Court convicts defendant for willful disobedience to police and imposes five days administrative detention.

Lietas Nr. 124033315

Lietas arhīva Nr. 1-0054-16/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ogrē 2016.gada 6.janvārī

Ogres rajona tiesa: tiesnese S.Cīrule

ar tiesas sēdes sekretāri I.Ertmani,

Brīvības ielā 6, atklātā tiesas sēdē, piedaloties pie administratīvās atbildības saucamajai personai /pers. A/, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas

materiālus par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

175.pantā paredzēto pārkāpumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ogres iecirkņa Kārtības policijas nodaļas jaunākais inspektors 2015.gada 19.decembrī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu

PC/numurs/ par to, ka minētajā datumā /pers. A/ pie Ogres dzelzceļa stacijas tika administratīvi aizturēts par atrašanos sabiedriskā vietā tādā alkohola

reibumā, kas aizskar cilvēka cieņu, lai nogādātu Ogres iecirknī atskurbšanai un protokola sastādīšanai. Veicot aizturēšanu /pers. A/ atteicās iekāpt

dienesta automašīnas aizturēto nodalījumā, tādā veidā ļaunprātīgi nepakļaujoties policijas darbinieka likumīgajiem rīkojumiem.

Ar šādu rīcību /pers. A/ izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK)

175.pantā.

[2] Pie administratīvās atbildības saucamā persona /pers. A/ uz tiesas sēdi nav ieradies, par neierašanās iemesliem tiesu nav informējis, nav lūdzis

lietas izskatīšanu atlikt. Kā redzams no lietas materiāliem, par tiesas sēdes vietu un laiku viņam paziņots 2015.gada 21.decembrī, ierakstītā sūtījumā

nosūtot arī sastādītā protokola Nr.PC149508 eksemplāru uz /pers. A/ deklarēto dzīvesvietu (lietas 4.lapa).

Atzīstot /pers. A/ neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnotu, tiesa pamatojoties uz LAPK 268.1panta pirmo daļu, 271.panta ceturto daļu, uzskata

par iespējamu izskatīt lietu bez viņa klātbūtnes.

Motīvu daļa

[3] Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka ir pamats /pers. A/ saukšanai pie administratīvās atbildības un sodīšanai pēc LAPK

175.panta.

LAPK 175.pantā noteikta administratīvā atbildība par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga

vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Lai izvērtētu, vai /pers. A/ vainojams LAPK 175.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā, nepieciešams konstatēt: 1) vai policijas darbinieki pildīja

dienesta pienākumus; 2) vai ticis izteikts policijas darbinieka likumīgs rīkojums vai prasība; 3) vai persona ļaunprātīgi nav tam pakļāvusies.

[3.1] Likuma „Par policiju” 10.panta pirmās daļas 6. un 7.punkts noteic, ka policijas darbinieka pamatpienākumos atbilstoši dienesta kompetencei

ietilpst novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus, izskatīt lietas par šiem

pārkāpumiem vai arī nodot tās izskatīšanai pēc pakļautības; atklāt noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu cēloņus un tos veicinošos

apstākļus un veikt pasākumus to novēršanai; piedalīties personu tiesiskajā audzināšanā.

Likuma „Par policiju” 22.panta pirmā daļa noteic, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgas prasības un rīkojumi, ko viņš

izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgām prasībām, ir sodāma.

Turklāt, atbilstoši minētā panta trešajai daļai, policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas

pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.

Tiesai nav šaubu, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa KPP OVG jaunākais inspektors atzīstams par valsts varas pārstāvi un

konkrētā administratīvā pārkāpuma subjektu atbilstoši LAPK 175.panta dispozīcijai, un, ka viņš pēc izsaukuma 2015.gada 19.decembrī ierodoties

notikuma vietā (Ogres dzelzceļa stacija), izpildīja tiešos dienesta pienākumus savas kompetences ietvaros.

[3.2] Kā atzinis Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, administratīvo atbildību par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam

rīkojumam vai prasībām, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, iespējams piemērot tikai tādā gadījumā, ja

administratīvā pārkāpuma lietā tiek konstatēts, ka policista rīkojums vai prasības konkrētajā gadījumā bijušas likumīgas. Likumīgs rīkojums vai prasība

LAPK 175.panta un likuma „Par policiju” 22.panta pirmās daļas izpratnē ir objektīvi likumīgs rīkojums vai prasība, proti, šādam rīkojumam vai prasībai

pēc sava satura ir jāatbilst likumam. Tādējādi, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, vienmēr nepieciešams noskaidrot, vai konkrētajā gadījumā

policijas darbinieka rīkojums vai prasība bijuši likumīgi (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 14.novembra

sprieduma lietā Nr. SKA-454/2006 10.punktu).

Attiecīgi, tiesai vispirms jāizvērtē, vai konkrētajā protokolā norādītajā laikā un vietā norisinājās kas tāds, kas deva policijas darbiniekam likumisku

pamatu /pers. A/ saistošas prasības, jo gadījumā, ja šāda pamata nav bijis, citiem apstākļiem lietā nav nozīmes.

No lietas materiālos esošā inspektora dienesta ziņojuma (lietas 10.-11.lapa), tiesa konstatē, ka policijas darbinieks /pers. A/ aizturējis vilcienā, jo

viņš iespējams atradās alkoholisko dzērienu reibumā vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Kad personai lūgts sekot policijas darbiniekiem, viņš nebija

spējīgs patstāvīgi pārvietoties, sāka streipuļot un bļaustīties, uz jautājumiem sakarīgi nespēja atbildēt. Tā kā no /pers. A/ mutes izelpas bija jūtama spēcīga

alkohola smaka, viņš nespēja stabili nostāvēt un pārvietoties, pieņemts lēmums viņu nogādāt policijas dežūrdaļas telpās, ievietojot dienesta

transportlīdzekļa aizturēto nodalījumā, ko /pers. A/ atteicās darīt un draudējis ar fizisku izrēķināšanos. Pēc vairākkārtējiem lūgumiem iekāpt dienesta

transportlīdzeklī /pers. A/ atteicās to darīt, viņš tika brīdināts par fiziska spēka, speciālo cīņas paņēmienu un speclīdzekļu pielietošanu ļaunprātīgas

nepakļaušanās gadījumā un pielietojot spēku /pers. A/ tika mēģināts ievietot aizturēto nodalījumā, kur turpināja agresīvi uzvesties un lamāties un, lai vīrieti

dezorientētu, pret viņu tika pielietota asaru gāze, pēc kā tika aizvērts aizturēto nodalījums. Ogres policijas iecirknī /pers. A/ turpināja agresīvi uzvesties,

draudēja ar visiem izrēķināties, līdz ar to, nebija iespēja veikt alkohola koncentrācijas pārbaudi, par ko viņu ievietoja aizturēšanas telpā atskurbšanai.

Plkst. 23:53 /pers. A/ veikta alkohola koncentrācijas pārbaude izelpojamā gaisā, konstatējot 2,89 un 2,66 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai

asinīs, par ko /pers. A/ sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols pēc LAPK 171.panta otrās daļas.

No mēraparāta izdruku kopijas un personas pārbaudes protokola (lietas 7.-8.lapa) redzams, ka /pers. A/ 2015.gada 19.decembrī konstatēts

alkohola reibums.

Tāpat no lietas materiālos esošā dienesta ziņojuma (lietas 10.-11.lapa), tiesa konstatē, ka /pers. A/ aizturēts un ievietots atskurbtuvē. Pēc

atskurbšanas personai sastādīts administratīvais protokols par tāda administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, par kuru atbildība paredzēta pēc LAPK

171.panta.

Konstatējot, ka /pers. A/ pārkāpis LAPK 171.panta noteikumus, policijas darbiniekiem, pildot dienesta pienākumus, bija pamats likumā noteiktajā

kartībā viņu aizturēt, un lūgt iekāpt dienesta automašīnas aizturēto nodalījumā, savukārt personai bija pienākums policijas darbinieku likumīgai prasībai

pakļauties.

[3.3] Pārbaudot administratīvā pārkāpuma protokolu kopsakarā ar tam pievienotajiem materiāliem, tiesa atzīst, ka protokolā fiksētās /pers. A/

darbības (atteikšanās iekāpt dienesta automašīnas aizturēto nodalījumā) kvalificējamas kā nepakļaušanās valsts policijas darbinieku likumīgajām

prasībām – rīkojumiem, kad viņi pilda dienesta pienākumus.

Lai personas rīcību varētu uzskatīt par ļaunprātīgu, kā tas izteikts LAPK 175.panta dispozīcijā, pietiek ar to, ka tiek pierādīta personas vaina

attiecīgā pārkāpuma izdarīšanā, t.i., ja persona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības prettiesisko raksturu, paredzējusi tās

kaitīgās sekas un vēlējusies vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos. Īpašs jēdziena ļaunprātīgums iztulkojums un novērtējums, lai varētu atzīt personu par

vainīgu nodarījumā, kas paredzēts LAPK 175.pantā, nav nepieciešams (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 10.marta lietā AA609-05/8

15.punktu).

Tādejādi tiesa atzīst, lietā ir pierādīts, ka /pers. A/ izdarījis LAPK 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, ka administratīvā

pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā, viņš ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām.

[4] LAPK 175.pants paredz par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajām prasībām, kad viņš pilda dienesta pienākumus soda

mēru – naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Atbilstoši LAPK 32.panta pirmajai un otrajai daļai, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta

atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā

pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar LAPK 33.pantu /pers. A/ atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa nekonstatēja.

Saskaņā ar LAPK 34.panta pirmās daļas 6.punktu par /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams tas, ka pārkāpums izdarīts alkoholisko

dzērienu iespaidā.

Novērtējot pārkāpuma raksturu, konstatēto atbildību pastiprinošo apstākli, kā arī pārkāpēja personību (vairākkārt administratīvi sodīts, kā

norādīts protokolā - ienākumu un apgādājamo nav), tiesa atzīst, ka /pers. A/ sodāms LAPK 175.pantā paredzētās sankcijas ietvaros, piemērojot

bargāko sodu - administratīvo arestu uz 5 diennaktīm, atzīstot, ka šāds sods sasniegs LAPK 22.pantā noteikto soda mērķi – audzināt personu likumu

ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, lai tiesību pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Sankcijā paredzētā naudas soda piemērošanu konkrētajos apstākļos tiesa neuzskata par lietderīgu, jo, kā norādīts protokolā (lietas 3.lapa), /pers.

A/ nav ienākumu un attiecīgi – nebūs arī līdzekļu naudas soda samaksai.

Pamatojoties uz minēto un LAPK 22., 33., 34.pantu, 275.panta pirmās daļas 1.punktu, 289.6 pantu, 289.16 panta ceturto daļu, 289.17 panta

pirmo un otro daļu, 289.18 panta pirmo daļu, 175., 317. pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu LAPK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, par kuru 2015.gada

19.decembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols PC /numurs/ un sodīt ar administratīvo arestu uz 5 (piecām) diennaktīm.

Spriedumu pēc tā stāšanās spēkā izpildīt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirknim.

Administratīvā aresta termiņu skaitīt no soda izciešanas uzsākšanas brīža.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā pēc sprieduma paziņošanas, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu

Ogres rajona tiesā.

Sūdzības vai prokurora protesta iesniegšana noteiktajā termiņā aptur sprieduma izpildi līdz sūdzības vai protesta izskatīšanai.

Tiesnese S.Cīrule