārt tiesai, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ir jāvērtē vai lietā esošie pierādījumi un ziņas par administratīvo

pārkāpumu, kuras ir savākusi iestāde, kura veikusi lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, ir pietiekamas administratīvā pārkāpuma sastāva

konstatēšanai personas darbībās, nevis pēc savas iniciatīvas vākt un piemeklēt papildus faktus, lai personas darbībās konstatētu administratīvo

pārkāpumu.

[5.3] Likuma „Par policiju” 10. panta pirmās daļas 6. punkts noteic, ka saskaņā ar policijas uzdevumiem policijas darbinieka pamatpienākumi

atbilstoši dienesta kompetencei ir novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus,

izskatīt lietas par šiem pārkāpumiem vai arī nodot tās izskatīšanai pēc pakļautības. Savukārt likuma „Par policiju” 12. panta pirmās daļas 3. punkts

noteic, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības veikt personu aptauju, pieņemt

paskaidrojumus, kā arī izsaukt uz policijas iestādi jebkuru personu sakarā ar lietām un materiāliem, kuru izskatīšana ir policijas kompetencē, bet, ja šīs

personas bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc izsaukuma, likumā noteiktajā kārtībā veikt to piespiedu atvešanu.

[5.4] No lietas materiālos esošajiem rakstveida pierādījumiem izriet, ka /pers. A/ bija aicināts ierasties Rīgas pašvaldības policijas Zemgales

pārvaldē, lai sniegtu paskaidrojumus sakarā ar uzsāktu administratīvā pārkāpuma lietvedību. Tādējādi, ievērojot to, ka /pers. A/ nebija ieradies Rīgas

pašvaldības policijas Zemgales pārvaldē paskaidrojumu sniegšanai, Valsts policijas amatpersonai bija tiesisks pamats sastādīt administratīvā pārkāpuma

protokolu par Latvijas APK 175.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Līdz ar minēto tiesa atzīst, ka /pers. A/ izdarīja Latvijas APK 175. 2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu. Minētais pārkāpums vērsts pret

noteikto pārvaldes kārtību.

[6] Atbilstoši Latvijas APK 22. panta noteikumiem administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi

administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas

neizdarītu jaunus pārkāpumus. Saskaņā ar Latvijas APK 32. panta pirmo daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais

akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Savukārt

minētā panta otrā daļa noteic, ka, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli,

atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

[6.1] Lietā atbildību mīkstinoši un/vai pastiprinoši apstākļi nav konstatējami.

[6.2] No Latvijas APK 175. 2 panta sankcijas izriet, ka par pantā paredzēto nodarījumu uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai

amatpersonām no trīsdesmit pieciem līdz divsimt desmit euro, bet juridiskajām personām — no septiņdesmit līdz septiņsimt euro.

Attiecībā uz pārkāpēja personību noskaidrots, ka Vienotās migrācijas informatīvajā sistēmā /pers. A/ deklarētā dzīvesvietas adrese norādīta

/adrese/. No Vienotās migrācijas informatīvajā sistēmā esošajām ziņām izriet, ka /pers. A/ ir viens bērns vecumā līdz 18 gadiem. Citas personu

raksturojošās ziņas lietās materiālos nav, kā arī nav ziņu par Latvijas APK 31. pantā paredzētajiem ierobežojumiem.

Ievērojot lietas materiālos esošās ziņas, tiesa atzīst, ka šajā gadījumā, lai sasniegtu Latvijas APK 22. pantā paredzēto mērķi, ievērojot lietas

faktiskos apstākļus, /pers. A/ piemērojams naudas sods 35 euro apmērā.

[7] Ievērojot visu iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina par Latvijas APK 175. 2 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ir

pierādīta ar lietas materiālos esošajiem rakstveida pierādījumiem to savstarpējā saistībā.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā visu iepriekš minēto un pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274., 275. un 289.6 pantu, tiesa

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. 2 pantā paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā un piemērot viņam naudas sodu 35 (trīsdesmit pieci) euro apmēra.

Naudas sods jānomaksā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad saņemts spriedums par naudas soda uzlikšanu.

Maksājuma rekvizīti, kuros veicama piespriestā naudas soda samaksa:

Saņēmējs: Valsts kase

Reģistrācijas Nr. 90000050138

Konta Nr. LV34TREL1060191011100

Saņēmēja banka: Valsts kase

BIC kods TRELLV22

Maksājuma mērķis: naudas sods Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesai – lieta Nr. 168012620, /pers. A/, personas kods /personas kods/.

Izskaidrot /pers. A/, ka naudas soda samaksu apliecinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz tiesas kancelejā, Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā, 109.

kabinetā. Pretējā gadījumā, pēc izpildei noteiktā termiņa notecējuma, spriedums tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena 2020. gada 23. aprīlis.

Tiesnesis Viktors Makucevičs