Administrative court dismisses land expropriation claim as private dispute lacking public law basis.

Lietas Nr. A420403514

Lietas arhīva Nr. A42-01180-15/34

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Jelgavā, 2015.gada 7.maijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese L.Apšeniece,

piedaloties pieteicējiem – /pers. A/ un /pers. B/,

atbildētājas – Jelgavas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Jelgavas pilsētas domes pārstāvjiem Nellijai Ozolai un Valdim Veinbergam,

trešajai personai – /pers. E/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ un /pers. B/ pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru atsavinātu

zemes gabala /adrese A/ daļu 120 m2 platībā un mainītu zemes gabala /adrese A/ konfigurāciju, izdalot patstāvīgu zemes vienību, kas nodrošinātu

koplietošanas ceļa funkciju, izdošanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Jelgavas pilsētas domes (turpmāk – pašvaldība vai atbildētājs) 2014.gada 15.oktobra lēmumu Nr.2-31-7/2607 /pers. A/ un /pers. B/

(turpmāk – pieteicēji) atteikts atsavināt zemes gabala /adrese A/ daļu 120 m2 platībā (turpmāk – strīdus zemes gabals).

Ar pašvaldības 2014.gada 4.novembra lēmumu Nr.2-31-7/2884 pieteicējiem atteikts izdalīt atsevišķu zemes vienību 120 m2 platībā no zemes

gabala /adrese A/ vai noteikt ceļa servitūtu koplietošanas ceļa izveidei, jo nekustamajam īpašumam /adrese B/ ir nodrošināta piekļuve no /ielas

nosaukums/ puses.

[2] 2014.gada 14.novembrī pieteicēji vērsušies Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumā norādīts, ka strīdus zemes gabals ir un vienmēr ir bijis

vienīgais ceļš uz pieteicēju īpašumu /adrese B/, kuru pieteicēji ikdienā izmanto un apsaimnieko. Strīdus zemes gabals robežojas ar brīvo, valstij piekrītošo

zemes gabalu /adrese A/. Tas nav nepieciešams pašvaldības funkciju realizēšanai un nevienam nav piešķirts lietošanā. Pieteicēji strīdus zemes gabalu

apsaimnieko no pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem. Pašvaldība gatavojas atsavināt zemes gabalu /adrese A/ 742 m2 platībā /pers. E/ (turpmāk –

trešā persona), kuras ēkas atrodas uz šī zemes gabala. Pašvaldība šo zemes gabalu prettiesiski iznomāja trešajai personai, nesaskaņojot robežas ar

pieteicējiem. Zemes gabals /ielas nosaukums/ pieteicējiem piešķirts apsaimniekošanā būvmateriālu novietošanai, jebkāda būvniecība uz tā ir aizliegta, jo

to šķērso gāzes vads.

[3] 2014.gada 9.decembrī tiesā saņemts trešās personas rakstveida paskaidrojums, kurā norādīti šādi apsvērumi.

[3.1] Pārsūdzētie lēmumi ir iestādes iekšējie lēmumi, tiem ir informatīvs raksturs.

[3.2] Trešajai personai pieder ēkas /adrese A/, bet zemes gabals zem tām 742 m2 platībā kopš 2009.gada tiek nomāts no pašvaldības, zemes

gabals nav apgrūtināts ar ceļu. Piebraucamā ceļa ierīkošana strīdus zemes gabalā nav pieļaujama. Strīdus zemes gabalu nevar atsavināt, jo tas ir daļa no

zemes gabala /adrese A/, kas nav brīvā, valstij piekrītošā zeme. Pieteicēji to lietoja bez tiesiska pamata, izmantojot iepriekšējo zemes nomnieku

bezspēcību (vecumu un valsts valodas nezināšanu). Iespējams, ka robežu plānā strīdus zemes gabals kā iebraucamais ceļš ticis iezīmēts uz senu

dokumentu pamata, jo šobrīd palīgceltnes to aizsprosto un strupceļā tas zaudē jēgu. Stāvēšanai novietotie pieteicēju transportlīdzekļi aizšķērso pieeju

trešās personas teritorijai. Neiegūstot strīdus zemes gabalu, pieteicēju dzīves kvalitāte nepasliktināsies, tikai būs jāmaina daži ieradumi. Lai nodrošinātu

pieteicēju īpašuma uzturēšanu, viņiem bez maksas ir nodota lietošanā /ielas nosaukums/ daļa 297 m2 platībā. Līdz ar to nav nepieciešamības apgrūtināt

citu īpašumu ar piebraucamo ceļu.

[4 ] 2014.gada 29.decembrī tiesā saņemts atbildētāja rakstveida paskaidrojums, kurā atbildētājs pieteikumu neatzīst un norāda šādus

apsvērumus.

[4.1] Pieteicēji nav ievērojuši likumā noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību.

[4.2] Strīdus zemes gabala robeža beidzas nekustamajā īpašumā /adrese A/, pie pieteicēju īpašuma robežas, kur atrodas pieteicējiem piederoša

būve, kas aizšķērso iebraukšanu pieteicēju īpašumā. Tātad nepastāv piebraucamais ceļš no Brīvības bulvāra puses uz pieteicējiem piederošo īpašumu, un

strīdus zemes gabals nevar kalpot kā piebraucamais ceļš pieteicēju īpašumam.

Zemes gabals /adrese A/ ir iznomāts trešajai personai dzīvojamās mājas uzturēšanai.

[4.3] Ceļa ierīkošanas vai likvidēšanas jautājums ir skatāms teritorijas plānošanas ietvaros. Jelgavas pilsētas teritorijas plānojumā piekļūšana

pieteicēju īpašumam ir noteikta un nodrošināta no /ielas nosaukums/ puses, bet nav paredzēta strīdus zemes gabala atdalīšana.

Ar likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” spēkā stāšanos 1960.gadā izgatavotais plāns ir zaudējis spēku.

[5] Tiesas sēdē pieteicēji atteicās no pieteikuma daļā par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru atsavinātu strīdus zemes gabalu, izdošanu (lietas

67.lapa), bet uzturēja pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru mainītu zemes gabala /adrese A/ konfigurāciju, izdalot patstāvīgu zemes

vienību, kas nodrošinātu koplietošanas ceļa funkciju, izdošanu.

[6] Atbildētāja pārstāvji un trešā persona neatzina pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru mainītu zemes gabala /adrese A/

konfigurāciju, izdalot patstāvīgu zemes vienību, kas nodrošinātu koplietošanas ceļa funkciju, izdošanu un neiebilda tiesvedības izbeigšanai daļā par

labvēlīga administratīvā akta, ar kuru atsavinātu strīdus zemes gabalu, izdošanu.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus un novērtējusi procesa dalībnieku argumentus, tiesa atzīst, ka pieteikums daļā par labvēlīga

administratīvā akta, ar kuru mainītu zemes gabala /adrese A/ konfigurāciju, izdalot patstāvīgu zemes vienību, kas nodrošinātu koplietošanas ceļa funkciju,

izdošanu nav pamatots un ir noraidāms, bet daļā par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru atsavinātu strīdus zemes gabalu, izdošanu tiesvedība ir

izbeidzama.

[8] Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 145.panta otrās daļas 1.punkts paredz pieteicējam tiesības pilnīgi vai daļēji atteikties no

pieteikumā ietvertā prasījuma. Atbilstoši APL 282.panta 4.punktam tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja pieteicējs atteicies no pieteikuma.

Tā kā pieteicēji tiesas sēdē atteicās no pieteikuma daļā par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru atsavinātu strīdus zemes gabalu 120 m2 platībā,

izdošanu un pārējie administratīvā procesa dalībnieki tam neiebilda, tiesvedība šajā pieteikuma daļā ir izbeidzama.

APL 284.pants noteic, ja tiesvedība ir izbeigta, atkārtota griešanās tiesā pret to pašu atbildētāju par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav

pieļaujama.

[9] Ņemot vērā to, ka atbildētājs [4.1] un trešā persona [3.1] apšauba pieteikuma pieļaujamību, tiesa sākotnēji izvērtē šos argumentus.

[9.1] Saskaņā ar APL 1.panta trešo daļu administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz

individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētās tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju.

2014.gada 10.oktobrī pieteicēji vērsušies pašvaldībā, lūdzot mainīt pašvaldībai piederoša zemes gabala konfigurāciju, izdalot patstāvīgu zemes

vienību, kas nodrošinātu koplietošanas ceļa funkciju (lietas 9.lapa). Šādu vēlmi pieteicēji pamato ar nepieciešamību nodrošināt piekļuvi viņu īpašumam.

Tā kā koplietošanas ceļš ir publiskai lietošanai paredzēta teritorija, tiesa secina, ka pieteicēji vēlas, lai pašvaldība izveidotu šādu publisku lietu.

Pieteicēju intereses pamatā ir pašvaldības pienākums darboties savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs, konkrētajā gadījumā – pieteicēju

interesēs nodrošināt piekļuvi viņu īpašumam.

Īpašas tiesības publiskai lietai piegulošo zemesgabalu īpašniekiem izriet no Satversmes 105.pantā nostiprinātajām tiesībām uz īpašumu, saskaņā ar

kurām publiskam ceļam pieguloša zemesgabala īpašniekam ir tiesības uz sava īpašuma netraucētu izmantošanu, kā arī piekļuvi savam īpašumam (skat.

Rimša A. Personas subjektīvās tiesības uz publisko lietu izmantošanu. Jurista Vārds, 2009. 13.oktobris, Nr.41 (584)).

Līdz ar to tiesa uzskata, ka pašvaldības atteikums izdot pieteicējiem labvēlīgu administratīvo aktu par zemes gabala /adrese A/ konfigurācijas

maiņu, izdalot patstāvīgu zemes vienību, kas nodrošinātu koplietošanas ceļa funkciju, satur visas administratīvā akta pazīmes. Pretēji trešās personas

uzskatam tas ir vērsts uz āru, jo neskar tikai pašu iestādi, līdz ar ko nav uzskatāms par iestādes iekšēju lēmumu. Turklāt mērķis, ar kādu pieteicēji vēlas

strīdus zemes gabala izdalīšanu, – koplietošanas ceļa izveidei norāda uz publisko, nevis privāto tiesību jomas aizskārumu.

Tādējādi tiesa secina, ka pašvaldības atteikuma mainīt zemes gabala /adrese A/ konfigurāciju, izdalot patstāvīgu zemes vienību, kas nodrošinātu

koplietošanas ceļa funkciju, pamatotība ir pārbaudāma administratīvā procesa kārtībā.

[9.2] Tāpat tiesa nekonstatē pārkāpumus jautājumā, vai pieteicēji ir ievērojuši lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību.

Saskaņā ar APL 76.panta otro daļu administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē. Likumā vai Ministru kabineta

noteikumos var būt noteikta cita iestāde, kurā attiecīgo administratīvo aktu var apstrīdēt. Ja tādas nav vai tā ir Ministru kabinets, administratīvo aktu

uzreiz var pārsūdzēt tiesā.

No minētā izriet, ka administratīvo aktu tiesā uzreiz var pārsūdzēt tad, ja nav augstākas iestādes vai tā ir Ministru kabinets.

Jelgavas pilsētas domes 2013.gada 25.jūlija saistošo noteikumu Nr.13-13 „Jelgavas pilsētas pašvaldības nolikums” 105. un 106.punkts noteic,

ka pašvaldības administrācijas izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt domē APL noteiktajā kārtībā, ja likumos vai Ministru kabineta noteikumos nav

noteikta cita apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas kārtība. Domes pieņemtos administratīvos aktus var pārsūdzēt administratīvajā tiesā APL noteiktajā

kārtībā.

Tiesā pārsūdzēto pašvaldības 2014.gada 4.novembra lēmumu Nr.2-31-7/2884 izdevis domes priekšsēdētāja vietnieks. Tā kā tas nav

pašvaldības administrācijas, bet gan pašvaldības izdots administratīvais akts, nav tiesiska pamata uzskatīt, ka tas būtu apstrīdams pašvaldībā.

[10] Izvērtējot pašvaldības atteikumu mainīt zemes gabala /adrese A/ konfigurāciju, izdalot patstāvīgu zemes vienību, kas nodrošinātu

koplietošanas ceļa funkciju, tiesa tā pamatojumu atzīst par tiesisku.

Atbilstoši Jelgavas pilsētas domes 2009.gada 29.septembra saistošo noteikumu Nr.09-11 „Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”

grafiskajam pielikumam (lietas 28., 29.lapa) piekļuve nekustamajam īpašumam – zemes gabalam /adrese B/ ir nodrošināta no /ielas nosaukums/ puses.

Tiesa nekonstatē, ka pieteicēji būtu cēluši iebildumus par saistošo noteikumu likumību.

Turklāt zemes gabals 297 m2 platībā, kas ir /ielas nosaukums/ daļa, pieteicējai /pers. A/ ir nodots apsaimniekošanā īpašuma uzturēšanai (lietas

30.lapa). To, ka piekļuvi no /ielas nosaukums/ puses pieteicēji paši ir aizšķērsojuši, uzbūvējot metāla žogu, būvinspektors ir atzinis par pārkāpumu (lietas

46.lapa). Tādējādi nepamatots ir pieteicēju apgalvojums, ka pašvaldība nav nodrošinājusi piekļuvi viņu īpašumam, jo tāda ar normatīvo aktu ir noteikta

no /ielas nosaukums/ puses. Savukārt jautājumu par piebraucamā ceļa izbūvi no /ielas nosaukums/ puses un traucējošo komunikāciju pārvietošanu

pieteicējiem ir jārisina, vēršoties pašvaldībā ar attiecīgu lūgumu.

Atsaukties uz 1960.gadā izgatavotā zemes robežu plānā norādītu iebraucamo ceļu šobrīd nav tiesiska pamata, tā kā spēkā esošais teritorijas

plānojums paredz atšķirīgu piekļuvi nekustamajiem īpašumiem /adrese A/ un /adrese B/.

Argumentam, ka pieteicēju īpašumam /adrese B/ ir jābūt nodrošinātai piekļuvei no ielas, kas ietverta īpašuma adresē, tiesa nesaskata tiesisku

pamatojumu. Turklāt, šādu apsvērumu vadītiem, pieteicējiem nav liegts lūgt pašvaldību mainīt sava īpašuma adresi.

Iepriekš minētie secinājumi ir par pamatu atzīt, ka pieteicēju intereses publisko tiesību sfērā nav aizskartas, jo piekļuve viņu īpašumam ir

nodrošināta.

Tiesa piekrīt trešās personas viedoklim, ka pieteicēju interese piekļūt savam īpašumam pa strīdus zemes gabalu ir nevēlēšanās mainīt ilgstoši

īstenotos ieradumus. Tomēr jāņem vērā, ka strīdus zemes gabals ir daļa no zemes gabala /adrese A/. Īpašuma tiesības uz zemes gabalu /adrese A/

nostiprinātas pašvaldībai (lietas 48.lapa), kas to līdz 2024.gada 31.decembrim iznomājusi trešajai personai ēku (būvju) uzturēšanai (lietas 20., 37.-

40.lapa). 2015.gada 26.martā pašvaldība nolēmusi zemes gabalu /adrese A/ atsavināt trešajai personai (lietas 64.lapa). Līdz ar to, lai arī pieteicējiem

nav liegts uzturēt prasījumu par zemes gabala /adrese A/ konfigurācijas maiņu, izdalot patstāvīgu zemes vienību, kas nodrošinātu koplietošanas ceļa

funkciju, tomēr šādam prasījumam vairs nav publiski tiesiska pamatojuma. Tas ir divu privātīpašnieku – pieteicēju un pašvaldības, bet pēc īpašumtiesību

jautājuma sakārtošanas – trešās personas – savstarpējs privāto tiesību strīds, kurš izšķirams, abām pusēm vienojoties vai arī vēršoties vispārējās

jurisdikcijas tiesā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 282.panta 4.punktu, 246. – 251., 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

izbeigt tiesvedību /pers. A/ un /pers. B/ pieteikuma daļā par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru atsavinātu zemes gabala /adrese A/ daļu 120

m2 platībā, izdošanu.

Noraidīt /pers. A/ un /pers. B/ pieteikumu daļā par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru mainītu zemes gabala /adrese A/ konfigurāciju, izdalot

patstāvīgu zemes vienību, kas nodrošinātu koplietošanas ceļa funkciju, izdošanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnese (personiskais paraksts) L.Apšeniece