Court orders defendants to pay loan debt and interest within 10 days of judgment taking effect.

Lietas Nr. C15218613

Aizmugurisks spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2014.gada 13.maijā

Jelgavas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese N.Paņkiva

ar tiesas sēžu sekretāri A.Rimšāni

piedaloties prasītāja pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/

2014.gada 29.aprīlī izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra” prasībā pret

/pers. B/ un /pers. C/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītājs SIA „Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra” iesniedzis tiesā prasības pieteikumu pret atbildētājiem /pers. B/

u n /pers. C/ par parāda piedziņu, kurā lūdz piedzīt solidāri no atbildētājiem par labu prasītājam no 2010.gada 23.augusta

Pārjaunojuma līguma Nr.131412/01P izrietošo parādu EUR 36 656,58 (Ls 25 762,38); piedzīt no atbildētājiem likumiskos procentus

6% apmērā par bankas kapitāla lietošanu no 2012.gada 5.septembra līdz 2013.gada 23.jūlijam EUR 1738,72 (Ls 1221,98); piedzīt

no atbildētājiem par labu prasītājam visus tiesāšanās izdevumus; atzīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai) saņemt likumiskos 6% gadā no piespriestās, bet nepiedzītās aizdevuma pamatsummas.

Prasītājs prasību motivē ar to, ka saskaņā ar 2010.gada 23.augustā noslēgto Pārjaunojuma līgumu Nr.131412/01P VAS

„Latvijas Hipotēku un zemes banka” izsniedza atbildētājiem aizdevumu EUR 32 206,36. Aizdevuma summa tika sadalīta divās daļās:

A daļa – EUR 25 552,36 un B daļa EUR 6654. Aizdevums ir izsniegts. Par aizdevuma lietošanu noteikta procentu likme – 7% gadā

un aizdevuma gala atmaksas termiņš ir 2012.gada 23.jūlijs. Līgumsods gadā par termiņā neveiktu procentu un/vai pamatsummas

maksājumu noteikts 40% gadā.

Norāda, ka no Pārjaunojuma līguma izrietošo iespējamo prasījumu nodrošināšanai tika ieķīlāts /pers. B/ piederošais

nekustamais īpašums /adrese A/, un uz minēto nekustamo īpašumu tika reģistrēta hipotēka par labu bankai, bet pēc vienošanās par

prasījuma tiesību cesiju noslēgšanas ar prasītāju, hipotēka grozīta par labu prasītājam.

Norāda, ka 2011.gada 29.septembrī puses noslēdza pielikumu Pārjaunojuma līgumam, ar kuru tika kapitalizēti kavēto

procentu maksājumi, uzkrātie procenti un aprēķinātie līgumsodi, pieskaitot tos pamatsummai un uz 2011.gada 29.septembri

aizdevuma pamatsummas atlikums noteikts EUR 25 746,14.

Atbildētāji savas no Pārjaunojuma līguma izrietošās saistības nav pildījuši savlaicīgi un pilnā apmērā, pēdējais ikmēneša

maksājums aizdevuma daļai A veikts 2011.gada 1.decembrī, aizdevuma daļas B atmaksai maksājumi nav veikti. 2012.gada

4.septembrī atbildētājiem nosūtīts paziņojums par vienpusēju atkāpšanos no Pārjaunojuma līguma.

2013.gada 16.aprīlī starp banku un prasītāju noslēgta vienošanās par prasījuma tiesību cesiju Nr.C4-2012/965 un 2013.gada

11.jūnijā Pielikums Nr.1 pie minētās vienošanās, ar kuru banka nodeva, bet prasītājs pieņēma prasījumus ar visām pie tā piederīgām

un pastāvošām tiesībām. Paziņojums par prasījuma tiesību cesiju atbildētājiem nosūtīts 2013.gada 18.jūnijā.

Norāda, ka atbildētāju kopējais parāds prasītājam sastāda EUR 36 656,58, tai skaitā:

- Aizdevuma A daļas kopējais parāds EUR 28 661,58, kas sastāv no: līgumsoda par kavētiem procentu maksājumi par periodu no

2011.gada 1.decembra līdz 2012.gada 3.septembrim EUR 218,70; līgumsoda par kavētiem pamatsummas maksājumiem par

periodu no 2011.gada 1.decembra līdz 2012.gada 3.septembrim EUR 1213,30; kavētie procenti par aizdevuma izmantošanu par

periodu no 2011.gada 23.oktobra līdz 2012.gada 22.jūlijam EUR 1279,88; procenti par aizdevuma izmantošanu par periodu no

2012.gada 23.jūlija līdz 2012.gada 3.septembrim EUR 205,24; neatmaksātā pamatsumma EUR 25 744,46.

- Aizdevuma B daļas kopējais parāds EUR 7995, kas sastāv no: līgumsoda par kavētiem procentu maksājumi par periodu no

2012.gada 23.jūlija līdz 2012.gada 3.septembrim EUR 42,91; līgumsods par kavētiem pamatsummas maksājumiem par periodu no

2012.gada 23.jūlija līdz 2012.gada 3.septembrim EUR 303,13; kavētie procenti par aizdevuma izmantošanu par periodu no

2010.gada 15.jūlija līdz 2012.gada 22.jūlijam EUR 941,91; procenti par aizdevuma izmantošanu par periodu no 2012.gada 23.jūlija

līdz 2012.gada 3.septembrim EUR 53,05; neatmaksātā pamatsumma EUR 6654.

Norāda, ka līdz Aizdevuma līgumu izbeigšanai 2012.gada 4.septembrim prasītājs aprēķināja līgumiskos procentus, savukārt

sākot ar 2012.gada 5.septembri līdz 2013.gada 23.jūlijam prasītājs ir tiesīgs aprēķināt likumiskos procentus, kas ir EUR 1738,72

apmērā.

Prasību pamato ar Civillikuma 1587.pantu, 1589.pantu, 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, 1670.pantu, 1672.pantu, 1683.pantu,

1716.pantu, 1717.pantu, 1720.pantu, 1753.pantu, 1756.pantu, 1765.pantu, 1793.pantu, 1805.pantu, 1811.pantu, 1943.pantu.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāve prasību uzturēja pilnībā uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un pamata. Papildus

prasības pieteikumā norādītajam neko nevēlējās paskaidrot, norādot, ka atbildētāji nav ar prasītāju sazinājušies, maksājumus nav

veikuši.

Tiesas sēdē atbildētāji nav ieradušies. No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājiem par lietas izskatīšanas laiku un vietu

paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā (lietas 1., 2.lapa). Par neierašanās iemesliem atbildētāji tiesu rakstiski nav

informējuši, lūgumus nav pieteikuši, rakstveida paskaidrojumus nav iesnieguši un iebildumus nav cēluši. Tiesai nav zināmi atbildētāju

neierašanās iemesli. Ievērojot, ka tiesas dokumenti atbildētājiem tika piegādāti uz viņu deklarēto dzīvesvietu (lietas 42., 43.lapa), tad

ievērojot Civilprocesa likuma 561.pantā ietverto prezumpciju par tiesas dokumentu piegādi un izsniegšanu, uzskatāms, ka

atbildētājiem tiesas dokumenti ir izsniegti.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.pantu, tiesa nolēma izskatīt lietu bez atbildētāju klātbūtnes, jo nesaskatīja lietas

izskatīšanas atlikšanas pamatus.

Civilprocesa likuma 208.1panta pirmā daļa nosaka, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa

lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās

iemeslus. Tiesa uzskata, ka konkrētā gadījumā nav saskatāmi šķēršļi Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmās un otrās daļas

piemērošanai, jo kā jau minēts, ka ievērojot Civilprocesa likuma 561.pantā ietverto prezumpciju par tiesas dokumentu piegādi un

izsniegšanu, uzskatāms, ka atbildētājiem tiesas dokumenti ir izsniegti.

Tā kā atbildētāji ar savu bezdarbību rada pārliecību, ka viņi nevēlas piedalīties procesā, tiesai ir pamats secināt, ka viņi

neapstrīd prasību. Tādējādi lietā esošie rakstveida pierādījumi un prasītāja pārstāvja paskaidrojumi tiesas sēdē atzīstami par

pietiekamiem strīda izšķiršanai.

Motīvu daļa

Novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, prasītāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa uzskata, ka prasība par

parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma pilnīgi.

No 2013.gada 16.aprīļa Vienošanās par prasījuma tiesību cesiju Nr.C4-2012/965, redzams, ka VAS „Latvijas Hipotēku un

zemes banka” kā Cedents un SIA „Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra” kā Cesionārs vienojušies, ka cedents nodod, bet

cesionārs pieņem prasījumus ar visām pie tā piederīgām un pastāvošām tiesībām, kas izriet no Pārjaunojuma līguma Nr.131412/01P,

kas noslēgts 2010.gada 23.augustā starp Cedentu, no vienas puses, un /pers. B/ un /pers. C/, un (lietas 25.lapa). No 2013.gada

11.jūnija Pielikuma Nr.1 pie 2013.gada 16.aprīļa Vienošanās par prasījuma tiesību cesiju Nr.C4-2012/965 redzams, cedents nodod,

bet cesionārs pieņem prasījumus ar visām pie tā piederīgām un pastāvošām tiesībām, kas izriet no Hipotēkas līguma Nr.2583/01 H,

kas noslēgts 2006.gada 14.novembrī starp Cedentu un /pers. B/.

Saskaņā ar Civillikuma 1793.pantu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska

darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Atbilstoši Civillikuma 1801.pantam, cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod

(cesionāru) var noslēgt jebkurā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš

neko par to nezina.

No prasībai pievienotā Paziņojuma par cesiju un vairumā nodoto reģistrēto sūtījumu saraksta kopijām (lietas 27., 28.lapa)

redzams, ka atbildētājiem uz viņu deklarēto un ar banku slēgtajā līgumā norādīto adresi ir darīts zināms par VAS „Latvijas Hipotēku un

zemes banka” cedētājām prasījuma tiesībām pret atbildētājiem.

Tiesa uzskata, ka minētais cesijas līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, netika iegūti pierādījumi, ka tas būtu tiesiski

apstrīdēts.

2010.gada 23.augustā starp VAS „Latvijas Hipotēku uz zemes banka” un atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ noslēgts

Pārjaunojuma līgums Nr.131412/01P (ar 2011.gada 20.septembra pielikumu (lietas 9.-13., 14.lapa). No līguma redzams, ka

atbildētājiem piešķirts aizdevums 32 206,36, un pēc kavēto procentu maksājumu, uzkrāto procentu un līgumsoda kapitalizācijas

aizdevuma pamatsummas atlikums noteikts EUR 25 746,14. Līgumā pielīgts kredīta atmaksas termiņš – 2012.gada 23.jūlijs, kā arī

norādīts kredīta mērķis – dzīvokļa iegāde un remonts. Līgumā norādīts uz maksājumu grafiku. Līgumu puses parakstījušas. No

kredītoperāciju izziņas redzams, ka prasītājs izmaksājis atbildētājam /pers. B/ aizdevumu (lietas 15., 16., 19.lapa).

Tiesa uzskata, ka Pārjaunojuma līgums par līguma būtiskām sastāvdaļām noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, nav

apstrīdēts, atbildētāji bez ierunām parakstījuši līgumu, atbildētāji saņēmuši aizdoto naudu, līdz ar to ir saistoši līgumslēdzējpusēm.

Pušu tiesiskās attiecības apspriežamas no aizdevuma līguma izrietošām tiesiskajām attiecībām. Tiesa atzīst par pierādītu, ka

atbildētāji, noslēdzot līgumu ar prasītāju, uzņēmušies saistības un atbildību kā solidāri aizņēmēji, jo tas nepārprotami norādīts līgumā.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar

pienākumu atdot saņemto tāda pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Civillikuma 1670.pants nosaka, ka par nedalītu jeb solidāru prasījums vai saistība atzīstami tad, kad no vairākiem kreditoriem

katrs var prasīt visu priekšmetu, vai kad no vairākiem parādniekiem katram ir pienākums visu izpildīt, pie kam tomēr priekšmetu var

prasīt un tas jāizpilda tikai vienu reizi.

Saskaņā ar Civillikuma 1672.pantu, solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu.

Tiesas sēdē netika iegūti pierādījumi tam, ka atbildētāji būtu veikuši regulārus aizdevuma atmaksas maksājumus, ka būtu

parādu atdevuši pilnībā, kas saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Ar Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma izdruku (lietas 21.-22.lapa) pierādīts, ka ieķīlāts atbildētājam /pers. B/

piederošais nekustamais īpašums – /adrese/, kadastra numurs /numurs A/un uz minēto nekustamo īpašumu reģistrētas hipotēka

Ls 22 950 apmērā.

Pārjaunojuma līguma vispārējo noteikumu 76.1.punktā noteiktas prasītāja tiesības vienpusēji izbeigt aizdevuma līgumu un

pieprasīt nekavējošu izsniegtās aizdevuma pamatsummas, procentu, komisijas maksu, līgumsodu un citu maksājumu atmaksu,

pakļaujot saistību bezstrīdus izpildei vai iesniedzot prasību, ja atbildētāji veikuši jebkuru aizdevuma līguma un šo noteikumu

pārkāpumu.

2012.gada 4.septembrī prasītājs nosūtījis atbildētājiem paziņojumu, kurā norāda atbildētāju parāda summu un paziņo, ka ar

2012.gada 4.septembri prasītājs vienpusēji atkāpies no Aizdevuma līguma un vērsīsies tiesā ar prasību par parāda piedziņu (lietas

23., 24.lapa).

Tiesā nav saņemti pierādījumi, ka atbildētāji samaksājuši prasītāja norādīto parādu pilnībā.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar Civillikuma 1946.panta 1.daļu, procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks

pielaidis nokavējumu.

Ar lietā esošajiem parāda summas aprēķiniem (lietas 17.-18., 20.lapa) pierādīts, ka atbildētāju kopējā parāda summa pēc

aprēķina uz 2012.gada 4.septembri ir EUR 36 656,58, tai skaitā:

- Aizdevuma A daļas kopējais parāds EUR 28 661,58, kas sastāv no: līgumsoda par kavētiem procentu maksājumi par periodu no

2011.gada 1.decembra līdz 2012.gada 3.septembrim EUR 218,70; līgumsoda par kavētiem pamatsummas maksājumiem par

periodu no 2011.gada 1.decembra līdz 2012.gada 3.septembrim EUR 1213,30; kavētie procenti par aizdevuma izmantošanu par

periodu no 2011.gada 23.oktobra līdz 2012.gada 22.jūlijam EUR 1279,88; procenti par aizdevuma izmantošanu par periodu no

2012.gada 23.jūlija līdz 2012.gada 3.septembrim EUR 205,24; neatmaksātā pamatsumma EUR 25 744,46.

- Aizdevuma B daļas kopējais parāds EUR 7995, kas sastāv no: līgumsoda par kavētiem procentu maksājumi par periodu no

2012.gada 23.jūlija līdz 2012.gada 3.septembrim EUR 42,91; līgumsods par kavētiem pamatsummas maksājumiem par periodu no

2012.gada 23.jūlija līdz 2012.gada 3.septembrim EUR 303,13; kavētie procenti par aizdevuma izmantošanu par periodu no

2010.gada 15.jūlija līdz 2012.gada 22.jūlijam EUR 941,91; procenti par aizdevuma izmantošanu par periodu no 2012.gada 23.jūlija

līdz 2012.gada 3.septembrim EUR 53,05; neatmaksātā pamatsumma EUR 6654.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar tās daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1946.panta pirmo daļu, procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja

parādnieks pielaidis nokavējumu.

Tā kā Aizdevuma līgumos pielīgta lietošanas procentu samaksa, to apmērs, tad tiesa atzīst lietošanas procentu EUR 2480,07

(Ls 1743) pēc Pārjaunojuma līguma pieprasīšanu no atbildētājiem par pamatotu.

(Ls 1743) pēc Pārjaunojuma līguma pieprasīšanu no atbildētājiem par pamatotu.

Līgumsoda samaksa pielīgta ar Pārjaunojuma līgumu 23.punktu.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā

gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Civillikuma 1717.pants nosaka, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt nevien naudā, bet arī citās

vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Saskaņā ar Civillikuma 1721.pantu, ja kāds izpilda tikai daļu no savas saistības, tad tomēr viņam jāsamaksā viss līgumsods,

bet ne tikai samērīga daļa.

Ņemot vērā to, ka atbildētājs pieļāvis nepienācīgu saistību izpildi, nav atmaksājis parādu, tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības

prasīt līgumā noteikto līgumsoda piedziņu, ievērojot Civillikuma 1716.panta, 1717.panta, 1721.panta noteikumus, jo līgumsoda

samaksa un tā apmērs starp pusēm pielīgts.

Aprēķinātā līgumsoda apmērs EUR 1778,03 (Ls 2082,23) pēc Pārjaunojuma līguma pierādīts ar aprēķinu (lietas 17.-18.,

20.lapa). Tiesa atzīst prasītāja līgumsoda prasījumu par samērīgu.

Tiesa atzīst, ka prasītāja līgumsoda aprēķins nav pretējs Civillikuma 1.pantā noteiktajam labas ticības principam un tiesai nav

pamata apšaubīt prasītāja norādīto līgumsoda aprēķinu. Tiesa uzskata, ka pieprasītais līgumsods ir samērīgs ar pamatparādu.

Šādam aprēķinam atbildētāji iebildumus nav cēluši, kā arī nav apstrīdējuši to. Tiesa uzskata, ka aprēķinātais līgumsods liecina par

līguma nosacījumu godprātīgu izpildi, neveicot nepamatotu iedzīvošanos uz atbildētāju rēķina.

Ņemot vērā, ka atbildētāji nekādus iebildumus nav cēluši, ne lietas izskatīšanas laikā, nav arī iegūti pierādījumi par to, ka pirms

prasības celšanas būtu iebilduši līguma noteikumiem nav pamata atzīt, ka pušu starpā būtu bijis strīds līguma noteikumu apspriešanā

un līdz ar ko atbildētājiem būtu bijušas liegtas tiesības ietekmēt līguma noteikumus. Bez tam, kā secināms no Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas, ne katrs neapspriests līguma noteikums ir atzīstams par netaisnīgu. Par netaisnīgu līguma

noteikumu uzskatāms tāds noteikums, kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu

kompensāciju par līgumsaistību neizpildi. Ievērojot līgumsoda funkcijas, tiesa atzīst, ka līgumsods pieprasītajā apmērā pilda sodīšanas

funkcijas par līguma nepildīšanu. Tādējādi, tiesai nav pamata atzīt līguma noteikumus par līgumsoda maksāšanas pienākumu par

netaisnīgiem attiecībā pret atbildētājiem no Patērētāju tiesību aizsardzības regulējuma viedokļa.

Konkrētajā gadījumā līgumsods noteikts aizdevuma neatmaksāšanas gadījumā, kas pilnībā atkarīgs no atbildētāju rīcības. Tā

kā līgumsoda apjomam likumā nav noteikti ierobežojumi, un tā samaksas pienākums iestājas tikai parādnieka vainas dēļ, tiesa atzīst

prasītāja tiesības prasīt līgumsodus EUR 1778,03 (Ls 2082,23) apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1811.pantu katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība,

t.i. nolīdzinot parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādos gadījumos:

par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma

procentiem.

Civillikuma 1765.panta pirmā daļa nosaka, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā

gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tādējādi tiesa atzīst prasītāja prasījumu no atbildētājiem par likumisko procentu EUR 1738,72 (Ls 1221,98) piedziņu par laika

periodu no 2012.gada 5.septembra līdz 2013.gada 23.jūlijam par pamatotu.

No Civillikuma 1329.panta, izriet, ka ķīlas pārdošanas rezultātā ieņemtajām summām, kad tās ir lielākas par nodrošinājuma

apmēru, ir atdodamas ķīlas dēvējam. Savukārt ķīlas devējam ir regresa tiesības pret galveno parādnieku tādā apmērā, kādā ķīlas

devējs apmierina kreditoru.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa rezolutīvajā daļā norāda prasījuma

veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tiesa uzskata, ka nosakāmas prasītāja tiesības saņemt par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) 6% gadā no

piespriestās, bet nesamaksātas pamatparāda summas, jo to paredz Civilprocesa likuma 195.pants, kā arī likumisko procentu

maksāšanu nosaka Civillikuma 1759.pants, Civillikuma 1765.pants.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli

tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Prasītājs, iesniedzot prasību, samaksājis valsts nodevu EUR 1361,33 (lietas 8.lapa), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

EUR 9,39 un minētie tiesas izdevumi no atbildētājiem solidāri piedzenami prasītāja labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par

personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei,

izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.

Tiesa atzīst, ka minētā likuma norma attiecas arī uz izskatāmo prasību un līdz ar to atbildētājiem nosakāms termiņš sprieduma

labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu un 97.pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību pilnīgi.

Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA

„Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra”, reģistrācijas numurs 40003426895 (saistību izpildei konta

Nr.LV62RIKO0002930132406, AS DNB banka) pēc 2010.gada 23.augusta Pārjaunojuma līguma Nr.131412/01P parādu kopsummā

EUR 36 656,58 (trīsdesmit seši tūkstoši seši simti piecdesmit seši euro 58 centi), tai skaitā:

- Aizdevuma A daļas kopējo parādu EUR 28 661,58 (divdesmit astoņi tūkstoši seši simti sešdesmit viens euro 58 centi), kas sastāv

no: līgumsoda par kavētiem procentu maksājumi par periodu no 2011.gada 1.decembra līdz 2012.gada 3.septembrim EUR 218,70;

līgumsoda par kavētiem pamatsummas maksājumiem par periodu no 2011.gada 1.decembra līdz 2012.gada 3.septembrim

EUR 1213,30; kavētie procenti par aizdevuma izmantošanu par periodu no 2011.gada 23.oktobra līdz 2012.gada 22.jūlijam

EUR 1279,88; procenti par aizdevuma izmantošanu par periodu no 2012.gada 23.jūlija līdz 2012.gada 3.septembrim EUR 205,24;

neatmaksātā pamatsumma EUR 25 744,46;

- Aizdevuma B daļas kopējo parādu EUR 7995 (septiņi tūkstoši deviņi simti deviņdesmit pieci euro), kas sastāv no: līgumsoda par

kavētiem procentu maksājumi par periodu no 2012.gada 23.jūlija līdz 2012.gada 3.septembrim EUR 42,91; līgumsods par kavētiem

pamatsummas maksājumiem par periodu no 2012.gada 23.jūlija līdz 2012.gada 3.septembrim EUR 303,13; kavētie procenti par

aizdevuma izmantošanu par periodu no 2010.gada 15.jūlija līd z 2012.gada 22.jūlijam EUR 941,91; procenti par aizdevuma

izmantošanu par periodu no 2012.gada 23.jūlija līdz 2012.gada 3.septembrim EUR 53,05; neatmaksātā pamatsumma EUR 6654;

- likumiskos procentus par kapitāla lietošanu no 2012.gada 5.septembra līdz 2013.gada 23.jūlijam EUR 1738,72 (viens

tūkstotis septiņi simti trīsdesmit astoņi euro 72 centi);

- tiesas izdevumus EUR 1370,72 (viens tūkstotis trīs simti septiņdesmit euro 72 centi).

Noteikt SIA „Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra”, reģistrācijas numurs 40003426895, tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt 6% (seši procenti) gadā no kopējās piespriestā, bet vēl nepiedzītā, parāda

pamatsummas.

Noteikt /pers. B/ un /pers. C/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.

Atbildētāji 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgi iesniegt Jelgavas tiesā pieteikumu par

tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese N.Paņkiva