Court allows electricity bill claim against non-payer in simplified procedure with interest and costs.

Lietas Nr.C29 5028 21

Lietas arhīva Nr. C-3143-22/82

ECLI:LV:RPT:2022:1018.C29502821.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022. gada 18. oktobrī

Rīgas pilsētas tiesa,

tiesnese Sanita Rūtenberga,

rakstveida procesā izskatīja civillietu akciju sabiedrības “Sadales tīkls” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas tiesā (pirms reorganizācijas – Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa) saņemts akciju sabiedrības “Sadales tīkls” (turpmāk –

prasītājs) prasības pieteikums vienkāršotās procedūras lietā pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētāja) par naudas piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs nodrošināja elektroenerģijas piegādi atbildētāja piederošam dzīvoklim /adrese/, periodā no

2015. gada 11. decembra līdz 2019. gada 29. maijam, par ko atbildētājs nav veicis pilnīgu samaksu un lietojis elektroenerģiju pēc elektroietaišu

pieslēguma atslēgšanas, par ko izrakstīts rēķins: Nr.201824990933 – 173,34 EUR.

[1.2] Pamatojoties uz Civillikuma 1402,, 1635. un 1811. pantu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam pamatparādu

173,34 EUR, samaksāto valsts nodevu 70 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,47 EUR, kopā 248,81 EUR.

[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, atbildētājam uz viņa norādīto dzīvesvietas adresi, kas arī ir reģistrēta kā deklarētā dzīvesvieta,

nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, kā arī paziņojums, kurā noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai un ietverts izraksts no Civilprocesa

likuma 74. panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām. Uzziņas lapā atbildētājs ir parakstījies par prasības pieteikuma un paskaidrojuma veidlapas

saņemšanu 2022. gada 29. augustā. (lietas 1.lapa)

Atbildētāja paskaidrojumi par prasību tiesā nav saņemti. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai paskaidrojumu neiesniegšana nav

šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

[3] Lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, līdz ar to,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots,

nosūtot paziņojumu prasītājam elektroniskā pasta sūtījumā un atbildētājam parastā pasta sūtījumā.

Motīvu daļa

[4] Izvērtējusi prasības pieteikumā izklāstītos argumentus un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir

pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punktu, saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās. Savukārt

minētā panta otrā daļa paredz, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193. panta prasībām, izņemot aprakstošo daļu, kurā norāda tikai

prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai normatīvos aktus, pēc

kuriem vadījusies tiesa.

Ņemot vērā to, ka izskatāmā civillieta ir vienkāršotās procedūras lieta, tiesa saīsinātā sprieduma motīvu daļā norāda tikai normatīvos aktus, pēc

kuriem vadījusies tiesa.

[5] Civillikuma 1402. pantā noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1036. un 1038. pants noteic, ka īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta

sevišķi noteiktiem aprobežojumiem. Īpašnieks var viņam piederošo lietu valdīt, iegūt tās augļus, izlietot to pēc sava ieskata savas mantas pavairošanai un

vispār to lietot visādā kārtā, kaut arī no tam rastos zaudējums citai personai.

Civillikuma 1415. pants noteic, ka neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai kura vērsta

uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu; tāds darījums nav spēkā.

Ministru kabineta 21.01.2014. noteikumu Nr.50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 68. punkts noteic – ja sistēmas

operatoram vai tirgotājam ar lietotāju nav noslēgts līgums par elektroenerģijas piegādi objektam, līgums zaudējis spēku vai atzīts par spēkā neesošu, par

izlietotās elektroenerģijas samaksu laika periodā, kurā līgums nav bijis spēkā, ir atbildīgs šā objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

Civillikuma 1635. pants noteic - katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī

morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Civillikuma 1779. pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Saskaņā ar Civillikuma 1811. pantu, katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i. nolīdzinot

parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10. panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa

nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā

likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Atbilstoši Civillikuma 1838. pantā noteiktajam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to

apgalvo.

Pamatojoties uz minētām tiesību normām, tiesa atzīst, ka prasība par 173,34 EUR piedziņu ir pamatota un apmierināma.

[6] Civillikuma 1756. un 1757. pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu un nolīgstot

procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti (1765.p.).

Atbilstoši Civillikuma 1765. panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ievērojot Civillikuma 1756., 1757. un 1765. pantā noteikto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, tiesa atzīst prasītāja tiesības saņemt no

atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 6 % apmērā gadā no piedzītās summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai),

ievērojot Civillikuma 1763. pantu, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 70 EUR un

ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,47 EUR, kopsummā 75,47 EUR.

[8] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš

skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā Civilprocesa likuma 8. pantu, 41. panta pirmo daļu, 93. pantu, 97. pantu, 189. pantu, 190. pantu, 194. panta pirmās daļas 3. punktu,

195. pantu, 204.1 pantu 250.25 pantu un 250.27 pantu tiesa

nosprieda

prasības pieteikumu vienkāršotās procedūras lietā apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai “Sadales tīkls”, reģistrācijas Nr. 40003857687, parādu

173,34 EUR par periodu no 2015. gada 11. decembra līdz 2019. gada 29. maijam, kā arī tiesas izdevumus 75,47 EUR, kopsummā 248,81 EUR (divi

simti četrdesmit astoņi euro 81 cents), samaksa veicama AS “Swedbank” norēķinu kontā LV31HABA0551016876683.

Atzīt AS “Sadales tīkls” tiesības saņemt no /pers. A/ par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) likumiskos nokavējuma procentus 6% (sešus

procentus) gadā no piedzītās summas, ievērojot Civillikuma 1763. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl

nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un

neviena no pusēm nav iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Puses desmit dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma - 2022. gada 18. oktobra - var iesniegt tiesā sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Ja tiks iesniegts sprieduma sastādīšanas lūgumu, tiesas spriedums, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam,

būs sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2022. gada 17. novembrī.

Tiesnese Sanita Rūtenberga

Dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.