Court partially allows claim for fare penalty and costs but rejects excessive legal fees in simplified procedure.

Lietas arhīva Nr. C-2043-19/18

ECLI:LV:RLPT:2019:0523.C29483318.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2019. gada 23. maijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, tiesnese Agnese Zemmere, rakstveida procesā izskatīja civillietu Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas

satiksme” pilnvarotās pārstāves vienkāršotās procedūras prasībā par naudas piedziņu pret /pers. A/.

Aprakstošā daļa

[1] 2018. gada 5. novembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” (turpmāk – Prasītājs)

pārstāves zvērinātas advokātes Lindas Zaušas (turpmāk – Prasītāja pārstāve) prasības pieteikums vienkāršotās procedūras lietā par naudas piedziņu pret

/pers. A/ (turpmāk – Atbildētāja).

Ar Rīgas pilētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2018. gada 12. novembra lēmumu prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta.

[1.1] Prasītāja pārstāve lūdz tiesu piedzīt no Atbildētājas par labu Prasītājam līgumsodu 190,00 EUR apmērā, kā arī Prasītāja samaksātos

tiesāšanās izdevumus un ar lietas vešanu saistītos izdevumus par advokāta sniegto palīdzību 57,00 EUR apmērā.

Prasība pamatota ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 13. pantu, Ministru kabineta 2012. gada 28. augusta noteikumu Nr. 599

“Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība” 1.1., 19., 20., 108., 109., 115., 117. 2,122., 123. punktu, ar Rīgas

pašvaldības SIA “Rīgas Satiksme” valdes 2012. gada 27. septembra lēmumu apstiprināto noteikumu Nr. INA-NOT/2012/8 “Par pasažieru

pārvadājumu kontroli”13. un 14. punktu.

[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 148. pantu un 250.21 pantu, 2018. gada 15. novembrī Atbildētājai uz viņas deklarētās dzīvesvietas adresi

nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2018. gada 15. decembrim (lietas 40. lapa).

[2.1] Tiesas noteiktajā termiņā, kā arī līdz civillietas izskatīšanas brīdim Atbildētājas rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti. Atbildētāja

iebildumus nav cēlusi, lūgumus nav pieteikusi.

[3] Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, tiesa civillietu

izskata rakstveida procesā, par ko Prasītājam savlaicīgi paziņots, nosūtot tiesas paziņojumu Prasītāja pārstāvei un Atbildētājai uz deklarētās dzīvesvietas

adresi 2019. gada 15. martā (lietas 49. lapa). Paziņojumā norādīts arī par sprieduma pieejamības laiku, saņemšana vietu un pārsūdzēšanas kārtību. Tiesa

konstatē, ka lietas dalībnieki tika informēti par saīsināta sprieduma saņemšanas vietu un laiku un par to, ka šis datums uzskatāms par sprieduma

sastādīšanas datumu. Tāpat lietas dalībniekiem izskaidrotas Civilprocesa likuma 250.25 panta 2.1 daļā paredzētas tiesības iesniegt tiesā sprieduma

sastādīšanas lūgumu. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka savu pienākumu paziņot par lietas izskatīšanas laiku un vietu, kā arī par sprieduma sastādīšanas un

pieejamības datumu, ir izpildījusi.

Noraidījums tiesnesei nav pieteikts.

Motīvu daļa

[4] Izvērtējot prasības pieteikumā izklāstītos argumentus un pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punktu, saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās. Savukārt

minētā panta otrā daļa paredz, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193. panta prasībām, izņemot aprakstošo daļu, kurā norāda tikai

prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai normatīvos aktus, pēc

kuriem vadījusies tiesa.

Ņemot vērā to, ka izskatāmā civillieta ir vienkāršotās procedūras lieta, tiesa saīsinātā sprieduma motīvu daļā norāda tikai normatīvos aktus, pēc

kuriem vadījusies tiesa.

[4.1] Civillikuma 1587. pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne

arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 13. pantā ir noteikts, ka pasažieris sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīklā izmanto uz

regulāro pasažieru pārvadājuma līguma pamata, saskaņā ar kuru pārvadātājs apņemas par noteikto samaksu aizvest pasažieri līdz viņa izraudzītai

pieturvietai attiecīgajā maršrutā, bet pasažieris apņemas samaksāt par sabiedriskā transporta pakalpojumu. Regulāro pasažieru pārvadājumu līgums stājas

spēkā brīdī, kad pasažieris uzsāk sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanu. Biļete apliecina, ka pasažieris ir samaksājis par pārvadātāja sniegto

sabiedriskā transporta pakalpojumu.

LR Ministru kabineta 2012. gada 28. augusta noteikumu Nr. 599 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība”

(turpmāk – Noteikumi Nr. 599) 19. punktā ir noteikts, ka pasažiera braukšanas tiesības sabiedriskajā transportlīdzeklī apliecina biļete. Elektroniski pa

tālruni iegādātajām biļetēm braukšanas tiesības sabiedriskajā transportlīdzeklī apliecina autorizācija vai rezervācijas kods. Iepriekšminēto noteikumu

20. punktā ir noteikts, lai izmantotu sabiedriskā transporta pakalpojumus, pasažieris iegādājas braukšanas biļeti; 108. punktā ir noteikts, ka kontroles

pasākumu laikā pasažierim ir pienākums uzrādīt kontrolierim vai kompetentas valsts vai pašvaldības institūcijas pārstāvim biļeti, bagāžas biļeti vai

dokumentu, kas apliecina pasažiera tiesības izmantot braukšanas maksas atvieglojumus, lai minētās personas varētu pārliecināties par minēto dokumentu

derīgumu un izdarīt nepieciešamās atzīmes biļetē un bagāžas biļetē; 109. punktā ir noteikts, ka pasažieris, kurš nevar uzrādīt derīgu braukšanas biļeti vai

elektroniski vai pa tālruni iegādātām biļetēm nevar uzrādīt vai nosaukt autorizācijas vai rezervācijas kodu, ir uzskatāms par pasažieri bez biļetes.

Noteikumu Nr. 599 114. punktā noteikts, ka līgumsoda maksimālais apmērs nedrīkst pārsniegt 71,14 euro. Pilsētas nozīmes maršrutos līgumsoda

apmērs var tikt pielīdzināts lielākajai abonementa biļetes cenai.

Atbilstoši Prasītāja valdes 2012. gada 27. septembra lēmuma apstiprinātajiem noteikumiem Nr. INA-NOT/2012/8 “Par pasažieru pārvadājumu

kontroli” 14. punktam Atbildētājam tika aprēķināts un piemērots līgumsods atbilstoši iepriekš minēto noteikumu 13. un 14. punktam par kopējo summu

190,00 EUR.

Minētās saistības (līgumsoda maksāšanas pienākums) atbilst Civillikuma prasībām.

Civillikuma 1651. pantā noteikts, ka nokavējums ir saistības izpildīšanas prettiesīgs novilcinājums. Saskaņā ar Civillikuma 1652. pantu, parādnieka

nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc

parašas. Turklāt, saskaņā ar Civillikuma 1828. pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora

atgādinājumu.

Civillikuma 1722. pants paredz, ka līgumsoda samaksa neatsvabina šā soda cietēju ne no procentiem vai augļiem, kas no viņa pienākas, ne no

zaudējumu atlīdzības, ciktāl tie pārsniedz līgumsoda apmēru, ja vien nav tieši norunāts pretējais.

[4.2] Ievērojot norādītās tiesību normas, tiesa atzīst, ka prasība daļā par līgumsoda 190,00 EUR piedziņu ir pamatota un apmierināma.

[4.3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10. panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa

nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā

likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Atbilstoši Civillikuma 1838. pantā noteiktajam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to

apgalvo.

Pastāvot konstatētājiem apstākļiem, tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja pārstāves iesniegtos rakstveida pierādījumus, kas pamato prasību. No

prasības pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka Atbildētāja būtu izpildījusi savas saistības, samaksājot līgumsodu, un tā kā Atbildētāja

nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74. un 250.23 pantā paredzētās tiesības – nav sniegusi paskaidrojumus, nav cēlusi iebildumus pret prasību, nav

apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus un pretējus pierādījumus tiesai nav iesniegusi, ir secināms, ka Atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret

prasību. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no Atbildētājas par labu Prasītājam ir piedzenams nesamaksātais līgumsods 190,00 EUR apmērā.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33. panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu un 6. punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi, ar publikācijas ievietošanu saistītie izdevumi.

Līdz ar to no Atbildētājas par labu Prasītājam piedzenami Prasītāja samaksātie tiesas izdevumi 73,30 EUR apmērā, kas sastāv no valsts nodevas

70,00 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 3,30 EUR.

[6] Prasītāja pārstāve lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam ar lietas vešanu saistītos izdevumus par advokāta sniegto palīdzību 57,00

EUR apmērā.

Lietas materiālos atrodas zvērinātas advokātes Lindas Zaušas 2018. gada 30. oktobrī izrakstītais orderis Nr. 040135 par juridiskās palīdzības

sniegšanu Prasītājam (lietas 12. lapa), pilnvaras (lietas 27., 28. lapa), 2018. gada 1. jūnija rēķins Nr. 23 un tā izraksts, kas tika izrakstīts Prasītāja

pārstāvim par juridiskās palīdzības sniegšanu un pārstāvību civillietā pret Atbildētāju par summu 57,00 EUR (ieskaitot PVN 21%) (lietas 13.-14. lapa),

kā arī bankas maksājuma uzdevums, kas apliecina, cita starpā, izrakstītā advokātes rēķina samaksu (lietas 15. lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta “a” apakšpunktu, ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi [..]. Atlīdzināmie

izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8 500 euro atlīdzināmi to faktiskajā

apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta ceturto daļu, ja prasība

ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā

noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Apmierināma prasības summa izskatāmajā lietā ir 190,00 euro, līdz ar ko pieteiktās ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedzenamas summas apmērs

– 57,00 euro, neatbilst Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta “a” apakšpunkta un ceturtās daļas prasībām. Līdz ar ko, tiesa atzīst, ka no

Atbildētājas Prasītāja labā piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi par advokāta sniegto palīdzību 28,50 EUR apmērā (190 x 30% / 2 = 28,50).

Savukārt prasība daļā par ar lietas vešanu saistīto izdevumu 28,50 EUR piedziņu ir noraidāma.

[7] Civilprocesa likuma 195. pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds

norādīts prasības pieteikumā.

Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1765. panta

pirmajā daļā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos

procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Pamatojoties uz minētām tiesību normām, tiesa atzīst, ka ir pamats spriedumā noteikt Prasītāja tiesības saņemt no Atbildētājas likumiskos

nokavējuma procentus 6% gadā no galvenā parāda (190,00 EUR) līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), ievērojot Civillikuma 1763. panta 1. punktu,

ka procentu pieaugums apstājas kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem, Atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā Civilprocesa likuma 1. pantu, 41. panta pirmo daļu, 97. pantu, 193. pantu, 195. pantu, 204.1 pantu,

250.25 pantu, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

prasības pieteikumu vienkāršotās procedūras lietā apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas Satiksme”, reģistrācijas Nr. 40003619950, līgumsodu

190,00 euro, tiesas izdevumus 73,30 euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus par advokāta sniegto palīdzību 28,50 euro, kopā 291,80 euro (divi

simti deviņdesmit viens euro 80 centi).

Samaksa veicama Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas Satiksme”, reģistrācijas Nr. 40003619950 AS “Citadele banka” norēķinu kontā

Nr. LV56PARX0006048641565.

Prasību daļā par ar lietas vešanu saistīto izdevumu par advokāta sniegto palīdzību 28350 EUR piedziņu noraidīt.

Noteikt Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas Satiksme” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/ likumiskos nokavējuma procentus

6% (sešus procentus) gadā no nesamaksātās pamatparāda summas (190,00 euro).

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav

iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma (2019. gada 23. maija), t.i., līdz

2019. gada 3. jūnijam. Uz šo termiņu neattiecas Civilprocesa likuma 48. panta ceturtās daļas otrais teikums.

Ja lietā tiks saņemts puses sprieduma sastādīšanas lūgums, spriedums atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam,

saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta 2.3 daļu, tiks sastādīts un būs pieejams tiesas kancelejā 20 dienu laikā pēc sprieduma sastādīšanas lūguma

iesniegšanas termiņa beigām, t.i., 2019. gada 25. jūnijā.

Spriedumu, kas būs sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20

(divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2019. gada 25. jūnija, Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāvēs kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese A. Zemmere