Court partially allowed employee's claim for indefinite term contract and severance against municipal employer.

Lieta Nr.C17103613;

CA- 1036-13/06

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā, 2014.gada 7.maijā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs V.Vazdiķis,

tiesneši I.Celmiņa

M.Ābele,

ar tiesas sēžu sekretāri A.Kauci

piedaloties prasītāja /pers. F/ pārstāvjiem zvērinātai advokātei Lainei Skopiņai, atbildētāja Jūrmalas pilsētas domes pārstāvei

zvērinātai advokātei Jekaterinai Halturinai,

Rīgā, Brīvības bulvārī 34 atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. F/ prasībā pret Jūrmalas pilsētas domi par darba līguma atzīšanu

par noslēgtu uz nenoteiktu termiņu, atjaunošanu darbā, slimības naudas, darba samaksas un kompensācijas par neizmantoto

atvaļinājumu piedziņu, sakarā ar /pers. F/ apelācijas sūdzību par Jūrmalas pilsētas tiesas 2013.gada 14.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2013.gada 14.oktobra spriedumu noraidīta /pers. F/ (turpmāk arī – Prasītāja) prasība pret Jūrmalas

pilsētas domi (turpmāk arī – Atbildētāja) par darba līguma atzīšanu par noslēgtu uz nenoteiktu laiku, atjaunošanu darbā, slimības

naudas, darba samaksas un kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu piedziņu.

Tiesa atzinusi, ka darba attiecības starp pusēm cita starpā regulē arī Jūrmalas pilsētas domes 2010.gada 10.septembra saistošie

noteikumi Nr.56 „Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2010.gada 4.februāra saistošajos noteikumos Nr.6 „Jūrmalas pilsētas

pašvaldības nolikums””, ar kuriem pašvaldības nolikuma 13.punktā noteikts, ka likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un

kapitālsabiedrībām” paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem Kapitāla daļu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs.

Tiesa, atsaucoties uz likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 14.panta pirmo, otro daļu, atzinusi, ka

pašvaldības dome var pieņemt lēmumu par pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesību nodošanu tās

pašvaldības domes struktūrvienības vadītājam, kurai ir uzticēta pašvaldībai piederošo kapitāla daļu pārvaldīšana un ar augstāk

minētajiem Jūrmalas pilsētas domes saistošajiem noteikumiem Nr.56, Prasītājam tika nodotas tiesības pieņemt normatīvajos aktos

paredzētos kapitāla daļu turētāja pārstāvja lēmumus.

Tiesa atzinusi par iespējamu pušu nodibinātās darba tiesiskās attiecības pēc analoģijas attiecināt uz Ministru kabineta 2002.gada

6.augusta noteikumu Nr.353 „Noteikumi par darbiem jomās, kurās darba līgums parasti netiek slēgts uz nenoteiktu laiku” 2.2.2.punktā

noteikto darbības jomu – īpašumu pārvaldīšana.

Tiesa atzinusi, ka nav tiesiska pamata atzīt 2010.gada 4.oktobrī starp pusēm noslēgto darba līgumu Nr.349 (ar vēlākiem grozījumiem)

par noslēgtu uz nenoteiktu laiku, kas savukārt ir pamats uzskatam, ka darba attiecības starp pusēm ir izbeigušās 2013.gada 5.aprīlī.

Līdz ar minēto nav nekāda tiesiska pamata Prasītāja atjaunošanai darbā un par nepamatotu ir atzīstama prasība daļā par darba

samaksas piedziņu par laika periodu no 2013.gada 30.aprīļa līdz 2013.gada 30.septembrim, kā arī daļā par kompensācijas piedziņu

par neizmantoto atvaļinājumu un slimības naudas piedziņu no atbildētāja laika periodā no 2013.gada 8.aprīļa līdz 2013.gada

29.aprīlim.

Savukārt atvaļinājuma naudas samaksa Prasītājam nav Atbildētāja pienākums, bet šis jautājums risināms ar katru konkrēto

kapitālsabiedrību.

Vienlaikus tiesa atzinusi, ka arī slimības naudas izmaksa Prasītājam kā Kapitāla daļu pārvaldīšanas nodaļas vadītājam neietilpst

Atbildētāja kompetencē. Turklāt, lietā ir nodibināts, ka norādītajā laika periodā darba attiecības starp pusēm jau bija izbeigušās un ka

Atbildētājs ir apmaksājis Prasītāja darbnespējas lapu A kā Administratīvās komisijas priekšsēdētāja un deputāta amata pienākumu

veicējam.

Līdz ar to celtā prasība kā nepamatota ir pilnībā noraidāma.

[2] Prasītājs (turpmāk arī – Apelators) iesniedzis apelācijas sūdzību ar spriedums pārsūdzēts pilnā apjomā. Lūgts prasību apmierināt

un atzīt: 1) 2010.gada 4.oktobra darba līgumu Nr.349 par noslēgtu uz nenoteiktu laiku; 2) atjaunot Apelatoru darbā Jūrmalas pilsētas

domē Kapitāla daļu pārvaldīšanas nodaļas vadītāja amatā; 3) piedzīt no Atbildētājas par labu Apelatoram slimības naudu Ls 399,72;

darba samaksu par laiku no 2013.gada 30.aprīļa līdz 2013.gada 1.novembrim Ls 9593,76 apmērā.

Gadījumā ja prasība tiek noraidīta, piedzīt no Atbildētāja par labu Apelatoram, pamatojoties uz Darba likuma 149.panta piektās daļas

noteikumiem, kompensāciju par 70 neizmantotām atvaļinājuma dienām Ls 5 087,60 apmērā, kā arī ar lietas vešanu saistītos

izdevumus Ls 302,50 apmērā. Noteikt, ka spriedums daļā par slimības naudas Ls 399,72 un darba algas Ls 9 593, 76 piedziņu

izpildāms nekavējoties.

Apelators norādījis, ka tiesa nav vispusīgi novērtējusi darba tiesisko attiecību nodibināšanas apstākļus, analizējot tos kopsakarā un

kontekstā ar Darba likuma 44.panta pirmās, piektās daļas nosacījumiem.

Apelators uzskata, ka darba līguma aprobežošana ar termiņu pēc viņa iecelšanas patstāvīgajā Kapitāla daļu pārvaldīšanas nodaļas

vadītāja amatā nav atbilstoša Darba likuma 44.panta pirmās daļas nosacījumiem un nav ar likumu atļauta.

Apelators nepiekrīt tam, ka tiesa atzinusi par iespējamu piemērot analoģijas metodi, jo konkrētajā gadījumā nav nekāda pamata runāt

par likuma robu esamību un nav pamata analoģijas piemērošanai.

Nav pamatots tiesas secinājums, ka pušu noslēgtais darba līgums atbilst Darba likuma 44.panta pirmās daļas noteikumiem.

Tiesa spriedumā atsaukusies uz likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 14.pantu, norādījusi, ka

tiesas pienākums ir vērtēt kolīziju normas un ņemt vērā speciālās tiesību normas par darba līguma termiņu, tai skaitā arī pašvaldības

saistošos noteikumus un citus iekšējos aktus. Apelators uzskata, ka konkrētajā gadījumā nav pamata runāt par tiesību normu

konkurenci un vispārējās un speciālās normas attiecībām.

Tiesa nepareizi interpretējusi likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 14.pantu un kļūdaini piemērojusi

to pušu starpā pastāvējušām tiesiskajām attiecībām un to izbeigšanai, nepamatoti uzskatot to par speciālo normu.

Attiecīgi tiesa arī nepamatoti atzinusi, ka līdz ar Jūrmalas pilsētas domes 2013.gada 4.aprīļa saistošo noteikumu Nr.11 stāšanos

spēkā iestājies darba līguma 1.nodaļas 3.punktā paredzētais apstākļu kopums, kas ir pamats uzskatam par darba tiesisko attiecību

izbeigšanos starp pusēm un konstatētie apstākļi liedz iespēju darba līgumu uzskatīt par noslēgtu uz nenoteiktu laiku.

Tiesa nav ņēmusi vērā, ka jau no likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 14.panta otrās daļas

vārdiskā satura nepārprotami izriet, ka kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesības var tik nodotas pašvaldības domes

darbiniekam – struktūrvienības vadītājam, papildus viņa ikdiena darba saturam un pienākumiem.

Tiesa bez pamata vienādo divas dažādas lietas – kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšana un Apelatora kā darbinieka – Kapitāla

daļu pārvaldīšanas nodaļas vadītāja statusu un darba pienākumus, kas izriet no darba līguma, amata apraksta un Jūrmalas pilsētas

domes nolikuma Nr. 64 „Jūrmalas pilsētas domes kapitāla daļu pārvaldīšanas nodaļas nolikums”.

Nepareizs tiesas secinājums, ka Kapitāla daļu pārvaldīšanas nodaļas vadītāja amats nav uzņēmumā esošs pastāvīgs amats.

Tiesa ir ignorējusi judikatūrā izteiktās atziņas par paziņošanas mērķi – ļaut darbiniekam sagatavoties darba tiesisko attiecību

izbeigšanai un saņemt darba samaksu par šo periodu.

Tiesa pat nav apsvērusi, vai noraidot prasību par atjaunošanu darbā, no Atbildētāja nebūtu piedzenama vismaz darba samaksa par

Darba likumā paredzēto minimālo paziņošanas termiņu – divām nedēļām, ko Atbildētājs nav ievērojis.

Tiesa noraidījusi Apelatora argumentu, ka ja darba līgums tiktu atzīts par noslēgtu uz noteiktu laiku, Atbildētājs nav izpildījis Darba

līguma 44.panta septītajā daļā noteikto pienākumu informēt Apelatoru par brīvajām darba vietām uzņēmumā, jo noslēgtā Darba

līguma noteikumi un faktiskie apstākļi pierāda to, ka Prasītājs ir strādājis uz terminēta līguma pamata, turklāt, konkrēto darba attiecību

terminētība izriet arī no likuma.

Apelators nepiekrīt tiesa motivācijai, ka atvaļinājuma naudas samaksa Prasītājam nav Atbildētāja pienākums, bet šis jautājums

risināms ar katru konkrēto kapitālsabiedrību.

Lietā nepastāv strīds, ka Atbildētājs ir Apelatora darba devējs. Tāpat arī darba algas

Ne Atbildētājs, ne tiesa nav norādījuši, ka prasījums par atjaunošanu darbā būtu celts pret nepareizo atbildētāju.

[3] Prasītāja – apelācijas sūdzības iesniedzēja pārstāves apelācijas instances tiesas sēdē prasību un apelācijas sūdzību uzturēja

pamatojoties uz tajā ietvertajiem argumentiem un apsvērumiem.

Atbildētājas pārstāvji apelācijas instances tiesas sēdē prasību un apelācijas sūdzību neatzina pamatojoties uz rakstveida

paskaidrojumos ietvertajiem argumentiem un apsvērumiem.

Motīvu daļa

[4] Civillietu tiesas kolēģija, noklausījusies klātesošo lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējusi prasības un apelācijas

sūdzības motīvus, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, atzīst, ka prasība un apelācijas sūdzība ir daļēji pamatotas un daļēji

apmierināmas turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[5] Ar lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk norādītos lietas faktiskos apstākļus:

[5.1] 2010.gada 10.septembrī Jūrmalas pilsētas dome ar lēmumu Nr.56 pieņēmusi Grozījumus Jūrmalas pilsētas domes 2010.gada

4.februāra saistošajos noteikumos Nr.6 „Jūrmalas pilsētas pašvaldības nolikums” (lietas 53.-56.lapa).

[5.2] 2010.gada 10.septembrī Jūrmalas pilsētas dome pieņēmusi lēmumu Nr.644 „Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada

3.decembra lēmumā Nr.911 „Par Jūrmalas pašvaldības administrācijas reorganizāciju un darbinieku skaita (darba vietu) saraksta

apstiprināšanu Jūrmalas pašvaldībā”” (lietas 213.lapa).

[5.3] 2010.gada 10.septembrī Jūrmalas pilsētas dome ar lēmumu Nr.64 apstiprinājusi Jūrmalas pilsētas domes Kapitāla daļu

pārvaldīšanas nodaļas nolikumu (lietas 36.-38.lapa).

[5.4] 2010.gada 10.septembrī Jūrmalas pilsētas dome pieņēmusi lēmumu Nr.646 „Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības kapitāla daļu

turētāja pārstāvja mēnešalgu” (lietas 106.lapa).

[5.5] 2010.gada 13.septembrī Jūrmalas pilsētas dome izdevusi rīkojumu Nr.370 rp „Par Kapitāla daļu pārvaldīšanas nodaļas vadītāja

pienākumu izpildītāja iecelšanu amatā” (lietas 7.-8.lapa), ar kuru /pers. F/ iecelts par par Kapitāla daļu pārvaldīšanas nodaļas vadītāja

pienākumu izpildītāju.

[5.6] 2010.gada 4.oktobrī Jūrmalas pilsētas dome noslēgusi ar /pers. F/ darba līgumu Nr.349 (lietas 48.-50.lapa).

[5.7] 2010.gada 25.oktobrī Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektora pienākumu izpildītājs apstiprinājis Jūrmalas pilsētas domes

Kapitāla daļu pārvaldīšanas nodaļas vadītāja amata aprakstu (lietas 18.-19.lapa).

[5.8] 2011.gada 17.februārī Jūrmalas pilsētas dome pieņēmusi lēmumu Nr.58 „Par Jūrmalas pilsētas domes Kapitāla pārvaldīšanas

nodaļas vadītāja iecelšanu amatā” (lietas 35.lapa).

[5.9] 2011.gada 18.februārī Jūrmalas pilsētas dome noslēgusi ar /pers. F/ vienošanos par grozījumiem 2010.gada 4.oktobra darba

līgumā Nr.349 (lietas 51.lapa).

[5.10] 2013.gada 4.aprīlī Jūrmalas pilsētas dome ārkārtas sēdē lēmusi par grozījumiem Jūrmalas pilsētas domes 2010.gada

4.februāra saistošajos noteikumos Nr.6 „Jūrmalas pilsētas pašvaldības nolikums”, kuras gaita un rezultāti fiksēti ārkārtas sēdes

protokolā Nr.7 (lietas 59.-61.lapa)

[5.11] 2013.gada 4.aprīlī Jūrmalas pilsētas dome ar lēmumu Nr.1 pieņēmusi Grozījumus Jūrmalas pilsētas domes 2010.gada

4.februāra saistošajos noteikumos Nr.6 „Jūrmalas pilsētas pašvaldības nolikums” (lietas 57.-58.lapa).

[5.12] 2013.gada 18.aprīlī ģimenes ārsts /pers. K/ izsniegusi /pers. F/ darbnespējas lapu B (lietas 23.lapa).

[5.13] 2013.gada 30.aprīlī /pers. F/ vērsies Jūrmalas pilsētas domē ar iesniegumu (lietas 25.lapa).

[5.14] 2013.gada 21.maijā Jūrmalas pilsētas dome nosūtījusi /pers. F/ vēstuli Nr.1.1-39.1/455 (lietas 62.-63.lapa).

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu, 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības

sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav

apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Lietā nav strīda par lietas faktiskajiem apstākļiem.

[7] Prasībā un apelācijas sūdzībā Prasītājs lūdzis cita starpā atzīt 2010.gada 4.oktobra darba līgumu Nr.349 (ar vēlākām papildus

vienošanās) par noslēgtu uz nenoteiktu laiku un atjaunot Prasītāju darbā Jūrmalas pilsētas domē Kapitāla daļu pārvaldīšanas nodaļas

vadītāja amatā. Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pirmās instances tiesa nav vispusīgi novērtējusi darba tiesisko attiecību

nodibināšanas apstākļus, analizējot tos kopsakarā un kontekstā ar Darba likuma 44.panta pirmās, piektās daļas nosacījumiem.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka nav tiesiska pamata atzīt 2010.gada 4.oktobrī starp pusēm noslēgto darba līgumu Nr.349 (ar

vēlākiem grozījumiem) par noslēgtu uz nenoteiktu laiku, kas savukārt ir pamats uzskatam, ka darba attiecības starp pusēm ir

izbeigušās 2013.gada 5.aprīlī.

Izvērtējot pušu paskaidrojumus apelācijas instances tiesas sēdē un lietas materiālus kopsakarā ar tiesību normu sistēmu, Civillietu

tiesu kolēģija atzīst, ka prasība un apelācijas sūdzības šajā daļā ir noraidāmas kā nepamatotas turpmāk norādīto iemeslu dēļ.

[7.1] Likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 14.panta pirmā daļa noteic – ja pašvaldības kapitāla

daļu turētājs ir pašvaldība, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības domes priekšsēdētājs.

No lietas materiāliem Civillietu tiesu kolēģijai ir pamats izdarīt secinājumu, ka 2010.gada 10.septembrī Jūrmalas pilsētas domei ir

radusies griba nodot pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesības citai personai.

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 14.panta otro daļu, Pašvaldības dome var

pieņemt lēmumu par pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesību nodošanu tās pašvaldības domes

struktūrvienības vadītājam, kurai ir uzticēta pašvaldībai piederošo kapitāla daļu pārvaldīšana.

Iztulkojot minēto tiesību normu Civillietu tiesu kolēģija konstatē, ka tā pieļauj pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšanas

tiesības nodot tikai tās pašvaldības domes struktūrvienības vadītājam, kurai ir uzticēta pašvaldībai piederošo kapitāla daļu

pārvaldīšana – tādējādi nevienai citai personai likums šīs tiesības nodot nepieļauj.

Lietā nav strīda par to, ka līdz 2010.gada 10.septembrim Jūrmalas pilsētas pašvaldības administrācijā nepastāvēja struktūrvienība,

kurai būtu uzticēta pašvaldībai piederošo kapitāla daļu pārvaldīšana.

Izvērtējot lietas materiālus Civillietu tiesu kolēģija konstatē, ka Jūrmalas pilsētas dome, likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla

daļām un kapitālsabiedrībām” 14.panta otrajā daļā ietverto nosacījumu izpildei, ir veikusi virkni mērķtiecīgu un secīgu darbību, kuras

apstiprina lietas materiālos esošie rakstveida pierādījumi:

1 ) 2010.gada 10.septembrī Jūrmalas pilsētas dome ar lēmumu Nr.56 pieņēmusi Grozījumus Jūrmalas pilsētas domes 2010.gada

4.februāra saistošajos noteikumos Nr.6 „Jūrmalas pilsētas pašvaldības nolikums”;

2 ) 2010.gada 10.septembrī Jūrmalas pilsētas dome pieņēmusi lēmumu Nr.644 „Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada

3.decembra lēmumā Nr.911 „Par Jūrmalas pašvaldības administrācijas reorganizāciju un darbinieku skaita (darba vietu) saraksta

apstiprināšanu Jūrmalas pašvaldībā””;

3 ) 2010.gada 10.septembrī Jūrmalas pilsētas dome ar lēmumu Nr.64 apstiprinājusi Jūrmalas pilsētas domes Kapitāla daļu

pārvaldīšanas nodaļas nolikumu;

4) 2010.gada 13.septembrī Jūrmalas pilsētas dome izdevusi rīkojumu Nr.370 rp „Par Kapitāla daļu pārvaldīšanas nodaļas vadītāja

pienākumu izpildītāja iecelšanu amatā”, ar kuru /pers. F/ iecelts par par Kapitāla daļu pārvaldīšanas nodaļas vadītāja pienākumu

izpildītāju;

5) 2010.gada 4.oktobrī Jūrmalas pilsētas dome noslēgusi ar /pers. F/ darba līgumu Nr.349 (ar vēlākām vienošanās), pieņemot /pers.

F/ par Kapitāla daļu pārvaldīšanas nodaļas vadītāju.

Izvērtējot visu šo darbību kopumu kopsakarā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 14.panta

otrajā daļā noteikto, un Atbildētājas pārstāves paskaidrojumiem apelācijas instances tiesas sēdē, Civllietu tiesu kolēģija atzīst, ka

Jūrmalas pilsētas dome ir vēlējusies tieši /pers. F/ nodot pašvaldībai piederošo kapitāla daļu pārvaldīšanas tiesības un visas augstāk

minētās darbības veikusi tiesību normās ietverto formālo prasību izpildei.

No pušu paskaidrojumiem tiesas sēdē Civillietu tiesu kolēģija konstatē – lietā nav strīda par to, ka: 1) Prasītājs uz 2010.gada

13.septembra Jūrmalas pilsētas domes rīkojuma Nr.370 rp „Par Kapitāla daļu pārvaldīšanas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja

iecelšanu amatā” (turpmāk arī – Rīkojums Nr.370) pieņemšanas brīdi; 2) 2010.gada 4.oktobrī Jūrmalas pilsētas domes un /pers. F/

darba līguma Nr.349 (turpmāka arī – Darba līgums) noslēgšanas brīdi, bija Jūrmalas pilsētas pašvaldības deputāts, kā arī vienlaicīgi

bijis Administratīvās komisijas priekšsēdētājs.

Izvērtējot visus minētos apstākļus kopsakarā, Civillietu tiesu kolēģijai ir pamats secināt, ka visas iepriekš minētās Atbildētājas

darbības (tajā skaitā Darba līguma noslēgšana) ir tikušas veiktas ar vienu konkrētu mērķi – nodot pašvaldības deputātam /pers. F/

pašvaldības kapitāldaļu pārvaldīšanas tiesības.

Pie šādiem apstākļiem Civillietu tiesu kolēģija atzīst – konkrētajā gadījumā Darba līguma noslēgšanas primārais mērķis nav bijis

patiesu darba tiesisko attiecību (darba devēja un darbinieka) nodibināšana, bet gan pašvaldības kapitāldaļu pārvaldīšanas tiesību

nodošanas nodrošināšana no likuma formālo prasību izpildes viedokļa – puses faktiski bijušas spiestas noslēgt Darba līgumu, lai tiktu

izpildītas likuma formālās prasības attiecībā uz konkrētu personu – Prasītāju.

izpildītas likuma formālās prasības attiecībā uz konkrētu personu – Prasītāju.

Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā nav būtiskas nozīmes Prasītāja izglītības un pieredzes, par ko Prasītāja pārstāve iesniegusi

rakstveida pierādījumus, atbilstībai Kapitāla daļu pārvaldīšanas nodaļas vadītājam nepieciešamajām formālajām prasībām, jo

Atbildētāja pārstāve šīs Prasītāja kvalitātes nav apstrīdējusi, kā arī nav iesniegti nekādi pierādījumi tam, ka Prasītāja profesionālā

atbilstība vispār būtu tikusi vērtēta ieceļot viņu amatā un noslēdzot Darba līgumu.

Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā nav nozīmes arī apelācijas sūdzībā izteiktajam argumentam, ka Kapitāla daļu pārvaldīšanas nodaļas

vadītāja amats ir uzņēmumā esošs pastāvīgs amats, jo iepriekš tiesa ir izanalizējusi šī amata izveidošanas mērķi un būtību.

Apkopojot visu iepriekš minēto Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka pušu starpā pastāvējušas izteiktas uzticības attiecības – pušu

griba noslēdzot Darba līgumu bijusi vērsta uz pašvaldības kapitāldaļu pārvaldīšanas tiesību nodošanu konkrētai personai

(Prasītājam), nevis patiesu darba tiesisko attiecību nodibināšanu.

Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā pirmās instances tiesa nav pietiekamu uzmanību pievērsusi Darba līguma noslēgšanas mērķa un

būtības noskaidrošanai, lai gan minētais apstāklis ir ļoti būtisks šī strīda izšķiršanā.

[7.2] Darba līguma 3.punkts noteic, ka puses uzsāk darba tiesiskās attiecības ar 2010.gada 13.septembri un līgums tiek

noslēgts uz darbinieka kā kapitāla daļu turētāja pilnvaru laiku.

Darba likuma 44.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka darba līgumu uz noteiktu laiku var noslēgt, lai veiktu noteiktu īslaicīgu

darbu, ar to saprotot darbu tādās darbības jomās, kurās darba līgums parasti netiek slēgts uz nenoteiktu laiku, ņemot vērā attiecīgās

nodarbošanās raksturu vai arī attiecīgā darba pagaidu raksturu.

Šī paša panta otrā daļa noteic, ka šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētos darbus nosaka Ministru kabinets.

Darba likuma 44.panta ceturtā daļa noteic, ka uz noteiktu laiku noslēgtā darba līgumā norāda darba līguma beigu termiņu vai arī

apstākļus, kas liecina par attiecīgā darba pabeigšanu.

Šī paša panta piektā daļa noteic, ka, ja darba līgumā nav norādīts laiks, uz kādu tas noslēgts, vai arī ja atbilstoši apstākļiem

nav pieļaujama darba līguma noslēgšana uz noteiktu laiku, līgums atzīstams par noslēgtu uz nenoteiktu laiku. Šajā gadījumā attiecīgi

piemērojami šā likuma 122. un 123.panta noteikumi. Prasības termiņš sākas ar dienu, kad beidzies termiņš, uz kādu noslēgts darba

līgums. Šie noteikumi neattiecas uz personām, kuras norādītas šā panta trešajā daļā.

Darba likuma 44.panta sestā daļa noteic, ka uz darbinieku, ar kuru noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku, attiecināmi tādi

paši noteikumi kā uz darbinieku, ar kuru noslēgts darba līgums uz nenoteiktu laiku.

Šī panta septītā daļa noteic, ka darba devējs informē darbinieku, ar kuru noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku, par brīvajām

darba vietām uzņēmumā, kurās darbinieku var nodarbināt uz nenoteiktu laiku. Darba devējs informē darbinieku pārstāvjus par

iespējām uzņēmumā nodarbināt darbiniekus uz noteiktu laiku, ja darbinieku pārstāvji šādu informāciju pieprasa.

Ministru kabineta 2002.gada 6.augusta noteikumu Nr.353 „Noteikumi par darbiem jomās, kurās darba līgums parasti netiek slēgts uz

nenoteiktu laiku” 2.2.2.punkts noteic, ka Darbi jomās, kurās darba līgums parasti netiek slēgts uz nenoteiktu laiku, ir īpašumu

pārvaldīšana.

Tiesa iepriekš nodibināja, ka Prasītāja un Atbildētājas darba tiesiskās attiecības tikušas noslēgtas citu tiesību normu formālo prasību

izpildei ar mērķi nodot Prasītājam, kā pašvaldības deputātam, pašvaldības kapitāldaļu pārvaldīšanas tiesības.

Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 1.pants noteic, ka Republikas pilsētas domi un novada domi (turpmāk

— dome) ievēlē vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem. Domes kārtējās vēlēšanas notiek

jūnija pirmajā sestdienā.

Izvērtējot Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma normas kopsakarā ar likuma „Par valsts un pašvaldību

kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 14.pantu, Civillietu tiesu kolēģija nonāk pie secinājuma, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs

realizē pašvaldības kapitāldaļu pārvaldīšanas tiesības, vai arī pašvaldības dome var nodot šīs tiesības citai personai, tikai šīs

pašvaldības domes deputātu pilnvaru termiņā.

Līdz ar ko uzticības attiecības, uz kuru pamata pašvaldības dome nolemj pašvaldības kapitāldaļu pārvaldīšanas tiesības nodot domes

struktūrvienības vadītājam, vienmēr ir terminētas – to termiņš beidzas beidzoties šīs domes deputātu pilnvaru termiņam, vai arī domei

lemjot par kapitāldaļu pārvaldīšanas tiesību nodošanu atpakaļ domes priekšsēdētājam.

Ņemot vērā iepriekš norādīto uzticības attiecību terminētību (beztermiņa uzticības attiecību iespējamību izslēdz tiesību normas),

terminētas vienmēr būs arī šo uzticības attiecību realizācijas nodrošināšanai nodibinātās darba tiesiskās attiecības.

Konkrētajā gadījumā 2013.gada 4.aprīlī Jūrmalas pilsētas dome ārkārtas sēdē lēmusi par grozījumiem Jūrmalas pilsētas domes

2010.gada 4.februāra saistošajos noteikumos Nr.6 „Jūrmalas pilsētas pašvaldības nolikums”, kā rezultātā kapitāldaļu pārvaldīšanas

tiesības nodotas atpakaļ domes priekšsēdētājam un ir iestājies Darba līguma 3.punktā ietvertais nosacījums attiecībā uz tā termiņu –

beidzoties pušu starpā esošajām uzticības attiecībām beidzas arī to nodrošināšanas realizācijai nodibinātās darba attiecības.

Civillietu tiesu kolēģijai nerodas šaubas par to, ka pašvaldības kapitāldaļu pārvaldīšanas tiesības pēc būtības ir pašvaldības īpašuma

pārvaldīšana, un pamatojoties uz lietā iepriekš nodibināto, nav pamata pirmās instances tiesas spriedumā ietverto secinājumu par

darba līguma terminētību, apšaubīšanai – Darba līguma terminētība konkrētajā gadījumā ir saistāma ar tā noslēgšanas pamatā

esošajām terminētajām uzticības attiecībām, kurām beidzoties beidz pastāvēt arī darba attiecības, kas arī ir atspoguļots pašā Darba

līguma saturā. Civillietu tiesu kolēģijai nav izdevies iegūt pierādījumus pretēju secinājumu izdarīšanai.

Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā, formālas darba attiecības, kuras nodibinātas ar mērķi nodrošināt uzticības attiecību realizāciju,

nebauda tādu pat tiesisku aizsardzību no Darba likuma puses, kādu bauda patiesas darba tiesiskās attiecības.

Pie šādiem apstākļiem Civillietu tiesu kolēģijai nav pamata apmierināt prasību un apelācijas sūdzību šajā daļā – atzīt Darba līgumu

par noslēgtu uz nenoteiktu laiku. Ņemot vērā, ka Darba līgums bijis noslēgts uz noteiktu laiku, kurš ir notecējis 2013.gada 5.aprīlī, nav

tiesiska pamata arī Prasītāja atjaunošanai darbā.

[8] No lietas materiāliem Civillietu tiesu kolēģija konstatē, ka Prasībā un apelācijas sūdzībā Prasītājs ir izvirzījis vairākus mantiskus

prasījumus – lūgts piedzīt no Atbildētājas par labu Apelatoram slimības naudu Ls 399,72, darba samaksu par laiku no 2013.gada

30.aprīļa līdz 2014.gada 23.aprīlim. Gadījumā ja prasība tiek noraidīta, lūgts piedzīt no Atbildētāja par labu Apelatoram, pamatojoties

uz Darba likuma 149.panta piektās daļas noteikumiem, kompensāciju par 70 neizmantotām atvaļinājuma dienām Ls 5 087,60

apmērā, kā arī ar lietas vešanu saistītos izdevumus Ls 302,50 apmērā.

Apelācijas sūdzībā norādīts – tiesa pat nav apsvērusi, vai noraidot prasību par atjaunošanu darbā, no Atbildētāja nebūtu piedzenama

vismaz darba samaksa par Darba likumā paredzēto minimālo paziņošanas termiņu – divām nedēļām, ko Atbildētājs nav ievērojis.

[8.1] Vērtējot prasījumus par darba samaksas piedziņu par laiku pēc 2013.gada 30.aprīļa līdz 2014.gada 23.aprīlim un slimības

naudas piedziņu, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka to apmierināšanai iztrūkst tiesisks pamats.

Lietas materiāliem ir pievienotas Prasītāja: 1) darbnespējas lapas A kopija (lietas 100.lapa), saskaņā ar kuru Prasītājam noteikta

darbnespēja laika posmā no 2013.gada 8.aprīļa līdz 2013.gada 17.aprīlim darbnespējas lapa B kopija (lietas 23.lapa), saskaņā ar

kuru Prasītājam noteikta darbnespēja laika posmā no 2013.gada 18.aprīļa līdz 2013.gada 30.aprīlim.

No lietas materiāliem izriet, ka darba attiecības starp pusēm ir izbeigušās 2013.gada 5.aprīlī, pēc tam kad 2013.gada 4.aprīlī

Jūrmalas pilsētas dome ar lēmumu Nr.1 pieņēmusi Grozījumus Jūrmalas pilsētas domes 2010.gada 4.februāra saistošajos

noteikumos Nr.6 „Jūrmalas pilsētas pašvaldības nolikums” (atcelts Kapitāla daļu pārvaldīšanas nodaļas vadītājam agrāk noteiktais

deleģējums pieņemt likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus).

Civillietu tiesu kolēģija atzīst – ņemot vērā, ka laika periodos, par kuriem Prasītājs lūdz piedzīt darba samaksu un slimības naudu,

starp Prasītāju un Atbildētāju darba attiecības vairs nepastāvēja, nav tiesiska pamata šo prasījumus apmierināšanai.

Pie šādiem apstākļiem prasība un apelācijas sūdzība daļā par darba samaksas un slimības naudas piedziņu ir noraidāma kā

nepamatota.

[8.2] Apelācijas sūdzībā norādīts – tiesa pat nav apsvērusi, vai noraidot prasību par atjaunošanu darbā, no Atbildētāja nebūtu

piedzenama vismaz darba samaksa par Darba likumā paredzēto minimālo paziņošanas termiņu – divām nedēļām, ko Atbildētājs nav

ievērojis. Tiesa apelatora ieskatā ir ignorējusi judikatūrā izteiktās atziņas par paziņošanas mērķi – ļaut darbiniekam sagatavoties

darba tiesisko attiecību izbeigšanai un saņemt darba samaksu par šo periodu.

Darba likuma 113.panta otrā daļa noteic, ka, ja darba līgumā, kas noslēgts uz noteiktu laiku, nav noteikts beigu termiņš, darba

devējam ir pienākums rakstveidā paziņot darbiniekam par gaidāmo darba tiesisko attiecību izbeigšanos ne vēlāk kā divas nedēļas

iepriekš.

Lietā nav strīda par to, ka Prasītājam nav paziņots par darba tiesisko attiecību izbeigšanu minētajā tiesību normā noteiktajā termiņā –

Prasītājs par uzzinājis personiski piedaloties Jūrmalas domes sēdē 2013.gada 4.aprīlī.

Darba likuma 59.pants noteic, ka Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un

normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar

darbu.

Tomēr, Darba likuma 113.panta otrajā daļā noteiktā paziņošanas termiņa neievērošanas gadījumā, Darba likuma normas nenoteic

darba dēvējam pienākumu samaksāt darbiniekam jebkādu samaksu, kompensāciju vai atlīdzību par šādu nepaziņošanu.

Pie nodibinātajiem apstākļiem Prasītāja apelācijas sūdzībā ietvertais arguments ir noraidāms kā nepamatots.

[8.3] Prasītājs, prasības par atjaunošanu darbā noraidīšanas gadījumā, lūdzis piedzīt kompensāciju par neizmantotām 70 atvaļinājuma

dienām Ls 5087,60 apmērā. Prasībā Prasītājs norādījis, ka viņa vidējā dienas izpeļņa ir bijusi Ls 72,68.

Pirmās instances tiesa, atsaucoties uz 2010.gada 30.marta Ministru kabineta noteikumiem Nr.311 „Noteikumi par valsts vai

pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un

atbildīgā darbinieka atlīdzību” prasījumu par neizmantotā atvaļinājuma kompensācijas piedziņu noraidījusi, norādot, ka prasība šajā

daļā celta pret neīsto atbildētāju.

Civillietu tiesu kolēģija šādam pirmās instances tiesas secinājumam nevar piekrist turpmāk norādīto iemeslu dēļ.

Darba likuma 149.panta pirmā daļa noteic, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds

atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. [...].

Darba likuma 73.pants noteic, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks atrodas

ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā.

Šī paša panta piektā daļa noteic, ka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad

darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis.

2010.gada 30.marta Ministru kabineta noteikumi Nr.311 „Noteikumi par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu,

padomes un valdes locekļa, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību” (turpmāk arī – Noteikumi

Nr.311) 1.1.3.punkts noteic, ka noteikumi nosaka pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvju un atbildīgo darbinieku atlīdzību.

Šo pašu noteikumu 1.1.5.punkts noteic, ka noteikumi nosaka naudas līdzekļu apmēru, kādu pašvaldības kapitālsabiedrība drīkst

pārskaitīt kapitāla daļu turētājam, lai izmaksātu mēnešalgu kapitāla daļu turētāja pārstāvjiem un atbildīgajiem darbiniekiem.

Darba līguma 3.1.punkts noteic, ka darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu ne īsāku kā četras kalendārās

nedēļas, neieskaitot svētku dienaas, kā arī uz normatīvajos aktos paredzētajiem citiem atvaļinājumu veidiem.

Iepriekš Civillietu tiesu kolēģija nodibinājusi, ka Prasītājam bijušas darba tiesiskās attiecības ar Atbildētāju sākot no 2010.gada

13.septembra līdz 2013.gada 5.aprīlim.

Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā iepriekš nodibinātais Darba līguma noslēgšanas mērķis (uzticības attiecību realizācijas

nodrošināšana) nekādā veidā neietekmē Prasītāja tiesības izmantot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, vai tā neizmantošanas

gadījumā – saņemt kompensāciju.

Lietā nav strīda par to, ka visā šajā laika posmā Prasītājs nav izmantojis viņam pienākošos atvaļinājumu, kā arī nav saņēmis jebkādu

kompensāciju par neizmantotām atvaļinājuma dienām.

No lietas materiāliem Civillietu tiesu kolēģija konstatē – Atbildētāja nav apstrīdējusi Prasītāja aprēķināto vidējo dienas izpeļņu Ls

72,68 apmērā, kā arī nav apstrīdējusi Prasītāja aprēķināto tam pienkākošos atvaļinājuma dienu skaitu.

Lietas materiāliem pievienots 2010.gada 10.septembra Jūrmalas pilsētas domes lēmums Nr.646 „Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības

kapitāla daļu turētāja pārstāvja mēnešalgu”.

Izvērtējot minēto lēmumu kopsakarā ar citiem lietas materiāliem un tiesību normām Civillietu tiesu kolēģija atzīst – Atbildētāja,

nodibinot darba attiecības ar Prasītāju, ir noteikusi viņam mēnešalgu, kura tiek maksāta nevis no Jūrmalas pilsētas pašvaldības

budžeta, bet gan no Jūrmalas pilsētas pašvaldībai piederošo kapitālsabiedrību budžeta, pie tam nosakot cik kurai kapitālsabiedrībai

jāmaksā Prasītājam mēnešalga, līdz ar ko uzskatāms, ka Atbildētāja ir noteikusi arī noteiktu atvaļinājuma gadījumā izmaksājāmās

atvaļinājuma naudas apmēru.

Vērtējot kopsakarā kopsakarā Darba likuma normas, likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”

14.panta otrajā daļā noteikto, 2010.gada 30.marta Ministru kabineta noteikumus Nr.311 „Noteikumi par valsts vai pašvaldību

kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā

darbinieka atlīdzību” un Darba līgumu, Civillietu tiesu kolēģija atzīst: 1) Atbildētāja noteikusi Prasītājam noteiktu mēnešalgu (līdz ar ko

arī atvaļinājuma naudas apmēru); 2) mēnešalgu (arī atvaļinājuma naudu) ar Atbildētājas rīkojumu uzdots noteiktās daļās maksāt

pašvaldības kapitālsabiedrībām; 3) Prasītājam saskaņā ar darba likumu un Darba līgumu ir tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu; 4)

Prasītājs atvaļinājumus nav izmantojis, bet kompensāciju nav saņēmis.

Pie šādiem apstākļiem Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā pastāv tiesisks pamats piedzīt no Atbildētājas par labu Prasītājam

kompensāciju par neizmantotajām atvaļinājuma dienām.

Nepamatots ir Atbildētājas iebildums, ka prasība par atvaļinājuma kompensācijas piedziņu ceļama pret pašvaldības

kapitālsabiedrībām, jo Prasītājam nav tiesiska pamata šāda prasījuma celšanai pret kapitālsabiedrībām, jo starp Prasītāju un

pašvaldības kapitālsabiedrībām darba attiecības nepastāvēja.

Pie nodibinātajiem apstākļiem no Atbildētājas par labu Prasītājai piedzenama kompensācija par neizmantotajām atvaļinājuma

dienām Ls 5087,60 apmērā.

[9] Apelācijas sūdzībā norādīts – tiesa noraidījusi Apelatora argumentu, ka, ja darba līgums tiktu atzīts par noslēgtu uz noteiktu laiku,

Atbildētājs nav izpildījis Darba līguma 44.panta septītajā daļā noteikto pienākumu – informēt Apelatoru par brīvajām darba vietām

uzņēmumā, jo noslēgtā Darba līguma noteikumi un faktiskie apstākļi pierāda to, ka Prasītājs ir strādājis uz terminēta līguma pamata,

turklāt, konkrēto darba attiecību terminētība izriet arī no likuma.

Civillietu tiesu kolēģija jau iepriekš (skat. punktu [7.2]) atzina, ka formālas darba attiecības, kuras nodibinātas ar mērķi nodrošināt

uzticības attiecību realizāciju, nebauda tādu pat tiesisku aizsardzību no Darba likuma puses, kādu bauda patiesas darba tiesiskās

attiecības.

Civillietu tiesu kolēģija atzīst – lietā nodibinātais par Darba līguma noslēgšanas mērķi dot pamatu uzskatīt, ka Prasītājs nebauda

Darba līguma 44.panta septītajā daļā noteikto darbinieka aizsardzību, līdz ar ko Atbildētājai nebija nekāda tiesiska pienākumu

informēt Prasītāju par brīvajām darba vietām Jūrmalas domes administrācijā.

Bez tam no lietas materiāliem izriet, ka Prasītājs šajā laikā pildīja Jūrmalas domes deputāta un Administratīvās komisijas

priekšsēdētāja pienākumus.

Pie šādiem apstākļiem Civillietu tiesu kolēģija atzīst šo prasības un apelācijas sūdzības argumentu par nepamatotu.

[10] Prasītājs apelācijas sūdzībā norādījis, ka tiesa nepareizi interpretējusi likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un

kapitālsabiedrībām” 14.pantu un kļūdaini piemērojusi to pušu starpā pastāvējušām tiesiskajām attiecībām un to izbeigšanai,

nepamatoti uzskatot to par speciālo normu.

Izvērtējot tiesību normas to savstarpējā kopsakarā Civillietu tiesu kolēģija konstatē, ka pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldīšana ir

šaura, specifiski reglametēta joma, kurpretim Darba likums reglametē vispārīgi darba attiecības visās jomās.

Pie šādiem apstākļiem, atsaucoties uz vispārtzītā tiesību doktrīnā nostiprināto normu hierarhijas sistēmu, Civillietu tiesu kolēģijai nav

pamata apšaubīt pirmās instances tiesas spriedumā izdarītos secinājumus attiecībā uz tiesību normu hierarhiju.

[11] Civillietu tiesu kolēģija padziļināti nevērtē citus apelācijas sūdzībā ietvertos argumentus un apsvērumus, jo tas nozīmētu atkārtoti

vērtēt apstākļus, kuri jau analizēti sprieduma daļā par Prasītāja un Atbildētājas darba tiesisko attiecību noslēgšanas mērķi un Darba

līguma terminētību.

[12] Atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrajā daļa noteiktajam, sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto,

bet nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma

6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

Ievērojot minēto, no Atbildētājas par labu Prasītājam piedzenamās kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu apmērs nosakāms

euro, proti, 7239 euro apmērā.

[13] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmērām [...].

Prasītājs lūdzis piedzīt no Atbildētājas ar lietas vešanu saistītos izdevumus 430,42 euro apmērā. Lietas materiāliem pievienoti reķins

un maksājumu apliecinoši dokumenti saskaņā ar kuriem Prasītājs samaksājis atlīdzību par juridiskajiem pakalpojumiem advokātu

birojam /Nosaukums A/ Ls 302,50, jeb pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa 430,42 euro.

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punta a) apakšpunkts noteic, ka atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai

prasībās,kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30

procentiem no prasījumu apmierinātās daļas.

Pamatojoties uz to, ka Civillietu tiesu kolēģijas apmierinātā prasības summa ir 7239, un Prasītāja lūgtie ar lietas vešanu saistītie

izdevumi 430,42 euro, nepārsniedz Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punta a) apakšpunktā noteikto, no Atbildētājas par

labu Prasītājam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi 430,42 euro apmērā.

No lietas materiāliem Civillietu tiesu kolēģija konstatē, ka Prasītājs bijis atbrīvots no valsts nodevas samaksas saskaņā ar

Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 1.punktu.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no

atbildētāja valsts ienākumos.

Pie šādiem apstākļiem saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta c) apakšpunktu no Atbildētājas valsts

ienākumos piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 523,30 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 15,82 euro.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam nosakāms, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 204.¹, 432.-434.panta, Civillietu tiesu kolēģija

nosprieda:

apmierināt daļēji /pers. F/ prasību pret Jūrmalas pilsētas domi par darba līguma atzīšanu par noslēgtu uz nenoteiktu termiņu,

atjaunošanu darbā, slimības naudas, darba samaksas un kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu piedziņu.

Piedzīt no Jūrmalas pilsētas domes par labu /pers. F/, personas kods /personas kods/, kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu

7239 euro (septiņi tūkstoši divi simti trīsdesmit deviņi euro).

Noraidīt /pers. F/prasību pret Jūrmalas pilsētas domi par darba līguma atzīšanu par noslēgtu uz nenoteiktu termiņu, atjaunošanu

darbā, slimības naudas un darba samaksas piedziņu.

Piedzīt no Jūrmalas pilsētas domes valsts ienākumos tiesas izdevumus – valsts nodevu 523,30 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 15,82 euro, kopā 539,12 euro (pieci simti divpadsmit euro 30 centi).

Piedzīt no Jūrmalas pilsētas domes par labu /pers. F/, personas kods /personas kods/, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 430,42

euro (četri simti trīsdesmit euro 42 centi).apmērā.

Noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no pilna12] Atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrajā daļa

noteiktajam, sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu

konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

Ievērojot minēto, no Atbildētājas par labu Prasītājam piedzenamās kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu apmērs nosakāms

euro, proti, 7239 euro apmērā.

sprieduma sastādīšanas dienas – 2014.gada 21.maija, Augstākās tiesas Civillietu departamentam, kasācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas apgabaltiesā.

Tiesneši V.Vazdiķis

M.Ābele

I.Celmiņa