Court orders defendant to pay apartment management fees and legal interest under property law.

Lietas Nr. C26156616

Lietas arhīva Nr. C-1566-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2016. gada 6. septembrī

Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs A. Garais

ar tiesas sēdes sekretāri I. Čubari,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Balvos, Bērzpils ielā 7a civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valmieras namsaimnieks” prasībā pret /pers. C/

par parāda un likumisko procentu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016. gada 8. aprīlī sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Valmieras namsaimnieks” (turpmāk- prasītājs) vērsusies tiesā ar prasības pieteikumu

par parāda un likumisko procentu piedziņu no /pers. C/ (turpmāk- atbildētājs).

Prasības pieteikumā norādīts, ka pamatojoties uz Valmieras pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs A/datiem atbildētājam kopš

2008. gada 4. septembra pieder dzīvokļa īpašums Nr. /adrese/. 2012. gada 31. maijā ar SIA “Valmieras Namsaimnieks” noslēgts Dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas koplīgums Nr. 5-24, saskaņā ar kuru konkrētās dzīvojamās mājas īpašnieki uzdevuši un pilnvarojuši prasītāju kā pārvaldnieku pārvaldīt

nekustamā īpašuma /adrese/ īpašnieku kopīpašumā esošo daļu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētāja parāds 2246,77 EUR par dzīvoklim sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem un

apsaimniekošanu izveidojies par laika periodu no 2014. gada oktobra mēneša līdz 2016. gada februāra mēnesim. Neskatoties uz to, ka prasītājs ir

brīdinājis atbildētāju par izveidojušos parādu un lūdzis norēķināties par dzīvoklim sniegtajiem pakalpojumiem, atbildētājs līdz prasības celšanas brīdim

parādu nav samaksājis. Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pants nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), maksāt uz dzīvokļa īpašumu

attiecinātos nodokļus. Savukārt šā paša likuma 13. panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās

kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā ari dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda

paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Tā kā nav šaubu, ka atbildētājs ir norādītā dzīvokļa īpašnieks un dzīvoklim tiek nodrošināti komunālie

pakalpojumi, proti, apkure, ūdensvads un kanalizācija, elektrība, koplietošanas telpās, kā arī dzīvoklim ir sniegti apsaimniekošanas pakalpojumi, tad

uzskatāms, ka, kontekstā ar iepriekš norādītajām tiesību normām, atbildētājam ir pienākums pilnībā norēķināties ar prasītāju par saņemtajiem

pakalpojumiem. Saskaņā ar Civillikuma 1759. pantu parādniekam ir pienākums maksāt procentus par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī

parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Savukārt Civillikuma 1765. panta otrā daļa nosaka, ka

likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai

pakalpojuma sniegšanu, ir septiņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs,- seši

procenti no simta gadā. Ņemot vērā minēto, secināms, ka atbildētāja pienākums ir maksāt arī likumiskos procentus no katra rēķina atmaksāšanas termiņa

iestāšanās brīža. Likumisko procentu apmērs uz prasības pieteikuma sastādīšanas brīdi ir 85,63 EUR. Likumisko procentu kopsumma izveidojusies par

laika periodu no 2014. gada 1. oktobra līdz 2016. gada 29. februārim.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs 2015. gada 7. decembrī ar pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā ir

vērsies Balvu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā. Ar 2016. gada 13. janvāra lēmumu pieteikums lietā Nr. 3-12/0329 ir atstāts bez izskatīšanas, jo

brīdinājuma izsniegšana atbildētājam nebija iespējama. Iesniedzot pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, prasītāja

samaksājusi ne tikai valsts nodevu, kas ceļot prasību tiesā tiek ieskaitīta, bet arī ar brīdinājuma izsniegšanu saistītos izdevumus 7,47 EUR (30.11.2015

maksājuma uzdevums Nr.147370). Civilprocesa likuma 406.6 panta trešā daļa nosaka, ka pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas nav šķērslis atkārtotai

pieteikuma iesniegšanai par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai prasības celšanai prasības tiesvedības kārtībā. Tā kā Civilprocesa

likuma normas neparedz minētā maksājuma ieskaitīšanu ceļot prasību vispārējā kārtībā, tad minētā summa 7,47 EUR uzskatāma par ar lietas izskatīšanu

saistītiem izdevumiem, jo pieteikums par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā un šī prasība, kas celta prasības tiesvedības kārtībā, uzskatāmi

par savstarpēji saistītiem. Šādu secinājumu analogā situācijā izdarījusi arī Vidzemes apgabaltiesa 2012. gada 3. maija spriedumā lietā Nr. C39088911

CA0099-12/11 (spriedums stājies spēkā 19.06.2012.). Ņemot vērā minētās tiesību normas, judikatūru un faktiskos apstākļus, atzīstams, ka no

atbildētāja kopā ar pārējiem tiesāšanās izdevumiem, kas radīsies tiesvedības laikā, piedzenami arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,47 EUR

apmērā.

Pamatojoties uz augstāk minēto un Civillikuma 1425., 1587., 1588. pantu, 1652. panta pirmās daļas 3. apakšpunktu, 1756., 1757. pantu,

1759. panta pirmo daļu, 1775., 1779., 1828. pantu; Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantu, 13. panta pirmo daļu prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja

prasītāja labā uz 2016. gada 1. februāri pārvaldīšanas maksas un komunālo pakalpojumu maksājumu parādu 2246,77 EUR un likumiskos procentus

85,63 EUR, kopā 2332,40 EUR, kā arī visus tiesāšanās izdevumus to faktiskajā apmērā, tajā skaitā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,47 EUR.

Ar 2016. gada 12. aprīļa lēmumu prasītāja iesniegtais prasības pieteikums pieņemts un lieta ievesta (l.l. 4). 2016. gada 12. aprīlī prasības

pieteikums un tiesas paziņojums nosūtīti atbildētājam uz prasības pieteikumā norādīto deklarēto dzīvesvietas adresi- “/Nosaukums/”, /adrese/ (l.l. 25).

Tiesas nosūtītie dokumenti, kas adresēti atbildētājam, 2016. gada 23. maijā saņemti atpakaļ tiesā kā neizsniegti ar norādi- beidzies glabāšanas

laiks.

Civilprocesa likuma 56. panta piektā daļa nosaka, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses,

bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese,- pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa nosaka- tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas

deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko

adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas

dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši

par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

2016. gada 23. augustā tiesā saņemti prasītāja prasības pieteikuma papildinājumi, kuros norādīts, ka 2016. gada 5. aprīlī tiesā iesniegts

prasības pieteikums pret atbildētāju par pārvaldīšanas maksas un komunālo pakalpojumu maksājumu parāda piedziņu. Uz 2016. gada 31. janvāri

pamatparāda summa par dzīvokli Nr. 25, /adrese/ bija 2246,77 EUR un likumiskie procenti 85,63 EUR, kopā 2332,40 EUR. Kopš prasības

pieteikuma iesniegšanas pamatparāds un likumiskie procenti ir pieauguši, jo maksājumi par pārvaldīšanas maksu un komunāliem pakalpojumiem nav

veikti. Pamatparāda summa uz 2016. gada 30. jūniju sastāda 2703,51 EUR un likumiskie procenti 114,52 EUR. Ņemot vērā augstāk minēto un

pamatojoties uz prasības pieteikumā un prasītāja iesniegtā paskaidrojumā norādītajiem apstākļiem un tiesību normām, kā arī uz Civilprocesa likuma 93.

pantu, prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja pārvaldīšanas maksas un komunālo pakalpojumu maksājumu pamatparādu 2703,51 EUR un likumiskos

procentus 114,52 EUR, kopā 2818,03 EUR par dzīvokļa īpašumu Nr. 25, /adrese/, kā arī piedzīt no atbildētāja visus tiesāšanās izdevumus to faktiskajā

apmērā. 2016. gada 24. augustā papildinājumi nosūtīti atbildētājam.

Prasītāja pilnvarotais pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. 2016. gada 23. augusta papildinājumos prasītājs norādījis, ka prasību un prasības

pieteikuma papildinājumus uztur pilnā apmērā un lūdz lietu izskatīt bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes. Tiesa atzīst, ka lietu var izskatīt bez prasītāja

pilnvarotā pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies. Par tiesas sēdi viņam paziņots likumā noteiktā kārtībā. Atbildētājs nav paziņojis neierašanās iemeslu, kā arī

nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu. Tiesa atzīst, ka lietu var izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Novērtējot prasības saturu kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata, ka prasītāja prasība pret atbildētāju par

parāda un likumisko procentu piedziņu ir pamatota un apmierināma.

No lietas materiāliem redzams, ka pamatojoties uz Valmieras pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs A/datiem atbildētājam kopš

2008. gada 4. septembra pieder dzīvokļa īpašums Nr. /adrese/ (l.l. 10-12). 2012. gada 31. maijā ar SIA “Valmieras Namsaimnieks”

noslēgts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas koplīgums Nr. 5-24, saskaņā ar kuru konkrētās dzīvojamās mājas īpašnieki uzdevuši un pilnvarojuši

prasītāju kā pārvaldnieku pārvaldīt nekustamā īpašuma /adrese/ īpašnieku kopīpašumā esošo daļu (l.l. 14-17). Puses Pārvaldīšanas koplīguma 4. punktā

vienojās par maksājumiem un norēķinu kārtību. Puses Pārvaldīšanas koplīgumā nav noteikušas prasītājam pienākumu noslēgt ar katru dzīvokļa īpašnieku

atsevišķu līgumu par piedalīšanos dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu segšanā un maksājumu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem

veikšanas kārtību un termiņiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne

arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

No lietā esošā pārskata par pamatparāda aprēķinu par periodu 2014.gada 1. septembra līdz 2016. gada 31. janvārim, redzams, ka

atbildētāja parāds 2246,77 EUR par dzīvoklim sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem un apsaimniekošanu izveidojies par laika periodu no 2014.

gada oktobra mēneša līdz 2016. gada februāra mēnesim (l.l. 23). No lietā esošā pārskata par pamatparāda aprēķinu par periodu 2014.gada 1.

decembra līdz 2016. gada 30. jūnijam, redzams, ka atbildētāja kopējais pamatparāds uz 2016. gada 30. jūniju sastāda 2703,51 EUR (l.l. 31-32).

2012. gada 31. maija Pārvaldīšanas koplīguma 4.11 .punktā noteikts, ka visi īpašnieku maksājumi tiek veikti bezskaidras naudas norēķina

veidā, pamatojoties uz pārvaldnieka nosūtīto rēķinu par iepriekšējo mēnesi. Maksājuma termiņš ir katra mēneša pēdējā diena. Maksājumi veicami uz

vienu no rēķinā norādītajiem pārvaldnieka norēķinu kontiem. Pārvaldīšanas koplīguma 4.6. punktā prasītājs un īpašnieki vienojās, ka papildus šī līguma

4.2.-4.4. punktā minētajiem izdevumiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanai īpašnieki norēķinās ar pārvaldnieku arī par līguma 2.1.7. punktā minētajiem

pakalpojumiem (izņemot pakalpojumus, par kuriem katrs no īpašniekiem pats norēķinās ar pakalpojuma sniedzēju) atbilstoši līgumiem, kas noslēgti ar šo

pakalpojumu sniedzējiem.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 15. pantu dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas sadalīta dzīvokļu

īpašumos, kopības sastāvā ietilpst visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki un šā likuma 16. pants nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir

tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Tā ir tiesīga pieņemt lēmumu par kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas formu,

atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam un dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un

maksāšanas kārtību. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja „par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv

vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem. Tiesa uzskata, ka atbildētājam ir saistoši dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi, tajā

skaitā, noslēgtais Pārvaldīšanas koplīgums.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu un šā likuma 13. pants nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši

viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus

obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās

mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Tādejādi atbildētājam neatkarīgi no tā vai viņš personīgi ir vai nav

noslēdzis dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu, ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar attiecīgo dzīvokļa īpašumu.

No lietā esošā pārskata par likumisko procentu aprēķinu par periodu no 2014. gada 1. oktobra 2016. gada 29. februārim, redzams, ka

likumiskie procenti 85,63 EUR aprēķināti par laika periodu no 2014. gada 1. oktobra līdz 2016. gada 29. februārim (l.l. 23). No lietā esošā pārskata

par likumisko procentu aprēķinu par periodu no 2015.gada 1. februāra līdz 2016. gada 31. jūlijam, redzams, ka uz 2016. gada 31. jūniju atbildētājam

aprēķināto likumisko procentu summa sastāda 114,52 EUR (l.l. 31-32).

Civillikuma 1946. pants nosaka, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai, ja parādnieks pielaidis

nokavējumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma

1759. panta pirmais punkts nosaka, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī

parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma 1765. panta otro daļu, likumisko

procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma

sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs,- seši procenti no simta

gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus,

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96. panta piekto

daļu, pusei nav jāpierāda tie fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Tādejādi tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veiktā

parāda pamatotību un aprēķināto prasības summu, jo atbildētājs to nav apstrīdējis un atzinis prasību kā pamatotu. Lietā nav iegūti pierādījumi, ka

atbildētājs būtu izpildījis savas saistības un pilnībā veicis atlīdzības samaksu prasītājam. Atbildētājs lietā nav cēlis nekādus iebildumus, nav apstrīdējis

prasītāja prasījumu par atlīdzības piedziņu, nav sniedzis pierādījumus, ka būtu veikti kādi maksājumi.

Pamatojoties uz augstāk minēto, tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto atbildētāja nesamaksātā parāda esamību, jo saskaņā ar Civillikuma

1838. pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tādēļ tiesa uzskata, ka nesamaksātā parāda summa 2703,51 EUR un aprēķināto

procentu summa 114,52 EUR piedzenamas no atbildētāja tiesas ceļā.

Prasītājs 2015. gada 6. oktobrī nosūtīja atbildētājam brīdinājumu Nr. 2-211205 un aicināja atbildētāju samaksāt pārvaldīšanas un komunālo

pakalpojumu parādu līdz 2015. gada 30. oktobrim (l.l. 18). 2015. gada 7. decembrī prasītājs ar pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu

brīdinājuma kārtībā vērsās Balvu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā. Ar 2016. gada 13. janvāra lēmumu pieteikums lietā Nr. 3-12/0329 ir atstāts bez

izskatīšanas, jo brīdinājuma izsniegšana atbildētājam nebija iespējama (l.l. 20).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, no atbildētāja piedzenami tiesas izdevumi par labu prasītājam- samaksātā valsts nodeva

347,46 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR, ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi 7,47 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. pantu, no atbildētāja valsts labā piedzenami tiesāšanās izdevumi- ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei- desmit dienu laikā no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš teikto un saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 3. punktu, Civillikuma 1587., 1765. pantu,

Civilprocesa likuma 8., 41., 189.-193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/pers. D/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/,

labā pārvaldīšanas maksas un komunālo pakalpojumu maksājumu parādu uz 2016. gada 30. jūniju 2703,51 EUR, aprēķinātos likumiskos

procentus uz 2016. gada 31. jūliju 114,52 EUR, kopā 2818,03 EUR, kā arī tiesas izdevumus- samaksāto valsts nodevu 347,46, ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 4,70 EUR un ar brīdinājuma izsniegšanu saistītos izdevumus 7,47 EUR, kopā 3177,66 (trīs tūkstoši viens simts septiņdesmit septiņi

euro un 66 centi).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas pavēstu piegādāšanu 1,68

EUR (viens euro un 68 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu piegādāšanu maksājami jebkurā bankas iestādē maksājuma uzdevumā norādot: saņēmējs-

Valsts kase reģistrācijas Nr. 90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, klasifikācijas

kods 21499, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (par pavēstēm). Kvīts pēc naudas samaksas nekavējoties jāiesniedz Rēzeknes tiesā.

Ja tiesāšanās izdevumi netiks segti spriedumā noteiktajā termiņā, tiks izdots izpildu raksts par tiesas izdevumu piespiedu piedziņu, kas tiks nodots

zvērinātam tiesu izpildītājam izpildei.

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei- desmit dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesai 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā (Balvos,

Bērzpils ielā 7a, LV-4501).

Tiesas sēdes priekšsēdētājs A. Garais