Legislator Case Law & Legislation
A420339916 / A42-01188-17 ECLI:LV:ADRJRIT:2017:1213.A420339916.1.S AI generated

Court partially allowed appeal against property tax, ruling high rate applies until building permit extension expires.

Case Number A420339916 / A42-01188-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court partially dismissed the applicant's request to cancel the mayor's decision regarding property tax. The applicant argued that the building project was merely renovation and did not impact the public, but the court found the high tax rate legally applicable until the building permit's validity period expired. Consequently, the court ordered the cancellation of the additional tax calculation for the period from August to December 2016 while rejecting the rest of the claim.

Legislator headnote

AI generated

Section 3, Paragraph 1, Subsection 6 of the Law on Property Tax; The elevated property tax rate applies to real estate where the building permit validity period has expired, regardless of whether the work constitutes new construction or renovation.

Keywords

AI generated
property tax rate building permit expiry administrative appeal tax liability period renovation vs construction

Cited Legislation

AI generated
Law on Property Tax, Section 3, Paragraph 1, Subsection 6
Administrative Procedure Law, Article 126, Paragraph 1
Administrative Procedure Law, Article 246, Paragraph 2

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. A42-01188-17/18

ECLI:LV:ADRJRIT:2017:1213.A420339916.1.S

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2017. gada 13. decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese A.Zariņa,

piedaloties pieteicējam /Pers. A/ un atbildētājas Rīgas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes pārstāvjiem /pers. C/ un /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Rīgas domes priekšsēdētāja

2016. gada 27. oktobra lēmuma Nr. 2?30/RD?16?408-ap atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde ar 2016. gada 29. jūnija maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli 2016. gadam

Nr. PIPN?16?314985?mp/PIP-16?66506-AL/5-7 pārrēķināja pieteicējam /pers. A/ nekustamā īpašuma nodokli trīs procentu apmērā no nekustamā

īpašuma kadastrālās vērtības par nekustamo īpašumu /adrese/. Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2016. gada 29. augusta lēmumu

Nr. PIP-16-15333-ap maksāšanas paziņojums atstāts negrozīts. Pieteicējs minēto lēmumu apstrīdēja.

[2] Rīgas domes priekšsēdētājs ar 2016. gada 27. oktobra lēmumu Nr. 2-30/RD-16-408-ap sākotnējo lēmumu atstāja negrozītu. Lēmumā

norādīti tālāk minētie apsvērumi.

[2.1] Dzīvojamajai ēkai /adrese/, 2012. gada 20. oktobrī ir beidzies Rīgas pilsētas būvvaldes izsniegtās būvatļaujas derīguma termiņš. Minētā ēka

līdz 2013. gada 31. decembrim nav nodota ekspluatācijā, kā arī būvatļauja nav atjaunota līdz 2014. gada 31. decembrim.

[2.2] Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 58. punktu piemērojama minētā likuma 3. panta 1.6 daļā noteiktā

nodokļa aplikšanas kārtība līdz būves nodošanai ekspluatācijā.

[2.3] Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde pamatoti pārrēķināja nekustamā īpašuma nodokli trīs procentu apmērā no nekustamā īpašuma

kadastrālās vērtības.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2016. gada 25. novembrī saņemts pieteicēja pieteikums par Rīgas domes priekšsēdētāja 2016. gada 27. oktobra

lēmuma Nr. 2-30/RD-16-408-ap atcelšanu. Pieteikumā norādīti tālāk minētie apsvērumi.

[3.1] Trīs procentu likme nekustamā īpašuma nodoklim ir noteikta ar mērķi pasargāt sabiedrību un vidi no ilgstoša būvniecības procesa, kā arī

dzīves kvalitātes pasliktināšanās ilgstošu būvdarbu dēļ gadījumos, ja būve noteiktajā laikā netiek pabeigta un nodota ekspluatācijā, kā arī novērst

nodošanas ekspluatācijā novilcināšanu nolūkā izvairīties no nodokļa maksājumiem. Nekustamais īpašums /adrese/, jau sen ir nodots ekspluatācijā.

Būvprojekts ir saistīts ar esošās ēkas uzlabošanu, bet ne jaunceltnes būvniecību. Būvdarbu veikšana sabiedrību, ēkas īpašniekus neietekmē, vidi

nedegradē.

[3.2] Rīgas pilsētas būvvalde 2016. gada 26. jūlijā ir pagarināja 2010. gada 14. oktobra būvatļaujas Nr. BV-10-634-abv/Z termiņu līdz

2017. gada 10. jūlijam. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais būvdarbu veikšanas termiņš.

[4] Rīgas dome un Rīgas pilsētas būvvalde iesniedza paskaidrojumu, kurā norādīts, ka pieteicēja pieteikums nav pamatots un ir noraidāms,

pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un sākotnējā lēmumā norādītajiem apsvērumiem. Paskaidrojumā papildus norādīts tālāk minētais.

[4.1] Nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā piemērotās tiesību normas nav attiecināmas vienīgi uz no jauna būvējamām ēkām.

[4.2] Līdz likumā noteiktajam termiņam (2014. gada 31. decembris) būvatļaujas derīguma termiņš bija beidzies, būvatļauja nebija atjaunota, tās

termiņš netika pagarināts. Iestāde pamatoti piemēroja paaugstināto nodokļa likmi.

[4.3] Pieņemšana ekspluatācijā ir ne tikai ēkas, bet jebkura būvobjekta, kas uzsākts, pamatojoties uz izdoto būvatļauju, un īstenots pēc

būvprojekta nosacījumiem, pieņemšana ekspluatācijā.

[5] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja, papildus paskaidrojot, ka nodokļa aprēķins līdz būvatļaujas saņemšanai bija pamatots. Atbildētājas

pārstāvji pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādīto argumentu pamata, papildus paskaidrojot, ka strīdus normas mērķis ir

novērst ilgstošu būvniecības procesu.

Motīvu daļa

[6] Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 58. punkts paredz, ka būvēm, kuru būvniecībai pirms 2013. gada 1. jūlija ir

izsniegta būvatļauja, bet tās derīguma termiņš beidzies līdz 2013. gada 31. decembrim un būves nav nodotas ekspluatācijā, un līdz 2014. gada

31. decembrim būvatļaujas nav atjaunotas, ar 2015. gada 1. janvāri piemēro šā likuma 3. panta 1.6 daļā noteikto nodokļa aplikšanas kārtību līdz būves

nodošanai ekspluatācijā.

Pieteicējs par strīdus būvi bija saņēmis būvatļauju, tās derīguma termiņš beidzās 2012. gada 20. oktobrī, līdz 2014. gada 31. decembrim būvatļauja

nebija atjaunota, būve nav pieņemta ekspluatācijā (lietas 23. lapa). Par minētajiem faktiskajiem apstākļiem lietas dalībnieku starpā nav strīda. Minētā

tiesību norma konkrētajā gadījumā bija piemērojama. Vienlaikus lietas izskatīšanas laikā iestādē pieteicējs pagarināja būvatļaujas termiņu. Lietas

dalībnieku starpā pastāv strīds par to, vai būvatļaujas pagarināšana pēc 2014. gada 31. decembra pieļauj likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli”

3. panta 1.6 daļā noteiktās nekustamā īpašuma nodokļa likmes piemērošanu.

[7] Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta 1.6 daļa paredz, ka būvi, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais

kopējais būvdarbu veikšanas ilgums, ar nākamo mēnesi pēc būvniecības termiņa izbeigšanās līdz mēnesim, kad parakstīts akts par būves pieņemšanu

ekspluatācijā, apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3 procentu apmērā, ja to ir noteikusi pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē

ne vēlāk kā līdz pirmstaksācijas gada 1. novembrim, no lielākās turpmāk minētās kadastrālās vērtības: 1) būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības; 2)

būves kadastrālās vērtības.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka minētās tiesību normas mērķis ir veicināt būvniecības procesa dalībnieku iekļaušanos normatīvajā aktā

noteiktajos būvniecības termiņos, nosakot vienādu regulējumu, gan tiem, kuri būvatļaujas saņēmuši pirms maksimālā būvniecības termiņa noteikšanas ar

normatīvo aktu, gan tiem, kuri būvatļaujas saņēmuši pēc maksimālā būvniecības termiņa noteikšanas ar normatīvo aktu. Lai pasargātu sabiedrību un vidi

no ilgstoša būvniecības procesa, kā arī dzīves kvalitātes pasliktināšanās ilgstošu būvdarbu dēļ, gadījumos, kad būve noteiktajā laikā netiek pabeigta un

nodota ekspluatācijā, likumprojekts paredz papildināt likuma 3. pantu ar jaunu daļu, nosakot, ka būvi, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos

noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums, līdz būves pieņemšanas ekspluatācijā apstiprināšanai pašvaldībā apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa

likmi trīs procentu apmērā (http://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/0/E7B435ACC9EFE112C2257BF7004788DD?OpenDocument).

No likumprojekta anotācijas izriet, ka tiesību normas izstrādātājam bija mērķis sakārtot būvniecības nozari, samazināt būvdarbu veikšanas

termiņus. No likumprojekta anotācijas neizriet, ka papildu nodokļa slogs būtu plānots arī tajos gadījumos, ja būvatļaujas termiņš būtu pagarināts pēc

2014. gada 31. decembra.

Arī no Finanšu ministrijas tiesai sniegtā skaidrojuma izriet, ka, pieņemot šādu tiesisko regulējumu, bija plānots veicināt, lai nekustamā īpašuma

īpašnieki sakārtotu ar būvniecības procesu saistītos dokumentus, proti, savlaicīgi pagarinātu būvatļaujas vai nodotu ēkas ekspluatācijā. Finanšu ministrija

norāda, ka likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta 1.6 daļā noteiktā nodokļu likme ir piemērojama tik ilgi, kamēr īpašnieks nav sakārtojis

attiecīgo būvatļauju vai nodevis attiecīgo ēku ekspluatācijā (lietas 62.?64. lapa).

[8] Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 171. punkts noteic, ka objektiem, kuru būvdarbi ir

likumīgi uzsākti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, kuru projekta risinājumi atbilst attiecīgā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām un

kuriem nepieciešams pagarināt vai atjaunot būvatļauju, būvvalde pagarina būvatļaujas derīguma termiņu līdz laikam, kas nepārsniedz būvatļaujā norādīto

maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu. Ja būvatļaujā nebija norādīts maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, būvvalde būvatļaujā norāda šo termiņu

atbilstoši šo noteikumu 80. punktam, skaitot termiņu no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas. Minēto noteikumu 80. punkts paredz, ka maksimālais

būvdarbu veikšanas ilgums līdz būves nodošanai ekspluatācijā: būvēm, kurām tika veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums, ir pieci gadi;

pārējām būvēm – astoņi gadi.

Minētās tiesību normas ir noteikušas maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, arī to būvatļauju gadījumos, kuru izdošanas laikā maksimālais

būvdarbu veikšanas ilgums nebija paredzēts. Minētais tiesiskais regulējums ir radījis vienādus noteikumus gan tiem, kuri būvatļaujas saņēmuši pirms

maksimālā būvniecības termiņa noteikšanas ar normatīvo aktu, gan tiem, kuri būvatļaujas saņēmuši pēc maksimālā būvniecības termiņa noteikšanas ar

normatīvo aktu. Turklāt tām personām, kuras būvatļaujas saņēmušas pirms maksimālā būvniecības termiņa noteikšanas, astoņu gadu termiņš visos

gadījumos rēķināms no 2014. gada 1. oktobra, kad stājās spēkā minētie noteikumi. Neatkarīgi no tā, kurā brīdī šī persona saņems būvatļaujas termiņa

pagarinājumu, būvniecības kopējais termiņš nepārsniegs 2022. gadu. Tiesas ieskatā, no tiesību normām neizriet, kāpēc būtu piemērojama atšķirīga

nekustamā īpašuma nodokļa likme tajos gadījumos, ja būvatļauja tika pagarināta līdz 2014. gada 31. decembrim vai pēc tā. Būvniecības kopējo termiņu

tas neietekmē.

[9] Pieteicēja argumentam par to, ka būvprojekts ir saistīts ar esošas ēkas atjaunošanu, bet ne jaunas celtniecību, būvdarbu veikšana sabiedrību,

ēkas īpašniekus neietekmē, vidi nedegradē, nav nozīmes. Strīdus normas tika ieviestas, lai sakārtotu būvniecības procesu kopumā, strīdus normu

piemērošanai ir pietiekami konstatēt, ka ir pārkāpts būvatļaujas derīguma termiņš (sal. Administratīvās apgabaltiesas 2017. gada 2. novembra

sprieduma lietā Nr. A420346316 10. punkts). Līdz ar to paaugstinātā nodokļu likme ir piemērojama līdz būvatļaujas termiņa pagarināšanai.

[10] Ievērojot norādītos apsvērumus, pārsūdzētais lēmums ir atceļams daļā par papildus aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli pēc būvatļaujas

termiņa pagarināšanas, proti, par laiku no 2016. gada augusta līdz decembrim.

[11] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu no atbildētājas par labu pieteicējam piespriežama samaksātā valsts nodeva,

jo pieteikums daļā ir apmierināms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, 246.?251., 253. pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

Apmierināt /Pers. A/pieteikumu daļā.

Atcelt Rīgas domes priekšsēdētāja 2016. gada 27. oktobra lēmumu Nr. 2?30/RD?16?408-ap daļā par papildus aprēķināto nekustamā

īpašuma nodokli par laiku no 2016. gada augusta līdz decembrim.

Pārējā daļā /pers. A/ pieteikumu noraidīt.

Piespriest no atbildētājas Rīgas pilsētas pašvaldības par labu /pers. A/ (personas kods /personas kods/) samaksāto valsts nodevu 28,46 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese A. Zariņa