Legislator Case Law & Legislation
12060000110 / K30-0339-18 ECLI:LV:RVPT:2018:1109.12060000110.2.S AI generated

Court convicted defendant of theft but acquitted on embezzlement due to missing damage element in charges.

Case Number 12060000110 / K30-0339-18
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant of theft in large amounts but acquitted him of the charge of abusing authority because the indictment failed to specify the victim of the damage. The prosecution alleged the defendant misused company shares to block property registration, yet the indictment omitted the specific person harmed by this action. Consequently, the court found the objective element of the abuse of authority charge missing and declared it inadmissible, while upholding the theft conviction.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 179.pants 3. daļa; Krimināllikuma 196.pants 2. daļa: A charge of abusing authority requires proof of specific damage to a protected interest; if the indictment fails to identify the victim of the alleged damage, the objective element is missing and the charge must be dismissed.

Keywords

AI generated
theft in large amounts abuse of authority missing damage element indictment defects criminal procedure law

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 179.panta trešā daļa
Krimināllikuma 196.panta otrā daļa
Kriminālprocesa likuma 519.panta 1. punkts
Kriminālprocesa likuma 520.pants
Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 1. punkts

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Krimināllietas Nr. 12060000110

Lietvedības Nr. K30-0339-18/15

ECLI:LV:RVPT:2018:1109.12060000110.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 9.novembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, tiesnesi s Z.Dundurs, atklātā tiesas sēdē, piedaloties prokurorei I.Freimanei un

aizstāvei D.Siliņai, iztiesāja krimināllietu /pers.B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas

un 196.panta otrās daļas.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

/pers.B/ izdarīja svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielos apmēros, būdams persona, kurai šī manta uzticēta un kuras pārziņā tā

atradās (piesavināšanās), šādos apstākļos.

2009.gada 1.augustā, /pers.B/, būdams persona, kuram saskaņā ar 2006.gada 19.septembra /pers.C/ pie zvērinātas notāres Dainas

Trautmanes, Rīgā, Pulveža Brieža 15, izsniegto pilnvaru (iereģistrēta aktu un apliecinājumu reģistrā ar Nr.11867) bija uzticēts bez

/pers.C/ piekrišanas pēc saviem ieskatiem pārdot jebkurus /pers.C/ piederošos īpašumus, parakstīt pirkuma līgumus un nostiprinājuma

lūgumus, atvērt darījumu kontus un rīkoties ar tiem, lūgt visu veidu tiesību ierakstīšanu Valsts zemes dienestā un zemesgrāmatā,

mantkārīgā nolūkā, atrodoties savā dzīves vietā /adrese/, noslēdza pirkuma līgumu ar /pers. E/, uz kura pamata atsavināja viņam zemāk

norādītos /pers.C/ piederošos nekustamos īpašumus:

/adrese/, 95/100 domājamās daļas - pirkuma cena Ls 140 560 jeb EUR 199 998,86;

/adrese/ - pirkuma cena Ls 22 350 jeb EUR 31 801,18;

/adrese/ - pirkuma cena Ls 8150 jeb EUR 11 596,41;

/adrese/ - pirkuma cena Ls 520 jeb EUR 739,89;

/adrese/ - pirkuma cena Ls 8255 jeb EUR 11 745,81;

/adrese/. - pirkuma cena Ls 72 528,96 jeb EUR 103 199,41;

bet īpašumu pārdošanas rezultātā iegūtos naudas līdzekļus, kas sastāda Ls 252 363,96 jeb EUR 359 081,56, t.i., lielus

apmērus, neatdeva likumiskajam īpašniekam /pers.C/, bet gan piesavinājās un iztērēja pēc saviem ieskatiem.

Tādējādi A./pers.B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 179.panta trešajā daļā.

Turklāt /pers.B/ apsūdzēts par to, ka, būdams uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pilnvarotā persona, t.i. persona, kurai

uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) ir tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citām personām un rīkoties ar uzņēmuma

(uzņēmējsabiedrības) mantu un finanšu līdzekļiem, mantkārīgā nolūkā, ļaunprātīgi pārsniedza šīs pilnvaras, radot būtisku

kaitējumu uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) un ar likumu aizsargātām citas personas interesēm šādos apstākļos.

/pers.B/, būdams persona, kurai 2007.gada 23.martā /pers.C/ pie zvērinātas notāres Dainas Trautmanes, Rīgā, Pulkveža

Brieža 15, izsniedza pilnvaru (iereģistrēta aktu un apliecinājumu reģistrā ar Nr.2886), ar kuru/pers.B/ bija pilnvarots /pers.C/

vārdā dibināt uzņēmumu - Sabiedrību ar ierobežotu atbildību, un šajā sakarā pārstāvēt /pers.C/ visās valsts, tiesu, administratīvajās

un citās iestādēs, kā arī izveidot dibinātās sabiedrības pārvaldes institūcijas un citas ar dibinātā uzņēmuma pārvaldīšanu saistītās

tiesības tikai uzņēmumos, kas tika dibināti pēc pilnvaras izsniegšanas datuma, tas ir pēc 2007.gada 23.marta, 2009.gada 1.jūlijā kā

SIA „/Nosaukums/", kura dibināta 2005.gada 29.jūnijā, valdes loceklis, mantkārīgā nolūkā, pārsniedzot viņam piešķirtās pilnvaras

un neinformējot /pers.C/, noslēdza ar /pers.B/ kā fizisku personu pirkuma līgumu, saskaņā ar kuru SIA „/nosaukums/" pārdeva

/pers.B/ 6 (sešas) SIA /Nosaukums/ kapitāldaļas, kas piederēja SIA „/nosaukums/", par Ls 7000 jeb EUR 9960,10. Ņemot vērā to,

ka SIA „/nosaukums/" neviena kapitāldaļa nepiederēja /pers.B/, kā arī 2007.gada 23.martā /pers.B/ izsniegtā pilnvara nedeva viņam

tiesības pārdot SIA „/nosaukums/" piederošās kapitāldaļas, /pers.B/ prettiesiski ieguva SIA „/nosaukums/" piederošās 6 (sešas)

SIA /Nosaukums/ kapitāldaļas, pārsniedzot viņam piešķirtās pilnvaras.

/pers.C/, uzzinot par /pers.B/ prettiesisko rīcību, ar 2009.gada 9.jūlija SIA "/nosaukums/" vienīgā dalībnieka /pers.C/ lēmumu

atcēla /pers.B/ no SIA "/nosaukums/" valdes locekļa amata un iecēla /pers. G/ (LR Uzņēmumu reģistra 2009.gada 15.jūlija

lēmums), kura, savukārt, ar 2009.gada 27.jūlija S I A /Nosaukums/ dalībnieku sapulces lēmumu atcēla /pers.B/ no SIA

/Nosaukums/ valdes locekļa amata.

/pers.B/, turpinot noziedzīga nodoma realizēšanu un pārsniedzot viņam piešķirtās pilnvaras, 2009.gada 3.augustā uz augstāk

minētās 2007.gada 23.marta pilnvaras pamata ar SIA "/nosaukums/" dalībnieka lēmumu NR.5 atcēla no SIA "/nosaukums/" valdes

locekļa amata /pers. G/ un iecēla tajā /pers.B/ (LR Uzņēmumu reģistra 2009.gada 19.augusta lēmums). Turpinot noziedzīga

nodoma realizēšanu un turpinot pārsniegt piešķirtās pilnvaras, /pers.B/ 2009.gada 20.augustā parakstīja precizētu SIA

/Nosaukums/ dalībnieku reģistru, kurā kā SIA /Nosaukums/ 100% kapitāldaļu ieguvēju viņš norādīja pats sevi, tas ir /pers.B/ (LR

Uzņēmumu reģistra 2009.gada 19.augusta lēmums). Tajā pašā datumā 2009.gada 20.augustā /pers.B/, turpinot noziedzīga nodoma

realizēšanu izdeva vienīgā SIA /Nosaukums/ dalībnieka lēmumu Nr.9, ar kuru viņš atbrīvoja no valdes locekļa amata /pers. G/ un

iecēla pats sevi, tas ir /pers.B/.

Augstāk minēto noziedzīgu darbību rezultātā /pers.B/, ieguva savā īpašumā 6 (sešas) SIA /Nosaukums/ kapitāldaļas, kuru

nominālvērtība 2009.gadā bija Ls 1200 jeb EUR 1707,45, pārsniedzot viņam piešķirtas pilnvaras un nepaziņojot par to kapitāldaļu

īpašnieka SIA "/nosaukums/" vienīgajam dalībniekam /pers.C/, kā rezultātā /pers.B/ atņēma /pers.C/ īpašumā esošajam

uzņēmumam dalībnieka tiesības SIA /Nosaukums/, tas ir, tiesības uz kapitāldaļām, peļņas gūšanu no kapitāldaļām un īpašumu, un

kļuva par vienīgo SIA /Nosaukums/ dalībnieku, iegūstot tiesības uz SIA /Nosaukums/ peļņu 100% apmērā un uz SIA /Nosaukums/

piederošo mantu, tajā skaitā nekustamo īpašumu /Nosaukums/, kadastra Nr./numurs/, kura kadastrālā vērtība 2009.gadā bija Ls

931 727 jeb EUR 1 325 728,08, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu SIA "/nosaukums/" un vienīgajam SIA "/nosaukums/"

dalībniekam /pers.C/.

Saskaņā ar apsūdzību /pers.B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 196.panta otrajā daļā.

Motīvu daļa

[1]

/pers.B/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas minētie faktiskie apstākļi pierādīti ar šādiem pierādījumiem.

Cietušā /pers. H/ pārstāvis /pers. I/ tiesas sēdē liecināja, ka starp /pers.C/, kurš bija ASV dzīvojošs latvietis un kurš vēlējās

atgriezties Latvijā un ieguldīt naudu biznesā, un /pers.B/ 2000.gados pirmajā pusē izveidojās ļoti tuvas, uzticīgas attiecības.

/pers.C/ saredzēja labas iespējas ieguldīt nekustamajos īpašumos Latvijā un, pilnībā uzticoties /pers.B/, izdeva ļoti plaša rakstura

pilnvaras, ar kurām pilnvaroja pārvaldīt pilnībā /pers.C/ piederošos nekustamos īpašumus. 2009.gadā, kad /pers.B/ bija veicis ar

/pers.C/ nesaskaņotas darbības saistībā ar nekustamā īpašuma “/nosaukums/” iegādāšanos un pārvaldīšanu, par ko starp /pers.C/un

/pers.B/ radās strīds, /pers.B/ bez /pers.C/ ziņas, pamatojoties uz /pers.C/ izsniegto pilnvaru, pārdeva /pers.C/ kā fiziskai personai

piederošos nekustamos īpašumus. Viens no lielākajiem īpašumiem bija /adrese/, un 2009.gada augustā šis īpašums bez jebkādas

/pers.C/ ziņas slepeni, viņam nezinot, tika pārdots /pers. E/. Naudu par pārdoto īpašumu /pers.C/ no /pers.B/ nesaņēma. Savukārt

uz pārējiem nekustamajiem īpašumiem, kas bija vairāki īpašumi Pāvilostā un Ādažos, tika uzliktas aizlieguma atzīmes, šos

nekustamos īpašumus bez /pers. E/ piekrišanas atsavināt. /pers.C/, uzzinot par šiem faktiem, 2009.gada septembrī atsauca visas

/pers.B/ izsniegtās pilnvaras. Tālāk starp /pers.C/ un/pers.B/ tika ierosinātas civiltiesvedības tiesā, un /pers.B/ tiesvedības laikā

tiesā 2012.gadā atzina, ka pirkuma maksu no /pers. E/ ir saņēmis, kā arī šajā strīdā par /adrese/ tiesai tika prasīts arī prasības

nodrošinājums, tāds arī tika īstenots un tas ir viens no iemesliem, kāpēc izdevās iegūt daļu no naudas saistībā ar šo īpašumu. Arī

pārējie pieci īpašumi Pāvilostā un Ādažos bez /pers.C/ un /pers. H/ piekrišanas tika atsavināti un pirkuma maksa nekad nav tikusi

nodota /pers.C/ vai /pers. H/.

Cietušā pārstāvja liecības apstiprinās ar kriminālprocesa laikā iegūtiem dokumentiem.

2006.gada 19.septembra /pers.C/ pie zvērinātas notāres Dainas Trautmanes, Rīgā, Pulveža Brieža 15, izsniegtā pilnvara

(iereģistrēta aktu un apliecinājumu reģistrā ar Nr.11867) (3.sēj. 84.-87.lp.) apliecina to, ka /pers.C/ bija pilnvarojis /pers.B/ bez

/pers.C/ piekrišanas pēc saviem ieskatiem pārdot jebkurus /pers.C/ piederošos īpašumus, parakstīt pirkuma līgumus un

nostiprinājuma lūgumus, atvērt darījumu kontus un rīkoties ar tiem, lūgt visu veidu tiesību ierakstīšanu Valsts zemes dienestā un

zemesgrāmatā.

Apsūdzībā minēto nekustamo īpašumu atsavināšanas faktu /pers. E/, to, ka /pers.C/ vārdā, pamatojoties uz 2006.gada

19.septembra pilnvaru, rīkojies tieši /pers.B/, un summas, par kādām pārdoti nekustamie īpašumi, apstiprina liecinieka /pers. E/

liecības, paša apsūdzētā /pers.B/ liecības un lietā iegūtie dokumenti, un, proti.

Liecinieks/pers. E/ tiesas sēdē liecināja par to, ka 2009.gada vasarā viņam radās plāns veikt uzņēmējdarbību saistībā ar

nekustamajiem īpašumiem. Liecināja, ka paziņa /pers.B/ piedāvājis viņam iegādāties vairākus nekustamos īpašumus. Sarunu

rezultātā 2009.gada vidū noslēdzis ar /pers.B/ līgumus par nekustamo īpašumu pirkšanu. Pēc nekustamo īpašumu iegādes

secinājis, ka pēc iespējas ātrāk tie jāpārdod, tāpēc tos pārdevis tālāk dažādiem pircējiem, un kad bija visus īpašumus pārdevis,

pilnībā norēķinājies ar /pers.B/ par iegādātajiem īpašumiem. Liecināja, ka viņam bija zināms, ka īpašumi nepiederēja pašam

/pers.B/, kurš darbojies uz pilnvaras pamata, ka īpašumi piederējuši /pers.C/. Liecināja , ka ar /pers.B/ norēķinājies daļēji ar

bankas pārskaitījumu un daļēji skaidrā naudā, jo /pers.B/ vēlējās, lai viņam tiktu nauda nodota skaidrā naudā.

Pats apsūdzētais /pers.B/ tiesā liecināja, ka viņš bija pazīstams ar /pers.C/, ar kuru viņam bija sadarbība biznesā saistībā ar

nekustamajiem īpašumiem, ka visas sadarbības laikā /pers.C/ bija izsniedzis viņam sešas pilnvaras, saskaņā ar kurām viņam bija

tiesības pirkt un pārdot /pers.C/ nekustamos īpašumus pēc brīvas gribas un izvēles, noslēgt līgumus uz nosacījumiem un par cenu

pēc saviem ieskatiem, pārvaldīt un apsaimniekot visus /pers.C/ piederošos īpašumus. Liecināja, ka apsūdzībā minētos nekustamos

īpašumu pārdevis laikā līdz 2009.gada septembrim, kad neviena /pers.C/ izsniegtā pilnvara nebija atsaukta.

Liecinieka /pers. E/ un apsūdzētā/pers.B/ liecības apstiprina: 1. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu

nodaļas izsniegtās dokumentu kopijas no nekustamo īpašumu lietām ar nodalījumu Nr./numurs/ /adrese/, (6.sēj. 176.- 198.lp.);

Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas izsniegtās dokumentu kopijas no nekustamā īpašuma lietas ar nodalījumu Nr./numurs/,

/adrese/ (7.sēj. 2.- 59.lp.); Liepājas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas izsniegtās dokumentu kopijas no nekustamo īpašumu lietām ar

nodalījumu Nr. /numurs/, /adrese/, /adrese/ Nr./numurs/, /adrese/ un Nr./numurs/, /adrese/(7.sēj. 61.- 144.lp.);

Zemesgrāmatas nodalījuma noraksta par īpašumu /adrese/ (l.sēj. 87.-88.lp.), no kura redzams, ka nekustamais īpašums

piederējis /pers.C/, kuram īpašuma tiesība izbeigusies, un par īpašnieku reģistrēts /pers. E/, pamats īpašuma tiesību maiņai ir

/datums/pirkuma līgumu;

2009.gada 1.augusta Pirkuma līgumi (3.sēj. 75.-78.lp. un 79.-82.lp.), no kuriem redzams, ka /pers.B/ saskaņā ar 2006.gada

19.septembra /pers.C/ pie zvērinātas notāres Dainas Trautmanes, Rīgā, Pulveža Brieža 15, izsniegto pilnvaru (iereģistrēta aktu un

apliecinājumu reģistrā ar Nr.11867) noslēdzis pirkuma līgumus ar /pers. E/, uz kura pamata atsavinājis viņam /pers.C/ piederošos

nekustamos īpašumus:

/adrese/ - pirkuma cena Ls 8150 jeb EUR 11596.41;

/adrese/ - pirkuma cena Ls 520 jeb EUR 739.89;

/adrese/ - pirkuma cena Ls 8255 jeb EUR 11745.81;

/adrese/. - pirkuma cena Ls 72 528,96 jeb EUR 103199.41;

No Zemesgrāmatu nodaļu nodalījumiem par nekustamajiem īpašumiem: /adrese/; /adrese/; /adrese/; /adrese/; /adrese/;

/adrese/ (6.sēj. 159.-173.lp.) redzams, ka šie nekustamie īpašumi 2009.gadā piederējuši /pers.C/, un ka šie īpašumi atsavināti par

labu /pers. E/, pamatojoties uz 2009.gada 1.augusta pirkuma līgumu, un konkrēti: /adrese/ atsavināts par Ls 140 560; /adrese/ par

Ls 22 350; /adrese/ par Ls 8150, /adrese/ par Ls 8255, /adrese/ par Ls 520, /adrese/ par Ls 72 528,96.

No liecinieka /pers. E/ un /pers.B/ liecībām izriet, ka /pers. E/ samaksājis /pers.B/ visu naudas summu par iegādātajiem

nekustamajiem īpašumiem atbilstoši līgumos norādītajām summām. Minēto apliecina lietā esošie dokumenti:

No 2009.gada 26.augusta vienošanās pie 2009.gada 1.augusta noslēgtā pirkuma līguma starp /pers.C/, kuru uz pilnvaras

pamata pārstāvēja /pers.B/, un /pers. E/ (4.sēj. 23.lp.) redzams, ka /pers.C/ un /pers. E/ vienojas grozīt pirkuma līguma

nosacījumus pirkuma maksas samaksas termiņu un kārtību, nosakot pirkuma samaksas termiņu līdz 2011.gada 1.martam, ieskaitot

to norādītajā bankas kontā;

No lietā esošā Apliecinājuma (4.sēj. 24.lp.), datēts ar 2010.gada 8.novembri, izriet, ka /pers.B/ /pers. K/ un /pers. L/

klātbūtnē saskaņā ar 2009.gada 26.augusta vienošanos pie 2009.gada 1.augusta noslēgtā pirkuma līguma, saņēmis no /pers. E/

pirkuma maksu par nekustamo īpašumu /adrese/ 200 000 euro apmērā skaidrā naudā;

No lietā esošā Apliecinājuma (4.sēj. 40.lp.), datēts ar 2009.gada 10.decembri, izriet, ka /pers.B/ liecinieku /pers. M/ un

/pers. L/ klātbūtnē saskaņā ar 2009.gada 1.augusta pirkuma līgumiem, saņēmis no /pers. E/ pirkuma maksu par pārdotajiem

nekustamajiem īpašumiem 139 083,60 euro apmērā skaidrā naudā;

No lietā esošā Maksājuma uzdevuma (4.sēj. 41.lp.) izriet, ka /pers. E/ samaksājis 20 000 euro /pers.B/, pamatojums norādīts

“pēc līguma”.

To, ka /pers. E/ faktiski samaksājis visu naudu /pers. E/ apliecina arī liecinieku liecības. Un proti:

Liecinieka/pers. K/ tiesas sēdē sniegtās liecības, no kurām izriet, ka viņš bijis pazīstams ar /pers.C/, /pers.B/ un /pers. E/,

zināja, ka /pers.C/ piederējuši nekustamie īpašumi, ka /pers.B/ /pers.C/ bija izsniedzis pilnvaru darījumiem ar nekustamajiem

īpašumiem. Liecināja, ka viņam bija zināms, ka nekustamais īpašums “/nosaukums/” tika pārdots /pers. E/, kurš vērsās pie viņa pēc

starpniecības konsultācijas, atradis pircēju /pers. L/, kura no /pers. E/ iegādājās īpašumu uz firmas vārda. Liecināja, ka atradies

SIA “/nosaukums/” birojā, tur redzējis dokumentu, ka /pers. E/ nodod /pers.B/ naudu, kuru parakstījis, pats personīgi redzējis, ka

/pers. E/ naudu nodevis /pers.B/, bet cik konkrēti nauda bijusi, pats nav skaitījis. Liecināja, ka viņam ir zināms, ka /pers. E/

iegādājās visus /pers.C/ īpašumus;

Liecinieces/pers. M/ pirmstiesas procesā (9.sēj. 139.-140.lp ar tulkojumu 141.lapā un 9.sēj. 142.lp.) sniegtās liecības,

kuras tika nolasītas tiesā, no kurām izriet, ka viņai nopratināšanas laikā tika uzrādīts 2009.gada 10.decembra apliecinājumu par to,

ka /pers.B/ liecinieku /pers. M/ un /pers. L/ klātbūtnē apliecināja, ka viņš saņēma no /pers. E/ pirkuma maksu par nekustamajiem

īpašumiem /Nosaukums/, /Nosaukums/, /Nosaukums/ un /Nosaukums/ (Sakas pagastā, Pāvilostas novadā) EUR 55 883,60 apmērā

un atlikumu no pirkuma maksas par nekustamo īpašumu /Nosaukums/ EUR 82 000 apmērā. Par minēto apliecinājumu liecināt, ka

tajā ir redzams viņas paraksts. Liecināja, ka šī apliecinājuma parakstīšana notika SIA /Nosaukums/ (SIA /Nosaukums/ iepriekšējais

nosaukums) birojā, kurš tajā laikā atradās Rīgā, Lāčplēša ielā. Liecināja, ka bijusi atnākusi pie /pers. L/, kad /pers.B/ palūdzis

/pers. L/ un viņu apliecināt naudas nodošanas faktu, kam piekritušas. Liecināja, ka ar Ilzi un /pers.B/ aizgāja uz konferenču zāli,

kurš atradās SIA /Nosaukums/ ofisā pirmajā stāvā, kur tika stādīts priekšā vīrietis /pers. E/. /pers.B/ izskaidroja apliecinājuma

satura būtību, ka tas sastādīts un nauda tiek maksāta saistībā ar kaut kādu darījumu par nekustamo īpašumu pārdošanu. Liecināja, ka

/pers.B/ kopā ar /pers. E/ viņas un /pers. L/ klātbūtnē pārskaitīja naudu, un kad /pers.B/ un /pers. E/ pārskaitīja naudu, parakstījusi

apliecinājumu;

Liecinieces/pers. L/ tiesas sēdē sniegtās liecības, no kurām izriet, ka agrāk strādājusi SIA “/nosaukums/”, ka viņai bija

pazīstams /pers.B/, kā arī bija pazīstams /pers. E/. Liecināja, ka viņas klātbūtnē birojā starp /pers. E/ un /pers.B/ notikusi naudas

nodošana, divas reizes, ko viņa apliecinājusi ar savu parakstu.

Novērtējot iegūtos pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa atzīst, ka ārpus saprātīgām šaubām pierādīts

apsūdzībā minētais, ka tieši /pers.B/, pamatojoties uz /pers.C/ 2006.gada 19.septembrī viņam izsniegto pilnvaru, atsavinājis

apsūdzībā minētos nekustamos īpašumus, /pers. E/, saņēmis par īpašumu pārdošanu visu samaksu no /pers. E/, kuru nav atdevis

likumīgajam īpašniekam /pers.C/, bet gan paturējis sev un iztērējis pēc saviem ieskatiem.

/pers.B/ mantkārīgo nolūku, piesavināties nekustamo īpašumu pārdošanas rezultātā iegūtos naudas līdzekļus, pierāda /pers.B/

faktiskās darbības. Proti, /pers.B/ pēc nekustamo īpašumu pārdošanas /pers. E/ un pēc samaksas saņemšanas iegūtos naudas

līdzekļus, kuri nepienācās viņam, bet gan likumiskajam /pers.C/, tos neatdeva /pers.C/, bet gan paturēja sev un iztērēja savām

vajadzībām. /pers.B/ nebija nekāds tiesisks pamats iegūtos naudas līdzekļus paturēt sev, jo tie viņam nepienācās.

Apsūdzētais liecībās paskaidroja, ka nepiekrīt apsūdzībai, ka naudu piesavinājies, jo /pers.C/e esot palicis viņam parādā

saistībā ar viņa - /pers.B/ veiktajām darbībām nekustamo īpašumu pārvaldīšanā (apsaimniekošana, nekustamo īpašumu sadalīšana,

nepieciešamo nodokļu maksāšana u.tml.), un ar /pers.C/ esot bijusi noruna, ka peļņa tiek sadalīta tādējādi, ka 70 % pienākas

/pers.C/ un 30% /pers.B/. /pers.B/ liecināja, ka /pers.C/ nekustamo īpašumu pārvaldīšanas rezultātā /pers.C/ esot palicis parādā

/pers.B/ ievērojamus naudas līdzekļus, tāpēc bijusi panākta mutiska noruna, ka viņš /pers.B/ varot pārdot /pers.C/ piederošos

nekustamos īpašumus un, veicot savstarpējo ieskaitu, /pers.C/ parādu paturēt sev. Šāda vienošanās esot panākta sapulces ar

telefokonferenci laikā 2009.gada 10.novembrī. Liecināja, ka telefonkonferences protokolu nav parakstījis, jo tajā nekorekti bija

atspoguļots sapulces norisē nolemtais. Tāpat paskaidroja, ka daļu no /pers.C/ piederošo nekustamo īpašumu pārdošanas rezultātā

gūtajiem līdzekļiem 200 000 EUR (140 560 LVL) apmērā, viņš pēc tam, kad /pers.C/ cēla prasību tiesā par pirkuma maksas par

nekustamā īpašuma /adrese/, pārdošanas piedziņu (civillieta Nr./numurs/), ieskaitīja zvērināta tiesu izpildītāja Mika Kozlovska

depozīta kontā, kas esot pārskaitīta /pers.S/ advokātu birojam.

Līdzīgi tiesas sēdē liecināja arī lieciniece /pers.T/, kura ir /pers.B/ sieva, paskaidrojot, ka pazinusi /pers.C/, kurš piedāvājis

/pers.B/ sadarboties nekustamo īpašumu jomā. /pers.C/ sadarbības ietvaros bija izdevis /pers.B/ četras pilnvaras, kas deva tiesībās

pilnvarotajai personai pēc saviem ieskatiem rīkoties ar visiem /pers.C/ piederošajiem īpašumiem Latvijā, gan dibināt sabiedrības,

pārstāvēt viņu sabiedrībās u.tml. Sadarbības laikā no 2004. līdz 2007. gadam tika iegādāti vairāki īpašumi. Liecināja, ka 2006.gada

beigās /pers.C/e sāka kavēt maksājumus, aizbildinājās ar laika trūkumu, pēc tam ar sarežģījumiem ASV saistībā ar nodokļu

inspekciju un pēc tam par kaut kādu tiesvedību Latvijā. Liecināja, ka 2007.gadā pēc /pers.C/ lūguma sniegusi viņam informāciju

par īpašumiem – /adrese/, /adrese/, /adrese/ un /nosaukums/ īpašumu. Pēc tam /pers.C/ atzvanījis un teicis, ka pēc iespējas ātrāk

jāpārdod šie īpašumi, kamēr Amerikā par tiem neviens vēl nezin, solīja segt visus izdevumus un zaudējumus. Liecināja, ka pēc

vienošanās ar /pers. S/ kā /pers.C/ pārstāvi 2009.gada augustā tika pārdoti īpašumi. Liecināja, ka 2009.gada 10.novembrī notika

telekonferencē, kurā piedalījās viņa, /pers.C/, viņa advokāts no Amerikas, /pers. S/, /pers. U/ un /pers. K/. Konferences galvenais

mērķis bija vienoties kādā veidā un cik lielā mērā tiks segti jau esošie izdevumi un zaudējumi. Pēc konferences no /pers. S/ tika

saņemts protokola projekts ar pielikumu, kurā bija saraksts ar nekustamajiem īpašumiem, kurus varētu sadalīt starp /pers.B/ un

/pers.C/. Pēc tam kontakti ar /pers.C/ pazuduši. Liecināja, ka /pers.C/ bija viņai teicis telefonsarunā, ka īpašumi Latvijā ir

jāpārdod, par ko viņa informējusi /pers.B/. Liecināja, ka pēc tam /pers.B/ vairākkārtīgi par to runājis telefoniski ar /pers.C/.

Liecināja, ka viņai nav zināms, kāpēc tika atsauktas pilnvaras /pers.B/.

Tiesa atzīst, ka nav šaubu par to, ka 2010.gada 10.novembrī notikusi telefonkonference, kurā piedalījušies protokola

projektā norādītās personas, tostarp /pers.C/ telefonkonferences režīmā, jo par šādas telefonkonfereces esamību liecināja

lieciniece /pers. S/, /pers.T/ un /pers. K/, kuri piedalījušies telefonkonferencē.

Tiesa, novērtējot liecinieku /pers. S/, /pers.T/, /pers. K/ un apsūdzētā liecības par telefonkonferences sarunas laikā runāto un

nolemto, piešķir ticamību /pers. S/ liecībām par to, ka 2009.gada 10.novembra telekonferences laikā neizskanēja /pers.C/

pilnvarojums /pers.B/ atsavināt īpašumus, ka sarunas iemesls esot bijis saprast, kādas ir /pers.B/ prasības pret /pers.C/, ņemot

vērā, ka /pers.C/ noliedza, ka /pers.B/ pienākas atlīdzība, jo peļņa netika gūta. Tiesa ņem vērā, ka /pers. S/ liecības atbilst lietā

esošajam sapulces protokolam (10.sēj. 26.-27.lp.), kurš pievienots /pers. S/ 2009.gada 11.novembra e-pastam.

No 2009.gada 10.novembra protokola projekta redzams, ka sapulce notikusi starp /pers.C/, /pers. S/, /pers. U/ no vienas

puses un /pers.T/, /pers. K/ no otras puses, un no protokola projekta satura izriet, ka sapulcē apspriesti civiltiesiska rakstura

jautājumi starp pusēm saistībā ar /pers.C/ nekustamajiem īpašumiem un to realizāciju un gūtās peļņas sadali starp pusēm, ka puses

vienojušās apsvērt iespējamos risinājumus, ka ZAB “/nosaukums/e” sagatavos iespējamos risinājumus par katru nekustamo

īpašumu.

Proti, no /pers. S/ liecībām kopsakarā ar sapulces protokola projektu izriet, ka puses nav vienojušās par kādiem konkrētiem

risinājumiem, kā to apgalvo /pers.B/ un /pers.T/. Turklāt /pers. S/ liecības atbilst arī cietušā pārstāvja /pers. I/ liecībām par to, ka

/pers.C/, uzzinot par /pers.B/ rīcību, pārdodot bez viņa ziņas nekustamos īpašumus, atsaucis /pers.B/ izsniegtās pilnvaras, ko

apstiprina Rīgas Apgabaltiesas zvērinātas notāres I.Freidenfeldes sniegtā informācija (5.sēj. 4.-5.lp.), no kuras redzams, ka

/pers.C/ 2009.gadā 8.oktobrī atsaucis visas savas izdotās pilnvaras /pers.B/m.

/pers. S/ liecības par to, ka starp /pers.C/ un /pers.B/ bija strīds par rīcību ar nekustamajiem īpašumiem apliecina /pers.C/

pilnvarotās pārstāves /pers. S/ 2009.gada 10.novembra pieprasījums /pers.B/ (1.sēj. 62.lp.), no kura redzams, ka /pers.B/ tiek

pieprasīts pārskaitīt saņemto atlīdzību 140 560 latu apmērā par nekustamā īpašuma 95/100 domājamās daļas no īpašuma /adrese/

atsavināšanu /pers. E/, kas norāda uz to, ka /pers.C/ nebija pilnvarojis /pers.B/ pārdot nekustamos īpašumus un naudu paturēt sev.

Tiesai nav pamats neticēt /pers. S/ liecībām, ka viņa rīkojusies /pers.C/ interesēs un uzdvumā, jo no 2009.gada 16.jūnija

ģenerālpilnvaras (1.sēj. 27.-28.lp.), izriet, ka /pers.C/ kā pilnvarotājs pilnvarojis advokātus /pers.S/, /pers. U/, /pers. A0/ un /pers.

AA/ kā pilnvarniekiem tiesībām pārstāvēt /pers.C/. Proti, šāda pilnvara bija izsniegta 2009.gada vasarā, pretēji /pers.B/, kuram

pilnvaras bija izsniegtas senāk.

Turklāt tiesa ņem vērā, ka sapulce risinājusies 2009.gada 10.novembrī, t.i., pēc 2009.gada 1.augusta, kad /pers.B/ jau bija

atsavinājis nekustamos īpašumus /pers. E/ un jau pēc 2009.gada 8.oktobra, kad /pers.C/ bija atsaucis /pers.B/ izsniegtās pilnvaras.

Līdz ar to nav ticamas /pers.B/ un /pers.T/ liecības par to, ka /pers.C/ bija pilnvarojis /pers.B/ pārdot nekustamos īpašumus un

iegūtos līdzekļus, veicot savstarpējo prasījumu ieskaitu, paturēt pašam /pers.B/.

Tiesa, novērtējot /pers.T/ liecības, ņem vērā to, ka /pers.T/, atšķirībā no /pers. S/ un /pers. I/, ir ieinteresēta lietas iznākumā

un faktu interpretācijā, jo ir apsūdzētā sieva. Tiesa ņem vērā, ka /pers.T/ sniedz ziņas par faktiem par sarunu esamību ar /pers.C/

par atļauju nekustamo īpašumu pārdošanai, skaidri zinot, ka pārbaudīt viņas liecību patiesumu nebūs iespējams, jo /pers.C/ ir

miris. Tiesa atzīst, ka /pers.T/ liecības šajā daļā nav ticamas un ir pretrunīgas ar lietā konstatējamiem faktiem, ka

/pers.C/2009.gada 8.oktobrī bija atsaucis visas /pers.B/ izsniegtās pilnvaras. Proti, ja atbilstu patiesībai /pers.T/ liecinātais, ka

/pers.C/ bija pilnvarojis /pers.B/ pārdot nekustamos īpašumus, ka /pers.C/ bija atzinis parādsaistību esamību /pers.B/, tad /pers.C/

nebija nekādas vajadzības atsaukt /pers.B/ izdotās pilnvaras.

No pierādījumiem un konstatētajiem faktiem ir skaidri saprotams, ka starp /pers.C/ un /pers.B/ 2009.gada vasarā un rudenī

pastāvēja būtiskas savstarpējas civiltiesiska rakstura strīdus attiecības, proti, /pers.B/ uzskatījis, ka /pers.C/ viņam ir parādā

noteiktu summu, kam savukārt /pers.C/ nav piekritis. Strīds eskalējies un /pers.B/ atsaucis visas /pers.B/ izsniegtās pilnvaras,

piesaistījis advokātus strīda risināšanai. Līdz ar to nav ticama /pers.B/ versija, ka /pers.C/ bija atzinis parāda esamību un bija

piekritis nekustamo īpašumu pārdošanai un savstarpējo prasījumu ieskaita piemērošanai.

Uz to, ka starp /pers.B/ un /pers.C/ 2009.gada vasarā un rudenī pastāvēja civiltiesisks strīds, norāda arī /pers.B/ kā /pers.C/

pilnvarotā pārstāvja rīcība, noslēdzot vienošanos ar /pers. E/ par to, ka /pers.C/ apņemas pēc /pers. E/ pieprasījuma reģistrēt

Zemesgrāmatā aizliegumus rīcībai ar /pers.C/ nekustamo īpašumu. Proti, /pers.B/ ar šādu rīcību nodrošinājās, ka /pers.C/ pats vai

citu pilnvarotu personu starpniecības bez /pers. E/ ziņas nevarēs atsavināt īpašumus citām personām, tādējādi garantējot, ka

īpašumi noteikti tiks pārdoti tieši /pers. E/, par ko jau bija panākta vienošanās, un proti:

no 2009.gada 4.augusta Vienošanās starp /pers.C/, kuru uz 2006.gada 19.septembra pilnvaras pārstāvēja /pers.B/, un /pers. E/

(1.sēj. 23.-25.lp.), izriet, ka /pers.C/ apņemas pēc /pers. E/ pieprasījuma reģistrēt zemesgrāmatā aizlieguma atzīmi uz nekustamo

īpašumu 95/100 domājamās daļas no īpašuma /adrese/, kas paredz aizliegumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un mainīt nekustamo

īpašumu, kā arī apgrūtināt šo nekustamo īpašumu ar lietu un saistību tiesībām bez /pers. E/ rakstiskas piekrišanas;

Zemesgrāmatas nodalījuma noraksts par īpašumu “/nosaukums/”, Sakas pag., Pāvilostas nov. (2.sēj. 7.-8.lp.), no kura

redzams, ka nekustamajam īpašumam noteikts aizliegums bez /pers. E/ rakstiskas piekrišanas to atsavināt, dāvināt, sadalīt un

mainīt nekustamo īpašumu, kā arī apgrūtināt šo nekustamo īpašumu ar lietu un saistību tiesībām, pamats - 2009.gada 4.augusta

Vienošanās;

Zemesgrāmatas nodalījuma noraksts par īpašumu “/nosaukums/”, Sakas pag., Pāvilostas nov. (2.sēj. 9.-10.lp.), no kura

redzams, ka nekustamajam īpašumam noteikts aizliegums bez /pers. E/ rakstiskas piekrišanas to atsavināt, dāvināt, sadalīt un

mainīt nekustamo īpašumu, kā arī apgrūtināt šo nekustamo īpašumu ar lietu un saistību tiesībām, pamats - 2009.gada 4.augusta

Vienošanās;

Zemesgrāmatas nodalījuma noraksts par īpašumu “/nosaukums/”, Sakas pag., Pāvilostas nov. (2.sēj. 11.lp.), no kura redzams,

ka nekustamajam īpašumam noteikts aizliegums bez /pers. E/ rakstiskas piekrišanas to atsavināt, dāvināt, sadalīt un mainīt

nekustamo īpašumu, kā arī apgrūtināt šo nekustamo īpašumu ar lietu un saistību tiesībām, pamats - 2009.gada 4.augusta

Vienošanās;

Zemesgrāmatas nodalījuma noraksts par īpašumu “/nosaukums/”, Iļķene, Ādažu nov. (2.sēj. 12.-13.lp.), no kura redzams, ka

nekustamajam īpašumam noteikts aizliegums bez /pers. E/ rakstiskas piekrišanas to atsavināt, dāvināt, sadalīt un mainīt nekustamo

īpašumu, kā arī apgrūtināt šo nekustamo īpašumu ar lietu un saistību tiesībām, pamats - 2009.gada 4.augusta Vienošanās.

Liecinieks/pers. K/ liecināja par telefonkonferenci, ka piedalījies tajā, jo /pers.C/ biji parādā arī viņam, ka sapulces laikā

/pers.B/ nosaucis /pers.C/ parāda summu ap 400 tūkstošiem, kuru /pers.C/ atzinis, ka saruna telefonkonferencē bijusi par to, ka

jāpārdod /pers.C/ īpašumi, lai var norēķināties par parādiem un, kas paliek pāri, tiks sūtīts /pers.C/ uz Ameriku. Tiesa netic šīm

liecībām un par ticamākām atzīst /pers. S/ liecības, jo /pers. K/ liecinājis, ka sarunā piedalījies /pers.B/, kurš nosaucis summu,

kurai /pers.C/ piekritis, kaut /pers.B/ sarunā nav piedalījies, ka sarunā /pers.C/ teicis, ka jāpārdod nekustamie īpašumi, kaut sarunā

par to nav bijusi runa, bet gan tika apspriests, kā atrisināt strīdu starp /pers.C/ un /pers.B/, par ko vienošanās nav panākta.

Rīgas Apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītajā M.Kozlovska sniegtā informācija (5.sēj. 87.lp.) par to, ka tiesu izpildītāja

depozīta kontā 2011.gada 1.aprīlī ieskaitīta un glabājas naudas summa Ls 140 560 apmērā saskaņā ar darījuma konta līgumu

prasības nodrošinājuma līdzekļu aizstāšanai civillietā Nr./numurs/, pierāda to, ka /pers.B/ 2011.gada 1.aprīlī ieskaitījis naudas

summa Ls 140 560 apmērā saskaņā ar darījuma konta līgumu prasības nodrošinājuma līdzekļu aizstāšanai civillietā Nr./numurs/.

Šo faktu apstiprina arī apsūdzētā liecinātais, ka daļu no /pers.C/ piederošo nekustamo īpašumu pārdošanas rezultātā gūtajiem

līdzekļiem 200 000 EUR (140 560 LVL) apmērā viņš ieskaitījis zvērināta tiesu izpildītāja Mika Kozlovska depozīta kontā,

neietekmē tiesas secināto par to, ka /pers.B/ naudu bija piesavinājies. Proti, no paša /pers.B/ liecībām izriet, ka daļu no /pers.C/

piederošo nekustamo īpašumu pārdošanas rezultātā gūtajiem līdzekļiem 200 000 EUR (140 560 LVL) apmērā viņš ieskaitījis

tiesu izpildītāja kontā tikai pēc tam, kad /pers.C/ bija cēlis prasību tiesā par pirkuma maksas par nekustamā īpašuma /adrese/,

pārdošanas piedziņu (civillieta Nr./numurs/) no /pers.B/. Proti, šīs darbības /pers.B/ veicis jau pēc tam, kad bija pabeigta naudas

piesavināšanās. Šis apstāklis ņemams vērā pie kompensācijas apmēra noteikšanas, bet neietekmē faktu, ka piesavināšanās bija

pabeigta.

Vērtējot apsūdzības iesniegtos citus pierādījumus /pers.B/ vainas pierādīšanai apsūdzībā pēc Krimināllikuma 179.panta,

tiesa secina, ka lietā atrodas 2010.gada 23.septembra /pers.C/ prasības pieteikums pret atbildētājiem /pers.B/ un /pers. E/ par

pirkuma maksas Ls 140 560 apmērā piedziņu (3.sēj. 1.-15.lp.), no kura redzams, ka tas sastādīts saistībā ar nekustamo īpašumu

/adrese/. Tiesas ieskatā šis pierādījums neko nepierāda un neattiecas uz pierādīšanas priekšmetu krimināllietā, jo sastādīts jau pēc

2009.gada, t.i., attiecas uz laiku jau pēc darbībām, par kurām celta apsūdzība /pers.B/m.

Lietā atrodas 2010. un 2011.gada procesuālo dokumentu kopijas no civillietas materiāliem (4.sēj. 31.-39.lp.) strīdā starp

/pers.C/ un /pers.B/ un /pers. E/. Tiesa atzīst, ka šie pierādījumi nepierāda faktiskos apstākļus par /pers.B/ celto apsūdzību, jo

attiecas uz citu tiesvedību civillietā.

Tiesas ieskatā ziņas, kas ietvertas LURSOFT sniegtajā informācijā par SIA par: /Nosaukums/ (6.sēj. 132.-135.lp.), SIA

/Nosaukums/ (6.sēj. 136.-140.lp.), SIA /Nosaukums/ (6.sēj. 141.-145.lp.), SIA /Nosaukums/ (6.sēj. 146.-147.lp.), SIA

"/nosaukums/" (6.sēj. 148.-151.lp.), SIA "/nosaukums/" (6.sēj. 152.-155.lp.) neattiecas uz /pers.B/ celto apsūdzību, jo /pers.B/ nav

inkriminētas darbības saistībā ar minētajām firmām.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers.B/ vaina apsūdzībā pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas ir pierādīta,

/pers.B/ ir sodāms.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, nosakot sodu, tiesa ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto

kaitējumu, /pers.B/ personību, atbildību mīkstinošus un atbildību pastiprinošus apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta piekto daļu likuma redakcijā nozieguma izdarīšanas brīdī noziedzīgais nodarījums

klasificējas kā sevišķi smags noziegums.

Ar noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu /pers.B/ apdraudēja cietušā /pers.C/ mantiskās intereses, nodarot reālu mantisku

zaudējumu lielā apmērā. Zaudējums cietušajam pilnībā nav atlīdzināts.

Apsūdzētajam nav konstatēti Krimināllikuma 47. un 48.pantā paredzētie atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

Par /pers.B/ personību noskaidrots, ka dzimis /datums/, precējies, ir pastāvīga dzīvesvieta, ir apgādībā četri bērni, agrāk nav

sodīts, strādā oficiālā darba vietā, dzīvo sociāli atbalstāmu dzīvesveidu.

Nosakot sodu, tiesa ņem vērā 2012.gada 13.decembrī pieņemtā likuma “Grozījumi Krimināllikumā”, kurš stājās spēkā

2013.gada 1.aprīlī, pārejas noteikumu 4. un 6.punktā noteikto.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka /pers.B/ ir sodāms ar brīvības atņemšanas sodu ar mēru virs minimālās brīvības atņemšanas

soda sankcijas robežas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 42.pantu, ņemot vērā, ka nav konstatēta mantai, kurai uzlikts arests, nepastāv pamats piemērot

papildsodu mantas konfiskācija.

Cietušais /pers. H/ kriminālprocesā ir pieteicis kaitējuma kompensāciju 512 597,11 euro apmērā par mantisko zaudējumu,

kas sastāv no piesavinātās naudas par nekustamajiem īpašumiem tirgus vērtības: /nosaukums/ – 75 439,57 euro; /nosaukums/ –

20 720,54 euro; /nosaukums/ – 230 875,29 euro; /nosaukums/ – 1749,87 euro; /nosaukums/ – 22 301,23 euro; /adrese/ 261,48

euro, kopā 512 597,11 euro.

Tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 352.panta pirmās daļas 1.punktu un 353.panta pirmās daļas 1.punktu atzīst, ka

/pers.B/ uzliekams kompensācijas samaksāšanas pienākums par labu cietušajam 159 082,70 euro apmērā, nosakot termiņu – 30

dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas – sprieduma labprātīgai izpildei, un uzlikt pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par

kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu.

Tiesa atzīst, ka no apsūdzētā piedzenama kompensācija 159 082,70 euro apmērā, jo šie zaudējumi radīta /pers.B/

noziedzīgās darbības rezultātā un atbilst faktiski piesavinātajam un uz tiesas dienu neatlīdzinātajam zaudējumam.

Ņemot vērā, ka cietušais lūdz piedzīt zaudējumu nevis piesavinātās naudas apmērā, bet gan tirgus vērtībā, to, ka aizstāvība

iesniegusi nekustamo īpašumu novērtējumus, kuros apstrīdēts tirgus aprēķins, tiesa uzskata, ka šis jautājums risināms

civiltiesiskā kārtībā. Proti, daļā 353 514,41 euro apmērā kaitējuma kompensāciju saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353.panta

otro daļu jāatstāj bez izskatīšanas.

[2]

/pers.B/ apsūdzība pēc Krimināllikuma 196.panta otrās daļas nav apstiprinājusies šādu apsvērumu dēļ.

Lieciniece /pers.T/ tiesas sēdē liecināja, ka, strādājot SIA “/nosaukums/” pie /pers. AE/, iepazinusies ar /pers.C/. Vēlāk

/pers.C/ piedāvāja viņas vīram /pers.B/ sadarboties nekustamo īpašumu jomā. /pers.C/ sadarbības ietvaros bija izdevis /pers.B/

četras pilnvaras, kas deva tiesībās pilnvarotajai personai pēc saviem ieskatiem rīkoties ar visiem /pers.C/ piederošajiem

īpašumiem Latvijā, gan dibināt sabiedrības, pārstāvēt viņu sabiedrībās u.tml. Sadarbības laikā no 2004. līdz 2007. gadam tika

iegādāti vairāki īpašumi. Četri zemes gabali Liepājas rajona Sakas pagastā. Tur tika uzsākta dzīvojamo māju projekta izstrāde.

Līdzīgs projekts tika uzsākts Rīgā īpašumā “/nosaukums/”. Trešais projekts, kas tika uzsākts bija Ādažos, īpašums “/nosaukums/”.

Sākot ar 2006.gada beigām /pers.C/ sāka kavēt maksājumus sakarā ar tiesvedības problēmām ASV, tāpēc izmaksas sāka segt

/pers.B/. ASV tiesa pieprasīja pārrakstīt Latvijā esošo īpašumu “/nosaukums/” uz /uzvārds/ vārda, /pers. H/ lūdza kopā ar viņa

advokātu atrast pareizāko veidu kā reģistrēt uz /uzvārds/ vārda. Tika nolemts, ka tas būs pirkuma līgums, un 2009.gada maijā

/pers.B/ kā SIA “/nosaukums/” valde loceklis parakstīja pirkuma līgumu starp /uzvārds/, /pers. H/ un /pers.C/, kurus pārstāvēja

advokāte /pers.S/ par nekustamā īpašuma “/nosaukums/” pārdošanu. Norēķins tika veikts ieskaitu veidā pretim parāda saistībām.

2009.gada 10.novembrī notika telekonference, Arī saistībā ar īpašuma “/nosaukums/” pārdošanu /pers.B/ tika noteikta atlīdzība

30% apmērā no peļņas. Šis īpašums, ja nemaldos maksāja 1,5 miljoni eiro. /pers.B/ pasūtīja īpašuma vērtējumu. /pers. S/ zināja,

ka /pers.B/ pienākas atlīdzinājums. /pers.S/ bija vairākkārtīgi runājusi ar /pers.B/. Tad, kad tika sagatavots pirkuma līgums par

“/nosaukums/” īpašumu vairākkārtīgi tika ar /pers.S/ runāts, ka /pers.B/ ir vienošanās ar /pers.C/ par atlīdzību. /pers.B/ ir ļoti

godīgs, tiešs, mērķtiecīgs, principiāls.

Lieciniece/pers. S/ tiesas sēdē liecināja, ka personīgi pazina /pers.C/ un /pers.B/. 2009.gadā /pers.C/ viņu pieaicināja pie

nekustamā īpašuma “/nosaukums/” pārreģistrācijas Zemesgrāmatā. Tika aicināta pie notāra kā /pers.C/ pārstāve un apsūdzētais bija

kā SIA “/nosaukums/” pārstāvis. Parakstīšanas dienā apsūdzētais neieradās, tad sākās apsūdzētā nepamatotas prasības pret /pers.C/

par nezināmas izcelsmes izdevumu kompensāciju. SIA “/nosaukums/” ir dzirdēts, kaut kas saistīts ar “/nosaukums/”. SIA

“/nosaukums/” bija īpašnieks “/nosaukums/”. Apsūdzētais kavēja “/nosaukums/” pārdošanu. /pers.C/ vēlējās pārrakstīt īpašumu par

labu /pers. AI/, kurš bija aizdevis naudu /pers. H/.

Lieciniece/pers. AJ/ tiesas sēdē liecināja, ka ir zvērināta notāre, apstiprināja, ka 2007.gada 23.martā /pers.B/ ir izdevusi

pilnvaru ar numuru 2886, ko ir parakstīji pilnvaras devējs /pers.C/. Pilnvara tika izdota ar mērķi dibināt sabiedrību, iecelt valdi,

veikt visas citas darbības, kuras ir minētas pilnvarā. Izdodot pilnvaru, netika minēta piebilde, ka pilnvarnieks var veikt darbības jau

dibinātajos uzņēmumos. Pilnvara tika izdota atbilstoši pilnvara devēja vēlmei un gribai. Pilnvara netika izdota vienai konkrētai

firmai, pilnvara ir samērā universāla.

Liecinieces/pers. AK//pers. AK/ liecības tiesā un pirmstiesas procesā, liecinieces /pers. L/, liecinieka /pers. AM/ liecības

tiesā uz apsūdzību pēc Krimināllikuma 196.panta otrās daļas nav attiecināmas, jo viņai nekas par faktiskajiem apstākļiem šajā

apsūdzības daļā nebija zināms.

No liecinieces /pers. AN/ tiesas sēdē liecinātā izriet, ka viņa 2009.gada augustā strādāja Uzņēmumu reģistrā, par SIA

“/nosaukums/” neko neatceras. Pirmstiesas procesā liecināja, ka strādāja Uzņēmumu reģistra Liepājas reģionālajā nodaļā par

valsts notāri no 2006.gada 1.februāra. Iepazīstoties ar 2009.gada 19.augusta pieņemto lēmumu par izmaiņām SIA „/nosaukums/"

valdes locekļu sastāvā kopiju, apgalvoja, ka tieši viņa ir pieņēmusi šādu lēmumu. Iepazīstoties ar uzrādīto 2007.gada 23.martā

izsniegtās pilnvaras uz /pers.B/a vārda kopiju un 2009.gada 3.augusta /pers.B/ pieteikumu par izmaiņām SIA „/nosaukums/" kopiju,

paskaidroja, ka, pieņemot iepriekš minēto lēmumu, viņas rīcībā bija /pers.C/ 2007.gada 23.martā izsniegtā pilnvara uz /pers.B/

vārda. Liecināja, ka pēc 2007.gada 23.marta pilnvaras /pers.B/ bija tiesīgs veikt izmaiņas uzņēmuma valdē. Liecināja, ka no

2007.gada 23.marta pilnvara ļauj /pers.B/ veikt pilnvarā norādītās darbības (dibināt uzņēmumu, iecelt valdi, mainīt statūtus u.c.) arī

citiem uzņēmumiem, kuri pilnvaras izsniegšanas brīdī jau bija nodibināti, kā tas ir gadījumā ar SIA „/nosaukums/". Liecināja, ka

nepiekrītu tam, ka 2007.gada 23.marta pilnvara paredz tikai dibināt jaunu uzņēmumu un veikt visas darbības tikai attiecībā uz šo

jauno uzņēmumu. Uzskatīja, ka, pamatojoties uz minēto pilnvaru, /pers.B/ bija tiesīgs veikt izmaiņas uzņēmumā SIA

„/nosaukums/".

Liecinieks/pers. AE/ tiesas sēdē liecināja, ka viņam piederēja nekustamais īpašums “/nosaukums/” un tas tika pārdots SIA

“/nosaukums/”, bet minēto darījumu neatceras, jo pašam Latvijā pieder ap 70 īpašumi un nevar nosaukt visu šo īpašumu

nosaukumus. Šīm liecībām nav nozīmes un uz apsūdzību nav attiecināmas, jo attiecas uz darījumiem pirms notikumiem, par

kuriem celta apsūdzība /pers.B/.

Lieciniece/pers. AR/ tiesas sēdē liecināja, ka pazīst /pers.B/ un /pers.C/ kopš 2005.gada. Pēc /pers.C/ lūguma kādu laiku bija

valdes locekle par ļoti nosacītu samaksu. Par /pers.B/ izsniegtajās pilnvarām no /pers.C/ neko nezina. SIA “/nosaukums/” un SIA

“/nosaukums/” ir dzirdēti, policijā par tiem tika informēta, ka vienā no tiem bijusi valdes locekle. Liecināja, ka viņai netika

piedāvāts būt valdes locekle, liecināja, ka uz dokumentiem 2.sēj. 67.-69.lp., 2.sēj. 71.lp., 2.sēj. 126.-128.lp., 2.sēj. 129.-131.,

132., 133.lp. ir viņas paraksti. Liecināja, ka tie ir parakstīti pie /pers. S/ advokātu birojā, neatceras kā notika dalībnieku sapulce,

iespējams, ka vienkārši parakstīju šos dokumentus. Juristi – /pers. S/ un viņas citi juristi sagatavoja papīrus, piezvanīja un teica, ka

jāatnāk parakstīt papīri un tos arī parakstīja, jo domāja, ka tas ir jāizdara. Liecināja, ka ļoti vieglprātīgi attiecās pret šo lietu.

Liecināja, ka visi dokumenti bija saistīti ar /pers.C/ īpašumiem. Liecināja, ka nezināja, kāds bija SIA finansiālais stāvoklis.

Liecinieces liecības pēc būtības uz apsūdzību nav attiecināmas, jo par /pers.B/ darbībām neko liecināt nevarēja.

Liecinieka/pers. AT/ tiesas sēdē sniegtās liecības uz apsūdzību pēc Krimināllikuma 196.panta otrās daļas neattiecas, jo

liecināja par apstākļiem, kas attiecas uz apstākļiem, kādos tika atsavināti iepriekš /pers.C/ piederošie nekustamie īpašumi, kas tika

pārdoti /pers. E/.

Liecinieks/pers. AU/ tiesas sēdē liecināja, ka laika posmā no 2008. līdz 2013.gadam praktizēja advokātu birojā

“/nosaukums/”, pārstāvēja /pers.C/, kas bija Latvijas pilsonis, kurš pastāvīgi dzīvoja ASV. Viņam bija dažādi nekustamie īpašumi

Latvijā un šos īpašumus pasaimniekoja /pers.B/. Īpašumu bija daudz, bija mājas, zemes. Iestājās krīze, plāni nerealizējās, tas bija

2009.gadā. /pers.C/ bija dažādas ģimenes problēmas, viņam pasliktinājās veselība un viņš nomira 2010. vai 2011. gadā. Viņam bija

dēls /pers. H/. Pēc /pers.C/ advokātu birojs pārstāvēja /pers. H/, kura mērķis bija īpašumus atsavināt, bet atsevišķos gadījumos tas

nebija iespējams, jo bija aizlieguma atzīmes, kas tika uzliktas uz īpašumiem, tas nebija saskaņots ar klientu. Klients jutās apkrāpts.

Liecināja, ka pēc pilnvarojuma izbeigšanās /pers.B/ atsavināja īpašumus un saņēma kaut kādas naudas summas, kas secināms no

dokumentiem un klients no šīm naudas summām neko nesaņēma. Klients to uzskatīja par noziedzīgu nodarījumu pret sevi, lūdza

sagatavot dokumentus krimināllietas uzsākšanai. To arī izdarīja. Paralēli tai laikā bija dažādas civillietas par citiem īpašumiem.

Par SIA “/nosaukums/” liecināja, ka tas bija uzņēmums, kuram piederēja nekustamie īpašumi, kura īpašnieks bija /pers.C/, vai bija

paredzēts īpašumu attīstīšanai. SIA “/nosaukums/” arī bija saistīts ar /pers.C/ un /pers.B/, SIA “/nosaukums/” tika novests līdz

maksātnespējai. /pers. AI/ bija draugs /pers. H/. /pers.H/ ASV bija kaut kādas finansiālas problēmas.

Cietušā /pers. H/ pārstāvis /pers. I/ tiesas sēdē liecināja, ka starp /pers.C/, kurš bija ASV dzīvojošs latvietis un kurš vēlējās

atgriezties Latvijā un ieguldīt naudu biznesā, un /pers.B/ 2000.gados pirmajā pusē izveidojās ļoti tuvas, uzticīgas attiecības.

/pers.C/ saredzēja labas iespējas ieguldīt nekustamajos īpašumos Latvijā un, pilnībā uzticoties /pers.B/, izdeva ļoti plaša rakstura

pilnvaras, Tajā skaitā viens no projektiem bija “/nosaukums/” nekustamā īpašuma iegādāšanās un pārvaldīšana, kas ir visai liels

īpašums, tuvu pie 10ha, Carnikavā. Bija izdota arī pilnvara dibināt SIA, tādējādi /pers.B/ viens no uzdevumiem bija dibināt SIA

“/nosaukums/” un šajā SIA /pers.C/ ieguldīja 1,5 miljonus ASV dolāru. Tika iegādāts nekustamais īpašums /Nosaukums/ un 2009.

gada 18. martā tika noslēgts nekustamā īpašuma pirkuma līgums par “/nosaukums/” pārdošanu. 2009. gada aprīlī, /pers.B/

zemesgrāmatā reģistrēja aizlieguma atzīmi šo nekustamo īpašumu bez viņa piekrišanas atsavināt, dāvināt utt. Šāda darbība nebija

saskaņota ar nekustamā īpašuma pirkuma līgumu, tieši pretēji tur bija norādīts, ka līdz īpašuma reģistrēšanas uz pircēja vārda,

nekādas aizlieguma atzīmes nebūs. /pers.B/ šo atzīmi bija reģistrējis vienpersoniski, bez jebkāda /pers.C/ saskaņojuma. Šīs

darbības tika veiktas bez pilnvarotāja piekrišanas. 2009. gada 13. jūlija bija SIA “/nosaukums/” dalībnieku lēmums ar kuru /pers.C/

atsauca /pers.B/ no valdes locekļa amata SIA “/nosaukums/” un iecēla /pers. G/. Pēc šīm darbībām, iespējams, ka /pers.B/ sāka

plānot savas noziedzīgās darbības, jo tālāk /pers.B/ veica savas prettiesiskās darbības uz divām pusēm. Viens, kas bija saistīts ar

“/nosaukums/” īpašumu, otrs, kas bija saistīts ar visiem pārējiem /pers.C/ kā fiziskai personai piederošiem nekustamajiem

īpašumiem. Attiecībā par “/nosaukums/”, tad /pers.B/ atcēla /pers. BC/ no amata un iecēla pats sevi un pārdeva SIA “/nosaukums/”

kapitāldaļas bez jebkāda pilnvarojuma. Pēc tam atklājās, ka ir noslēgta vienošanās, kuru /pers.B/ ir noslēdzis pats ar sevi, ka viņam

pienākas atlīdzība.

SIA “/nosaukums/” pamataktīvs bija nekustamais īpašums “/nosaukums/”. Uz 2009.gada 1.jūliju uz SIA “/nosaukums/” bija

reģistrēts nekustamais īpašums “/nosaukums/”, par citu mantu nezina. /pers. AI/ ar /pers. H/ bija savstarpējie norēķini un tēvs

/pers.C/ piekrita pārdot īpašumu bez pirkuma maksas saņemšanas. Pirkuma līgumu parakstīja /pers. S/ kā /pers.C/ un /pers. H/

pārstāve. Par šo īpašuma pārdošanu /pers.C/ deva savu piekrišanu. Ar /pers.B/ parakstīto pirkuma līgumu SIA “/nosaukums/” netika

nodarīti zaudējumi. Pilnvaras paredzēja to, kas tajās ir ierakstīts. Pilnvaras bija divas vai trīs. /pers.C/ ļoti uzticējās /pers.B/, tāpēc

pilnvaras bija ļoti plašas. /pers.B/ bija jāpārvalda nekustamie īpašumi un jāveic darbības, kuras /pers.C/ norādīja. Liecināja, ka

2009.gada 10.novembrī notika telekonference, bet, kas tika runāts, nav zināms. /pers. G/ par valdes locekli tika iecelta SIA

“/nosaukums/”.

Lietā atrodas šādi dokumenti.

2007.gada 23.marta /pers.C/ pie zvērinātas notāres Dainas Trautmanes, Rīgā, Pulkveža Brieža 15, izsniegta pilnvara

(iereģistrēta aktu un apliecinājumu reģistrā ar Nr.2886) (2.sēj. 60.-62.lp. (9.sēj. 147.-149.lp.), ar kuru /pers.B/ tika pilnvarots

/pers.C/ vārdā dibināt uzņēmumu - Sabiedrību ar ierobežotu atbildību, un šajā sakarā pārstāvēt /pers.C/ visās valsts, tiesu,

administratīvajās un citās iestādēs, kā arī izveidot dibinātās sabiedrības pārvaldes institūcijas un citas ar dibinātā uzņēmuma

pārvaldīšanu saistītās tiesības.

SIA “/nosaukums/” pilnvarotās pārstāves /pers. S/ (1.sēj. 63.lp.) 2009.gada 10.novembra pieprasījums /pers.B/, no kura

redzams, ka /pers.B/ tiek pieprasīts pārskaitīt uz SIA “/nosaukums/” kontu saņemto atlīdzību par SIA “/nosaukums/” daļu

atsavināšanu. Šis dokuments pats par sevi neko nepierāda, jo apstiprina tikai šāda pieprasījuma esamību.

SIA “/nosaukums/” konta pārskats par periodu no 01.01.2004.-10.11.2009. (1.sēj. 64.-80.lp.) pierāda SIA “/nosaukums/”

naudas līdzekļu apriti uzņēmumu kontā, bet tas nav attiecināmas uz pierādīšanas priekšmetu šajā kriminālprocesā.

Zemesgrāmatas nodalījuma noraksts par īpašumu /Nosaukums/, kadastra Nr./numurs/, (2.sēj. 16.-17.lp.), no kura redzams,

ka nekustamais īpašums pieder SIA “/nosaukums/” un kuram noteikts aizliegums bez /pers.B/ rakstiskas piekrišanas to atsavināt,

dāvināt, sadalīt un mainīt nekustamo īpašumu, kā arī apgrūtināt šo nekustamo īpašumu ar lietu un saistību tiesībām, pamats -

2009.gada 29.aprīļa vienošanās.

Uzņēmumu reģistra 2009.gada 3.septembra lēmums par SIA “/nosaukums/” izmaiņām (2.sēj. 18.-19.lp.), no kura redzams,

ka atbrīvota valde, ieceļot valdē /pers.B/ ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi.

Uzņēmumu reģistra /datums/izziņa par SIA “/nosaukums/” (2.sēj. 20.-22.lp.), no kura redzams, ka /pers.B/ 2009.gada

3.septembrī iecelts par uzņēmuma valdes locekli ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi.

Uzņēmumu reģistra /datums/izziņa par SIA “/nosaukums/” (2.sēj. 23.-25.lp.), no kura redzams, ka /pers.B/ no 2005.gada

29.jūnija ieņēma valdes locekļa amatu ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi, un no amata tika atcelts 2009.gada 15.jūlijā, kā

arī redzams, ka atkārtoti 2009.gada 19.augustā iecelts par valdes locekli ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi, un atbrīvots no

amata 2009.gada 7.oktobrī.

Uzņēmumu reģistra 2009.gada 19.augusta lēmums par SIA “/nosaukums/” izmaiņām (2.sēj. 26.-27.lp.), no kura redzams, ka

atbrīvota valde, ieceļot valdē /pers.B/ ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi.

SIA “/nosaukums/” precizētais dalībnieku reģistrs un 2009.gada 20.augusta lēmums (2.sēj. 28.-29.lp.), no kura redzams, ka

/pers.B/ 2009.gada 20.augustā iecelts par uzņēmuma valdes locekli ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi.

SIA “/nosaukums/” dalībnieku 2009.gada 3.augusta lēmums (2.sēj. 30.lp.), no kura redzams, ka uzņēmuma dalībnieks

/pers.C/, kura vārdā uz 2007.gada 23.marta pilnvaras pamata rīkojas /pers.B/, /pers.B/ 2009.gada 3.augustā iecelts par uzņēmuma

valdes locekli ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi.

2009.gada 29.aprīļa vienošanās starp SIA /Nosaukums/ tās valdes locekļa /pers.B/ vārdā un /pers.B/ (2.sēj. 31.lp.) par to, ka

līdzēji vienojas, ka SIA /Nosaukums/ uz vienošanās parakstīšanas dienu ir parādsaistības pret /pers.B/ 407 500 euro apmērā, ka

vienojas kā nodrošinājumu reģistrēt uz SIA /Nosaukums/ nekustamo īpašumu “/nosaukums/” atzīmi ar aizliegumu.

Uzņēmumu reģistra 2009.gada 15.jūlija lēmums (2.sēj. 65.-66.lp.) par SIA "/nosaukums/" valdes locekļa /pers.B/ atcelšanu

no SIA "/nosaukums/" valdes locekļa amata, ieceļot amatā /pers. G/.

/pers.C/, kura vārdā rīkojās /pers. U/, 2009.gada 9.jūlija SIA "/nosaukums/" lēmums (2.sēj. 70.lp.) atcelt /pers.B/ no SIA

"/nosaukums/" valdes locekļa amata, ieceļot amatā /pers. G/.

2009.gada 27.jūlija SIA /Nosaukums/ dalībnieku sapulces lēmums (2.sēj. 129.-130.lp.) par to, ka /pers.B/ atcelts no SIA

/Nosaukums/ valdes locekļa amata, iecelta /pers. G/ un Uzņēmumu reģistra 2009.gada 5.augusta lēmums (2.sē. 125.lp.), ar kuru

minētās izmaiņas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā.

No LURSOFT sniegtās informācijas par SIA "/nosaukums/" (6.sēj. 11.-15.lp.) redzams, ka no 2005.gada 20.jūlija līdz

2011.gada 17.oktobrim /pers.C/ bija vienīgais SIA dalībnieks, ka /pers.B/ bija uzņēmuma valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt

uzņēmumu atsevišķi no 26.08.2008. – 15.07.2009. un no 19.08.2009.-07.10.2009., bet laikā no 15.07.2008.-19.08.2009. valdes

locekle ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi bija /pers. G/.

No SIA "/nosaukums/" 2006., 2007., 2008., 2009.gadu pārskati (6.sēj. 16.-63.lp.) pierāda to, ka uzņēmuma atbildīgā

amatpersona par minētajiem gadiem sastādījusi SIA "/nosaukums/" gada pārskatus.

No LURSOFT sniegtās informācijas par SIA /Nosaukums/ (6.sēj. 64.-69.lp.) redzams, ka SIA dalībnieks: no 27.03.2006. –

03.09.2009. ar 60 procentiem bija SIA “/nosaukums/”; no 05.10.2007. – 03.09.2009. ar 40 procentiem ieguldījuma dalībnieks

bija /pers.B/, no 03.09.2009. – 27.04.2010. ar 100 procentu ieguldījumu dalībnieks bija /pers.B/.

No SIA /Nosaukums/ 2006., 2007., 2008., 2009.gadu pārskatiem (6.sēj. 70.-131.lp.) redzams SIA “/nosaukums/” finanšu un

darbības pārskats par minētajiem gadiem.

No Zemesgrāmatu nodaļu nodalījuma par nekustamo īpašumu /Nosaukums/, Rīga (6.sēj. 156.-158.lp.) redzams, ka tā

īpašnieks 2009.gadā bija SIA “/nosaukums/”.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas izsniegtajām dokumentu kopijās no nekustamo

īpašumu lietām ar nodalījumu No Nr./numurs/, /Nosaukums/, Rīga (6.sēj. 199.-213.lp.)

Ar SIA /Nosaukums/ maksātnespējas administratores /pers. BE/ sniegto informāciju par faktiem (7.sēj. 146.-153 .lp.).

No Valsts zemes dienesta sniegtās informācijas par nekustamo īpašumu /Nosaukums/, kadastra Nr./numurs/, redzams, ka tā

kadastrālā vērtība 2009.gadā bija Ls 931 727 jeb EUR 1 325 728,08, (7.sēj. 157.-158.lp.).

CSDD 2009.gada 21.augusta izziņa par SIA “/nosaukums/” transportlīdzekli VW Transporter (1.sēj. 22.lp.) uz celtajām

apsūdzībām neattiecas un neko nepierāda, jo /pers.B/ nav inkriminētas darbības saistībā ar SIA “/nosaukums/” transportlīdzekļiem.

Cietušā/pers. H/ pilnvarotās personas zvērināta advokāta /pers.I/ 2012.gada 26.jūnija iesniegumam pievienoti pielikumi

(4.sēj. 90.-98.lp.), proti, civillietas Nr./numurs/ materiāli (piezīmes pie tiesas sēdes protokola, 2012.gada 22.marta tiesas sēdes

protokols), shēma par atsavinātajiem nekustamajiem īpašumiem.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 130.panta pirmo daļu civillietas materiālos ietvertie civillietas tiesas

sēdē pušu sniegtie paskaidrojumi nav izmantojami pierādīšanā, jo šīs ziņas, pēc būtības liecības, nav iegūtas Kriminālprocesa

likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt shēma par atsavinātajiem nekustamajiem īpašumiem pati par sevi neko nepierāda, jo

shematiski uzskatāmības labad attēlo, kam par labu atsavināti /pers.C/ piederošie nekustamie īpašumi, kas jau ir nodibināts ar lietā

esošajām Zemesgrāmatas izdrukām par attiecīgajiem nekustamajiem īpašumiem.

No Rīgas Apgabaltiesas zvērinātas notāres I.Freidenfeldes sniegtās informācija (5.sēj. 4.-5.lp.) redzams, ka /pers.C/

08.10.2009. atsaucis visas savas izdotās pilnvaras /pers.B/.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 129.pantam Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2013.gada 4.marta spriedums

(5.sēj. 7.-12.lp.) nav attiecināms uz iztiesājamo krimināllietu, jo taisīts, izskatot civiltiesisku strīdu civillietā, novērtējot

civilprocesa laikā iegūtos pierādījumus. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 125.pantu spriedums civillietā un tajā konstatētie

apstākļi nav uzskatāmi par pierādītiem bez papildus procesuālo darbību veikšanas. Līdz ar to pierādīšanā šis spriedums nav

izmantojams.

Ar AS "Svvedbank" kontu izdrukās sniegto informāciju par faktiem (9.sēj. l.-79.1p.) pēc būtības par apsūdzību neko

nepierāda, jo banka sniegusi ziņas par /pers.B/, /pers. E/, SIA “/nosaukums/”, SIA “/nosaukums/” kontiem un veiktajiem

darījumiem. Kontu izdrukas nepierāda kādus apstākļus, kas minēti apsūdzībā.

Rīgas Apgabaltiesas zvērinātās notāres Kitijas Garās sniegtā informācija (izsniegtās dokumentu kopijas) (9.sēj. 90.-97.lp.)

uz iztiesājamās krimināllietas pierādīšanas priekšmetu neattiecas, jo iegūtie dokumenti ir no /pers.C/ mantojuma lietas, kas

sastādīti pēc 2009.gada, t.i., pēc tām darbībām, par kurām celta apsūdzība /pers.B/.

Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informāciju par /pers.B/ mantisko stāvokli (9.sēj. 98.-108.lp.), Valsts sociālās

apdrošināšanas aģentūras sniegtā informācija par /pers.B/ ienākumiem, iemaksām valsts budžetā, darba vietām un saņemtajiem

pabalstiem (9.sēj. 109.-115.lp.) pierāda to, kādas ziņas /pers.B/ deklarējis par savu mantisko stāvokli 2012.gadā un kādu

ienākumus deklarējis par 2012., 2013. un 2014.gadu, bet šīs ziņas uz iztiesājamās krimināllietas pierādīšanas priekšmetu

neattiecas, jo /pers.B/ apsūdzībā inkriminētas darbības par laiku līdz 2009.gadam.

Liecinieces /pers. S/ liecībām pievienoti dokumenti (10.sēj. 76.-116.lp.) – četri tiesu nolēmumi civillietās, kuros risināti

civiltiesiski strīdi starp /pers.B/ un /pers.C/. Tiesas ieskatā šie pierādījumi nav izmantojami pierādīšanā, jo atbilstoši

Kriminālprocesa likuma 125.pantam civillietās taisītos spēkā stājušos nolēmumos konstatētie fakti nav uzskatāmi par pierādītiem

bez papildus procesuālo darbību veikšanas.

Lietā esošais /pers.B/ kreditora prasījums, izdruka no Maksātnespējas reģistra par SIA “/nosaukums/”, /pers.B/ 2012.gada

11.aprīļa pretprasība civillietā ar pielikumiem, bankas maksājumu uzdevumi, SIA “/nosaukums/” rēķini, SIA /nosaukums/

dokumenti, izdrukas no interneta vietnēm (4.sēj. 42.-87.lp,) tiesas ieskatā nepierāda apsūdzībā minētos apstākļos, jo neattiecas uz

/pers.B/ izvirzīto apsūdzību un pierādīšanas priekšmetu šajā kriminālprocesā.

E-pasta izdruka (10.sēj. 26.lp.), no kuras redzams, ka /pers. S/ 2009.gada 11.novembrī nosūtījusi /pers.T/ pielikumā

dokumentu, kā arī liecībai pievienots 2009.gada 10.novembra protokols par sapulci starp /pers.C/, /pers. S/, /pers. U/ un /pers.T/,

/pers. K/, no kura izriet, ka sapulcē esot apspriesti civiltiesiski jautājumi starp pusēm /pers.C/ un /pers.B/ saistībā ar /pers.C/

nekustamajiem īpašumiem un to realizāciju un gūtās peļņas sadali starp pusēm, ka puses vienojušās apsvērt iespējamos

risinājumus par katru nekustamo īpašumu.

Novērtējot iegūtos pierādījumus, tiesa ir noskaidrojusi šādus faktiskos apstākļus. 2009.gada 18.martā starp SIA

“/nosaukums/” /pers.B/ personā un /pers. AI/, pilnvarotās personas /pers. BI/ personā noslēgts pirkuma līgums par SIA

“/nosaukums/” piederošā nekustamā īpašuma “/nosaukums/” pārdošanu /pers. AI/.

2009.gada 29.aprīlī SIA “/nosaukums/” valdes locekļa /pers.B/ personā no vienas puses un /pers.B/ kā fiziskā persona

parakstījis vienošanos par to, ka SIA “/nosaukums/” ir parāda saistības pret /pers.B/ 407 500 euro apmērā, vienojoties kā

nodrošinājumu šo parādsaistību izpildei reģistrēt uz SIA “/nosaukums/” piederošo nekustamo īpašumu “/nosaukums/” atzīmi ar

aizliegumu, ka bez /pers.B/ rakstiskas piekrišanas īpašumu nedrīkst atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām, un šis

aizliegums reģistrēt Zemesgrāmatā. Ņemot vērā pastāvošo aizliegumu, Zemesgrāmatas nodaļas tiesnesi s 2009.gada 14.maijā

pieņēma lēmumu par /pers. AI/ nostiprināja lūguma atstāšanu bez ievērības.

/pers.B/ /datums/kā SIA „/nosaukums/" valdes loceklis, pamatojoties uz 2007.gada 23.marta J/pers.C/ pie zvērinātas notāres

Dainas Trautmanes, Rīgā, Pulkveža Brieža 15, izsniegto pilnvaru, noslēdza ar /pers.B/ kā fizisku personu pirkuma līgumu, saskaņā

ar kuru SIA „/nosaukums/" pārdeva /pers.B/ 6 (sešas) SIA /Nosaukums/ kapitāldaļas, kas piederēja SIA „/nosaukums/", par Ls 7000

jeb EUR 9960,10.

Ir noskaidrots, ka /pers.C/ar 2009.gada 9.jūlija SIA "/nosaukums/" vienīgā dalībnieka /pers.C/ lēmumu atcēla /pers.B/ no SIA

"/nosaukums/" valdes locekļa amata un iecēla valdē /pers. G/ (Uzņēmumu reģistra 2009.gada 15.jūlija lēmums), kura, savukārt, ar

2009.gada 27.jūlija SIA /Nosaukums/ dalībnieku sapulces lēmumu atcēla /pers.B/ no SIA /Nosaukums/ valdes locekļa amata.

/pers.B/ 2009.gada 3.augustā uz 2007.gada 23.marta pilnvaras pamata ar SIA "/nosaukums/" dalībnieka lēmumu NR.5 atcēla no

SIA "/nosaukums/" valdes locekļa amata /pers. G/ un iecēla tajā /pers.B/ (Uzņēmumu reģistra 2009.gada 19.augusta lēmums). Kā

arī /pers.B/ 2009.gada 20.augustā parakstīja precizētu SIA /Nosaukums/ dalībnieku reģistru, kurā kā SIA /Nosaukums/ 100%

kapitāldaļu ieguvēju viņš norādīja pats sevi, tas ir, /pers.B/ (Uzņēmumu reģistra 2009.gada 19.augusta lēmums). Tajā pašā datumā

2009.gada 20.augustā /pers.B/ izdeva vienīgā SIA /Nosaukums/ dalībnieka lēmumu Nr.9, ar kuru viņš atbrīvoja no valdes locekļa

amata /pers. G/ un iecēla pats sevi, tas ir, /pers.B/. Tādējādi /pers.B/, ieguva savā īpašumā 6 (sešas) SIA /Nosaukums/ kapitāldaļas,

kuru nominālvērtība 2009.gadā bija Ls 1200 jeb EUR 1707,45, un kļuva par vienīgo SIA /Nosaukums/ dalībnieku.

2009.gada 8.septembrī Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijas tiesnese pieņēmusi lēmumu par prasības nodrošināšanu

civillietā /pers. AI/ prasībā pret SIA “/nosaukums/” un /pers.B/ par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu, aizlieguma atzīmes

zemesgrāmatā dzēšanu un īpašumtiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu “/nosaukums/”, proti, ierakstīt aizlieguma atzīmi

atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām SIA “/nosaukums/” piederošo nekustamo īpašumu “/nosaukums/”.

Valsts apsūdzība definējusi būtisku kaitējumu šādi: /pers.B/ savu noziedzīgo darbību rezultātā ieguva savā īpašumā 6 (sešas)

SIA /Nosaukums/ kapitāldaļas, kuru nominālvērtība 2009.gadā bija Ls 1200 jeb EUR 1707,45, pārsniedzot viņam piešķirtās

pilnvaras un nepaziņojot par to kapitāldaļu īpašnieka SIA "/nosaukums/" vienīgajam dalībniekam /pers.C/, kā rezultātā /pers.B/

atņēma /pers.C/ īpašumā esošajam uzņēmumam dalībnieka tiesības SIA /Nosaukums/, tas ir, tiesības uz kapitāldaļām, peļņas

gūšanu no kapitāldaļām un īpašumu, un kļuva par vienīgo SIA /Nosaukums/ dalībnieku, iegūstot tiesības uz SIA /Nosaukums/ peļņu

100% apmērā un uz SIA /Nosaukums/ piederošo mantu, tajā skaitā nekustamo īpašumu /Nosaukums/, kadastra Nr./numurs/, kura

kadastrālā vērtība 2009.gadā bija Ls 931 727 jeb EUR 1 325 728,08, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu SIA "/nosaukums/" un

vienīgajam SIA "/nosaukums/" dalībniekam /pers.C/.

Tiesa atzīst, ka apsūdzība daļā par būtisko kaitējumu ir neskaidra un nesaprotama un neatbilst Kriminālprocesa likuma

405.panta prasībām.

Atbilstoši likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.panta pirmajai un otrajai daļai redakcijā

uz apsūdzībā norādītā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar

kuru radīts būtisks kaitējums, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā ne vien nodarīts ievērojams mantiskais zaudējums, bet

arī apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses un tiesības vai ja šāds apdraudējums ir ievērojams. Par ievērojamu

mantisko zaudējumu atzīstams mantiskais zaudējums, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī pārsniedz piecu tai laikā Latvijas Republikā

noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu.

Vērtējot apsūdzību šajā daļā, redzams, ka tajā nav skaidri un nepārprotami norādīts, kas veido ievērojamu mantisko

zaudējumu, kādas konkrēti citas ar likumu aizsargātās intereses un tiesības bija apdraudētas. Par apsūdzības neskaidrību daļā par

būtisko kaitējumu liecina arī aizstāvības pieņēmums par to, kas varētu veidot būtisko kaitējumu, par ko sniedza savus argumentus.

Līdz ar to tiesa vērtē apsūdzību un pierādījumus daļā par būtisko kaitējumu tiktāl, cik tas ir skaidri un nepārprotami

saprotams. Un proti, no apsūdzības var saprast, ka būtisks kaitējums ir tas, ka nodarīts ne vien ievērojams mantiskais zaudējums,

bet arī apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses. Var saprast, ka mantiskais zaudējums ir SIA “/nosaukums/” 60

procenti kapitāldaļas un nekustamā īpašuma “/nosaukums/” kadastrālais vērtējums. Savukārt citu aizsargāto interešu apdraudējums

ir tas, ka /pers.B/ atņēmis /pers.C/ īpašumā esošajam uzņēmumam dalībnieka tiesības SIA /Nosaukums/, tas ir, uz peļņas gūšanu

no kapitāldaļām 100% apmērā, mantiskā zaudējuma novērtējums nav sniegts.

Tiesas ieskatā attiecībā uz nekustamo īpašumu “/nosaukums/” nav apstiprinājies apsūdzībā minētais, ka /pers.B/ ar savām

darbībām būtu atņēmis SIA “/nosaukums/” un tā vienīgajam dalībniekam /pers.C/ tiesības uz šo nekustamo īpašumu, jo

nekustamais īpašums /Nosaukums/ jau pirms apsūdzībā inkriminētajām darbībām 2009.gada 18.martā bija atsavināts par labu

/pers. AI/.

No apsūdzētā faktiskajām darbībām ir redzams, ka /pers.B/ pēc 2009.gada 1.marta ir licis šķēršļus atsavinātā nekustamā

īpašuma reģistrācijai Zemesgrāmatā uz /pers. AI/ vārda, par ko /pers. AI/ cēlis prasību tiesā, tostarp lūdzot nodrošināt prasību,

ierakstot aizliegumu Zemesgrāmatā nekustamo īpašumu atsavināt, un šis lūgums arī ticis apmierināts. Līdz ar to ir nepamatots

apsūdzības apgalvojums, ka /pers.B/ darbību, kas veiktas pēc 2009.gada 18.marta, rezultātā kaitējums būtu nodarīts SIA

“/nosaukums/” un tā vienīgajam dalībniekam /pers.C/, atņemot tiesības uz nekustamo īpašumu “/nosaukums/”. Apsūdzībā nav

norādīts, ka kaitējums būtu radīts /pers. AI/.

No lietā iesniegtā SIA /Nosaukums/ 2017.gada 21.augusta vērtējuma par SIA /Nosaukums/ tirgus vērtību uz 2009.gada

1.septembri, kurš nav apšaubīts, izriet, ka šīs sabiedrības 60% kapitālu daļu vērtība ir novērtēta ar 0 (nulles) vērtību, bet 60%

kapitāla daļu pamatota atsavināšanas cena ir 1 euro. Novērtējums ir balstīts uz to, ka saskaņā ar Aktīvu (izmaksu) paņēmiena

Likvidācijas vērtības metodi vērtēšanas datumā 2009.gada 1.jūlijā ir iegūta matemātiski negatīva SIA “/nosaukums/” tirgus vērtība,

un praksē tiek pieņemts, ka šādā situācijā kapitāla daļām vērtība nepiemīt. Tiesai nav pamats apšaubīt iesniegto vērtējumu, tas ir

motivēts, analizējot SIA “/nosaukums/” dokumentus. Līdz ar to secināms, ka, pārdodot 2009.gada 1.jūlijā SIA /Nosaukums/ sešas

kapitāldaļas /pers.B/, materiālais zaudējums SIA "/nosaukums/" un vienīgajam SIA "/nosaukums/" dalībniekam /pers.C/ nevarēja

tikt nodarīts.

Attiecībā uz tiesībām gūt peļņu, tad no lietā esošajiem SIA “/nosaukums/” gada pārskatiem redzams, ka kopš 2006.gada

uzņēmums strādāja ar zaudējumiem (6.sēj.12.-130.lp.), nekāda peļņa sadalīta netika.

Tiesas ieskatā no pierādījumiem izriet tas, ka faktiski /pers.B/ darbības, iegūstot SIA “/nosaukums/” kapitāldaļas, bija vērstas

uz to, lai liktu šķēršļus /pers. AI/ reģistrēt Zemesgrāmatā tiesības uz 2009.gada 18.martā atsavināto nekustamo īpašumu

“/nosaukums/”, izvirzot savas civiltiesiskās prasības. Kā redzams, apsūdzība par šīm darbībām saistībā ar iespējamo kaitējumu

/pers. AI/ /pers.B/ nav celta.

Ņemot vērā, ka nekādas cits mantiskais zaudējums kā vien SIA /Nosaukums/ kapitāldaļu vērtība un nekustamā īpašuma

“/nosaukums/” vērtība apsūdzībā nav minēts, tiesa atzīst, ka apsūdzībā pēc Krimināllikuma 196.panta otrās daļas iztrūkst

noziedzīga nodarījuma objektīvās puses.

Šādos apstākļos saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 519.panta 1.punktu /pers.B/ ir attaisnojams apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 196.panta otrās daļas.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 520.pantu un 519.panta 1.punktu, tiesa

nosprieda

Atzīt /pers.B/ par vainīgu Krimināllikuma 179.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un, piemērojot

Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 1.punktu, sodīt ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem.

Atzīt /pers.B/ par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 196.panta otrās daļas un attaisnot.

Piedzīt no /pers.B/ par labu /pers.H/, dzimis /datums/, kaitējuma kompensāciju par mantisko zaudējumu 159 082,70 euro

apmērā un noteikt termiņu – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas – sprieduma labprātīgai izpildei, un uzlikt pienākumu

iesniegt tiesai dokumentus par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu. Pārējā daļā 353 514,41 euro apmērā kaitējuma

kompensāciju atstāt bez izskatīšanas.

Spriedumu no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 dienu laikā Rīgas

apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena tiesas kancelejā – 2019.gada 29.janvāris.

Faktiskā pilna sprieduma pieejamības diena tiesas kancelejā – 2019.gada 1.februāris.

Tiesnesis Z.Dundurs