Court partially allowed insurance subrogation claim for vehicle damage, awarding damages and costs while rejecting specific recovery items.

Lietas arhīva Nr. C-1603-18/28

ECLI:LV:RVPT:2018:0328.C30549517.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 28.martā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Pujate

ar tiesas sēdes sekretāri L.Franci,

piedaloties apdrošināšanas akciju sabiedrības “BALTA”, kuru pārstāv SIA “Julianus Inkasso Latvija”, pilnvarotajam pārstāvim Andrejam Brujam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu apdrošināšanas akciju sabiedrības “BALTA” prasībā pret /pers. C/ par zaudējuma piedziņu regresa kārtībā.

Apra k s t o š ā da ļ a

[1] 2017.gada 19.maijā apdrošināšanas akciju sabiedrība “BALTA”, kuru pārstāv SIA “Julianus Inkasso Latvija” (turpmāk – prasītājs), iesniedza

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā prasību, kas vēlāk precizēta, pret /pers. C/ (turpmāk – atbildētājs) par zaudējuma piedziņu regresa kārtībā.

[2] Prasības pieteikumā norādīts, ka starp prasītāju un /pers. D/ tika noslēgts sauszemes transportlīdzekļa apdrošināšanas līgums un izsniegta polise

Nr.578735062 par automašīnas HONDA CIVIC v.n. /reģistrācijas numurs/ apdrošināšanu. Polises termiņš bija no 2016.gada 18.februāra līdz

2017.gada 17.februārim. 2016.gada 6.jūlijā atbildētājs tīši bojāja apdrošināto mašīnu, nodarot vairākus bojājumus. Par notikušo tika uzsākts

kriminālprocess. Lietas izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka bojājumus apdrošinātai mašīnai nodarīja atbildētājs. Prasītājs aprēķināja apdrošinātas

mašīnas tirgus vērtību pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanos 5 700,00 euro, noteica atlieku vērtību 2 500,00 euro, aprēķināja remonta izmaksas un

nolēma izmaksāt atlīdzību naudā. No mašīnas un atlieku cenu starpības 3 200,00 euro tika atskaitīta nesamaksātas apdrošināšanas prēmijas daļa 139,37

euro un prasītājs izmaksāja atlīdzību 3 060, 63 euro. Kopējais prasītāja zaudējums ir 3 200,00 euro.

Saskaņā ar likumu “Par apdrošināšanas līgumu” 40.pantu un Civillikuma 1779.pantu, atbildētājam ir pienākums atlīdzināt nodarīto zaudējumu

prasītājam.

2009.gada 14.oktobra spriedumā lietā Nr. SKC-255 pausta nostāja, ka zaudējuma atlīdzībai ir nepieciešams konstatēt visus civiltiesiskās

atbildības priekšnosacījumus - zaudējuma esamību, prettiesiski vainojamu darbību un cēlonisko sakaru. Lietā ar ceļu policijas dokumentiem, rēķiniem un

maksājuma uzdevumu pierādīti visi minētie priekšnosacījumi.

No zaudējuma summas 3 200,00 euro prasītājs aprēķināja likumiskos procentus 0,01644 % dienā, no 2016.gada 19.septembra līdz 2017.gada

3.maija par 225 dienām, kas ir termiņš, līdz kuram atbildētājam bija piedāvāts labprātīgi atlīdzināt zaudējumu, kas kopā sastāda 118,08 euro.

Apdrošināšanas atlīdzība tika izmaksāta sakarā ar to, ka atbildētājs izraisīja CSNg un viņa rīcība bija prettiesiska. Tā kā atbildētājs nesedza

prasītājam zaudējumus labprātīgi, prasītājs atbilstoši Sadarbības līguma Nr.01490-05-11 nosacījumiem un izsniegtajai pilnvarai, ir pilnvarojis SIA

“Juliānus Inkasso Latvija” iekasēt no atbildētāja iepriekš minētos zaudējumus tiesas ceļā, līdz ar ko prasītājam rādījās papildus zaudējumi fiksētās maksas

103,30 euro apmērā par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā vispārējā kārtībā. Ņemot vērā minēto, prasītājs uzskata, ka

atbildētājam pienākums ir segt ne tikai zaudējumus, kas saistīti ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, bet arī zaudējumus, kas saistīti ar zaudējumu

atgūšanas administrēšanu tiesvedības procesā. Prasītājam nebūtu jācieš šo zaudējumu, ja atbildētājs savlaicīgi atlīdzinātu nodarīto zaudējumu par

apdrošināšanas izmaksu.

[2.1] Prasības pieteikumā prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam nodarītos zaudējumus 3 303,30 euro, likumiskos procentus

118,08 euro, visus tiesāšanās izdevumus, kā arī noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no

galvenā parāda.

[3] 2017.gada 17.jūlijā atbildētājam uz prasības pieteikumā norādīto dzīvesvietas adresi, kas vienlaikus ir atbildētāja deklarētā dzīvesvietas adrese,

nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai 30 dienas, skaitot no prasības pieteikuma noraksta saņemšanas dienas.

Atbildētājs nedz norādītajā termiņā, nedz līdz lietas izskatīšanai pēc būtības paskaidrojumus par prasības pieteikumu nav sniedzis.

[4] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2017.gada 28.septembra lēmumu, konstatējot, ka atbildētājam, kura deklarētā

dzīvesvieta ir /adrese/, nav bijis iespējams izsniegt tiesas nosūtītos dokumentus, līdz ar to atbildētājs nav informēts par Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesā ierosināto civillietu, civillieta nozīmēta izskatīšanai tiesas sēdē 2018.gada 1.martā, informējot atbildētāju par tiesā ierosināto civillietu un

lietas izskatīšanu tiesas sēdē ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

2017.gada 13.oktobrī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicēts paziņojuma teksts par civillietas izskatīšanu tiesas sēdē 2018.gada

1.martā.

[6] Prasītāja pārstāvis 2018.gada 1.marta tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un pamatiem.

[7] Atbildētājs uz 2018.gada 1.marta tiesas sēdi nav ieradies, neinformējot tiesu par neierašanās iemesliem un nelūdzot lietas izskatīšanu atlikt.

Tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā, reglamentē Civilprocesa likuma 56.2

pants, kas noteic, ka personai, kuras dzīvesvieta nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesas dokumentus piegādā Eiropas Parlamenta un padomes

2007.gada 13.novembra regulā (EK) Nr.1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs, un ar ko atceļ

Padomes regulu (EK) Nr.1348/2000 (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1393/2007) (81.nodaļa) paredzētajā kārtībā.

Savukārt Civilprocesa likuma 656.panta otrā daļa noteic, ja tiesas dokumentus izsniedz personai, kuras dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā

adrese nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesa var iesniegt ārvalsts kompetentajai iestādei lūgumu par tiesas dokumentu izsniegšanu ārvalstī saskaņā

ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 II nodaļas pirmo iedaļu vai arī tiesa var izsniegt tiesas dokumentus saskaņā ar Eiropas

Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 14.pantu, proti – izmantojot pasta pakalpojumus (ierakstīta vēstule ar saņemšanas apstiprinājumu).

Tiesā iesniegtais prasības pieteikuma noraksts un tiesas pavēste atbildētājam nosūtītas uz deklarētās dzīvesvietas adresi Civilprocesa likuma 56.2

pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot ārvalsts kompetentajai iestādei lūgumu par tiesas dokumentu izsniegšanu ārvalstīs, kā arī atbildētājam paziņots par tiesas

sēdes vietu un laiku ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, līdz ar to atzīstams, ka dokumenti atbildētājam piegādāti Civilprocesa likumā

noteiktajā kārtībā.

Ņemot vērā minēto un nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā norādītos pamatus tiesas pienākumam atlikt lietas izskatīšanu, tiesa saskaņā ar

Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu atzina par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja /pers. C/ klātbūtnes tiesas sēdē.

M o t īv u da ļa

Noklausoties prasītāja pārstāvja tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, pārbaudot un novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata,

ka prasība ir apmierināma daļēji turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.

[8] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

paredz, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav ieradies uz tiesas sēdi, nav sniedzis paskaidrojumus, nav

cēlis iebildumus pret prasību un likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka atbildētājam nav

pamatotu iebildumu pret prasību.

Lai gan, atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tiesa tos vērtē atbilstoši

Civilprocesa likuma 97.panta prasībām. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas

pamatota ar tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes

atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

[9] Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 1.pantā noteiktajam apdrošināšanas polise

ir apdrošinātāja izsniegts noteikta parauga dokuments, kas apliecina, ka transportlīdzekļa īpašnieks un apdrošinātājs ir noslēguši apdrošināšanas līgumu.

Lietas materiāliem pievienotā Sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanas polise Nr.578735062 apstiprina, ka prasītājs ar /pers. D/ kā

apdrošinājuma ņēmēju noslēdza apdrošināšanas līgumu, apdrošinot /pers. D/ piederošo transportlīdzekli HONDA CIVIC, valsts reģ.Nr./reģistrācijas

numurs/, ar polises apdrošināšanas periodu no 2016.gada 18.februāra līdz 2017.gada 17.februārim, tajā skaitā, apdrošinot transportlīdzekli pret

bojājumiem (lietas 18. -19.lapa).

[10] Lietas materiāliem pievienotais Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Teikas iecirkņa paziņojums apstiprina, ka Valsts policijas Rīgas

reģiona pārvaldes Rīgas Teikas iecirknī 2016.gada 6.jūlijā tika saņemts iesniegums par transportlīdzekļu bojāšanas faktu transportlīdzeklim “HONDA

CIVIC” v/n /reģistrācijas numurs/, par ko tika uzsākts kriminālprocess Nr.11091112716 (lietas 20.lapa).

No Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Teikas iecirkņa sniegtās informācijas redzams, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas

Teikas iecirknī 2016.gada 6.jūlijā tika uzsākts kriminālprocess Nr.11091112716 pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas par automašīnas bojāšanas

faktu, un pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka automašīnai “HONDA CIVIC” v/n /reģistrācijas numurs/ nodarīti sekojoši bojājumi: izsists

priekšējais durvju loga stikls; iebuktēts priekšējais kreisais puses spārns; izsisti aizmugurējie loga stikli; uz aizmugurējām durvīm zem loga melnas švīkas,

durvīm iebuktēts jumts (pa vidu); bojāts labās puses aizmugurējais lukturis; iemīcīts aizmugurējā atdures stieņa labais stūris; aizmugurējām durvīm izsists

loga stikls; priekšējām durvīm ir buktes un skrāpējumi; atlocītas divas logu dekoratīvās līstes; uz jumta ir skrāpējumi; priekšējam ielocīts stūris; uz

priekšējā kreisā un uz priekšējā labā luktura redzami skrāpējumi; bojāts vējstikls. Kā norādīts minētajā informācijā, par noziedzīga nodarījuma

izdarīšanas aizdomās tiek turēts /pers. C/ (lietas 50.lapa).

Pārbaudot datus Tiesu informatīvajā sistēmā, konstatēts, ka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 13.februāra spriedumu

krimināllietā Nr.K30-0828-18/16 /pers. C/ atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā,

proti – par /pers. D/ piederošās automašīnas “HONDA CIVIC” v/n /reģistrācijas numurs/ bojāšanu, kas izdarīts 2016.gada 6.jūlijā. Minētais tiesas

spriedums stājies likumīgā spēkā 2018.gada 24.februārī.

[11] Lietā nav strīda par faktu, ka /pers. D/ vērsusies apdrošināšanas akciju sabiedrībā ar “BALTA” ar pieteikumu par transportlīdzeklim nodarīto

zaudējumu atlīdzināšanu. No lietas materiāliem pievienotā transportlīdzekļa remonta izmaksu aprēķina Nr.16384 redzams, ka kopējās transportlīdzekļa

“HONDA CIVIC” v/n /reģistrācijas numurs/ remonta izmaksas veido 3 822,74 euro (lietas 22.-29.lapa).

No lietas materiāliem pievienotā transportlīdzekļa vērtības noteikšanas aprēķina izriet, ka transportlīdzekļa “HONDA CIVIC” v/n /reģistrācijas

numurs/ vērtība pirms bojājumu nodarīšanas noteikta 5 700,00 euro apmērā, savukārt transportlīdzekļa derīgo atlieku vērtība noteikta 2 500,00 euro

apmērā (lietas 30.lapa).

Atbilstoši prasības pieteikumā norādītajam, prasītājs no transportlīdzekļa sākotnējās vērtības pirms bojājumu nodarīšanas un derīgo atlieku vērtības

starpības, kas veido 3 200,00 euro, atskaitīja nesamaksāto apdrošināšanas prēmijas daļu 139,37 euro, un izmaksāja /pers. D/ apdrošināšanas atlīdzību

3 060,63 euro apmērā, ko apstiprina lietas materiāliem pievienotais 2016.gada 21.jūlija maksājuma uzdevums Nr.6740435 (lietas 33.lapa).

[12] Atbilstoši likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmās daļas prasībām apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību,

izmaksātās summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad ir nodarīts

kaitējums personas dzīvībai, veselībai vai fiziskajam stāvoklim. Šis izņēmums nav spēkā, ja apdrošināšanas līgumā ir paredzēts piemērot kompensācijas

principu.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītājam, pamatojoties uz likuma “Par apdrošināšanas līguma” 40.panta pirmās daļas noteikumiem, radušās

prasījuma tiesības regresa kārtībā pret atbildētāju par zaudējumu atlīdzināšanu.

[13] Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Civillikuma

1775.pantu nosaka, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

Tiesību doktrīnā atzīts, ka zaudējumu atlīdzināšanas prasījuma un piedziņas pamati ir šādi: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas

attiecīgajos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa, 2) zaudējumu esamība, 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto

darbību (sk. K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 209.lpp.).

Tiesa atzīst, ka prasītāja izmaksātā atlīdzība 3 060,63 euro apmērā par /pers. D/ mantai nodarītajiem bojājumiem uzskatāma par prasītāja

zaudējumiem Civillikuma 1770.panta izpratnē, kas noteic, ka ar zaudējumiem jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Tiesa atzīst, ka prasītājs ir

pierādījis izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmēra pamatotību un atbilstību /pers. D/ piederošajam transportlīdzeklim nodarītajiem bojājumiem, un

tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegtos pierādījumus.

Tādējādi tiesa, konstatējot zaudējumu esamības faktu, un atbildētāja /pers. C/ prettiesisko rīcību, kā arī cēlonisko sakaru starp atbildētāja /pers. C/

prettiesisku rīcību un /pers. D/ mantai nodarītajiem bojājumiem, atzīst, ka prasība par zaudējumu 3 060,63 euro apmērā, ko veido prasītāja izmaksātā

apdrošināšanas atlīdzība, piedziņu no atbildētāja ir pamatota un apmierināma, piedzenot minēto summu no atbildētāja /pers. C/.

[14] Vienlaikus tiesa atzīst, ka nav pamata piedzīt no /pers. C/ zaudējumus 139,37 euro apmērā, ko veido nesamaksātās apdrošināšanas prēmijas

daļa, kā to tiesā iesniegtajā prasības pieteikumā lūdzis prasītājs, norādot, ka prasītājam radušies zaudējumi minētās summas apmērā.

Lietas materiāliem pievienotā Sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanas polise Nr.578735062 apstiprina, ka prasītājs ar /pers. D/ kā

apdrošinājuma ņēmēju noslēdza apdrošināšanas līgumu, apdrošinot /pers. D/ piederošo transportlīdzekli HONDA CIVIC, valsts reģ.Nr./reģistrācijas

numurs/, vienojoties par kopējo apdrošināšanas prēmiju 278,75 euro apmērā, un norādot, ka līguma slēgšanas brīdī apdrošināšanas akciju sabiedrība

“BALTA” no /pers. D/ iekasējusi apdrošināšanas prēmijas daļu 139,38 euro apmērā, savukārt atlikusī apdrošināšanas prēmijas daļa 139,37 euro

apmērā jāsamaksā līdz 2016.gada 18.augustam.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka starp prasītāju un /pers. D/ kā apdrošinājuma ņēmēju, noslēdzot apdrošināšanas līgumu, radušās saistību

tiesiskās attiecības, un gadījumā, ja apdrošinājuma ņēmējs, proti – /pers. D/, nav izpildījusi savas no apdrošināšanas līguma izrietošās saistības, tostarp,

nav veikusi apdrošināšanas prēmijas samaksu pilnā apmērā līgumā noteiktajā termiņā, apdrošināšanas akciju sabiedrībai “BALTA” ir tiesības vērsties

pret /pers. D/ kā līgumslēdzēja pusi ar prasījumu par minēto saistību izpildi.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā nav pamata piedzīt /pers. D/ nesamaksāto apdrošināšanas prēmijas daļu no atbildētāja /pers. C/,

pret kuru konkrētais prasījums par zaudējumu piedziņu vērsts kā pret personu, kura ir atbildīga par /pers. D/ piederošajam transportlīdzeklim

nodarītajiem zaudējumiem, kas, pamatojoties uz likuma “Par apdrošināšanas līguma” 40.panta pirmās daļas noteikumiem, piedzenami par labu

apdrošinātājam, kas izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas apmērā.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasība par zaudējumu 139,37 euro apmērā piedziņu no /pers. C/, ko veido apdrošinājuma ņēmējas /pers. D/

nesamaksātās apdrošināšanas prēmijas daļa, nav pamatota, un šajā daļā prasība ir noraidāma.

[15] Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus 118,08 euro apmērā, kas aprēķināti no zaudējuma summas 3 200,00 euro, par

laiku no 2016.gada 19.septembrim līdz 2017.gada 3.maijam, t.i. par 225 dienām, piemērojot procentu likmi 0,01644 % dienā.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Atbilstoši Civillikuma 1756.panta noteikumiem, pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja

tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs 2016.gada 20.septembrī nosūtīja atbildētājam paziņojumu par zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu,

nosakot termiņu zaudējumu labprātīgai atlīdzināšanai līdz 2016.gada 20.oktobrim (lietas 34.lapa), un lietā nav pierādījumu tam, ka atbildētājs minētajā

termiņā būtu atlīdzinājis prasītājam radušos zaudējumus. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājs ir pieļāvis parādnieka nokavējumu, līdz ar to

prasītājs pamatoti lūdzis piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus.

Tādējādi secināms, ka procentu aprēķins veicams par laiku no 2016.gada 20.oktobra, proti – no brīža, kad beidzās atbildētājam noteiktais termiņš

zaudējumu atlīdzināšanai, līdz 2017.gada 3.maijam, t.i. 195 dienām, piemērojot likumisko procentu likmi, un veicot procentu aprēķinu no zaudējumu

pamatsummas 3 060,63 euro, kas kopumā veido 98,11 euro.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība par likumisko nokavējuma procentu 98,11 euro apmērā piedziņu ir pamatota un apmierināma,

piedzenot minēto summu no atbildētāja prasītāja labā.

[16] Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētāja 103,30 euro kā zaudējumus par tiesvedības pakalpojumiem, kas prasītājam radušies, atgūstot parādu ar

SIA “Julianus Inkasso Latvija” starpniecību.

No lietas materiāliem redzams, ka 2011.gada 12.oktobrī starp prasītāju un SIA “Julianus Inkasso Latvija” noslēgts sadarbības līgums Nr.01490-

05-11 par parādu atgūšanas pakalpojumiem, ar kuru prasītāja uzdevusi un SIA „Julianus Inkasso Latvija” apņēmusies sniegt prasītājai parādu atgūšanas

pakalpojumus (lietas 8.lapa).

No lietas materiāliem pievienotā SIA “Julianus Inkasso Latvija” 2017.gada 10.maija faktūrrēķina Nr.20444 (lietas 16.lapa) un apdrošināšanas

akciju sabiedrības “Balta” 2017.gada 10.maija maksājuma uzdevuma Nr.30039 (lietas 17.lapa) redzams, ka prasītājs apmaksājis SIA “Julianus

Inkasso Latvija” rēķinu, kas kopā ar pievienotās vērtības nodokli veido 103,30 euro, par parāda atgūšanas pakalpojumiem /pers. C/ lietā.

Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantā noteikts, ka parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam radušos

parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību. Parāda atgūšanas izdevumiem jābūt samērīgiem un

objektīvi pamatotiem. Par samērīgiem uzskatāmi parāda atgūšanas izdevumi, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam parāda atgūšanas izdevumu

pieļaujamam apmēram (izņemot tos izdevumus, kurus Ministru kabinets atzinis par neatlīdzināmiem). Parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un

izdevumus, kuri nav atlīdzināmi, nosaka Ministru kabinets.

Savukārt šā likuma 7.pants noteic, ka kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, uzsākot parāda atgūšanu, rakstveidā paziņo

parādniekam par parāda esamību un aicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības.

No lietas materiāliem redzams, ka SIA “Julianus Inkasso Latvija” 2016.gada 20.septembrī ir nosūtījusi atbildētājam paziņojumu par zaudējumu

atmaksu (lietas 34.lapa), kā arī sagatavojusi tiesā iesniegto prasības pieteikumu.

Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav

atlīdzināmi” 2.punktā ir noteikts, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda

atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram – par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta

informācija par parāda esamību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās

kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, - kopā ne vairāk kā septiņus euro, savukārt par citām parāda atgūšanai papildus

veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 euro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas

pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam ir pienākums atlīdzināt prasītājai parāda atgūšanas izdevumus 17,00 euro apmērā, t.i., par

paziņojuma nosūtīšanu un sagatavošanu 7,00 euro apmērā un par prasības pieteikuma sagatavošanu 10,00 euro apmērā, piedzenot šo summu no

atbildētāja, savukārt pārējā daļā, proti – 86,30 euro apmērā, prasība par parāda atgūšanas izdevumiem ir noraidāma.

[17] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta noteikumiem likumiskie procenti

nosakāmi seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

Ņemot vērā minēto, prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt

sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās zaudējumu summas 3 060,63 euro, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu

pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[18] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,

bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, savukārt

atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5. un 6.punktam ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi, kā arī izdevumi, kas saistīti ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs, ceļot prasību tiesā, samaksājis valsts nodevu 371,60 euro, un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

18,85 euro, ko veido prasītāja samaksātie ar tiesas pavēstu un dokumentu piegādāšanu saistītie izdevumi 3,20 euro un izdevumi, kas saistīti ar

sludinājuma ievietošanu laikrakstā, 15,65 euro,

Prasītājs sākotnēji lūdzis tiesu apmierināt prasību par kopējo summu 3 421,38 euro. Prasība apmierināta par summu 3 175,74 euro, t.i. 92,82 %

apmērā no 3 421,38 euro.

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītāja labā piedzenami tiesas

izdevumi – samaksātās valsts nodevas daļa proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai 344,92 euro (t.i. 92,82 % no 371,60 euro) un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai 17,50 euro (t.i. 92,82 % no 18,85 euro).

[18.1] Bez tam, ņemot vērā to, ka faktiskais ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmērs konkrētajā lietā ir 5,56 euro, no kuriem prasītājs,

iesniedzot prasību tiesā, samaksājis 3,20 euro, no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,36 euro apmērā (5,56

euro – 3,20 euro = 2,36 euro).

[19] Civilprocesa likuma 204.1 pants paredz, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

R e zo l ut ī v ā da ļ a

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34., 41., 190., 195. un 204.1 pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, apdrošināšanas akciju sabiedrības “BALTA”, reģistrācijas Nr.40003049409, labā

3 538,16 euro (trīs tūkstoši pieci simti trīsdesmit astoņi euro un sešpadsmit centi), kas sastāv no:

- zaudējumiem 3 060,63 euro;

- likumiskajiem procentiem 98,11 euro;

- tiesvedības pakalpojumiem 17,00 euro;

- valsts nodevas 344,92 euro;

- ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 17,50 euro.

Samaksa par labu prasītājam izdarāma prasītāja pārstāvja SIA “JULIANUS INKASSO LATVIJA”, reģistrācijas Nr.40003717522, bankas

kontā – AS “Swedbank”, konts Nr.LV61HABA0551008868793.

Noraidīt prasību daļā par parāda atgūšanas izdevumu 86,30 euro piedziņu, zaudējumu 139,37 euro piedziņu, ko veido nesamaksātās

apdrošināšanas prēmijas daļa, un likumisko procentu 19,98 euro apmērā piedziņu.

Noteikt apdrošināšanas akciju sabiedrībai “BALTA”, reģistrācijas Nr.40003049409, tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% no simta gadā no neatmaksātās zaudējumu

pamatsummas 3 060,63 euro, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,36 euro (divi euro un trīsdesmit seši

centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā Tiesu administrācijas, reģ.Nr.90001672316, kontā Nr.LV51TREL2190458019000, norādot

saņēmēja iestādi: Valsts kase, BIC kods TRELL22, maksājuma mērķis – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C30549517.

Izskaidrot /pers. C/, ka maksājuma dokuments, kas apliecina ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts ienākumos, nekavējoties

jāiesniedz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā (Abrenes iela 3, Rīga, 4.stāvā), pretējā gadījumā pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa

notecējuma spriedums tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Noteikt /pers. C/ sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2018.gada 28.marta,

iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese I.Pujate