Court partially allowed transport contract claim, awarding base debt and costs but rejecting the claim for vehicle idleness.

NORAKSTS

Lietas Nr. C30593916

Lietas arhīva Nr. C-5939-16/28

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 14.oktobrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

tiesnese I.Pujate,

ar tiesas sēžu sekretāri L.Franci,

piedaloties prasītāja pārstāvim zvērinātam advokātam I.Punkam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu Lietuvas Republikas komercsabiedrības “Medok LT” prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu

atbildību “GLORIJA EXTRA” par naudas piedziņu.

Ap r ak s t o š ā d aļ a

[1] 2016.gada 28.aprīlī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemts Lietuvas Republikas komercsabiedrības /pers A/

(turpmāk – prasītājs) prasības pieteikums pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “/pers.B/” (turpmāk – atbildētājs) par parāda un

zaudējumu piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2014.gada 7.jūlijā atbildētāja iesniedza prasītājai pasūtījumu Nr.022, kurā paredzēja, ka

2014.gada 9.jūlijā prasītājai ir jāiekrauj atbildētāja norādītajā vietā Nīderlandē prece kravas automašīnā, bet atbildētāja norādītajā vietā

Krievijas Federācijā 2014.gada 13. vai 14.jūlijā jāizkrauj prece no automašīnas.

Pasūtījumā atbildētāja ir norādījusi muitas punktu Lietuvā un Baltkrievijā, kurus transportēšanas laikā ir jāšķērso. Tāpat norāda

temperatūru preces pārvadāšanā.

Pasūtījumā atbildētāja ir norādījusi pakalpojumu cenu 3 000,00 euro apmērā kā arī apmaksas noteikumus – 7 līdz 10 dienu laikā

pēc preces izkraušanas.

Prasītāja pasūtījumu ir izpildījusi, nolīgstot divus apakšuzņēmējus. Prasītāja apakšuzņēmējs Lietuvas komersants UAB

”Transporto vystymo grupe” (reģ. nr.161438434, adrese Žibuokliu g. 1, LT-57130 Kedaiņi, Lietuva ), atbildētāja pasūtījumā norādīto

kravu ir nogādājusi pasūtījumā norādītajā muitas punktā Lietuvā, Viļņā, ko apstiprina starptautiskā transporta pavadzīme CMR Nr. TVG

0007334. Savukārt prasītāja apakšuzņēmējs Krievijas komersants OOO “Altrans” (reģ. Nr.3905079281, adrese Prospekt Mira 33-35,

Kaļiņingrada, Krievija) pasūtījumā norādīto kravu 2014.gada 12.jūlijā ir nogādājis uz pasūtījumā norādīto izkraušanas adresi, ko

apstiprina starptautiskā transporta pavadzīme CMR Nr. AZ 0001049.

Atbildētāja nav izteikusi nekādas pretenzijas par viņai sniegtā pakalpojuma kvalitāti.

2014.gada 15.jūlijā prasītāja izrakstīja un nosūtīja atbildētājai rēķinu Nr. 053-0907, kurā lūdza samaksāt 3 500,00 euro par

pakalpojumu, kas sniegts saskaņā ar pasūtījumu Nr.022. Apmaksas summā, papildus pasūtījumā noteiktajai atlīdzībai, iekļauti 500,00

euro par autotransporta dīkstāvi.

Atbildētāja minēto rēķinu nav apmaksājusi.

Prasītājas pārstāvis 2014.gada 17.decembrī atbildētājai nosūtīja pirmstiesas pretenziju, kurā atgādināja par parādu kā arī brīdināja

par to, ka rēķina neapmaksāšanas gadījumā prasītāja iesniegs prasības pieteikumu par parāda, procentu un tiesvedības izdevumu, kā arī

advokāta pakalpojumu izmaksas piedziņu. Vēstules nosūtīšanas un saņemšanas faktu pierāda VAS “Latvijas pasts” Paziņojums par

iekšzemes un starptautiskā sūtījuma saņemšanu/piegādi/izmaksu/reģistrēšanu Nr.RR444996130LV.

Atbildētāja nav sniegusi prasītājai nekādu atbildi un parādu nav samaksājusi.

Sagatavojot prasības pieteikumu, prasītājai ir radušies zaudējumi: 1) honorārs par juridisko palīdzību zvērinātam advokātam

327,00 euro apmērā; 2) ar dokumentu tulkošanu saistītie izdevumi 84,70 euro apmērā saskaņā ar tulkošanas biroja SIA “SKRIVANEK

BALTIC” rēķinu Nr.LV15/403437.

[1.2] Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1652.panta trešo daļu, 2223., 1770., 1779.pantu, prasītājs lūdz tiesu

piedzīt no atbildētāja 3 500,00 euro, kā arī piedzīt no atbildētāja ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai,

tulkošanas izdevumus to faktiskajā apmērā un tiesas izdevumus.

[2] 2016.gada 30.maijā atbildētājam uz juridisko adresi nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, nosakot termiņu rakstveida

paskaidrojumu sniegšanai līdz 2016.gada 30.jūnijam, taču atbildētājs nedz tiesas noteiktajā termiņā, nedz līdz lietas izskatīšanai nav

sniedzis paskaidrojumus par iesniegto prasības pieteikumu.

[3] Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē uzturēja iesniegto prasību uz tajā norādītajiem pamatiem un argumentiem.

Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē papildus paskaidroja, ka prasītājam radušies izdevumi par transportlīdzekļa dīkstāvi, jo atbildētājs

nebija iesniedzis muitas procedūru veikšanai nepieciešamos dokumentus, taču prasītājs nekādus dokumentus par minēto apstākli

prasītāja pārstāvim nav iesniedzis.

[4] Atbildētājs uz 2016.gada 4.oktobra tiesas sēdi nav ieradies, neinformējot tiesu par neierašanās iemesliem un nelūdzot lietas

izskatīšanu atlikt.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta pirmo daļu tiesas pavēstes nosūta ierakstītā pasta sūtījumā, ierakstītā pasta sūtījumā ar

paziņojumu par saņemšanu, elektroniskā pasta sūtījumā vai piegādā ziņnesis. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmo daļu, ja

tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, proti, ierakstītā pasta sūtījumā, ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu

par saņemšanu vai vienkāršā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu un tiesas dokumenti ir

izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta sestās

daļas prasībām tiesas dokumentus juridiskajai personai piegādā pēc tās juridiskās adreses.

Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājam paziņots 2016.gada 1.septembrī ierakstītā pasta sūtījumā, nosūtot tiesas pavēsti uz

atbildētāja juridisko adresi, un tiesas pavēste nav saņemta atpakaļ tiesā.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka tiesas pavēste atbildētājam piegādāta Civilprocesa likuma 56. un 56.1 pantā noteiktajā kārtībā.

Tādējādi, ņemot vērā to, ka tiesas pavēste atbildētājam nosūtīta uz juridisko adresi, un atbildētājs nav informējis tiesu par neierašanās

iemesliem, kā arī nav lūdzis lietas izskatīšanu atlikt, kā arī, nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā minētos pamatus tiesas

pienākumam atlikt lietas izskatīšanu, tiesa nolēma lietu izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.

[5] Atbilstoši Civilprocesa likuma 208.1 panta prasībām aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa

lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus.

Tā kā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par iesniegto prasības pieteikumu, kā arī nav ieradies uz lietas izskatīšanu tiesas

sēdē, nepaziņojot neierašanās iemeslus, tiesa atzīst par iespējamu lietā taisīt aizmugurisku spriedumu.

Motī vu daļ a

Uzklausot prasītāja pilnvarotā pārstāvja tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, pārbaudot un izvērtējot lietā esošos rakstveida

pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.

[6] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa

likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, cēlis iebildumus

pret prasību un apstrīdējis prasības pieteikumā norādītos faktus, līdz ar to atzīstams, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret

prasību. Lai gan, atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem,

tiesa tos vērtē atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un

dzīvē gūtiem novērojumiem.

[7] Atbilstoši 1956.gada 19.maija Konvencijai par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) 1.panta prasībām šī

Konvencija tiek piemērota katram līgumam par kravu pārvadājumiem ar autotransportu par atlīdzību, kad līgumā norādītās kravas

nosūtīšanas un saņemšanas vietas atrodas divās dažādās valstīs, no kurām vismaz viena ir Līgumslēdzēja valsts neatkarīgi no

Līgumslēdzējas Puses dzīves vietas un nacionalitātes. Pārvadājuma līgums tiek apstiprināts, sastādot pavadzīmi, kā to noteic

Konvencijas 4.pants.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Kā redzams no lietas materiāliem, 2014.gada 7.jūlijā atbildētājs iesniedzis prasītājam transporta pasūtījumu Nr.002 saskaņā ar

kuru prasītājam 2014.gada 9.jūlijā Nīderlandē bija jāiekrauj preces kravas automašīnā un jānogādā tās uz atbildētāja norādīto izkraušanas

vietu Krievijas Federācijā, izkraujot no transportlīdzekļa 2014.gada 13. vai 14.jūlijā. Minētajā pasūtījumā puses vienojušās par

pakalpojuma cenu 3 000,00 euro, vienojoties, ka apmaksa tiek veikta 7 – 10 dienu laikā pēc kravas izkraušanas. Tāpat puses pasūtījumā

vienojušās par muitas punktiem Lietuvā un Baltkrievijā, kuri jāšķērso preces transportēšanas laikā (lietas 20.lapa).

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka starp pusēm, vienojoties par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, radušās un pastāv saistību

tiesiskās attiecības, un prasītājam ir radušās tiesības saistību neizpildes gadījumā vērsties tiesā ar prasījumu pret atbildētāju.

[8] Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.

Lietas materiāliem pievienotie dokumenti apliecina, ka prasītājs izpildījis savas no atbildētāja veiktā transporta pasūtījuma Nr.002

izrietošās saistības un atbildētāja pasūtījumā norādītā krava ar prasītāja apakšuzņēmēja – Lietuvas komersanta UAB “Transporto vystyni

grupe” – starpniecību 2014.gada 10.jūlijā nogādāta muitas punktā Lietuvā, ko apstiprina lietas materiāliem pievienotā pavadzīme CMR

Nr.TVG0007334 (lietas 14., 22.lapa).

Savukārt lietas materiāliem pievienotā pavadzīme Nr. CMR AZ 0001049 apstiprina, ka prasītāja apakšuzņēmējs – Krievijas

komersants OOO “Altrans” – atbildētāja pasūtījumā norādīto kravu, šķērsojot muitas punktu Balkrievijā, ir nogādājis uz atbildētāja

pasūtījumā norādīto izkraušanas adresi un krava izkrauta pasūtījumā norādītajā adresē (lietas 15., 23.lapa).

Ievērojot minēto, secināms, ka prasītājs ir izpildījis no pušu starpā noslēgtās vienošanās izrietošās saistības un noteiktajā termiņā

veicis preces piegādi saskaņā ar pušu starpā panākto vienošanos. Lietas materiāliem nav pievienoti pierādījumi, kas ļautu izdarīt

secinājumus par to, ka atbildētājs būtu izteicis iebildumus par prasītāja sniegtā pakalpojuma – preces piegādes, kvalitāti.

[9] Parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu

ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas, kā to paredz Civillikuma 1652.pants.

No lietas materiāliem redzams, ka 2014.gada 7.jūlijā atbildētājs, izsniedzot prasītājam transporta pasūtījumu Nr.002, apņēmies

veikt apmaksu 3 000,00 euro apmērā 7 – 10 dienu laikā pēc kravas izkraušanas, un, kā norādīts iepriekš, krava izkrauta atbildētāja

norādītajā piegādes vietā un minēto kravu atbildētājs saņēmis 2014.gada 19.jūlijā.

[9.2] Prasītājs 2014.gada 15.jūlijā izrakstījis rēķinu Nr.053-0907 3 500,00 euro apmērā, tostarp par preces piegādi 3 000,00

euro un par transportlīdzekļa dīkstāvi 500,00 euro apmērā (lietas 26.lapa).

[9.3] Lai gan prasītāja pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka aprēķins par dīkstāvi veikts tā iemesla dēļ, ka atbildētājs nebija

nodrošinājis visus nepieciešamos dokumentus, lai varētu veikt muitas procedūras, lietā nav iesniegtie pierādījumi, kas apliecinātu

minēto faktu, kā arī tiesas rīcībā nav dokumentu, kas ļautu izdarīt secinājumus par to, ka puses savstarpēji vienojušās par pienākumu

apmaksāt transportlīdzekļa dīkstāves laiku preču piegādes laikā.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība daļā par samaksas veikšanu par transportlīdzekļa dīkstāvi 500,00 euro apmērā nav

pamatota un ir noraidāma.

[9.4] Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētājs tiesai nav iesniedzis paskaidrojumus vai iebildumus pret prasību, nav apstrīdējis prasītāja izrakstītā rēķina pamatotību,

nav iesniedzis pierādījumus, kas ļautu secināt, ka atbildētājs ir nokārtojis savas parādsaistības.

Lietas materiālos atrodas prasītāja pārstāvja 2014.gada 17.decembrī sagatavotā pirmstiesas pretenzija, ar kuru prasītājs brīdinājis

atbildētāju par neizpildītajām saistībām, lūdzot apmaksāt prasītāja izrakstīto rēķinu Nr.053-0907, un minētā pretenzija 2014.gada

30.decembrī izsniegta atbildētāja valdes loceklim (lietas 28., 29.lapa), taču lietā nav iesniegti pierādījumi, kas apliecinātu atbildētāja

parādsaistību izpildi pēc minētās pretenzijas saņemšanas.

Ievērojot minēto, kā arī ņemot vērā to, ka tiesai nav iesniegti pierādījumi, kas ļautu secināt, ka atbildētājs pušu savstarpējās

vienošanās noteiktajā termiņā būtu veicis samaksu par prasītāja sniegto pakalpojumu 3 000,00 euro apmērā, tiesa atzīst, ka prasība daļā

par parāda par prasītāja sniegto pakalpojumu 3 000,00 euro piedziņu no atbildētāja ir pamatota un apmierināma.

[10] Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tā kā tiesa ir atzinusi prasību par parāda pamatsummas piedziņu par pamatotu, tiesa atzīst, ka ir likumīgs pamats noteikt prasītāja

tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos procentus, kuru apmērs

saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu ir seši procenti no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 3 000,00 euro,

ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[11] Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētāja tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi, savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas

pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs, ceļot prasību tiesā, samaksājis valsts nodevu 374,74 euro un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 4,70 euro.

Prasītājs sākotnēji lūdzis tiesu apmierināt prasību par kopējo summu 3 500,00 euro. Prasība apmierināta par summu 3 000,00

euro, tas ir 85,71 % apmērā no 3 500,00 euro.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītāja labā no atbildētāja piedzenama valsts nodevas daļa proporcionāli apmierinātajai

prasījuma daļai 321,18 euro (t.i. 85,71 % no 374,74 euro) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,02 euro (t.i. 85,71 % no

4,70 euro).

[12] Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētāja ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai un tulkošanas

izdevumus to faktiskajā apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 33.panta trešās daļas prasībām ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi par advokāta palīdzību

un ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi.

Ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji,

kā to noteic Civilprocesa likuma 44.panta otrā daļa.

[12.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta trešo daļu izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu atlīdzināmi

izdevumu faktiskajā apmērā.

No lietas materiāliem redzams, ka saistībā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu prasītājam radušies izdevumi 84,70 euro apmērā

(lietas 30., 31.lapa), līdz ar to minētie izdevumi, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 44.panta otro daļu, piespriežami no atbildētāja

par labu prasītājam.

[12.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu izdevumi advokāta palīdzības samaksai

prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8 500 euro, atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk

par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas.

Saskaņā ar Civillikuma 44.panta ceturto daļu, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta

palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmērā.

Tādējādi, ievērojot apstākli, ka prasība apmierināta daļēji, piedzenot no atbildētāja par labu prasītājam 3 000,00 euro, atbilstoši

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunkta un šā panta ceturtās daļas prasībām, no atbildētāja prasītāja labā

piedzenami izdevumi advokāta palīdzības samaksai 327,00 euro apmērā, ko prasītājs samaksājis par juridiskās palīdzības sniegšanu

(lietas 32., 33.lapa).

[13] Civilprocesa likuma 2041.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu,

tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

R e zo l u t ī v ā d a ļ a

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 189. – 195., 204.1, pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “GLORIJA EXTRA”, reģ.Nr.40103309195, par labu Lietuvas Republikas

komercsabiedrībai “Medok LT”, reģ.Nr.302668834, 3 736,90 euro (trīs tūkstoši septiņi simti trīsdesmit seši euro un deviņdesmit

centi), kas sastāv no:

- parāda pamatsummas 3 000,00 euro (trīs tūkstoši euro);

- valsts nodevas daļas 321,18 euro (trīs simti divdesmit viens euro un astoņpadsmit centi);

- ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 4,02 euro (četri euro un divi centi);

- izdevumiem saistībā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu 84,70 euro (astoņdesmit četri euro un septiņdesmit centi);

- izdevumiem advokāta palīdzības samaksai 327,00 euro (trīs simti divdesmit septiņi euro).

Samaksa par labu prasītājam izdarāma prasītāja – Lietuvas Republikas komercsabiedrības “Medok LT”, reģ.Nr.302668834, bankas

kontā /konta numurs/, AB “Citadele”, bankas SWIFT kods INDULT2X.

Noraidīt prasību daļā par 500,00 euro piedziņu par transportlīdzekļa dīkstāvi.

Noteikt Lietuvas Republikas komercsabiedrībai “Medok LT”, reģ.Nr.302668834, tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas

dienas līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 (sešus) % no simta gadā no piedzītās, bet nesamaksātās parāda pamatsummas

3 000,00 euro, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas

dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Atbildētājs 20 dienu laikā no pilna aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku

spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilna sprieduma pieejamības diena – 2016.gada 14.oktobris.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Pujate