Court dismissed VAT refund claim for fictitious transactions and upheld penalty as legally justified.

Lietas Nr.A420219616

Lietas arhīva Nr. AA43-0297-18/8

ECLI:LV:ADAT:2018:0426.A420219616.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2018.gada 26.aprīlī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente I.Kaļiņina,

tiesnese R.Paegle un tiesnese M.Osmane

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „York Global” pieteikumā par Valsts

ieņēmumu dienesta 2016.gada 25.aprīļa lēmuma Nr.30.2-22.8/2927 atcelšanu, sakarā ar maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „York

Global” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 16.jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – dienests) veica pieteicējai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „York Global” pievienotās vērtības

nodokļa (turpmāk – PVN) auditu par 2015.gada janvāri – martu. Savukārt ar 2015.gada 14.aprīļa Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas

spriedumu pasludināts pieteicējas maksātnespējas process.

Ar 2016.gada 25.aprīļu lēmuma Nr.30.2-22.8/2927 (turpmāk – dienesta lēmums) noslēdzās administratīvais process dienestā. Tā rezultātā

pieteicējai samazināta no budžeta atmaksājamā PVN summa par 431 454,97 euro un saistībā ar to aprēķināta soda nauda 64 718,25 euro, kā arī

samazināta pieteicējas PVN deklarācijā par 2015.gada martu deklarēto kopējo un ar PVN 0 procentu likmi apliekamo darījumu vērtība par

2 099 112,47 euro.

Dienesta lēmums pamatots ar to, ka pieteicēja grāmatvedībā reģistrējusi faktiski nenotikušus darījumus ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību

(turpmāk – SIA) „Emporioo?, jo 2015.gada janvārī, februārī nav saņēmusi preces (zelta lietņi) no SIA „Emporioo”. Savukārt pieteicējas vārdā

noformētie dokumenti par preču piegādi uzņēmumiem Metole Ltd (Lielbritānija) un Tony Goetz NV (Beļģija) satur nepatiesu informāciju par darījumiem,

līdz ar to neapliecina to faktisko veikšanu. Pieteicēja, noformējot iegādes no Latvijas piegādātāja, atskaitīja priekšnodokli, bet realizāciju noformēja uz

ES dalībvalsti, piemērojot PVN 0 procentu likmi, tādējādi nepamatoti iegūstot no valsts budžeta atmaksājamo PVN, līdz ar to pieteicējai tika samazināta

2015.gada martā deklarētā kopējā un ar PVN 0 procentu likmi apliekamo darījumu vērtība par 2 099 112,47 euro (ar Metole Ltd 1914 683,39 euro

un ar Toney Goetz NV – 184 429,08 euro)

[2] Nepiekrītot dienesta lēmumam, pieteicēja vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumā norādīts turpmāk minētais.

[2.1] Dienesta iegūtie un apkopotie fakti un apstākļi nevar tikt uzskatīti par objektīviem pierādījumiem, līdz ar to dienestam nav tiesiska pamata

darījumu apstrīdēt.

[2.2] Visi dokumenti, kas apliecina preču transportēšanu, tika iesniegti dienestam.

[2.3] Dienests subjektīvi vērtē darījumus ar Metole Ltd, neņemot vērā, ka darījumus ir apliecinājušas ne vien puses, bet arī Lielbritānijas nodokļu

administrācija. Apstāklim, ka Metole Ltd pēc darījuma ar pieteicēju izslēgta no Lielbritānijas PVN reģistra, nav nozīmes izskatāmajā lietā, jo darījumu

laikā nepastāvēja nekādi šķēršļi darījumu veikšanai.

[2.4] Dienesta norāde, ka 90 dienu samaksas termiņa noteikšana neatbilst saprātīgas saimniekošanas principam, norāda uz dienesta amatpersonu

kļūdainu priekšstatu par komercdarbību kopumā, jo aizvien vairāk komersantu nosaka pēc iespējas ilgākus samaksas termiņus par piegādātajām precēm

vai saņemtajiem pakalpojumiem, jo īpaši, ja preču apjoms vai sniegtais pakalpojums ir būtisks gan laika, gan fiskālā ziņā, tādējādi nodrošinot sevi ar

ērtiem un izdevīgiem samaksas noteikumiem. Piegādātāji ir spiesti piekrist šādiem nosacījumiem, nodrošinot sev iespēju realizēt preces vai sniegt

pakalpojumus.

[2.5] Dienesta apkopotā informācija par nodokļu maksātāju SIA „Anno L” nav attiecināma uz pieteicējas darījumiem auditējamā periodā.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas spriedumu pieteikums noraidīts, pamatojoties uz turpmāk minētajiem motīviem.

[3.1] 2015.gada 5.janvārī starp pieteicēju un SIA „Emporioo” parakstīts Dārgmetālu pirkuma pārdevuma līgums, kuru no pieteicējas puses

parakstījusi tās amatpersona /pers. D/, bet no SIA „Emporioo” puses tās amatpersona /pers. E/ (lietas 1.sējuma 153.lapa). Līgumā puses vienojušās,

ka SIA „Emporioo” apņemas pārdot un piegādāt pieteicējai „dārgmetālu zelta formā”. Zelta apjoms, kvalitāte, veids un stāvoklis noteikts pavadzīmē, ar

kuru tiek apstiprināts katrs pušu darījums šā līguma ietvaros. Zelts tiek pieņemts un nodots Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas proves

birojs” (turpmāk – Proves birojs) telpās Teātra ielā 9, Rīgā.

[3.2] Lietā ir preču pavadzīmes-rēķini par zelta lietņu piegādi, kā arī Proves biroja SIA „Emporioo” izsniegtās darba atskaites kvītis, kā arī preču-

pavadzīmes rēķini, saskaņā ar kuriem SIA „Anno L” nosūta zelta lietņus SIA „Emporioo”. Minētās pavadzīmes no SIA „Anno L” puses parakstījusi

pilnvarotā persona /pers. F/, bet no SIA „Emporioo” puses sabiedrības amatpersona /pers. E/. Daļā pavadzīmju gan preču izsniegšanas, gan preču

saņemšanas vieta pārsvarā norādīta Grants ielā 24-2, Rīgā, kas ir SIA „Anno L” juridiskā adrese, bet daļā pavadzīmju saņemšanas vieta norādīta Teātra

iela 9, Rīgā, kur atrodas Proves birojs. Pavadzīmēs abām sabiedrībām norādīti AS „Reģionālā Investīciju Banka” esoši norēķinu konti. Daļā pavadzīmju

norādīts, ka preču pārvadāšana nav notikusi, bet daļā norādīts, ka pārvadājumu ir veikusi SIA „Anno L” ar transportlīdzekli Nissan X-Trail ar valsts

reģistrācijas numuru JM 3972.

Savukārt pavadzīmes, kuras pieteicējai izrakstījusi SIA „Emporioo”, no SIA „Emporioo” puses parakstījusi sabiedrības amatpersona /pers. E/, bet

no pieteicējas puses tās amatpersona /pers. D/. Pavadzīmēs gan preču izsniegšanas, gan preču saņemšanas vieta norādīta Teātra iela 9, Rīga. Pavadzīmēs

abām sabiedrībām norādīti AS „Reģionālā Investīciju Banka” esoši norēķinu konti.

Proves birojs ir apstiprinājis testēšanas gadījumus, iesniedzot dienestam zelta pieņemšanas-nodošanas kvīšu kopijas.

[3.3] Pieteicēja SIA „Emporioo” 2015.gada 16.februārī ir izrakstījusi pavadzīmi Nr.EMP/YO-2015ZE-1 par investīciju zelta (prove 999,9)

piegādi 87 225 euro vērtībā bez PVN (lietas 1.sējuma 151.lapa). Preču izsniegšanas un saņemšanas vieta norādīta Ventspils iela 65-36, Rīga, kas ir

pieteicējas juridiskā adrese. Pavadzīmi no pieteicējas puses parakstījusi amatpersona /pers. D/, bet no SIA „Emporioo” puses – sabiedrības

amatpersona /pers. E/. Saistībā ar minēto darījumu un 2015.gada 27.februārī SIA „Emporioo” pieteicējai izrakstīto pavadzīmi Nr.E/2015-02-28 (lietas

1.sējuma 150.lapa) 98 849,98 euro vērtībā, pieteicēja un SIA „Emporioo” 2015.gada 2.martā savstarpēji parakstījušas vienošanās protokolu par

darījumu ieskaitu (lietas 1.sējuma 152.lapa). Proti, SIA „Emporioo” un pieteicēja savstarpēji dzēš saistības par summu 87 225 euro, bet neapmaksāto

starpību 11 624,98 euro pieteicēja pārskaita uz SIA „Emporioo” norēķinu kontu.

SIA „Emporioo” 2015.gada 16.februārī izrakstījusi preču pavadzīmi-rēķinu Nr.EAnn/2015-02-Z01 (lietas 1.sējuma 239.lapa) par investīciju

zelta (prove 999,99) piegādi 87 225 euro vērtībā bez PVN SIA „Anno L”. Preču izsniegšanas un saņemšanas vieta norādīta Zolitūdes iela 30A, Rīgā,

kas ir SIA „Emporioo” juridiskā adrese. Pavadzīmi no SIA „Emporioo puses parakstījusi amatpersona /pers. E/, bet no SIA „Anno L” puses /pers. F/.

Saistībā ar minēto darījumu un 2015.gada 27.februārī SIA „Emporioo” izrakstīto pavadzīmi Nr.AN/2015-045 (lietas 1.sējuma 238.lapas reverss) 97

064,34 euro vērtībā, SIA „Anno L” un SIA „Emporioo” 2015.gada 2.martā savstarpēji parakstījušas vienošanās protokolu par darījumu ieskaitu (lietas

1.sējuma 240.lapa).

Proti, SIA „Emporioo” un SIA „Anno L” savstarpēji dzēš saistības par summu 87 225 euro, bet neapmaksāto starpību 9836,34 euro

SIA „Emporioo” pārskaita uz SIA „Anno L” norēķinu kontu.

Dienests konstatēja, ka no pieteicējas saņemto investīciju zeltu SIA „Emporioo” tālāk realizējusi SIA „Anno L” (lietas 1.sējuma 211.–214.lapa).

SIA „Emporioo” nav veikusi norēķinus skaidrā naudā, pērkot dārgmetālus.

[3.4] Starp pieteicēju un Metole Ltd 2015.gada 3.februārī parakstīts dārgmetālu pirkuma-pārdevuma līgums (lietas 1.sējuma 267.–268.lapa).

Līgumā puses vienojušās, ka pieteicēja piegādās Metole Ltd dārgmetālu (zeltu), bet zelta apjoms, kvalitāte, veids un stāvoklis tiks noteikts pavadzīmē.

Puses vienojās, ka zelts tiks izsniegts Ventspils ielā 65-36, Rīgā un piegādāts, iepriekš mutiski ar Metole Ltd vienojoties, uz šādām adresēm: Rodendjuk

18, 2980 Zoersel, Belgium vai Cambridge House Business Centre, 1 Cambridge Terrace, Chatham, Kent, ME4 4RG, United Kingdom. Puses

vienojušās, ka Metole Ltd samaksu par preci veic, pamatojoties uz saņemto pavadzīmi ar pārskaitījumu uz preču-pavadzīmē norādīto bankas kontu.

2015.gada 13.februārī pieteicēja Metole Ltd izrakstījusi rēķinu Nr.MTL/YO-2015-1 (lietas 1.sējuma 285.lapa) par zelta lietņu piegādi (kopā

33,720 kg) 1190 505,71 euro jeb GBP 889 655,29 (ieskaitot PVN 0 %) vērtībā. Rēķinu parakstījis /pers. D/, bet no uzņēmuma Metole Ltd puses

neatšifrēta persona. Rēķinā norādīts, ka preci piegādājusi pieteicēja ar automašīnu Škoda Octavia, valsts reģistrācijas numurs HC 4307. 2015.gada

11.februārī Rīgā izrakstīta starptautiskā preču-transporta pavadzīme (turpmāk – CMR) (lietas 1.sējuma 286.lapas reverss). No CMR izriet, ka kravas

iekraušana ir notikusi Ventspils ielā 65-36, Rīgā. Kravas bruto svars norādīts 62,695 kg. Prece piegādāta ar automašīnu Škoda Octavia, valsts

reģistrācijas numurs HC 4307. CMR pievienots rēķins Nr.MTL/YO-2015-1. Prece saņemšanas vietā Rodendjuk 18, 2980 Zoersel, Belgium,

nogādāta 2015.gada 13.februārī.

2015.gada 1.martā pieteicēja Metole Ltd izrakstījusi rēķinu Nr.MTL/YO-2015-2 par zelta lietņu piegādi (kopā 20,855 kg) 724 177,68 euro jeb

GBP 525 410,91 (ieskaitot PVN 0 %) vērtībā (lietas 1.sējuma 287.lapa). Rēķinu no pieteicējas puses parakstījis /pers. D/, bet no Metole Ltd puses

neatšifrēta persona. Rēķinā norādīts, ka preci piegādājusi persona /pers. S/ ar automašīnu VW Multivan, valsts reģistrācijas numurs HK 10. 2015.gada

1.martā Rīgā izrakstīta starptautiskā preču-transporta pavadzīme CMR (lietas 1.sējuma 288.lapas 2.puse). No CMR izriet, ka kravas iekraušana ir

notikusi Ventspils ielā 65-36, Rīgā. Kravas bruto svars 27,732 kg. Prece piegādāta ar automašīnu VW Multivan, valsts reģistrācijas numurs HK 10.

CMR pievienots rēķins Nr.MTL/YO-2015-2. Prece izkrauta adresē Cambridge House Business Centre, 1 Cambridge Terrace, Chatham, Kent,

ME4 4RG, United Kingdom.

[3.5] Pieteicējas uzņēmumam Tony Goetz NV vārdā 2015.gada 13.februārī izrakstīts rēķins Nr.TG/YO-2015-1 par zelta (2867,59 g) un zelta

(2500 g) lietņu piegādi ar Ryanair reisu Nr.FR8086 2015.gada 8.februārī no Rīgas uz Briseli (lietas 2.sējuma 61.lapa). Atbilstoši CMR Nr.YT-15/02-

1, kurai pieteicēja piegādājusi Beļģijas uzņēmumam Tony Goetz zelta lietņus 3,149 un 2,945 kg svarā (lietas 2.sējuma 61.lapas 2.puse). Prece

iekrauta Ventspils ielā 65-36, Rīgā 2015.gada 8.februārī, bet kā izkraušanas vieta norādīta Beļģija. CMR norādīts preces izkraušanas datums –

2015.gada 9.februāris. CMR pievienota atsauce uz rēķinu Nr.TG/YO-2015-1.

Atbilstoši CMR Nr.YT-15/03-2 pieteicēja piegādājusi Beļģijas uzņēmumam Tony Goetz NV zelta lietni 3,4086 kg (lietas 2.sējuma 49.lapa).

Krava iekrauta Ventspils ielā 65-36, Rīgā 2015.gada 1.martā, bet izkraušanas vieta norādīta Beļģija. CMR nav norādīts preces izkraušanas laiks un

datums. CMR pievienota atsauce uz rēķinu Nr.TG/YO-2015-2.

Pieteicējas uzņēmumam Tony Goetz NV 2015.gada 16.martā izrakstīts rēķins Nr.TG/YO-2015-3 par zelta (2 434,32 g) un sudraba (336,42 g)

lietņu piegādi ar Ryanair reisu Nr.FR8086 2015.gada 1.martā no Rīgas uz Briseli (lietas 2.sējuma 59.lapa).

Pie Tony Goetz NV /pers. D/ aizpildījis piegādes identifikācijas karti, kurā viņš norāda, ka zelta lietņi iegādāti no pārstrādes kompānijas (lietas

2.sējuma 55.lapa ar tulkojumu no angļu valodas lietas 2.sējuma 101.lapā).

[3.6] 2015.gada 8.aprīlī starp pieteicēju, SIA „Emporioo” un Metole Ltd parakstīta trīspusēja vienošanās Nr.Y-Met_Emp2015/0804 par

savstarpējo ieskaitu par piegādātajiem zelta lietņiem (lietas 1.sējuma 156.lapa). Proti, tā kā pieteicēja ir parādā SIA „Emporioo” 2001 350,35 euro,

bet Metole Ltd ir parādā pieteicējai 1 611 924,64 euro, tad uzņēmums Metole Ltd pārskaita SIA „Emporioo” 1 611 924,64 euro, bet pieteicēja

samaksā SIA „Emporioo” starpību 389 425,70 euro.

[3.7] Pieteicējas bijusī amatpersona, kura veica apstrīdētos darījumus, /pers. D/ 2015.gada 7.septembrī dienestam paskaidroja (lietas 1.sējuma

99.–101.lapa), ka pieteicēju iegādājies no tās dibinātāja, kura vārdu neatceras. Pieteicēja esot nodarbojusies ar metāla un metāla rūdu

vairumtirdzniecību. Pieteicējas juridiskā adrese bija Ventspils iela 65-36, Rīga. Darījumu partneri tika sameklēti caur paziņām. Galvenā piegādātāja esot

bijusi SIA „Emporioo”, ar kuru pieteicēja norēķinājās ar pārskaitījumu. Savukārt galvenais preču pircējs esot bijis Tony Goetz NV un Metole Ltd.

Sadarbība ar SIA „Emporioo” sākās, jo /pers. D/ iepazinies ar /pers. E/. Preci /pers. D/ saņēmis plastikāta maisiņos ar kvīti par zelta kvalitāti. Zelta lietņi

esot bijuši taisnstūra formas, dzeltenā krāsā ar dažādu svaru – no 1,5 kg līdz 3 kg. Par lietņu kvalitāti liecina Proves biroja, kas atrodas Teātra ielā 9,

Rīgā, izsniegtie analīžu rezultāti. Lietņu testēšanu pasūtīja un apmaksāja SIA „Emporioo”. /pers. D/ norādījis, ka ar SIA „Emporioo” pārstāvi ticies katru

darba dienu Teātra ielā 9 ap plkst.15.00, kad bija gatavi testu rezultāti, tur SIA „Emporioo” pārstāvis arī nodevis /pers. D/ zelta lietņus. Rēķinus par zelta

lietņu piegādi sagatavojusi SIA „Emporioo”. Pēc zelta lietņu iegādes tie esot glabājušies pieteicējas birojā Ventspils ielā 65-36, Rīgā un Latvijas Pasta

bankā individuālajā seifā. Seifa izmantošanas līgums bija slēgts ar /pers. D/ privāti.

Attiecībā uz darījumiem ar Tony Goetz NV /pers. D/ paskaidrojumā norādījis, ka pirmajā reizē – 2014.gada decembrī – esot lidojis uz Antverpeni,

lai vienotos par zelta piegādi. Noslēdzis līgumu un vēlāk sācis sadarbību. Zelta lietņi tika nogādāti, /pers. D/ personīgi lidojot uz Beļģiju un nododot zeltu

uzņēmumam Tony Goetz NV. Vienreiz esot braucis pats ar automašīnu. Uz Beļģiju zelta nogādei /pers. D/ esot devies trīs reizes.

Savukārt attiecībā uz darījumiem ar Metole Ltd /pers. D/ norādījis, ka no paziņām esot uzzinājis par minēto sabiedrību, kura nodarbojas ar

dārgmetālu uzpirkšanu Lielbritānijā. Ar sabiedrību /pers. D/ ticies vienu reizi Beļģijā. Zelta lietņus Metole Ltd pieteicējas amatpersona esot nogādājusi

pati uz sarunāto tikšanās vietu Beļģijā, netālu no Antverpenes. /pers. D/ Metole Ltd amatpersonu pazīstot caur paziņām, zinot tikai vārdu Ingars. Metole

Ltd esot parādā pieteicējai. Par to, kā darījumu partneri var samaksāt par zelta lietņiem, /pers. D/ norādījis, ka esot viņiem uzticējies, jo neesot bijis

iemesls neticēt.

2015.gada 24.septembra paskaidrojumā dienestam (lietas 1.sējuma 102.–105.lapa) /pers. D/ norāda, ka 2015.gada 1.martā pārvadājumu

saskaņā ar CMR Nr.YM-15/03-1 veica Metole Ltd ar savu autovadītāju /pers. S/. Minētajai personai ar pieteicēju nav sakara. Lai veiktu minēto

pārvadājumu, pieteicēja neesot īrējusi automašīnu ar valsts reģistrācijas numuru KH 10. Darījumos ar SIA „Emporioo” tika piemērota 3% likme, bet

darījumos ar Metole Ltd – 0,5 %. Cenu minētajos darījumos esot noteicis un aprēķinus veicis pats /pers. D/, izvērtējot saimniecisko izdevību un peļņas

gūšanas iespējas. Daļa no SIA „Emporioo” iegādātā zelta tika pārkausēta investīciju zeltā un atdota atpakaļ SIA „Emporioo”, tādējādi norēķinoties ar

SIA „Emporioo” par pieteicējai piegādāto zeltu. Visi piegādes darījumi ar SIA „Emporioo” notika Proves birojā. /pers. D/ nevarēja paskaidrot, cik

daudz zelta glabājies pieteicējas birojā Ventspils ielā 65-36 un cik Latvijas Pasta bankas individuālajā seifā. Zelta lietņus bankas seifā /pers. D/ noglabājis

reizi 1–2 nedēļās drošības apsvērumu dēļ, lai birojā neuzkrātos pārāk liels daudzums preces. Tāpat /pers. D/ norādījis, ka nepazīstot personu vārdā

/pers. F/.

Tiesas sēdē pieteicējas bijusī amatpersona /pers. D/ liecināja (lietas 2.sējuma 165.–172.lapa), ka pieteicēju neesot dibinājis, bet gan iegādājies

jau reģistrētu sabiedrību. Sabiedrību iegādājies ar mērķi kaut ko darīt saistībā ar datoriem – iepirkt un pārdot serverus. Pēc pieteicējas iegādāšanās kādu

laiku saimnieciskā darbība uzņēmumā netika veikta, jo nav varējis atrast darījumu partnerus. Vēlāk pieteicēja ir nodarbojusies ar dārgmetālu – zelta lietņu

– pirkšanu un pārdošanu. Ar minēto saimniecisko darbību pieteicēja ir nodarbojusies vien kādus trīs mēnešus, jo pietrūcis līdzekļu, un pieteicēja palikusi

parādā. Ar darījumu partnera SIA „Emporioo” amatpersonu /pers. E/ esot iepazinies saistībā ar autoservisiem, tomēr neko sīkāk liecinieks nevarēja tiesai

paskaidrot.

Par to, ka /pers. E/ var piegādāt zelta lietņus, /pers. D/ uzzinājis, kā norāda liecinieks – „ar viņu sēžot, pļāpājot un izrunājot vis kaut ko”. Liecinieks

liecināja, ka, pirms viņš iegādājās zelta lietņus no SIA „Emporioo”, esot meklējis darījumu partnerus, kuriem tos pārdot tālāk. Vēlāk liecinieks liecināja,

ka darījumu partneru gan tos, no kuriem nopirkt, gan tos, kuriem pārdot, esot meklējis vienlaicīgi. Liecinieks nevarēja konkrēti pastāstīt, kā ir atradis

Tony Goet NVz un Metole Ltd, vienīgi minēja, ka kāds ir ieteicis paskatīties internetā un iespējams, ka pats esot atradis, meklējot informāciju internetā,

bet iespējams – no paziņām. /pers. D/ liecināja, ka pazīstot Metole Ltd amatpersonu /pers. Z/ un ar viņu pirms darījumu slēgšanas neesot bijis pazīstams.

/pers. D/ neesot bijis SIA „Emporioo” birojā vai juridiskajā adresē, pavadzīmju parakstīšana esot notikusi mašīnā pie Proves biroja. Pie Tony Goetz NV

pirmo reizi esot braucis 2014.gada decembrī, kad vienojušies, ka /pers. D/ viņiem var vest dārgmetālu. Pēc tam /pers. D/ uzņēmumam uz Beļģiju pats

koferī ir vedis zelta lietņus. Tās ir bijušas trīs reizes – vienreiz ar mašīnu un divas reizes ar lidmašīnu.

Kad vedis lietņus ar lidmašīnu, koferī esot bijuši divi lietņi, kopējā svarā 6 kg. Vēlāk tiesas sēdē liecinieks precizēja savas liecības, norādot, ka

viens no iepriekš minētajiem diviem braucieniem ar nomāto mašīnu uz Beļģiju notika, lai piegādātu zeltu Metole Ltd. Savukārt ar mašīnu viņš viens pats

esot vedis 60 – 70 kg zelta. Liecinieks norādīja, ka zeltu Metole Ltd ir piegādājis vienu reizi ar divām pavadzīmēm, bet nevarēja ticami izskaidrot

(noradīja, ka negribējis daudz rakstīt uz vienas pavadzīmes), kāpēc bija nepieciešamas divas pavadzīmes, ja piegāde notika vienā reizē. Tāpat liecinieks

nevarēja izskaidrot, kāpēc pavadzīmēm ir dažādi datumi, ja jau preces ir piegādātas vienā reizē. Ar Metole Ltd amatpersonu /pers. Z/ liecinieks esot

ticies vienu reizi Rīgā, bet uz Beļģiju pakaļ precei esot atbraukusi persona vārdā /pers. S/, kurš parakstījies uz preču dokumentiem. Preci no

SIA „Emporioo” /pers. D/ ir saņēmis gandrīz katru dienu pēc plkst. trijiem, tiekoties Proves birojā. Preci SIA „Emporioo” amatpersona /pers. E/ esot

pieteicējai nodevis tikai Proves birojā. Vienā izsniegšanas reizē pieteicēja ir saņēmusi divus zelta lietņus ar aptuveno kopējo svaru 6 kg. Liecinieks

liecināja, ka nav neko darījis, lai atgūtu naudu par piegādāto preci no Metole Ltd. Pieteicējas maksātnespējas pieteikumu tiesā iesniegusi SIA

„Emporioo”. Brīdinājumu par minēto SIA „Emporio” pieteicējai esot izteikusi mutiski. Liecinieks liecināja, ka esot uzticējies Metole Ltd, ka viņi par zelta

lietņiem samaksās.

[3.8] Pieteicējas maksātnespējas administratore /pers. AA/ 2015.gada 9.septembrī paskaidrojusi dienestam, ka pieteicējas maksātnespējas

pasludināšanas iemesls esot bijis nespēja segt parādsaistības ar SIA „Emporioo” (lietas 1.sējuma 87.–89.lapa). Pieteicējai maksātnespējas brīdī

pamatlīdzekļu neesot. Transportlīdzekli, lai dotos uz Beļģiju, pieteicēja esot nomājusi. Pieteicējas vienīgais darbinieks esot bijusi tās amatpersona, kas

visu darījis paša spēkiem.

[3.9] SIA „Emporioo” amatpersonas /pers. E/ 2015.gada 4.septembra paskaidrojumā dienestam (lietas 1.sējuma 106.lapa) norādīts, ka

saimnieciskā darbība tika uzsākta 2015.gada janvārī, ar pieteicējas amatpersonu /pers. D/, kurš bija kontaktpersona darījumu laikā, ir pazīstams

personīgi ilgus gadus. Tā kā /pers. E/ bija doma uzsākt saimniecisko darbību, bet nezināja, kāda veida, tad pēc sarunas ar /pers. D/ par to, ka /pers. D/

uzsāks zelta tirdzniecību Beļģijā, esot sapratis, ka, ja viņš atradīšot kādu, kas pārdod zeltu, /pers. E/ to varēšot realizēt pieteicējai. /pers. E/ apjautājies

paziņām par to, vai kāds netirgojot zeltu. Kādu dienu piezvanījusi persona vārdā Aleksandrs, kurš apvaicājies, vai /pers. E/ interesējot zelta lietņi.

Aleksandrs iedevis SIA „Anno L” valdes loceklim (paskaidrojumā /pers. E/ nenosauc amatpersonas vārdu un uzvārdu) /pers. E/ telefona numuru, kurš

telefoniski sazinājies ar /pers. E/ un vienojies par sadarbības uzsākšanu. Par visiem jautājumiem savstarpējo darījumu veikšanai /pers. E/ esot

kontaktējies ar SIA „Anno L” darbinieku /pers. F/. Ar sadarbības partneriem komunikācija pārsvarā bija pa telefonu un izmantojot internetu. Prece tika

saņemta vai nu piegādātāja adresē Grants ielā 24-2, Rīgā, vai arī Proves birojā Teātra ielā 9, Rīgā, kur to ar savu transportu piegādāja SIA „Anno L”.

Piegādes dokumentus sagatavoja SIA „Anno L”, dokumenti tika parakstīti, preci saņemot. Pieteicējai prece tika nodota Proves biroja telpās. Tā kā visa

dokumentācija glabājās pie grāmatvedes, prece bija neliela izmēra (svars robežojās no 1 līdz 3 kg) un visi darījumi pārsvarā notika vienas dienas ietvaros

un ne katru dienu, tad nebija nepieciešams nomāt telpas saimnieciskās darbības veikšanai un zelta lietņu uzglabāšanai, kā arī algot vēl kādu darbinieku.

Juridiskā adrese tika izmantota tikai korespondences saņemšanai. Zelta lietņi tika nodoti Proves birojā to testēšanai, ko apliecina Proves biroja izdotie

dokumenti. Ar pieteicēju 2015.gada 5.janvārī tika noslēgts sadarbības līgums. Paskaidrojuma sniegšanas laikā SIA „Emporioo” saimniecisko darbību

neveica, jo pieteicēja nav veikusi apmaksu pilnā apmērā.

/pers. E/ 2015.gada 24.septembrī dienestam paskaidroja (lietas 1.sējuma 300.–301.lapa), ka esot SIA „Emporioo” amatpersona. Saņemtie zelta

lietņi esot bijuši taisnstūra formas, dzeltenīgā krāsā un atradušies plastikāta maisiņos bez marķējuma. Zelta lietņi /pers. E/ rīcībā esot bijuši vienu dienu,

izņemot vienu lietni, kas tika pārdots nedēļas ietvaros, uzņemoties risku cenu svārstības rezultātā gūt peļņu. Lietņi pēc saņemšanas esot nodoti Proves

birojam, bet viens lietnis pāris dienas glabājies pie /pers. E/. Atbildot, cik lielās partijās lietņi tika saņemti no SIA „Anno L”, /pers. E/ paskaidrojis, ka

2015.gada 19., 20., 21., 22.janvārī pa 1 gab., 23., 26., 27., 28., 29.janvārī pa 2 gab., 30.janvārī 3 gab., 2., 3., 4., 5., 6., 16., 17., 18., 19.februārī pa 2

gab., 20.februārī 1 gab., 23., 24., 25., 26.februārī pa 2 gab., 27.februārī – 1 gab. Saņemot preci, /pers. E/ to pārsvēris uz viņam piederošiem svariem.

Zelta saturu lietņos noteica Proves birojs. Līgumu ar pieteicēju sagatavojis un no pieteicējas puses 2015.gada 5.janvārī parakstījis /pers. D/. Darījumi ar

pieteicēju notikuši vienu reizi dienā, kaut arī ir bijušas dienas, kad pārdoti vairāk kā viens zelta lietnis. /pers. E/ no rīta nodevis zelta lietņus testēšanai

Proves birojā, pēcpusdienā tos ir saņēmis un turpat nodevis Proves biroja oriģinālajā iepakojumā pieteicējas pārstāvim /pers. D/. Attiecībā uz to, kā tika

gūta pārliecība, ka pieteicēja var samaksāt par piegādāto preci, /pers. E/ norādījis, ka darījumu partneri pazinis iepriekš un uzticējies tam. SIA

„Emporioo” esot ierosinājis pieteicējas maksātnespējas procesu tiesā 2015.gada 24.martā, brīdinājumu par to SIA „Emporioo” pieteicējai nosūtījis

2015.gada 27.februārī.

Tiesas sēdē /pers. E/ liecināja (lietas 2.sējuma 172.–181.lapa), ka esot bijis SIA „Emporioo” amatpersona aptuveni gadu. Sabiedrību pats neesot

dibinājis, esot to iegādājies, lai oficiāli tirgotu zelta lietņus. Darījumi esot bijuši tikai ar pieteicēju, jo citus darījumu partnerus liecinieks neesot meklējis.

Pieteicējas amatpersonu /pers. D/ liecinieks pirms darījumiem esot jau pazinis iepriekš, tad viņš /pers. D/ sastapis kādā pasākumā, kurā sācis runāt par

iespēju iegādāties zelta lietņus un nopelnīt. Liecinieks zinājis, kurš pārdod zelta lietņus. SIA „Emporioo” preci pirkusi no SIA „Anno L” un komunicējusi

ar personu vārdā /pers. F/. Liecinieks liecināja, ka ar SIA „Anno L” ir slēgts līgums par preču piegādi. Liecinieks tiesai liecināja, ka darījumu kopējā

vērtība esot bijusi ap diviem miljoniem, kādi 60 – 70 kg zelta, pavisam kopā 50 vai vairāk piegādes. Tikai vienu reizi piegādātais lietnis svēris 3 kg,

pārējo lietņu svars vidēji esot bijis ap 1 kg. Liecinieks liecināja, ka ar /pers. F/ esot ticies Proves birojā, lai saņemtu zelta lietņus un viņa klātbūtnē uztaisītu

tiem proves. Zeltu analīzēm nodevis liecinieks. Bija reizes, kad liecinieks pats esot braucis pakaļ zelta lietņiem un tos bez /pers. F/ vedis uz Proves biroju.

Pēc analīžu saņemšanas liecinieks Proves birojā tikās ar pieteicēju, lai nodotu zelta stieņus, analīzes pieteicējas vajadzībām atkārtoti vairs neveica.

Liecinieks liecināja, ka viņam šķiet, ka esot ar SIA „Anno L” par precēm norēķinājies. SIA „Emoprioo” juridiskā adrese tika reģistrēta pamestā mājā

Zolitūdes ielā 30A, Rīgā. Liecinieks liecināja, ka viņa grāmatvede esot rakstiski sagatavojusi un iesniegusi pieteicējai brīdinājumu par parāda samaksu, arī

2015.gada 8.aprīļa trīspusējo vienošanos esot gatavojusi grāmatvede. Liecinieks nevarēja paskaidrot, kur un kādos apstākļos minētā vienošanās tika

parakstīta. Attiecībā uz to, kur liecinieks bija guvis naudas līdzekļus darījumu uzsākšanai, liecinieks liecināja, ka viņam esot bijuši skaidras naudas

uzkrājumi 40 tūkstoši, kurus viņš pirms darījumu uzsākšanas esot ieskaitījis bankas kontā.

[3.10] Tiesas sēdē /pers. AB/, kura bija SIA „Emporioo” amatpersona sabiedrības dibināšanas brīdī (no 2014.gada 27.februāra līdz 2014.gada

26.martam), liecināja (lietas 3.sējuma 34.–35.lapa), ka esot dzirdējusi SIA „Emporioo” nosaukumu, bet neko sīkāk paskaidrot nevarēja. Tāpat viņa

liecināja, ka minētajā sabiedrībā nav veikusi saimniecisko darbību. Tāpat viņa liecināja, ka esot bijusi pieņemta darbā daudzās sabiedrībās, par ko pati

uzzinājusi, vien saņemot izziņu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras. Viņasprāt, saistībā ar SIA „Emporioo” esot bijis līdzīgi. Lieciniece liecināja,

ka nepazīstot SIA „Emporioo” nākamo amatpersonu /pers. E/.

[3.11] /pers. F/ 2015.gada 15.septembrī dienestam paskaidrojis (lietas 1.sējuma 248.–252.lapa), ka esot bijis SIA „Anno L” darbinieks. Darbu

piedāvājis /pers. AC/, ar kuru arī tika noslēgts darba līgums un kurš arī bija tiešais priekšnieks. Darba līgumā samaksa tika noteikta kā minimālā samaksa

valstī. Darba algu maksāt tika paredzēts mēnešos, kad būs aktīva saimnieciskā darbība, pārējos mēnešos pēc vienošanās, bet ne mazāka kā četras

stundas mēnesī ar stundas likmi 5 euro. Esot bijusi arī piemaksa par personiskās automašīnas Nissan X-Trail ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas

numurs/ izmantošanu darba vajadzībām (vest zelta lietņus no Grants ielas 24, Rīgā uz Proves biroju Teātra ielā 9, Rīgā). Darba samaksa un piemaksa

esot saņemta bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu uz SwedBankas kontu. Bankas kontā esot ieskaitīti arī līdzekļi, lai /pers. F/ varētu norēķināties Proves

birojā par analīžu veikšanu. /pers. F/ paskaidrojis, ka viņam esot bijusi pilnvara sagatavot visus nepieciešamos dokumentus sabiedrības vajadzībām.

Pilnvaru esot izsniedzis /pers. AC/. Tā kā darba pienākumu neesot bijis daudz, /pers. F/ pildījis tos viens pats. /pers. F/ nevarēja paskaidrot, cik

sabiedrībai bija darbinieku, norādot, ka esot bijusi grāmatvede un varbūt vēl kāds. Sabiedrībai esot bijusi juridiskā adrese Grants ielā 24-2, Rīgā, bet

biroja sabiedrībai neesot bijis. /pers. F/ darba pienākumos ietilpis saņemt preci no piegādātāja, nogādāt to Proves birojā, pēc vajadzības tikties ar

sadarbības partneriem un pildīt citus valdes locekļa rīkojumus. /pers. F/ sabiedrībā nebija noteikts konkrēts darba laiks, kad bija darbs, tad arī to esot

veicis. Pat /pers. F/ strādājot Rīgas Krievu teātrī par inženieri. Attiecībā uz /pers. AC/ /pers. F/ noradījis, ka ar minēto personu esot iepazinušies ar

paziņu starpniecību, tomēr precīzi neatceroties, kad un kur. /pers. F/ norādījis, ka pazīstot arī /pers. E/, kuram esot nodevis zelta lietņus un saņēmis no

viņa investīciju zeltu. Preču nodošana notikusi Grants ielā 24, Rīgā vai Teātra ielā 9, Rīgā.

Savukārt 2015.gada 24.septembra paskaidrojumos dienestam (lietas 1.sējuma 255.–256.lapa) /pers. F/ norādījis, ka viņš esot SIA „Anno L”

interesēs sagatavojis līgumus un preču pavadzīmes. Tā kā SIA „Anno L” neesot bijusi biroja telpa, tad zelta lietņi esot glabāti pie sevis un realizēti

nākamajā dienā vai pēc brīvdienām. Darījumi ar SIA „Emporioo” esot notikuši Grants ielā, Rīgā un Teātra ielā 9, Rīgā, kur atradies Proves birojs. Zelta

lietņi esot iegādāti no Polijas uzņēmuma Sp.z.o.o. Zenitum, kura kontaktpersona esot bijusi /pers. AE/. Attiecībā uz iegādājamās preces kvalitāti /pers.

F/ norādīja, ka SIA „Anno L” amatpersona neinformēja par apliecinājumiem, kas apstiprinātu, ka saņemtiem zelta lietņiem ir noteiktas proves. Viņš esot

teicis, ka būs pēcapmaksa un ka privāti pazīstot Polijas uzņēmuma valdi, tāpēc neesot bijušas šaubas par preci. Tāpat /pers. F/ bija informēts, ka

SIA „Emporioo” nodos preci tālākai testēšanai un problēmu gadījumā prece tiktu atgriezta. Saņemot preci, tika saņemti rēķini angļu valodā un CMR,

kurus /pers. F/ esot parakstījis. Zelta lietņi esot bijuši taisnstūra formas, dzeltenīgā krāsā, apmēram 1 – 4 kg un iesaiņoti plastikātā. Zelta lietņi no

piegādātāja tika saņemti Grants ielā 24, Rīgā pie juridiskās adreses. Piegādātājs tos esot pārsvēris /pers. F/ klātbūtnē uz viņa elektroniskajiem svariem

(izskatījās pēc virtuves svariem). Ar Polijas uzņēmuma pārstāvi /pers. F/ esot kontaktējies telefoniski. Telefonu esot izsniedzis Polijas pārstāvis, ko pēc

darījumiem /pers. F/ esot nodevis atpakaļ. /pers. F/ norāda, ka, ņemot vērā preces vērtību, bija nepieciešamība saglabāt slepenību. Pirms zelta lietņu

piegādes /pers. F/ sazinājies ar Polijas uzņēmuma pārstāvi, kad un cikos būs preces piegāde.

Atbilstoši 2014.gada 3.oktobra pilnvarai Nr.ANN-001 (lietas 1.sējuma 253.–254.lapa), ko SIA „Anno L” vārdā parakstījis /pers. AC/, /pers.

F/ bija pilnvarots vienpersoniski vest sabiedrības saimniecisko darbību un pārstāvēt sabiedrību valsts, pašvaldību un tiesu iestādēs.

Tiesas sēdē tika nopratināts liecinieks /pers. F/ (lietas 3.sējuma 6.lapas 2.puse – 11.lapas 2.puse), kurš liecināja, ka esot bijis pieteicējas

darbinieks un ar pieteicēju viņam esot bijis noslēgts darba līgums. Liecinieka darba pienākumos bija braukt uz Bolderāju, kur bija ieradusies automašīna

ar Polijas reģistrācijas numuriem. No mašīnas viņam tika iedots maiss, kas bija jāaizved uz Vecrīgu, Teātra ielu un jāatdod Jurim. Uz Teātra ielu liecinieks

metālu ir vedis ar savu mašīnu Nissan. Tur liecinieks esot atdevis maisu un čeku Jurim. Maisos atradies brūns, apdedzināts metāls, par to, kas tas par

metālu, liecinieks nebija informēts. Pats liecinieks metālu esot nodevis analīzēm un par to esot samaksājis. Viņam uz bankas kontu pieteicēja bija

pārskaitījusi naudu. Vēlāk gan liecinieks liecināja, ka neatceroties, kas viņam šo naudu ir ieskaitījis. Pašus analīžu rezultātus viņš neesot saņēmis, jo

lieciniekam vajadzēja vien nodot metālu analīzēm un saņemt par to kvīti. Liecinieks liecināja, ka viņam tika maksāta fiksēta summa par to, ka viņš atved

metālu laikā, kad piegādes neesot notikušas, viņam neesot maksāts. Tāpat liecinieks liecināja, ka minēto darbu viņam piedāvājuši paziņas un viņš esot

piekritis, jo viņa ģimenē esot bijušas finansiālas grūtības, tāpēc arī neesot izbrīnīts, ka pieteicēja naudu, kas bija nepieciešama analīžu veikšanai,

pārskaitīja uz liecinieka personisko kontu. Darba attiecības ar pieteicēju tika pārtrauktas, jo viņam tika pateikts, ka viņa darbs vairs neesot vajadzīgs.

Liecinieks liecināja, ka SIA „Anno L” nosaukumu esot dzirdējis, liecinieks izteica minējumu, ka tas ir /pers. E/ uzņēmums. Atbildot uz tiesas jautājumu,

vai viņš jebkad ir bijis kādas sabiedrības amatpersona, liecinieks liecināja, ka esot bijis uzņēmuma „Kafijas pasaule” un vēl viena uzņēmuma, kura

nosaukumu neatceroties, amatpersona. Minētajās sabiedrībās faktisku saimniecisko darbību pieteicējs netika veicis. Lieciniekam tiesas sēdē uzrādot viņa

parakstītos paskaidrojumus dienestam, kur viņš ir norādījis, ka esot bijis SIA „Anno L” darbinieks, liecinieks liecināja, ka laikam esot sajaucis firmu

nosaukumus, viņam viss esot sajucis. Tāpat liecinieks pēc tam, kad viņam tika uzrādītas viņa parakstītās pavadzīmes, liecināja, ka tās visas viņš esot

parakstījis vienā reizē, kad viņam tās pie tirdzniecības centra „Mols” esot atvedis /pers. AG/.

[3.12] Metole Ltd amatpersona /pers. Z/ 2015.gada 18.septembrī dienestam paskaidroja (lietas 1.sējuma 273.–275.lapa), ka kopš 2013.gada

3.decembra esot sabiedrības direktors. Sabiedrība nodarbojas ar dārgmetālu pirkšanu un pārdošanu. Uzņēmumā kopā ar /pers. Z/ strādā četri

darbinieki. Darījumu partneri tiek atrasti, izmantojot personiskos kontaktus un reklāmu medijos. Uzņēmumam Latvijas teritorijā bija sadarbības partneris

– pieteicēja, kura veica zelta lietņu piegādi. Norēķini tika veikti uz pieteicējas norēķinu kontu. Pieteicējas amatpersonu /pers. D/ /pers. Z/ jau pazinis

kādu laiku. /pers. Z/ ar /pers. D/ bija tikušies dažādos saviesīgos pasākumos. Šīs pazīšanās dēļ radās sadarbība starp Metole Ltd un pieteicēju. Starp

pusēm tika noslēgts sadarbības līgums, kuru sagatavojis pieteicējas valdes loceklis /pers. D/. Līgums tika parakstīts Rīgā 2015.gada 3.februārī. Zelta

lietņus pirmajā darījumā piegādājis /pers. D/, nogādājot tos līdz Antverpenei Beļģijā, otrajā gadījumā piegādi veica Metole Ltd darbinieki. Zelta lietņi tika

piegādāti divas reizes uz adresi Rodendujk 18, 2980 Zoersel, Beļģijā, izmantojot automašīnu Škoda Octavia ar valsts reģistrācijas numuru HC 4307

(2015.gada 13.februārī) un uz adresi Cambridge House Business Centre, 1 Cambridge Terracem Chatham, Kent, ME44RG, Lielbritānija, ar

automašīnu VW Multivan ar valsts reģistrācijas numuru HK 10 (2015.gada 1.martā). Zelta lietņi svarā 1 – 4 kg esot bijuši taisnstūra formas, dzeltenā

krāsā, iepakoti plastikāta maisiņos. Zelta lietņiem klāt esot bijuši pievienotas Proves biroja testēšanas pārskata kopijas. /pers. Z/ pats personīgi esot

saņēmis piegādātos zelta lietņus. Zelta lietņi pēc piegādes tika glabāti Metole Ltd seifā.

[3.13] 2015.gada 22.maijā apsekojot SIA „Emporioo” juridisko adresi Zolitūdes ielā 30A, Rīgā (apsekošanas akts Nr.23.3.3/139 lietas

1.sējuma 157.lapā), dienests konstatēja, ka konkrētajā adresē atrodas privāta vienstāvu māja. Norādes par sabiedrības atrašanos konkrētajā adresē

nav, kā arī nav konstatēta saimnieciskā darbība un sabiedrības pārstāvji nav sastapti.

[3.14] Atbilstoši Proves biroja 2016.gada 8.aprīli sniegtajai informācijai (lietas 1.sējuma 207.lapa) 2015.gada 19.–27.aprīlī pieteicēja un SIA „

Anno L” nav vērsušās birojā, lai pasūtītu zelta lietņu testēšanu. Savukārt SIA „Emporioo” ir vērsies, bet nav pasūtījis testēšanas pārskatus uz kādas citas

sabiedrības vārda. Minētajā laika periodā zelta lietņus SIA „Emoprioo” vārdā ir nodevusi un saņēmusi viena persona – sabiedrības amatpersona /pers.

E/. Tāpat Proves birojs ir norādījis, ka saimnieciskās darbības veicēji netiek ierobežoti saņemt biroja sniegtos pakalpojumus arī atkārtoti. Salīdzinot SIA

„Emporioo” laika periodā no 2015.gada 19.janvāra līdz 27.februārim testēšanai nodoto lietņu svarus, konstatējams, ka pilnīga lietņu svaru sakritība nav

novērojama. Tomēr zelta lietņi ir tehnoloģiski vienkārši atkārtoti pārlejami, izmainot gan to svaru, gan provi, gan ligatūru, gan arī formu.

[3.15] Atbilstoši Valsts robežsardzes robežkontroles informācijas meklēšanas sistēmas „eMustangs” izziņai (lietas 1.sējuma 208.lapa) SIA „Anno

L” amatpersona /pers. AC/, kas ir Baltkrievijas pilsonis, laika periodā no 2014.gada 1.augusta līdz 2015.gada 30.augustam nav fiksēti Latvijas

Republikas robežšķērsošanas fakti.

Savukārt atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Uzturēšanās atļauju nodaļas dienestam sniegtajai informācijai (lietas 1.sējuma

209.lapa) iepriekš minētajai personai nav izsniegta uzturēšanās atļauja un viņa nav saņēmusi darba atļauju.

[3.16] No Polijas nodokļu administrācijas sniegtā informācijas par Polijas uzņēmumu Sp.z.o.o. Zenitum (uzņēmums, no kura SIA „Anno L”

iegādājās zelta lietņus) (lietas 1.sējuma 257.–261.lapa), izriet, ka Polijas nodokļu administrācijai neesot izdevies sazināties ar minēto uzņēmumu, jo tas

uz administrācijas aicinājumiem neatbildot. Uzņēmuma atrašanās vieta ir reģistrēta virtuālā biroja adresē, kurā atrodas cits uzņēmums, kurš esot Sp.z.o.o.

Zenitum atļāvis izmantot adresi korespondences saņemšanai.

Savukārt Lielbritānijas nodokļu administrācija par darījumiem starp pieteicēju un Metole Ltd dienestam darījusi zināmu (lietas 1.sējuma 276.–

283.lapa), ka sabiedrība 2015.gada 7.augustā ir izslēgta no PVN reģistra, jo uzņēmums beidza veikt apliekamās piegādes un pastāvēja pazudušā

tirgotāja risks. Uzņēmumu Lielbritānijas nodokļu administrācija neapmeklēja. Iespējams, ka pieteicēja piegādāja zelta lietņus uz uzņēmuma pēdējo

uzrādīto adresi vai bijušā uzņēmuma direktora /pers. Z/ mājas adresi. Kā izriet no rēķiniem, preces tika tālāk pārdotas Londonā reģistrētam uzņēmumam

WBAM Ltd, bet vēlāk pārdotas Latvijas uzņēmumam SIA „Hightex”. Iespējams, ka preces Metole Ltd tika transportētas no Latvijas. Pārvadātāju

pasūtījis piegādātājs (pieteicēja). Saskaņā ar bankas konta izrakstu, maksājums no Metole Ltd konta uz pieteicējas bankas kontu ir veikts GBP 170 000

vērtībā. Beļģijas nodokļu administrācija informēja dienestu (lietas 1.sējuma 294.–298.lapa ar tulkojumu no angļu valodas lietas 1.sējuma

299.lapā), ka Tony Goetz NV ir dārgmetālu pārstrādātājs. Neattīrītie dārgmetāla materiāli, kurus piegādāja pieteicēja, pēc analizēšanas un attīrīšanas

tika daļēji nopirkti no Tony Goetz NV puses (2015.gada 13.februāra iegādes dokuments Nr.201500333 un 2015.gada 6.marta iegādes dokuments

Nr.201500486). Tony Goetz NV nekad nepasūta preces, pēc piegādātāja iniciatīvas preces tiek nosūtītas apstrādei.

[3.17] 2015.gada 18.septembrī, atbildot uz dienesta informācijas pieprasījumu (lietas 1.sējuma 266.lapas 2.puse), nekustamā īpašuma Grants

ielā 24-2 īpašniece /pers. AT/ paskaidroja, ka esot bijušajai SIA „Anno L” īpašniecei /pers. AU/ mutiski atļāvusi reģistrēt nekustamajā īpašumā juridisko

adresi korespondences saņemšanai. Atļauju veikt saimniecisko darbību neesot devusi. Atlīdzība no sabiedrības neesot prasīta. Pēc neilga laika SIA„

Anno L” tika pārrakstīts citam īpašniekam, kuru /pers. AT/ nepazīstot.

[3.18] Atbilstoši Ceļu satiksmes drošības direkcijas (turpmāk – CSDD) datiem automašīnas Škoda Oktavia ar valsts numura zīmi HC 4307

īpašnieks ir SIA „Ress Plus”, bet turētājs /pers. B0/ – SIA „Ecorent Latvia” autonomas vadītājs (lietas 1.sējuma 304.lapa). SIA „Ecorent Latvia”

2015.gada 11.februārī izrakstīja pieteicējai rēķinu Nr.SS 037-2015 par automašīnas Škoda Oktavia ar valsts numuru HC 4307 nomu no 2015.gada

11.februāra līdz 2015.gada 15.februārim (lietas 1.sējuma 269.–270.lapa). Līgumā noteikts nobraukuma ierobežojums – 750 km/ diennaktī.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (turpmāk – CSDD) datiem SIA „Armanda Rent” ir transportlīdzekļa VW Multivan ar valsts

reģistrācijas numuru HK 10 turētāja (lietas 1.sējuma 305.lapa). Atbilstoši SIA „Armanda Rent” paskaidrojumiem transportlīdzeklis VW Multivan ar

valsts reģistrācijas numuru HK 10 laika periodā no 2015.gada 1.janvāra līdz 31.martam nav bijis iznomāts pieteicējai (lietas 1.sējuma 271.–272.lapa).

2015.gada 1.martā minētais transportlīdzeklis bija iznomāts SIA „Oleandra”.

Atbilstoši CSDD sistēmā esošajai informācijai transportlīdzeklis Nissan X-Trail ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ pieder /pers.

BC/ – SIA „Anno L” pilnvarotās personas /pers. F/ laulātajai (lietas 1.sējuma 303.lapa).

[3.19] Atbilstoši pieteicējas PVN deklarācijām pieteicēja 2015.gada martā ir deklarējusi iegādes darījumus par 2015.gada janvāri un februāri tikai

ar SIA „Emporioo” un vienu realizācijas darījumu ar Tony Goetz NV (lietas 2.sējuma 2.–3.lapa). Realizācijas darījumi ar Metole Ltd nav deklarēti.

Atbilstoši SIA „Emporioo” PVN deklarācijām SIA „Emporioo” 2015.gada janvārī un februārī ir bijuši iegādes darījumi tikai no SIA „Anno L” un

piegādes darījumi tikai pieteicējai (lietas 2.sējuma 13.–18.lapa). SIA „Emporioo” vienīgais darbinieks 2015.gada janvārī un februārī ir bijis /pers. E/

(lietas 2.sējuma 22.–23.lapa).

Atbilstoši SIA „Anno L” PVN deklarācijām sabiedrībai 2015.gada janvārī un februārī ir bijuši iegādes darījumi tikai ar Polijas uzņēmumu Sp.z.o.o.

Zenitum un realizācijas darījumi ar SIA „Emporioo” (lietas 2.sējuma 24.–28.lapa). SIA „Anno L” vienīgais darbinieks 2015.gada janvārī un februārī ir

bijis /pers. F/ (lietas 2.sējuma 32.–33.lapa).

[3.20] Tiesa, izvērtējot lietas materiālos esošos SIA „Anno L” un SIA „Emporioo” konta pārskatus (lietas 2.sējuma 219.–231.lapa), konstatēja,

ka praktiski visa nauda, kas sabiedrībām ieskaitīta norēķinu kontā saistībā ar zelta lietņu piegādi, uzreiz vai nākamajā dienā pilnā apmērā tika pārskaitīta

ne tikai tiešajam darījuma ķēdē iesaistītajam tālākajam darījumu partnerim, bet arī citai nesaistītai trešajai personai. Turklāt par saņemtajiem zelta lietņiem

saņemtās naudas ievērojamākā daļa tika pārskaitīta tieši darījumu ķēdē neiesaistītām sabiedrībām, savukārt tiešiem darījumu partneriem tika pārskaitītas

ievērojami mazākas naudas summas. Tāpat daļa naudas līdzekļu, ko SIA „Anno L” saņēma par zelta lietņiem, tika nekavējoties pārskaitīta uz SIA „Anno

L” pilnvarotās personas /pers. F/ personisko kontu.

[3.21] Kā izriet no lietā esošajiem pierādījumiem, pavadzīmēs Nr.AN/2015-017 un Nr.E/2015-02-05 par darījumiem starp SIA „Anno L” un

SIA „Emporioo” un pieteicēju ir konstatējama nesakritība. Proti, SIA „Emporioo” zelta lietni no SIA „Anno L” iegādājās 2015.gada 30.janvārī.

Savukārt SIA „Emporioo” minēto zelta lietni tālāk pārdeva pieteicējai 2015.gada 3.februārī, analīzes Proves birojā veiktas 2015.gada 30.janvārī.

Minētais ir pretrunā lietā esošajiem sabiedrību pārstāvju paskaidrojumiem, no kuriem izriet, ka zelta lietņi tika realizēti uzreiz, pēc to piegādes Proves

birojā un analīžu veikšanas.

Kā izriet no lietā esošajām SIA „Anno L” un SIA „Emporioo” vārdā izrakstītajām pavadzīmēm, tad tās no SIA „Anno L” puses parakstījis /pers.

F/. Savukārt, kā izriet no /pers. F/ liecībām tiesai, tad pavadzīmes par preces piegādi viņš neesot parakstījis zelta lietņu nodošanas brīdī, bet gan visas

vienā reizē pie lielveikala „Mols”. Minētais kopsakarā ar /pers. F/ liecībām par to, kādā veidā notikusi zelta lietņu piegāde uz Proves biroju, liek apšaubīt

darījuma īstumu. Vēl jo vairāk, no /pers. F/ liecībām tiesai izriet, ka viņa dalība konkrētajos darījumos ir nejauša un neapzināta. Neskatoties uz to, ka

/pers. F/ bija izsniegta pilnvara rīkoties SIA „Anno L” vārdā un no viņa dienestam iepriekš sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka viņš apzināti ir veicis

saimniecisko darbību ar zelta lietņiem, viņš tiesai liecināja, ka neatceras, ka ir bijis nodarbināts SIA „Anno L”. No liecībām secināms, ka viņš īsti

nezināja, kādu metālu viņš piegādāja uz Proves biroju. Vēl jo vairāk, viņš liecināja, ka ir bijis nodarbināts pie pieteicējas, kas savukārt norāda uz

pieteicējas informētību un saistību konkrētajā darījumu ķēdē.

Kā izriet no SIA „Anno L” izrakstītajām pavadzīmēm, tad zelta lietņi SIA „Emporioo” tika izsniegti gan Proves birojā, gan Grants ielā 24-2, Rīgā,

kur bija SIA „Anno L” juridiskā adrese. No liecinieka /pers. F/ liecībām izriet, ka viņš zelta lietņiem esot braucis pakaļ uz viņam norādīto vietu, kur tie

esot viņam izsniegti no automašīnas. Savukārt, kā izriet no nekustamā īpašuma Grants ielā 24-2, Rīgā īpašnieces sniegtajiem paskaidrojumiem, minētajā

adresē SIA „Anno L” nav veikusi saimniecisko darbību. Tādējādi secināms, ka pavadzīmēs norādītā informācija par zelta lietņu saņemšanu SIA „ Anno

L” juridiskajā adresē ir nepatiesa.

Vērā ir ņemams apstāklis, ka visām trim sabiedrībām – pieteicējai, SIA „Emporioo” un SIA „Anno L” norēķinu konti, ar kuriem notika norēķini

par zelta lietņiem, atradās AS „Reģionālā Investīciju Banka”, kas nav viena no vadošajiem banku sektorā. Minētais kopsakarā ar lietas materiāliem

norāda uz to, ka sabiedrības ērtības labad reģistrēja norēķinus vienā un tajā pašā bankā.

Par darījumu šaubīgo raksturu liecina visu darījumu ķēdē iesaistīto pušu paskaidrojumi attiecībā uz garantijām un drošumu darījumu īstenošanā.

Proti, visas lietā iesaistītās personas uz uzticēšanās pamata lielā daudzumā viena otrai piegādāja zelta lietņus ar pēcapmaksas noteikumiem. Tā kā

konkrētajā lietā darījumu priekšmets bija zelta lietņi vairāk nekā miljons euro vērtībā, tiesa minētos paskaidrojumus atzīst par nepatiesiem, jo atbildīgs un

rūpīgs saimnieks saimnieciskajā darbībā šādi neriskētu.

Tāpat vērā ir ņemams apstāklis, ka SIA „Emporioo” pieteica pieteicējas maksātnespēju 2015.gada 24.martā, bet brīdinājumu pieteicējai nosūtīja

2015.gada 27.februārī. Ņemot vērā minēto, nav saprotams, kādēļ vēl 2015.gada 27.februārī SIA „Emporioo” pieteicējai ir izrakstījusi pavadzīmi 98

849,98 euro vērtībā un 2015.gada 2.martā pieteicēja un SIA „Emporioo” ir parakstījušas vienošanās protokolu par saistību dzēšanu, izmantojot

investīciju zeltu un atlikušā parāda nomaksu vēlāk (puses nav atrunājušas termiņu, kādā ir dzēšams atlikušais parāds). Tādējādi ir neloģiska SIA

„Emoprioo” rīcība drīz vien pēc protokola parakstīšanas iesniegt prasību tiesā. Līdzīgi tajā pašā laikā savstarpēji ir rīkojusies arī SIA „Emporioo” un SIA

„Anno L”, kā arī SIA „Emporioo” no pieteicējas saņemto investīciju zeltu ir nodevusi tālāk SIA „Anno L”, kas savukārt norāda uz pieteicējas, SIA

„Emoprioo” un SIA „Anno L” savstarpēji saskaņotām darbībām.

Attiecībā uz zelta lietņu realizācijas darījumiem ir apšaubāma zelta lietņu piegāde Metole Ltd un Tony Goetz NV tādā veidā, kā to paskaidro

pieteicēja. Maz ticams, ka pieteicējas amatpersona /pers. D/ viens pats, izmantojot vieglo automašīnu, lielā daudzumā ir vedis zelta lietņus uz Beļģiju. Kā

izriet no lietā esošajām pavadzīmēm, tad vienā braucienā, izmantojot automašīnu Škoda Octavia, uz Beļģiju tika pārvesti vairāk nekā 33 kg zelta 1190

505,71 euro vērtībā. Nav ticams, ka /pers. D/ bija gatavs riskēt ar šādas vērtības kravu un savu dzīvību, vienatnē šķērsojot vairāku valstu robežas, lai

nogādātu zelta lietņus Beļģijā.

Tāpat ir konstatējamas nesakritības saistībā ar pieteicējas 2015.gada 1.martā Metole Ltd izrakstīto rēķinu, jo, kā izriet no rēķina, tad prece ir

iekrauta pieteicējas juridiskajā adresē un nogādāta Lielbritānijā ar Latvijā reģistrētu automašīnu VW Multivan ar valsts reģistrācijas numuru HK 10.

Piegādi ir veicis /pers. S/. Kā izriet no tiesas sēdē sniegtajām /pers. D/ liecībām, tad viņš pats ir nogādājis zelta lietņus līdz Beļģijai, kur tos paņēmis /pers.

S/, lai tālāk tos nogādātu Lielbritānijā. Tomēr arī šajā gadījumā ir neticami, ka pieteicējas amatpersona būtu viena pati ar automašīnu vedusi vairāk nekā

27 kg zelta lietņu 724 177,68 euro vērtībā. Turklāt konkrētais transportlīdzeklis nav bijis iznomāts pieteicējai.

Lietā esošie CMR (2015.gada 13.februāra un 1.marta) par zelta lietņu piegādi Metole Ltd ir pretrunā /pers. D/ tiesa sēdē liecinātajam, ka ar

automašīnu uz Beļģiju esot braucis divas reizes – viena reize bija, lai piegādātu zelta lietņus Tony Goetz NV, bet otrā reize, lai piegādātu zelta lietņus

Metole Ltd.

Tiesa konstatēja nesakritības pieteicējas 2015.gada 13.februārī Tony Goetz NV izrakstītajā rēķinā un CMR Nr.YT-15/02-1 attiecībā uz

piegādājamās preces svaru. Turklāt, kā izriet no CMR, krava ir iekrauta 2015.gada 8.februārī un izkrauta galapunktā 2015.gada 9.februārī, bet minētajā

CMR ir iekļauta atsauce uz rēķinu, kas tiks izrakstīts vien nākotnē – 2015.gada 13.februārī. Minētais norāda uz dokumentu fiktīvu noformēšanu.

Pārbaudot lietas materiālus, secināms, ka darījumu ķēdē iesaistītās personas savus darījumu partnerus ir atradušas līdzīgos apstākļos, pirms

konkrētās saimnieciskās darbības uzsākšanas iepriekš nebija guvušas pieredzi dārgmetālu tirgū, konkrētajā saimnieciskajā darbībā iesaistījās, lai veiktu

kaut kādu saimniecisko darbību, kā arī faktiski ir bijuši vienīgie sabiedrību darbinieki. SIA „Anno L” amatpersona Dzmitry Lakhanski ir Baltkrievijas

pilsonis, par kura atrašanos Latvijas teritorijā nav gūti pierādījumi. Visas iesaistītās puses vieglprātīgi uzticējās viena otrai par to, ka darījumu partneres

būs spējīgas pildīt savas saistības. Tāpat no lietas materiāliem izriet, ka nedz SIA „Anno L”, nedz SIA „Emporioo” nav bijušas biroja telpas vai telpas,

kur glabāt zelta lietņus. Visi darījumi ir notikuši „no rokas – rokā”. Kā izriet no Polijas nodokļu administrācijas sniegtās informācijas, arī SIA „Anno L”

zelta lietņus iegādājusies no sabiedrības Sp.z.o.o. Zenitum, par kuras fiktivitāti ir aizdomas. Savukārt pieteicējas arguments, ka tā daļu zelta lietņu

glabājusi birojā, bet daļu Latvijas Pasta bankas seifā, ir noraidāms kā neticams. Ņemot vērā rēķinos un CMR esošo informāciju, pieteicējas rīcībā

vienlaicīgi bija jābūt lielam zelta daudzumam. Maz ticams, ka pieteicēja lielu daudzumu zelta lietņu glabātu birojā bez īpašas drošības sistēmas, savukārt

attiecībā uz Latvijas Pasta bankas pakalpojumu izmantošanu lietā nav iesniegti pierādījumi.

Lietā ir Proves biroja izsniegtie dokumenti par analīžu veikšanu zelta lietņiem, tomēr, kā izriet no Proves biroja sniegtās informācijas, tehnoloģiski

iespējams vienu un to pašu zelta lietni vairākkārtīgi pārkausēt. Kā izriet no Lielbritānijas nodokļu administrācijas sniegtās informācijas, tad pieteicējas

Metole Ltd realizētie zelta lietņi nekavējoties tika tālāk pārdoti Londonā reģistrētam uzņēmumam WBAM Ltd, kurš savukārt tos realizēja Latvijā

reģistrētam uzņēmumam SIA „Hightex”. Realizējot preci pāri robežai Eiropas Savienības iekšējā tirgū tiek piemērota PVN likme 0 % apmērā.

Konkrētajā lietā, izvērtējot visus lietas materiālus kopsakarā, secināms, ka tika izveidota darījumu ķēde fiskālu labumu gūšanai, turklāt visai ticami, ka

pieteicēja iegādājās un tālāk realizēja zelta lietņus, kas vairākkārtīgi tika pārkausēti un nonāca pieteicējas rīcībā.

Par darījumu fiktivitāti liecina arī lietas materiālos esošās SIA „Emporioo” un SIA „Anno L” kontu izdrukas, no kurām ir redzams, kā tika izmantoti

naudas līdzekļi, kas bija iegūti zelta lietņu pārdošanas rezultātā.

[3.22] Tiesa, izvērtējot iepriekš minēto kopsakarā ar atzina, ka pieteicēja zināja, ka tā iesaistās darījumos ar mērķi pretlikumīgi gūt fiskālus

labumus.

Tādējādi, pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punktu un ceturto daļu, dienests pamatoti pieteicējai ir

samazinājis no budžeta atmaksājamo PVN par 431 454,97 euro un PVN par 2015.gada martu deklarēto kopējo un ar PVN 0 % likmi apliekamo

darījumu vērtību par 2099 112,47 euro.

Tāpat tiesa atzina, ka dienests pamatoti pieteicējai aprēķināja budžetā maksājamo soda naudu 64 718,25 euro apmērā.

[4] Par Administratīvās rajona tiesas spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, kurā atsaucas uz pieteikumā minēto un papildus norāda

šādus apsvērumus.

[4.1] Pieteicēja sniedza detalizēto faktisko apstākļu izklāstu darījumos ar Tony Goetz NV, argumentējot, ka tas ir viens no lielākajiem

dārgmetālu uzpircējiem Eiropā, uzņēmuma gada apgrozījums pārsniedz vairākus miljardus euro, līdz ar to šāda līmeņa uzņēmums neriskētu ar savu

reputāciju, lai piedalītos PVN izkrāpšanas shēmā, kuras fiskālais ieguvums ir salīdzinoši nenozīmīgs ar uzņēmuma kopējo apgrozījumu.

Beļģijas nodokļu administrācija apstiprināja, ka Tony Goetz NV iegādājies zelta lietņus no pieteicējas, norādot arī konkrētus darījumu apliecinošus

dokumentus – ražošanas pasūtījumu un iegādes dokumentus.

[4.2] Pieteicēja sniedza detalizētu faktisko apstākļu izklāstu darījumos ar Metole Ltd un uzskata, ka tiesas sēdē jānopratina minētā uzņēmuma

amatpersona /pers. Z/ un /pers. S/, kurš faktiski piegādāja zeltu Metole Ltd.

[4.3] Pieteicēja nepiekrīt tiesas secinājumiem par darījumiem ar SIA „Emporioo”. Tiesas konstatētajām pretrunām starp liecinieku liecībām un

citiem pierādījumiem lietā nav nozīmes, jo zelta lietnis, kura pārdošana dokumentēta ar pavadzīmēm Nr.AN/2015-017 un Nr.E/2015-02-05, ir tikai

viens no vairāk nekā 40 pārdošanas darījumiem, kas notikuši uzņēmumu starpā. Ievērojot šo darījumu vienveidību un to, ka regulāri tika tirgoti tikai zelta

lietņi, liecinieku nespējai atsaukt atmiņā detaļas par šo darījumu nav izšķirošas nozīmes.

Ja tiesa konstatēja, ka liecinieki sniedz informāciju, kas nesaskan ar lietā esošiem dokumentāriem pierādījumiem, tiesai bija jādod lieciniekiem

iespēja to izskaidrot.

[4.4] Pirmās instances tiesa nav izvērtējusi liecinieka /pers. E/ 2015.gada 24.septembra paskaidrojumu dienestam.

[4.5] Pavadzīmēs norādītajai informācijai par preču izsniegšanu SIA „Anno L” juridiskajā adresē nav nozīmes konkrētajā lietā, jo atsevišķās

pavadzīmēs norādītais, ka SIA „Anno L” ir izsniegusi un SIA „Emporioo” preci saņēmis juridiskajā adresē, nav patiesība.

[4.6] Pieteicēja veica darījumus tikai ar SIA „Emporioo” un nebija informēta par uzņēmumu, no kura SIA „Emporioo” iegādājās zelta lietņus. Tādēļ

pieteicēja nevarēja zināt un arī ietekmēt to, no kā SIA „Emprioo” iegādājas preci, kā arī to, kā SIA „Emporioo” vai tās piegādātāji kārto grāmatvedību

un kādu informāciju norāda attaisnojuma dokumentos.

[4.7] Tiesa ir nepareizi novērtējusi liecinieka /pers. F/ liecības. /pers. F/ tiesas sēdē liecināja, ka bijis pieteicējas darba ņēmējs, kaut gan tam nav

apstiprinājumu, tomēr, kad vēlāk tiesas sēdē /pers. F/ atzina, ka ir kļūdījies, pirmās instances tiesa to nav ņēmusi vērā. Tāpat tiesas sēdēs nav gūts

apstiprinājums tam, ka /pers. F/ un pieteicējas amatpersona /pers. D/ būtu savstarpēji pazīstami.

[4.8] Pieteicēja nepiekrīt tiesas secinājumam, ka SIA „Anno L” ir fiktīvs uzņēmums, jo tā valdes loceklis /pers. AG/ nekad nav bijis Latvijā. /pers.

AG/ ir bijis Latvijā, jo viņš, atrodoties Latvijā, parakstīja 2014.gada 1.oktobra pieteikumu Uzņēmumu reģistram par SIA „Anno L” izmaiņām valdes

sastāvā un pamatkapitāla palielināšanu.

[5] Rakstveida paskaidrojumā dienests apelācijas sūdzību neatzīst, bet piekrīt Administratīvās rajona tiesas sprieduma motīviem.

[6] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmajai daļai apelācijas instances tiesa administratīvo lietu izskata rakstveida procesā.

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka šajā gadījumā nepastāv objektīva nepieciešamība, lai noteiktu lietas izskatīšanu mutvārdu procesā. Lietas

apstākļu objektīvai noskaidrošanai nav nepieciešams rīkot tiesas sēdi, jo no lietā esošajiem dokumentiem ir iespējams gūt pilnīgu priekšstatu par

izskatāmo jautājumu. Lietā esošie pierādījumi ir pietiekami, kā arī procesa dalībnieki ir īstenojuši savas procesuālās tiesības sniegt savus paskaidrojumus

par lietas apstākļiem. Tā kā procesa dalībnieki ir snieguši savu viedokli, kā arī lietas materiāli ir pietiekami, lietas izskatīšana mutvārdu procesā nav

lietderīga.

Liecinieka /pers. S/ nopratināšanai apgabaltiesa rīkoja tiesas sēdi procesuālo darbību veikšanai.

Motīvu daļa

[7] Kā atzīts Augstākās tiesas judikatūrā, lietu patieso norises gaitu raksturo ne tik daudz tiesību normās vai darījuma dokumentos obligāti

paredzētie pienākumi, bet gan pazīmes par pieteicējas iesaisti pievienotās vērtības nodokļa sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā (Augstākās tiesas

2017.gada 10.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-158/2017 9.punkts). Minētā atziņa tika ņemta vērā, pārbaudot lietas faktisko apstākļus.

[8] Izvērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Administratīvās rajona tiesas spriedumā ietvertais

pamatojums kopumā ir pareizs.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu, apgabaltiesa pievienojas Administratīvās rajona

tiesas sprieduma motivācijai un to neatkārto.

[9] Izskatāmajā gadījumā dienests konstatējis, ka atbilstoši pieteicējas, SIA „Emporioo” un SIA „Anno L” PVN deklarācijās norādītajiem

darījumiem zelta lietņu piegādi Latvijā veica Polijas uzņēmums Sp.z.o.o. Zenitum, kuru kā vienīgo piegādātāju auditējamā periodā deklarēja SIA „Anno

L” (lietas 2.sējuma 24.–33.lapa). Taču dienests auditā no Polijas nodokļu administrācijas sniegtās informācijas noskaidrojis, ka ar minēto uzņēmumu

neizdevās nodibināt kontaktu, uzņēmums neatbilda uz pavēstēm, ir noskaidrots, ka uzņēmuma mītne ir reģistrēta virtuālā biroja adresē, kurā atrodas cits

Polijas uzņēmums, nosūtītas pavēstes saņēma adresāts – grāmatvedības biroja darbinieks, bet nenodeva Sp.z.o.o. Zenitum dokumentus un

grāmatvedības reģistrus. Polijas nodokļu administrācija rezumēja, ka iestādes rīcībā nav dokumentu, uz kuru pamata būtu iespējams apstiprināt vai noliegt

Polijas uzņēmuma veiktos darījumus (lietas 1.sējuma 261.lapa).

SIA „Anno L” vienīgais reģistrētais darbinieks /pers. F/ 2015.gada 24.septembrī apstiprinājis dienestam, ka ar Polijas pārstāvi kontaktējies

telefoniski, telefonu ar numuru izsniedza Polijas pārstāvis, ko pēc darījumiem /pers. F/ atdevis viņiem atpakaļ. Ņemot vērā preces vērtību, bija

nepieciešams saglabāt slepenību, pirms piegādes sazinājies, kad un cikos piegāde notiks. 2015.gada janvārī piegādes notika 10 dienas – 17 pavadzīmes,

2015.gada februārī – 15 dienas – 28 pavadzīmes, vienā dienā tika piegādāti 1–3 lietņi (lietas 1.sējuma 256.lapa).

[10] Apgabaltiesa, izvērtējot dienesta lēmuma pamatojumu, atzīst par pamatotu dienesta secinājumu, ka SIA „Anno L” darījumi ar Polijas

uzņēmumu Sp.z.o.o. Zenitum nav notikuši. Polijas nodokļu administrācijas sniegtā informācija apstiprina šaubas par Polijā reģistrētā komersanta

Sp.z.o.o. Zenitum reālas saimnieciskās darbības veikšanu Polijā, tā liecina par komersanta formālu reģistrāciju dalībvalstī, līdz ar to secināms, ka nav

identificējama strīda preču izcelsme.

Savukārt SIA „Anno L” vārdā noformētajās 2015.gada 19., 20., 21., 22., 23., 29., 30.janvāra, 2., 3., 24., 26., 27.februāra pavadzīmēs par zelta

lietņu piegādi SIA „Emporioo” kā preces izsniegšanas un saņemšanas adrese norādīta Grants ielā 24-2, Rīgā, t.i., bez pārvietošanas. 2015.gada 26., 27.,

28.janvāra, 4., 5., 6., 16., 17., 18., 19., 20., 23., 25.februāra pavadzīmēs kā preces izsniegšanas adrese norādīta Grants ielā 24-2, Rīgā, bet

saņemšanas adrese - Teātra ielā 9, Rīgā (lietas 1.sējuma 217.–238.lapa). Kā pārvadātājs norādīta SIA „Anno L”, transportlīdzeklis Nissan X-Trail ar

valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/.

Adresē Grants ielā 24-2, Rīgā reģistrēta SIA „Anno L” juridiskā adrese kopš 2014.gada 22.septembra, taču struktūrvienības dienestā nav

reģistrētas.

Dienests noskaidrojis, ka nekustamā īpašuma Grants iela 24-2, Rīgā īpašniece /pers. BH/ neiznomāja juridisko adresi uzņēmuma SIA „Anno L”

dibinātājai un savai kaimiņienei Annai (uzņēmuma dibinātāja /pers. AU/), bet noslēdza mutisku līgumu, ka ļauj reģistrēt juridisko adresi tikai

korespondences saņemšanai, nevis saimnieciskās darbības veikšanai īpašumā. Rakstisks līgums nebija noslēgts, un atlīdzība nav saņemta. /pers. BH/

informēja, ka uzņēmums SIA „Anno L” pārrakstīts jauniem īpašniekiem, kuri nav pazīstami, tāpēc nevar sniegt paskaidrojumu par SIA „Anno L”

darījumiem (lietas 1.sējuma 266.lapas reverss).

No minētā dienests pamatoti konstatējis, ka SIA „Anno L” saimniecisko darbību Grants ielā 24-2, Rīgā neveica, un lietā nav konstatējama

SIA „Anno L” faktiskā saimnieciskās darbības veikšanas vieta, tādējādi secināms, ka minētajā adresē SIA „Anno L” nevarēja izsniegt un SIA

„Emporioo” saņemt preces.

Ievērojot, ka SIA „Anno L” saimnieciskās darbības veikšanas vietu Proves birojā reģistrēja 2015.gada 27.janvārī (lietas 1.sējuma 207.lapa),

dienests pamatoti atzina, ka SIA „Anno L” 2015.gada 19., 20., 21., 22., 23., 26.janvārī tiesiski nevarēja nodarboties ar dārgmetālu tirdzniecību.

Tāpat dienests pamatoti atzina, ka lietā noskaidrotie apstākļi liecina par saskaņotām darbībām dokumentu noformēšanā. Lietā no objektīvi

pārbaudāmiem apstākļiem nav iespējams gūt skaidru un patiesu priekšstatu par faktisko darījumu norisi un preču izcelsmi. Tātad darījuma ķēdē iesaistītā

SIA „Anno L” nav piegādājusi preces SIA „Emporioo”, jo nav saņēmusi preci no Polijas uzņēmuma Sp.z.o.o. Zenitum, savukārt SIA „Emporioo” nav

piegādājusi preces pieteicējai. Tādējādi secināms, ka norādītajā darījumu ķēdē precēm nav izcelsmes (nav identificējams to faktiskais piegādātājs), līdz ar

to minētais ļauj secināt par formālu dokumentu noformēšanu, kā arī ir pamats atzīt, ka pieteicēja piegādēs ārvalstu uzņēmumiem Metole Ltd un Tony

Goetz NV, ja tādas ir notikušas, tika izmantots nenoskaidrojamas izcelsmes dārgmetāls. Tas nozīmē, ka arī Beļģijas nodokļu administrācijas

apstiprinājumam, ka Tony Goetz NV ir iegādājies zelta lietņus no pieteicējas, nav nozīmes, jo nav iespējams noskaidrot, kādas izcelsmes dārgmetālu

pieteicēja ir piegādājusi minētajam Beļģijas uzņēmumam. Kā tika pierādīts konkrētajā lietā, tas nebija dārgmetāls, ko pieteicēja it kā iegādājās no

SIA „Emporioo”, citus dārgmetāla piegādātājus pieteicēja auditētajā periodā nav deklarējusi.

Kaut gan pieteicējas apelācijas sūdzībā norādīts uz atsevišķiem apsvērumiem, kuru dēļ pieteicēja uzskata pirmās instances tiesas sniegto

pierādījumu vērtējumu par neatbilstošu, tomēr lietā savākto ziņu kopums ir pamats secinājumam par pieteicējas iesaisti pievienotās vērtības nodokļa

sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā, līdz ar to nav nozīmes katru pieteicējas argumentu vērtēt atsevišķi, atrauti no konteksta. Visi lietas apstākļi vērtējami

kopumā.

[11] Pieteicēja pārmet pirmās instances tiesai to, ka gadījumā, ja tiesa konstatēja, ka liecinieki ir snieguši informāciju, kas nesaskan ar lietas

materiālos esošiem dokumentāriem pierādījumiem, tad lieciniekiem bija jādod iespēja to izskaidrot. Apgabaltiesa nepiekrīt šādam pārmetumam, jo

pirmās instances tiesa ir uzdevusi konkrētus jautājumus par lietā būtiskiem apstākļiem, kā arī ir devusi lieciniekiem pienācīgu iespēju sniegt liecību par

visiem apstākļiem, kas lieciniekiem ir zināmi.

Pieteicēja argumentē, ka pirmās instances tiesa nav izvērtējusi liecinieka /pers. E/ 2015.gada 24.septembrī dienestam sniegto paskaidrojumu (lietas

1.sējuma 300.lappuse). Apgabaltiesa uzskata, ka tiesai, sagatavojot nolēmumu, jāizvērtē visi lietā esošie pierādījumi, taču tai nav obligāts pienākums

rakstiski atrunāt katru lietā esošo dokumentu. Apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējas minētais /pers. E/ 2015.gada 24.septembra paskaidrojums

dienestam iesniegts elektroniski, nevis dienesta telpās, līdz ar to tas uzskatāms par paskaidrojumu, kurš būtu atzīstams par pierādījumu tikai tad, ja to

apstiprinātu citi pārbaudīti un novērtēti pierādījumi (Administratīvā procesa likuma 161.panta pirmā daļa). Pirmās instances tiesa minēto personu kā

liecinieku nopratināja 2017.gada 17.janvāra tiesas sēdē (lietas 2.sējuma 172.–181.lapa), vērtējot saņemtās ziņas par faktiem kopumā, nevis katru

atsevišķi.

Turklāt secināms, ka apelācijas sūdzības papildinājumos pieteicējas pārstāve izklāstīja savu subjektīvo redzējumu par pieteicējas noformēto

darījumu gaitu, selektīvi izvēloties lietā esošos atsevišķus pierādījumus un sniedzot tiem subjektīvu vērtējumu, taču, ievērojot, ka pieteicējas pārstāve pati

šajos darījumos nav piedalījusies, pieteicējas pārstāves izklāstītajai notikumu gaitai nav objektīva pamatojuma un tas nav ticams.

[12] /pers. S/ apgabaltiesas sēdē liecināja, ka ar transportlīdzekli vienpersoniski vedis vairākus kilogramus dārgmetālu Metole Ltd, jo vēlējies

palīdzēt /pers. Z/, Metole Ltd amatpersonai, kurš 2015.gada sākumā bijis liecinieka māsas tuvs draugs, bet pašreiz ir arī liecinieka māsas laulātais.

Liecinot par dārgmetālu piegādes apstākļiem, apstiprināja, ka bija vairāk par desmit dārgmetālu piegādēm, katra piegāde ilga aptuveni pusotru diennakti,

par katru piegādi lieciniekam tika maksāts no 100 līdz 600 mārciņām, transportlīdzekļus piegādēm liecinieks ir nomājis, preci vedis viens pats bez

pārinieka, arī bez pilnvaras, dārgmetālus bija uzrādījis arī Lielbritānijas muitas iestādēm, kuras lieciniekam nezināmu apstākļu dēļ atzīmes

pavaddokumentos neierakstīja.

Izvērtējot nopratinātā liecinieka /pers. S/ liecības kopsakarā ar pieteicējas apgalvojumiem, ka dārgmetālu piegādei Metole Ltd tā bija izmantojusi

liecinieka pakalpojumus, apgabaltiesa nepiešķir ticamību liecinieka stāstītajam par dārgmetālu piegādes apstākļiem Metole Ltd, jo tam, izņemot liecinieka

apgalvoto, nav neviena cita pierādījuma, arī liecinieka izklāstītā piegādes norise nav ticama, jo parastai komercpraksei neatbilst situācija, ka prece

pārvadātājam – fiziskai personai – tiek izsniegta bez attiecīgas pilnvaras, prece vairāku tūkstošu eiro vērtībā tiek pārvadāta tranzītā bez šofera atpūtai

paredzētā pārtraukuma, neizmantojot viesnīcas pakalpojumu vai pārinieku, lai dotu iespēju autovadītājam atjaunot fiziskos spēkus tik ievērojami garā

braucienā. Ievērojot, ka Metole Ltd amatpersona ir liecinieka svainis, secināms, ka sniegto liecību saturu varēja ietekmēt arī šis apstāklis, kas ir pamats

/pers. S/ sniegto liecību vērtēt kā neobjektīvu.

[13] Izvērtējot pārējo pieteicējas apelācijas sūdzības argumentus, norādāms turpmākais.

[14] Pieteicēja apelācijas sūdzības papildinājumos apgalvo, ka zelta lietņus Tony Goetz NV transportēja no Rīgas uz Briseli ar lidmašīnu, reiss

Nr.FR 8085 (lietas 3.sējuma 110.lapa).

Apgabaltiesa, izvērtējot šo argumentu, konstatē, ka lietas materiālos nav neviena pierādījuma tam, ka šāda piegāde būtu notikusi. Lietā iesniegtās

biļetes par to, ka fiziska persona ir lidojusi uz Briseli, šādu faktu neapstiprina. Turklāt, kā izriet no Rīgas lidostas mājaslapā sniegtās informācijas, ceļojot

pa ES valstīm, iepirkumu un līdzi vesto preču pārvietošanai nav ierobežojumu — ar noteikumu, ka preces paredzētas personīgai lietošanai, nevis

pārdošanai (http://www.riga-airport.com). Tas nozīmē, ka fiziska persona, lidojot ar pasažieru reisu, tiesiski nevarēja pārvietot juridiskai personai

piederošos zelta lietņus kā personīgai lietošanai paredzētu preci, līdz ar to ar hipotētiskām (nepierādītām) personas iespējami prettiesiski veiktām

darbībām nav iespējams pamatot darījumu tiesiskumu.

[15] Pieteicēja apelācijas sūdzības papildinājumos, aprakstot pieteicējas darījumu apstākļus, argumentē, ka samaksa par 2015.gada 13.februāra

piegādi Beļģijas uzņēmumam Tony Goetz NV veikta divējādi – pārstrādājot zelta lietni investīciju zeltā 87 225 euro apmērā, savukārt atlikušo summu –

12 219,27 euro pārskaitot uz pieteicējas kontu 2015.gada 16.februārī. Apgabaltiesa 2018.gada 19.februāra tiesas sēdē lūdza pieteicējas pārstāvei

paskaidrot, vai jēdziens samaksāt, pārstrādājot investīciju zeltā, nozīmē to, ka pieteicēja vēlāk no minētā Beļģijas uzņēmuma zeltu saņēma atpakaļ.

Pieteicējas pārstāve bija apņēmusies sniegt rakstveida paskaidrojumu par šo apstākli, taču solīto neizpildīja un paskaidrojumu nesniedza, līdz ar to lietā

nav noskaidrojams, vai minētais darījums ir bijis noformēts kā preču piegādes darījums vai tomēr kā pakalpojuma darījums – zelta lietņu pārstrāde

investīciju zeltā un tā nogādāšana pieteicējai.

[16] Apgabaltiesa nepiekrīt pieteicējas argumentam, ka pavadzīmēs norādītajai informācijai par preču izsniegšanu SIA „Anno L” juridiskajā adresē

nav nozīme konkrētajā lietā.

Atbilstoši likuma „Par grāmatvedību” 2. un 7.panta nosacījumiem grāmatvedības attaisnojuma dokumentam jāatbilst faktiski notikušam darījumam

un jāsniedz patiesa, salīdzināma, savlaicīga, nozīmīga, saprotama un pilnīga informācija par darījuma apstākļiem, grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt

ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentu.

Nenorādot nodokļa rēķinā patiesos darījuma apstākļus, tostarp arī preču izsniegšanas vietu, nav iespējams konstatēt katra saimnieciskā darījuma

sākumu un izsekot tā norisei, kas ir patstāvīgs pamats apšaubīt noformēto darījumu kā patiesi notikušu.

[17] Saistībā ar pieteicējas maksātnespējas pieteikšanas apstākļiem papildus norādams turpmākais. Kā izriet no Rīgas pilsētas Zemgales

priekšpilsētas tiesas 2015.gada 14.aprīļa sprieduma, ar kuru pasludināts pieteicējas maksātnespējas process, pamatojuma, SIA „Emporioo” 2015.gada

27.februārī pret parakstu izsniedza pieteicējai brīdinājumu par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, jo pieteicēja nav norēķinājusies ar

SIA „Emporioo” par 2015.gada 27.janvārī noformēto zelta lietņu piegādi (lietas 1.sējuma 116.lapa). Tajā pašā laikā 2015.gada 27.februārī

SIA „Emporioo” pieteicējai izrakstīja pavadzīmi Nr.E/2015-02-28 (lietas 1.sējuma 150.lapa) par zelta lietņu piegādi 98 849,98 euro vērtībā.

Ievērojot, ka ar maksātnespējas procesa ierosināšanu faktiski tiek apgrūtināta parādu atmaksa kreditoriem, ja parādniekam nav aktīvu, kurus būtu

iespējams realizēt, lai segtu parādsaistības, maksātnespējas pieteikšana ir maz efektīvs līdzeklis iespējamo parādu atgūšanā. Ievērojot, ka pieteicējas

pašas aktīvi 2014.gadā nedaudz pārsniedza 2000 euro (minētais fakts konstatējams no 2014.gada bilances, kas publiski pieejams Uzņēmumu reģistrā),

un SIA „Emporioo” jau pēc nokavētā samaksas termiņa noformēja vēl vienu nodokļu rēķinu par zelta lietņu piegādi pieteicējai par summu, kas vairākkārt

pārsniedza pieteicējas pašas kapitālu, secināms, ka SIA „Emporioo” rīcība, piesakot pieteicējas maksātnespēju 2015.gada 26.martā, notikusi pieteicējas

labā, lai sniegtu pieteicējai iespēju nodrošināties pret iespējamiem dienesta prasījumiem nodokļu jomā un citu kreditoru prasījumiem. Tas izriet no

Maksātnespējas likuma 63.panta ceturtajā daļā noteiktā, ka tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, ir

pamats tiesvedības apturēšanai mantiska rakstura prasībās, kas ierosinātas pret parādnieku. Ievērojot, ka Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas

spriedums, ar kuru pasludināts pieteicējas maksātnespējas process, tika pasludināts 2015.gada 14.aprīlī, pēc minētā datuma kreditoriem tika liegta

iespēja izvirzīt mantiskā rakstura prasības par pieteicējas darījumiem 2015.gada pirmajā ceturksnī.

[18] Izvērtējot apelācijas sūdzības argumentu par to, ka tiesa ir nepareizi novērtējusi liecinieka /pers. F/ liecības, norādāms, ka minētās liecības kā

pierādījums lietā tika vērtētas kopsakarā ar visiem lietas apstākļiem. Ievērojot, ka /pers. F/ sākotnēji tiesas sēdē liecināja, ka bijis pieteicējas darba

ņēmējs, tomēr vēlāk tiesas sēdē /pers. F/ atzina, ka ir kļūdījies, pirmās instances tiesa pamatoti šo faktu nevērtēja par sliktu pieteicējai.

[19] Pārbaudot dienesta lēmuma pamatojumu daļā, ar kuru pieteicējai tika samazināta 2015.gada martā deklarētā kopējā un ar PVN 0 procentu

likmi apliekamo darījumu vērtība par 2099 112,47 euro apmērā, norādāms turpmākais.Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5.panta pirmā daļa noteic,

ka preču piegāde (tai skaitā preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā) par atlīdzību ir ar nodokli apliekamie darījumi. Savukārt minētā likuma 41.panta

pirmās daļas 3.punktā ir paredzēts, PVN likmi 0 procentu apmērā piemēro, ja ir izpildījušies cita starpā arī minētā likuma 43.panta ceturtajā daļā minētie

nosacījumi: 1) preču transporta pavaddokumentos un nodokļa rēķinā norādītais preču saņēmējs ir uzrādījis preču piegādātājam darījuma brīdī derīgu

citas dalībvalsts nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru; 2) preces ir nosūtītas vai transportētas no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī, un to apliecina

preču piegādātāja rīcībā esošie preču transporta pavaddokumenti.

Ievērojot, ka lietā apstiprinās, ka pieteicēja piedalījusies dokumentu noformēšanā par faktiski nenotikušajiem darījumiem ar mērķi gūt fiskālas

priekšrocības, un deklarētajām preču iegādēm Metole Ltd un Toney Goetz N V ir bijis krāpniecisks raksturs, pieteicējai pamatoti tika samazināta

2015.gada martā deklarētā kopējā un ar PVN 0 procentu likmi apliekamo darījumu vērtība par 2099 112,47 euro apmērā.

[20] Administratīvo tiesu judikatūrā nostiprināta atziņa, ka, vērtējot lēmumu daļā par soda naudas noteikšanu, ir svarīgi konstatēt, vai soda nauda

uzlikta saskaņā ar likumu un vai soda naudas uzlikšana sasniedz noteiktu mērķi.

Kā atzīts administratīvo tiesu praksē, soda naudas mērķis ir panākt, lai nodokļu maksātāji pildītu savus pienākumus nodokļu jomā, kā arī sodīt

pārkāpējus. Tādējādi soda naudas ir paredzētas kā līdzeklis, kas nodrošina, lai valsts atbilstoši attiecīgajiem likumiem saņemtu nodokļus (Augstākās

tiesas 2006.gada 7.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-410 9.2.–9.4.apakšpunkts).

Apgabaltiesa atzīst, ka izskatāmajā gadījumā pieteicēja nepamatoti atskaitīja priekšnodokli par faktiski nenotikušiem darījumiem, un šāda rīcība

rada budžetā maksājamās nodokļu summas nepamatotu samazinājumu, tādējādi nodokļu maksātājs nepilda savu pienākumu un valsts nesaņem nodokli.

Apgabaltiesa nekonstatē soda naudas nesamērību ar pieteicējas pieļauto tiesību normu neievērošanu, kā arī to, ka, nosakot soda naudu, pret pieteicēju

būtu pieļauta atšķirīga attieksme salīdzinājumā ar citiem nodokļu maksātājiem lietās ar līdzīgiem apstākļiem. Ievērojot minēto, soda naudas piemērošana

konkrētajā gadījumā ir tiesiska un pamatota.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „York Global” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2016.gada 25.aprīļa

lēmuma Nr.30.2-22.8/2927 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente I.Kaļiņina

Tiesnese M.Osmane

Tiesnese R.Paegle