Gas supplier wins small claims suit for unpaid gas fees, late interest, and court costs against consumer.

Lietas arhīva Nr. C-3727-17/6

ECLI:LV:RPPT:2017:1109.C68372717.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 9.novembrī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese M.Miltiņa rakstveida procesā izskatīja civillietu AS “Latvijas Gāze” maza apmēra prasībā pret /pers. A/

par naudas piedziņu un

k o ns t a t ē ja

2017.gada 25.aprīlī AS “Latvijas Gāze” (turpmāk - prasītājs) cēla tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ (turpmāk– atbildētāja) par naudas

piedziņu, kurā pamatojoties uz Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 46., 65.,

69., 72., 90.1.punktu, Ministru Kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 33., 83., 105.punku,

68.3. apakšpunktu, Civillikuma 1587., 1828.pantu lūgts tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam galveno parādu 505.11 euro, nokavējuma

procentus 323,45 euro, samaksāto valsts nodevu 124,28 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro un atzīt prasītāja tiesības par laika

periodu no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā no piespriestās, bet nenomaksātās summas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka Gazificētajā objektā /adrese/ (turpmāk - Objekts), izlietota dabasgāze, par ko nav veikta samaksa pilnā apmērā.

2010.gada 21.septembrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Līgums Nr.71-577630/1 par dabasgāzes piegādi Objektā (turpmāk - Līgums).

Līguma 2.1.2. punkts, Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 "Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi" (turpmāk -

Noteikumi Nr.1048) 90.1.apakšpunkts, 69.punkts un Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.85 "Dabasgāzes piegādes un lietošanas

noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr.85) 68.3.apakšpunkts, 33., 83.punkts paredz atbildētājas saistību līdz Līguma darbības izbeigšanai veikt

maksājumus par izlietoto dabasgāzi Objektā katru norēķinu periodu.

Parādu dēļ 2016.gada 20.februārī Objektā pārtraukta dabasgāzes padeve, un nofiksēts dabasgāzes patēriņa skaitītāja rādījums - 01060 m3.

Pirms prasības celšanas tiesā prasītājs aicinājis atbildētāju veikt saistību izpildi, tajā skaitā 2017.gada 23.janvārī, nosūtot pretenziju gan uz

atbildētājas deklarētās dzīvesvietas adresi, gan arī uz Objekta adresi.

Līdz prasības celšanai atbildētāja saistības nav izpildījusi.

2017.gada 2.maijā atbildētājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmo daļu vienlaikus ar prasības pieteikumu un tam pievienoto

dokumentu norakstiem nosūtīta paskaidrojuma veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2017. gada 2. jūnijam.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē

vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki netika lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņots 2017.gada

8.augustā, nosūtot pusēm paziņojumu par lietas izskatīšanu 2017.gada 9.novembrī.

Atbildētāja nav sniegusi tiesā rakstveida paskaidrojumus par celto prasību. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250 21.panta otrajai daļai paskaidrojuma

neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 148.pantā paredzētās tiesības –nav sniegusi paskaidrojumus, nav cēlusi iebildumus pret

prasību un nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Saskaņā ar Civillikuma 2107.pantu ar piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu

cenu. Atbilstoši Civillikuma 2109.pantam, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma

noteikumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 2004.pantu pirkuma līgums uzskatāms par noslēgtu, kad abas puses vienojušās par pirkuma priekšmetu un maksu, un

atbilstoši Civillikuma 2021.pantam no pirkuma līguma izceļas abām pusēm savstarpējas prasījumu tiesības kā uz līguma izpildīšanu, tā arī uz zaudējumu

atlīdzību.

No lietas materiāliem redzams, ka 2010.gada 21.septembrī atbildētāja iesniedza AS “Latvijas Gāze” Gāzes uzskaites un norēķinu departamenta

Individuālo lietotāju norēķinu daļai pieteikumu, kurā, pamatojoties uz zemesgrāmatu apliecību, lūdza noslēgt ar viņu līgumu par dabasgāzes piegādi

dzīvoklim /adrese/.

Tiesa konstatē, ka 2010.gada 21.septembrī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts Dabasgāzes piegādes līgums mājsaimniecības lietotājiem Nr.

71-577630/1, atbilstoši kuram prasītāja apņēmās piegādāt dabasgāzi minētajā objektā, bet atbildētāja apņēmās veikt maksājumus par dabasgāzes

lietošanu atbilstoši gāzes piegādes brīdī spēkā esošajai AS “Latvijas Gāze” apstiprinātajai norēķinu kārtībai, kurā noteikts galīgais norēķinu termiņš, un

AS “Latvijas Gāze” apstiprinātajiem metodiskajiem noteikumiem tarifu piemērošanai (lietas 9. lapa).

No prasības pieteikumam pievienotā 2016.gada 20.februāra Akta par skaitītāja atvienošanu redzams, ka objektā pārtraukta dabasgāzes padeve.

Uz skaitītāja atvienošanas dienu mēraparāta rādījums bija 01060 m3 (lietas 11. lapa). Savukārt no prasības pieteikumam pievienotās dabasgāzes

skaitītāja rādījumu nolasīšanas kartītes izriet, ka 2013.gada 31.martā dabasgāzes patēriņa skaitītāja rādījums ir 330 m3.

Līdz ar to tiesa atzīst par pierādītu prasības pieteikumā norādīto apstākli, ka laika posmā no 2013.gada 31.marta līdz 2016.gada 20.februārim

objektā patērētās dabasgāzes apjoms sastāda 730 m3.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet

tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

Atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” (spēkā no 2008.gada

30.decembra līdz 2016.gada 11. februārim) (turpmāk tekstā arī – Ministru kabineta noteikumi) 46.punktam par saņemto dabasgāzi lietotājs norēķinās

saskaņā ar līgumu un sistēmas operatora apstiprināto norēķinu kārtību. Norēķinu kārtībā paredz, kā lietotājs nolasa norēķinu uzskaites mēraparāta un

dabasgāzes patēriņa skaitītāja rādījumus un paziņo tos sistēmas operatoram. Norēķinu kārtību, kā arī grozījumus tajā sistēmas operators ne vēlāk kā 30

dienas pirms tās spēkā stāšanās publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un savā mājaslapā internetā.

Ministru kabineta noteikumu 84.punkts noteic, ka mājsaimniecības lietotājs norēķinās ar sistēmas operatoru par kārtējo norēķinu periodu līdz

nākamā norēķinu perioda divdesmitajam datumam. Atbilstoši noteikumu 90.1.apakšpunktam mājsaimniecības lietotājam ir pienākums atbilstoši sistēmas

operatora apstiprinātajai norēķinu kārtībai maksājumus par dabasgāzi veikt 20 dienu laikā pēc norēķinu perioda beigām. Norēķinu periods ir kalendāra

mēnesis.

No prasības pieteikuma un parāda aprēķina redzams, ka par periodu no 2013. gada 31. marta līdz 2016.gada 20.februārim atbildētāja par

patērēto dabasgāzi objektā nav veikusi maksājumus prasītājai 505,11 euro apmērā.

Prasītāja, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu 65.punktu, aprēķinājusi nokavējuma procentus 323,45 euro apmērā par samaksas

kavējumu periodā no 2013.gada 31.marta līdz 2016.gada 20.februārim.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu 93.3.punktu sistēmas operatoram ir tiesības aprēķināt nokavējuma procentus.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt Civillikuma 1756.pants paredz, ka pienākums maksāt procentus

pamatojas uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Atbilstoši pušu starpā noslēgtā līguma 2.1.3.punktam atbildētāja apņēmās ievērot gāzes piegādes brīdī spēkā esošo Piegādātāja apstiprināto

norēķinu kārtību par dabasgāzi, kurā noteikts galīgais norēķinu termiņš un līgumsoda apmērs par kavētiem maksājumiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu 65.punktu par katru veicamā maksājuma kavējuma dienu lietotājs maksā sistēmas operatoram

nokavējuma procentus – 0,15 % dienā no nesamaksātās summas.

Ņemot vērā norādīto, tiesa konstatē, ka prasītāja pamatoti aprēķināja nokavējuma procentus par pamatparāda samaksas kavējumu, ievērojot

Ministru kabineta noteikumu 65. punkta prasības.

Tiesa atzīst, ka nokavējuma procentu summa ir samērīga un nepārsniedz Civillikuma 1763.pantā noteikto nesamaksāto procentu daudzumu.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja vairākkārt brīdināja atbildētāju par parāda apmēru, lūdzot veikt parāda samaksu (lietas 15.-21.lapa).

Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesa atzīst, ka lietā iesniegtie pierādījumi kopumā apstiprina parāda esamību prasītājas norādītajā apmērā un strīds par parāda esamību no

atbildētājas puses nepastāv. Atbildētāja nav izmantojusi savas likumā paredzētās tiesības – nav sniegusi rakstveida paskaidrojumus par prasības

pieteikumu, nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus un prasības summu, nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, nav

lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, no kā secināms, ka atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Izvērtējot augstākminētos pierādījumus un piemērojot citētās materiālo tiesību normas, tiesa atzīt, ka prasība ir apmierināma pilnā apmērā,

piedzenot no atbildētājas par labu prasītājai pamatparādu 505,11 euro un nokavējuma procentus par laika periodu 2013.gada 31. marta līdz 2016.gada

20.februārim 323,45 euro, kopā 828,56 euro.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tie ir seši procenti no simta gadā.

Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos

procentus 6% gadā no nenomaksātās piedzenamās pamatparāda summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses tās samaksātos tiesas izdevumus,

proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, līdz ar to, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta noteikumiem, no atbildētājas prasītājas labā

piedzenami tiesas izdevumi – samaksātā valsts nodeva 124,28 euro un lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 euro, kopā 127,58 euro.

Civilprocesa likuma 204.1pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Šis termiņš nedrīkst būt garāks par desmit dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Līdz ar to arī nosakāms šī

sprieduma labprātīgas izpildes termiņš. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.,41., 93., 97., 189.-193., 250.25 pantu tiesa

n o s p r i e d a

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr.40003000642, galveno parādu 505,11 euro

par laika periodu no 2013.gada 31.marta līdz 2016.gada 20.februārim, nokavējuma procentus 323,45 euro par laika periodi no 2013.gada 31.marta

līdz 2016.gada 20.februārim, valsts nodevu 124,28 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro, kopā 956,14 euro.

Atzīt AS “Latvijas Gāze”, reģistrācijas numurs 40003000642, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos sešus

procentus gadā no piespriestās, bet nepiedzītās pamatparāda summas par laiku no dienas, kas noteikta sprieduma labprātīgai izpildei, līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai), bet ne vairāk kā 505,11 euro.

Noteikt /pers. A/ labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2017.gada

9.novembra, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, Rīgā Daugavgrīvas ielā 58, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2

pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese M.Miltiņa